22-TA-2789: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Saeima 2022.gada 3.martā pieņēma likumu “Grozījumi Publisko iepirkumu likumā” (turpmāk – Grozījumi Publisko iepirkumu likumā), kas stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Grozījumi Publisko iepirkumu likumā paredz, ka no Publisko iepirkumu likuma 9. panta divdesmit otrās daļas izslēgts 1., 2. un 3. punkts, kas paredzēja deleģējumu Ministru kabinetam (turpmāk - MK) noteikt informācijas sistēmu, kurā veicama panta devītajā daļā minētā pārbaude, tās mērķi, apjomu kā arī attiecīgās sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī ir noteikts jauns deleģējums Publisko iepirkumu likuma 53.panta septītajā daļā. Tāpat Saeima 2022.gada 5.maijā pieņēma likumu “Grozījumi Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā” un likumu “Grozījumi Publiskās un privātās partnerības likumā”, bet 2022.gada 13.oktobrī pieņēma likumu "Grozījumi Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā". Minētie likumi stāsies spēkā 2023.gada 1.janvārī. Ar minētajiem grozījumiem Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 59.panta septītajā daļā, Publiskās un privātās partnerības likuma 51.2 panta septītajā daļā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 44.panta desmitajā daļā tiek paredzēts MK noteikt regulējumu un sistēmu attiecīgo pārbaužu veikšanai. Ievērojot minēto, ir sagatavota jauna redakcija Ministru kabineta noteikumiem “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi” (turpmāk – noteikumu projekts).
Ņemot vērā, ka no Publisko iepirkumu likuma 9. panta divdesmit otrās daļas izslēgts 1., 2. un 3. punkts, kas paredzēja deleģējumu MK noteikt informācijas sistēmu, kurā veicama panta devītajā daļā minēto pārbaude, tās mērķi, apjomu kā arī attiecīgās sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī ir noteikts jauns deleģējums Publisko iepirkumu likuma un 53.panta septītajā daļā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 59.panta septītajā daļā un Publiskās un privātās partnerības likuma 51.2 panta septītajā daļā, paredzot MK noteikt regulējumu un sistēmu attiecīgo pārbaužu veikšanai, ir sagatavota jauna redakcija Ministru kabineta noteikumiem “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”.
Noteikumu projekts tiek izdots saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 17. panta divpadsmito daļu, 39. panta trešo daļu, 42. panta vienpadsmito daļu un 53.panta septīto daļu, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 44. panta desmito daļu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 44. panta trešo daļu, 48. panta vienpadsmito daļu un 59.panta septīto daļu un Publiskās un privātās partnerības likuma 19. panta trešo daļu, 37. panta vienpadsmito daļu un 51.2 panta septīto daļu.
Noteikumu projekta redakcijā ietvertas arī izmaiņas, kas izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. pantā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48. pantā, Publiskās un privātās partnerības likuma 37. pantā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 44. pantā attiecībā uz izslēgšanas nosacījumu pārbaudi personai, kurai kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē, kā arī patieso labuma guvēju. Tāpat arī atbilstoši grozījumiem minētajos likumu pantos noteikumu projektā iestrādāts regulējums par ārvalstīs reģistrēta piegādātāja nodokļu saistību izpildes pārbaudēm Latvijā, saņemot ziņas no Valsts ieņēmumu dienesta e-izziņu sagatavošanai, kā arī precizēts regulējums par neizpildīto nodokļu saistību pārbaudi un sagatavojamo e-izziņu, kurā ietverts statuss ne tikai par nodokļu samaksu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās, bet arī ziņas par to, vai savlaicīgi ir tikušas iesniegtas nodokļu deklarācijas.
Ņemot vērā, ka no Publisko iepirkumu likuma 9. panta divdesmit otrās daļas izslēgts 1., 2. un 3. punkts, kas paredzēja deleģējumu MK noteikt informācijas sistēmu, kurā veicama panta devītajā daļā minēto pārbaude, tās mērķi, apjomu kā arī attiecīgās sistēmas uzturēšanas un izmantošanas kārtību, kā arī ir noteikts jauns deleģējums Publisko iepirkumu likuma un 53.panta septītajā daļā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 59.panta septītajā daļā un Publiskās un privātās partnerības likuma 51.2 panta septītajā daļā, paredzot MK noteikt regulējumu un sistēmu attiecīgo pārbaužu veikšanai, ir sagatavota jauna redakcija Ministru kabineta noteikumiem “Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi”.
Noteikumu projekts tiek izdots saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 17. panta divpadsmito daļu, 39. panta trešo daļu, 42. panta vienpadsmito daļu un 53.panta septīto daļu, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 44. panta desmito daļu, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 44. panta trešo daļu, 48. panta vienpadsmito daļu un 59.panta septīto daļu un Publiskās un privātās partnerības likuma 19. panta trešo daļu, 37. panta vienpadsmito daļu un 51.2 panta septīto daļu.
Noteikumu projekta redakcijā ietvertas arī izmaiņas, kas izriet no grozījumiem Publisko iepirkumu likuma 42. pantā, Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 48. pantā, Publiskās un privātās partnerības likuma 37. pantā un Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likuma 44. pantā attiecībā uz izslēgšanas nosacījumu pārbaudi personai, kurai kandidātā vai pretendentā ir izšķirošā ietekme uz līdzdalības pamata normatīvo aktu par koncerniem izpratnē, kā arī patieso labuma guvēju. Tāpat arī atbilstoši grozījumiem minētajos likumu pantos noteikumu projektā iestrādāts regulējums par ārvalstīs reģistrēta piegādātāja nodokļu saistību izpildes pārbaudēm Latvijā, saņemot ziņas no Valsts ieņēmumu dienesta e-izziņu sagatavošanai, kā arī precizēts regulējums par neizpildīto nodokļu saistību pārbaudi un sagatavojamo e-izziņu, kurā ietverts statuss ne tikai par nodokļu samaksu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās, bet arī ziņas par to, vai savlaicīgi ir tikušas iesniegtas nodokļu deklarācijas.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt preču un pakalpojumu grupas, centralizēto iepirkumu institūcijas un to sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus, centralizēti iegādājamo preču un pakalpojumu grupas, informācijas sistēmu, kurā iegūstama informācija, lai pārbaudītu, vai publiskā iepirkuma kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā vai iepirkuma procedūrā, attiecīgi pārbaudāmo tiesību normu pārkāpumus, kā arī prasības un standartus informācijas sistēmām, kas tiek izmantotas elektroniskai iepirkumu rīkošanai ar pieteikumu vai piedāvājumu elektronisku iesniegšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2023.
Pamatojums
Vienlaikus ar iepirkumu jomas likumu grozījumu stāšanos spēkā
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Pašlaik publiskos elektroniskos iepirkumus regulē MK 2017.gada 28.februāra noteikumi Nr. 108 "Publisko elektronisko iepirkumu noteikumi" (turpmāk - PEIN), taču līdz ar grozījumu pieņemšanu iepirkumu jomas likumos, tostarp MK dotā deleģējuma normu izmaiņām, ir nepieciešams izdot jaunus MK noteikumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu projektā nepieciešams salāgot PEIN normas ar izmaiņām iepirkumu jomas likumos.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekta redakcijā iestrādāts regulējums par ārvalstīs reģistrēta piegādātāja nodokļu saistību izpildes pārbaudēm Latvijā, kā arī precizēts regulējums par neizpildīto nodokļu saistību pārbaudi un sagatavojamo e-izziņu, kurā ietverts statuss ne tikai par nodokļu samaksu valsts un pašvaldību nodokļu administrācijās, bet arī ziņas par to, vai savlaicīgi ir tikušas iesniegtas nodokļu deklarācijas, attiecīgo informāciju saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajām informācijas sistēmām.
Iepirkumu jomas likumos ietvertas izmaiņas attiecībā uz ārvalstu piegādātājiem, piemēram, saskaņā ar grozītā Publisko iepirkumu likuma (turpmāk - PIL) 42.panta piektās daļas 1.punktu (un analoģisku regulējumu grozītajā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā) (turpmāk ar atsauci uz grozīto PIL saprotams arī analoģiskais regulējums pārējos minētajos publisko iepirkumu jomas likumos) ar Ministru kabineta noteiktās informācijas sistēmas starpniecību paredzēts iegūt informācija arī par ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu attiecībā uz PIL 42.panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem.
Tomēr esošajos apstākļos, kad no reģistriem nav vienotas informācijas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk - EIS) e-izziņu apakšsistēmā tehniski nav iespējams iestrādāt risinājumu, kas pasūtītājam sagatavotu skaidru informāciju par ziņu statusu reģistros par attiecīgo ārvalstu personu. Līdz ar to nebūs iespējams nošķirt gadījumus, kad pasūtītājs personu EIS e-izziņu sistēmā norādījis neprecīzi no gadījumiem, kad persona norādīta precīzi, bet reģistros par šo personu nav ziņu vai arī reģistros šī persona fiksēta gramatiski citādāk. Šāds PIL 42. panta piektās daļas 1. punkta regulējums radīs tikai šķietamu tiesisko pamatu pasūtītajiem, kas pieprasījuši e-izziņas par ārvalstu personām, paļauties, ka pretendentu izslēgšanas iemesli par šīm personām Latvijā ir pārbaudīti, lai gan pārbaude faktiski tehnisko trūkumu dēļ nav notikusi, kas var radīt negatīvas, tostarp finansiālas, sekas iepirkumu procedūru pēcpārbaudēs.
Ņemot vērā, ka aprakstītā situācija šobrīd pastāv, un tāda tā būs līdz tam brīdim, kamēr visi Latvijas reģistri nevienosies par vienotu ārvalstu personu reģistrāciju savās datubāzēs, vadoties no vienota un identiska ziņu apjoma, situācijas risinājumam PIL tika iestrādāts 42.panta vienpadsmitās daļas 4.punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka šā panta piektās daļas 1. punktā minētās pārbaudāmās informācijas apjomu šīs daļas 1. punktā minētajā informācijas sistēmā par ārvalstī reģistrētām vai pastāvīgi dzīvojošām personām.
Ievērojot minēto deleģējumu, kā arī to, ka šobrīd vienīgais reģistrs, kurā būs iespējams saņemt ziņas par ārvalstu piegādātājiem, ir Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu reģistrs par ārvalstu juridisko personu nodokļu nomaksu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, bet no pārējiem reģistriem ziņas vienoti saņemt šobrīd nav iespējams, noteikumu projektā paredzēts, ka EIS e-izziņu sistēmā ziņas par ārvalstu piegādātājiem par izslēgšanas iemesliem Latvijas reģistros iegūstamas tikai par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu nomaksu.
Attiecībā uz piegādātāju darbinieku vidējo stundas likmju pārbaudēm nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas vajadzībām paredzēts sagatavot jaunu e-izziņu ņemot vērā laika periodu, kas ir darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme pirmajos deviņos mēnešos pēdējo divpadsmit mēnešu periodā līdz pieprasījuma dienai, ja pārbaudāmā persona kā nodokļu maksātājs ir reģistrēta pēdējo divpadsmit mēnešu periodā līdz pieprasījuma dienai, ņem vērā darba ņēmēju vidējo stundas tarifa likmi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz pieprasījuma dienai, ziņas saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajām informācijas sistēmām
Vienlaikus ar šo noteikumu projektu paredzēts papildināt e-izziņu ar ierakstiem par lēmumos un spriedumos ietvertajiem aizliegumiem piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.
