22-TA-1668: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 "Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Tiesību akta projekts paredz veikt grozījumus Ministru kabineta 2021. gada 6. jūlija noteikumos Nr. 481 "Atbalsta programmas nosacījumi būvdarbiem daudzdzīvokļu mājās un to teritoriju labiekārtošanai" (turpmāk – MK noteikumi Nr.481) saskaņā ar Ekonomijas ministrijas (turpmāk – EM) iniciatīvu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ar tiesību akta projektu tiks atviegloti saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 481 izveidotā Remonta fonda aizdevumu nosacījumi, kas sniegs iespēju atbalstīt lielāku skaitu atbalsta pieteikumu, īpaši 4.2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākuma "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās" (turpmāk – 4.2.1.1. pasākums) ietvaros īstenotajos projektos, kuru neattiecināmās izmaksas tiek finansētas izmantojot šos aizdevumus. Papildus tiesību akta projekts paredz noteikt, ka namīpašniekiem būs iespēja saņemt aizdevumu arī iekštelpu remonta izmaksu segšanai.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Nelabvēlīgas globālās situācijas dēļ (loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana, u.c.) 2021. gadā Latvijā un citviet pasaulē ir pieaugušas būvniecības izmaksas. Uz 2021. gadu būvniecības izmaksu kāpuma pamatā ir būvmateriālu cenu pieaugums, kuru cenu visvairāk ietekmē vidējā gada metāla izstrādājumu cena, būvniecības apjoms Latvijā un vidējā gada kokmateriālu cena.
EM pasūtītajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā no 2021. līdz 2025. gadam (turpmāk tekstā – Pētījums), iegūtās prognozes norāda, ka būvniecības izmaksas 2021. gadā pret 2020. gadu pieaugs rekordaugsti: par +6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu. Attiecībā uz dzīvojamo māju būvniecību un atjaunošanu, pētījumā tiek prognozēts izmaksu pieaugums pat par 11,6% 2021. gadā, kam sekos mērenāks pieaugums turpmākajos gados, veidojot vidēji 6,1% pieaugumu gadā līdz 2025. gadam – nozīmīgi augstāks nekā pirms-pandēmijas periodā.
Atbalsta programmas ieviesējs akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – Altum) ir informējusi EM, ka ievērojamais būvniecības izmaksu pieaugums būtiski ietekmē atbalsta saņēmēju iespēju pieteikties Remonta fonda aizdevumiem, kā arī ar aizdevumu finansējamo izmaksu veidi būtu paplašināmi, lai vairotu namīpašnieku interesi un iespējas saņemt aizdevumu, kas ir atbilstošs to vajadzībām.
Šobrīd Remonta fonda ietvaros kopš tā atvēršanas 2021. gada 8.septembrī Altum ir saņēmusi 22 aizdevumu pieteikumus 1.65 milj. eiro apmērā, no kuriem 8 pieteikumi 848 tūkst eiro apmērā ir par 4.2.1.1. pasākuma projektu neattiecināmo izmaksu finansēšanu. 11 aizdevuma pieteikumi ir apstiprināti, 1 pieteikums ir noraidīts. Pārējie pieteikumi tiek izvērtēti. EM ieskatā, ņemot vērā Latvijas dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli un to, ka iedzīvotājiem nav uzkrājumu remontdarbu veikšanai, šī ir uzskatām par pietiekami zemu aktivitāti.
EM pasūtītajā pētījumā par prognozētajām izmaiņām darbaspēka un būvmateriālu izmaksām būvniecības nozarē Latvijā no 2021. līdz 2025. gadam (turpmāk tekstā – Pētījums), iegūtās prognozes norāda, ka būvniecības izmaksas 2021. gadā pret 2020. gadu pieaugs rekordaugsti: par +6,6%, sasniedzot pēdējo deviņu gadu laikā augstāko pieaugumu. Attiecībā uz dzīvojamo māju būvniecību un atjaunošanu, pētījumā tiek prognozēts izmaksu pieaugums pat par 11,6% 2021. gadā, kam sekos mērenāks pieaugums turpmākajos gados, veidojot vidēji 6,1% pieaugumu gadā līdz 2025. gadam – nozīmīgi augstāks nekā pirms-pandēmijas periodā.
Atbalsta programmas ieviesējs akciju sabiedrība “Attīstības finanšu institūcija Altum” (turpmāk – Altum) ir informējusi EM, ka ievērojamais būvniecības izmaksu pieaugums būtiski ietekmē atbalsta saņēmēju iespēju pieteikties Remonta fonda aizdevumiem, kā arī ar aizdevumu finansējamo izmaksu veidi būtu paplašināmi, lai vairotu namīpašnieku interesi un iespējas saņemt aizdevumu, kas ir atbilstošs to vajadzībām.
Šobrīd Remonta fonda ietvaros kopš tā atvēršanas 2021. gada 8.septembrī Altum ir saņēmusi 22 aizdevumu pieteikumus 1.65 milj. eiro apmērā, no kuriem 8 pieteikumi 848 tūkst eiro apmērā ir par 4.2.1.1. pasākuma projektu neattiecināmo izmaksu finansēšanu. 11 aizdevuma pieteikumi ir apstiprināti, 1 pieteikums ir noraidīts. Pārējie pieteikumi tiek izvērtēti. EM ieskatā, ņemot vērā Latvijas dzīvojamā fonda tehnisko stāvokli un to, ka iedzīvotājiem nav uzkrājumu remontdarbu veikšanai, šī ir uzskatām par pietiekami zemu aktivitāti.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Pētījumā "Prognozētās izmaiņas darbaspēka un būvmateriālu izmaksās būvniecības nozarē Latvijā 2021.-2025.gadā" secināts, ka būvniecības izmaksām sagaidāms būtisks pieaugums 2021. gadā, kas tiek novērtēts kā 6,6% pēc pētnieku kombinētās prognozes, bet nelabvēlīgas globālās situācijas gadījumā (loģistikas problēmas, augsts tirgus pieprasījums, ražotāju jaudu nepieaugšana) varētu sasniegt arī 11,4% pieaugumu.[1] Šajā Pētījumā pieminētais nelabvēlīgas globālās situācijas gadījums ir iestājies, kā rezultātā būvniecības izmaksu pieaugums ir bijis ievērojams. Papildus arī Pētījumā norādīts, ka laika periodā no 2022. līdz 2025. gadam būvniecības izmaksu pieaugums samazināsies, tomēr 2022. gadā joprojām būs augstāks nekā pirms-pandēmijas gados ar 5,5%.[2] Minēto apstākļu dēļ veikt nepieciešamos remontdarbus, iekļaujoties 2021. gada vidū noteiktajā 120 eiro uz kvadrātmetru limitā, nav iespējams.
Kā galvenais iemesls iedzīvotāju zemajai aktivitātei piesakoties Remonta fonda aizdevumiem tiek norādīts šobrīd MK noteikumos Nr. 481 noteiktais aizdevuma ierobežojums 120 eiro apmērā uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru. Šāda izmaksu limita ietvaros dzīvojamo māju īpašnieki, namīpašnieki nevar veikt tiem nepieciešamos remontdarbus saskaņā ar šā brīži būvniecības izmaksām. Šis ierobežojums arī neļauj pilnībā segt 4.2.1.1. pasākuma ietvaros īstenoto projektu neattiecināmās izmaksas, kā rezultātā tiek apturēta šo projektu īstenošana un kavēta 4.2.1.1. pasākuma ieviešana.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download, 52.lpp
[2] https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download, 52.lpp
Kā galvenais iemesls iedzīvotāju zemajai aktivitātei piesakoties Remonta fonda aizdevumiem tiek norādīts šobrīd MK noteikumos Nr. 481 noteiktais aizdevuma ierobežojums 120 eiro apmērā uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru. Šāda izmaksu limita ietvaros dzīvojamo māju īpašnieki, namīpašnieki nevar veikt tiem nepieciešamos remontdarbus saskaņā ar šā brīži būvniecības izmaksām. Šis ierobežojums arī neļauj pilnībā segt 4.2.1.1. pasākuma ietvaros īstenoto projektu neattiecināmās izmaksas, kā rezultātā tiek apturēta šo projektu īstenošana un kavēta 4.2.1.1. pasākuma ieviešana.
[1] https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download, 52.lpp
[2] https://www.em.gov.lv/lv/media/11100/download, 52.lpp
Risinājuma apraksts
EM ierosina dzēst nosacījumu par maksimālā aizdevuma apmēru 120 eiro uz vienu daudzdzīvokļu mājas kopējās platības kvadrātmetru. Papildus vēršam uzmanību, ka jau šobrīd, lemjot par aizdevuma piešķiršanu, Altum vērtē atbalsta saņēmēju maksātspēju, nosakot, vai maksājums uz vienu kvadrātmetru nav tik augsts, lai radītu riskus atbalsta saņēmēju iespējām aizdevumu atgriezt.
Problēmas apraksts
MK Noteikumu Nr.481 nosaka, ka Remonta fonda aizdevumu var saņemt iekšdarbu finansēšanai tikai daudzdzīvokļu mājas koplietošanas telpās, piemēram, kāpņu telpā.
Remonta fonda aizdevumus var saņemt namīpašnieki, kuru īpašumā ir visa daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, tātad namīpašnieks ir vienpersonīgi atbildīgs par visas mājas, t.sk., tajā esošo dzīvokļu tehnisko stāvokli. Savukārt otra Remonta fonda atbalsta saņēmēju grupa, dzīvokļu īpašnieku kopība, ir atbildīga tikai par dzīvojamās mājas kopīpašuma tehnisko stāvokli. Šajā gadījumā atbildība par dzīvokļu tehnisko stāvokli ir konkrētiem dzīvokļu īpašniekiem.
Ņemot vērā, ka augstāk minētajām atbalsta saņēmēju grupām ir atšķirīgs dzīvojamās mājas apjoms, par ko tās ir atbildīgas, EM ieskatā ar Remonta fonda aizdevumu atbalstāmajās izmaksās tam ir jābūt atspoguļotam. Proti, atbalsta saņēmējiem, kas ir namīpašnieki, ir nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt aizdevumu par tā visā īpašumā, t.sk., tā atbildībā esošajos dzīvokļos, veikt nepieciešamos remontdarbus. Pretējā gadījumā var rasties situācijas, kad ar namīpašnieka paša līdzekļiem un Altum aizdevumu nav iespējams sekmīgi īstenot projektu (pabeigt iekšdarbus dzīvokļos).
Šādos gadījumos kā viens no risinājumiem var būt namīpašnieka sadarbība ar kredītiestādēm, kur kredītiestāde nodrošina aizdevumu, lai tiktu pabeigti iekšdarbi. Tomēr būtiski, ka kredītiestādes finansējumu piešķir saskaņā ar to kreditēšanas un risku politikām, kas pieejamību kredītiestāžu finansējumam var apgrūtināt dažādām daudzdzīvokļu māju grupām. Piemēram, daudzdzīvokļu mājas, kuras atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, var nekvalificēties kredītiestādes finansējumam. Šobrīd namīpašniekam, kuru nevar finansēt kredītiestādes, Altum nav iespējas nodrošināt tā vajadzībām atbilstošu, uz visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas sakārtošanu vērstu aizdevumu, kā rezultātā īpašums netiek atjaunots.
Remonta fonda aizdevumus var saņemt namīpašnieki, kuru īpašumā ir visa daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, tātad namīpašnieks ir vienpersonīgi atbildīgs par visas mājas, t.sk., tajā esošo dzīvokļu tehnisko stāvokli. Savukārt otra Remonta fonda atbalsta saņēmēju grupa, dzīvokļu īpašnieku kopība, ir atbildīga tikai par dzīvojamās mājas kopīpašuma tehnisko stāvokli. Šajā gadījumā atbildība par dzīvokļu tehnisko stāvokli ir konkrētiem dzīvokļu īpašniekiem.
Ņemot vērā, ka augstāk minētajām atbalsta saņēmēju grupām ir atšķirīgs dzīvojamās mājas apjoms, par ko tās ir atbildīgas, EM ieskatā ar Remonta fonda aizdevumu atbalstāmajās izmaksās tam ir jābūt atspoguļotam. Proti, atbalsta saņēmējiem, kas ir namīpašnieki, ir nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt aizdevumu par tā visā īpašumā, t.sk., tā atbildībā esošajos dzīvokļos, veikt nepieciešamos remontdarbus. Pretējā gadījumā var rasties situācijas, kad ar namīpašnieka paša līdzekļiem un Altum aizdevumu nav iespējams sekmīgi īstenot projektu (pabeigt iekšdarbus dzīvokļos).
Šādos gadījumos kā viens no risinājumiem var būt namīpašnieka sadarbība ar kredītiestādēm, kur kredītiestāde nodrošina aizdevumu, lai tiktu pabeigti iekšdarbi. Tomēr būtiski, ka kredītiestādes finansējumu piešķir saskaņā ar to kreditēšanas un risku politikām, kas pieejamību kredītiestāžu finansējumam var apgrūtināt dažādām daudzdzīvokļu māju grupām. Piemēram, daudzdzīvokļu mājas, kuras atrodas mazāk attīstītos reģionos, nelielās pilsētās vai ciematos, var nekvalificēties kredītiestādes finansējumam. Šobrīd namīpašniekam, kuru nevar finansēt kredītiestādes, Altum nav iespējas nodrošināt tā vajadzībām atbilstošu, uz visu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas sakārtošanu vērstu aizdevumu, kā rezultātā īpašums netiek atjaunots.
Risinājuma apraksts
MK noteikumos Nr.481 paredzēt, ka namīpašniekiem aizdevumu var piešķirt arī iekšdarbu veikšanai daudzdzīvokļu mājā, nodrošinot namīpašniekiem iespēju ar Altum aizdevuma palīdzību veikt remontdarbus un būvdarbus visā daudzdzīvokļu mājā.
Vēršam uzmanību, ka risks par Altum iejaukšanos kredītiestāžu kreditēšanā jau ir novērsts esošajā MK noteikumu Nr. 481 redakcijā, nosakot, ka atbalsta saņēmējam, piesakoties Altum aizdevumam, ir jāiesniedz arī kredītiestādes apliecinājums. Ja kredītiestāde nesniedz apliecinājumu 20 darbdienu laikā, uzskatāms, ka kredītiestāde ir apliecinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki vai namīpašnieks var pieteikties aizdevumam Altum.
EM uzskata, ka ar šīm ierosinātajām izmaiņām tiks veicināta īres mājokļu pieejamība, kā arī nodrošināta atbalsta saņēmējam piemērota finansējuma piešķiršana.
Vēršam uzmanību, ka risks par Altum iejaukšanos kredītiestāžu kreditēšanā jau ir novērsts esošajā MK noteikumu Nr. 481 redakcijā, nosakot, ka atbalsta saņēmējam, piesakoties Altum aizdevumam, ir jāiesniedz arī kredītiestādes apliecinājums. Ja kredītiestāde nesniedz apliecinājumu 20 darbdienu laikā, uzskatāms, ka kredītiestāde ir apliecinājusi, ka dzīvokļu īpašnieki vai namīpašnieks var pieteikties aizdevumam Altum.
EM uzskata, ka ar šīm ierosinātajām izmaiņām tiks veicināta īres mājokļu pieejamība, kā arī nodrošināta atbalsta saņēmējam piemērota finansējuma piešķiršana.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
-
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, īres namu iedzīvotāji
Ietekmes apraksts
Tiesību akta projekts nodrošinās lielākam dzīvokļu īpašnieku skaitam saņemt atbalstu par energoefektivitātes paaugstināšanu.
Juridiskās personas
- Tiesību akta projekts nodrošinās iespēju pilnvarotām personām, būvkomersantiem un namīpašniekiem nodrošināt vairāku projektu īstenošanu.
Ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
-
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
8.1.5. uz teritoriju attīstību
8.1.6. uz vidi
8.1.7. uz klimatneitralitāti
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
8.1.11. uz veselību
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
8.1.13. uz datu aizsardzību
8.1.14. uz diasporu
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi