Anotācija (ex-ante)

1. No noteikumu Nr. 11 16. un 17. punktā noteiktā regulējuma izriet, ka speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 58) un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 59) var iekļaut vienīgi speciālās izglītības iestādes speciālās klases apvienotajā klasē. Ministrijā vairākkārt ir saņemti izglītības iestāžu un pašvaldību priekšlikumi atļaut speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 58) un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamos ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 59) iekļaut arī vispārējās izglītības iestādes speciālās klases apvienotajā klasē, jo, pirmkārt, vispārējās izglītības iestādēs ir mazs šāds izglītojamo skaits, un, otrkārt, tas ļaus daudz lietderīgāk izlietot vispārējās izglītības iestādes rīcībā esošos finanšu līdzekļus un pedagoģisko resursu.

1. Ņemot vērā, ka arī vispārējām izglītības iestādēm speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās attīstības traucējumiem (kods 58) un speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem (kods 59) jānodrošina Ministru kabineta 2019. gada 19. novembra noteikumos Nr. 556 “Prasības vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām” noteiktie nepieciešamie atbalsta pasākumi, noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 11 17. punktā noteikto regulējumu, atļaujot arī vispārējās izglītības iestādēm iekļaut minēto speciālās pamatizglītības programmu izglītojamos speciālās klases apvienotajā klasē.                                                  

2. No noteikumu Nr. 11 18.punktā noteiktā regulējuma izriet, ka vispārizglītojošajā klasē (grupā) var tikt integrēti (iekļauti) kopumā ne vairāk kā četri izglītojamie ar speciālām vajadzībām – pamatojoties uz valsts vai pašvaldības pedagoģiski medicīnisko komisiju vai izglītības iestādes atbalsta speciālistu (izglītības vai klīniskā psihologa, logopēda, skolotāja logopēda vai speciālā pedagoga) atzinumu. Praksē konstatētās situācijas liecina, ka visbiežāk izglītojamiem ir noteikts šaurs specifisks traucējums vai atbalsts nepieciešams tikai vienā jomā, vai īslaicīgi, tādējādi šiem izglītojamiem nav nepieciešams apgūt kādu no speciālās pamatizglītības programmām.

2. Lai pašvaldību dibinātas izglītības iestādes un to dibinātāji varētu nodrošināt arvien pieaugošam izglītojamo skaitam ar speciālām vajadzībām izglītības ieguvi vecāku izvēlētajā (visbiežāk arī izglītojamā dzīvesvietai tuvākajā) izglītības iestādē, noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 11 18. punktā noteikto regulējumu, nosakot, ka vispārizglītojošajā klasē (grupā) maksimāli integrējamais (iekļaujamais) izglītojamo skaits ir attiecināms vienīgi uz izglītojamiem pedagoģiski medicīniskās komisijas atzinumā ieteiktās speciālās pamatizglītības programmas apguvei.

3. Noteikumu Nr. 11 19. punktā noteiktais nosacījums apvienotās klases izveidošanai, kas būtībā nosaka apvienotās klases izveidi no ne vairāk kā divām secīgām klasēm no 1. līdz 6. klases izglītojamiem, ir aktualizējams atbilstoši Ministru kabineta 2023. gada 21. novembra sēdē pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Kompleksi risinājumi augstvērtīga izglītības pakalpojuma nodrošināšanai” (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/b99cad00-260e-4139-8757-376634d98862) ietvertajai pieejai, kas paredz apvienoto klašu organizēšanu vienīgi klasēs, kurās viss mācību process tiek organizēts, izmantojot alternatīvās pedagoģijas metodes. Vienlaikus praksē nosacījums par ne vairāk kā divu secīgu klašu apvienošanu apgrūtina to izglītības iestāžu darbību, kurās tā balstās uz Montesori pedagoģijas pieejā balstītām alternatīvās pedagoģijas metodēm, kas paredz apvienot trīs klases attiecīgajā izglītības posmā. Ministrijā ir saņemti arī Latvijas Republikas Tiesībsarga, Liepājas Universitātes, Latvijas Montesori asociācijas, Latvijas Ārstu biedrības, Rīgas Montessori sākumskolas un citu Latvijas skolu, kuras īsteno Montesori pedagoģijā balstītu mācību procesu, viedokļi par tiesiskā regulējuma pilnveides nepieciešamību Montesori pedagoģiskās metodes izmantošanai vispārējās pamatizglītības programmas īstenošanā.

3. Noteikumu projekts paredz precizēt noteikumu Nr. 11 19. punktā noteiktos nosacījumus apvienoto klašu izveidošanai, nosakot, ka turpmāk apvienotās klases vispārējās pamatizglītības programmas apguvei var veidot izglītības iestādes, kurās mācību process visās klasēs tiek organizēts, izmantojot tikai alternatīvās pedagoģijas metodes, kas izglītības procesa organizēšanā paredz klašu apvienošanu, nodrošinot ne vairāk kā trīs pamatizglītības pirmā posma (1.-6.klašu) apvienošanu. Tādējādi tiks novērsta pastāvošā pretruna ar vēsturiski izveidojušos un starptautiski atzīto praksi Montesori pedagoģijas īstenošanā, ļaujot Montesori izglītības iestādēs īstenot trīs klašu apvienošanu un pilnvērtīgi nodrošināt alternatīvās pedagoģijas pieeju, veicinot izglītojamo sadarbības un pašvadītas mācīšanās prasmju apguvi un attīstību, ievērojot katra izglītojamā individuālās spējas un vajadzības.
Papildus vēršama uzmanība, ka apvienoto klašu izveidošanā ir jāņem vērā arī Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem” (turpmāk – valsts pamatizglītības standarts) pamatizglītības programmu paraugos noteiktais, proti, ka izglītības iestādei apstiprinātā pedagogu darba samaksas fonda ietvaros ir tiesības atsevišķu mācību priekšmetu apguvei dalīt klasi grupās, kā arī apvienot ne vairāk kā divu viena izglītības posma klašu izglītojamos atsevišķa mācību priekšmeta apguvei gan visās, gan daļā mācību stundu. Tāpat kā iepriekš, precizētie nosacījumi apvienoto klašu izveidošanai nebūs attiecināmi uz speciālo izglītības iestāžu un vispārējo izglītības iestāžu speciālajām klasēm.
Vienlaikus, lai izglītības iestādēm būtu pietiekams laiks apzināt situāciju un turpmāk veicamo rīcību ar jau izveidotajām apvienotajām klasēm, noteikumu projektā noteikts samērīgs pārejas periods noteikumu Nr. 11 19. punktā noteikto nosacījumu apvienoto klašu izveidošanai stāšanās spēkā, proti, tie stāsies spēkā no 2025. gada 1. septembra.

4. No noteikumu Nr. 11 21. punktā noteiktā regulējuma izriet, ka izglītības iestādes vadītājs eksterņa statusā nevar uzņemt pilngadīgu personu tikai valsts pārbaudes darbu kārtošanai, tādēļ ka šī persona ir ieguvusi pietiekamus vērtējumus mācību priekšmetos, taču nav ieguvusi (jo iepriekš nav kārtojusi) vai arī ir ieguvusi nepietiekamus (jo, piemēram, latviešu valodas optimālā mācību satura apguves līmeņa centralizētajā eksāmena kopvērtējumā 2023./2024.mācību gadā ieguvusi tikai 10%) vērtējumus valsts pārbaudes darbos. Līdz ar to minētā persona būtībā nevar iegūt izglītības dokumentu par vispārējās pamatizglītības vai par vispārējās vidējās izglītības apguvi, jo nav izpildījusi valsts pamatizglītības standartā vai Ministru kabineta 2019. gada 3. septembra noteikumos Nr. 416 “Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības programmu paraugiem” (turpmāk – valsts vispārējās vidējās izglītības standarts) noteikto nosacījumu par valsts pārbaudes darba kopvērtējumā minimāli iegūstamo darba kopvērtējuma procentu un tādēļ, piemēram, atbilstoši Vispārējās izglītības likuma 48.panta ceturtās daļas 3.punktā noteiktajam regulējumam par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi izglītojamam izsniedz liecību, jo nav iegūts vērtējums kādā no valsts pārbaudījumiem. Vienlaikus no Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” noteiktā regulējuma izriet, ka centralizētos eksāmenus augstskolā kārto personas pēc vidējās izglītības iegūšanas, lai uzlabotu iepriekš kārtotajā centralizētajā eksāmenā iegūto vērtējumu vai kārtotu centralizēto eksāmenu, lai, piemēram, varētu pretendēt uz uzņemšanu augstākās izglītības ieguvei.

4. Lai nodrošinātu iespēju pilngadīgām personām saņemt izglītības dokumentu par vispārējās pamatizglītības un par vispārējās vidējās izglītības apguvi, iegūstot tikai vērtējumus valsts pārbaudes darbos, noteikumu projekts paredz papildināt noteikumu Nr. 11 21. punktu, paredzot iespēju eksterņa statusā uzņemt pilngadīgu personu nepieciešamo valsts pārbaudes darbu kārtošanai.

5. Ņemot vērā 2022. gada 11. jūlijā pieņemtos grozījumus Izglītības likuma 11.1 pantā (https://www.vestnesis.lv/op/2022/144.6), noteikumu Nr. 11 24.1. apakšpunktā noteiktais, ka izglītības iestādei ir jāiepazīstas ar lēmumu par izglītības dokumentu atzīšanu izglītības ieguves turpināšanai neatbilst Izglītības likuma 11.1 panta sestās daļas 1. punktā noteiktajam, ka lēmumu par izglītības dokumenta atzīšanu, pamatojoties uz Akadēmiskās informācijas centra izsniegto izziņu par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments, pieņem izglītības turpināšanai vidējās izglītības pakāpē – izglītības iestāde, kurā izglītības dokumenta īpašnieks vēlas uzsākt vai turpināt mācības Latvijā.

Lai nodrošinātu noteikumu Nr. 11 24.1. apakšpunktā ietvertā regulējuma atbilstību Izglītības likuma 11.1 panta sestās daļas 1. punktam, noteikumu projekts paredz precizēt minētā apakšpunkta redakciju, nosakot, ka izglītības iestāde iepazīstas ar Akadēmiskās informācijas centra izsniegto izziņu par to, kādam Latvijā izsniedzamam izglītības dokumentam atbilst vai ir pielīdzināms ārvalstī izsniegtais izglītības dokuments.

6. Noteikumu Nr. 11 25.1., 25.2., 25.3., 32.1. un 32.2. apakšpunktā noteiktais izņēmums par 1.-11.klases izglītojamā pārcelšanu nākamajā klasē, ja izglītojamais ir atbrīvots no mācību priekšmetu (kursu) vai sasniedzamo rezultātu apguves, ir nekorekts, jo no Vispārējās izglītības likumā ietvertā regulējuma izriet, ka izglītojamais Ministru kabineta 2023. gada 24. janvāra noteikumos Nr. 31 “Kārtība, kādā izglītojamie atbrīvojami no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem” noteiktajā kārtībā var tikt atbrīvots vienīgi no noteiktajiem valsts pārbaudījumiem. Minētais izņēmums un attiecīgi formulējums noteikumu Nr. 11 attiecīgajos apakšpunktos noteikts saistībā ar vēsturiski izglītības iestādēs izveidojušos praksi, saņemot ārstniecības personu izglītojamiem izsniegtās izziņas par atbrīvojumu no piedalīšanās, galvenokārt, mācību priekšmeta “Sports” (šobrīd – mācību priekšmets (kurss) “Sports un veselība”) stundās. Vienlaikus Ministru kabineta 2023. gada 22. augusta noteikumu Nr. 474 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe, pirmā palīdzība un drošība izglītības iestādēs un to organizētajos pasākumos” 6.21. apakšpunkts nosaka, ka izglītības iestādes vadītājam vai viņa pilnvarotai personai izglītojamo profilaktiskās veselības aprūpes un pirmās palīdzības nodrošināšanai jānodrošina izglītojamā fizisko aktivitāšu pielāgošana mācībām atbilstoši ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumiem un norādījumiem, ja tādi ir saņemti. Papildus jāpiebilst, ka arī iepriekš, kad bija spēkā Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumi Nr. 277 “Kārtība, kādā nodrošināma izglītojamo profilaktiskā veselības aprūpe un pirmās palīdzības pieejamība izglītības iestādēs”, izglītības iestādei bija jāorganizē izglītojamo sadale veselības grupās sporta stundām un nodarbībām, ja tika saņemts ģimenes ārsta vai speciālista ieteikums. Līdz ar to atbilstoši valsts pamatizglītības standartā noteiktajam izglītības iestādei jāizstrādā izglītojamam individuālais izglītības programmas apguves plāns, lai palīdzētu viņam iekļauties kopējā mācību procesā, ja izglītojamais ilgstoši slimojis vai viņam ir citas mācīšanās vajadzības.
Papildus vēršama uzmanība, ka jau Ministru kabineta 2023. gada 6. jūnija noteikumu Nr. 274 “Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti” izstrādes gaitā izglītības iestādes un pašvaldības tika informētas, ka, sākot ar 2023./2024. mācību gadu, ikvienam izglītojamam jāiegūst vērtējums visos attiecīgajā pamatizglītības vai vispārējās izglītības programmā paredzētājos mācību priekšmetos (kursos). Vienlaikus minēto noteikumu 32. punktā tika noteikts pārejas periods, proti, ja 2022./2023. mācību gadā izglītojamais ir atbrīvots no sporta vai cita mācību priekšmeta apguves, sekmju izraksta attiecīgajā ailē ieraksta "atbrīvots" vai "atbrīvota".
Tāpat ministrija sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru ir organizējusi vairākkārtējas tikšanās ar sporta pedagogiem un ekspertiem, kā arī veselības nozares pārstāvjiem. Jautājums par atbrīvojumiem no mācību priekšmeta (kursa) “Sports un veselība” ir vairākkārtīgi skatīts Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdēs, vērtējot iespējas izglītojamiem, kuri ir atbrīvoti vai daļēji atbrīvoti no fiziskajām aktivitātēm, līdzdarboties mācību priekšmeta (kursa) “Sports un veselība” stundās un atbilstoši savām spējām apgūt tā saturu. Diskusiju rezultātā secināts, ka nepieciešams aktualizēt ārstniecības personām izveidojušos praksi ieteikumu izsniegšanā izglītojamiem saistībā ar viņiem nepieciešamo fizisko aktivitāšu pielāgošanu mācību priekšmeta (kursa) “Sports un veselība” apguvei, kas ļautu izglītības iestādēm un to pedagogiem ne vien pielāgot konkrētā izglītojamā vajadzībām nepieciešamās fiziskās aktivitātes un nodrošināt atbilstīga individuālā plāna izstrādi, bet arī pēc būtības nodrošināt iespēju izglītojamam jēgpilni apgūt mācību priekšmetu (kursu) “Sports un veselība”. Ņemot vērā minēto sporta pedagogu un ārstniecības personu papildu atbalstam sadarbībā ar Valsts izglītības satura centru, Veselības ministriju, RSU Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmiju, sporta pedagogiem sagatavots informācijas apkopojums, kas nepieciešams mācību priekšmeta (kursa) “Sports un veselība” pedagogiem, lai izveidotu individuālo izglītības programmas apguves plānu gadījumos, ja izglītojamam ir ilgstoši un būtiski veselības traucējumi (sākot no viena semestra līdz vienam mācību gadam un ko apliecina izglītības iestādē saņemtie ģimenes ārsta vai ārsta speciālista ieteikumi un norādījumi).

6. Lai nodrošinātu noteikumu Nr. 11 25.1., 25.2., 25.3., 32.1. un 32.2. apakšpunktā ietvertā regulējuma atbilstību augstāka juridiskā spēka tiesību normai attiecībā uz izglītojamā atbrīvošanu no izglītības programmā ietvertā obligātā satura apguves, noteikumu projekts paredz precizēt minēto apakšpunktu redakcijas, svītrojot tajos ietvertos izņēmumus, proti, vārdus “izņemot mācību priekšmetus (kursus) vai sasniedzamos rezultātus, no kuriem izglītojamais ir atbrīvots”.

7. Lai gan valsts pamatizglītības standartā ietvertajos pamatizglītības programmu paraugos ir paredzēts, ka izglītojamiem, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, izglītības iestāde izstrādā individuālo izglītības programmas apguves plānu, lai palīdzētu viņiem iekļauties kopējā mācību procesā, tomēr noteikumos Nr. 11 izglītības iestādēm nav noteikta prasība sniegt papildu atbalstu izglītojamam, kurš atbilstoši noteikumu Nr. 11 25. punktam nav pārcelts nākamajā klasē un atkārtoti mācās tajā pašā klasē vai kuram saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 39. panta trešajā daļā noteikto regulējumu par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izsniegta liecība un viņš atbilstoši noteikumu Nr. 11 26. punktā noteiktajam regulējumam atkārtoti apgūst visus pamatizglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus. Ņemot vērā minēto un kopējo uz otru gadu tajā pašā klasē palikušo izglītojamo skaitu (saskaņā ar oficiālās statistikas datiem 2022./2023. mācību gadā tie bija 1,62% no kopējā 1.-9. klases izglītojamo skaita jeb 3018 izglītojamie), ir nepieciešamas konkretizēt un pastiprināt atbalsta pasākumu īstenošanu, lai nākamā mācību gada laikā izglītojamie varētu uzlabot savu sniegumu un sekmīgi apgūtu neapgūto vai nepietiekami apgūto mācību saturu, jo atstāšana uz otru gadu pati par sevi vēl negarantē izglītojamo mācību snieguma uzlabošanos.
Ja izglītojamais saskaras ar grūtībām mācību satura apguvē, kas, iespējams, nav laikus pamanītas, būtiska loma ir gan konkrētā mācību priekšmeta pedagoga, gan kopumā izglītības iestādes savlaicīgai un mērķtiecīgai izglītojamam nepieciešamā atbalsta noteikšanai un sniegšanai, iesaistot arī atbalsta personālu, dažkārt arī attiecīgos pašvaldības dienestus, kā arī izglītības iestādes veiksmīgai sadarbībai ar izglītojamā ģimeni. Lai izglītojamam, kurš nav pārcelts nākamajā klasē un atkārtoti mācās tajā pašā klasē vai kuram par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izsniegta liecība un viņš atkārtoti apgūst visus pamatizglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, nodrošinātu mērķtiecīgu un plānveidīgu atbalstu mācību procesā, viens no priekšnosacījumiem tā veiksmīgai īstenošanai ir individuālā izglītības programmas apguves plāna izstrāde mācību sasnieguma uzlabošanai, kas paredzētu mācību satura apguves organizēšanu atbilstoši izglītojamā spējām un vajadzībām, lai izglītojamais varētu sasniegt valsts pamatizglītības standartā noteiktos mērķus un uzdevumus.

7. Lai nodrošinātu izglītojamam, kurš nav pārcelts nākamajā klasē un atkārtoti mācās tajā pašā klasē vai kuram par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi izsniegta liecība un viņš atkārtoti apgūst visus pamatizglītības programmas mācību priekšmetus un stundu plānā ietvertos mācību priekšmetus, nodrošinātu individualizēta atbalsta sniegšanu, kas ietver pedagogu un citu iesaistīto pušu pastiprinātu uzmanību izglītojamā mācīšanās vajadzībām, mērķtiecīgi veicot nepieciešamās intervences, noteikumu projekts papildināts ar 26.1. apakšpunktu, nosakot izglītības iestādei pienākumu minētajiem izglītojamajiem izstrādāt individuālo izglītības programmas apguves plānu, kā arī tajā norādāmo informāciju.

8. Lai gan noteikumu Nr. 11 28. punktā noteiktas vecāku, pilngadīga izglītojamā vai atbildīgās amatpersonas tiesības apstrīdēt izglītojamā iegūto mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmetā (kursā) gadā vai pēcpārbaudījumos, tomēr tās neparedz tiesības apstrīdēt izglītojamā iegūto mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā, neraugoties uz to, ka saskaņā ar valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteikto atsevišķu mācību priekšmetu kursu apguve var noslēgties 10. vai 11. klasē, tostarp arī, piemēram, 1. semestrī.
Vienlaikus noteikumu Nr. 11 28.1. apakšpunktā noteiktais, ka apelācijas komisijas sastāvā tiek iekļauts tas pats pedagogs, kurš noteicis sākotnējo vērtējumu, ir nepamatots, jo pedagogam, kurš noteicis sākotnējo vērtējumu, nebūtu jāpiedalās sava lēmuma atkārtotā izvērtēšanā, bet tikai jāsniedz viedoklis par sākotnējā vērtējuma pamatotību. Gadījumos, ja izglītības iestādē ir tikai viens attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogs, apelācijas komisijas izveidē būtu nepieciešams iesaistīt arī izglītības iestādes dibinātāju, kurš apelācijas komisijā var iekļaut citu (citus) savā padotībā esošās izglītības iestādes attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogu (pedagogus).

8. Lai nodrošinātu vecāku, pilngadīga izglītojamā vai atbildīgās amatpersonas tiesības apstrīdēt arī izglītojamā mācību snieguma vērtējumu mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā, noteikumu projektā noteikts papildināt noteikumu Nr. 11 28. punktā ietverto regulējumu ar vārdiem “mācību priekšmeta (kursa) apguves noslēgumā”. Vienlaikus, lai nodrošinātu apelācijas komisijas darbības un lēmuma pieņemšanas objektivitāti, precizēts noteikumu Nr. 11 28.1. apakšpunkts, kā arī noteikumu Nr. 11 28.2. apakšpunktā noteikts risinājums gadījumam, ja izglītības iestādē ir tikai viens attiecīgā mācību priekšmeta (kursa) pedagogs.

9. Noteikumu Nr. 11 34. punktā noteiktā kārtība attiecībā uz gadījumiem, kad izglītojamais pēcpārbaudījumos saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks nekā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtais gada vērtējums, vai vērtējums pēcpārbaudījumā nav saņemts vispār, izglītības iestādēs praksē dažkārt tiek izprasta atšķirīgi, gadā piemērojot augstāko no abiem iegūtajiem vērtējumiem vai pēcpārbaudījumā iegūto vai neiegūto vērtējumu pielīdzinot gada vērtējumam. Lai novērstu minēto tiesību normas interpretāciju, kas var radīt būtisku 1.-8. klases izglītojamā tiesību uz izglītības ieguvi aizskārumu, tādēļ ka, interpretējot to kopsakarā ar noteikumu Nr. 11 25.1. un 25.2. apakšpunktā noteiktajām prasībām izglītojamā pārcelšanai nākamajā klasē, proti, ja izglītojamais kaut vienā mācību priekšmetā nav saņēmis vērtējumu vai vairāk nekā vienā mācību priekšmeta pēcpārbaudījumā ir saņēmis vērtējumu, kas ir zemāks par četrām ballēm, izglītojamais nevar tikt pārcelts nākamajā klasē un izglītības iestādes vadītājam ir jāpieņem lēmums par izglītojamā atstāšanu uz otru gadu tajā pašā klasē (izņemot noteikumu Nr. 11 36. punktā noteikto gadījumu, ja izglītojamais jau vienu reizi bija atstāts uz otru gadu tajā pašā klasē), kā arī lai tiktu ņemti vērā izglītības iestāžu izteiktie priekšlikumi par bērna vislabāko interešu ievērošanu attiecībā uz gada vērtējuma noteikšanu, nepieciešams precizēt noteikumu Nr. 11 34. punktu.

9. Lai nodrošinātu bērna vislabāko interešu ievērošanu, kā arī vienotu izpratni un regulējuma piemērošanu, noteikumu projektā paredzēts precizēt noteikumu Nr. 11 34. punktu, nosakot, ka, ja pēcpārbaudījumā iegūtais vērtējums ir zemāks nekā attiecīgajā mācību priekšmetā iegūtais gada vērtējums, vai vērtējums nav iegūts, tad piemērojams gada (augstākais) vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā.

10. Saskaņā ar noteikumu Nr. 11 41. punktā noteikto regulējumu no izglītības iestādes ir pieļaujams neatskaitīt izglītojamo, kurš devies līdzi vecākam, kas nosūtīts pildīt diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs vai dienē profesionālajā dienestā un nosūtīts pildīt dienestu vai piedalīties karjeras kursos ārvalstīs. Ņemot vērā praksē vairākkārtīgi konstatētās situācijas, ka izglītības iestādei ir pienākums atskaitīt augsti motivētu izglītojamo, kas ir izturējis atlases konkursu un apmaiņas programmas (piemēram, ASV vēstniecības Latvijā un “American Councils for International Education” īstenotās FLEX apmaiņas programmas vai arī “Erasmus+” programmas) ietvaros vienu mācību gadu plāno vai uzsācis mācības ārvalstīs, nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 11 41. punktu ar attiecīgu izņēmumu. Minētais ir īpaši aktuāls izglītojamam, kas mācības izglītības iestādē ir uzsācis, izturot atlases konkursu, un tādējādi, atgriežoties no mācībām ārvalstīs, varēs turpināt izglītības ieguvi tajā pašā izglītības iestādē, atkārtoti nepiedaloties atlases konkursā.

10. Lai no izglītības iestādes nebūtu jāatskaita izglītojamais, kurš apmaiņas programmas ietvaros vienu mācību gadu plāno vai uzsācis mācības ārvalstīs, noteikumu projektā paredzēts papildināt noteikumu Nr. 11 41. punktu ar attiecīgu izņēmumu.