Noteikumu projekta 1.pielikumā vairs nav paredzēta veselības apdrošināšanas pakalpojumu grupa, jo šādu pakalpojumu iegāde nav attiecināma uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) kā centralizēto iepirkumu institūcijas darbības specifiku, proti, šie pakalpojumi nav informācijas tehnoloģiju nozarē, kā arī neskar videi draudzīgā (“zaļā”) iepirkuma specifiku.
Iepirkumu jomas likumos ietvertas izmaiņas attiecībā uz ārvalstu piegādātājiem, piemēram, saskaņā ar grozītā Publisko iepirkumu likuma (turpmāk - PIL) 42.panta piektās daļas 1.punktu (un analoģisku regulējumu grozītajā Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā, Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likumā, Publiskās un privātās partnerības likumā) (turpmāk ar atsauci uz grozīto PIL saprotams arī analoģiskais regulējums pārējos minētajos publisko iepirkumu jomas likumos) ar Ministru kabineta noteiktās informācijas sistēmas starpniecību paredzēts iegūt informācija arī par ārvalstī reģistrētu vai pastāvīgi dzīvojošu personu attiecībā uz PIL 42.panta otrās daļas 1., 2., 5. un 6. punktā minētajiem izslēgšanas iemesliem.
Tomēr esošajos apstākļos, kad no reģistriem nav vienotas informācijas, Elektronisko iepirkumu sistēmas (turpmāk - EIS) e-izziņu apakšsistēmā tehniski nav iespējams iestrādāt risinājumu, kas pasūtītājam sagatavotu skaidru informāciju par ziņu statusu reģistros par attiecīgo ārvalstu personu. Līdz ar to nebūs iespējams nošķirt gadījumus, kad pasūtītājs personu EIS e-izziņu sistēmā norādījis neprecīzi no gadījumiem, kad persona norādīta precīzi, bet reģistros par šo personu nav ziņu vai arī reģistros šī persona fiksēta gramatiski citādāk. Šāds PIL 42. panta piektās daļas 1. punkta regulējums radīs tikai šķietamu tiesisko pamatu pasūtītajiem, kas pieprasījuši e-izziņas par ārvalstu personām, paļauties, ka pretendentu izslēgšanas iemesli par šīm personām Latvijā ir pārbaudīti, lai gan pārbaude faktiski tehnisko trūkumu dēļ nav notikusi, kas var radīt negatīvas, tostarp finansiālas, sekas iepirkumu procedūru pēcpārbaudēs.
Ņemot vērā, ka aprakstītā situācija šobrīd pastāv, un tāda tā būs līdz tam brīdim, kamēr visi Latvijas reģistri nevienosies par vienotu ārvalstu personu reģistrāciju savās datubāzēs, vadoties no vienota un identiska ziņu apjoma, situācijas risinājumam PIL tika iestrādāts 42.panta vienpadsmitās daļas 4.punkts, kas paredz, ka Ministru kabinets nosaka šā panta piektās daļas 1. punktā minētās pārbaudāmās informācijas apjomu šīs daļas 1. punktā minētajā informācijas sistēmā par ārvalstī reģistrētām vai pastāvīgi dzīvojošām personām.
Ievērojot minēto deleģējumu, kā arī to, ka šobrīd vienīgais reģistrs, kurā būs iespējams saņemt ziņas par ārvalstu piegādātājiem, ir Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu reģistrs par ārvalstu juridisko personu nodokļu nomaksu attiecībā uz Valsts ieņēmumu dienesta administrētajiem nodokļiem, bet no pārējiem reģistriem ziņas vienoti saņemt šobrīd nav iespējams, noteikumu projektā paredzēts, ka EIS e-izziņu sistēmā ziņas par ārvalstu piegādātājiem par izslēgšanas iemesliem Latvijas reģistros iegūstamas tikai par Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu nomaksu.
Attiecībā uz piegādātāju darbinieku vidējo stundas likmju pārbaudēm nepamatoti lēta piedāvājuma izvērtēšanas vajadzībām paredzēts sagatavot jaunu e-izziņu ņemot vērā laika periodu, kas ir darba ņēmēju vidējā stundas tarifa likme pirmajos deviņos mēnešos pēdējo divpadsmit mēnešu periodā līdz pieprasījuma dienai, ja pārbaudāmā persona kā nodokļu maksātājs ir reģistrēta pēdējo divpadsmit mēnešu periodā līdz pieprasījuma dienai, ņem vērā darba ņēmēju vidējo stundas tarifa likmi periodā no nākamā mēneša pēc reģistrācijas mēneša līdz pieprasījuma dienai, ziņas saņemot no Valsts ieņēmumu dienesta administrētajām informācijas sistēmām
Vienlaikus ar šo noteikumu projektu paredzēts papildināt e-izziņu ar ierakstiem par lēmumos un spriedumos ietvertajiem aizliegumiem piedalīties valsts un pašvaldību iepirkumos.
Noteikumu projekta 1.pielikumā vairs nav paredzēta veselības apdrošināšanas pakalpojumu grupa, jo šādu pakalpojumu iegāde nav attiecināma uz Valsts reģionālās attīstības aģentūras (turpmāk – VRAA) kā centralizēto iepirkumu institūcijas darbības specifiku, proti, šie pakalpojumi nav informācijas tehnoloģiju nozarē, kā arī neskar videi draudzīgā (“zaļā”) iepirkuma specifiku.
Problēmas apraksts
Nepieciešams noteikt drošu identifikācijas līdzekļu izmantošanu, autentificējoties darbam EIS.
Risinājuma apraksts
No 2023.gada 1.maija autentificēties EIS būs iespējams tikai, izmantojot kvalificētus vai kvalificētus paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas rīkus, turklāt minētais nosacījums ir spēkā arī attiecībā uz ārvalstniekiem. Pārejas periods paredzēts, ievērojot Personu apliecinošu dokumentu likuma regulējumu, kas paredz personas apliecību (eID karti) kā obligātu personu apliecinošu dokumentu no 2023.gada 1.maija, līdz ar to eID kartē iekļautais kvalificētais paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas rīks būs pieejams visiem eID karšu turētājiem un tas varēs tikt izmantots drošai identifikācijai EIS.
Vienlaikus norādāms, ka līdz ar Ministru kabineta 2021.gada 12.oktobra noteikumu Nr. 687 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”” stāšanos spēkā jau šobrīd ārvalstnieki var noformēt personas apliecību (eID karti), kas nozīmē ārvalstnieku iespējas izmantot personas apliecībā (eID kartē) integrēto kvalificēto paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli un ārvalstnieku iespējas piedalīties iepirkumu procedūrās līdzvērtīgi juridiskajām personām, kuru pārstāvis ir Latvijas iedzīvotājs. Papildus tam, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu piegādātāji varēs piekļūt EIS, izmantojot savas valsts elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas iekļauti Eiropas Komisijai paziņotajās un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajās elektroniskās identifikācijas shēmās un kas atbilst būtiskam vai augstam uzticamības līmenim Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk - regula Nr.910/2014/ES), izpratnē.
Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 21.panta trešā daļa nosaka, ka piekļuvi elektroniskajam pakalpojumam, kura piekļuvei Latvijā var izmantot kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, var nodrošināt ar Eiropas Komisijai paziņoto un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto elektroniskās identifikācijas shēmu, kas atbilst būtiskam vai augstam uzticamības līmenim regulas Nr. 910/2014/ES izpratnē. Attiecīgi ārvalstniekiem paralēli tiek nodrošināta iespēja izmantot regulas Nr. 910/2014/ES būtiska vai augsta līmeņa identifikācijas līdzekļus (eIDAS), kas piesaistāmi lietotāja profilam ar EIS integrēto autentifikācijas risinājumu.
Vienlaikus norādāms, ka līdz ar Ministru kabineta 2021.gada 12.oktobra noteikumu Nr. 687 "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 21. februāra noteikumos Nr. 134 "Personu apliecinošu dokumentu noteikumi”” stāšanos spēkā jau šobrīd ārvalstnieki var noformēt personas apliecību (eID karti), kas nozīmē ārvalstnieku iespējas izmantot personas apliecībā (eID kartē) integrēto kvalificēto paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli un ārvalstnieku iespējas piedalīties iepirkumu procedūrās līdzvērtīgi juridiskajām personām, kuru pārstāvis ir Latvijas iedzīvotājs. Papildus tam, Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalstu piegādātāji varēs piekļūt EIS, izmantojot savas valsts elektroniskās identifikācijas līdzekļus, kas iekļauti Eiropas Komisijai paziņotajās un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētajās elektroniskās identifikācijas shēmās un kas atbilst būtiskam vai augstam uzticamības līmenim Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk - regula Nr.910/2014/ES), izpratnē.
Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likuma 21.panta trešā daļa nosaka, ka piekļuvi elektroniskajam pakalpojumam, kura piekļuvei Latvijā var izmantot kvalificētu vai kvalificētu paaugstinātas drošības elektroniskās identifikācijas līdzekli, var nodrošināt ar Eiropas Komisijai paziņoto un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto elektroniskās identifikācijas shēmu, kas atbilst būtiskam vai augstam uzticamības līmenim regulas Nr. 910/2014/ES izpratnē. Attiecīgi ārvalstniekiem paralēli tiek nodrošināta iespēja izmantot regulas Nr. 910/2014/ES būtiska vai augsta līmeņa identifikācijas līdzekļus (eIDAS), kas piesaistāmi lietotāja profilam ar EIS integrēto autentifikācijas risinājumu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
PIL pārejas noteikumu 19.punkts paredz, ka, ja iepirkums vai iepirkuma procedūra ir izsludināta vai lēmums par iepirkuma vai iepirkuma procedūras uzsākšanu, kad iepirkums vai iepirkuma procedūra nav jāizsludina, ir pieņemts līdz 2022. gada 31. decembrim, iepirkums vai iepirkuma procedūra pabeidzama, tai skaitā apstrīdama vai pārsūdzama, saskaņā ar tiem šā likuma noteikumiem, kuri bija spēkā attiecīgā iepirkuma vai iepirkuma procedūras izsludināšanas vai lēmuma par tās uzsākšanu pieņemšanas dienā.
Ievērojot, ka noteikumu projekts tiek izdots, cita starpā pamatojoties arī uz PIL, noteikumu projekta noslēguma jautājumos netiek dublēts PIL pārejas noteikumu 19.punkts un netiek paredzēts pārejas perioda regulējums attiecībā uz e-izziņām publisko iepirkumu normatīvajos aktos paredzēto izslēgšanas nosacījumu pārbaudes nodrošināšanai tādos iepirkumos un iepirkuma procedūrās, kuras uzsāktas pirms 2023.gada 1.janvāra un kuras saskaņā ar publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos paredzētajiem pārejas noteikumiem ir pabeidzamas atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā to uzsākšanas brīdī. Faktiski EIS tiks nodrošinātas tā sauktās “divas plūsmas”, nodrošinot, ka pēc 2023.gada 1.janvāra varēs saņemt e-izziņas gan par iepirkumu vai iepirkuma procedūru, kas izsludināta līdz 2022.gada 31.decembrim (ievērojot PIL Pārejas noteikumu 19.punktu), gan par iepirkumu vai iepirkumu procedūru, kas izsludināta, sākot ar 2023.gada 1.janvāri.
Veicot redakcionālas precizitātes, dzēsts noteikumu projekta 2.7.apakšpunkts, jo e-izziņu apakšsistēmas definīcija ietverta noteikumu projekta 1.1.apakšpunktā. Tomēr joprojām ar e-izziņu apakšsistēmu saprotama arī 1.5.apakšpunktā minētā e-iepirkumu sistēmas apakšsistēma, kurā, izmantojot valsts informāciju sistēmu savietotāju, tiek apkopotas ziņas no reģistriem.
Ievērojot, ka noteikumu projekts tiek izdots, cita starpā pamatojoties arī uz PIL, noteikumu projekta noslēguma jautājumos netiek dublēts PIL pārejas noteikumu 19.punkts un netiek paredzēts pārejas perioda regulējums attiecībā uz e-izziņām publisko iepirkumu normatīvajos aktos paredzēto izslēgšanas nosacījumu pārbaudes nodrošināšanai tādos iepirkumos un iepirkuma procedūrās, kuras uzsāktas pirms 2023.gada 1.janvāra un kuras saskaņā ar publisko iepirkumu jomas normatīvajos aktos paredzētajiem pārejas noteikumiem ir pabeidzamas atbilstoši regulējumam, kas bija spēkā to uzsākšanas brīdī. Faktiski EIS tiks nodrošinātas tā sauktās “divas plūsmas”, nodrošinot, ka pēc 2023.gada 1.janvāra varēs saņemt e-izziņas gan par iepirkumu vai iepirkuma procedūru, kas izsludināta līdz 2022.gada 31.decembrim (ievērojot PIL Pārejas noteikumu 19.punktu), gan par iepirkumu vai iepirkumu procedūru, kas izsludināta, sākot ar 2023.gada 1.janvāri.
Veicot redakcionālas precizitātes, dzēsts noteikumu projekta 2.7.apakšpunkts, jo e-izziņu apakšsistēmas definīcija ietverta noteikumu projekta 1.1.apakšpunktā. Tomēr joprojām ar e-izziņu apakšsistēmu saprotama arī 1.5.apakšpunktā minētā e-iepirkumu sistēmas apakšsistēma, kurā, izmantojot valsts informāciju sistēmu savietotāju, tiek apkopotas ziņas no reģistriem.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Veicot iepirkumus vai piedaloties iepirkumu procedūrās, nepieciešams ievērot noteikumu projekta normas. Ņemot vērā datu apmaiņas digitalizāciju, sagaidāms, ka administratīvais slogs samazināsies.
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Veicot iepirkumus vai piedaloties iepirkumu procedūrās, nepieciešams ievērot noteikumu projekta normas. Ņemot vērā datu apmaiņas digitalizāciju, sagaidāms, ka administratīvais slogs samazināsies.
Nozare
Visas nozares
Nozaru ietekmes apraksts
-
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts reģionālās attīstības aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības līdzdalības laikā netika saņemti iebildumi vai priekšlikumi par noteikumu projektu.
6.4. Cita informācija
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts reģionālās attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Noteikumu projekts nosaka elektroniski iepērkamo preču un pakalpojumu grupas, centralizēto iepirkumu institūcijas un to sniegto pakalpojumu izmantošanas nosacījumus, centralizēti iegādājamo preču un pakalpojumu grupas, informācijas sistēmu, kurā iegūstama informācija, lai pārbaudītu, vai publiskā iepirkuma kandidāts vai pretendents nav izslēdzams no dalības iepirkumā vai iepirkuma procedūrā, attiecīgi pārbaudāmo tiesību normu pārkāpumus, kā arī prasības un standartus informācijas sistēmām, kas tiek izmantotas elektroniskai iepirkumu rīkošanai ar pieteikumu vai piedāvājumu elektronisku iesniegšanu. Noteikumu projekta regulējuma īstenošana samazina administratīvo slogu iepirkumu veicējiem un dalībniekiem, nodrošinot iepirkumu digitalizāciju.
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi