Anotācija (ex-ante)

Direktīvas 29. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2026. gada 2. decembrim. Ievērojot to, ka šobrīd Latvijas normatīvie akti neparedz tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu Direktīvas prasības, ir nepieciešams noteikt atbilstošu nacionālo regulējumu Direktīvas prasību pienācīgai pārņemšanai un digitālo darba platformu, kā arī personu, kuras veic platformu darbu, tiesību un pienākumu kopuma noteikšanai.
Tādējādi ir nepieciešams paredzēt skaidru un nepārprotamu regulējumu attiecībā uz personu, kuras veic platformu darbu, pareiza nodarbinātības statusa noteikšanu un algoritmiskās pārvaldības jautājumiem, personu, kuras veic platformu darbu, pienācīgu informēšanu, to pārstāvju informēšanu un konsultēšanos, darba aizsardzības pasākumu īstenošanu saistībā ar platformu darba veikšanu, kā arī platformu darba pārredzamības un tiesiskās aizsardzības mehānismiem.

Ievērojot to, ka Direktīvā noteikto prasību kopums attiecas ne tikai uz personām, kuras veic platformu darbu, darba tiesisko attiecību ietvaros, bet arī uz personām, kuras veic platformu darbu citu civiltiesisko attiecību ietvaros, kā arī aptver ar algoritmisko pārvaldību un datu aizsardzību saistītus jautājumus, ir lietderīgi šo regulējumu noteikt ar vienu vienotu normatīvo aktu, tādējādi arī mazinot tiesiskā regulējuma sadrumstalotību. Viena normatīvā akta pieņemšana, kas regulētu digitālo darba platformu darbības jautājumus atbilstoši Direktīvas minimālajām prasībām, atvieglotu tā piemērošanu gan digitālajām darba platformām, personām, kuras veic platformu darbu, un valsts uzraudzības un kontroles iestādēm.
Ar likumprojektu paredzēts pārņemt Direktīvas minimālās prasības, nepaplašinot nacionālā tiesiskā regulējuma apjomu.
Likumprojektā ietverts regulējums digitālajās darba platformās nodarbināto personu tiesiskā statusa noteikšanai, algoritmiskās pārvaldības un fizisko personu datu aizsardzībai, drošības un veselības aizsardzībai, informēšanas un konsultēšanās īstenošanai, tiesiskās aizsardzības līdzekļu noteikšanai, kā arī digitālo darba platformu darbības pārredzamības noteikšanai. Vienlaikus tiek ietverts arī regulējums par valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu.
Šo regulējumu paredzēts piemērot digitālajām darba platformām un starpniekiem, kuri organizē platformu darbu Latvijā neatkarīgi no to dibināšanas vietas vai tiesību aktiem, kas piemērojami līgumam starp digitālo darba platformu vai starpnieku un personu, kura veic platformu darbu.
Vienlaikus likumprojekta atsevišķās normās ietvertas atsauces arī uz citiem tiesību aktiem, kā piemēram, Civilprocesa likumu, Administratīvā procesa likumu, Civillikumu, Darba likumu, Darba strīdu likumu, Darba aizsardzības likumu, darba aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulu (ES) 2016/679 (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – datu regula), ņemot vērā to, ka atsevišķi ar personu, kura veic platformu darbu, nodarbināšanu un tiesisko aizsardzību, kā arī digitālo darba platformu darbību saistīti jautājumi risināmi atbilstoši jau spēkā esošajai regulējuma kārtībai. Likumprojektā ietvertais regulējums nerada pretrunas ar citiem normatīvajiem aktiem, bet gan papildina viens otru. Tāpat arī neveidojas pretrunas ar datu regulu, jo Direktīvas regulējums, kas tiek pārņemts likumprojektā, ir saskanīgs ar datu regulu un likumprojektā, tāpat kā Direktīvā tiek noteikti atsevišķi papildus vai precizējoši elementi datu regulai. Tas izriet arī no Direktīvas apsvēruma 38. punkta.

Likumprojektā ir ietverti vispārīgie noteikumi, kā arī atsevišķas nodaļas, kas regulē personas, kura veic platformu darbu, nodarbinātības statusu, algoritmisko pārvaldību, pārredzamību attiecībā uz platformu darbu, personas, kura veic platformu darbu, tiesisko aizsardzību, kā arī valsts uzraudzības un kontroles īstenošanu, tajā skaitā administratīvos pārkāpumus un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā.

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

Likumprojekta 1. pants. Likumā lietotie termini
Likumprojekta 1. pantā atrunāti vairāki termini (digitālā darba platforma, platformu darbs, persona, kura veic platformu darbu, platformu darbinieks, starpnieks, personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvji, platformu darbinieku pārstāvji, automatizētās uzraudzības sistēmas, automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas), kas ir būtiski Direktīvas normu pārņemšanai un nacionālā regulējuma piemērošanai. Minētie termini ietverti likumprojektā, pielāgojot tos Latvijas nacionālajai situācijai.
Atbilstoši likumprojekta 1. panta pirmās daļas 1. punktam par digitālo darba platformu ir uzskatāma fiziska vai juridiska persona, kura sniedz pakalpojumus, kas atbilst visām šajā normā atrunātajām prasībām (pakalpojumu vismaz daļēji nodrošina attālināti, izmantojot elektroniskos līdzekļus, piemēram, tīmekļa vietni vai mobilo lietotni; to sniedz pēc pakalpojuma saņēmēja pieprasījuma; tas kā nepieciešamu un būtisku elementu ietver personu par atlīdzību veiktā darba organizēšanu neatkarīgi no tā, vai šo darbu veic tiešsaistē vai konkrētā vietā; tas ietver automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas izmantošanu). Būtiski uzsvērt, ka visiem šiem kritērijiem ir jāizpildās vienlaikus.
Ne visas digitālās platformas varētu tikt klasificētas kā digitālās darba platformas, bet tikai tās, kuras atbilst likumprojekta attiecīgajā normā noteiktajiem kritērijiem. Pie digitālās darba platformas jēdziena likumprojekta norādītā panta otrās daļas normā tiek noteikts, ka par digitālo darba platformu nav uzskatāmi pakalpojuma sniedzēji, kuru galvenais mērķis ir aktīvu izmantošana vai koplietošana vai ar kuru starpniecību personas, kuras nav profesionāli pakalpojuma sniedzēji, var tālāk pārdot preces. Saskaņā ar Direktīvas apsvērumu 20. punktu “Tiešsaistes platformas, kas neorganizē darbu, ko veic personas, bet tikai nodrošina līdzekļus, ar kuriem pakalpojumu sniedzēji var sasniegt galalietotāju, nekādi turpmāk neiesaistot platformu, piemēram, reklamējot piedāvājumus vai pakalpojumu pieprasījumus vai apkopojot un demonstrējot pieejamos pakalpojumu sniedzējus konkrētā jomā, nebūtu jāuzskata par digitālām darba platformām. Digitālo darba platformu definīcijā nebūtu jāiekļauj tāda pakalpojuma sniedzēji, kura pamatmērķis ir izmantot vai kopīgot aktīvus, piemēram, izmitināšanas vietu īstermiņa īre, vai kas ļauj personām, kuras nav profesionāļi, tālākpārdot preces, nedz arī tie pakalpojuma sniedzēji, kas organizē brīvprātīgo darbības. Definīcijai būtu jāattiecas tikai uz tāda pakalpojuma sniedzējiem, attiecībā uz kuru personas veiktā darba, piemēram personu pārvadājumu vai tīrīšanas pakalpojumu, organizēšana ir būtiska sastāvdaļa, nevis tikai mazsvarīga un atvasināta sastāvdaļa.”
Līdz ar to būtisks elements, lai nošķirtu, vai konkrētā fiziskā vai juridiskā persona ir atzīstama par digitālo darba platformu, ir personas, kura veic platformu darbu, darba organizēšana. Piemēram, platformas, kas tikai saved kopā pakalpojuma sniedzēju ar pakalpojuma saņēmēju, informatīvās platformas, kas tikai reklamē sniedzamo pakalpojumu, apkopo pakalpojuma sniedzējus konkrētā jomā, kā arī platformas, kas ļauj tālākpārdot preces vai kas organizē brīvprātīgo darbības, nebūs uzskatāmas par digitālajām darba platformām.
Atbilstoši likumprojekta 1. panta pirmās daļas 2. punktam par platformu darbu uzskatāms darbs, ko organizē, izmantojot digitālo darba platformu, un ko Latvijā veic fiziska persona, pamatojoties uz līgumattiecībām starp digitālo darba platformu vai starpnieku un šo fizisko personu, neatkarīgi no tā, vai starp šo fizisko personu vai starpnieku un pakalpojuma saņēmēju pastāv līgumattiecības.
Likumprojekta 1. panta pirmās daļa 3. un 4. punktā ietverts personas, kura veic platformu darbu, un platformu darbinieka terminu skaidrojumi. Ar personu, kura veic platformu darbu, saprotams plašāks personu loks, kas ietver ne tikai platformu darbiniekus (darba tiesiskās attiecības), bet arī jebkuru citu fizisku personu, kura veic platformu darbu, pamatojoties uz citu civiltiesisku līgumu. Savukārt ar platformu darbinieku saprotama fiziska persona, kura uz darba līguma pamata veic platformu darbu. Ievērojot Direktīvas normu regulējumu, daļa likumprojekta normas izpildāmas uz visām personām, kuras veic platformu darbu, tātad ne tikai uz platformu darbiniekiem darba tiesisko attiecību ietvaros, piemēram, likumprojekta normas par algoritmisko pārvaldību, kas ir saistītas ar personas datu apstrādi, un likumprojekta personu tiesību aizsardzības normas. Savukārt daļa likumprojekta normu izpildāmas tikai uz platformu darbiniekiem darba tiesisko attiecību ietvaros, piemēram, drošības un veselības darbā prasības, informēšanas un konsultēšanās nosacījumi.
Vienlaikus likumprojekta 1. panta pirmās daļas 5. punktā atrunāts starpnieka jēdziens, attiecīgi – fiziska vai juridiska persona, kura nolūkā darīt platformu darbu pieejamu digitālajā darba platformā vai ar tās starpniecību nodibina līgumattiecības ar digitālo darba platformu un līgumattiecības ar personu, kura veic platformu darbu, vai kura atrodas apakšuzņēmēju ķēdē starp digitālo darba platformu un personu, kura veic platformu darbu. Tādējādi starpnieks attiecībā pret personu, kura veic platformu darbu, var būt gan darba devēja statusā, ja starp šo personu un starpnieku ir nodibinātas vai ir uzskatāms, ka ir nodibinātas, darba tiesiskās attiecības, vai arī citu civiltiesisko attiecību ietvaros esošas personas statusā (piemēram, pasūtītāja statusā atbilstoši Civillikuma regulējumam, ja ar personu, kura veic platformu darbu, ir noslēgts uzņēmuma līgums). Starpnieks var būt arī pagaidu darba aģentūra, ja tā atbilst likumprojekta 1. panta pirmās daļas 5. punktā atrunātajiem nosacījumiem, kā arī datu pārzinis, apstrādātājs vai kopīgais pārzinis, ja izpildās datu regulā paredzētie nosacījumi. Vienlaikus par starpniekiem nevajadzētu tikt atzītiem tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas nodarbojas ar palīgdarbībām, piemēram, grāmatvedību, reklāmu vai transportlīdzekļu vai aprīkojuma piegādi, kas nav tieši saistītas ar platformu darba sniegšanu.
Likumprojekta 1. panta pirmās daļas 6. un 7. punkts skaidro, kas ir uzskatāmi par platformu darbinieku un personu, kura veic platformu darbu, pārstāvjiem. Ievērojot Latvijas praksi un esošajos normatīvajos aktos jau atrunāto kārtību nodarbināto personu pārstāvības jautājumā, likumprojekta 1. panta pirmās daļas minētajos punktos paredzēts, ka personu, kura veic platformu darbu, pārstāvji ir darbinieku pārstāvji Darba likuma izpratnē vai citi subjekti, kuri var pārstāvēt personas, kuras veic platformu darbu un kuras nav platformu darbinieki. Savukārt attiecībā uz platformu darbinieku pārstāvjiem tiek paredzēts, ka tie ir darbinieku pārstāvji Darba likuma izpratnē, proti, darbinieku arodbiedrības vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, kuri ievēlēti saskaņā ar Darba likuma noteikumiem.
Likumprojekta 1. panta pirmās daļas 8. un 9. punktā tiek skaidrots, kas ir uzskatāma par automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu. Attiecīgi, automatizētās uzraudzības sistēmas ir sistēmas, ko izmanto vai kuras atbalsta to, lai, izmantojot elektroniskus līdzekļus, uzraudzītu, pārraudzītu vai novērtētu personu, kuras veic platformu darbu, darba izpildi vai darba vidē veiktas darbības, tostarp vācot personas datus. Savukārt automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas ir sistēmas, ko izmanto, lai ar elektronisko līdzekļu starpniecību pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kas būtiski ietekmē personas, kuras veic platformu darbu, tostarp platformu darbinieku darba apstākļus, jo īpaši lēmumus, kas ietekmē to pieņemšanu darbā, piekļuvi darba uzdevumiem un to organizēšanu, atlīdzību, tostarp atsevišķu uzdevumu apmaksas noteikšanu, drošību un veselību, darba laiku, piekļuvi apmācībām, paaugstināšanu amatā vai līdzvērtīgu funkciju, un līgumisko statusu, tostarp to konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu. Jāpiebilst, ka abos šajos terminos ir lietots jēdziens “elektroniskie līdzekļi”, kas skatāms kopsakarā ar definīciju, kas atrunāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra direktīvā 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā (kodificēta redakcija).

Likumprojekta 2. pants. Likuma mērķis
Likumprojekta 2. pantā ietverts likumprojekta mērķis veicināt digitālajās darba platformās nodarbināto personu tiesisko aizsardzību un noteikt digitālo darba platformu darbības noteikumus, kas saistīti ar platformu darba organizēšanu, kas pilnībā atbilst Direktīvas regulējumam.

Likumprojekta 3. pants. Likuma darbības joma
Likumprojekta 3. pants regulē likumprojekta darbības jomu. Likumprojekts nosaka digitālajās darba platformās nodarbināto personu tiesisko statusu, algoritmiskās pārvaldības un fizisko personu datu aizsardzības, drošības un veselības aizsardzības, informēšanas un konsultēšanās noteikumus, tiesiskās aizsardzības līdzekļus, kā arī digitālo darba platformu darbības pārredzamības noteikumus. Likumprojekta regulējumu paredzēts piemēro digitālajām darba platformām un starpniekiem, kuri organizē platformu darbu Latvijā neatkarīgi no to dibināšanas vietas vai tiesību aktiem, kas piemērojami līgumam starp digitālo darba platformu vai starpnieku un personu, kura veic platformu darbu.
Vienlaikus likumprojekta 3. panta trešajā daļā atrunāts, ka platformu darbinieku darba tiesiskās attiecības regulē Darba likuma noteikumi, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Tas nozīmē, ka gadījumā, ja ar platformu darbinieku ir noslēgts darba līgums, tad uz šo darbinieku pilnībā attiecināms Darba likuma regulējums. Vienlaikus tiek piemēroti šī likuma speciālie noteikumi, kas regulē kādu konkrētu tiesību institūtu, piemēram, likumprojekta 13. pantā minēto informēšanas pienākumu.

Likumprojekta 4. pants. Starpniecība digitālā platformu darba organizēšanā
Likumprojekta 4. pants regulē situācijas, kurās digitālā darba platforma darba organizēšanai vai pakalpojuma sniegšanai izmanto starpniekus, kā arī pants nosaka mehānismus, lai šādos gadījumos nodrošinātu personu, kuras veic platformu darbu, tiesību aizsardzību. Jāpiebilst, ka starpnieks platformu darba gadījumā attiecībā pret personu, kura veic platformu darbu, var būt darba devēja vai arī citas līgumslēdzējpuses statusā atkarībā no tā, kādas līgumattiecības nodibinātas starp minētajām pusēm.
Likumprojekta 4. panta pirmajā daļā nostiprināts princips, ka personām, kurām ir līgumattiecības ar starpnieku, nodrošināms tāds pats aizsardzības līmenis kā personām, kurām ir tiešas līgumattiecības ar digitālo darba platformu. Šāda pieeja palīdzēs novērst iespējamu tiesību apiešanu, kad tiek izmantoti starpnieki, un nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi neatkarīgi no līgumattiecību veida.
Likumprojekta 4. panta otrajā un trešajā daļā paredzēts, ka digitālā darba platforma un starpnieks vienojas par atbildības sadalījumu pienākumu izpildē un savstarpēji sadarbojas un apmainās ar informāciju, ciktāl tas nepieciešams likumā noteikto personas, kura veic platformu darbu, tiesību nodrošināšanai. Šāds regulējums rada elastīgu mehānismu, kas ļauj ņemt vērā dažādos digitālo darba platformu darbības modeļus, vienlaikus saglabājot skaidru pienākumu izpildes nodrošinājumu. Vienlaikus likumprojekta 4. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad nav panākta vienošanās par atbildības sadalījumu starp digitālo darba platformu un starpnieku, minētie subjekti ir solidāri atbildīgi par likuma saistību izpildi pret personu, kura veic platformu darbu. Šāds risinājums nodrošina, ka persona, kura veic platformu darbu, jebkurā gadījumā var efektīvi aizstāvēt savas tiesības un saņemt likumā paredzēto aizsardzību. Solidārās atbildības mehānisms kalpo kā būtisks instruments, lai novērstu normu apiešanu un nodrošinātu to reālu piemērošanu praksē. Šāda pieeja atbilst Direktīvas regulējumam, ka dalībvalstīm jānodrošina atbilstīgi mehānismi personu, kuras veic platformu darbu, tiesību aizsardzībai,  kas vajadzības gadījumā ietver solidāras atbildības sistēmas.
Likumprojekta 4. panta piektajā daļā tiesiskās skaidrības nolūkā vienlaikus atrunāts arī atbildības piemērošanas jautājums, vadoties pēc datu aizsardzības jomas regulējuma atkarībā no tā, kāds ir konkrētā tiesību subjekta statuss. Attiecīgi likumprojektā tiek noteikts, ka starpnieks, kas uzskatāms par datu pārzini datu regulas izpratnē, ir atbildīgs par likumprojekta 6. – 10. panta normu izpildi, kas saistīta ar algoritmiskās pārvaldības  un datu apstrādes jautājumiem. Saskaņā ar datu regulas 4. panta 7. punktu pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Skaidrs pienākumu sadalījums algoritmiskās pārvaldības un datu apstrādes kontekstā, ņemot vērā jau esoši datu regulas regulējumu, ir būtiska platformu darba regulējuma sastāvdaļa. Skaidrs atbildības sadalījums par attiecīgo prasību izpildi ir nozīmīgs procesos, kad iesaistīti vairāki tiesību subjekti.

