Anotācija (ex-ante)

Konceptuālajā ziņojumā ir ietverta spēkā esošās pedagogu darba samaksas sistēmas izpēte, t.sk. veikta salīdzinošā analīze ar pārējām Baltijas valstīm, atkārtoti secinot skolu tīkla sakārtošanas būtisko nozīmi. Salīdzinot vidējo mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo vidusskolā 2020. gadā (Igaunijā – 117 euro, Lietuvā – 166 euro un Latvijā 154 euro), tam pretnostatot vidējo algu vai zemāko algas likmi visās Baltijas valstīs, ir pārliecinoši redzams, ka lielāku darba samaksu var sasniegt tieši ar efektīvāku skolu tīklu un labāku skolēnu un skolotāju skaita proporciju, nevis kāpinot vidējo mērķdotācijas apmēru.

Kā viens no valsts budžeta mērķdotācijas (turpmāk – mērķdotācija) sadales neefektivitātes cēloņiem tiek minēta pārliekā centralizācija jeb mērķdotācijas sadales lēmumu pieņemšana ministrijas līmenī, t.i. ministrija veic mērķdotācijas aprēķinu katrai izglītības iestādei. Spēkā esošais regulējums neparedz izglītības iestāžu dibinātāju (pašvaldību un komercsabiedrību) lielāku pilnvarojumu jeb pietiekami elastīgu rīcību ar tiem piešķirto mērķdotācijas apmēru.

Līdz ar to, neskatoties uz ikgadēju valsts budžeta finansējumu pedagogu zemākās darba algas likmes kāpumam (saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 15. janvāra rīkojumu Nr. 17 "Par pedagogu darba samaksas pieauguma grafiku laikposmam no 2018. gada 1. septembra līdz 2022. gada 31. decembrim" (turpmāk – rīkojums Nr. 17) 2019./2020. mācību gadā zemākā algas likme –  750 euro, 2020./2021. mācību gadā – 790 euro, 2021./2022. mācību gadā – 830 euro), pašvaldībām nav bijis pietiekams stimuls risināt to, ka lielā mērā dēļ nesakārtotā skolu tīkla būtiski liels skaits skolotāju strādā, piemēram, mazāk par pusi slodzes, t.i. mazāk par 15 stundām nedēļā. 2021./2022. mācību gadā 21% pašvaldības vispārizglītojošo skolu skolotāju strādā mazāk nekā pusi slodzes (vidēji 7,7 stundas nedēļā), un viņu vidējā alga ir 261 euro (VIIS 2021. gada 11. oktobra tarifikācijas dati).

2021. gada 21. decembrī Ministru kabinetā atbalstītais pedagogu darba samaksas finansēšanas modelis "Skolēns pašvaldībā" paredz lēmumu pieņemšanas decentralizāciju un mērķdotācijas aprēķina principa maiņu. Būtiskākās izmaiņas, ko paredz noteikumu projekts, ir pāreja no spēkā esošajā regulējumā noteiktā finansējuma aprēķina sasaistes ar zemāko pedagoga mēneša darba algas likmi uz finansējuma aprēķinu, kas balstīts uz mērķdotācijas apmēru vienam izglītojamam, kā arī mērķdotācijas aprēķins pašvaldībai, nevis katrai izglītības iestādei. Noteikumu projekts nostiprina konceptuālajā ziņojumā trīs noteiktās prasības pašvaldībām: pirmkārt, pienākumu un atbildību, veicot mērķdotācijas sadali izglītības iestādēm, rūpēties par kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanu katrā izglītības iestādē, otrkārt, pedagogu atlīdzības noteikšanā nodrošināt noteiktās zemākās mēneša darba algas likmes piemērošanu, treškārt, ne mazāk kā septiņus procentus no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas jāizlieto atbalsta personāla (izglītības iestādes bibliotekāra, skolotāja logopēda, izglītības psihologa, speciālā pedagoga, pedagoga karjeras konsultanta, pedagoga palīga) darba samaksai un ne vairāk kā 15 procentus no pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas jāizlieto izglītības iestāžu administrācijas (iestādes vadītāja un viņa vietnieku) darba samaksai.

Iepriekš minētie obligātie mērķdotācijas sadales nosacījumi izriet gan no atbalsta personāla kritiskās nepieciešamības izglītojamajiem, kas apgūst speciālās izglītības programmas vai kas saskaras ar grūtībām izglītības apguvē dažādu sociāli ekonomisko iemeslu dēļ, kurus ir papildus pastiprinājusi Covid-19 pandēmija, gan arī no nepieciešamības saglabāt spēkā esošo nosacījumu par 15 procentiem mērķdotācijas skolas administrācijas darba apmaksai. Izglītības iestādes metodiķa un skolotāja mentora darba samaksa var tikt finansēta no pārējās pašvaldībai aprēķinātās mērķdotācijas. Ņemot vērā, ka nosacījumi par mērķdotācijas apjomu atbalsta personāla un izglītības iestādes administrācijas darba samaksai attiecas uz kopumā pašvaldībai aprēķināto mērķdotāciju, procentuāli var atšķirties mērķdotācijas apjoms, ko pašvaldība sadala dažādām izglītības iestādēm atbalsta personāla un iestādes vadītāja un viņa vietnieku darba samaksai. Piemēram, izglītības iestādei, kurā ir neliels izglītojamo skaits ar mācību grūtībām, pašvaldība atbalsta personāla darba samaksai aprēķina četrus procentus no mērķdotācijas mācību plānam, bet izglītības iestādei ar lielu integrēto izglītojamo skaitu, kas apgūst speciālās programmas – 12 procentus atbalsta personāla darba samaksai. Noteikumu projekts aicina pašvaldības, sadalot mērķdotāciju atbalsta personālam, veidot vienotu atbalsta personāla tīklojumu pašvaldībā, kā arī atsaucoties uz Diasporas likumā (5. panta otrās daļas 3. punktā minētais iekļaušanas princips) noteikto prasību, sniegt atbalstu prioritārā kārtā – imigrējošiem un remigrējošiem izglītojamiem, iekļaujot šo ģimeņu bērnus Latvijas izglītības sistēmā.

Prasība pedagogiem garantēt zemāko mēneša darba algas likmi ir noteikta kā obligāts nosacījums pašvaldībai mērķdotācijas sadalē izglītības iestādēm. Mērķdotācijas sadali pašvaldība veic atbilstoši pašvaldībā izstrādātai un apstiprinātai mērķdotācijas sadales kārtībai, kas pamatota pašvaldības izglītības attīstības stratēģijā. Pašvaldības, kā vienu no principiem mērķdotācijas sadales procesā, var izmantot līdzšinējo kārtību, ņemot vērā izglītības programmas, kādas skola īsteno un izglītojamo skaitu šajās programmās. Pašvaldības, kārtējā mācību gadā, pēc tam, kad Ministru kabinetā ir apstiprināts mērķdotāciju sadalījums katrai pašvaldībai, 20 darbdienu laikā pēc mērķdotāciju sadalījuma apstiprināšanas Ministru kabinetā, Valsts izglītības informācijas sistēmā ievada informāciju par pašvaldībai piešķirtās mērķdotācijas sadali katrai izglītības iestādei (noteikumu projekta 17. punkts). Vienlaikus, atsaucoties uz konceptuālajā ziņojumā minēto, pašvaldībai veicot mērķdotācijas sadali, noteikumu projektā ir noteiktas tiesības atbilstoši savas pašvaldības izstrādātajai izglītības attīstības stratēģijai, kas ir publiski pieejama, noteikt kvalitātes kritērijus un piešķirt lielāku mērķdotāciju tām izglītības iestādēm, kas nodrošina kvalitatīvu izglītības procesu. Līdz ar to šādas izglītības iestādes varēs paaugstināt pedagogu darba algas likmes vai nodrošināt piemaksas. Būtiski, ka noteikumu projektā ietvertie nosacījumi pašvaldībām mērķdotācijas sadalei ir pretrunā ar mehānisku ministrijas aprēķinu pielietojumu katrai izglītības iestādei, jo tādā gadījumā zūd pašvaldības loma un atbildība mērķdotācijas sadalē. Kopumā šos augstāk minētos nosacījumus pašvaldības pieņēma kā pietiekamus un atbalstīja tikšanās reizēs vēl pirms konceptuālā ziņojuma atbalsta Ministru kabinetā (periodā no 2021. gada 26. oktobra līdz 2021. gada 10. decembrim noritēja individuālas sarunas ar katru pašvaldību).

