Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši E-pierādījumu regulas 31. pantam katra dalībvalsts līdz 2025. gada 18. augustam paziņo Eiropas Komisijai: 1) iestādi vai iestādes, kuras saskaņā ar savas valsts tiesībām ir kompetentas saskaņā ar 4. pantu izdot, validēt vai pārsūtīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus vai paziņojumus par tiem; 2) iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas citas dalībvalsts vārdā saņemt paziņojumus, ievērojot 8. pantu, un izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus saskaņā ar 16.pantu; 3) iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas izskatīt adresātu pamatotus iebildumus saskaņā ar 17. pantu; 4) valodas, kuras tiek akceptētas Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem, Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma paziņošanai un pārsūtīšanai izpildes gadījumā saskaņā ar 27.pantu.

Lai savlaicīgi ieviestu Otro papildu protokolu un lai tas būtu piemērojams, ir nepieciešams izdarīt atbilstošus grozījumus KPL.

Atbilstoši E-pierādījumu direktīvas 3. panta 3. punktam, lasot to kopsakarā ar 1. panta 2. punktu, dalībvalstīm nacionālajos normatīvajos aktos jāparedz, ka e-pierādījumu vākšanas nolūkā pieprasījumi jāadresē pakalpojumu sniedzēju ieceltajiem iedibinājumiem vai juridiskajiem pārstāvjiem. E-pierādījumu direktīvu piemēro elektronisko pierādījumu izprasīšanas lēmumiem un rīkojumiem, kurus izdod ne vien saskaņā ar E-pierādījumu regulu (Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums), bet arī ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES (2014.gada 3.aprīlis) par Eiropas izmeklēšanas rīkojumu krimināllietās (turpmāk - Direktīva 2014/41/ES) un Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību.
 

[1] E-pierādījumu regulas ieviešanas nolūkā likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 7.pants paredz papildināt Kriminālprocesa likumu (turpmāk – KPL) ar jaunu 87.nodaļu (915.-919.pants), kas noteiks Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdošanas un izpildes kārtību.
[1.1] Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdošana.
Tiesiskās skaidrības labad KPL 915.panta pirmajā daļā ietverta vispārēja norāde uz E-pierādījumu regulu, nosakot, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izdod e-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši E-pierādījumu regulas 31.panta 1.punkta a) apakšpunktam un 3.panta 15.punktam KPL 915.panta otrajā daļā tiek noteikta iestāde, kura ir tiesīga izdot Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu Latvijā uzsākta kriminālprocesa ietvaros. Ar izdevējiestādi saprot procesa virzītāju KPL 27.panta otrās daļas izpratnē. Tāpat, ievērojot E-pierādījumu regulas 4.panta prasības, šā paša panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktas šo rīkojumu apstiprināšanas prasības. Proti, gadījumos, kad tiek izdots Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums nolūkā iegūt abonenta datus vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojums nolūkā iegūt jebkādas kategorijas datus, pirmstiesas kriminālprocesā izmeklētāja izdotu rīkojumu apstiprina kriminālprocesu uzraugošais prokurors. Savukārt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, kas izdots nolūkā iegūt informācijas plūsmas datus vai satura datus, apstiprina izmeklēšanas tiesnesis.
Ievērojot E-pierādījumu regulas 13.panta prasības, KPL 916.panta pirmajā daļā tiek noteikts pienākums procesa virzītājam, kurš izdevis Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, informēt personu, kuras dati tiek pieprasīti, par datu pieprasīšanas faktu un nolēmuma (rīkojuma) pārsūdzēšanas kārtību. Vienlaikus KPL 916.panta otrajā daļā paredzēts izņēmums no personas informēšanas pienākuma, ja personas informēšana var traucēt kriminālprocesa mērķa sasniegšanu vai var apdraudēt citu personu pamattiesības vai sabiedrības intereses. Par personas neinformēšanu procesa virzītājs izdara atbilstošu atzīmi Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumā (KPL 916.panta trešā daļa). Tomēr šāda personas neinformēšana ir terminēta un tā ilgst tik ilgi, kamēr pastāv KPL 916.panta otrajā daļā minētie apstākļi. Tiklīdz šie apstākļi beidz pastāvēt, procesa virzītājs tūdaļ informē personu, kuras dati tiek pieprasīti, KPL 916.panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā.
E-pierādījumu regulas 17.panta 1.punkts paredz Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma adresātam iesniegt pamatotu iebildumu pret Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildi. Adresāts šādu iebildumu var pamatot ar pienākumiem, kas izriet no piemērojamām trešās valsts tiesībām, un iesniegt izdevējiestādei atbilstošu pieteikumu. E-pierādījumu regulas 17.panta 3.punkts noteic, ka izdevējiestāde pārskata Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, balstoties uz pamatoto iebildumu un jebkādu izpildes valsts sniegto informāciju. Ja izdevējiestāde plāno atstāt spēkā Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu, tā pieprasa izdevējvalsts kompetentas tiesas pārskatīšanu. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde tiek apturēta līdz pārskatīšanas procedūras beigām. Atbilstoši minētajam KPL 917.pantā tiek noteikts, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu pārskata rajona (pilsētas) tiesa, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu izdevis izmeklētājs vai prokurors, (KPL 917.panta pirmā daļa) vai vienu līmeni augstāka tiesa, ja Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu izdevusi tiesa (KPL 917.panta otrā daļa). Jautājumu par iebilduma pamatotību tiesa izskata rakstveida procesā 30 dienu laikā (KPL 917.panta trešā daļa).

[1.2] Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izpilde.
KPL 918.panta pirmajā daļā ietverta  vispārēja norāde uz E-pierādījumu regulu, nosakot, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu izpilda E-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā.
Atbilstoši E-pierādījumu regulas 3.panta 3.punktam ar pakalpojumu sniedzēju saprot fizisku vai juridisku personu, kas sniedz vienu vai vairākus šādu turpmāk minētu kategoriju pakalpojumus, izņemot finanšu pakalpojumus, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/123/EK 2. panta 2. punkta b) apakšpunktā: a) elektronisko sakaru pakalpojumi, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/1972 2. panta 4. punktā; b) interneta domēna nosaukumu un IP numerācijas pakalpojumi, piemēram, IP adreses piešķiršana, domēna nosaukuma reģistrēšanas, domēna nosaukuma reģistratora un ar domēna nosaukumu saistītie privātuma un starpniecības pakalpojumi; c) citi informācijas sabiedrības pakalpojumi, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) Nr. 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (turpmāk – Direktīva 2015/1535), 1. panta 1.punkta b) apakšpunktā un kas nodrošina: i) iespēju to lietotājiem sazināties savā starpā; vai ii) iespēju glabāt vai citādā veidā apstrādāt datus to lietotāju vārdā, kuriem pakalpojums tiek sniegts, ar noteikumu, ka datu glabāšana ir lietotājam sniegtā pakalpojuma pamatelements. Ar E-pierādījumu regulas 3.panta 3.punktā minēto pakalpojumu sniedzēju saprot: 1) Elektronisko sakaru likuma (turpmāk – ESL) 1.panta pirmās daļas 14.punktā minēto elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzēju tiktāl, ciktāl tas attiecas uz elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanu; 2) Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra noteikumu Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība, un prasības domēnu vārdu reģistrācijas datubāzei” 4.1 punktā minēto domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēju un ESL 1. panta devītajā daļā minēto domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēju un 1.panta pirmās daļas 26.1 punktā minēto interneta protokola adrešu numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzēju (likumprojekts 25-TA-2406); 3) Informācijas sabiedrības pakalpojumu likuma (turpmāk – ISPL) 1.panta otrās daļas 5.punktā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1150 (2019.gada 20.jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos 2.panta 3.punktā minēto tiešsaistes starpniecības platformu pakalpojumu sniedzēju tiktāl, ciktāl šis pakalpojumu sniedzējs nodrošina iespēju to lietotājiem sazināties savā starpā vai iespēju glabāt vai citādā veidā apstrādāt datus to lietotāju vārdā, kuriem pakalpojums tiek sniegts, ar noteikumu, ka datu glabāšana ir lietotājam sniegtā pakalpojuma pamatelements. Piemēram, juridiskiem, arhitektūras, inženierijas un grāmatvedības pakalpojumiem, kas tiek sniegti tiešsaistē (attālināti), nebūtu jāietilpst “pakalpojumu sniedzēja” definīcijas tvērumā, pat ja minētā pakalpojumu sniedzēja sniegtie pakalpojumi ir informācijas sabiedrības pakalpojumi Direktīvas 2015/1535 izpratnē.

Lai nodrošinātu tiešu un efektīvu E-pierādījumu regulas piemērošanu, ar likumprojektu ir nosakāma izpildiestāde, kura:  1) saņem paziņojumus no Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdevējiestādes (E-pierādījumu regulas 8.panta 1.punkts); 2) lemj par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes atteikuma iemesliem (E-pierādījumu regulas 12.panta 1.punkts); 3) veic pārrunas ar izdevējiestādi pirms lēmuma pieņemšanas par kāda atteikuma iemesla izmantošanas (E-pierādījumu regulas 12.panta 3.punkts);  4) pieprasa izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu tā adresātam pēc izdevējiestādes lūguma, kā arī lemj par rīkojuma izpildes atteikuma iemeslu izmantošanu (E-pierādījumu regulas 16.panta 1.-3. un 6.punkti); 5) piemēro adresātam naudas sodu par atzīta Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi (E-pierādījumu regulas 16.panta 10.punkts). 
KPL 918.panta otrajā daļā noteikts, ka Ģenerālprokuratūra ir izpildiestāde E-pierādījumu regulas 3.panta 17.punkta izpratnē. Ievērojot to, ka Regulas instrumenti ir tiesu iestāžu sadarbības instrumenti krimināllietās, un tās 62. apsvērums akcentē tiesu iestāžu neatkarības principu lēmumos par atteikuma iemesliem un pamattiesību līdzsvara ievērošanu, tad Ģenerālprokuratūra tiek noteikta par izpildiestādi, kura veiks Regulas 3. panta 17. punktā, 12. panta 1. punktā un 16. panta 1.–3., 6.punktos paredzētās funkcijas.  Šāda izvēle  ir gan sistēmiski, gan teleoloģiski pamatota, jo atbilstoši Prokuratūras likuma 1. pantam prokuratūra ir tiesu varas institūcija, kas patstāvīgi veic uzraudzību pār likumības ievērošanu tās kompetences ietvaros. Saskaņā ar KPL 675. pantu Ģenerālprokuratūra ir kompetentā iestāde krimināltiesiskajā sadarbībā, kas tiesīga uzturēt tiešo saziņu ar ārvalstu tiesām, prokuratūrām un izmeklēšanas iestādēm.  
 
Vienlaikus, lai nodrošinātu, ka par atzīta Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai saglabāšanas rīkojuma (EPOC/EPOCP) neizpildi (E-pierādījumu regulas 10. un 11. panta pārkāpums) tiktu piemērots efektīvs sods,  Tieslietu ministrija izstrādājusi grozījumus nozaru likumos (Grozījumi Elektronisko sakaru likumā ((25-TA-2565) un Grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā (25-TA-25670) paredzot administratīvo atbildību līdz 2 % no kopējā gada apgrozījuma elektronisko pakalpojumu un informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējiem par atzīta rīkojuma (EPOC/EPOCP) neizpildi, un paredzot ka Valsts policija (turpmāk – VP) tiek noteikta par kompetento iestādi šo sodu piemērošanai. 

Saskaņā ar Regulas 16. panta 10. punktu, ja adresāts nepilda savus pienākumus saskaņā ar atzītu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kura izpildes nodrošināšanu ir apstiprinājusi izpildes iestāde, minētā iestāde saskaņā ar 15. pantu piemēro naudas sodu. Pret lēmumu uzlikt naudas sodu ir pieejams efektīvs tiesiskās aizsardzības līdzeklis.

Izveidojot soda piemērošanas mehānismu tiek ņemts vērā, ka administratīvās atbildības likuma (turpmāk – AAL) sistēma nav veidota tā, lai prokuratūra vai tiesa būtu sākotnējā administratīvā soda piemērošanas iestāde (AAL 115. panta pirmajā daļā prokuratūrai nav piešķirtas procesu veicošas iestādes pilnvaras).  Vienlaikus AAL 56. pants paredz prokurora tiesības uzsākt administratīvā pārkāpuma procesu un nodot to kompetentajai iestādei. Savukārt tiesa AAL sistēmā veic administratīvā lēmuma tiesiskuma un pamatotības kontroli saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma 177. pantu, kā arī prokuroram ir tiesības iesniegt protestu atbilstoši šā likuma 173.–175. pantam. Ņemot vērā, ka Regulas prasības par vienu izpildiestādi attiecas uz funkciju koordināciju un lēmumiem Regulas 8., 12. un 16. panta izpratnē, tad ar šādu risinājumu tiek izveidots Regulas prasībām un valsts nacionālajam regulējumam atbilstošs  mehānisms kas kopumā nodrošina efektivitāti, samērīgumu un pamattiesību aizsardzību. 

Izpildiestādes iesaiste Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildē shematiski attēlota anotācijas pielikumā pievienotajā 1. un 2.attēlā. (1.att. Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes process, 2.att. Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpildes process)

KPL 919.panta pirmā daļa uzliek pienākumu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma adresātam izpildīt minēto rīkojumu, ja izpildes iestāde nav izmantojusi E-pierādījumu regulas 16.panta 4. un 5.punktā minētos rīkojuma atteikuma iemeslus. Šādā gadījumā rīkojums izpildāms līdzvērtīgos termiņos, kādi bija sākotnēji noteikti rīkojuma izpildei, proti, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojums ir jāizpilda 10 dienu laikā vai ārkārtas gadījumos – 96 stundu laikā pēc paziņojuma saņemšanas (e-pierādījumu regulas 10.panta 2.punkts), bet Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma izpilde ir jāuzsāk nekavējoties pēc paziņojuma saņemšanas (E-pierādījumu regulas 11.panta 1.punkts). KPL 919.panta otrā daļa paredz, ka izpildiestāde lēmumu par rīkojuma atzīšanu var pieņemt rezolūcijas veidā, izņemot E-pierādījumu regulas 16.panta 6.punktā minēto gadījumu. Respektīvi, izpildiestādei jāpieņem motivēts lēmums gadījumā, ja adresāta iesniegtie iebildumi par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu tiek noraidīti. Izpildiestādes lēmums nav pārsūdzams. Izpildiestāde lēmumu paziņo tādā pašā kārtībā, kādā tiek paziņoti KPL 19.nodaļā minētie nolēmumi (KPL 919.panta trešā daļa).
[1.3] Ņemot vērā to, ka E-pierādījumu regulu sāk piemērot no 2026.gada 18.augusta, tad arī ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 8.pantu KPL pārejas noteikumi tiek papildināti ar 91.punktu, nosakot, ka KPL 87.nodaļas normas stājas spēkā šajā datumā.

[2] Ar likumprojektu “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 1.pantu KPL tiek papildināts ar jaunu 192.1 pantu. Panta pirmajā daļā, izpildot Otrā papildu protokola 6.panta 1.punktā noteiktās prasības, noteiktas procesa virzītāja tiesības pieprasīt citas valsts teritorijā esošam domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējam sniegt domēna vārda reģistrētāja identificējošo informāciju un kontaktinformāciju, kas ir  domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzēja rīcībā vai kontrolē. Panta otrajā daļā noteikts pieprasījumā iekļaujamais informācijas apjoms atbilstoši Otrā papildu protokola 6.panta 3.punktam. Panta trešajā daļā, izpildot Otrā papildu protokola 7.panta 1.punkta prasības, paredzētas tiesības procesa virzītājam pieprasīt citas valsts teritorijā esošam pakalpojumu sniedzējam sniegt tā rīcībā esošos lietotāju datus. Ja šādu pieprasījumu sagatavo izmeklētājs, to apstiprina kriminālprocesu uzraugošais prokurors. Panta ceturtajā daļā noteikts pieteikumā iekļaujamais informācijas apjoms atbilstoši Otrā papildu protokola 7.panta 3.punktam. Panta piektajā daļā paredzēta iespēja procesa virzītājam sazināties ar attiecīgo ārvalsts kompetento iestādi, lai noskaidrotu pieprasījuma neizpildes iemeslus.
Ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 3.pantu tiesiskās skaidrības labad tiek izdarīts grozījums KPL 678.panta trešajā daļā, nosakot, ka krimināltiesiskās sadarbības lūgumā norāda arī citu informāciju, ja tāda paredzēta starptautiskajā līgumā, tostarp tādu, kas minēta Otrā papildu protokola 8.panta 3.punktā. Tāpat ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 2.pantu tiek izdarīts grozījums 455.panta 1.1 daļā, nosakot, ka aizstāvim un prokuroram iztiesāšanā nav tiesības pieprasīt no fiziskajām un juridiskajām personām ne vien KPL 121.panta piektajā daļā un 192.pantā paredzēto, bet arī KPL 192.1 pantā paredzēto informāciju. Šāds ierobežojums saistīts ar to, ka minētās normas paredz īpašu kārtību, kādā krimināllietas iztiesāšanas laikā tiek izprasīti pierādījumi.
Ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 4.pantu tiek grozīts KPL 847.pants, papildinot to ar jaunu 2.1 un 3.1 daļu. Ar šiem grozījumiem, ieviešot Otrā papildu protokola 8.panta 9.punktu, tiek noteikta Latvijas kompetentās iestādes rīcība gadījumos, kad nav iespējams izpildīt no ārvalstīm saņemto lūgumu. Šādos gadījumos Latvijas kompetentā iestāde informē ārvalsts iestādi un vienojas par citu lūguma izpildes kārtību. Pēc tam, kad ir panākta vienošanās un kad lūgums atzīts par izpildāmu, kompetentā iestāde to nekavējoties nodod izpildei. Atbilstoši likumprojekta “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” (TAP Nr. 23-TA-2853) 7.pantam Latvijas kompetentā iestāde ir Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija.
Ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 6.pantu KPL 877.pants tiek papildināts ar jaunu ceturto daļu, nosakot, ka gadījumā, ja lūguma par procesuālās darbības veikšanu ārvalstī rezultātā iegūto informāciju nepieciešams nodot citai ārvalstij, procesa virzītājs lūdz ārvalsts, kura ir sniegusi šo informāciju, piekrišanu. Šāda norma noteikta, ieviešot Otrā papildu protokola 14.panta 10.punkta a) apakšpunktu. Tāpat Latvijas kompetentā iestāde, kura būs tiesīga sniegt piekrišanu par iepriekš ārvalstij nodotās informācijas tālāknodošanu citai ārvalstij, atbilstoši Otrā papildprotokola 14.panta 10.punkta b) apakšpunktam un likumprojekta “Par Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” 10.pantam ir Valsts policija, Ģenerālprokuratūra un Tieslietu ministrija.
Ņemot vērā to, ka šobrīd Otrais papildu protokols vēl nav stājies spēkā, tad ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 8.pantu KPL Pārejas noteikumi tiek papildināts ar 93.punktu, nosakot, ka KPL 192.1 pantu piemēro no likuma “Par Eiropas Padomes Konvencijas par kibernoziegumiem otro papildu protokolu par pastiprinātu sadarbību un elektronisko pierādījumu izpaušanu” spēkā stāšanās dienas.

[3] Tā kā E-pierādījumu regula ir tieši piemērojama, tad prasība vērsties pie pakalpojumu sniedzēja ieceltā iedibinājuma vai juridiskā pārstāvja attiecībā uz lēmumiem un rīkojumiem, kurus izdod saskaņā ar E-pierādījumu regulu, nav jāpārņem. Tāpēc šī prasība jāpārņem tiktāl, ciktāl lēmumus un rīkojumus izdod saskaņā ar Direktīvu 2014/41/ES un Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko Padome izstrādājusi saskaņā ar 34. pantu Līgumā par Eiropas Savienību. Šajā sakarā ar likumprojekta “Grozījumi Kriminālprocesa likumā” 5.pantu KPL 875.8 pants tiek papildināts ar otro daļu, nosakot, ka elektronisko pierādījumu vākšanas nolūkā izdotais Eiropas izmeklēšanas rīkojums un lēmums, kas izdots saskaņā ar Konvenciju par Eiropas Savienības dalībvalstu savstarpēju palīdzību krimināllietās, ko padome pieņēmusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 34.pantu, nododams izpildei pakalpojumu sniedzējam, tā iedibinājumam vai tā ieceltajam juridiskajam pārstāvim.