Anotācija (ex-ante)

Lai turpinātu uz ilgtermiņu un uz zināšanām un inovācijām vērstas Latvijas konkurētspējas vērstas investīcijas, Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pētniecības un inovāciju kapacitātes stiprināšana un progresīvu tehnoloģiju ieviešana uzņēmumiem” 1.2.1.4. pasākuma “Atbalsts tehnoloģiju pārneses sistēmas pilnveidošanai” (turpmāk - 1.2.1.4. pasākums), kas ietilpst Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1. politikas mērķī “Konkurētspējīgāka un viedāka Eiropa, veicinot inovatīvas un viedas ekonomiskās pārmaiņas un reģionālo IKT savienojamību”. 1. politikas mērķa galvenajām komponentēm – digitālajai un inovācijas komponentēm – ir izšķiroša nozīme ilgtspējīgas un iekļaujošas sabiedrības pārveidē uz sociālāku un konkurētspējīgāku ekonomiku. Noteikumu projekts turpinās sniegt ieguldījumu NIP un RIS3 noteikto mērķu sasniegšanā, jo Noteikumu projektā paredzētās aktivitātes vērstas, lai sekmētu jaunu produktu izstrādi un privāto ieguldījumu pieaugumu pētniecībā un attīstībā.

Lai gan Latvijas P&I sistēma laika periodā no 2014.–2020. gadam ir būtiski palielinājusi efektivitāti un produktivitāti, Latvijas  pētniecības un attīstības (turpmāk – P&A) izaugsmes temps joprojām ir nepietiekams straujai viedai izaugsmei, un tas tiešā veidā ir saistīts ar zemajiem pētniecības, attīstības un inovāciju (turpmāk – P&A&I) ieguldījumiem. 2020. gadā kopējie ieguldījumi P&A bija vien 0,7 % no IKP, un ir skaidrs, ka bez papildus stimuliem, saglabājoties šādam publiskā un privātā (uzņēmumu) sektora ieguldījumu īpatsvaram P&A, straujš kāpums tuvākajos gados nav sagaidāms. Turklāt, jāatzīmē, ka Latvijas uzņēmējdarbību raksturo zemas pievienotās vērtības produktu liels īpatsvars, augsta resursu intensitāte un  sadarbības un integrācijas trūkumu globālajās vērtību ķēdēs. Arī inovatīvo mazo un vidējo uzņēmumu īpatsvars Latvijā ir viens no zemākajiem ES – 32,9 % (2016.–2018.g.), salīdzinot ar vidēji 49,1 % ES. Latvijas uzņēmumiem ir nepietiekami attīstīta nozaru un starpnozaru savstarpējā sadarbība, īpaši sadarbība ar pētniecības, eksperimentālās izstrādes, pilotēšanas un demonstrācijas institūcijām un izglītības iestādēm, piesaistot studējošos un mācībspēkus inovāciju attīstīšanai Latvijā un ārvalstīs, tāpat novērojama vāja pētījumu rezultātu komercializācijas kapacitāte.
Ierobežotais eksportspējīgo uzņēmumu skaits, kā arī lielais mikro un mazo uzņēmumu īpatsvars ekonomikā nestimulē virzību uz zināšanās un inovācijā balstītu produktu un pakalpojumu radīšanu.

Lai adresētu galvenos konkurētspējas izaicinājumus – zemi produktivitātes rādītāji, zemas pievienotās vērtības produkti, zems inovatīvo uzņēmumu īpatsvars, sadarbības un integrācijas trūkums globālajās vērtības ķēdēs – konkurētspējas priekšrocības būtu balstāmas uz inovāciju, tehnoloģiskajiem faktoriem un uzlabojumiem ražošanas produktivitātē. Turklāt, Latvijas ekonomikas attīstība un izaugsme lielā mērā ir saistīta ar iespējām iekļūt eksporta tirgos.