II nodaļa. Personu, kuras veic platformu darbu, nodarbinātības statuss

Likumprojekta 5. pants. Nodarbinātības statusa noteikšana
Likumprojekta 5. pants regulē nosacījumus personu, kuras veic platformu darbu, nodarbinātības statusa noteikšanai, kā arī ievieš darba tiesisko attiecību esamības pieņēmumu (prezumpcija), lai nodrošinātu efektīvāku personu aizsardzību platformu darbā. Šajā pantā ietvertais regulējums ir viens no būtiskākajiem Direktīvā un likumprojektā ietvertajiem elementiem, jo vērsts uz personas, kura veic platformu darbu, pareiza nodarbinātības statusa noteikšanu, tādējādi veicinot šo personu iespējas uz pilnvērtīgu sociālo aizsardzību un tiem pienākošos darba garantiju saņemšanu.
Likumprojekta 5. panta pirmajā daļā skaidri noteikts, ka persona platformu darbu var veikt gan darba tiesisko attiecību ietvaros, noslēdzot darba līgumu, gan uz cita civiltiesiska līguma pamata, piemēram, noslēdzot uzņēmuma līgumu. Šāds regulējums vienlaikus atspoguļo platformu darba un pakalpojumu sniegšanas daudzveidību un ļauj saglabāt elastību līgumisko attiecību nodibināšanas izvēlē, vadoties pēc konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem, kādā atrodas persona, kura veic platformu darbu, un digitālās darba platformas vai starpnieka attiecībām pret šo personu.
Vienlaikus šī panta otrajā daļā nostiprināts princips, ka, nosakot līgumisko attiecību veidu, izšķiroša nozīme ir faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, nevis līgumā izmantotajam nosaukumam vai apzīmējumam. Regulējums cita starpā ietver arī platformu darba specifikai raksturīgos elementus – automatizētu uzraudzības sistēmu un automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu platformu darba organizēšanā, kas saistīta arī ar vadības un kontroles īstenošanu un kas arī ir vērtējami, nosakot tiesisko attiecību veidu. Šī likumprojekta norma atspoguļo Direktīvas apsvērumu 27. punktā minēto prioritāro faktu principu (t.s. “primacy of facts”), kas “nozīmē, ka, pārliecinoties par darba attiecību pastāvēšanu, galvenokārt būtu jābalstās uz faktiem, kas saistīti ar faktisko darba izpildi, nevis pušu attiecību aprakstu [..]”.
Likumprojekta 5. panta trešajā daļā ieviests darba tiesisko attiecību esamības pieņēmums jeb prezumpcija, atbilstoši kurai tiek noteikts, ka persona, kura par atlīdzību veic darbu digitālajā darba platformā, ir uzskatāma par platformu darbinieku, starp kuru un digitālo darba platformu vai starpnieku pastāv darba tiesiskās attiecības, ja ir konstatējami fakti, kas liecina par digitālās darba platformas vai starpnieka vadību un kontroli attiecībā pret šo personu. Šis pieņēmums jeb prezumpcija ir būtisks instruments, lai novērstu formālu civiltiesisku attiecību izmantošanu situācijās, kurās faktiski pastāv darba tiesiskajām attiecībām raksturīgas pazīmes. Direktīvas apsvērumu 31. punktā uzsvērts, ka “legālās prezumpcijas mērķis ir efektīvi novērst nevienlīdzīgās varas attiecības starp personām, kas veic platformu darbu, un digitālo darba platformu, un līdzsvarot tās. Dalībvalstīm būtu jānosaka legālās prezumpcijas elementi, ar noteikumu, ka minētie elementi nodrošina iedarbīgas, atspēkojamas nodarbinātības legālā prezumpcija izveidi, kas ietver atvieglotu procedūru par labu personām, kuras veic platformu darbu, un ka to rezultātā personām, kas veic platformu darbu, vai to pārstāvjiem procedūrā, kurā tiek noteikts šādu personu pareizais nodarbinātības statuss, netiek palielināts prasību slogs. Legālās prezumpcijas piemērošanai nebūtu automātiski jāizraisa personu, kas veic platformu darbu, pārklasificēšana. Ja digitālā darba platforma cenšas atspēkot legālo prezumpciju, digitālajai platformai būtu jāpierāda, ka attiecīgās līgumattiecības nav darba attiecības, kā noteikts dalībvalstīs spēkā esošajos tiesību aktos, koplīgumos vai praksē, ņemot vērā Tiesas judikatūru.”.
Papildus arī uzsverams Direktīvas apsvērumu 28. punktā minētais, ka “Tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka personas kā pašnodarbinātā klasificēšana atbilstīgi valstu tiesību aktiem neliedz minēto personu klasificēt kā darba ņēmēju Savienības tiesību aktu izpratnē, ja minētās personas neatkarība ir tikai nomināla un tādējādi tiek slēptas darba attiecības.”. Līdz ar to, vērtējot personas, kura veic platformu darbu, patieso nodarbinātības statusu atbilstoši konkrētās situācijas faktiskajiem apstākļiem, vienlaikus būtiski ir ņemt vērā arī ES tiesu praksē izteiktās atziņas attiecībā uz “darba ņēmēja” (“worker”) jēdziena izpratni, piemēram, 1986. gada 3. jūlija spriedumā, Deborah Lawrie-Blum/Land Baden-Württemberg, C-66/85, ECLI:EU:C:1986:284; 2010. gada 14. oktobra spriedumā, Union Syndicale Solidaires Isère/Premier ministre and Others, C-428/09, ECLI:EU:C:2010:612; Tiesas 2020. gada 22. aprīļa rīkojumā B / Yodel Delivery Network Ltd, C-692/19, ECLI:EU:C:2020:288 izteiktās atziņas.
Likumprojekta 5. panta ceturtajā daļā paredzētas tiesības personai, kura veic platformu darbu, vērsties tiesā ar prasību par darba tiesisko attiecību atzīšanu, ja tā uzskata, ka ar to nodibinātās līgumiskās attiecības pēc savas faktiskās un juridiskās dabas ir darba tiesiskās attiecības. Tas nodrošina individuālās tiesību aizsardzības iespēju platformu darbu veicošai personai un atbilst vispārējiem darba tiesību aizsardzības principiem. Vienlaikus likumprojekta šī panta piektajā daļā regulēta pierādīšanas pienākuma sadale strīda gadījumā. Strīda gadījumā personai ir jānorāda uz apstākļiem, kas var liecināt par darba tiesisko attiecību esamību, savukārt digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pierādīt pretējo – ka nodibinātās tiesiskās attiecības starp šīm pusēm nav darba tiesiskās attiecības. Tā kā digitālajai platformai vai starpniekam ir pieejama informācija par darba vai pakalpojuma sniegšanas organizēšanu un kontroles mehānismiem, šāda pieeja ir būtiska, nenostādot platformu darbu veicošu personu sliktākā situācijā, salīdzinot ar digitālo darba platformu vai starpnieku.
Likumprojekta 5. panta sestajā daļā  paredzēts, ka, konstatējot darba tiesisko attiecību esamību, nolēmumā skaidri norādāms subjekts vai subjekti, kas uzskatāmi par darba devēju. Tas ir būtiski gadījumos, kad platformu darba organizēšanā iesaistīti vairāki subjekti (digitālā darba platforma un starpnieks), nodrošinot skaidrību attiecībā uz darba devēja pienākumu izpildi.
Likumprojekta 5. panta septītajā daļā norādīts, ka darba tiesisko attiecību pieņēmums attiecināms arī uz Valsts darba inspekcijas veikto uzraudzības un kontroles procesu, kas ir saskanīgs ar Direktīvā ietverto regulējumu par legālās prezumpcijas un tās atspēkošanas piemērošanu administratīvajos procesos. Šāds regulējums stiprina valsts uzraudzības mehānismu efektivitāti.
Tāpat kā šī panta piektajā daļā arī šajā normā, saglabājot vienotu pieeju, nepasliktinot personas tiesisko stāvokli, tiek skaidri norādīts, ka pierādīšanas pienākums, ka nodibinātās attiecības starp platformu darbu veicošo personu un digitālo darba platformu vai starpnieku nav darba tiesiskās attiecības, gulstas uz digitālo darba platformu vai starpnieku.
Turklāt šī panta astotajā daļā arī noteikts, ka Valsts darba inspekcijas izdota administratīvā akta, ar kuru konstatēta darba tiesisko attiecību esamība, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana aptur šāda administratīvā akta darbību. Šāds risinājums nodrošina procesuālo līdzsvaru starp pusēm un atbilst Administratīvā procesa likumā ietvertajam vispārējam principam.
Likumprojekta 5. pants kopumā ievieš visaptverošu sistēmu nodarbinātības statusa noteikšanai platformu darbā, balstoties uz faktiskajiem darba izpildes apstākļiem, stiprinot darba tiesisko attiecību identificēšanu un nodrošinot efektīvus tiesību aizsardzības mehānismus, kā arī paredz apstrīdēšanas iespējas.

III nodaļa. Algoritmiskā pārvaldība

Likumprojekta 6. pants. Ierobežojumi personas datu apstrādei, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas
Likumprojekta 6. pants nosaka ierobežojumus personas datu apstrādei platformu darbā, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Šis likumprojekta regulējums ir būtisks, ņemot vērā platformu darbam raksturīgo intensīvo datu izmantošanu un algoritmiskās pārvaldības nozīmi darba organizēšanā. Ir svarīgi, ka automatizētās uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas netiek izmantotas personas pamattiesību nepamatotai ierobežošanai, kā arī ir svarīgi stiprināt pārredzamību, samērīgumu un datu aizsardzību šajā jomā. Likumprojekta normas paredz konkrētākus aizsardzības pasākumus attiecībā uz personas datu apstrādi, ko saistībā ar platformu darbu veic, izmantojot automatizētas sistēmas, tādējādi nodrošinot personu, kuras veic platformu darbu, personas datu aizsardzības augstāku līmeni.
Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā noteikts aizliegums apstrādāt noteiktas kategorijas personas datus, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Aizliegums aptver gan informāciju par personas emocionālo vai psiholoģisko stāvokli, privāto saziņu, gan arī sensitīvus personas datus, tostarp datus par veselību, politiskajiem uzskatiem, reliģisko pārliecību, dalību arodbiedrībās u.c., kā arī biometriskos datus datu regulas izpratnē personas identitātes noteikšanai. Atbilstoši datu regulas 4. panta 4. punktam biometriskie dati ir personas dati pēc specifiskas tehniskas apstrādes, kuri attiecas uz fiziskas personas fiziskajām, fizioloģiskajām vai uzvedības pazīmēm, kas ļauj veikt vai apstiprina minētās fiziskās personas unikālu identifikāciju, piemēram, sejas attēli vai daktiloskopijas dati.
Tāpat aizliegta datu apstrāde, kas vērsta uz personas pamattiesību, piemēram, biedrošanās brīvības, tiesību uz informēšanu un konsultēšanos, izmantošanas prognozēšanu. Turklāt atbilstoši Direktīvas apsvērumu 39. punktā noteiktajam “digitālajām darba platformām nebūtu jāapstrādā personu, kas veic platformu darbu, personas dati, pamatojoties uz to, ka persona, kas veic platformu darbu, ir devusi piekrišanu savu personas datu apstrādei.”.
Likumprojekta 6. panta pirmajā daļā ietvertā pieeja izriet no Direktīvas mērķa uzlabot personas datu aizsardzību platformu darbā, ņemot vērā, ka automatizētas lēmumu pieņemšanas vai automatizētas uzraudzības sistēmas var būtiski ietekmēt personas darba apstākļus un tiesības. Platformu darbā izmantotās algoritmiskās sistēmas var radīt būtiskus riskus personu privātumam un pamattiesībām, īpaši, ja tiek apstrādāti sensitīvi vai ar darba organizēšanu tieši nesaistīti dati.
Likumprojekta 6. panta otrajā daļā noteikts aizliegums, izmantojot automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas vai automatizētas uzraudzības sistēmas, vākt personas datus laikā, kad persona nepiedāvā vai neveic platformu darbu. Šis regulējums nostiprina principu, ka datu apstrādei jābūt saistītai ar konkrētu darba veikšanu un tai jābūt samērīgai ar darba organizēšanas nepieciešamību.
Likumprojekta 6. panta trešajā daļā precizēts, ka šī panta iepriekšējās daļās noteiktie aizliegumi piemērojami jau no personu atlases procedūras uzsākšanas brīža, bet ne vēlāk kā no tiesisko attiecību nodibināšanas brīža.
Likumprojekta 6. panta ceturtajā daļā paplašināts panta piemērošanas tvērums, nosakot, ka ierobežojumi attiecināmi arī tajos gadījumos,  kad tiek izmantotas automatizētas sistēmas, kas pieņem vai atbalsta lēmumus, kuri jebkādā veidā ietekmē personas, kuras veic platformu darbam. Tas novērš iespējamu regulējuma apiešanu, izmantojot daļēji automatizētus risinājumus, un būtībā nodrošina, ka tiek aptverts viss algoritmiskās pārvaldības ietvars. Ir nepieciešams aptvert dažādus automatizācijas līmeņus, nepieļaujot situācijas, kurās formāli tiek apiets regulējums, izmantojot cilvēka līdzdalību.