 Tiekoties ar pašvaldībām, ministrijai bija uzdots jautājums par to, kā nodrošināt taisnīgu mērķdotācijas sadali situācijā, kad pašvaldība, politisku motīvu vadīta, no kopējās pašvaldībā saņemtās mērķdotācijas vēlētos uzturēt salīdzinoši mazas un kvalitātes kritērijiem neatbilstošas skolas uz pašvaldības lielo skolu rēķina. Lai izvairītos no šādas situācijas, pašvaldībām mērķdotācijas sadalē jāievēro, ka pedagogiem, kuriem 2021./2022. mācību gadā noteikta algas likme, kas augstāka par 900 euro, algas likme 2022./2023. mācību gadā nedrīkst samazināties salīdzinājumā ar algas likmi 2021./2022. mācību gadā.

Atšķirībā no konceptuālajā ziņojumā noteiktā un reģionālo koeficientu labākai uztveramībai, kā arī, ņemot vērā pašvaldību ierosinājumus, par bāzi mērķdotācijai vienam izglītojamam tiek izmantots vidējais mērķdotācijas apjoms vienam izglītojamam pašvaldībā ar zemāko vidējo mērķdotācijas apjomu uz vienu izglītojamo – Rīgu.

Atbilstoši 2021. gada 1. septembrī spēkā esošajam normatīvajam regulējumam par valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksai pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kā arī izmantojot pedagogu zemākās darba algas likmes vērtību 900 euro un izglītojamo skaitu 2021. gada 1. septembrī Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs, ir aprēķināts vidējais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam, kas apgūst vispārizglītojošo klātienes izglītības programmu: 1.-6. klašu grupā – 94 euro; 7.-9. klašu grupā – 121 euro; 10.‑12. klašu grupā – 130 euro. Mērķdotācijas apmērs vienam izglītojamam aprēķināts, aprēķinā iekļaujot finansējumu mācību plāna īstenošanai, finansējumu samaksai par pedagogu papildu pienākumiem un profesionālās darbības kvalitātes piemaksām pedagogiem, kuri ir ieguvuši 1., 2. un 3. kvalitātes pakāpi no 2017. gada 10. augusta, un finansējumu atbalsta personāla un izglītības iestādes administrācijas darba samaksai, kā arī finansējumu valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (turpmāk – VSAOI). Mērķdotācijas apmērs vienam izglītojamam ietver finansējumu, ko iegūst ne tikai ņemot par pamatu mērķdotāciju vispārizglītojošo klātienes izglītības programmu izglītojamiem, bet arī pielietojot spēkā esošajā regulējumā noteiktos papildu koeficientus, kas palielina normēto izglītojamo skaitu, t.i. izglītības iestādēm, kas īsteno vispārējās izglītības programmas uz starptautisko līgumu pamata un izglītības programmas ieslodzījuma vietās. Vidējā aprēķinā tiek iekļautas arī divas programmas, kas samazina normēto izglītojamo skaitu, t.i. izglītības programmas, kas nosaka mācību satura apguvi ģimenē un izglītības programmas eksterņiem. Ievērojot to, ka četras minētās grupas kopumā aptver nelielu izglītojamo skaitu, jau Konceptuālajā ziņojumā ar īpašu programmu koeficientu tika nostiprinātas vien tās programmas, kuras veido būtiskāku izglītojamo tvērumu.  

Ņemot vērā, ka noteikumu projekts paredz koeficientu piemērošanu izglītības programmām, kas tiek īstenotas no  1. līdz 9. klasei vai no 1. līdz 12. klasei, ir aprēķināts vidējais mērķdotācijas apmērs vienam skolēnam 1.-9. klašu grupā – 108 euro un 1.-12. klašu grupā – 115 euro. Līdzīgi tiek iegūts arī vidējās mērķdotācijas apmērs – 80 euro – bērniem pirmsskolas izglītības grupās no piecu gadu vecuma.

Tāpat arī jāņem vērā, ka, salīdzinot ar noteikumiem Nr. 447 ir veicināti uzlabojumi logopēdu likmēs, t.i. bērnu skaitā (no 200 līdz 160 bērniem no piecu gadu vecuma līdz pamatizglītības uzsākšanai) uz vienu amata likmi. Šī bērnu skaita ietekme uz logopēda likmi ir iekļauta kopējā mērķdotācijas apmērā vienam bērnam, tā uzlabojot šo vidējo mērķdotācijas apmēru vienam pirmsskolas izglītojamam kopumā, t.i. no 78 euro līdz 80 euro.

Programmu koeficientu aprēķina princips atbilst konceptuālajā ziņojumā izklāstītajam, t.i. tiek ņemts vidējais mērķdotācijas apmērs vienam izglītojamam konkrētajā izglītības programmā un dalīts ar vidējo mērķdotācijas vērtību vienam izglītojamam attiecīgajā klašu grupā. Piemēram, vidējais mērķdotācijas apmērs speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, somatiskām saslimšanām, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem ir 261 euro. Tādējādi attiecīgo speciālo izglītības programmu koeficients veidojas 261 euro dalot ar 115 euro (vidējais mērķdotācijas apjoms vienam skolēnam Rīgā 1.-12. klase) un iegūstot 2,27 (noteikumu projektā 7.1.1. apakšpunkts). Pirmsskolas vecuma bērniem, kas apgūst speciālās pirmsskolas izglītības programmas, mērķdotācijas aprēķinā tiek izmantoti tādi pat speciālo izglītības programmu koeficienti kā skolēniem, kas apgūst speciālās izglītības programmas. Līdzīgi ir iegūti koeficienti, ko paredzēts piemērot skolēnu skaitam neklātienes un tālmācības vispārējās izglītības programmās, kā arī bērnu skaitam pirmsskolas speciālās izglītības programmās. Valsts ģimnāziju koeficients – 1,2, kas iesniegts 2021. gada 21. decembrī Ministru kabinetā, ņemot vērā Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas priekšlikumu.

Konceptuālajā ziņojumā piektās sadaļas 1. punktā ministrijai tika dots uzdevums līdz 2021. gada 31. decembrim nodrošināt izstrādātā valsts finansējuma aprēķina pedagogu darba samaksai modeļa izvērtēšanu, piesaistot auditoru kompānijas ekspertus. Atbilstoši minētajam uzdevumam ministrija nodrošināja auditoru kompānijas "KPMG Baltics SIA" piesaisti, kas 2021. gada 15. decembrī sniedza ziņojumu (pieejams šeit: https://www.izm.gov.lv/lv/media/15076/download) "Eksperta pakalpojumi par jaunā pedagogu darba samaksas modeļa priekšlikumiem" (turpmāk – auditoru ziņojums). Kontekstā ar programmu koeficientiem, auditoru ziņojumā tika minētas novirzes attiecībā uz mūzikas un valodu, u.c. padziļināto programmu koeficientiem. Taču šajā gadījumā ministrija sekoja iepriekš pieņemtajiem lēmumiem attiecībā uz mācību jomām "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā", un saglabāja 30 procentu un 20 procentu attiecību pret izglītības vidējo mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo.

Noteikumu projektā papildu koeficienti netiek paredzēti:
1) izglītojamiem, kas vispārējās izglītības programmas apgūst ieslodzījuma vietās, tiek piemēroti tās programmas koeficienti, kādu šie izglītojamie apgūst, piemēram, speciālās programmas, neklātienes, u.c.;
2) izglītojamiem, kas pamatizglītības pirmā posma izglītības programmas daļā paredzēto mācību saturu apgūst ģimenē, tiks piemērots tas programmas koeficients, kādu šie izglītojamie apgūst;
3) izglītojamiem, kas, pamatojoties uz starptautisko līgumu, īsteno vispārējās izglītības programmas, tiek piemēroti tie programmu koeficienti, kādu šie izglītojamie apgūst. Vienlaikus noteikumu projekts konsultāciju procesā tika papildināts ar 13.5. apakšpunktu, nosakot pašvaldībām pienākumu finansējuma sadales procesā piemērot par 30% lielāku vidējo apmēru vienam izglītojamam nekā vidēji pašvaldībā;
4) izglītojamiem, kas eksterni apgūst vispārējo izglītību, tiks piemērots tas programmas koeficients, kādu šie izglītojamie apgūst;
5) ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 322 "Noteikumi par Latvijas izglītības klasifikāciju" 6. punktā noteikto, sākot ar 2022./2023. mācību gadu vairs nav vakara (maiņu) izglītības programmu, šīs programmas koeficients netiek piemērots noteikumu projektā;
6) ilgstoši slimojošajiem izglītojamiem, kas  vispārējās pamatizglītības programmas apgūst slimnīcās un sociālās aprūpes iestādēs, tiks piemērots tas programmas koeficients, kādu šie izglītojamie apgūst.
Šāda pieeja salīdzinājumā ar 2021. gada 1. septembrī spēkā esošo normatīvo regulējumu lielākoties dod pašvaldībām papildu mērķdotāciju, ko pašvaldība var izmantot atbilstoši pašvaldības izglītības attīstības stratēģijai, un rada iespēju pašvaldībai, mērķdotācijas sadali veikt, izvērtējot izglītojamo vajadzības izglītības procesā.

Lai aprēķinātu reģionālos koeficientus, līdzīgi pa klašu grupām aprēķina mērķdotācijas apmēru vienam izglītojamam pa pašvaldību grupām. Piemēram: visām valstspilsētām, izņemot Rīgu, vidējās mērķdotācijas apmērs vienam izglītojamam posmā 1.-12. klase ir 123 euro, tādējādi reģionālais koeficients veidojas 123 euro dalot ar 115 euro, kas ir vidējais mērķdotācijas apjoms vienam skolēnam Rīgas pašvaldības skolās 1.-12. klasē, un iegūstot 1,07 (noteikumu projekta 6.3. apakšpunkts).

Teritoriālās ietekmes novērtējums (anotācijas 1. pielikums) pašvaldībām ārpus Rīgas, valstspilsētām un Rīgas robežpašvaldībām, sakārto pašvaldības viendabīgās grupās. Pašvaldību ranžējums tika veidots pēc izglītojamo skaita uz kvadrātkilometru (klātienes izglītības ieguves formā īstenotajās vispārējās izglītības programmās, izņemot izglītojamos sociālās aprūpes centros) to koriģējot ar konkrētajā pašvaldībā esošo pilsētu teritoriju (blīvi apdzīvotas) un lauku teritoriju (reti apdzīvotas) iedzīvotāju skaita attiecību (Centrālās statistikas dati 2021. gadu, tabulas kods IRS050, dati pieejami: https://stat.gov.lv/lv/statistikas-temas/iedzivotaji/iedzivotaju-skaits/tabulas/irs050-pilsetu-blivi-apdzivotu-un-lauku).

Augstāk minētais reģionālo koeficientu aprēķins tika diskutēts ar visām pašvaldībām periodā no 2022. gada 11. janvāra līdz 2022. gada 25. janvārim, kur katrā diskusiju iterācijā tika kopīgi rasti gan labāki aprēķina principi, gan labotas matemātiskās kļūdas, tā sasniedzot to pašvaldību ranžējumu, kas dots anotācijas 1. pielikumā.  

2021. gada 11. oktobra pašvaldību vispārizglītojošo skolu tarifikācijas dati, kas pieejami VIIS, rāda, ka vidējā darba algas likme Rīgas pašvaldības vispārizglītojošo skolu skolotājiem (četri amati: sākumizglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un speciālās izglītības skolotājs) ir 1 002 euro, Mārupes novadā – 1 094 euro, Salaspils novadā – 1 082 euro, Ķekavas novadā – 1 071 euro, Ādažu novadā – 1 025 euro, Ropažu novadā – 999 euro. Lai mazinātu minēto pašvaldību atšķirības pedagogu darba samaksas nodrošināšanā, noteikumu projektā ir paredzēta reģionālo koeficientu vienādošanu (noteikumu projekta 6.1., 6.2. un 6.3. punkts).

Programmu koeficientu tālākā piemērošana aprēķinos ir dota zemāk ar piemēru.
Piemēram, ja pašvaldībā ir:
1) 2 087 1.-6. klases skolēni;
2) 909 7.-9. klases skolēni;
3) 379 10-12. klases skolēni;
4) 136 53., 54., 55., 56. un 57. speciālo izglītības programmu 1.-12. klases skolēni;
5) 75 51., 52. un 58. speciālo izglītības programmu 1.-12. klases skolēni;
6) 7 59. speciālās izglītības programmas 1.-12. klases skolēni;
7) 13 neklātienes un tālmācību izglītības programmas 1.-12. klases skolēni;
8) 199 valsts ģimnāzijas 10.-12. klases skolēni;
9) 173 1.-9. klases skolēni pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļā "Mūzika";
10) 271 1.-9. klases skolēni pamatizglītības programmā ar augstākiem plānotajiem rezultātiem (izņemot mācību jomas "Kultūras izpratnes un pašizpausmes mākslā" daļā "Mūzika"). 
Tad pašvaldības mērķdotācijas aprēķins veidojas sekojoši:
675 239 euro =
1) 2 087 x 94 euro x 1,3 +
2) 909 x 121 euro x 1,3 +
3) 379 x 130 euro x 1,3 +
4) 136 x 115 euro x 1,3 x 2,27 +
5) 75 x 115 euro x 1,3 x 3,75 +
6) 7 x 115 euro x 1,3 x 5,64 +
7) 13 x 115 euro x 1,3 x 0,76 +
8) 199 x 130 euro x 1,3 x 1,2 +
9) 173 x 108 euro x 1,3 x 1,3 +
10) 271 x 108 euro x 1,3 x 1,2.

Pirmsskolu izglītības iestāžu gadījumā aprēķina principi ir identiski ar augstāk minēto aprakstu. 
Ja ņemot citu pašvaldību kā aprēķina piemēru, kurā ir:
1) 1 043 5-6 gadīgi bērni pirmsskolas grupās;
2) 166 53., 54., 55. un 57. speciālo programmu bērni;
3) 9 51., 52., 56. un 58. speciālo programmu bērni;
4) neviena 59. speciālās programmas bērna.
Tad pašvaldības mērķdotācijas aprēķins veidojas sekojoši:
151 171 euro =
1) 1 043 x 80 euro x 1,3 +
2) 166 x 80 euro x 1,3 x 2,27 +
3) 9 x 80 euro x 1,3 x 3,75 +
4) 0 x 80 euro x 1,3 x 5,64.

Anotācijas 2. pielikumā ir pieejami aprēķini vidēja termiņa budžeta ietvara periodam, t.i. 2023., 2024. un 2025. gadam nemainīgam izglītojamo skaitam no 2021./2022. mācību gada. Anotācijas 2. pielikumā ir sniegta informācija arī par 2022. gada pēdējiem četriem mēnešiem.

Atbilstoši noteiktajam konceptuālajā ziņojumā, noteikumu projekts kā pārejas periodu paredz četrus mācību gadus, t.i. 2022./2023., 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadu, kuros ir nostiprināts solidaritātes princips, t.i., lai tām pašvaldībām, kurām aprēķina maiņas rezultātā ir finansējuma –
1) samazinājums, saglabātos tāds pat, kāds tas ir nostiprināts likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" (turpmāk – budžeta likums), t.i. pedagogu zemākās mēneša algas likmes 2022./2023. mācību gadā 8,4% pieauguma apmērā salīdzinot ar 2021./2022. mācību gadu, – samazinājums tiek kompensēts līdz budžeta likumā ietvertajam apmēram;
2) pieaugums, un tas ir lielāks par 2,5%, salīdzinot ar budžeta likumā ierēķināto 8,4% pieauguma apmēru,  palielinājums tiek nodrošināts ne vairāk kā 2,5% apmērā.
2,5% ierobežojošais apmērs tika pieņemts dēļ tā, ka aprēķina maiņas rezultātā bija šāda vidējā svārstība.

Lai pārejas periodā pēc 2022./2023. mācību gada nav ikgadēji jāveic mērķdotācijas aprēķins arī saskaņā ar noteikumiem Nr. 447, ir ieviests 25. punkts, kurā ir sniegta formula atlikušajam trīs mācību gadu pārejas periodam, t.i. 2023./2024., 2024./2025. un 2025./2026. mācību gadam. Atbilstoši dotajai formulai tiek aprēķināts šiem trīs mācību gadiem piemērojamais pārejas perioda izlīdzināšanas koeficients, kas tiek rēķināts izdalot 2022./2023. mācību gada mērķdotācijas apmēru, kas iegūts piemērojot augstāk minēto izlīdzināšanu, ar 2022./2023. mācību gada mērķdotācijas apmēru, kas iegūts nepiemērojot šo noteikumu 6. punktā noteiktos reģionālos koeficientus. Pārejas perioda izlīdzināšanas koeficienta formula nodrošina minēto 0% un 2,5% izlīdzināšanu, taču vienlaikus arī dos iespēju šo izlīdzināšanu caurspīdīgi un nepārprotami piemērot izglītojamo svārstību gadījumos katrā pašvaldībā.

Neskatoties uz objektīvi sniegto auditoru ziņojumu, kas rekomendēja piemērot stingrākus finansējuma izlīdzināšanas nosacījumus, saglabājot gan augstāku pieaugumu, kam tas veidojas pēc aprēķina maiņas un pilnībā nekompensēt samazinājumu tiem, kam tas veidojas pēc aprēķina maiņas, ministrija ierosina pārejas periodā tomēr piedāvāt šo izlīdzināšanu solidārā apmērā. Tādējādi pašvaldībām tiek doti četri mācību gadi kārtot skolu tīklu un meklēt iespējas skolotājiem nodrošināt pēc iespējas pilnas slodzes.

Konceptuālajā ziņojumā aprakstītā Igaunijas un Lietuvas pieredze liecina, ka būtiska ietekme uz pedagogu reālās darba samaksas palielināšanu ir ne tikai pašvaldību pieņemtajiem lēmumiem par izglītības iestāžu reorganizēšanu, piemēram, apvienojot, bet arī nodrošinot tādu skolēnu un skolotāju skaita attiecību, kas ļauj palielināt skolotāju slodzi, to tuvinot darba slodzei, kas atbilst mēneša darba algas likmei. Lai veicinātu pašvaldības, kārtojot skolu tīklu, veikt darbības, kas vērstas uz skolēnu un skolotāju skaita attiecības palielināšanu, noteikumu projektā paredzēts no 2022. gada 1. septembra līdz 2024. gada 31. augustam aprēķināt papildu finansējumu tām pašvaldībām, kuru vidējā skolēnu un skolotāju skaita attiecība kārtējā gada 1. septembrī ir vienāda vai lielāka par vidējo skolēnu un skolotāju skaita attiecību valstī pašvaldību vispārizglītojošās skolās, 2 procentu apmērā, bet no 2024. gada 1. septembra līdz 2026. gada 31. augustam – 1 procenta apmērā no pašvaldībai aprēķinātā finansējuma pašvaldību vispārizglītojošo skolu pedagogu darba samaksai (noteikumu projekta 25.1. un 25.2. apakšpunkts). Iesniedzot informatīvo ziņojumu par skolu tīkla sakārtošanas progresu, ministrija veiks izvērtējumu arī par piemērojamo atbalstu, sākot ar 2024. gada 1. septembri, šobrīd noteikumu projektā saglabājot 1 procenta apmēru.

VIIS dati liecina, ka 2021. gada 1. septembrī pašvaldības vispārizglītojošo skolu skolēnu un skolotāju (četri amati: sākumizglītības, pamatizglītības, vidējās izglītības un speciālās izglītības skolotājs, kas summēti pēc personu kodiem) skaita attiecība bija 10. Pašvaldību skaits, kurās minētā attiecība vienāda ar 10 vai lielāka – 18. Savukārt četrās pašvaldībās (Augšdaugavas novads, Balvu novads, Rēzeknes novads, Ventspils novads) minētā attiecība ir mazāka par 7. Pašvaldībās, kur skolēnu un skolotāju skaita attiecība ir lielāka, ir arī lielāks vidējais klases piepildījums. Līdz ar to ir likumsakarīgi, ka nepieciešams lielāks finansējums skolotāju papildpienākumu apmaksai un kvalitatīva mācību procesa nodrošināšanai. Mērķdotācijas palielinājums tiek novirzīts tieši skolotāju papildpienākumu apmaksai.

Minētais papildu finansējums pašvaldībām tiktu aprēķināts, saskaņā ar noteikumu projektā aprakstīto metodiku vispirms aprēķinot mērķdotācijas apjomu katrai pašvaldībai, pēc tam tām pašvaldībām, kurām iepriekšējā mācību gada VIIS datu tarifikācijas analīze, kas ikgadēji tiek nofiksēta 15. oktobrī, liecina par 25. punkta nosacījumu izpildi, aprēķinātais mērķdotācijas apjoms tiek palielināts par 2 (25.1. apakšpunkts) vai attiecīgi 1 procentu (25.2. apakšpunkts).

Tomēr jāņem vērā, ka šāda papildu finansējuma piešķiršana nav ilgtermiņa process un ir plānots tikai līdz noteiktā pārejas perioda beigām. Veicot pedagogu darba samaksas un noslodzes monitoringu, izvērtējot pašvaldību darbības kvalitatīva izglītības procesa nodrošināšanā kontekstā ar reālajām iespējām skolu tīkla sakārtošanā, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju demogrāfijas tendences, tiek plānots 2023. gadā un nākamajos gados pārskatīt gan reģionālos koeficientus, gan papildu finansējuma piešķiršanas nosacījumus.

Līdzvērtīgi tam, kā tas notiek Igaunijā, un arī Latvijā tiek paredzēts periodiski pārskatīt vidējo mērķdotācijas apmēru uz vienu izglītojamo. Atsaucoties uz rīkojumā Nr. 17 noteikto, finanšu resursus pedagogu darba samaksas pieauguma nodrošināšanai jāiegūst, sakārtojot izglītības iestāžu tīklu, efektivizējot izglītības procesu un piešķirot papildu finansējumu no pašvaldību budžetiem un valsts budžeta, ievērojot solidaritātes un paritātes principu. Līdz ar to zemākās mēneša algas likmes pieaugums tiks nodrošināts gan no centrālās valdības budžeta, gan pašvaldību budžeta.

Noteikumu projekta pārejas daļā saglabājas arī spēkā esošajā regulējumā noteiktā kārtība, kādā tiek finansētas pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmās ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi 2022./2023.mācību gadā. Savukārt ar 2023./2024. mācību gadu stāsies spēkā noteikumu projekta 8. un 9. punktos noteiktā kārtība minētajām pamatizglītības programmas ar augstākiem plānotajiem rezultātiem.

Mērķdotācijas aprēķinos pašvaldībām jāņem vērā arī to profesionālās un vispārizglītojošo skolu izglītojamie, kas šajās skolās apgūst vispārējās izglītības programmu, t.i. Jelgavas Amatu vidusskola, Balvu profesionālā un vispārizglītojošā vidusskola un Dobeles Amatniecības un vispārizglītojošā vidusskola. Tāpat arī speciālās izglītības iestādes, kuras, sākot ar 2022./2023. mācību gadu maina savu statusu no speciālās izglītības iestādes uz vispārizglītojošo izglītības iestādi, t.i. Rīgas Valda Avotiņa pamatskola, Rīgas sākumskola "Valodiņa" un Rīgas 66. vidusskola, arī tiks iekļauta precizētajos aprēķinos. Ievērojot Ministru kabineta sēdes protokollēmumā noteikto uzdevumu, ministrija līdz 2022. gada 1. maijam precizēs modeļa "Skolēns pašvaldībā" nepieciešamā finansējuma aprēķinus un iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".