Līdz ar to, fokusējot valsts intervenci tieši RIS3 prioritārajās jomās un pēc iespējas novēršot pastāvošās tirgus nepilnības finansējuma pieejamībā, kas bremzē inovāciju attīstību un jaunu uzņēmumu izveidi, 1.2.1.4. pasākuma  ietvaros plānots stiprināt un pilnveidot zināšanu pārneses sistēmu, t.sk. reģionālā līmenī, kuras galvenais mērķis ir pētniecības un uzņēmējdarbības sektora ciešāka sadarbības veidošana un uzturēšana, lai sekmētu pētniecības ideju komercializāciju (atbalsts grantu veidā, nefinansiāls atbalsts).

1. Atbalsts un pieejamais finansējums

Pasākuma ietvaros plānotais kopējais attiecināmais finansējums ir 26 900 000 euro, tai skaitā Eiropas Reģionālā attīstības fonda (turpmāk - ERAF) finansējums 22 865 000 euro un valsts budžeta finansējums – 4 035 000 euro. Maksimālais attiecināmais ERAF finansējuma apmērs nepārsniedz 85 % no projekta kopējā attiecināmā finansējuma.

Projektu iesniegumā pasākuma īstenošanai kopējo pasākuma pieejamo finansējumu plāno ne vairāk kā 22 657 189 euro apmērā, tai skaitā ERAF finansējumu – 19 258 611 euro (elastības finansējuma apjoms 3 606 389 euro) apmērā, valsts budžeta finansējumu – 3 398 578 euro (elastības finansējuma apjoms 636 422 euro) apmērā.


Eiropas Savienības  Kohēzijas politikas programmā 2021.–2027. gadam noteiktas ERAF finansējuma sadalījums pa intervences kodiem, atbilstoši Noteikumu projektā paredzētajām atbalstāmajām darbībām, ir šāds:

- 9. intervences kods (Mikrouzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana (rūpnieciskā pētniecība, eksperimentālā izstrāde, priekšizpēte))  -  2 286 500 euro;
- 10. intervences kods (MVU pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana) 11 432 500 euro;
- 11. intervences kods (lielo uzņēmumu pētniecības un inovācijas darbības, tostarp tīklošana) 4 573 000 euro;
- 12. intervences kods (pētniecības un inovācijas pasākumi valsts pētniecības centros, augstākās izglītības iestādēs un kompetences centros, tostarp tīklu veidošana (rūpnieciskie pētījumi, eskperimentālā izstrāde, priekšizpēte) - 4 573 000 euro. 

Finansējuma kods ir Nr. 1 - grants - 26 900 000 euro. 

2. Finansējuma saņēmējs
Projektu atlases veids finansējuma saņemšanai ir ierobežota projektu iesniegumu atlase, kurā finansējuma saņēmējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde, kuras darbības mērķis ir sekmēt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju un eksportspēju starptautiskajos tirgos, veicināt biznesa ideju attīstību un uzņēmumu rašanos, zināšanu ietilpīgu preču un pakalpojumu attīstību, komercializāciju un eksportu, veicināt ārvalstu investīciju apjoma pieaugumu, īstenot tūrisma attīstības valsts politiku un valsts politiku inovāciju jomā un veicināt Latvijas pozitīvu starptautisko atpazīstamību.
Finansējuma saņēmējs sagatavos projekta iesniegumu atbilstoši projektu iesniegumu atlases nolikumam un iesniegs to sadarbības iestādē, izmantojot Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmu, projekta iesniegumam pievienojot projekta īstenošanas stratēģiju. Stratēģijā ietver informāciju par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, sasniedzamajiem rezultātiem, projekta vadības un īstenošanas personālu, to darba uzdevumiem un funkcijām, lai nodrošinātu pasākuma mērķu sasniegšanu.

3. Gala labuma guvēji, atbalsta saņēmēji
1.2.3.1.pasākuma mērķa grupa ir:
- Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā reģistrēts komersants, kas atbilst sīkā (mikro), mazā un vidējā komersanta statusam saskaņā ar Eiropas Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (turpmāk – Regula Nr. 651/2014) 2. panta 2. punktu vai lielā komersanta statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 24. punktā noteikto definīciju;
- pētniecības organizācija. 

4. Sasniedzamie rādītāji
1.2.1.4. pasākuma ietvaros tiek plānoti šādi sasniedzamie iznākuma rādītāji:

līdz 2024. gada 31. decembrim atbalstīti uzņēmumi,:
 -  kas saņem atbalstu grantu veidā – 19.

līdz 2029. gada 31. decembrim atbalstīti uzņēmumi,:
 - kas saņem atbalstu grantu veidā – 190;
 - kas sadarbojas ar pētniecības organizācijām – 38.

1.2.1.4. pasākuma ietvaros līdz 2029. gada 31. decembrim tiek plānoti šādi uzraudzības rādītāji:
- atbalstīto pētniecības rezultātu komercializācijas projektu skaits - 30;
- privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem - 1 329 000 euro;
- sertificētie izdevumi - 3 497 000 euro;
 - atbalstīto pētniecības organizāciju skaits - 5. 

Nosakot sasniedzamos iznākuma rādītājus, ņemts vērā, ka pastāv risks, ka ekonomiskā situācija valstī, kas var ietekmēt uzņēmuma spēju izdzīvot un turpināt saimniecisko darbību, vai arī var pastāvēt salīdzinoši zems uzņēmumu motivācijas līmenis ieguldīt inovācijās un pētniecībā vai var pastāvēt zema uzņēmumu izpratne par tam piemērotāko atbalsta pakalpojumu uzņēmuma attīstībai, izaugsmei, eksporta veicināšanai, un citi riski, kas attiecīgi var radīt zināmu risku mērķa rādītāju sasniegšanā.

Lai nodrošinātu 2021.-2027.gada periodā mērķorientētu atbalsta pasākumu kopum un klientorientētu darbību, LIAA šajos noteikumos paredzētajā atbalsta programmā, ievēros šādus atbalsta sniegšanas principus:
- Klientorientēta pieeja (klienta vajadzību izpratne, profesionāla un kompetenta ekspertu komanda);
- Izvērtējumā balstīta pieeja (inovāciju gatavības līmenis, digitalizācijas gatavības līmenis);
- Sinerģija ar citiem atbalsta pasākumiem (komersanta idejas attīstību papildinoši pasākumi, konkurētspēju veicinoši pasākumi).

5. Publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonda darbības nodrošināšana
Finansējuma saņēmējs izveido neatkarīgu tehnoloģiju pārneses un ar saimniecisko darbību nesaistītu pētniecības projektu pieteikumu vērtēšanas komisiju, kuras sastāvā ar balsstiesībā ir pārstāvji no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Ekonomikas ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas, Latvijas darba devēju, nozaru uzņēmumu un veselības nozari pārstāvošajām organizācijām, Latvijas Zinātnes padomes un Latvijas Zinātņu akadēmijas. Drīkst pieaicināt arī ar citu institūciju pārstāvjus. 

Atbalsta apjoms vienam tehnoloģiju pārneses un ar saimniecisku darbību nesaistītam pētniecības komercializācijas projekta pieteikumam ir līdz 200 000 euro ar maksimāli pieļaujamo atbalsta intensitāti vienam projektam līdz 90 %. Šajā punktā minēto finansējumu var saņemt:
1. komercializācijas stratēģijas izstrādei, iesaitot attiecīgo nozari, un tehniski ekonomiskai priekšizpētei;
2. dalībai starptautiskajās izstādēs, kontaktbiržās, konferencēs, nacionālajos stendos, tirdzniecības misijās, tūpniecisko īpašumtiesību nostiprināšanai, produkta rūpnieciskā dizaina izstrādei, produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas un testēšanas pakalpojumiem, komercializācijas piedāvājuma sagatavošanai un ekspertu piesaistei licences līgumu un citu intelektuālā īpašuma nodošanas līgumu sagatavošanai;
3. rūpnieciskajem pētījumiem un eksperimentālajām izstrādnēm, kuru pamatā ir iepriekš veiktu pētniecības projektu rezultāti.

Šo atbalstu var saņemt pētniecības organizācijas, lai turpinātu tehnoloģiju pārneses un pētniecības projektus. 

6. Atbalsta pasākumu nodrošināšana komersantiem jaunu produktu izstrādei un komercializācijai.
Aktivitātes mērķa grupa ir MVU, kā arī lielie uzņēmumi. 
Atbalstāmās gala labuma guvēja darbības ir:
- tehniski ekonomiskā priekšizpēte (neārsniedz 5 000 euro vienreizējo  vaučeru vai nepārsniedz 25 000 euro, ja nav saņems eksperimentālais vaučers);
- rūpnieciskie pētījumi (neārsniedz 5 000 euro vienreizējo  vaučeru vai nepārsniedz 25 000 euro, ja nav saņems eksperimentālais vaučers);
- eksperimentālā izstrāde (neārsniedz 5 000 euro vienreizējo  vaučeru vai nepārsniedz 25 000 euro, ja nav saņems eksperimentālais vaučers);
- produkta rūpnieciskā dizaina izstrāde (neārsniedz 5 000 euro vienreizējo vaučeru vai nepārsniedz 25 000 euro, ja nav saņems eksperimentālais vaučers);
- rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšana (nepārsniedz 25 000 euro vaučeru)
- jauna produkta vai tehnoloģijas sertificēšanas un testēšanas pakalpojumi (nepārsniedz 25 000 euro vaučeru);
- augsti kvalificētu darbinieku piesaiste konkrētu pētniecības aktivitāšu, tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu un būtisku uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei (nepārsniedz 25 000 euro vaučeru);
- dizainera pakalpojums jauna produkta un procesa inovāciju ieviešanai uzņēmumā, kas ietver klienta (lietotāja) pieredzes un esošās situācijas izpēti un apzināšanu un problēmu identificēšanu, risinājumu radīšanu, to prototipēšanu, prototipu testēšanu, kā arī risinājumu ieviešanu un uzlabošanu, balstoties uz klienta (lietotāja) sniegto atgriezenisko saiti (neārsniedz 5 000 euro vienreizējo vaučeru);
- komercializācijas stratēģijas un pidāvājuma izstrāde;
- dalība starptautiskajās izstādēs, kontaktbiržās, konferencēs (semināros) ārvalstīs, individuālās vizītes (ja individuālo vizīti paredz komercializācijas stratēģija) izstrādāto tehnoloģiju un intelektuālā īpašuma komercializācijas nolūkos;
- ekspertu piesaiste komercializācijas piedāvājuma virzīšanai tirgū, kā arī produkta vai tehnoloģijas pielāgošanai un virzīšanai tirgū.

Kopumā atbalsts viena jauna produkta vai tehnoloģiju izstrādei nepārsiedz 25 000 euro. 

Visas minētās darbības pētniecības komercializācijas projekta ietvaros komersants var īstenot efektīvā sadarbībā ar pētniecības organizācijā. 

Komersants var pretendēt uz atbalsta saņemšanu inovāciju vaučeru projektam, ja:
- jaunajam produktam vai tehnoloģijai ir pamatots pieprasījums un identificētas priekšrocības, kas spēj paaugstināt komersanta konkurētspēju un produktivitāti;
- tam ir izstrādāts jaunu produktu vai tehnoloģiju biznesa un attīstības plāns no jauna produkta vai tehnoloģijas izstrādes līdz ieviešanai ražošanā;
- tas neatbilst grūtībās nonākuša komersanta statusam saskaņā ar Regulas Nr. 651/2014 2. panta 18. punktu;
- uz atbalsta piešķiršanas brīdi uz to nav attiecināms kāds no Eiropas Savienības fondu 2021. - 2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 22. pantā noteiktajiem projekta iesniedzēju izslēgšanas nosacījumiem;
- tas šā pasākuma ietvaros nav sniedzis nepatiesu informāciju vai nav tīši maldinājis par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanu.

Komersants kopā ar pieteikumu atbalsta saņemšanai iesniedz apliecinājumu, ka tas projekta īstenošanas laikā un trīs gadus pēc tā,  atbilstoši Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā noteiktajam, gada pārskatā un konsolidētajā gada pārskatā iekļaus detalizētu informāciju par pētniecības un attīstības izdevumiem, kā arī Centrālajā statistikas pārvaldei sniegs informāciju par pētniecības un attīstības izdevumiem un inovāciju aktivitātēm, atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes noteiktajām pārskatu formām un tās noteiktajos termiņos.

7. Pasākuma konsultatīvā padome un tās uzdevumi
Finansējuma saņēmējs nodrošina konsultatībās padomes izveidi, kuras sastāvā ir pārstāvji no Ekonomikas ministrijas, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Latvijas Tehnoloģisko universitāšu un augstskolu konsorcija, Latvijas Zinātņu akadēmijas, Latvijas Zinātnes padomes, Valsts zinātnisko institūciju asociācijas, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības, Latvijas Darba devēju konfederācjas un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras. Padomes uzdevums ir izstrādāt projekta īstenošanas stratēģiju, kura satur detalizētu informāciju par projekta īstenošanas plānu, mērķiem, tehnoloģiju pārneses un komercializācijas vides problēmām Latvijā un to risinājumiem, finansējuma saņēmējam, tā darba uzdevumus un funkcijas, kā arī sasniedzamos rādītājus. Padome šo stratēģiju saskaņo ar Izglītības un zinātnes ministriju un atbildīgo iestādi pirms projekta iesnieguma iesniegšanas sadarbības iestādē. 

8. Finansējuma saņēmēja atbalstāmās darbības
1.2.1.4. pasākuma ietvaros Finansējuma saņēmējs, kas nodrošina projekta īstenošanu atbalstāmas šādas darbības:
 - projekta vadības nodrošināšana, tajā skaitā iepirkumu organizēšana
 - projekta īstenošanas nodrošināšana;
- informācijas un publicitātes pasākumu nodrošināšana, ievērojot nediskriminācijas principus;
- sadarbības nodrošināšana ar organizācijām un institūcijām, kas nepieciešama pasākuma mērķa sasniegšanai, kā arī tehnoloģiju pārneses un pētījumu rezultātu komercializācijas veicināšana;
 - tirgus pētījumu, aptauju organizēšana, iegāde vai izstrāde;
 - uzņēmumu datu bāzu iegāde, datu monitorings un analīze, pētījumi, tajā skaitā Izglītības un zinātnes ministrijas Valsts pētījumu programmu un citu lietišķo pētniecības projektu un programmu rezultātu monitorings, lai laikus identificētu komercializācijas iespējas;
 - IT sistēmu, programmu un rīku izstrāde;
 - pētniecības organizācijas īpašumā esošo pētījumu rezultātu analīze, lai identificētu komercializācijas iespējas, tai skaitā pētījumu rezultātu komercializācijas potenciāla sākotnējā izvērtēšana;
- līdzdalība dalībai starptautiskajās izstādēs, kontaktbiržās, konferencēs ārvalstīs, individuālajās vizītēs un dalībai LIAA organizētaos nacionālajos stendos un tirdzniecības misijās;
- intereses un sadarbības veidošana starp potenciālajiem pētniecisko izstrādņu ideju komercializētājiem un pētniecības organizācijām par to īpašumā esošo pētījumu rezultātu komercializāciju;
- informācijas un konsultāciju sniegšana pētniecības organizācijām, pētniekiem un komersantiem par tehnoloģiju pārnesi un inovāciju, tostarp par pieejamajiem atbalsta instrumentiem;
- publisko pētniecības organizāciju pētniecības rezultātu komercializācijas un patentēšanas fonda darbības nodrošināšana;
- inovāciju vaučeru atbalsta pakalpojumu nodrošināšana sīkajiem (mikro), mazajiem, vidējiem un lielajiem komersantiem;
- datu un informācijas uzkrāšana;
 - Latvijas tēla veidošana ārvalstīs inovāciju jomā, tai skaitā veicinot jaunuzņēmumu veidošanos un to atpazīstamību Latvijā un ārvalstīs, sniedzot informāciju un organizējot jaunuzņēmumu popularizēšanas pasākumus un piedaloties tajos, sekmējot investoru piesaisti jaunuzņēmumiem, izstrādājot mārketinga un publicitātes pasākumus, lai informētu sabiedrību par jaunuzņēmumu nozares aktualitātēm, organizējot seminārus un apmācības;
 - jaunuzņēmumu darbības atbalstam noteiktās administrējošās iestādes funkciju veikšana augsti kvalificētu darba ņēmēju piesaistei;
 - nozaru komersantu vajadzību apzināšana, lai identificētu potenciālās sadarbības jomas ar pētnieciskajām organizācijām, veicinot zināšanu un tehnoloģiju pārnesi.

Finansējuma saņēmējam atbalstāmās darbības tā funkciju īstenošanai nepārklāsies ar atbalstāmajām darbībām gala labuma guvējiem

9. Valsts atbalsta saņemšanas nosacījumi gala labuma guvējiem
Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu plāno saskaņā ar vienošanos par projekta īstenošanu, kas noslēgta starp finansējuma saņēmēju un sadarbības iestādi, bet ne ilgāk kā līdz 2029. gada 31. decembrim.

Finansējuma saņēmējs nesaņem komercdarbības atbalstu un darbojas kā starpnieks, piešķirot atbalstu gala labu guvējam pakalpojumu vai grantu veidā. Finansējuma saņēmējs darbojas kā starpnieks, kas nav saimnieciskās darbības veicējs, un īsteno tam noteikto funkciju.

Noteikumu projektā minētās izmaksas ir attiecināmas sākot ar 2023. gada 1. janvāri.

Gala labuma guvējam saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk - VID) administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē pieejamo informāciju nav nodokļu vai nodevu parādu, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parādu, kas kopsummā pārsniedz 150 euro, un tam nav piešķirts samaksas termiņa pagarinājums vai nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums.
Finanasējuma saņēmējs pārbauda gala labuma atbilstību VID datu bāzē pēdējā aktualizācijas datumā pirms iesnieguma iesniegšanas esošo informāciju par nodokļu parādiem. Finansējuma saņēmējs neakceptē gala labuma guvēja iesniegumu, ja tiek konstatētas nodokļu parādsaistības virs noteiktā pieļaujamā limita un, ja nav noslēgta vienošanās par labprātīgu nodokļu samaksu, vai nav noslēgts vienošanās līgums. 

Gala labuma guvējs, ievērojot Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) 5. panta 1. un 2. punktu, de minimis atbalstu drīkst kumulēt ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, kā arī drīkst kumulēt ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja šīs kumulācijas rezultātā netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā vai Eiropas Komisijas lēmumā.

Ja gala labuma guvējs vienlaikus darbojas vienā vai vairākās neatbalstāmajās nozarēs un veic neatbalstāmās darbības vai citas darbības, kas ietilpst Komisijas regulas Nr. 1407/2013 darbības jomā, de minimis atbalsta saņēmējs nodrošina šo nozaru darbību vai izmaksu nodalīšanu saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktu.

Ja tiek pārkāptas šajos noteikumos noteiktās komercdarbības atbalsta kontroles normas, tostarp nosacījumi, kas izriet no Komisijas regulas Nr. 1407/2013, komercdarbības gala labuma guvējam ir pienākums atmaksāt atbalsta sniedzējam visu projekta ietvaros saņemto de minimis atbalstu kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas brīvi no komercdarbības atbalsta, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļas nosacījumiem.

10. Finansējuma saņēmēja pienākumi, kas saistīti ar komercdarbības atbalsta administrēšanu un izsniegšanu
Finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību (metodiku) līdz projekta atlases izsludināšanai, kādā identificē un nosaka pasākuma mērķa grupas, kas kvalificējas kā saimnieciskās darbības veicējs un kā komercdarbības atbalsta saņēmējs, tai skaitā, kā tiks identificētas saimnieciskās aktivitātes, kas tiek kvalificētas kā komercdarbības atbalsts, un saimnieciskās aktivitātes, kas netiek kvalificētas kā komercdarbības atbalsts, tādējādi nosakot, kuram mērķa grupas subjektam tiks piemērots komercdarbības atbalsts.

Finansējuma saņēmējs izstrādā kārtību par gala labuma guvēju atlasi, atbalsta piešķiršanu un tā uzskaiti. Finansējuma saņēmējs lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem saskaņā ar minēto kārtību. Īstenojot projektu ir aktivitātes, kas ir attiecināmas uz neidentificējamu klientu loku un līdz ar to šādas aktivitātes nav atzīstamas par komercdarbības atbalstu. Finansējuma saņēmējs metodikā nosaka aktivitātes, kuru īstenošana netiek kvalificēta kā komercdarbības atbalsts.

Finansējuma saņēmējs gala labuma guvējam pirms de minimis atbalsta piešķiršanas pārbauda, vai atbalsta apmērs kopā ar attiecīgajā fiskālajā gadā un iepriekšējos divos fiskālajos gados piešķirto de minimis atbalstu nepārsniedz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto maksimālo de minimis atbalsta apmēru. De minimis atbalsta apmērs tiek vērtēts viena vienota uzņēmuma līmenī.

Finansējuma saņēmējs lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 var pieņemt līdz šīs regulas darbības beigām.

Maksimālā atbalsta intensitāte, ja komercdarbības atbalsts tiek piešķirts saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013:
1. tehniski ekonomiskā priekšizpētei, rūpnieciskie pētījumiem, eksperimentālajai izstrādei un  produkta rūpnieciskā dizaina izstrādei (vaučers nepārsniedz 5 000 EUR, ja atbalsts tiek piešķirts kā vienreizējs atbalsta pasākums) ir 100% no izmaksām, bet lielajiam komersantam ir 85% no ārpakalpojumu izmaksām, 
2. visām noteikumu projekta 57.punktā minētajām darbībām, izņemot augsti kvalificētu darbinieku piesaistei konkrētu pētniecības aktivitāšu, tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu un būtisku uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei, komersantam ir 85% no izmaksām;
3. augsti kvalificētu darbinieku piesaistei konkrētu pētniecības aktivitāšu, tehnoloģisku problēmu risināšanai vai jaunu un būtisku uzlabotu produktu vai tehnoloģiju izstrādei ir 45% no izmaksām.
Atbalsta intensitāte tiek piemērota izmaksām bez pievienotās vērtības nodokļa.

Maksimālā atbalsta intensitāte atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 25. panta 5. punkta "b", "c" un "d" apakšpunktam, 6. punkta "a" apakšpunktam un 7. punktam:
1. tehniski ekonomiskā priekšizpētei, rūpnieciskie pētījumie sīkajiem un mazajiem komersantiem ir 45%, vidējiem komersantiem 35%, bet lielajiem komersantiem 25%.
2. eksperimentālajai izstrādei sīkajiem (mikro) un mazajiem komersantiem ir 45 %, vidējiem komersantiem – 35 %, bet lielajiem komersantiem – 25 %.

Maksimālā atbalsta intensitāte atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 28. panta 3. punktam rūpnieciskā īpašuma tiesību nostiprināšanai sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem ir 50 %.

Maksimālā atbalsta intensitāte atbilstoši Regulas Nr. 651/2014 18. panta 2. punktam dizainera pakalpojumam jauna produkta un procesa inovāciju ieviešanai uzņēmumā, kas ietver klienta (lietotāja) pieredzes un esošās situācijas izpēti un apzināšanu un problēmu identificēšanu, risinājumu radīšanu, to prototipēšanu, prototipu testēšanu, kā arī risinājumu ieviešanu un uzlabošanu, balstoties uz klienta (lietotāja) sniegto atgriezenisko saiti; minētajām darbībām sīkajiem (mikro), mazajiem un vidējiem komersantiem ir 50 %.

Lai nodrošinātu, ka tiek novērsta vai mazināta pasākuma ietvaros atbalstāmo darbību ietekme uz vidi, ir sagatavots principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” novērtējuma apraksts, kur norādīts, ka pasākuma ietvaros plānotās atbalstāmās darbības neradīs tiešu ietekmi uz klimata pārmaiņām, nerada kaitējumu ūdens resursu ekoloģiskajam potenciālam, kā arī pasākuma īstenošana nerada piesārņojumu un nerada kaitējumu vides ekosistēmai.

11. Vienkāršoto izmaksu metodikas
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1060, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai 53. panta 2. punktu, darbības vai projekti, kas ir daļa no darbības, kuri saņem atbalstu no KF, ERAF vai ESF+ un kuru kopējās izmaksas nepārsniedz 200 000 EUR, visas izmaksas  tiek segtas ar vienu vienību, fiksētās summas maksājumu vai vienoto likmju veidā, izņemot darbības, kurām atbalsts kvalificējams kā komercdarbības (izņemot de minimis) atbalsts. 

Finansējuma saņēmēja atalgojumu vienkāršoto izmaksu metodika tiks izstrādāta un apstiprināta līdz projektu iesniegšanai Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā.
Darba braucienu un komandējumu izmaksas, atbilstoši noteikumu projektā 19.3. apakšpunkta norādītajam, attiecināmas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem un darbinieku darba braucieniem saistītie izdevumi;  iekšzemes komandējumu izmaksas attiecināmas atbilstoši vadošās iestādes izstrādātajām metodikām "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika 1 km izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” un Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam  īstenošanai" un "Vienas vienības izmaksu standarta likmes aprēķina un piemērošanas metodika iekšzemes komandējumu izmaksām darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” īstenošanai".
Vienlaikus, pasākuma īstenošanā tiks piemērotas vadošās un atbildīgās iestādes sagatavotās 2021.-2027.gada plānošanas perioda horizontālās vienkāršoto izmaksu metodikas, tiklīdz minētās metodikas būs stājušās spēkā.

Vienkāršoto izmaksu metodikas, kas saistītas ar atbalsta sniegšanu gala labuma guvējiem un kur atbalsts netiek nodrošināts ar Finansējuma saņēmēja iepirktiem pakalpojumiem, tiks izstrādātas un saskaņotas līdz līgumu slēgšanas brīdim ar gala labuma guvējiem vai līdz attiecīgā atbalsta veida sniegšanas uzsākšanai, ņemot vērā, ka to izstrādei ir nepieciešams laiks un Ekonomikas ministrija saskata objektīvus apstākļus, ka tās nebūs izstrādātas un saskaņotas uz projekta iesniegšanas brīdi, līdz ar to pastāv risks, ka iespējams programmas netiks uzsāktas laicīgi, netiks sasniegti rezultāta radītāji, kā arī netiks nodrošināta projektu un atbalsta sniegšanas nepārtrauktība ar visām no tā izrietošajām sekām. Ir izvērtēta iespēja piemērot vienkāršotās izmaksas Finansējuma saņēmēja iepirktiem pakalpojumiem un secināts, ka Finansējuma saņēmējs (budžeta iestāde) nevar prognozēt iepirkuma rezultātā piedāvāto līgumcenu un attiecīgi objektīvu iemeslu pēc nav iespējams piemērot vienkāršotās izmaksas.  Attiecīgi finansējuma saņēmējam projekta īstenošanā nav iespējams piesaistīt papildu finansējumu papildu izmaksu segšanai, kas radīsies, ja publiskā iepirkuma rezultātā pakalpojuma cena pārsniegs vienkāršotu izmaksu metodikā noteikto summu.