23-TA-2295: Rīkojuma (grozījumu) projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojumā Nr. 514 "Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma (turpmāk - Robežas likums) 35.1 panta pirmā, otrā un ceturtā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts paredz apturēt uz autoceļa uz valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku izveidoto Silenes robežšķērsošanas vietas darbību, ņemot vērā pēdējās diennaktīs konstatēto lielo Latvijas Republikas–Baltkrievijas Republikas valsts robežas nelikumīgās šķērsošanas un tās mēģinājumu gadījumu skaitu un resursu pārdislocēšanas nepieciešamību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojumu Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu” ir izsludināts pastiprināts robežapsardzības sistēmas darbības režīms no 2023. gada 11. augusta līdz 2024. gada 10. februārim attiecīgajās administratīvajās teritorijās.
Norādāms, ka pēdējo 6 diennakšu laikā Valsts robežsardzes amatpersonas ir novērsušas 894 personu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu. Faktiski nelegālās imigrācijas spiediens īsā laika periodā ir trīskāršojies.
Lai nodrošinātu pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma efektivitāti, nolūkā nodrošināt iespēju atbilstoši reaģēt uz situāciju, kad nesamērīgi liels skaits personu valsts robežu šķērso vai mēģina to šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, nepieciešams paredzēt attiecīgu rīcību. Proti, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, ir arī tiesības noteikt konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vienlaikus nodrošinot personām iespēju īstenot tiesības un likumiskās intereses, no kurām nav pieļaujama atkāpe.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Regula 2016/399) 5. panta 1. punkts paredz, ka ārējās robežas var šķērsot robežšķērsošanas vietās un darba laikā. Valstis paziņo Eiropas Komisijai robežšķērsošanas vietu sarakstu. Attiecīgi Regula 2016/399 pieļauj valstīm mainīt vai uz laiku mainīt robežšķērsošanas vietu sarakstu. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līguma par Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas režīmu 14. panta 2. punkts pieļauj robežkontroles punktu darbības apturēšanu. Tāpat Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 5. pants paredz, ka kustība caurlaides punktos var tikt pārtraukta vai ierobežota, tostarp, ja rodas draudi sabiedrības drošībai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm” 2.2. apakšpunktu uz autoceļiem uz valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku ir izveidotas robežšķērsošanas vietas - Pāternieki un Silene.
Lai nodrošinātu personām reālu iespēju gan ieceļot, gan arī iesniegt patvēruma pieteikumu iespējami īsā laikā, ir apturama tikai vienas robežšķērsošanas vietas darbība – Silenes robežšķērsošanas vieta. Tāpat, lai būtiski neietekmētu kravu pārvadājumus, kā arī akūti nepieciešamos braucienus, kas saistīti ar nepārtrauktu darba attiecību izpildi, humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas darbību turpinās Pāternieku robežšķērsošanas vieta.
Caur Silenes robežšķērsošanas vietu laika periodā no 10.06.2023. – 09.07.2023. ieceļoja 15206 un izceļoja 16584 personas, no 10.07.2023. – 09.08.2023 ieceļoja 19208 un izceļoja 19681 personas, savukārt no 10.08.2023. – 10.09.2023. ieceļoja 21798 un izceļoja 18461 personas. Faktiski vidēji diennaktī ieceļo 625 un izceļo 605 personas.
Kravu pārvadājumi caur Silenes robežšķērsošanas vietu laika periodā no 10.06.2023. – 09.07.2023. iebrauca 2513 un izbrauca 2834 kravas transportlīdzekļi, no 10.07.2023. – 09.08.2023 iebrauca 2346 un izbrauca 2353 kravas transportlīdzekļi, no 10.08.2023. – 10.09.2023. iebrauca 2948 un izbrauca 2466 kravas transportlīdzekļi. Faktiski vidēji diennaktī iebrauc 87 un izbrauc 85 kravas transportlīdzekļi.
Tāpat Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšana sekmēs resursu pārdislocēšanu uz “zaļo” robežu. Vienlaikus ir arī uzskatāms, ka, samazinot to personu skaitu, kuri šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, tiek samazināti arī attiecīgie riski. Norādāms, ka Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku. Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 22.1 punkts (stājās spēkā 2023. gada 15. septembrī) un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru" 10.1 punkts (stājās spēkā 2023. gada 15. septembrī) nosaka, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, amatpersona (darbinieks), kura īsteno attiecīgus pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumus, saņem piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 % no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes par laiku, kamēr nepieciešams īstenot attiecīgos pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumus. Piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Līdz ar to ir attiecīgi precizējams Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu” 11. punkts.
Norādāms, ka pēdējo 6 diennakšu laikā Valsts robežsardzes amatpersonas ir novērsušas 894 personu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu. Faktiski nelegālās imigrācijas spiediens īsā laika periodā ir trīskāršojies.
Lai nodrošinātu pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma efektivitāti, nolūkā nodrošināt iespēju atbilstoši reaģēt uz situāciju, kad nesamērīgi liels skaits personu valsts robežu šķērso vai mēģina to šķērsot ārpus likumīgai ieceļošanai noteiktajām robežšķērsošanas vietām un kārtības, nepieciešams paredzēt attiecīgu rīcību. Proti, Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, ir arī tiesības noteikt konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vienlaikus nodrošinot personām iespēju īstenot tiesības un likumiskās intereses, no kurām nav pieļaujama atkāpe.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Regula 2016/399) 5. panta 1. punkts paredz, ka ārējās robežas var šķērsot robežšķērsošanas vietās un darba laikā. Valstis paziņo Eiropas Komisijai robežšķērsošanas vietu sarakstu. Attiecīgi Regula 2016/399 pieļauj valstīm mainīt vai uz laiku mainīt robežšķērsošanas vietu sarakstu. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līguma par Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas režīmu 14. panta 2. punkts pieļauj robežkontroles punktu darbības apturēšanu. Tāpat Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 5. pants paredz, ka kustība caurlaides punktos var tikt pārtraukta vai ierobežota, tostarp, ja rodas draudi sabiedrības drošībai.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 27. jūlija noteikumu Nr. 704 “Noteikumi par robežšķērsošanas vietām un tajās veicamajām pārbaudēm” 2.2. apakšpunktu uz autoceļiem uz valsts robežas ar Baltkrievijas Republiku ir izveidotas robežšķērsošanas vietas - Pāternieki un Silene.
Lai nodrošinātu personām reālu iespēju gan ieceļot, gan arī iesniegt patvēruma pieteikumu iespējami īsā laikā, ir apturama tikai vienas robežšķērsošanas vietas darbība – Silenes robežšķērsošanas vieta. Tāpat, lai būtiski neietekmētu kravu pārvadājumus, kā arī akūti nepieciešamos braucienus, kas saistīti ar nepārtrauktu darba attiecību izpildi, humāniem apsvērumiem, nepārvaramu varu, uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas darbību turpinās Pāternieku robežšķērsošanas vieta.
Caur Silenes robežšķērsošanas vietu laika periodā no 10.06.2023. – 09.07.2023. ieceļoja 15206 un izceļoja 16584 personas, no 10.07.2023. – 09.08.2023 ieceļoja 19208 un izceļoja 19681 personas, savukārt no 10.08.2023. – 10.09.2023. ieceļoja 21798 un izceļoja 18461 personas. Faktiski vidēji diennaktī ieceļo 625 un izceļo 605 personas.
Kravu pārvadājumi caur Silenes robežšķērsošanas vietu laika periodā no 10.06.2023. – 09.07.2023. iebrauca 2513 un izbrauca 2834 kravas transportlīdzekļi, no 10.07.2023. – 09.08.2023 iebrauca 2346 un izbrauca 2353 kravas transportlīdzekļi, no 10.08.2023. – 10.09.2023. iebrauca 2948 un izbrauca 2466 kravas transportlīdzekļi. Faktiski vidēji diennaktī iebrauc 87 un izbrauc 85 kravas transportlīdzekļi.
Tāpat Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšana sekmēs resursu pārdislocēšanu uz “zaļo” robežu. Vienlaikus ir arī uzskatāms, ka, samazinot to personu skaitu, kuri šķērso Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežu, tiek samazināti arī attiecīgie riski. Norādāms, ka Baltkrievijas Republikas atklāti atbalstītais karš pret Ukrainu ir vērtējams kā papildus riska apstāklis un iespējama motivācija Baltkrievijas Republikai turpināt centienus destabilizēt situāciju uz valsts robežas ar Latvijas Republiku. Tāpat ir būtiski nodrošināt starpvalstu vienotu koordinētu rīcību attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 22.1 punkts (stājās spēkā 2023. gada 15. septembrī) un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru" 10.1 punkts (stājās spēkā 2023. gada 15. septembrī) nosaka, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, amatpersona (darbinieks), kura īsteno attiecīgus pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumus, saņem piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 % no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes par laiku, kamēr nepieciešams īstenot attiecīgos pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumus. Piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Līdz ar to ir attiecīgi precizējams Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu” 11. punkts.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pēdējo 6 diennakšu laikā Valsts robežsardzes amatpersonas ir novērsušas 894 personu mēģinājumu nelikumīgi šķērsot Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežu. Faktiski nelegālās imigrācijas spiediens īsā laika periodā ir trīskāršojies.
Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, ir nosakāms attiecīgs pasākums atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 otrās daļas 3. punktā noteiktajam.
Lai nodrošinātu valsts robežas neaizskaramību un valsts apdraudējuma novēršanu, ir nosakāms attiecīgs pasākums atbilstoši Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 otrās daļas 3. punktā noteiktajam.
Risinājuma apraksts
Latvijas Republikas valsts robežas likuma 35.1 panta otrās daļas 3. punkts nosaka, ka Ministru kabinetam, ciktāl tas nepieciešams un ir samērīgi attiecīgā apdraudējuma novēršanai vai pārvarēšanai, ir arī tiesības noteikt konkrētu robežšķērsošanas vietu darbības pilnīgu vai daļēju apturēšanu, vienlaikus nodrošinot personām iespēju īstenot tiesības un likumiskās intereses, no kurām nav pieļaujama atkāpe.
Līdz ar to ir apturama Silenes robežšķērsošanas vietas darbība uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas.
Iekšlietu ministrija informēs Eiropas Komisiju par Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšanu, vienlaikus norādot, kuras robežšķērsošanas vietas uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas turpina savu darbību.
Ārlietu ministrija informēs Baltkrievijas pusi par Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšanu, ņemot vērā, ka Silenes punkts ir iekļauts Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 1. panta otrajā daļā. Tā kā robežšķērsošanas vietas darbības apturēšana notiek, ievērojot izveidojušos situāciju uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas, minētais paziņojums stāsies spēkā nekavējoties un tas netiks sniegts piecas dienas iepriekš, kā tas ir paredzēts Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 5. pantā.
Līdz ar to ir apturama Silenes robežšķērsošanas vietas darbība uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas.
Iekšlietu ministrija informēs Eiropas Komisiju par Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšanu, vienlaikus norādot, kuras robežšķērsošanas vietas uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas turpina savu darbību.
Ārlietu ministrija informēs Baltkrievijas pusi par Silenes robežšķērsošanas vietas darbības apturēšanu, ņemot vērā, ka Silenes punkts ir iekļauts Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 1. panta otrajā daļā. Tā kā robežšķērsošanas vietas darbības apturēšana notiek, ievērojot izveidojušos situāciju uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas robežas, minētais paziņojums stāsies spēkā nekavējoties un tas netiks sniegts piecas dienas iepriekš, kā tas ir paredzēts Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 5. pantā.
Problēmas apraksts
Ministru kabineta 2022. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 361 "Noteikumi par valsts institūciju amatpersonu un darbinieku darba samaksu un tās noteikšanas kārtību, kā arī par profesijām un specifiskajām jomām, kurām piemērojams tirgus koeficients" 22.1 punkts (stājās spēkā 2023. gada 15. septembrī) un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr. 806 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu noteikšanas kārtību un to apmēru" 10.1 punkts (stājās spēkā 2023. gada 15. septembrī) nosaka, ka Iekšlietu ministrijas padotības iestādes amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, amatpersona (darbinieks), kura īsteno attiecīgus pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumus, saņem piemaksu par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos līdz 50 % no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās stundas algas likmes par laiku, kamēr nepieciešams īstenot attiecīgos pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma pasākumus. Piemaksas piešķiršanas nosacījumus un kārtību nosaka iekšlietu ministrs. Līdz ar to ir attiecīgi precizējams Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu” 11. punkts.
Risinājuma apraksts
Projekts paredz izteikt Ministru kabineta 2023. gada 10. augusta rīkojuma Nr. 514 “Par pastiprināta robežapsardzības sistēmas darbības režīma izsludināšanu” 11. punktu jaunā redakcijā, nosakot, ka ar Valsts robežsardzes un Valsts policijas amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm un darbinieku, kā arī Valsts drošības dienesta amatpersonu un darbinieku, kuri īsteno šā rīkojuma izpildei nepieciešamos pasākumus, piemaksām par darbu paaugstināta riska un slodzes apstākļos saistītos izdevumus 2023. gadā sedz no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiski nepieciešamajam apmēram.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Gadījumā, ja netiek apturēta Silenes robežšķērsošanas vietas darbība, tiks ierobežota iespēja pārdislocēt resursus uz “zaļo” robežu. Tāpat, ja netiek apturēta Silenes robežšķērsošanas vietas darbība, netiks nodrošināta starpvalstu vienota koordinēta rīcība attiecībā uz šādu nelikumīgu valsts robežas šķērsošanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgu visa reģiona valstu robežu ar Baltkrievijas Republiku apsardzību.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Jā
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem.
Apraksts
Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 5. punkts nosaka, ka 5.pants kustība caurlaides punktos var tikt pārtraukta vai ierobežota, ja tajos jūtami pasliktinās sanitārie apstākļi vai rodas draudi sabiedrības drošībai. Puse, kura nolēmusi pārtraukt vai ierobežot kustību, paziņo par to otrai Pusei ne mazāk kā piecas dienas pirms plānotās caurlaides punkta slēgšanas vai kustības ierobežošanas. Stihisku nelaimju vai ekoloģisku katastrofu gadījumos caurlaides punktu slēgšana vai kustības ierobežošana tajos tiek veikta, paziņojot par to otrai Pusei.
Minētais punkts ir attiecināms uz situāciju, kas ir izveidojusies uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas (sabiedrības drošība).
Latvijas puses paziņojums par Silenes robežšķēršošanas vietas slēgšanu stāsies spēkā līdz ar Ministru kabineta rīkojuma parakstīšanu, ievērojot šo drošības apdraudējumu uz minētās robežas.
Minētais punkts ir attiecināms uz situāciju, kas ir izveidojusies uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas (sabiedrības drošība).
Latvijas puses paziņojums par Silenes robežšķēršošanas vietas slēgšanu stāsies spēkā līdz ar Ministru kabineta rīkojuma parakstīšanu, ievērojot šo drošības apdraudējumu uz minētās robežas.
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīmu.
Apraksts
Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līguma par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīmu 14. panta otrā daļa nosaka, ka nepieciešamības gadījumā Puses var uz laiku apturēt vai ierobežot satiksmi pāri valsts robežšķērsošanas vietām Pušu valstu starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.
Minētais pants ir attiecināms uz situāciju, kas ir izveidojusies uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas (sabiedrības drošība).
Minētais pants ir attiecināms uz situāciju, kas ir izveidojusies uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas (sabiedrības drošība).
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 9. marta Regulas (ES) 2016/399 par Savienības Kodeksu par noteikumiem, kas reglamentē personu pārvietošanos pār robežām (Šengenas Robežu kodekss) (turpmāk – Regula 2016/399) 4. panta 1. punkts paredz, ka ārējās robežas var šķērsot robežšķērsošanas vietās un darba laikā. Valstis paziņo Eiropas Komisijai robežšķērsošanas vietu sarakstu. Attiecīgi Regula 2016/399 pieļauj valstīm mainīt vai uz laiku mainīt robežšķērsošanas vietu sarakstu. Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līguma par Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas režīmu 14. panta 2. punkts pieļauj robežkontroles punktu darbības apturēšanu. Tāpat Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem 5. pants paredz, ka kustība caurlaides punktos var tikt pārtraukta vai ierobežota, tostarp, ja rodas draudi sabiedrības drošībai.
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvas 2013/32/ES par kopējām procedūrām starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanai un atņemšanai (turpmāk - Direktīva 2013/32/ES) 4. panta 1. punkts un 6. pants (īpaši tā 3. punkts) sniedz rīcības brīvību valstīm noteikt iestādes (attiecīgi arī to teritoriālo izvietojumu), kas ir kompetentas pieņemt pieteikumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu, nenosakot kuras tieši iestādes nosakāmas par kompetentām un arī nenosakot to teritoriālo izvietojumu, 9 tostarp valsts iekšienē (skat., mutatis mutandis Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) 2020. gada 25. jūnija sprieduma lietā C-36/20 PPU Ministerio Fiscal 65. punktu, 114.1. apakšpunktu). Vienlaikus minētās Direktīvas 6. panta 2. punkts paredz, ka dalībvalstis nodrošina, lai personai, kura sagatavojusi starptautiskās aizsardzības pieteikumu, būtu reāla iespēja to iesniegt iespējami īsā laikā.
Tādējādi, lai nodrošinātu personām reālu iespēju gan ieceļot, gan arī iesniegt patvēruma pieteikumu iespējami īsā laikā, ir slēdzama tikai viena robežšķērsošanas vieta uz autoceļa uz Latvijas Republikas-Baltkrievijas Republikas valsts robežas – Silenes robežšķērsošanas vieta. Pāternieku robežšķērsošanas vieta uz autoceļa uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas valsts robežas darbību turpinās.
5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Latvijas Republikas Valdības un Baltkrievijas Republikas Valdības vienošanās par robežas caurlaides punktiem.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Latvijas Republikas valdības un Baltkrievijas Republikas valdības līgums par Latvijas - Baltkrievijas valsts robežas režīmu.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Saistībā ar tiesisko situāciju ir nepieciešama Ministru kabineta steidzama rīcība, tādējādi sabiedrības līdzdalības nodrošināšana nav iespējama.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts robežsardze
- Ārlietu ministrija
- Iekšlietu ministrija
- Valsts ieņēmumu dienests (muita)
- Pārtikas un veterinārais dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi