Anotācija (ex-ante)

Izvērtējot situāciju pasažieru komercpārvadājumu (ar taksometru un vieglo automobili) jomā (konstatēto VID pārbaužu laikā un nodokļu administrācijai  citu institūciju sniegto informāciju), tika konstatēts, ka esošais regulējums, t.sk. paredzētā administratīvā atbildība, vairs neattur nodokļu maksātājus no pārkāpumu izdarīšanas un nestimulē tos nedz sniegt VID normatīvajos aktos paredzēto informāciju, proti, paziņot par visiem veiktajiem pasažieru pārvadājumiem, nedz veikt nodokļu nomaksu un uzlikto sodu samaksu pilnā apmērā.  Arī atbildības normas nespēj pilnvērtīgi sasniegt mērķi, jo uz šo tiesību aktu pamata piemērotie naudas sodi pārvadātājiem nav efektīvi iekasējami, kā arī iztrūkst iedarbīgi administratīvās ietekmēšanas līdzekļi ierobežot tādu pasažieru pārvadātāju iesaisti minēto pakalpojumu sniegšanā, kuri nav novērsuši konstatētos pārkāpumus. Vienlaikus praksē vērojama tendence, ka, lai arī transportlīdzekļu vadītājiem tiek uzlikts administratīvais sods vai administrēšanas procesā ir konstatēti būtiski normatīvo aktu nodokļu jomā pārkāpumi, tomēr nereti konstatētais pārkāpums netiek novērsts un transportlīdzeklis turpina piedalīties ceļu satiksmē, sniedzot pasažieriem komercpārvadāšanas pakalpojumus, faktiski turpinot veikt to pašu pārkāpumu. Turklāt ir konstatēta vēl viena problēma - lai izvairītos no nākotnē prognozējamā vai administratīvajā aktā uzliktā pienākuma pildīšanas, transportlīdzekļi jau sākotnēji netiek noformēti uz faktisko īpašnieku vai, uzzinot par pārbaudes uzsākšanu, īpašnieki savu kustamo mantu atsavina citai personai, to darot vairākkārt. Mainoties īpašuma tiesībām, VID noteiktais piespiedu izpildes mehānisms zaudē savu ātrumu un efektivitāti, jo primāri tiek īstenots uzņēmumu pārejas pierādīšanas process, kas ir sarežģīts no pierādīšanas aspektiem un prasa zināmu laiku tā īstenošanai. Piemēram, pārvadāšanas pakalpojumu sniedz pārvadātājs, kuram nav īpašumā vieglo automobiļu un citu aktīvu, savukārt transportlīdzekļi, kas paredzēti komercpārvadājumiem, reģistrēti turējumā, līdz ar to gadījumā, ja pārvadātājam tiek konstatēta nodokļu nenomaksa, tam nav aktīvu, uz ko varētu vērst piedziņu, līdz ar to pie spēkā esošā regulējuma šāds komersants var turpināt veikt pārkāpumus, neskatoties uz uzliktajiem sodiem, palielinot zaudējumu apmēru valsts budžetam nesamaksāto nodokļu veidā, vai atstāt uzņēmumu ar parādiem un dibināt jaunu, kas turpinās to pašu praksi.

Uzliktajam slogam un izvēlētajiem instrumentiem ir jābūt samērīgiem izvirzītā mērķa sasniegšanai. Ņemot vērā ekonomisko situāciju valstī kopumā, t.sk. Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi, nav lietderīgi pašlaik pārskatīt un palielināt jau spēkā esošo sodu apmērus, jo sodu palielināšana šajā brīdī var nesasniegt savu mērķi - atturēt no pārkāpuma izdarīšanas, bet gluži otrādi varētu netiešā veidā (personai neesot naudas līdzekļiem soda samaksai) virzīt pārkāpēju ēnu ekonomikas virzienā, proti, stimulēt nodokļu maksātāju turpināt to pašu darbību tikai jau ne "pelēkajā", bet "melnajā" zonā, pavisam atsakoties no uzlikto normatīvajos aktos pienākumu pildīšanas, pakārtoti padarot piedziņas procesu neefektīvu, un palielinot ēnu ekonomiku un neuzticēšanos valsts uzlikto prasību samērīgumam.

Lai mazinātu ēnu ekonomiku un atturētu personas no pārkāpumu izdarīšanas, nepieciešams stiprināt esošo regulējumu un risinājumu attīstīt divos virzienos: veikt administratīvā procesa ietvaros īstenotā saimnieciskās darbības apturēšanas procesa un administratīvā pārkāpuma procesa pilnveidošanu.
Lai efektivizētu pārkāpumu novēršanas pasākumu kopumu pasažieru komercpārvadājumu jomā, kā arī radītu vienkāršotus juridiskos un faktiskos apstākļus naudas soda samaksai īsā periodā, likumprojekts paredz papildus esošajiem instrumentiem noteikt sekojošus jaunus risinājumus:
- attiecībā uz saimnieciskās darbības apturēšanas procesu nosakot jaunus pārkāpumus, kurus konstatējot VID varēs apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, un šī procesa ietvaros ieviešot jaunu VID liegumu - liegums izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili (liegums vērsts uz konkrēto transportlīdzekli, to izņemot uz laiku no komercdarbības vides);
- administratīvā pārkāpuma procesā, nosakot īpatnības administratīvo pārkāpumu novēršanā (t.sk. kontrolpirkumos konstatēto pārkāpumu novēršanai) un lēmuma administratīvā pārkāpuma lietā par naudas soda uzlikšanu izpildē - jaunu nodrošinājuma līdzekli -  aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes (pēc analoģijas ar spēkā esošo regulējumu Ceļu satiksmes likumā (īpatnības administratīvo pārkāpumu novēršanā un lēmuma par naudas soda uzlikšanu izpildē attiecībā uz pārkāpumiem, kurus izdarījuši pārvadātāji). Par piemēroto nodrošinājuma līdzekli tiks veikts ieraksts lēmumā par administratīvā procesa uzsākšanu. Pašlaik minētais risinājums tiks ieviests un attiecināts tikai uz konkrētajā nozarē strādājošiem (personām, kas sniedz komercpārvadājumus ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem).
Gan saimnieciskās darbības apturēšanas procesā piemērotais VID liegums izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili, gan arī administratīvā pārkāpuma procesā piemērotais nodrošinājuma līdzeklis – aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes –, būs reģistrējami Ceļu satiksmes drošības direkcijas uzturētajā transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 14.pantu.

Transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes aizturēšana
Risinājuma mērķis - nodrošināt konkrētā transportlīdzekļa izslēgšanu no izmantošanas konkrētās saimnieciskās darbības veikšanā, neļaujot turpināt jau pieļautā pārkāpuma veikšanu vēl un vēl. Projekta īstenošanai ir arī preventīvi mērķi, jo transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes aizturēšanas rezultātā pārvadātājiem radīsies papildu finanšu izdevumi, piemēram, tādi kā evakuācijas izdevumi. Turklāt šis nodrošinājums radīs tūlītējas sekas (tādējādi efektīvas) laika periodā, kad konkrēto transportlīdzekli nevarēs izmantot saimnieciskās darbības veikšanā (ņemot vērā administratīvā procesa īpatnības pēc ekspertu sniegtās informācijas - no trīs nedēļām līdz diviem mēnešiem). Nodrošinājums nebūs uzlikts uz ilgstošu laiku, bet tikai līdz dienai, kad pārkāpums tiks novērsts un uzliktais sods samaksāts. Šādu maksājumu veikšanu nevar īstenot uz vietas, piemēram, veicot bezskaidras naudas norēķinus, izmantojot mobilos point of sale (POS) terminālus, jo atšķirībā no Valsts policijas operatīviem transportlīdzekļiem, kas ir aprīkoti ar POS, VID amatpersonām nav paredzētas tiesības iekasēt šādus maksājumus uz vietas un attiecīgi nav ierīces šādu maksājumu pieņemšanai. Savukārt gadījumos, kamēr sods netiek samaksāts, transportlīdzekļa tālāka izmantošana nebūs pieļaujama. Izpildes termiņš ir mainīgs lielums, jo ir atkarīgs lielā mērā no paša pārkāpēja vēlmes un spējas novērst izdarīto pārkāpumu. Tādējādi, jo ātrāk persona novērsīs  pārkāpumu un iemaksās uzlikto sodu, jo ātrāk nodrošinājums tiks noņemts. Līdz ar to šāds regulējums ir samērīgs un vērsts uz to, lai persona nepieļautu šādu pārkāpumu, bet, ja pārkāpums ir konstatēts, persona/pārkāpējs ir finansiāli motivētas savlaicīgi un noteiktā apmērā nodrošināt tā novēršanu un tālāku regulējuma ievērošanu un tajā noteikto pienākumu izpildi, jo katra transportlīdzekļa dīkstāves diena rada pārvadātājam zaudējumus. Transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes aizturēšana (noņemšana) nav vērtējama kā VID faktiskā rīcība, bet tā ir darbība pārkāpuma turpināšanas pārtraukšanai un ar administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtā lēmuma uzliktās soda naudas samaksas nodrošināšanai.  
Neskatoties uz to, ka vispārējās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes izmanto ne tikai komercpārvadājumiem, bet arī transportlīdzekļiem privātajām vajadzībām, nereģistrētus ienākumus gūst gan ar taksometru, gan ar vieglo automobili. Tādējādi jaunais nodrošinājuma veids  būs piemērojams arī attiecībā uz vispārējās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmēm (gan uz dzeltenajiem, gan uz baltajiem numuriem). Pretējā gadījumā taksometru pārvadātājiem tiktu radīti nevienlīdzīgi nosacījumi, kropļojot konkurenci starp personām, kas sniedz pasažieru komercpārvadājumus ar taksometru, un personām, kas sniedz pasažieru komercpārvadājumus, izmantojot vieglo automobili. Nodokļu maksātājam, kurš ir izvēlējies un piekritis savu personīgo transportlīdzekli izmantot pasažieru komercpārvadājumiem, ir jāapzinās sekas no  nereģistrētās saimnieciskās darbības, normatīvajos aktos noteiktās informācijas nesniegšanas, nepilnīgu datu norādīšanas deklarācijā un pārskatā u.c. pārkāpumiem.
Tajā pat laikā praksē joprojām varētu pastāvēt gadījumi, kad nebūtu samērīgi piemērot šādus nodrošinājuma līdzekļus, šie gadījumi tiks noteikti VID vadlīnijās, t.sk. VID pirms pieņemt lēmumu par nodrošinājuma līdzekļa piemērošanu, izvērtēt nodokļu maksātāja profilu un ņemt vērā iepriekšējo sadarbību ar VID.

Ievērojot, ka NNL nav regulējama kārtība rīcībai ar aizturētajiem transportlīdzekļu valsts reģistrācijas numuriem, regulējums ietverams ceļu satiksmi regulējošos normatīvajos aktos, paredzot, ka aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes nākamās darbdienas laikā nodokļu administrācijas ierēdnis nogādā tuvākajā Ceļu satiksmes drošības direkcijas (turpmāk – CSDD) struktūrvienībā, pēc analoģijas piemērojot Ministru kabineta 2017.gada 30.maija noteikumu Nr.295 “Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa” 59.punktu, kurā noteikts, ka aizturētās transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes līdz nākamās darbdienas beigām nogādā tuvākajā CSDD klientu apkalpošanas centrā, kurā atrodas attiecīgā transportlīdzekļa kategorijai atbilstoša tehniskās apskates stacija, vai tuvākajā transportlīdzekļa kategorijai atbilstošā tehniskās apskates stacijā. Turklāt CSDD klientu apkalpošanas centrā transportlīdzekļa īpašnieks attiecīgu numurzīmi varēs izņemt pēc tam, kad pārkāpējs novērsīs pārkāpumu un samaksās uzlikto sodu. Tādējādi likumprojektā paredzētais regulējums var ietekmēt transportlīdzekļa īpašnieka tiesības arī gadījumos, kad tas nav tiešā veidā iesaistīts komercpārvadājumu nodrošināšanā. Šāda pieeja ir samērīga, jo transportlīdzekļa īpašniekam, nododot sev piederošo mantu trešajai personai, piemēram, lietošanā, ir jārēķinās arī ar iespējamo seku iestāšanos, gadījumā, ja trešā persona, izmantojot šo mantu izdara kādu prettiesisku darbību vai nepilda kādu normatīvajos aktos noteikto pienākumu. Regulējums neparedz transportlīdzekļa īpašniekam tiesības šajā gadījumā pārsūdzēt uzlikto sodu vai pieprasīt VID neņemt nost transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes, aizbildinoties ar faktu, ka īpašuma tiesības uz konkrēto transportlīdzekli nepieder pārkāpējam. Attiecības starp transportlīdzekļu īpašnieku un trešo personu šādos numurzīmes noņemšanas gadījumos, t.sk. zaudējumu segšana, neiegūtā peļņa, ir risināmi starp transportlīdzekļu īpašnieku un pārkāpēju (kura darbības vai bezdarbības dēļ numurzīme tika noņemta) civiltiesiskajā ceļā.


VID liegums izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili
NNL 34.¹ pants paredz regulējumu nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanai un šā likuma 34.² pantā ir noteikts regulējums saimnieciskās darbības atjaunošanai. 
Likumprojekts paredz pilnveidot nodokļu maksātāja saimnieciskas darbības apturēšanas regulējumu - tiek papildināts pārkāpumu uzskaitījums, kurus konstatējot VID var uzsākt saimnieciskās darbības apturēšanas procesu, un saimnieciskās darbības apturēšanas procesā noteikt jaunu lieguma veidu – liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili. Līdz ar to gadījumos, kad administratīvā procesa ietvaros tiks konstatēts, ka pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru pārvadātājs un tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējs pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru un vieglo automobili nenodrošina normatīvajos aktos noteikto datu nosūtīšanu VID tiešsaistes režīmā, tiks uzsākts nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanas process un uzlikts liegums transportlīdzekļa izmantošanai pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili. Atšķirībā no administratīvā pārkāpuma procesa šajā gadījumā process tiks veikts bez fiziskas transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes aizturēšanas (noņemšanas).

Likumprojektā paredzēts:
- papildināt NNL 34.¹ panta pirmo daļu ar 8. punktu, nosakot VID tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja konstatēts, ka pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru pārvadātājs  (vai tā darbinieks, vai persona, kas sniedz taksometru pakalpojumu taksometru pārvadātāja vārdā) nenodrošina normatīvajos aktos noteikto datu nosūtīšanu VID tiešsaistes režīmā;
- papildināt NNL 34.¹ panta pirmo daļu ar 9. punktu, nosakot VID tiesības apturēt nodokļu maksātāja (tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzēja) saimniecisko darbību, ja konstatēts, ka tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējs nenodrošina normatīvajos aktos noteikto datu (par pasažieru komercpārvadājumiem, kas veikti izmantojot šo pakalpojumu, ar automobili) nosūtīšanu VID tiešsaistes režīmā;
- precizēt NNL 34.¹ panta otro daļu ar izņēmuma gadījumiem, kad saimniecisko darbību aptur bez brīdinājuma, ne tikai iepriekš uzskaitīto pārkāpumu gadījumos, bet arī šā panta pirmās daļas 2. (izvairīšanās no nodokļu nomaksas) un 3. punktā (pārkāpumi saistīti ar nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas prasību neievērošanu) minēto pārkāpumu gadījumos.
Proti, ja nodokļu maksātājiem, kuru darbība ir saistīta ar pasažieru pārvadājumiem, konstatē NNL 34.¹ panta pirmās daļas 2., 3. un 8. punktā noteiktos pārkāpumus, tad VID ir tiesības pieņemt lēmumu par attiecīgā nodokļu maksātāja saimnieciskās darbības apturēšanu bez brīdināšanas un uzlikt liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili. Līdzīgi process tiks īstenots arī attiecībā uz tīmekļvietņu vai mobilo lietotņu pakalpojuma sniedzējiem, konstatējot datu nesniegšanu VID tiešsaistes režīmā. Tādējādi, uzsākot nodokļu maksātāja (pārvadātāja) saimnieciskās darbības apturēšanas procesu, lēmums par saimnieciskās darbības apturēšanu tiek noformēts NNL 34.¹ panta ceturtajā daļā noteiktajā piecu dienu termiņā un triju dienu laikā tiks uzlikts liegums izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili (plānots, ka praksē lēmums par lieguma uzlikšanu tiks iekļauts lēmumā par saimnieciskās darbības apturēšanu un vienas dienas laikā uzlikts attiecīgajā CSDD reģistrā).

Tādējādi jaunais lieguma veids tiks piemērots administratīvā procesa ietvaros, savukārt administratīvā pārkāpuma procesā tiks piemērots izpildes nodrošinājuma līdzeklis - transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes aizturēšana (noņemšana). Likumprojektā noteiktie līdzekļi piemērojami kā galējie administratīvās iedarbības līdzekļi, lai nodrošinātu sabiedrības interešu aizsardzību attiecībā uz valstī noteikto saistību izpildi (informācijas sniegšanas un nodokļu un uzliktā naudas soda nomaksas veidā), kā arī nodrošinātu godīgas konkurences aizsardzību konkrētajā nozarē pret tiem nodokļu maksātājiem, kas godīgi pilda uzliktos pienākumus un ievēro noteiktos procesus gan darbības uzsākšanai, gan darbībai konkrētajā nozarē vai konkrētajā valsts teritorijā, un nodrošinātu Latvijas Republikas tiesību normu ievērošanu un pieņemto lēmumu izpildi, nepieļaujot tiesiskā nihilisma iestāšanos.

Latvijas Republikas Satversmes 105. pants noteic, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu.
Likumprojektā paredzēto tiesību administratīvā pārkāpuma procesā aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un administratīvajā procesā uzlikt liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili izmantošana piemērojama kā administratīvās iedarbības – nodrošinājuma – līdzeklis, konstatējot izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
Šāds ierobežojums nosakāms, lai nodrošinātu Latvijas Republikas kā demokrātiskas valsts un sabiedrības labklājības pastāvēšanas priekšnoteikuma esību, proti, nodrošinātu līdzekļus valsts budžetam un valsts rīcībā esošus finanšu līdzekļus, kā arī nodrošinātu pienākumu ievērot Latvijas Republikas tiesību normas, nepieļaujot tiesiskā nihilisma iestāšanos.
Kā norādījusi Satversmes tiesa, ikviena pamattiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un argumentiem, kādēļ tas vajadzīgs, proti, ierobežojums tiek noteikts svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad (sk., piemēram, Satversmes tiesas 2015. gada 13. oktobra sprieduma lietā Nr. 2014‑36‑01 18. punktu).
Satversmes preambulā noteikts, ka Latvijas valsts ir izveidota citstarp tādēļ, lai nodrošinātu Latvijas tautas un ikviena brīvību un sekmētu labklājību. Par šo mērķu nodrošināšanas instrumentu ir uzskatāms citstarp valsts budžets un valsts rīcībā esošie finanšu līdzekļi (sal. sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016‑14‑01 25.2. apakšpunktu).
Atbilstoši Satversmes 66. panta pirmajai daļai Saeima ik gadu pirms saimnieciskā gada sākšanās lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu. Proti, likumdevējam ir pienākums lemt par budžeta ieņēmumu nodrošināšanas veidiem. No Likuma par budžetu un finanšu vadību I nodaļas un 1. panta, kā arī likuma “Par nodokļiem un nodevām” 1. panta 1. punkta izriet, ka viens no likumdevēja izraudzītajiem budžeta ieņēmumu nodrošināšanas un attiecīgi valsts un pašvaldību funkciju finansēšanas veidiem ir saskaņā ar nodokļu likumiem iekasētie vai saņemtie nodokļi. Nodokļu ieņēmumi kalpo valsts un atsevišķos gadījumos arī pašvaldību institūcijām nepieciešamo izdevumu segšanai.
Nodokļu ieņēmumu nodrošināšana ir tieši saistīta ar personas konstitucionālajiem pienākumiem pret Latvijas valsti. Personas konstitucionālie pienākumi ir vērsti uz Latvijas valsts pamatnormā ietvertās suverēna gribas – dzīvot demokrātiskā tiesiskā valstī – ilgtspējīgu īstenošanu. Savukārt šādu pienākumu nepildīšana apdraud ikvienas demokrātiskas tiesiskas valsts pastāvēšanu (sk. arī: Weiler J. H. H. The Crumbling of European Democracy. In.: Graber M. A., Levinson S., Tushnet M. (Eds.) Constitutional Democracy in Crisis? New York: Oxford University, 2018, p. 632).
Satversmes ievadā ir uzsvērts, ka ikvienam jārūpējas par sevi, saviem tuviniekiem un sabiedrības kopējo labumu, izturoties atbildīgi pret citiem, kā arī nākamajām paaudzēm. Šīs rūpes izpaužas, personai pildot citstarp tai Satversmes 66. pantā ietverto konstitucionālo pienākumu maksāt nodokļus un tā uzņemoties atbildību par sabiedrības vajadzību apmierināšanu un Latvijas valsts uzturēšanu (sk. Satversmes tiesas 2017. gada 19. oktobra sprieduma lietā Nr. 2016‑14‑01 26. punktu).
[..] Satversmes tiesa ir atzinusi, ka valstij ir pienākums sabiedrības labklājības interesēs izveidot efektīvu nodokļu iekasēšanas sistēmu (sk. Satversmes tiesas 2013. gada 15. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2012‑18‑01 17. punktu). Turklāt nodokļu likumu tiesiskais regulējums kā tāds nebūtu pietiekams, ja nefunkcionētu iedarbīga pārkāpumu novēršanas sistēma (sk. Satversmes tiesas 2008. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2007‑23‑01 11. punktu).
Nodokļu iekasēšanas sistēmas efektivitāte ir saistīta ar nodokļu maksātāju pienākumu izpildi, tādēļ valstij ir pienākums īstenot pasākumus, kas veicina un nodrošina nodokļu maksātāju saistību izpildi. Ja valsts šo pienākumu nepildītu pienācīgi un attiecīgi gūtu mazākus nodokļu ieņēmumus, tās spēja pildīt jebkādas funkcijas būtu ierobežota (sk.: Hood C. The Tax State in the Information Age. In: Paul T. V., Ikenberry G. J., Hall J. A. (Eds.) The Nation-State in Question. Princeton: Princeton University, 2003, p. 213). Turklāt šādā situācijā tiktu apdraudēta demokrātiskas tiesiskas valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbība (sal. sk.: Levi M. Of Rule and Revenue. Berkeley: University of California, 1988, p. 2). Tātad minētā pienākuma izpilde sekmē arī demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzību. (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa spriedums lietā Nr. 2020‑31‑01).
Tādējādi likumprojektā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmie mērķi ir sabiedrības labklājības un demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība.
Noskaidrojot, vai apstrīdētajā normā ietvertais pamattiesību ierobežojums ir samērīgs, Satversmes tiesa pārbauda:
1) vai ierobežojums ir piemērots leģitīmā mērķa sasniegšanai;
2) vai mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem, indivīda pamattiesības mazāk ierobežojošiem līdzekļiem;
3) vai labums, ko gūst sabiedrība no noteiktā ierobežojuma, ir lielāks par indivīdam nodarīto kaitējumu (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa spriedums lietā Nr. 2020‑31‑01).

Paredzot VID tiesības administratīvā pārkāpuma procesā aizturēt (noņemt) transportlīdzeklim valsts reģistrācijas numura zīmes (noņemt) un administratīvajā procesā uzlikt liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili kā nodrošinājuma līdzekli, konstatējot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, tiek veicināta atbilstoša un savlaicīga nodokļu maksāšana. Tādējādi likumprojektā ietvertās tiesību normas ir piemērotas tajās ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmā mērķa sasniegšanai.
Paredzot VID tiesības aizturēt transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numura zīmes un uzlikt liegumu izmantot transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar taksometru vai vieglo automobili kā nodrošinājuma līdzekli, konstatējot izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodokļu maksātājs tiek motivēts pildīt NNL 15. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā noteikto nodokļu maksātāju vispārīgo pienākumu – aprēķināt maksājamo (iemaksājamo) nodokļu summas; noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus un nodevas. Proti, minētais nodrošinājuma līdzeklis ir vērsts uz nodokļu maksātāja uzvedības ietekmēšanu, un tam būtu preventīva iedarbība, kas sekmētu nodokļu iekasēšanas efektivitāti, tādējādi netieši veicinot valsts finanšu aizsardzību, vienlaikus nodrošinot demokrātiskā valsts iekārtā pastāvošo institūciju darbību. Tādējādi izraudzītais līdzeklis ir piemērots likumprojektā ietvertā pamattiesību ierobežojuma leģitīmo mērķu sasniegšanai.
Prakse (sk. iepriekš norādīto informāciju par pārbaudēs konstatēto) liecina, ka piemērotie administratīvie sodi nav pietiekami iedarbīgi un neveic savu preventīvo funkciju, proti, būtiski neveicina izvairīšanās no nodokļu nomaksas pasažieru komercpārvadājumu ar taksometriem un vieglajiem automobiļiem jomā izskaušanu.
Tādēļ likumprojekts izstrādāts, lai pastiprinātu tiesiskos līdzekļus administratīvajā un administratīvā pārkāpumu procesā, kas papildus administratīvajai atbildībai varētu sekmēt brīvprātīgu nodokļu nomaksu un ēnu ekonomikas mazināšanu nozarē.
Ievērojot likumprojektā ietvertā regulējuma leģitīmā mērķa nozīmību un svarīgumu demokrātiskas valsts un sabiedrības pastāvēšanā, labums, ko iegūst sabiedrība, ir lielāks par katra atsevišķa indivīda tiesību ierobežojumu.
Ja transportlīdzekļa īpašnieks pats veic pasažieru komercpārvadājumus un izdara likumprojektā (likuma NNL 34.¹ panta pirmās daļas 2., 3., 8. punktā) minētos pārkāpumus vai NNL 135., 138., 140.pantā minētos administratīvos pārkāpumus, ir pamatoti un samērīgi, ka pārkāpuma izdarītājs cieš ar izdarīto pārkāpumu saistītās sekas, jo seku iestāšanās ir atkarīga vienīgi no paša pārkāpēja rīcības. Ja pārkāpējs novērš pārkāpumu, tam atjauno saimniecisko darbību un noņem liegumu vai attiecīgi administratīvā pārkāpuma procesā - ja novērš pārkāpumu un samaksā uzlikto naudas sodu, tam ir iespēja saņemt atpakaļ transportlīdzekļa valsts reģistrācijas numurzīmes un turpināt saimniecisko darbību. Tādējādi pasažieru komercpārvadājumu sniedzējs no tiesiskajā regulējumā paredzētajām nelabvēlīgajām tiesiskajām sekām var izvairīties, neizdarot attiecīgus pārkāpumus, proti, nelabvēlīgo seku iestāšanās ir atkarīga no pašas personas rīcības (sk. Satversmes tiesas 2021. gada 6. aprīļa spriedumu lietā Nr. 2020‑31‑01). Papildus minētajam regulējums izstrādāts tā, lai nevērtētu saimnieciskajā darbībā izmantotā transportlīdzekļa juridisko piederību. Ja transportlīdzekli lieto cita persona, nevis tā īpašnieks, tad īpašniekam, noslēdzot civiltiesisku darījumu ar pārvadātāju (lietotāju, turētāju), tā īpašuma tiesības būtībā ar likumprojektu netiek ierobežotas, bet tam jārēķinās ar darījuma riskiem un tiesiskajām sekām, kādas var iestāties, nododot savu transportlīdzekli lietošanā citām personām (ne tikai ar likumprojektā paredzētajam sekām, bet tai skaitā, piemēram, arī ar transportlīdzekļa neatgriezeniskiem bojājumiem, kuru rezultātā to vairāk nevarētu lietot).
Līzinga devējam īpašumtiesības uz transportlīdzekli netiek aizskartas, un ar likumprojektu tam nekādas sekas nerodas. Paredzams, ka līzinga līgumsaistības varētu pat motivēt un veicināt līzinga ņēmēja izdarītā pārkāpuma novēršanu, lai izvairītos arī no līzinga līgumā noteikto sankciju iestāšanās. Ja pārkāpums izdarīts ar līzingā esošu transportlīdzekli, līzinga devēja īpašumtiesības nav aizskartas, jo līzinga devējs pats neveiks pasažieru komercpārvadājumus ar taksometriem un līzinga devēja tiesību aizsardzība būs nodrošināta noslēgtā līzinga līguma ietvaros.
Vienlaikus minētās Satversmes tiesas atziņas par nodokļu ieņēmumu iekasēšanas nozīmību, kas ir visas sabiedrības interesēs un demokrātiskas valsts pastāvēšanas un funkcionēšanas pamatā, pamato likumprojektā paredzētā regulējuma par NNL 34.¹ panta pirmās daļas 2., 3., 8. un 9. punktā noteikto pārkāpumu (kas būtībā ir izvairīšanās no saimnieciskās darbības ieņēmumu uzrādīšanas un secīgi arī nodokļu nomaksas) būtiskumu un samērīgumu saimnieciskās darbības apturēšanai bez brīdinājuma.

Ievērojot, ka Autopārvadājumu likuma 35. panta regulējums noteic speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, bet neparedz tās darbības apturēšanu, lai precizētu un saskaņotu tiesību normas, precizēta likuma “Par nodokļiem un nodevām” 34.¹panta sestās daļas 4. punkta redakcija.

Ievērojot veiktos grozījumu NNL 34.¹pantā, saskaņota un precizēta minētā likuma 34.² panta  otrās daļas 2.punkts par veicamajām darbībām, atjaunojot saimniecisko darbību.  

 

Situācija, kad nodokļu administrācijas rīcībā nav informācijas par nodokļu maksātāju ienākumiem, kas gūti, izmantojot digitālās platformas, rada būtiskus nodokļu nemaksāšanas riskus. Tāpat digitālajām platformām nākas nodrošināt savu atbilstību dažādu valstu regulējumiem ar atšķirīgu pieeju attiecībā uz ziņošanas pienākumiem nodokļu administrācijām. Regulējumu atšķirības apgrūtina regulējuma ievērošanu arī tirgotājiem. Ievērojot minēto, nepieciešams ieviest regulējumu, kas būtu harmonizēts globālajā līmenī un uzlabotu tiesisko vidi visām iesaistītajām personām.

Lai risinātu iepriekš minētās problēmas Eiropas Savienības Padome 2021.gada 22.martā pieņēma DAC7. Minētās direktīvas ietvaros tiks noteikta automātiskā informācija apmaiņa par digitālo platformu rīcībā esošu informāciju par ienākumiem, ko gūst pārdevēji, kuri, izmantojot digitālās platformas, sniedz noteikta veida pakalpojumus vai pārdot preces. Tādējādi nodokļu administrāciju rīcībā būs informācija, kas nepieciešama nodokļu kontroles funkciju īstenošanai, digitālajām platformām un personām, kas sniedz pakalpojumus vai pārdod preces, izmantojot digitālās platformas. Tiks nodrošināts regulējums, kas ir harmonizēts daudzās valstīs, tādējādi vienkāršāks un vieglāk izpildāms. Līdzvērtīgu instrumentu pieņēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (ESAO)[1], un minētais standarts ir savietojams ar DAC7, tādējādi informācijas apmaiņa varēs notikt globālajā līmenī.
Lai DAC7 un attiecīgais ESAO standarts darbotos Latvijā, ir jāpieņem attiecīgais regulējums Latvijā. Likumprojektā ir ietverts vispārīgs pienākums nodokļu maksātājam – ziņojošam platformas operatoram sniegt informāciju par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, darbojoties digitālajā platformā. Savukārt Ministru kabinetam ir noteikts deleģējums noteikt tam detalizētu regulējumu.


[1] https://www.oecd.org/tax/exchange-of-tax-information/model-rules-for-reporting-by-platform-operators-with-respect-to-sellers-in-the-sharing-and-gig-economy.htm

 

Secinot, ka Uzņēmumu reģistra izsniegtā reģistrācijas apliecība apliecina vien to, ka attiecīgais tiesību subjekts apliecības izsniegšanas brīdi ir ierakstīts attiecīgajā Uzņēmumu reģistra reģistrā, bet tā nesniedz nekādu informāciju par to, vai apliecības uzrādīšanas vai iesniegšanas brīdī tiesību subjekts vēl pastāv un kādā statusā tas pastāv, ir veikti grozījumi likumā “Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru”, saskaņā ar kuriem Uzņēmumu reģistrs no 2020.gada 7.janvāra reģistrācijas apliecības vairs neizsniedz. Ņemot vērā atteikšanos no reģistrācijas apliecības izsniegšanas un lai novērstu regulējuma dublēšanos, ir veicami grozījumi NNL 15.¹ panta pirmajā un ceturtajā daļā.
Tāpat ir veicami tehniski grozījumi NNL 1.panta 33.punkta termina skaidrojumā, ņemot vērā, ka tajā ir ietverta atsauce uz spēkā neesošu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 3.punktu. Proti, minētā norma no likuma tika izslēgta, jo pasta komersants ir uzskatāms par maksājumu iestādi Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta 4.punkta izpratnē un uz to attiecas visas maksājumu iestādēm noteiktās tiesības un pienākumi.

Likumprojektā ietvertie grozījumi paredz tehnisku grozījumu NNL 1.panta 33.punktā, no tā izslēdzot atsauci uz Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 2.panta otrās daļas 3.punktu, un paredz izslēgt NNL 15.¹ panta pirmās daļas pēdējo teikumu, kā arī veikt atbilstošus grozījumus 15.¹ panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā.