Anotācija (ex-ante)

Transporta enerģijas kvalitātes rādītāji un prasības

Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes prasības izriet no Direktīvas 98/70/EK, bet vienotu nosacījumu attiecībā uz visiem alternatīvo degvielu veidiem Eiropas Savienībā nav.
Gan Noteikumos Nr.332, gan Noteikumos Nr.772 esošo regulējumu par savstarpēji saistītajiem jautājumiem ir nepieciešams apvienot, kas padarīs vienkāršāku orientēšanos tiesiskajā regulējumā un mazinās tiesiskā regulējuma pretrunu risku.
Noteikumos Nr. 332 un Noteikumos Nr. 772 kvalitātes rādītāju kontekstā ir iekļautas atsauces uz konkrētiem standartiem, kas varētu mazināt normatīvā regulējuma caurspīdīgumu un skaidrību, jo standarti nav publiski pieejami (iegūstami par maksu).
Direktīva 2023/2413 aktualizē atsauces uz standartiem vai kvalitātes prasības dīzeļdegvielai, kas šobrīd vēl nav noteikts Latvijas normatīvajā regulējumā.

Noteikumi pēc būtības attiecas uz visu transporta enerģiju un visu transporta enerģijas apriti (jebkādas darbības ar transporta enerģiju, tai skaitā (bet ne tikai) izejvielu ieguve, audzēšana, ražošana un pārstrāde, kā arī transporta enerģijas ieguve, ražošana, marķēšana, uzglabāšana, pārvadāšana, ievešana, izvešana, izplatīšana, apstrāde, sadedzināšana, realizācija, iznīcināšana), t.i. un visu enerģiju un energoresursiem, kas tiek izmantoti dažāda veida transportlīdzekļos un neceļu transportlīdzekļos un mobilajā tehnikā. Līdz ar to ir saprotams, ka Noteikumu projekts attiecas uz visu enerģiju / energoresursiem, kas netiek izmantoti stacionārajās sadedzināšanas iekārtās.
Noteikumu projekts attiecas, t.sk. uz transporta enerģiju, kas ir izmantota dzelzceļa transportlīdzekļos, lauksaimniecības un mežsaimniecības traktortehnikā, normatīvajos aktos par atpūtas kuģu un ūdens motociklu būvniecību, atbilstības novērtēšanu un piedāvāšanu tirgū minētajos atpūtas kuģos, kad tie nekuģo jūrā, iekšzemes ūdensceļu kuģos. Kā arī noteikumu projekts attiecas arī tai skaitā uz tādu mobilo tehniku kā pacēlāji, celtņi, loģistikas tehnika preču pārvietošanai uc.

Noteikumu projekta 2.nodaļā ir apkopoti šobrīd spēkā esošajā regulējumā noteiktie benzīna, dīzeļdegvielas un biodegvielas kvalitātes nosacījumi, kā arī ir iekļautas kvalitātes prasības citiem transporta enerģijas veidiem. Kvalitātes prasības tiek noteiktas noteikumu projekta pielikumā, neiekļaujot atsauces uz to standartiem, šos nosacījumus pielāgojot Igaunijā iedibinātajai praksei. Nosacījumi aptver galvenos parametrus, kas ir būtiski, lai nodrošinātu konkrētā transporta enerģijas veida kvalitāti un veiktspēju, jo īpaši attiecībā uz tās degšanas īpašībām, dzinēja saderību un ietekmi uz vidi.
Noteikumu projekts paplašina normatīvajā regulējumā noteiktās kvalitātes prasības daudziem transporta enerģijas veidiem, vienlaikus šie nosacījumi pēc būtības neuzliek daudz papildu pienākumus vai nosacījumus, jo noteikumu projektā atsauces uz standartiem tiek aizstātas ar svarīgāko parametru, kas minēti šajos standartos, noteikšanu normatīvajā regulējumā. Tādējādi normatīvais regulējums tiek padarīts skaidrāks un nosacījumu piemērošana ir nepārprotama un sabiedrībai uzskatāmi redzama.
Noteikumu projektā ir iekļauti svarīgākie standartos minētie parametri, piemēram, cetānskaitlis, blīvums, viskozitāte, destilācija, uzliesmošanas temperatūra, aukstā filtra nosprostošanās punkts (CFPP), sēra, ūdens, pelnu saturs, kopējais piesārņojums, oksidācijas stabilitāte uc. Šie parametri ir būtiski, lai nodrošinātu dīzeļdegvielas maisījuma ar biodegvielu kvalitāti un veiktspēju, jo īpaši attiecībā uz tās degšanas īpašībām, zinēja saderību un ietekmi uz vidi, piemēram:
- destilācijas ierobežojumi nodrošina, ka degviela paliek noteiktā viršanas diapazonā, kas ir ļoti svarīgs efektīvai sadegšanai, dzinēja darbībai un atbilstībai emisijas standartiem. Līdzīgās destilācijas prasības B10, B30 un parafīna dīzeļdegvielai uzsver nepieciešamību pēc degvielas, kas konsekventi darbojas mūsdienu dīzeļdzinējos.
- prasības attiecībā uz mangāna saturu ir kritiskas, jo mangāna piedevas var negatīvi ietekmēt dzinēja veiktspēju un emisijas. Tomēr šīs prasības atšķiras atkarībā no konkrētajiem degvielas standartiem.
- ūdens satura ierobežojumi ir būtiski, lai saglabātu degvielas kvalitāti un stabilitāti, novērstu koroziju, mikrobu augšanu un citas problēmas, kas varētu apdraudēt dzinēja veiktspēju un ilgmūžību.

Noteikumu projekts neregulēs kvalitātes prasības elektroenerģijai kā transporta enerģijai.
Noteikumu projektā ir iekļautas kvalitātes prasības ūdeņradim atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2023.gada 13.septembra regulai (ES) 2023/1804 par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un ar ko atceļ Direktīvu 2014/94/ES.
Noteikumu projektā tiek noteiktas prasības dabasgāzei un biometānam, kas tiek izmantotas kā transporta enerģija, iekļaujot atsauci uz konkrēto standartu, kā arī iekļaujot atsauci uz Ministru kabineta 2022.gada 13.septembra noteikumiem Nr. 567 "Noteikumi par prasībām biometāna un gāzveida stāvoklī pārvērstas sašķidrinātās dabasgāzes ievadīšanai un transportēšanai dabasgāzes pārvades un sadales sistēmā", tādējādi nosakot, ka dabasgāzei un biometānam, kas tiek izmantots par transporta enerģiju pēc būtības ir jāatbilst rādītājiem, kas tiek noteikti gāzei, kas tiek ievadīta dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā.

Regulējumā ir nepieciešams nostiprināt tās kvalitātes prasības, kuras par atbilstošām ir atzinušas atbilstošās Eiropas Standartizācijas komitejas, izdodot standartus, kas attiecās uz konkrētiem alternatīvo degvielu veidiem, ja šie nosacījumi nav izvirzīti atbilstošajās Eiropas Savienības direktīvās, piemēram, attiecībā uz dabasgāzi vai biometānu, kas tiek izmantots kā transporta enerģija. Tāpēc pielikumos iekļautie nosacījumi un rādītāji ir saderīgi ar attiecīgajos standartos noteiktajiem rādītājiem.
Tādējādi Noteikumu projekta II nodaļā un Noteikumu projekta pielikumos ir iekļautas kvalitātes prasības benzīnam, E85 benzīnam, dīzeļdegvielai, tīrai rapša sēklu eļļai, kas jau šobrīd ir noteikti Noteikumos Nr. 332 vai Noteikumos Nr. 772, kā arī papildus tiek noteiktas iepriekš nenoteiktas kvalitātes prasības vairākiem alternatīvās transporta enerģijas veidiem, piemēram, parafinizētajai dīzeļdegvielai, dīzeļdegvielai ar paaugstinātu taukskābju metilesteru (FAME) saturu, dabasgāzei un biometānam, kā arī ir iekļautas kvalitātes prasības ūdeņradim.

Kvalitātes prasību LPG, dabasgāzei vai biometānam vai ūdeņradim varētu sadārdzināt šo transporta enerģijas veidu izmaksas galapatērētājiem, tomēr jānorāda, ka LPG vai dabasgāzes cena šobrīd ir zemāka nekā benzīna vai dīzeļdegvielas cena, un arī šī transporta enerģijas veida sadārdzinājums nemazinās tā konkurētspēju ar citiem transporta enerģijas veidiem.

Kvalitātes prasības attiecas uz noteikumu projektā minēto transporta enerģijas veidiem, kas tiek realizēti atsevišķi vai maisījumā. Maisījumu gadījumā kvalitātes nosacījumiem ir jāatbilst katrai maisījuma sastāvdaļai, piemēram, ja dīzeļdegvielai ir piejaukta parafinizētā dīzeļdegviela, tad gan dīzeļdegvielai, gan parafinizētajai dīzeļdegvielai ir jāatbilst tai noteiktajiem kvalitātes rādītājiem.

Noteikumu projekts neparedz pienākumus izstrādāt nacionālos standartus kvalitātes prasībām transporta enerģijas veidiem, tomēr, ja nepieciešams nacionālo standartu izstrāde atsevišķiem transporta enerģijas veidiem ir apsverama, bet lietderīgi šādus standartus izstrādāt, kad attiecīgā transporta enerģijas veida īpatsvars kopējā transporta enerģijas patēriņā būs vērā ņemams.

Tā kā Latvijai saskaņā ar Eiropas Komisijas 2021.gada 28.maija Īstenošanas lēmumu Nr. C(2021) 3723 Par Latvijas Republikas lūgumu piešķirt atkāpi saskaņā ar Direktīvas 98/70/EK 3. panta 4. un 5. punktu ir piemērojama tvaika spiediena atkāpe līdz 2030.gada beigām, proti, atļaut vasaras periodā laist tirgū benzīnu ar maksimālo tvaiku spiedienu 70 kPa, šajā noteikumu projektā ir iekļauta minētā benzīna tvaika spiediena atkāpe. Vienlaikus noteikumu projektā ir iekļauts uzdevums Valsts vides dienestam sadarbībā ar VISA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (attiecībā uz aprēķināto emisiju apjomu un to sadali) un Centrālo statistikas pārvaldi (attiecībā uz transportlīdzekļu statistiku) izstrādāt un iesniegt notifikāciju (paziņojumu) par tvaika spiediena atkāpi, ja gadījumā ir nepieciešams labot iesniegto esošo notifikāciju (paziņojumu), vai arī notifikāciju (paziņojumu) nākamajam 10-gadu periodam. Atbilstoši Direktīvai 98/70/EK (ja tā netiks attiecīgi precizēti) nākamā notifikācija (paziņojums) ir jāiesniedz tādā termiņā, lai Eiropas Komisija paspētu to apstiprināt līdz 2031.gada 1.janvārim, kas nozīmē, ka notifikācija ir jāizstrādā un jāiesniedz Eiropas Komisijā 2030.gada sākumā.

Noteikumu projekta pielikumos ir transponēti Direktīvas 98/70/EK pielikumi, kas nosaka Direktīvā 98/70/EK noteiktās kvalitātes prasības benzīnam un dīzeļdegvielai. 
Ja dabasgāzi vai biometānu galapatēriņam transportā piegādā un realizē izmantojot dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmu, tad jau šobrīd šādam transporta enerģijas veidam ir spēkā esošas prasības, kas noteiktas Noteikumos Nr.650, vienlaikus Noteikumu projekts paredz kvalitātes noteikumus (standartus) dabasgāzei un biometānam, kas tiek izmantots kā transporta enerģija, kas būs papildus dabasgāzes pārvades vai sadales sistēmā ievadāmās gāzes (dabasgāzes vai biometāna) prasībām.

Saskaņā ar Standartizācijas likuma 14. panta otro daļu obligāti piemērojamiem Latvijas nacionālajiem standartiem ir jābūt tulkotiem valsts valodā. Līdz ar to ir paredzēts uzdot Klimata un enerģētikas ministrijai ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šo Noteikumu stāšanās spēkā nodrošināt Noteikumu projektā ietverto standartu tulkošanu valsts valodā, ja tie jau nav pieejami latviešu valodā.

Atbilstības novērtēšana

Direktīvas 98/70/EK nosacījumi tikai minimāli aptver atbilstības novērtēšanas prasības un nosacījumus, līdz ar to atbilstības novērtēšanas nosacījumi ir jāiekļauj nacionālajā normatīvajā regulējumā.
Gan Noteikumos Nr.332, gan Noteikumos Nr.772 ir iekļauti nosacījumi par atbilstības novērtēšanu dīzeļdegvielai un benzīnam un dažiem biodegvielas veidiem.

Noteikumu projekta 3.nodaļa nosaka procedūru atbilstības transporta enerģijas kvalitātes nosacījumiem novērtēšanai, detalizējot Transporta enerģijas likuma 5.pantā noteiktos nosacījumus:
"(1) Transporta enerģijas atbilstību normatīvajos aktos minētajām kvalitātes prasībām un rādītājiem apliecina ar vienu no šādiem dokumentiem:
1) ar atbilstības sertifikātu, kuru, pamatojoties uz akreditētas testēšanas laboratorijas testēšanas pārskatiem, izdod atbilstības novērtēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālajā akreditācijas institūcijā saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību, vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija;
2) ja transporta enerģija ražota Eiropas Savienībā, — ar atbilstības apliecinājumu, kuram pievienots akreditētas testēšanas laboratorijas transporta enerģijas testēšanas pārskats par attiecīgo transporta enerģijas partiju.
(2) Transporta enerģijas kvalitātes atbilstību normatīvo aktu prasībām apliecina abos šādos gadījumos:
1) kad transporta enerģija tiek ievesta Latvijas teritorijā, izņemot gadījumu, ja tai tiek piemērota pagaidu uzglabāšana, muitas procedūra “tranzīts” vai uzglabāšana muitas noliktavā vai brīvajā zonā;
2) kad transporta enerģija no akcīzes preču noliktavas tiek realizēta patēriņam transporta sektorā, izņemot gadījumu, ja no Eiropas Savienības dalībvalsts ievestā transporta enerģija akcīzes preču noliktavā tiek uzglabāta atsevišķā glabātavā."

Transporta enerģijas likuma 4.-6.panta nosacījumi ir jāskata kontekstā ar Noteikumu projekta 3.1.apakšnodaļu.
Transporta enerģijas likuma 5.panta 1. un 2.daļa un Noteikumu projekta 3.1.apakšnodaļa pēc būtības nemaina spēkā esošos nosacījumus attiecībā uz transporta enerģijas atbilstības kvalitātes rādītājiem apliecināšanu. Kā līdz šim atbilstība ir jāapliecina ar atbilstības sertifikātu, kas ir izdots pamatojoties uz akreditētas laboratorijas testēšanas pārskatiem - šis nosacījums attiecas uz visu valstu izcelsmes transporta enerģiju; vai atbilstības apliecinājumu - ja transporta enerģijas ražota Eiropas Savienībā, vienlaikus atbilstības apliecinājumam ir jāpievieno testēšanas pārskats.

Transporta enerģijas likuma 5.pants noteic, ka transporta enerģijas atbilstību (ja transporta enerģijas veids ir ražots ārpus ES) nosaka ar atbilstības sertifikātu, ko ir izdevusi ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Ekonomikas zonas valstī akreditēta atbilstības novērtēšanas institūcija. Līdz ar to, ja kāda transporta enerģijas veida atbilstības novērtēšanai nav Latvijā akreditētas atbilstības novērtēšanas institūcijas, tad ir iespējams izmantot arī citā Eiropas Ekonomiskajā zonā akreditētu institūciju.

Noteikumu projekts nosaka arī jaunas kvalitātes prasības jauniem vai salīdzinoši maz Latvijā izmantotiem transporta enerģijas veidiem, un tā kā līdz šādas kvalitātes prasības nav bijušas noteiktas, arī Latvijā nav akreditētas novērtēšanas atbilstības institūcijas, kas novērtētu atbilstību šādām kvalitātes prasībām. Tāpēc ir paredzams, ka pēc Noteikumu projekta apstiprināšanas atbilstības novērtēšanas institūcijām būs interese tikt akreditētām arī jauno kvalitātes prasību atbilstības novērtēšanai.

Standartu izmantošana
Noteikumu projekts iekļauj tiešas atsauces uz konkrētiem standartiem. Noteikumu projektā tiek saglabātas tiešās atsauces uz obligāti piemērojamajiem standartiem, kas šobrīd ir noteiktas Noteikumos Nr.332 un Noteikumos Nr.772, un tās netiek aizstātas ar netiešām atsaucēm uz standartiem, jo tādā gadījumā minēto standartu piemērošana vairs nebūs obligāta, un tas arī varētu būtiski ietekmēt spēkā esošo degvielas kvalitātes prasību atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības sistēmu.
Noteikumu projektā nav iespējams iekļaut vispārīgas atsauces uz standartiem t.i. tiešās atsauces aizstāt uz vispārīgām atsaucēm, jo Direktīvā 98/70/EK ir arī minēti konkrēti standarti, savukārt Direktīvas 98/70/EK nosacījumus nacionālajos normatīvajos aktos ir nepieciešams transponēt korekti.
Saskaņā ar Standartizācijas likuma 14. panta otro daļu obligāti piemērojamiem Latvijas nacionālajiem standartiem ir jābūt tulkotiem valsts valodā. Līdz ar to Ministru kabineta protokollēmuma projekta 3.punkts noteic pienākumu Klimata un enerģētikas ministrijai līdz 2023.gada 1.septembrim nodrošināt to standartu, kuri šobrīd nav tulkoti latviešu valodā, tulkošanu valsts valodā. Minētā standartu tulkošana tiks nodrošināta esošā budžeta ietvaros.

Transporta enerģijas tirgus uzraudzība

Direktīvas 98/70/EK (konsolidētās versijas) 8.panta 1.-3.punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums uzraudzīt degvielas kvalitāti, izveidot degvielas kvalitātes uzraudzības sistēmu saskaņā ar attiecīgo Eiropas standartu prasībām, un Transporta enerģijas likumā ir noteikts, ka atbilstību transporta enerģijas kvalitātes nosacījumiem un likumprojektā un Noteikumu projektā noteiktās tirgus uzraudzības darbības veic Valsts vides dienests, kas attiecībā uz transporta enerģiju ir tirgus uzraudzības iestāde likuma "Par atbildības novērtēšanu" izpratnē. 
Līdz šim degvielas tirgus uzraudzības ietvaros visas darbības veica Būvniecības valsts kontroles birojs vai Enerģētikas un vides aģentūra, bet no 2025.gada 1.oktobra Valsts vides dienests pārņem minētās funkcijas un veic uzraudzību atbilstoši standartam LVS EN 14274 “Automobiļu degvielas. Benzīna un dīzeļdegvielas kvalitātes novērtēšana. Degvielas kvalitātes monitoringa sistēma (FQMS)”, kas nosaka testējamo paraugu skaitu un noteic nosacījumus, kādas laboratorijas ir izmantojamas degvielas paraugu testēšanai, vienlaikus nav noteikta konkrēta laboratorija, kas veic testēšanu, tās izvēli atstājot iepirkumu procedūras ietvaros.
Degvielas tirgus uzraudzības funkcijas īstenošanai laika posmā no 2020. – 2022.gadam degvielas paraugu noņemšana, testēšana un testēšanas atzinumu sagatavošanai tika iztērēti 363 000 EUR jeb noņemti un testēti 660 degvielas paraugi. Attiecīgi viena degvielas parauga noņemšana un testēšana vidēji izmaksāja 550 EUR. 2023.gadā viena parauga noņemšanas un testēšanas izmaksas varētu būt apmēram 421 EUR.
Analizējot 2020. – 2022.gada degvielas tirgus uzraudzības rādītājus, redzams, ka neatbilstību īpatsvars ir ļoti neliels un salīdzinoši maznozīmīgs:
1) 2020.gadā tika noņemti 129 degvielas paraugi, no kuriem tikai 3 degvielas paraugi jeb 2% bija neatbilstoši Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām.
2) 2021.gadā tika noņemts 301 degvielas paraugs, no kuriem tikai 6 degvielas paraugi jeb 2% bija neatbilstoši Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām.
3) 2022.gadā noņemti 230 degvielas paraugi, no kuriem tikai 2 degvielas paraugi jeb 0,9% ir neatbilstoši Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām.
Līdz ar to kopš Birojs veic degvielas tirgus uzraudzību no noņemtajiem un testētajiem 600 degvielas paraugiem tikai 1,7% ir neatbilstoši Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām.

Līdz šim lielākā konstatētā neatbilstība bija biodegvielas piejaukuma apjomā, kas Direktīvas 98/70/EK ietvaros nav uzskatāms par degvielas kvalitātes pārkāpumu (Latvijā biodegvielas piejaukums ir degvielas kvalitātes rādītājs). Līdz šim tikai 1 neatbilstības gadījums bija konstatēts 98.markas benzīna oktānskaitļa rādītājos un 1 neatbilstība tika konstatēta dīzeļdegvielas sēra satura rādītājos. Līdz ar to ir secināms, ka 3 gados degvielas tirgus uzraudzības ietvaros tika konstatēts tikai 1 būtisks degvielas kvalitātes atbilstības pārkāpums.

Vienlaikus Būvniecības valsts kontroles birojam vai Enerģētikas un vides aģentūrai bija, bet Valsts vides dienestam būs jāveic daudz procesuālu darbību un jāiegulda administratīvie un finansiālie līdzekļi, lai katru gadu iepirkuma procedūras ietvaros izvēlētos akreditētu laboratoriju, kurā būtu iespējams veikt degvielas paraugu testēšanu.

Nacionālā transporta enerģijas tirgus uzraudzības shēma (4.nodaļa)

Lai mazinātu degvielas tirgus uzraudzības finansiālo ietekmi uz valsts budžetu un mazinātu arī administratīvos izdevumus un mazinātu veicamās procedūras, ir nepieciešams atteikties no esošās degvielas tirgus uzraudzības shēmas un jāveido nacionālā degvielas tirgus uzraudzības shēma, kā to pieļauj Direktīvas 98/70/EK 8.panta 2.punkta 2.teikums - "alternatīvas degvielas kvalitātes uzraudzības sistēma var būt pieļaujama ar nosacījumu, ka šāda sistēma nodrošina līdzvērtīgas uzticamības rezultātus". Minētā izvēle būtu izdarāma, pamatojoties uz Būvniecības valsts kontroles biroja un Enerģētikas un vides aģentūras pieredzi degvielas tirgus uzraudzības īstenošanā un analīzi par degvielas paraugu kvalitātes atbilstību Noteikumos Nr.332 noteiktajām prasībām, jo ir secināts, ka Latvijā degvielas tirgū kopumā tiek piedāvāta kvalitatīva degviela.

Tādējādi ar noteikumu projektu tiek izstrādāta nacionālā degvielas tirgus uzraudzības shēma, kuras ietvaros:
1) Valsts vides dienestam būtu jāizstrādā (jāaktualizē) iekšējā degvielas tirgus uzraudzības kārtība, spēkā esošo kārtību pielāgojot jaunajiem nosacījumiem saskaņā ar iestādes tiesībām izdot iekšējos normatīvos aktus, kas ir noteiktas Valsts pārvaldes iekārtas likuma 72.pantā, savukārt Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.panta pirmā daļā noteikti iekšējo normatīvo aktu veidi.
Valsts vides dienests informāciju par transporta enerģijas apritē iesaistītajām personām iegūs no Valsts ieņēmumu dienesta, informāciju par alternatīvajiem degvielas veidiem un to realizētājiem iegūs no Latvijas Atvērto datu portāla, kur ir pieejama informācija par alternatīvās degvielas uzlādes punktu vai uzpildes punktu operatoriem.

2) katra transporta enerģijas sūtījuma atbilstības sertifikātā un atbilstības apliecinājumā ir jānorāda atbilstība visiem šo noteikumu attiecīgajos pielikumos norādītajām kvalitātes prasībām un rādītājiem, transporta enerģijas atbilstības sertifikātā ir jānorāda informācija par biodegvielas veidu un biodegvielas apjomu vai īpatsvaru, ja biodegviela ir piejaukta degvielai, tāpat atbilstības sertifikātā un atbilstības apliecinājumā ir jānorāda klimatiskā klase un temperatūras parametri vai kategorija.

3) Valsts vides dienestam ikgadēji izlases kārtība būs jāpārbauda komersantu iesniegtie atbilstības sertifikāti vai atbilstības apliecinājumi. Pārbaudēm izlases kārtībā būs jābūt veiktām tā, lai 5-gadu periodā ir pārbaudīti pilnīgi visi komersanti Mainot degvielas tirgus uzraudzības kārtību tiktu veiktas administratīvās pārbaudes (desk review) un izlases kārtība ņemtu degvielas paraugu kvalitātes pārbaudes laboratorijas apstākļos, nodrošinot ka tiek aptvertas visas transporta enerģijas apritē iesaistītās personas.

4) Valsts vides dienestam tāpat kā līdz šim būs ikgadēji jāizstrādā paraugu ņemšanas plānu, tajā ņemot visu VVD pieejamo informāciju un iepriekšējo pieredzi degvielas tirgus uzraudzībā, ņemot vērā transporta enerģijas apliecinājumu un sertifikātu, kā arī ņemot vērā tos datus, ko komersants būs iesniedzis Valsts ieņēmumu dienestam, kas tos savukārt nodos Valsts vides dienestam.
Plāns ir jāsagatavo, ņemot vērā nejaušības un teritoriālā sadalījuma principus, ņemot vērā transporta enerģijas apritē iesaistīto personu transporta enerģijas tirgus daļu, piemēram, vienmēr paraugu ņemšanas plānā būtu jābūt iekļautiem lielākajiem komersantiem ar lielāko tirgus daļu. Tāpat plānā ir jāņem vērā sezonalitāte, nodrošinot, ka vismaz puse no paraugiem tiek noņemti periodā no 1.novembra līdz 31.martam un otra puse periodā no 1.aprīļa līdz 31.oktobrim. Sezonalitātes princips ir svarīgs, jo Latvija atbilstoši Direktīvai 98/70/EK ir valsts ar zemu vasaras vidējo temperatūru, kura vasaras sezonā var piemērot benzīna tvaika spiediena atkāpe (atkāpes piemērošana Latvijai šobrīd ir noteikta periodā līdz 2030.gadam - https://climate.ec.europa.eu/document/download/5b68d379-4e75-4cd2-a86a-023e614d1542_en?filename=derogation_2021_lv_lv.pdf), savukārt ziemas sezonā ir svarīgi kontrolēt dīzeļdegvielas kvalitātes rādītājus, īpaši, biodegvielas piejaukumiem.
Nacionālās shēmas ietvaros paraugu ņemšanas plānā būtu jānosaka testējamo degvielas (nākotnē transporta enerģijas) paraugu skaits, citu starpā ņemot vērā risku izvērtējumu, transporta enerģijas tirgus uzraudzības pieredzi, kā arī ņemot vērā pieejamo finansējuma apjomu, vienlaikus tiek noteikts, ka paraugiem ir jāaptver Latvijā biežāk izmantotie fosilās izcelsmes transporta enerģijas veidi, piemēram, 95.markas benzīns un dīzeļdegviela, un atjaunīgās transporta enerģijas veidi, piemēram, bioetanols, rapša dīzeļdegviela, parafinizētā dīzeļdegviela. Līdz ar to tiktu paplašinās transporta enerģijas kopumā tiktu saglabātas paraugu kopējais skaits

Iepriekšminētie principi ir jau šobrīd iestrādāti energoresursu informācijas sistēmā, ko izstrādāja un uztur Būvniecības valsts kontroles birojs, un tiek ņemti vērā paraugu ņemšanas plāna sagatavošanā.

Paraugu ņemšana
Noteikumu projekts nemaina paraugu ņemšanas nosacījumus, kur paraugu ņemšana kā līdz šim notiks atbilstoši standartā noteiktajām prasībām. Tāpat arī netiek piedāvāts mainīt līdzšinējo sistēmu par norēķiniem par paraugu ņemšanu, kur paraugu ņemšanu pilnībā apmaksā tirgus uzraudzības iestāde. Vienlaikus arī nemainot līdzšinējo sistēmu - degvielas tehniskā noliešana (atliešana, fuel purging) pirms paraugu ņemšanas netiks iekļauta paraugu ņemšanas apmaksātajā apjomā. Standartā 14275:2013 noteiktā paraugu ņemšanas procedūra no mazumtirdzniecības vietu sūkņiem / degvielas uzpildes automātiem satur prasību par tehnisko noliešanu / atliešanu (fuel purging) pirms reālā parauga ņemšanas, lai nodrošinātu, ka paraugs atspoguļo faktisko degvielas produktu un nav piesārņots ar stāvošu vai iepriekš uzkrātu degvielu caurulēs vai sprauslā. Standarts paredz, ka pirms parauga ņemšanas no degvielas uzpildes sprauslas jāizvada vismaz 4 litri degvielas caur sprauslu, t.i., jāizvada degviela ārā tā, lai “tehniski” tiek izskalots šī uzpildes punkta izpildes ceļš un tiek nodrošināts, ka paraugs tiks ņemts no pašreizējā produktā cirkulējošā plūsmas, nevis no stāvošas degvielas ierīces iekšpusē.
Degvielas uzpildes sistēmā (šļūtenē, pistoles mehānismā, filtrā) var atrasties iepriekšējās partijas degviela, nosēdumi, ūdens kondensāts, mehāniski piemaisījumi, kas liedz iegūt precīzu un reprezentatīvu degvielas paraugu. Praktiski degvielas uzpildes stacijas operators veic 5 litru konkrētās degvielas veida (kas nav uzpildīts stundas laikā pirms paraugu ņemšanas) noliešanu / atliešanu speciālā konteinerī un pēc tam to ielej atpakaļ degvielas uzpildes stacijas tvertnē, veicot atgriešanu kases un degvielas daudzuma uzskaites sistēmā. Atsevišķās degvielas uzpildes stacijās to ir iespējams fiksēt kā tehnisko zudumu, kas stacijas ekspluatācijas tehniskajā žurnālā tiek apliecināts ar stacijas operatora parakstu. Līdz ar to ir saprotams, ka minētais degvielas apjoms netiek fiziski paņemts no degvielas uzpildes stacijas (kā notiek paraugu ņemšanas gadījumā).

Darbības ar kvalitātes prasībām neatbilstošu degvielu vai biodegvielu (5.nodaļa)

Šobrīd noteikumos Nr.332 nav iekļauti detalizēti nosacījumi rīcībai ar kvalitātes prasībām neatbilstošu degvielu, vienlaikus Noteikumos Nr.772 ir iekļauti vispārīgi nosacījumi rīcībai ar kvalitātes prasībām neatbilstošu biodegvielu, aptverot tikai dažus no biodegvielas veidiem - biodīzeļdegvielu – taukskābju metilesteri (FAME); dīzeļdegvielu ar paaugstinātu taukskābju metilesteru (FAME) saturu (B20 vai B30); 2.5. tīru rapša sēklu eļļu un citas no eļļas augiem iegūtas tīras nerafinētas vai rafinētas augu eļļas, kas kā degviela ir piemērotas izmantošanai noteiktu veidu iekš­dedzes dzinējos; svinu nesaturošu benzīnu, kurš satur dehidratētu (ar spirta saturu vismaz 99,5 tilpumprocenti) bioetanolu, ja absolūtā spirta saturs ir 70–85 tilpumprocenti no kopējā šīs degvielas daudzuma; biogāzi – gāzdegvielu, kas iegūta no biomasas un (vai) bioloģiski noārdāmās atkritumu frakcijas un attīrīta līdz kvalitātei, kas ir līdzvērtīga dabas­gāzes kvalitātei; parafinizētu dīzeļdegvielu, kas iegūta no biomasas.
Likuma "Par atbilstības novērtēšanu" III¹ nodaļā ir iekļauti vairāki nosacījumi darbībām, ja tiek konstatēta kvalitātes prasībām neatbilstoša prece, vienlaikus nav noteikti detalizēti nosacījumi attiecībā uz neatbilstošas transporta enerģijas pārstrādi vai iznīcināšanu.

Noteikumu projekta V nodaļa paredz noteikt kārtību darbībām ar kvalitātes prasībām neatbilstošu degvielu un biodegvielu, detalizējot likumā "Par atbilstības novērtēšanu" III¹ nodaļā noteiktos nosacījumus.

Nosacījumi ir attiecināti uz visu transporta enerģiju (izņemot elektroenerģiju), jo spēkā esošajā regulējumā (Noteikumos Nr.772) specifiski nosacījumi ir iekļauti tikai attiecībā uz kvalitātes prasībām neatbilstošu biodegvielu.

Noteikumu projektā netiek dublētas tās prasības attiecībā uz darbībām gadījumos, ja tiek konstatētas prasības neatbilstības, kur konkrētas darbības ir noteiktas likuma "Par atbilstības novērtēšanu” 19. un 20.pantā. Līdz ar to ir saprotams, ka administratīvo procesu neatbilstību konstatēšanas gadījumā uzsāks un, ja atbilstoši, veiks Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Valsts vides dienesta sniegto informāciju. Vienlaikus, ņemot vērā to, ka informācija par tām darbībām, kas veiktas neatbilstību gadījumos, ir jāiekļauj dalībvalsts kvalitātes pārskatā, tad Valsts vides dienestam ir nepieciešams saņemt atpakaļ informāciju no Valsts ieņēmumu dienesta par visām veiktajām darbībām neatbilstību konstatēšanas gadījumā - vai ir veikts izvērtējums, prasīts skaidrojums, vai uzsākts administratīvā pārkāpuma process uc.

Līdz 2017.gada 1.augustam kārtību par preču iznīcināšanu noteica Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.34 “Noteikumi par muitošanas režīma – preču iznīcināšana – piemērošanu” (turpmāk – Noteikumi Nr.34). Atbilstoši Noteikumos Nr.34 noteiktajam regulējumam, Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk – VID) pēc personas iesnieguma saņemšanas vēršas Valsts vides dienestā (turpmāk – VVD), lai saņemtu atzinumu par preču iznīcināšanas vietu. Savukārt saskaņā ar Ministru kabineta 2018.gada 21.novembra noteikumos Nr. 714 “Kārtība, kādā notiek preču iznīcināšana vai atteikšanās no precēm par labu valstij” iekļauto regulējumu, personai nebūs nepieciešams vērsties pie VVD, lai saskaņotu iznīcināšanas vietu. Persona pirms preču pieteikšanas iznīcināšanai pati noskaidrotu tai izdevīgāko preču iznīcināšanas vietu jeb komersantu, kuram ir atbilstoša piesārņojošas darbības atļauja. Tādejādi persona varēs brīvi rīkoties patstāvīgi, ja tai jau ir sadarbība ar šādu komersantu, vai arī vērsties VVD pēc izziņas par iespējamām preču iznīcināšanas vietām, no kurām persona var izvēlēties sev izdevīgāko. Ņemot vērā minēto, personai VID vairs nebūs jāiesniedz VVD izsniegta izziņa par preču iznīcināšanas vietu.

Tāpat šajā nodaļā ir iekļauti nosacījumi darbībām kvalitātes prasībām neatbilstošas degvielas konstatēšanas gadījumos.
Administratīvais process neatbilstību konstatēšanas gadījumos ir noteikts pēc iespējas īsāks, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku darbību neatbilstību konstatēšanas gadījumos. Pēc laboratorijas datu saņemšanas Valsts vides dienestam būtu nepieciešamas 3-6 darba dienas, lai iepazītos ar testa rezultātiem izvērtētu tos un lemtu par tālākajām darbībām, 2-3 darba dienas, lai pieņemtu administratīvo aktu un 2 darba dienas lai e-adresē nosūtītu komersantam šo aktu un citu informāciju un lai pieņemtu, ka komersants ar šo informāciju ir iepazinies. Tātad kopumā būtu nepieciešamas līdz 11 darba dienas šī procesa nodrošināšanai.

Testēšanas laboratorija un references laboratorija

Būvniecības valsts kontroles birojs un Enerģētikas un vides aģentūra, kā arī Valsts vides dienests šobrīd katru gadu vai reizi 2 gados Publisko iepirkumu likuma ietvaros iepirka / iepērk testēšanas laboratorijas pakalpojumus, lai varētu veikt Noteikumu Nr. 332 15.¹ punktā noteikto pienākumu organizēt degvielas kvalitātes monitoringu.
Pakalpojumu iegāde Publisko iepirkumu likuma ietvaros ir pietiekami laikietilpīga un var rezultēties situācijā, ka pakalpojuma izpildei nepiesakās neviens pretendents, ja Latvijā nav neviena laboratorija, kas būtu akreditēta norādīto transporta enerģijas veidu testēšanai.
Tāpat šobrīd degvielas tirgus uzraudzības ietvaros tiek testēta un atbilstība kvalitātes rādītājiem tiek noteikta tikai benzīnam un dīzeļdegvielai, kur testēšanas ietvaros tiek pārbaudīta arī obligātā biodegvielu piejaukuma prasību izpilde. Saskaņā ar Noteikumu Nr.332 9. un 15. punktu taukskābju metilesteru (FAME) saturs dīzeļdegvielā tiek testēts degvielas kvalitātes monitoringa ietvaros, bet attiecība uz hidrogenētu augu eļļu jeb HVO saturu dīzeļdegvielā līdzvērtīgi testi nav paredzēti, un šādas biodegvielas testēšanas Latvijā iespējas ir ļoti ierobežotas. 

Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi ar akreditēto laboratoriju pakalpojumu pieejamību Latvijā, kā arī situāciju, ka laboratorijas varētu nevēlēties akreditēties jaunu transporta enerģijas veidu esamības un atbilstības pārbaudei, ir nepieciešams izstrādāt risinājumu references laboratorijas izmantošanai, kuru Valsts vides dienests izmantotu Noteikumu projektā noteiktos transporta enerģijas kvalitātes uzraudzības monitoringam, un minētajai laboratorijai būtu pienākums akreditēties atbilstoši Noteikumu projektā minētajiem standartiem, un minētā laboratorija veiktu visas testēšanas transporta enerģijas tirgus uzraudzības ietvaros.
Noteikumu projektā ir iekļauts uzdevums Klimata un enerģētikas ministrijai izstrādāt references laboratorijas risinājuma nosacījumus, lai references laboratorija aizstātu Noteikumu projekta 4.6.nodaļā iekļautos nosacījumus testēšanas laboratorijai.

Transporta enerģijas likuma pārejas noteikumu 16. punktā noteiktās atkāpes izmantošana un uzraudzība (4.8. apakšnodaļa)

Likuma pārejas noteikumu 16. punkts pēc būtības noteic atkāpi biodīzeļdegvielas obligātajam biodegvielas piejaukumam, nosakot, ka patēriņam Latvijā var realizēt dīzeļdegvielas partiju ar mazāku biodegvielas piejaukumu, ja kopumā kalendārā gada ietvaros attiecīgā apjomā tiek realizēta dīzeļdegviela ar lielāku biodegvielas piejaukumu vai biodīzeļdegviela, kas aizstāj to apjomu, kas nav realizēts obligātā biodegvielas piejaukuma pienākuma ietvaros. Tāpat, ja komersants kalendārajā gadā realizē biomasas degvielu (biometānu), tad šajā pašā biomasas degvielas realizētajā apjomā šis komersants var nerealizēt biodīzeļdegvielu obligātā biodegvielas piejaukuma pienākuma ietvaros.
Tādējādi pēc būtības tiek ieviests atjaunīgās enerģijas īpatsvara pienākuma iespēja dīzeļdegvielas realizācijai gada ietvarā , ko komersanti var izvēlēties izmantot brīvprātīgi.
Vienlaikus tiek noteikts, ka degvielas piegādātāji par noteiktās atkāpes izmantošanu paziņo Valsts vides dienestam pirms šīs atkāpes izmantošanu, t.i. "uz priekšu" paziņo kompetentajai iestādei, ka kalendārajā gadā tas piemēros atjaunīgās enerģijas īpatsvara pieeju realizētajam dīzļdegvielas apjomam. Valsts vides dienestam šī informācija būs jāņem vērā transporta enerģijas tirgus uzraudzības darbībās, veicot paraugu testēšanu un novērtējot, vai degvielas sūtījumam (paraugam) ir attiecīgi pievienota biodegviela noteikumos noteiktajā apjomā.

Noteikumu projekta 4.8.apakšnodaļa noteic, ka degvielas piegādātājs informācijā Valsts vides dienestam iekļauj datus par plānoto realizēto dīzeļdegvielas apjomu, par plānoto konkrētajā kalendārajā gadā realizēto biomasas degvielu (biometāna) vai biodīzeļdegvielas apjomu, par plānoto biodegvielas piejaukumu, ja biodegviela vai biomasas degviela tiks realizēta kā piejaukums fosilās izcelsmes transporta enerģijai, kā arī par plānoto realizācijas grafiku, piemēram, ziemas periodā tiks realizēta dīzeļdegviela bez piejaukuma vai ar mazāku biodegvielas piejaukumu, bet vasaras periodā pārsvarā tiks realizēta B20 vai B30 dīzeļdegviela.

Lai Valsts vides dienests varētu uzraudzīt korektu atkāpes izmantošanu noteikumu projektā ir noteikts, ka komersantam, kurš ir izvēlējies izmantot šo atkāpi, līdz nākamā gada 31.maijam (vispārīgā ziņojuma iesniegšanas termiņš) iesniedz Valsts vides dienestam datus par patēriņam transpotā nodoto degvielas un biodegvielas apjomu, lai Valsts vides dienests varētu novērtēt vai kopumā ir izpildīts Likumā noteiktais nosacījums - patēriņam nodotais biodegvielas vai biomasas degvielas apjoms ir 7% no patēriņam nodotās dīzeļdegvielas apjoma (enerģijas vienībās). 
Noteikumu projekts noteic metodi, kā Valsts vides dienests noteiks, vai Likuma pārejas noteikumu 16.punktā noteiktā atkāpe ir izmantota korekti, kas pēc būtības ir modernās biodegvielas / biomasas degvielas un B pielikuma degvielas vai biomasas degvielas īpatsvars realizētajā transporta enerģijas apjomā.

Noteiktumu projekts arī noteic, ka, ja kalendārā gada ietvaros transporta enerģijas tirgus uzraudzības ietvaros tiek konstatēts, ka konkrētais degvielas piegādātājs nav ievērojis Likuma pārejas noteikumu 16.punktā noteikto atkāpes nosacījumus, tad tas tiek uzskaīts, ka konkrētais degvielas piegādātājs ir realizējis transporta enerģiju, kas neatbilst kvalitātes prasībām, t.i. ir veicis transporta enerģijas kvalitātes prasību pārkāpumu. 

Transporta enerģijas tirgus uzraudzības rezultātu ziņošana (Transporta enerģijas likuma 20.panta astotā daļa (20.panta 7.daļas 1.punkts) - 6.nodaļa

Likuma 20.panta 7.daļas 1.punkts noteic, ka Valsts vides dienests katru gadu sagatavo transporta enerģijas kvalitātes pārskatu par iepriekšējo kalendāra gadu un noteic pienākumu Ministru kabinetam noteikt Likuma 7.daļā noteikto ziņojumu sagatavošanas, iesniegšanas un pārbaudes nosacījumus un kārtību.

Likums un Noteikumu projekts piedāvā saglabāt līdzšinējo kārtību, ka tieši transporta enerģijas tirgus uzraudzības iestāde ir tā iestāde, kas sagatavo ikgadējo pārskatu, kura gatavošanas un iesniegšanas EK nosacījumi un termiņi ir noteikti Direktīvas 98/70/EK 8.pantā. Attiecīgi noteikumu projekts transponē šos direktīvas 98/70/EK nosacījumus.

Transporta enerģijas likuma 20.panta astotajā daļā iekļautais deleģējums aptver vairākus Valsts vides dienesta gatavotos ziņojumus, un minētais deleģējums tiek izpildīts ar šādiem tiesību aktiem / projektiem:
1) vispārīgais ziņojums - ziņojuma nosacījumi tiek noteikti Ministru kabineta noteikumu projektā "Noteikumi par transporta enerģijas siltumnīcefekta gāzu emisiju intensitātes samazināšanu un modernizēšanu un vispārīgo ziņošanu" (23-TA-1986);
2) septītās daļas 1.punktā noteiktais pārskats - tiek izpildīts ar šo noteikumu projektu. Ņemot vērā, ka noteikumu projekta 1.6.apakšpunktā nebūtu iespējams iekļaut redakciju "šā panta septītajā daļā minēto ziņojumu", tad noteikumu projektā tas jau ir definēts kā "transporta enerģijas kvalitātes pārskats".
3) septītās daļas 2.punkts - ziņošanas nosacījumi iekļauti Regulā 2022/2299
4) septītās daļas 3.punkts - tiks izpildīts, veicot attiecīgos grozījumus Ministru kabineta 2022.gada 2.novembra noteikumos Nr.686 "Noteikumi par ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem, no biomasas kurināmā ražotās elektroenerģijas kritērijiem un kārtību, kādā pamatojama, apliecināma un uzraugāma atbilstība minētajiem kritērijiem".