Likumprojekta 7. pants. Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību
Likumprojekta 7. pants nosaka pienākumu digitālajai darba platformai vai starpniekam novērtēt automatizētu uzraudzības sistēmu vai automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi uz personas datu aizsardzību platformu darbā, kā arī konkretizē minētā novērtējuma veikšanas nosacījumus. Likumprojekta panta regulējums kopumā veicina pārredzamību un uzticamību algoritmiskās pārvaldības izmantošanā, vienlaikus nodrošinot efektīvāku personu tiesību aizsardzību.
Ievērojot Direktīvas prasības, likumprojekta 7. panta pirmajā daļā tiek paredzēts, skaidri nostiprinot, ka personas datu apstrāde, izmantojot automatizētas uzraudzības sistēmas vai automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas, ir uzskatāma par apstrādi, kas var radīt augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām datu regulas 35. panta 1. punkta izpratnē. Direktīvas apsvērumu 43. punkts noteic, ka “personas datu apstrāde ar automatizētām uzraudzības sistēmām vai automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ko izmanto digitālās darba platformas, var radīt augstu risku personu, kas veic platformu darbu, tiesībām un brīvībām. Tāpēc digitālajām darba platformām vienmēr būtu jānovērtē ietekme uz datu aizsardzību saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 35. pantā noteiktajām prasībām.”.
Likumprojekta 7. panta otrajā daļā paredzēts, ka digitālā darba platforma vai starpnieks, kas darbojas kā datu pārzinis datu regulas izpratnē, veicot automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu vai automatizēto uzraudzības sistēmu ietekmes uz datu aizsardzību novērtējumu, noskaidro arī personu, kuras veic platformu darbu, un šo personu pārstāvju viedokli. Saskaņā ar datu regulas 4. panta 7. punktu pārzinis ir fiziska vai juridiska persona, publiska iestāde, aģentūra vai cita struktūra, kas viena pati vai kopīgi ar citām nosaka personas datu apstrādes nolūkus un līdzekļus; ja šādas apstrādes nolūkus un līdzekļus nosaka ar Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem, pārzini vai tā iecelšanas konkrētos kritērijus var paredzēt Savienības vai dalībvalsts tiesību aktos. Personu, kuras veic platformu darbu, un to pārstāvju iesaiste ir svarīgs instruments, lai identificētu praktiskos riskus, kas ne vienmēr ir konstatējami tehniskā novērtējuma ietvaros. Platformu darbā iesaistītajām personām nereti ir ierobežotas iespējas ietekmēt to skarošo automatizēto sistēmu darbību, tādēļ būtiska nozīme ir tieši pārredzamībai un iesaistei.
Likumprojekta 7. panta trešajā daļā paredzēts pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam sniegt automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas vai automatizētas uzraudzības sistēmas personas datu apstrādes ietekmes uz personu datu aizsardzību novērtējumu platformu darbinieku pārstāvjiem. Šī norma stiprina informācijas pieejamību un pārskatāmību attiecībā uz algoritmisko pārvaldību.

Likumprojekta 8. pants. Pārredzamība attiecībā uz automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām
Likumprojekta 8. pants nosaka pienākumu digitālajām darba platformām vai starpniekiem nodrošināt pārredzamību attiecībā uz automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu platformu darbā. Šis regulējums ir vērsts uz personu, kuras veic platformu darbu, informētību, lai tās spētu izprast algoritmiskās pārvaldības ietekmi uz to darba apstākļiem.
Likumprojekta 8. panta pirmajā daļā noteikts vispārējs pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam sniegt informāciju par automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu un visu kategoriju lēmumiem, kurus automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas pieņem vai atbalsta un kurām ir ietekme uz personu, kura veic platformu darbu. Tādējādi digitālajās darba platformās nodarbinātās personas ir informētas ne tikai par sistēmu pastāvēšanu, bet arī par to praktisko ietekmi. Direktīvas apsvērumu 44. punktā minēts, ka “papildus Regulā (ES) 2016/679 notiktajām prasībām, uz digitālajām darba platformām būtu jāattiecina pārredzamības un informēšanas pienākumi saistībā ar automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām sistēmām, ko izmanto, lai pieņemtu vai atbalstītu lēmumus, kuri ietekmē personas, kas veic platformu darbu, tostarp platformu darba ņēmēju darba apstākļus, piemēram, viņu piekļuvi darba uzdevumiem, atlīdzību, drošību un veselību, viņu darba laiku, piekļuvi mācībām, paaugstināšanu amatā vai līdzvērtīgu funkciju, viņu līgumisko statusu, tostarp viņu konta ierobežošanu, apturēšanu vai izbeigšanu.”. 
Likumprojekta 8. panta otrajā un trešajā daļā detalizēti noteikta sniedzamā informācija par automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, tostarp par datu kategorijām, par kurām sniedzama informācija, uzraudzības mērķi un pamatojumu lēmumiem un datu saņēmējiem, vadoties no automatizētās sistēmas veida, par kuru konkrētā informācija sniedzama .Tas dod iespēju platformu darbu veicošām personām izprast, kā tiek veikta viņu darba uzraudzība un kādi dati šajā procesā tiek izmantoti un izplatīti, kā arī izprast lēmumu pieņemšanas loģiku un identificēt iespējamus nelabvēlīgus aspektus. Jāpiebilst, ka pārredzamības trūkums attiecībā uz algoritmisko pārvaldību var radīt būtisku risku personu tiesībām un kavēt iespēju efektīvi aizstāvēt savas intereses, tādēļ sniedzamajai informācijai jābūt saprotamai un izmantojamai.
Likumprojekta 8. panta ceturtajā un piektajā daļā regulēts informācijas par automatizētām uzraudzības sistēmām un automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām sniegšanas tvērums, veids un termiņš. Likumprojekta šī panta ceturtajā daļā noteikts, ka informāciju sniedz ne vēlāk kā pirmajā dienā, kad persona uzsāk veikt platformu darbu. Savukārt, ieviešot izmaiņas, kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību, informāciju sniedz pirms to ieviešanas. Informāciju personai, kura veic platformu darbu, sniedz arī jebkurā citā laikā pēc tās pieprasījuma, tajā skaitā arī informāciju visaptverošā un detalizētā veidā par visām attiecīgajām sistēmām un to iezīmēm. Bet informācija platformu darbinieku pārstāvjiem sniedzama visaptverošā un detalizētā veidā par visām attiecīgajām sistēmām un to iezīmēm. Šo informāciju sniedz pirms šo sistēmu izmantošanas vai pirms tādu izmaiņu ieviešanas, kas ietekmē darba apstākļus, darba organizāciju vai darba izpildes uzraudzību. Informāciju platformu darbinieku pārstāvjiem sniedz arī jebkurā citā laikā pēc to pieprasījuma. Minētais šī panta daļu regulējums nodrošina gan individuālo, gan kolektīvo tiesību efektīvu īstenošanu.
Vienlaikus likumprojekta šī panta sestajā daļā nostiprināta prasība, ka šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā atrunātā informācijai sniedzama rakstveidā, pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Jāuzsver, ka rakstveida forma šī panta attiecīgās daļas un citviet likumprojekta normu izpratnē ietver arī dokumentu, kas ir elektroniskā formā.
Likumprojekta 8. panta septītajā daļā paredzēts pienākums sniegt iepriekš minēto, attiecīgi šī panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā atrunāto informāciju arī valsts uzraudzības un kontroles iestādēm pēc to pieprasījuma visaptverošā un detalizētā veidā. Likumprojekta norma stiprina valsts uzraudzības iestāžu spēju efektīvi kontrolēt normu ievērošanu un izvērtēt automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu atbilstību tiesību aktiem.
Likumprojekta 8. panta astotajā daļā paredzēts šā panta pirmās, otrās un trešās daļas informācijas sniegšanas pienākums digitālajās platformās nodarbināto personu atlases procedūras laikā, kas nodrošina, ka šīs personas ir informētas par automatizēto sistēmu izmantošanu jau pirms atlases procedūras, vēl pirms attiecības ir nodibinātas. Šim regulējumam ir svarīga nozīme, lai šīs personas varētu pieņemt informētus un atbilstošus lēmumus par dalību platformu darbā. Informācija sniedzama atbilstoši likumprojekta šī panta sestajai daļai.
Likumprojekta 8. panta devītajā un desmitajā daļā nostiprinātas personu, kuras veic platformu darbu, tiesības uz datu pārnesamību attiecībā uz platformu darbā ģenerētiem datiem saistībā ar automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām vai automatizētām uzraudzības sistēmām (minētais attiecināms arī uz vērtējumiem un atsauksmēm), kā arī paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums nodrošināt bezmaksas rīkus šo datu pārnesamības tiesību, tostarp datu regulas 20. pantā noteikto, efektīvai īstenošanai.  Direktīvas apsvērumu 45. punktā attiecīgi norādīts, ka “Papildus tiesībām uz tādu personas datu pārnesamību, kurus datu subjekts ir sniedzis pārzinim saskaņā ar Regulas (ES) 2016/679 20. pantu, personām, kas veic platformu darbu, vajadzētu būt tiesībām bez šķēršļiem un strukturētā, plaši izmantotā un mašīnlasāmā formātā saņemt jebkādus personas datus, kas ģenerēti, personām veicot darbu saistībā ar digitālās darba platformas automatizētajām uzraudzības sistēmām vai automatizētajām lēmumu pieņemšanas sistēmām, tostarp vērtējumiem un atsauksmēm, lai tos pārsūtītu vai liktu tos pārsūtīt trešai personai, tostarp citai digitālajai darba platformai. Digitālajām darba platformām būtu jānodrošina personām, kas veic platformu darbu, rīki, kuri atvieglo datu efektīvu bezmaksas pārnesamību, lai personas varētu īstenot savas tiesības atbilstīgi šai direktīvai un Regulai (ES) 2016/679.”.

Likumprojekta 9. pants. Cilvēka veikta automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu pārraudzība
Likumprojekta 9. pants nosaka prasības attiecībā uz cilvēka iesaisti automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu pārraudzībā, kā arī paredz pasākumus šo sistēmu ietekmes izvērtēšanai un negatīvo seku novēršanai. Šis regulējums nodrošina cilvēka veiktu pārraudzību pār algoritmisko pārvaldību.
Likumprojekta 9. panta pirmajā daļā noteikts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums regulāri pārraudzīt un novērtēt individuālu lēmumu, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām un automatizētām uzraudzības sistēmām, ietekmi uz personām, kuras veic platformu darbu, tostarp ietekmi uz personu darba apstākļiem un vienlīdzīgu attieksmi darbā. Šajā novērtējuma procesā paredzēta arī platformu darbinieku pārstāvju iesaiste. Šāda pieeja nodrošina regulāru algoritmisko lēmumu izvērtēšanu un nepieciešamību pastāvīgi uzraudzīt automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu individuālu lēmumu ietekmi uz personām, kuras veic platformu darbu. Šādam novērtējumam jāidentificē konkrēti riski, tostarp attiecībā uz darba apstākļiem un vienlīdzīgu attieksmi darbā.
Likumprojekta 9. panta otrajā daļā noteikts pienākums nodrošināt pietiekamus cilvēkresursus efektīvai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu un automatizēto uzraudzības sistēmu pieņemtu vai atbalstītu individuālu lēmumu ietekmes pārraudzībai un novērtēšanai. Tāpat šī panta attiecīgajā daļā ietverta prasība, ka šos uzdevumus minētās ietekmes pārraudzībai un novērtēšanai veic personas ar atbilstošām zināšanām, prasmēm un pilnvarām, tostarp attiecībā uz automatizētu lēmumu noraidīšanu. Tāpat paredzēta šo funkciju veicošas personas aizsardzība pret nelabvēlīgām sekām vai citādu tiesību ierobežošanu. Šī norma nodrošina, ka cilvēka iesaiste nav formāla, bet gan faktiska un efektīva, kas ir būtiski Direktīvas prasību izpildei. Direktīvas apsvērumu 47. punktā minēts, ka “Digitālās darba platformas personu, kas veic platformu darbu, pārvaldībā plaši izmanto automatizētas uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas. Uzraudzība ar elektroniskiem līdzekļiem var būt aizskaroša, un lēmumi, ko pieņem vai atbalsta ar šādām sistēmām, piemēram, lēmumi, kas saistīti ar uzdevumu sadales piedāvājumu, atlīdzību, to drošību un veselību, to darba laiku, to piekļuvi apmācībai, to paaugstināšanu amatā vai statusu organizācijā un līgumisko statusu, tieši ietekmē personas, kas veic platformu darbu un kam varētu nebūt tieša kontakta ar personāla vadītāju vai uzraudzītāju (cilvēku). Digitālajām darba platformām tādēļ būtu jānodrošina cilvēka veikta pārraudzība un regulāri un jebkurā gadījumā vismaz reizi divos gados jāizvērtē, kā individuāli lēmumi, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizētām uzraudzības sistēmām vai automatizētām lēmumu pieņemšanas sistēmām, ietekmē personas, kas veic platformu darbu, tostarp attiecīgā gadījumā to darba apstākļus un vienlīdzīgu attieksmi darbā. Izvērtēšanā būtu jāiesaista darba ņēmēju pārstāvji.”.
Likumprojekta 9. panta trešajā daļā paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums veikt nepieciešamos pasākumus gadījumos, kad konstatēts augsts diskriminācijas risks darbā automatizētu lēmumu pieņemšanas sistēmu vai automatizētu uzraudzības sistēmu izmantošanā vai konstatēts personas, kura veic platformu darbu, tiesību pārkāpums šādu automatizētu sistēmu individuālu lēmumu rezultātā. Pie šiem nepieciešamajiem veicamajiem pasākumiem tostarp nepieciešamības gadījumā pieskaitāma izmaiņu veikšana automatizētajās sistēmās vai tās izmantošanas pārtraukšana. Tādējādi identificētie riski tiek faktiski novērsti un šo automatizēto sistēmu izmantošana tiek pielāgota tiesību prasībām.
Likumprojekta 9. panta ceturtajā daļā noteikts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums sniegt informāciju par šā panta pirmās daļas noteikto veikto novērtējumu platformu darbinieku pārstāvjiem, kā arī pēc pieprasījuma – pašām personām, kuras veic platformu darbu, un valsts uzraudzības un kontroles iestādēm tādā apjomā, kas nepieciešams to funkciju un uzdevumu īstenošanai. Šāds regulējums stiprina pārredzamību un nodrošina iespēju efektīvai kontrolei gan no platformu darbinieku pārstāvju, gan valsts institūciju, gan arī pašu platformu darbu veicošo personu puses.
Likumprojekta 9. panta piektajā daļā noteikts, ka lēmumus ierobežot, apturēt vai izbeigt personas, kura veic platformu darbu, līgumattiecības vai kontu vai jebkuru citu lēmumu ar līdzvērtīgu negatīvu ietekmi pieņem cilvēks. Šī norma ir nozīmīga, lai novērstu automatizētu lēmumu pieņemšanu gadījumos, kad tiek būtiski ietekmētas personas, kura veic platformu darbu, tiesības. Šādu lēmumu pieņemšanai ir nepieciešama cilvēka iejaukšanās, lai nodrošinātu taisnīgu un individuāli izvērtētu lēmumu pieņemšanu.

Likumprojekta 10. pants. Cilvēka veikta pārbaude
Likumprojekta 10. pants nosaka personu, kuras veic platformu darbu, tiesību aizsardzības mehānismu platformu darbā, nodrošinot personu tiesības panākt automatizēto lēmumu pārskatīšanu ar cilvēka iesaisti vai saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu.
Likumprojekta 10. panta pirmajā daļā nostiprinātas personas tiesības saņemt mutisku vai rakstveida paskaidrojumu no digitālās darba platformas vai starpnieka par lēmumiem, kas pieņemti vai atbalstīti ar automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu. Šis paskaidrojums sniedzams pārredzamā un saprotamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu, bez nepamatotas kavēšanās. Tas nodrošina, ka persona var izprast lēmuma būtību un pamatojumu, kas ir priekšnoteikums efektīvai tiesību aizsardzībai. Personām, kuras veic platformu darbu, nereti nav pietiekamas informācijas par automatizēto sistēmu darbību, kas var apgrūtināt to tiesību aizsardzību, tādēļ nozīmīga ir skaidru paskaidrojumu sniegšana par lēmumiem, kuri uz tām attiecas.
Likumprojekta 10. panta otrajā daļā paredzēts pienākums nodrošināt personai, kura veic platformu darbu, piekļuvi kontaktpersonai, kura ir kompetenta apspriest un skaidrot lēmuma pieņemšanas apstākļus, iemeslus un faktus. Šai kontaktpersonai ir jābūt atbilstošām zināšanām, prasmēm un pilnvarām. Šāda prasība nodrošina reālu dialogu starp personu, kura veic platformu darbu, un digitālo darba platformu vai starpnieku, kā arī stiprina cilvēka iesaisti lēmumu izvērtēšanā.
Likumprojekta 10. panta trešajā daļā paredzēts digitālo darba platformu vai starpnieku pienākums sniegt rakstveida paziņojumu personai, kura veic platformu darbu, par iemesliem lēmumiem, ko pieņēmusi vai atbalstījusi automatizētā lēmumu pieņemšanas sistēma, lai ierobežotu, apturētu vai izbeigtu personas, kura veic platformu darbu, kontu, lēmumiem atteikt samaksu par personas, kura veic platformu darbu, veikto darbu, lēmumiem par personas, kura veic platformu darbu, līgumisko statusu, lēmumiem ar līdzīgu ietekmi vai jebkuriem citiem lēmumiem, kas ietekmē darba attiecību vai citu līgumattiecību būtiskos aspektus. Šāds paziņojums sniedzams bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā dienā, kad lēmums stājas spēkā. Šāda norma nodrošina, ka būtiski lēmumi ir caurspīdīgi, kā arī ļauj personai, kura veic platformu darbu, pieņemt informētu lēmumu par turpmāko rīcību, tostarp šāda lēmuma apstrīdēšanu.
Likumprojekta 10. panta ceturtajā daļā nostiprinātas personas, kura veic platformu darbu, kā arī tās pārstāvju tiesības pieprasīt digitālajai darba platformai vai starpniekam šī panta pirmajā daļā ietvertā lēmuma pārskatīšanu. Digitālajai darba platformai vai starpniekam ir noteikts pienākums sniegt pamatotu atbildi rakstveidā noteiktā termiņā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas. Tas nodrošina skaidru un efektīvu mehānismu personas, kura veic platformu darbu, tiesību aizsardzībai. Šādi pārskatīšanas mehānismi ir nozīmīgi, lai nodrošinātu, ka automatizētie lēmumi tiek pakļauti reālai kontrolei.
Likumprojekta 10. panta piektajā daļā paredzēts pienākums labot šī panta pirmās daļas lēmumus, ja ar to pārkāptas personas, kura veic platformu darbu, tiesības vai, ja tas nav iespējams, nodrošināt atbilstošu kompensāciju par nodarīto kaitējumu, kā arī veikt nepieciešamos preventīvos pasākumus, tostarp veikt izmaiņas automatizētajā lēmumu pieņemšanas sistēmā vai pārtraukt tās izmantošanu, lai nākotnē izvairītos no šādiem lēmumiem. Lēmumu labošana veicama noteiktā termiņā – nekavējoties, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas.
Likumprojekta 10.panta sestajā daļā precizēts šā panta regulējuma tvērums, izslēdzot no tā piemērošanas gadījumus, kad persona, kura veic platformu darbu, darbojas kā komerciālais lietotājs Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 20. jūnija Regulas (ES) 2019/1150 par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības pakalpojumos 2. panta 1. punkta izpratnē. Tas nodrošina saskaņotību ar jau esošo ES regulējumu un novērš normu pārklāšanos. Saskaņā ar minētās Regulas 2. panta 1. punktu komerciālais lietotājs ir jebkura privātpersona, kas rīkojas savas komerciālās vai profesionālās darbības ietvaros, vai jebkura juridiska persona, kas, izmantojot tiešsaistes starpniecības pakalpojumus, piedāvā patērētājiem preces vai pakalpojumus nolūkos, kas saistīti ar tās komercdarbību, darījumdarbību, amatniecisko darbību vai profesiju.

Likumprojekta 11. pants. Drošība un veselība darbā
Darba aizsardzības pasākumu īstenošana ir būtisks darbinieku aizsardzības elements, tajā skaitā arī veicot platformu darbu. Neskarot prasības, kas ietvertas Darba aizsardzības likumā un citos saistītajos Ministru kabineta noteikumos, attiecībā uz darbiniekiem, kuri veic platformu darbu, ir paredzēts noteikt arī papildus prasības, kas pielāgotas platformu darba specifikai.
Likumprojekta 11. pants nosaka papildu prasības digitālajām darba platformām un starpniekiem attiecībā uz platformu darbinieku drošības un veselības aizsardzību, īpaši ņemot vērā automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi uz darba vidi. Likumprojekta 11. pants nodrošina, ka platformu darba kontekstā darba aizsardzības principi tiek pielāgoti automatizēto sistēmu izmantošanai, vienlaikus stiprinot darbinieku iesaisti un nodrošinot efektīvus mehānismus risku novēršanai. Tas veicina drošu un veselībai nekaitīgu darba vidi platformu darbā. Jebkurā gadījumā uz platformu darbiniekiem ir attiecināms vispārējais  darba aizsardzības regulējums.
Likumprojekta 11. panta pirmajā daļā noteikts pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam novērtēt riskus, ko personu drošībai un veselībai rada automatizētās uzraudzības sistēmas un automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas, tostarp ar darbu saistītu nelaimes gadījumu, kā arī psihosociālos un ergonomiskos riskus, izvērtēt aizsardzības pasākumu piemērotību un ieviest atbilstošus preventīvus un aizsardzības pasākumus. Šāda pieeja papildina vispārējo darba aizsardzības regulējumu, pielāgojot to platformu darba specifikai. Direktīvas apsvērumu 50. punktā minēts, ka “Automatizētas uzraudzības sistēmas un automatizētas lēmumu pieņemšanas sistēmas var būtiski ietekmēt platformu darba ņēmēju drošību un fizisko un psihoemocionālo veselību. Algoritmiska vadīšana, vērtēšana un disciplinēšana padara darbu intensīvāku, paplašinot uzraudzību, palielinot no darba ņēmējiem prasīto tempu, samazinot atpūtas brīžus darbplūsmā un pārnesot darba aktivitātes ārpus tradicionālās darba vietas un darba laika. Ierobežotās iespējas mācīties darbā un ierobežotā ietekme uz uzdevumiem nepārredzamu algoritmu izmantošanas dēļ, darba intensifikācija un nedrošība, kas izriet no automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanas, var palielināt darbinieku stresu un trauksmi. Tāpēc digitālajām darba platformām būtu jāizvērtē minētie riski, jānovērtē, vai sistēmu aizsardzības pasākumi ir piemēroti minēto risku novēršanai, un jāveic attiecīgi preventīvi un aizsardzības pasākumi.”.
Likumprojekta 11. panta otrajā daļā paredzēts pienākums nodrošināt platformu darbinieku informēšanu, konsultēšanos ar tiem un to līdzdalību šī panta pirmās daļas darba drošības un veselības aizsardzības pasākumu īstenošanā. Šāda pieeja atbilst gan nacionālā darba aizsardzības regulējuma principiem, gan Direktīvas uzsvaram uz darbinieku iesaisti, kas ir būtiska efektīvai risku identificēšanai.
Likumprojekta 11. panta trešajā daļā noteikta prasība neizmantot automatizētās lēmumu pieņemšanas vai uzraudzības sistēmas tādā veidā, kas rada nepamatotu spiedienu vai citādi apdraud platformu darbinieku drošību, fizisko un garīgo veselību. Platformu darbā jāizvairās no tā, ka šādu sistēmu izmantošana rada nepamatotu spiedienu uz platformu darbiniekiem vai apdraud viņu veselību. 
Likumprojekta 11. panta ceturtajā daļā precizēts, ka šā panta regulējums attiecināms arī uz automatizētām sistēmām, kuras digitālā darba platforma vai starpnieks izmanto, lai pieņemtu un atbalstītu lēmumus, kas jebkādā veidā ietekmē platformu darbiniekus.
Likumprojekta 11. panta piektajā daļā paredzēts pienākums digitālajai darba platformai vai starpniekam veikt preventīvus pasākumus, tostarp nodrošināt iespējas ziņot par darba drošības un veselības pārkāpumiem, arī vardarbības un aizskaršanas darbā pārkāpumiem. Šāda norma stiprina darba vides drošību un atbilst Direktīvas vispārējam mērķim nodrošināt taisnīgus un drošus darba apstākļus platformu darbā.

Likumprojekta 12. pants. Informēšana un konsultēšanās
Likumprojekta 12. pants nosaka platformu darbinieku informēšanas un konsultēšanās mehānismus pirms automatizēto uzraudzības sistēmu vai automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ieviešanu un būtisku izmaiņu veikšanas to izmantošanā. Šis regulējums papildina vispārējo darba tiesību sistēmu, pielāgojot to platformu darba specifikai. 12. pants stiprina darbinieku kolektīvo tiesību īstenošanu platformu darbā, nodrošinot, ka būtiski lēmumi par automatizēto sistēmu izmantošanu tiek pieņemti, ievērojot informēšanas un konsultēšanās prasības. Tas veicina pārredzamību, līdzsvaru starp pusēm un labāku risku identificēšanu pirms to iestāšanās.
Likumprojekta 12. panta pirmajā daļā precizēts, ka šā panta noteikumi neskar spēkā esošo regulējumu darbinieku informēšanas, konsultēšanās un līdzdalības jomā, kas noteikts Darba likumā, Darba aizsardzības likumā un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību un Eiropas Savienības mēroga komercsabiedrību grupu darbinieku informēšanas un konsultēšanās likumā. Tādējādi tiek nodrošināta šā regulējuma saskaņotība ar jau pastāvošo tiesību ietvaru, vienlaikus izvairoties no normu dublēšanās.
Likumprojekta 12. panta otrajā daļā nostiprinātas platformu darbinieku pārstāvju tiesības laikus saņemt informāciju un konsultēties ar digitālo darba platformu vai starpnieku pirms lēmumu pieņemšanas, kas saistīti ar automatizēto sistēmu ieviešanu vai būtiskām izmaiņām to izmantošanā. Šāda pieeja nodrošina, ka darbinieku pārstāvji var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesu vēl pirms šo sistēmu ieviešanas vai izmaiņu veikšanas tajās, tādējādi stiprinot platformu darbinieku aizsardzību.
Likumprojekta 12. panta trešajā daļā paredzētas platformu darbinieku pārstāvju tiesības pieaicināt to izvēlētus ekspertus, lai sagatavotu savu viedokli informēšanas un konsultēšanās procesā. Tas ir nozīmīgi platformu darba kontekstā, kur automatizētās sistēmas ir tehniski sarežģītas un prasa specializētas zināšanas.
Likumprojekta 12. panta ceturtajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad digitālā darba platforma vai starpnieks nodarbina vairāk nekā 250 platformu darbinieku, platformu darbinieku pārstāvju pieaicināto ekspertu piesaistes izdevumus sedz digitālā darba platforma vai starpnieks, ciktāl šie izdevumi ir samērīgi.

Likumprojekta 13. pants. Platformu darbinieku informēšana
Likumprojekta 13. pants nosaka pienākumu digitālajai darba platformai vai starpniekam nodrošināt platformu darbinieku informēšanu rakstveidā gadījumos, kad nav platformu darbinieku pārstāvju. Tādējādi tiek nodrošināts, ka arī situācijās, kad nav pārstāvju, tiek ievērots informēšanas pienākums un nodrošinātas personas tiesības saņemt būtisku informāciju. Šis informēšanas pienākums attiecas uz lēmumiem, kuru rezultātā varētu tikt ieviestas automatizētās uzraudzības sistēmas vai automatizētās lēmumu pieņemšanas sistēmas vai būtiski mainīta to izmantošana. Šāda prasība nodrošina, ka personas savlaicīgi iegūst informāciju par izmaiņām, kas var būtiski ietekmēt to darba apstākļus, darba organizāciju un piekļuvi darbam. Pantā arī noteikts, ka šī informācija sniedzama pārredzamā, saprotamā un viegli pieejamā veidā, izmantojot skaidru un vienkāršu valodu. Šī prasība nodrošina, ka informācija nav tikai formāli pieejama, bet arī praktiski saprotama, kas ir būtisks priekšnoteikums personu tiesību efektīvai izmantošanai.

Likumprojekta 14. pants. Īpaša kārtība attiecībā uz personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvjiem, kuri nav platformu darbinieku pārstāvji
Likumprojekta 14. pants nosaka īpašu regulējumu attiecībā uz tādu personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvjiem, kuri nav platformu darbinieku pārstāvji, paredzot šo pārstāvju tiesības izmantot noteiktas datu aizsardzības jomā paredzētās garantijas platformu darba gadījumā. Pantā noteikts, ka šādi pārstāvji var izmantot vairākas platformu darbinieku pārstāvjiem piešķirtās tiesības, ciktāl tie rīkojas to personu vārdā, kuras veic platformu darbu un kuras nav platformu darbinieki. Tādējādi tiek nodrošināts, ka arī personas, kuru tiesiskais statuss nav platformu darbinieki, bet kuras veic platformu darbu, var efektīvi izmantot pārstāvības mehānismus savas datu aizsardzības tiesību nodrošināšanai. Šāds regulējums ir īpaši nozīmīgs platformu darba kontekstā, jo personas, kuras veic platformu darbu, var būt nodarbinātas arī ārpus darba tiesiskajām attiecībām un līdz ar to tām var nebūt pieejami tradicionālie darbinieku pārstāvības mehānismi. Līdz ar to likumprojekts nodrošina, ka Direktīvas regulējuma sniegtās garantijas attiecībā uz algoritmisko pārvaldību un datu apstrādi tiek piemērotas arī šai personu grupai likumprojekta normā noteiktā apjomā.

IV nodaļa. Pārredzamība attiecībā uz platformu darbu

Likumprojekta 15. pants. Informācija par platformu darbinieku nodarbināšanu
Likumprojekta 15. pants nosaka digitālās darba platformas vai starpnieka pienākumus attiecībā uz informācijas sniegšanu Valsts darba inspekcijai par platformu darbinieku nodarbināšanu digitālajā darba platformā, kā arī paredz iestādes tiesības pieprasīt informāciju par darbu, ko veic personas, kuras veic platformu darbu, un šo personu nodarbinātības statusu. Šī norma būtiski stiprina valsts uzraudzības mehānismus platformu darba jomā un nodrošina efektīvāku normatīvā regulējuma īstenošanu praksē. Direktīvas apsvērumu 56. punktā minēts, ka “Lai valstu kompetentās iestādes varētu nodrošināt, ka digitālās darba platformas ievēro darba tiesību aktus un noteikumus, jo īpaši, ja tās ir iedibinātas dalībvalstī, kas nav dalībvalsts, kurā platformas darba ņēmējs veic darbu, vai trešā valstī, digitālajām darba platformām būtu jādeklarē platformu darba ņēmēju veiktais darbs tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbs tiek veikts.”.
Likumprojekta 15. panta pirmajā daļā paredzēts, ka digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums elektroniski informēt Valsts darba inspekciju par platformu darbinieku nodarbināšanu, kā arī norādot digitālās darba platformas vai starpnieka identifikācijas informāciju un to kontaktinformāciju. Šis informācijas sniegšanas pienākums ir būtisks, ņemot vērā platformu darba pārrobežu raksturu un to, ka digitālās darba platformas nereti var būt reģistrētas ārpus konkrētas dalībvalsts, tostarp ārpus Latvijas.
Likumprojekta 15. panta otrajā daļā paredzēts pienākums pēc Valsts darba inspekcijas pieprasījuma sniegt informāciju par personu, kuras veic platformu darbu, veicamo darbu un nodarbinātības statusu. Tas ļauj uzraudzības iestādei nepieciešamības gadījumā efektīvāk īstenot uzraudzību un kontroli.

Likumprojekta 16. pants. Piekļuve informācijai par platformu darbu
Likumprojekta 16. pants nosaka digitālās darba platformas vai starpnieka pienākumus nodrošināt piekļuvi informācijai par platformu darbu, vienlaikus paredzot šīs informācijas regularitāti, sniegšanas kārtību un apjomu. Šis regulējums ir būtisks, lai stiprinātu uzraudzības mehānismus, kā arī nodrošinātu platformu darba pārredzamību un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju iespējas efektīvi aizstāvēt savas tiesības.
Likumprojekta 16. panta pirmajā daļā paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums nodrošināt Valsts darba inspekcijai un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvjiem piekļuvi nozīmīgai noteikta veida informācijai par platformu darbu, tostarp par platformā nodarbināto personu skaitu, personu darbības apjomu, to līgumisko vai nodarbinātības statusu, piemērojamiem vispārīgajiem noteikumiem, digitālās darba platformas starpniekiem, kā arī vidējo darbības ilgumu, vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu uz vienu personu un vidējiem ienākumiem no personas darbības, kuras regulāri veic platformu darbu. Šāda informācija ir nepieciešama, lai izvērtētu darba organizāciju, nodarbinātību un iespējamos riskus platformu darba jomā. Piekļuve strukturētai un salīdzināmai informācijai ir būtisks priekšnoteikums efektīvai digitālajā darba platformā nodarbināto personu tiesību aizsardzībai un uzraudzībai.
Likumprojekta 16. panta otrajā daļā noteikts pienākums atjaunot sniedzamo informāciju vismaz reiz sešos mēnešos, nodrošinot, ka tā ir aktualizēta. Vienlaikus šī panta otrās daļas regulējums paredz diferencētu pieeju atkarībā no uzņēmuma lieluma, ņemot vērā samērīguma principu attiecībā uz administratīvo slogu. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem šāda informācija jāatjauno vismaz reizi gadā. Tas atbilst Direktīvas prasībām un nodrošina līdzsvaru starp efektīvu uzraudzību un uzņēmējdarbības vides proporcionalitāti.
Likumprojekta 16. panta trešajā daļā noteikts informācijas sniegšanas veids sniegt informāciju tieši vai publicēt digitālās darba platformas vai starpnieka tīmekļvietnē. Šāds risinājums samazina administratīvo slogu digitālajām darba platformām vai starpniekiem, vienlaikus nodrošinot informācijas pieejamību plašākam subjektu lokam.
Likumprojekta 16. panta ceturtajā daļā paredzēts, ka daļa informācijas (par vidējo darbības ilgumu, vidējo nedēļā nostrādāto stundu skaitu uz vienu personu un vidējiem ienākumiem no to personu darbības, kuras regulāri veic platformu darbu, izmantojot attiecīgo digitālo darba platformu) tiek sniegta pēc pieprasījuma, tādējādi nodrošinot elastīgu pieeju informācijas sniegšanai, vienlaikus saglabājot nepieciešamo kontroles mehānismu.
Likumprojekta 16. panta piektajā daļā noteiktas Valsts darba inspekcijas un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju tiesības pieprasīt papildu skaidrojumus un detalizētāku informāciju, kā arī paredzēts digitālās darba platformas vai starpnieka pienākums sniegt pamatotu atbildi noteiktā termiņā – savlaicīgi, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā. Šis regulējums nodrošina, ka sniegtā informācija ir ne tikai pieejama, bet arī saprotama un pārbaudāma.
Efektīvai platformu darba regulējuma īstenošanai izšķiroša nozīme ir valsts uzraudzības iestāžu un personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju piekļuvei kvalitatīvai un detalizētai informācijai, īpaši ņemot vērā platformu darbības digitālo un pārrobežu raksturu.

V nodaļa. Personu, kuras veic platformu darbu, tiesību aizsardzība

Likumprojekta 17. pants. Personas, kura veic platformu darbu, tiesības uz tiesisko aizsardzību
Likumprojekta 17. pants nosaka visaptverošu tiesību aizsardzības sistēmu platformu darba gadījumā, aptverot gan individuālos, gan kolektīvos tiesību aizsardzības mehānismus, kā arī paredzot personai, kura veic platformu darbu, iespēju saņemt kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Šis likumprojekta pants ir būtisks Direktīvā paredzēto prasību efektīvas piemērošanas nodrošināšanai, tas nostiprina tiesību aizsardzības mehānismus un nodrošina to praktisku izmantojamību.
Likumprojekta 17. panta pirmajā daļā paredzētas personas, kura veic platformu darbu, tiesības vērsties tiesā gadījumos, kad ir pārkāptas likumprojektā noteiktās tiesības.
Likumprojekta 17. panta otrajā daļā skaidri atrunāts piemērojamais tiesiskais regulējums strīdu izšķiršanā starp digitālo darba platformu vai starpnieku un personu, kura veic platformu darbu, norādot uz Civilprocesa likuma, Civillikuma, Darba likuma un Darba strīdu likuma piemērošanu. Šāda pieeja nodrošina regulējuma integrāciju Latvijas tiesību sistēmā un vienlaikus saglabā elastību, piemērojot dažādus procesuālos instrumentus atkarībā no konkrēto attiecību rakstura.
Likumprojekta 17. panta trešajā daļā paredzētas personas, kura veic platformu darbu, tiesības prasīt gan zaudējumu atlīdzību, gan atlīdzību par morālo kaitējumu. Šī norma nodrošina pilnvērtīgu tiesību aizsardzību gadījumos, kad pārkāptas personas tiesības. Vienlaikus noteikts, ka morālā kaitējuma apmēru nosaka tiesa, kas atbilst vispārpieņemtai tiesu praksei. Direktīvas apsvēruma 60. punktā uzsvērts, ka “Savienībā ir izstrādāta plaša sociālās jomas acquis izpildes noteikumu sistēma, kuras elementi būtu jāpiemēro šai direktīvai, lai nodrošinātu, ka personām, kas veic platformu darbu, ir piekļuve savlaicīgai, iedarbīgai un objektīvai strīdu izšķiršanai un tiesībām uz tiesisko aizsardzību, tostarp pienācīgu kompensāciju par nodarīto kaitējumu. Konkrētāk, ņemot vērā tiesību uz efektīvu juridisko aizsardzību pamatbūtību, personām, kas veic platformu darbu, šāda aizsardzība būtu jāsaņem arī pēc tam, kad nodarbinātība vai darba attiecības, ar kurām atbilstoši šai direktīvai, iespējams, ir pārkāptas tiesības, ir beigušās.”.
Likumprojekta 17. panta ceturtajā daļā noteiktas personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvju tiesības ar personas piekrišanu vērsties tiesā vai iestādē un aizstāvēt šo personu tiesības un likumiskās intereses. Šāda norma stiprina tiesību aizsardzības mehānismus un nodrošina, ka personas, kuras veic platformu darbu, var izmantot pārstāvju atbalstu savu tiesību aizsardzībai. Vienlaikus pārstāvība civilprocesā vai administratīvajā procesā īstenojama atbilstoši tiem noteikumiem, kas ietverti Civilprocesa likumā vai Administratīvā procesa likumā.

Likumprojekta 18. pants. Saziņas iespējas personām, kuras veic platformu darbu
Likumprojekta 18. pants nosaka digitālās darba platformas vai starpnieka pienākumu nodrošināt personu, kuras veic platformu darbu, iespējas savstarpējai saziņai, kā arī saziņai ar to pārstāvjiem, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzības prasības.
Likumprojekta 18. panta pirmajā daļā paredzēts, ka digitālajai darba platformai vai starpniekam, izmantojot savu digitālo infrastruktūru vai līdzīgus iedarbīgus līdzekļus, jānodrošina personām, kuras veic platformu darbu, iespēja savstarpēji sazināties privāti un droši, kā arī iespēju sazināties un uzturēt saziņu ar saviem pārstāvjiem. Šāda prasība ir īpaši nozīmīga platformu darba kontekstā, kur tradicionālas darba vietas vai fiziskas tikšanās iespējas bieži nepastāv, un saziņa pārsvarā notiek digitālajā vidē. Direktīvas apsvērumu 62. punktā attiecīgi uzsvērts, ka  “Platformu darbam ir raksturīgs tas, ka nav kopīgas darbavietas, kur personas, kas veic platformu darbu, varētu iepazīt cita citu un sazināties savā starpā un ar saviem pārstāvjiem, tostarp arī tādēļ, lai aizstāvētu savas intereses attiecībā pret digitālo darba platformu. Tāpēc saskaņā ar digitālo darba platformu darba organizāciju ir jāizveido digitāli sakaru kanāli, kuros personas, kas veic platformu darbu, var privāti un droši savstarpēji apmainīties ar informāciju un kuros ar tām var sazināties to pārstāvji. Digitālajām darba platformām savā digitālajā infrastruktūrā vai ar līdzīgi iedarbīgiem līdzekļiem būtu jāizveido šādi sakaru kanāli, vienlaikus ievērojot personas datu aizsardzību un atturoties no piekļuves šiem sakariem vai to uzraudzības.”.
Panta otrajā daļā noteikts, ka, nodrošinot šādu saziņu, digitālā darba platforma vai starpnieks ievēro datu regulas prasības un atturas no piekļuves šai saziņai vai tās uzraudzīšanas. Tas nodrošina saziņas konfidencialitāti un aizsargā personu tiesības uz privātumu. Platformu darba gadījumā būtiska nozīme ir komunikācijas iespēju nodrošināšanai, jo bez šādiem mehānismiem kolektīvo tiesību īstenošana praksē var būt būtiski ierobežota.

Likumprojekta 19. pants. Piekļuve pierādījumiem
Likumprojekta 19. pants nosaka procesuālos mehānismus, kas nodrošina valsts uzraudzības un kontroles iestāžu, kā arī tiesu piekļuvi pierādījumiem lietās, kas saistītas ar platformu darba regulējuma piemērošanu. Šī norma ir būtiska efektīvai tiesību aizsardzībai un normu praktiskai īstenošanai.
Likumprojekta 19. panta pirmajā daļā paredzēts regulējums, ka valsts uzraudzības un kontroles iestādes vai tiesa var pieprasīt no digitālās darba platformas vai starpnieka visus pierādījumus, kas ir to rīcībā un ir nepieciešami lietas izskatīšanai. Šāda pieeja ir nozīmīga platformu darba kontekstā, kur būtiska informācija par darba organizēšanu, automatizēto sistēmu darbību un pieņemtajiem lēmumiem atrodas digitālās darba platformas vai starpnieka rīcībā.
Likumprojekta 19. panta otrajā daļā vienlaikus noteikts, ka tiesa var pieprasīt arī tādus pierādījumus, kas satur konfidenciālu informāciju, ja tie ir būtiski lietas izskatīšanai. Šāda norma nodrošina līdzsvaru starp nepieciešamību aizsargāt konfidenciālu informāciju (piemēram, komercnoslēpumus vai tehnoloģiskos risinājumus) un nepieciešamību nodrošināt taisnīgu tiesvedību.

Likumprojekta 20. pants. Aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
Likumprojekta 20. pants nostiprina aizsardzību pret nelabvēlīgu seku radīšanu personām, kuras veic platformu darbu, paredzot aizliegumu tās sodīt vai citādi negatīvi ietekmēt par to, ka tās izmanto likumā noteiktās tiesības. Šī norma ir būtisks garantiju mehānisms, kas nodrošina regulējuma efektīvu piemērošanu praksē.
Likumprojekta 20. panta pirmajā daļā noteikts vispārējs aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas personai, kura veic platformu darbu, saistībā ar tās tiesību izmantošanu. Tas aptver gan tiešas, gan netiešas nelabvēlīgas sekas. Šāda pieeja nodrošina, ka personas var brīvi izmantot savas tiesības, nebaidoties no iespējamām represijām no digitālās darba platformas vai starpnieka puses.
Likumprojekta 20.panta otrajā daļā šā panta pirmajā daļā atrunātais aizliegums konkretizēts, vienlaikus attiecinot arī uz situācijām, kad persona, kura veic platformu darbu, ir iesniegusi sūdzību digitālajai platformai vai starpniekam vai vērsusies pie valsts uzraudzības un kontroles iestādēm vai tiesā, lai aizsargātu savas tiesības un likumiskās intereses. Tas veicina personas aktīvāk izmantot pieejamos tiesību aizsardzības mehānismus.
Likumprojekta 20. panta trešajā daļā regulēts pierādīšanas pienākums strīda gadījumā, paredzot, ka, ja persona, kura veic platformu darbu, norāda uz apstākļiem, kas varētu liecināt par nelabvēlīgu seku radīšanu, digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pierādīt pretējo, ka persona nav sodīta vai tai nav tieši vai netieši radītas nelabvēlīgas sekas tāpēc, ka tā pieļaujamā veidā ir izmantojusi savas tiesības. Šāda pierādīšanas pienākuma konstrukcija ir nozīmīgs instruments, lai nodrošinātu, ka aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas ir praktiski īstenojams, nevis tikai deklaratīvs.
Likumprojekta 20. panta ceturtajā daļā noteikts, ka šā panta aizsardzības mehānismi attiecināmi arī uz personu, kuras veic platformu darbu, pārstāvjiem. Tas nodrošina, ka arī pārstāvji var brīvi un efektīvi pildīt savas funkcijas, nebaidoties no represijām un negatīvām sekām. Šāda aizsardzība ir būtiska kolektīvo tiesību efektīvai īstenošanai.

Likumprojekta 21. pants. Aizsardzība pret tiesisko attiecību izbeigšanu
Likumprojekta 21. pants nosaka īpašus aizsardzības mehānismus attiecībā uz personu, kuras veic platformu darbu, tiesisko attiecību izbeigšanu, diferencējot pieeju atkarībā no personu nodarbinātības statusa. Šis pants papildina vispārējo aizliegumu radīt nelabvēlīgas sekas, konkretizējot to attiecībā uz vienu no būtiskākajiem riskiem platformu darbā – līgumattiecību izbeigšanu.
Likumprojekta 21. panta pirmajā daļā noteikts, ka gadījumos, kad persona ir platformu darbinieks, darba līguma izbeigšanai piemērojami Darba likuma noteikumi. Tādējādi tiek nodrošināta pilnīga darba tiesību aizsardzības mehānismu piemērošana, tostarp prasības attiecībā uz uzteikuma pamatojumu, procedūru un darbinieka aizsardzību.
Likumprojekta 21. panta otrajā daļā ietverts aizliegums izbeigt civiltiesisko attiecību līgumu vai rīkoties līdzvērtīgi gadījumos, kad persona, kura veic platformu darbu un nav platformu darbinieks, ir pieļaujamā veidā izmantojusi savas tiesības, kas noteiktas likumprojektā. Šāda norma paredz aizsardzību arī uz personām ārpus darba tiesiskajām attiecībām, nodrošinot, ka digitālās darba platformas un starpnieki nevar apiet personu tiesību aizsardzību, izmantojot citus civiltiesiskus līgumus.
Likumprojekta 21. panta trešajā daļā personai paredzētas tiesības pieprasīt no digitālās darba platformas vai starpnieka pienācīgu pamatojumu līguma izbeigšanai vai līdzvērtīgai rīcībai, ja persona, kura veic platformu darbu, uzskata, ka attiecībā pret to ir noticis likumprojekta šī panta otrās daļas pārkāpums. Šāds pamatojums sniedzams rakstveidā bez nepamatotas kavēšanās, bet ne vēlāk kā divu nedēļu laikā. Šāds likumprojekta regulējums nodrošina pārredzamību un ļauj personai izvērtēt, vai attiecīgā rīcība nav saistīta ar tās tiesību izmantošanu.
Likumprojekta 21. panta ceturtajā daļā paredzētas personas, kura veic platformu darbu, tiesības vērsties tiesā, lai panāktu līguma izbeigšanas vai citas līdzvērtīgas rīcības atzīšanu par spēkā neesošu viena mēneša laikā no tiesisko attiecību izbeigšanas dienas vai citas līdzvērtīgas rīcības veikšanas dienas. Šis regulējums nodrošina efektīvu tiesību aizsardzības mehānismu, kas ļauj atjaunot personu tiesisko stāvokli.
Likumprojekta 21. panta piektajā daļā noteikts pierādīšanas pienākums, paredzot, ka gadījumos, kad persona, kura veic platformu darbu, strīda gadījumā, ceļot prasību tiesā, norāda uz apstākļiem, kas varētu būt pamatā līguma izbeigšanai vai citai līdzvērtīgai rīcībai, digitālajai darba platformai vai starpniekam ir pienākums pierādīt pretējo – ka līguma izbeigšana vai līdzvērtīga rīcība ir notikusi, pamatojoties uz citiem iemesliem vai apstākļiem, kas nav saistīti ar to, ka persona, kura veic platformu darbu, ir izmantojusi šajā likumā paredzētās tiesības. Šāda pieeja veicina efektīvu personas, kura veic platformu darbu, tiesību aizsardzību.

VI nodaļa. Uzraudzība un kontrole, administratīvie pārkāpumi un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Likumprojekta 22. pants. Uzraudzība un kontrole
Likumprojekta 22. pants nosaka institucionālo ietvaru likumprojekta regulējuma izpildes uzraudzībai un kontrolei, precizējot kompetenču sadalījumu starp Datu valsts inspekciju un Valsts darba inspekciju, kā arī to savstarpējo un starptautisko sadarbību. Šī norma ir būtiska efektīvai likumprojekta regulējuma piemērošanai un nodrošina, ka platformu darba daudzdimensionālais raksturs tiek aptverts ar atbilstošiem uzraudzības mehānismiem.
Likumprojekta 22. panta pirmajā daļā noteikts, ka Datu valsts inspekcija veic uzraudzību un izpildes nodrošināšanu attiecībā uz likumprojekta normām, kas attiecas uz personas datu aizsardzību, tostarp automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu izmantošanu. Šāda kompetence ietver arī datu regulā noteikto pilnvaru, tostarp datu regulas 58. pantā ietverto korektīvo pilnvaru, īstenošanu. Šāds regulējums nodrošina, ka datu apstrādes aspekti platformu darbā tiek uzraudzīti saskaņā ar ES datu aizsardzības sistēmas prasībām.
Likumprojekta 22. panta otrajā daļā noteikts, ka Valsts darba inspekcija īsteno uzraudzību un kontroli darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā, ciktāl tas neattiecas uz datu aizsardzības jautājumiem. Tādējādi tiek nodrošināta darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības nosacījumu ievērošana platformu darbā.
Likumprojekta 22. panta trešajā daļā paredzēts regulējums Datu valsts inspekcijas un Valsts darba inspekcijas savstarpējai sadarbībai, tostarp nepieciešamās informācijas, kas iegūta pārbaudēs vai izmeklēšanās, apmaiņai, īpaši attiecībā uz automatizēto uzraudzības sistēmu un automatizēto lēmumu pieņemšanas sistēmu ietekmi uz personām, kuras veic platformu darbu. Šāda norma ir būtiska, jo platformu darba regulējums aptver gan darba tiesību, gan datu aizsardzības jautājumus, kas ir savstarpēji cieši saistīti. Efektīvai regulējuma īstenošanai nepieciešama koordinēta pieeja starp attiecīgajām uzraudzības iestādēm, jo platformu darba regulējums ir aptver vairākas tiesību jomas.
Likumprojekta 22. panta ceturtajā daļā noteikta iestāžu sadarbība ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām, kas uzrauga un kontrolē normatīvo aktu ievērošanu attiecībā uz digitālo darba platformu vai starpnieku darbību. Tas ir nozīmīgi, ņemot vērā platformu darba pārrobežu raksturu un nepieciešamību nodrošināt vienotu un efektīvu regulējuma piemērošanu visā Eiropas Savienībā.

Likumprojekta 23. pants. Administratīvie pārkāpumi digitālo darba platformu darbības jomā un kompetence administratīvo pārkāpumu procesā
Likumprojekta 23. pants nosaka administratīvās atbildības piemērošanu par likumprojekta pārkāpumiem, kā arī skaidri nodala kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā starp Datu valsts inspekciju un Valsts darba inspekciju. Šis likumprojekta pants noslēdz regulējuma uzraudzības un izpildes mehānismus, nodrošinot efektīvus sankciju piemērošanas instrumentus.
Likumprojekta 23. panta pirmajā daļā paredzēts, ka par likumprojekta 6. – 10. panta pārkāpumiem, kas saistīti ar personas datu apstrādi, piemēro datu regulas 83. panta 5. punktā paredzēto administratīvo naudas sodu. Šāda pieeja nodrošina, ka platformu darba regulējuma ietvaros datu aizsardzības prasību pārkāpumi tiek sankcionēti saskaņā ar jau pastāvošo un vienoto Eiropas Savienības regulējumu. Lai nodrošinātu efektīvu algoritmiskās pārvaldības regulējuma ievērošanu, sankcijām jābūt efektīvām, samērīgām un atturošām. Atsauce uz datu regulas sankciju sistēmu nodrošina šādu pieeju.
Likumprojekta 23. panta otrajā daļā noteikts, ka administratīvā atbildība par pārkāpumiem darba tiesisko attiecību un darba aizsardzības jomā nosakāma atbilstoši Darba likuma un Darba aizsardzības likuma normām. Šāds regulējums nodrošina saskaņotību ar esošajiem tiesību aktiem un novērš regulējuma dublēšanos.
Likumprojekta 23. panta trešajā daļā ietverts skaidrs kompetences nodalījums administratīvo pārkāpumu procesā, nosakot, ka Datu valsts inspekcija veic procesu par datu aizsardzības jomā konstatētajiem pārkāpumiem, savukārt Valsts darba inspekcija – par pārkāpumiem darba tiesību un darba aizsardzības jomā. Šāds kompetenču sadalījums nodrošina efektīvu administratīvo pārkāpumu izskatīšanu, ņemot vērā attiecīgo iestāžu kompetenci.
Sankciju sistēmai jābūt skaidrai un konsekventai, lai digitālās darba platformas un starpnieki saprastu savus pienākumus un ar to neievērošanu saistītās sekas, kas savukārt veicina atbilstības nodrošināšanu praksē.

Likumprojekta Pārejas noteikums
Pārejas noteikums nosaka kārtību, kādā likumprojekta 5. pantā paredzētās normas par nodarbinātības statusa noteikšanu tiek piemērotas jau esošajām līgumattiecībām. Pārejas noteikumā paredzēts, ka attiecībā uz līgumattiecībām, kas uzsāktas līdz 2026. gada 2. decembrim un turpinās likuma spēkā stāšanās dienā, likumprojekta 5. panta regulējums tiks piemērots no 2026. gada 2. decembra, kas atbilst Direktīvas regulējumam.

Likumprojekta Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
Likumprojektā ietverta atsauce uz Direktīvu.