22-TA-154: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Valsts atbalsta piešķiršanas kārtība akvakultūras uzņēmumiem par 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma dēļ radītiem zaudējumiem" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta 14.12.2021. sēdes protokols Nr. 80, 63.§, 2. punkts.
2021. gada 14. decembrī Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma radītajiem zaudējumiem akvakultūras uzņēmējdarbībai" un plānotos atbalsta pasākumus par 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma radītajiem zaudējumiem akvakultūras uzņēmējdarbībai.
Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot atbalsta noteikumus par kompensāciju piešķiršanu un izmaksas kārtību akvakultūras uzņēmumiem, kuri cietuši zaudējumus 2021. gada jūnija un jūlija karstuma dēļ, un iesniegt tos Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanai par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Pēc pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu 2022. gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 260 000 euro apmērā un reizē ar to Ministru kabineta noteikumu projektu par kompensāciju piešķiršanas un izmaksas kārtību akvakultūras uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus 2021. gada jūnija un jūlija karstuma dēļ.
2021. gada 14. decembrī Ministru kabinets konceptuāli atbalstīja Zemkopības ministrijas iesniegto informatīvo ziņojumu "Par 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma radītajiem zaudējumiem akvakultūras uzņēmējdarbībai" un plānotos atbalsta pasākumus par 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma radītajiem zaudējumiem akvakultūras uzņēmējdarbībai.
Zemkopības ministrijai uzdots sagatavot atbalsta noteikumus par kompensāciju piešķiršanu un izmaksas kārtību akvakultūras uzņēmumiem, kuri cietuši zaudējumus 2021. gada jūnija un jūlija karstuma dēļ, un iesniegt tos Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanai par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Pēc pozitīva Eiropas Komisijas lēmuma saņemšanas iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finanšu līdzekļu piešķiršanu 2022. gadā no valsts budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" ne vairāk kā 260 000 euro apmērā un reizē ar to Ministru kabineta noteikumu projektu par kompensāciju piešķiršanas un izmaksas kārtību akvakultūras uzņēmumiem, kas cietuši zaudējumus 2021. gada jūnija un jūlija karstuma dēļ.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību, kādā piešķir valsts atbalstu akvakultūras nozares uzņēmumiem (turpmāk – atbalsta saņēmējs) kompensāciju maksājumu veidā, lai mazinātu zaudējumus, kas 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma (turpmāk – karstums) dēļ izraisīja varavīksnes foreļu Oncorhynchus mykiss un arktisko paliju Salvelinus alpinus (turpmāk – akvakultūras dzīvnieki) masveida bojāeju (turpmāk – atbalsts), tā apmēru un piešķiršanas kritērijus, kā arī kārtību, kādā uzrauga un administrē atbalstu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Karstuma dēļ akvakultūras uzņēmēji cieta būtiskus zaudējumus, pavisam zaudējot ap 65 tonnām akvakultūras dzīvnieku. Tas kopumā ietekmēja skarto uzņēmumu turpmāko ekonomisko darbību.
Latvijā patlaban nav praktiskas iespējas apdrošināt zivju krājumus pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc nepieciešams valsts atbalsts karstuma dēļ cietušajiem akvakultūras uzņēmumiem, paredzot to kompensāciju veidā. Tas tiem ļautu pārvarēt karstuma radīto situāciju, saglabāt un turpināt savu darbību, kā arī šis atbalsts palīdzētu uzņēmējiem izveidot vai pilnveidot pasākumu kopumu, kas nākotnē, atkārtojoties šādai situācijai, varētu novērst tādas sekas, kādas izraisīja 2021. gada vasaras klimatiskie apstākļi.
2021. gada 14. decembrī Ministru kabineta sēdē (sēdes protokols Nr. 80, 63.§) konceptuāli tika atbalstīts Zemkopības ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma radītajiem zaudējumiem akvakultūras uzņēmējdarbībai" un Zemkopības ministrijai tika uzdots sagatavot atbalsta noteikumus par kompensāciju piešķiršanu un izmaksas kārtību akvakultūras uzņēmumiem, kuri cietuši zaudējumus karstuma dēļ, un iesniegt tos Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanai par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu.
2022. gada janvārī Zemkopības ministrija iesniedza Eiropas Komisijai atbalsta noteikumu projektu, bet 2022. gada 1. martā Zemkopības ministrija iesniedza Eiropas Komisijai skaidrojošas atbildes un precizēja noteikumu projektu. Pēc pozitīva lēmuma saņemšanas no Eiropas Komisijas par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu noteikumu projekts tiks iesniegts Ministru kabinetā.
Latvijā patlaban nav praktiskas iespējas apdrošināt zivju krājumus pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc nepieciešams valsts atbalsts karstuma dēļ cietušajiem akvakultūras uzņēmumiem, paredzot to kompensāciju veidā. Tas tiem ļautu pārvarēt karstuma radīto situāciju, saglabāt un turpināt savu darbību, kā arī šis atbalsts palīdzētu uzņēmējiem izveidot vai pilnveidot pasākumu kopumu, kas nākotnē, atkārtojoties šādai situācijai, varētu novērst tādas sekas, kādas izraisīja 2021. gada vasaras klimatiskie apstākļi.
2021. gada 14. decembrī Ministru kabineta sēdē (sēdes protokols Nr. 80, 63.§) konceptuāli tika atbalstīts Zemkopības ministrijas iesniegtais informatīvais ziņojums "Par 2021. gada jūnija un jūlija ilgstošā karstuma radītajiem zaudējumiem akvakultūras uzņēmējdarbībai" un Zemkopības ministrijai tika uzdots sagatavot atbalsta noteikumus par kompensāciju piešķiršanu un izmaksas kārtību akvakultūras uzņēmumiem, kuri cietuši zaudējumus karstuma dēļ, un iesniegt tos Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanai par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu.
2022. gada janvārī Zemkopības ministrija iesniedza Eiropas Komisijai atbalsta noteikumu projektu, bet 2022. gada 1. martā Zemkopības ministrija iesniedza Eiropas Komisijai skaidrojošas atbildes un precizēja noteikumu projektu. Pēc pozitīva lēmuma saņemšanas no Eiropas Komisijas par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu noteikumu projekts tiks iesniegts Ministru kabinetā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Karstuma ietekmē akvakultūras uzņēmumi kopumā zaudēja ap 65 tonnām akvakultūras dzīvnieku, un tas ietekmēja šo uzņēmumu turpmāko ekonomisko dzīvotspēju.
Latvijā pašlaik nav praktiskas iespējas apdrošināt zivju krājumus pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc nepieciešams valsts atbalsts no karstuma cietušajiem akvakultūras uzņēmumiem, paredzot to kompensāciju veidā.
Latvijā pašlaik nav praktiskas iespējas apdrošināt zivju krājumus pret nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, tāpēc nepieciešams valsts atbalsts no karstuma cietušajiem akvakultūras uzņēmumiem, paredzot to kompensāciju veidā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projektā noteikta kārtība, kādā piešķir valsts atbalstu akvakultūras nozares uzņēmumiem kompensāciju maksājumu veidā, lai mazinātu zaudējumus, kas karstuma dēļ izraisīja akvakultūras dzīvnieku masveida bojāeju (turpmāk – atbalsts), kā arī kārtību, kādā piešķir, uzrauga un administrē atbalstu, tā apmēru un piešķiršanas kritērijus.
Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu piešķir atbalsta saņēmējam par akvakultūras dzīvnieku apjomu, ko tas zaudējis karstuma dēļ, ja zaudējumu apmērs pārsniedz 30 procentu no trīs gadu vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu (2016.–2020. gads) pirms nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un neņemot vērā augstāko un zemāko apgrozījuma rādītāju. Šādi nosacījumi noteikti saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu (2015/C 217/01) “Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē” (turpmāk – pamatnostādnes) 98.punktu.
Atbalstu plānots piešķirt saskaņā ar pamatnostādnēm. Lai piešķirtu likumīgu valsts atbalstu noteikumu projektā ir ievēroti pamatnostādņu nosacījumi, arī pamatnostādņu 102.punkts - atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kaitējuma kompensēšanai, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
Izmaksājamo atbalstu piešķirs, uzraudzīs un administrēs Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD).
Kopējais atbalsta apmērs, kas paredzēts visiem atbalsta saņēmējiem, ir noteikts ne vairāk kā 260 000 euro. Šo atbalstu izmaksā līdz 31.12.2022. Ja šis finansējuma apmērs tiek pārsniegts, LAD proporcionāli samazina atbalsta maksājumus katram atbalsta saņēmējam. Atbalsts katram cietušajam akvakultūras uzņēmumam tiks sniegts vienreizēja maksājuma veidā.
Atbalsta apmēru aprēķina - zaudēto akvakultūras dzīvnieku apjomu reizinot ar vidējo pašizmaksas cenu 4 euro/kg.
Atbalstam var pieteikties atbalsta saņēmējs, kas darbojas akvakultūras nozarē atbilstoši Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē 2. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, izpildot šī noteikumu projekta 7. punktā minētos nosacījumus.
Lai pieteiktos atbalstam, viena mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās LAD ir jāiesniedz iesniegums elektroniskās pieteikšanās sistēmā un tam jāpievieno praktizējošā veterinārārsta slēdziens (audzētavas apsekošanas pārskats), kas apliecina zivju bojāeju augstās ūdens temperatūras dēļ (pārsniedz + 25 °C), un ne vēlāk kā 15.09.2021. izsniegtus tirdzniecības vai utilizācijas dokumentus tādu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšanai, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā, lai ar tiem pamatotu uzņēmumā bojāgājušo un utilizācijai nodoto akvakultūras dzīvnieku apjomu. Šāds termiņš pamatojošiem dokumentiem ir noteikts, jo līdz šim brīdim varētu būt fiksēti karstuma dēļ zaudētie akvakultūras dzīvnieki. Pēc šī termiņa bojā gājušie akvakultūras dzīvnieki vairs nebūtu sasaistāmi ar karstuma radītajiem zaudējumiem.
LAD lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem viena mēneša laikā pēc atbalsta iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.
Izvērtējot iesniegumu, LAD ņem vērā arī atbalsta saņēmēja atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam, ievērojot šo noteikumu projekta 11. punktā minētos kritērijus.
Noteikumu projektā noteikti gadījumi, kad atbalstu nepiešķir, kā arī kad piešķirtais atbalsts tiek atmaksāts, un citi ar atbalsta saņemšanu noteikti nosacījumi, tostarp nosacījums par to, ka atbalsta saņēmējs apņemas nepārtraukt darbību akvakultūras nozarē vismaz trīs mēnešus pēc atbalsta saņemšanas.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja atbalsta saņēmējam piešķirtā summa pārsniedz 29999,99 euro, Eiropas Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public/search/home/ saskaņā ar pamatnostādņu 3.9.nodaļas 69.- 71.punktu publicē informāciju par atbalsta saņēmēju (nosaukums, atbalsta veids, summa, piešķiršanas datums, uzņēmēja veids, atrašanās vieta un darbības nozare). Atbilstoši noteikumu projekta 19. punktā noteiktajam, Dienests informāciju par piešķirto atbalstu publicē, ievērojot publicitātes pasākumu prasības, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības. Tīmekļa saite uz juridisko pamatu: https://likumi.lv/ta/id/283094-kartiba-kada-publice-informaciju-par-sniegto-komercdarbibas-atbalstu-un-pieskir-un-anule-elektroniskas-sistemas-lietosanas.
Noteikumu projekta 20.punkts, lai nodrošinātu pārredzamību saskaņā ar pamatnostādņu 3.9.nodaļas 71.punktu paredz, ka datus par atbalsta saņēmējam izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus
Šos noteikumus piemēro pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.
Noteikumu projekts paredz, ka atbalstu piešķir atbalsta saņēmējam par akvakultūras dzīvnieku apjomu, ko tas zaudējis karstuma dēļ, ja zaudējumu apmērs pārsniedz 30 procentu no trīs gadu vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts, pamatojoties uz piecu gadu periodu (2016.–2020. gads) pirms nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem un neņemot vērā augstāko un zemāko apgrozījuma rādītāju. Šādi nosacījumi noteikti saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu (2015/C 217/01) “Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē” (turpmāk – pamatnostādnes) 98.punktu.
Atbalstu plānots piešķirt saskaņā ar pamatnostādnēm. Lai piešķirtu likumīgu valsts atbalstu noteikumu projektā ir ievēroti pamatnostādņu nosacījumi, arī pamatnostādņu 102.punkts - atbalsts un visi citi maksājumi, kas saņemti kaitējuma kompensēšanai, tostarp maksājumi saskaņā ar apdrošināšanas polisēm, nedrīkst pārsniegt 100 % no attiecināmajām izmaksām.
Izmaksājamo atbalstu piešķirs, uzraudzīs un administrēs Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD).
Kopējais atbalsta apmērs, kas paredzēts visiem atbalsta saņēmējiem, ir noteikts ne vairāk kā 260 000 euro. Šo atbalstu izmaksā līdz 31.12.2022. Ja šis finansējuma apmērs tiek pārsniegts, LAD proporcionāli samazina atbalsta maksājumus katram atbalsta saņēmējam. Atbalsts katram cietušajam akvakultūras uzņēmumam tiks sniegts vienreizēja maksājuma veidā.
Atbalsta apmēru aprēķina - zaudēto akvakultūras dzīvnieku apjomu reizinot ar vidējo pašizmaksas cenu 4 euro/kg.
Atbalstam var pieteikties atbalsta saņēmējs, kas darbojas akvakultūras nozarē atbilstoši Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulas (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē 2. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, izpildot šī noteikumu projekta 7. punktā minētos nosacījumus.
Lai pieteiktos atbalstam, viena mēneša laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās LAD ir jāiesniedz iesniegums elektroniskās pieteikšanās sistēmā un tam jāpievieno praktizējošā veterinārārsta slēdziens (audzētavas apsekošanas pārskats), kas apliecina zivju bojāeju augstās ūdens temperatūras dēļ (pārsniedz + 25 °C), un ne vēlāk kā 15.09.2021. izsniegtus tirdzniecības vai utilizācijas dokumentus tādu dzīvnieku izcelsmes produktu pārvadāšanai, kuri nav paredzēti lietošanai pārtikā, lai ar tiem pamatotu uzņēmumā bojāgājušo un utilizācijai nodoto akvakultūras dzīvnieku apjomu. Šāds termiņš pamatojošiem dokumentiem ir noteikts, jo līdz šim brīdim varētu būt fiksēti karstuma dēļ zaudētie akvakultūras dzīvnieki. Pēc šī termiņa bojā gājušie akvakultūras dzīvnieki vairs nebūtu sasaistāmi ar karstuma radītajiem zaudējumiem.
LAD lēmumu par atbalsta piešķiršanu pieņem viena mēneša laikā pēc atbalsta iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām.
Izvērtējot iesniegumu, LAD ņem vērā arī atbalsta saņēmēja atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam, ievērojot šo noteikumu projekta 11. punktā minētos kritērijus.
Noteikumu projektā noteikti gadījumi, kad atbalstu nepiešķir, kā arī kad piešķirtais atbalsts tiek atmaksāts, un citi ar atbalsta saņemšanu noteikti nosacījumi, tostarp nosacījums par to, ka atbalsta saņēmējs apņemas nepārtraukt darbību akvakultūras nozarē vismaz trīs mēnešus pēc atbalsta saņemšanas.
Tāpat noteikumu projekts paredz, ka gadījumos, ja atbalsta saņēmējam piešķirtā summa pārsniedz 29999,99 euro, Eiropas Komisijas Atbalsta pārredzamības modulī https://webgate.ec.europa.eu/competition/transparency/public/search/home/ saskaņā ar pamatnostādņu 3.9.nodaļas 69.- 71.punktu publicē informāciju par atbalsta saņēmēju (nosaukums, atbalsta veids, summa, piešķiršanas datums, uzņēmēja veids, atrašanās vieta un darbības nozare). Atbilstoši noteikumu projekta 19. punktā noteiktajam, Dienests informāciju par piešķirto atbalstu publicē, ievērojot publicitātes pasākumu prasības, kas noteiktas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības. Tīmekļa saite uz juridisko pamatu: https://likumi.lv/ta/id/283094-kartiba-kada-publice-informaciju-par-sniegto-komercdarbibas-atbalstu-un-pieskir-un-anule-elektroniskas-sistemas-lietosanas.
Noteikumu projekta 20.punkts, lai nodrošinātu pārredzamību saskaņā ar pamatnostādņu 3.9.nodaļas 71.punktu paredz, ka datus par atbalsta saņēmējam izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus
Šos noteikumus piemēro pēc tam, kad ir saņemts Eiropas Komisijas lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Izvērtējot iespējamo valsts atbalsta mehānisma piemērošanu šo zaudējumu kompensācijai, secināms, ka saskaņā ar Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē, kopējais de minimis atbalsts, ko viena dalībvalsts var piešķirt vienam vienotam uzņēmumam jebkurā fiskālo trīs gadu periodā, nedrīkst pārsniegt 30 000 EUR. Savukārt vairākiem akvakultūras uzņēmumiem, kas norādījuši uz nepieciešamību saņemt karstuma dēļ radīto zaudējumu kompensāciju, de minimis atbalsts nevar tikt piemērots, jo kādiem uzņēmumiem zaudējumu apmērs pārsniedz 30 000 EUR, bet citi fiskālo trīs gadu periodā jau ir sasnieguši 30 000 EUR vai ir tuvu noteiktajai summai. Tādējādi šajā gadījumā de minimis atbalsta mehānisms nebūtu piemērojams.
Tādēļ valsts atbalstu cietušajiem akvakultūras uzņēmumiem no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” plānots piešķirt saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē” (2015/C 217/01) (turpmāk – paziņojums). Lai varētu piešķirt valsts atbalstu cietušajiem akvakultūras uzņēmumiem, no Eiropas Komisijas ir jāsaņem lēmums par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu.
Tādēļ valsts atbalstu cietušajiem akvakultūras uzņēmumiem no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” plānots piešķirt saskaņā ar Eiropas Komisijas paziņojumu “Pamatnostādnes valsts atbalsta vērtēšanai zvejniecības un akvakultūras nozarē” (2015/C 217/01) (turpmāk – paziņojums). Lai varētu piešķirt valsts atbalstu cietušajiem akvakultūras uzņēmumiem, no Eiropas Komisijas ir jāsaņem lēmums par valsts atbalsta saderību ar kopējo tirgu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
Nē
Juridiskās personas
- visi uzņēmumi
Ietekmes apraksts
Akvakultūras uzņēmumi, kuri 2021. gada jūnija un jūlija karstās gaisa temperatūras dēļ zaudēja varavīksnes foreles un arktiskās palijas.
Nozare
Lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība
Nozaru ietekmes apraksts
2021. gada jūnija un jūlija karstās gaisa temperatūras dēļ virkne akvakultūras uzņēmumi cieta zaudējumus, jo bojā gāja ap 65 tonnas varavīksnes foreļu un arktisko paliju. Ar noteikumu projektu paredzēts sniegt atbalstu šiem skartajiem akvakultūras audzētājiem.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
Nē2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
Nē2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Skartajiem uzņēmumiem būs iespējams saņemt atbalstu un turpināt ekonomisko darbību.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
Jā
Ietekmes apraksts
Skartajiem uzņēmumiem būs iespējams saņemt atbalstu un turpināt ekonomisko darbību.
2.2.5. uz konkurenci:
Jā
Ietekmes apraksts
Skartajiem uzņēmumiem būs iespējams saņemt atbalstu un turpināt ekonomisko darbību.
2.2.6. uz nodarbinātību:
Jā
Ietekmes apraksts
Skartajiem uzņēmumiem būs iespējams saņemt atbalstu un turpināt ekonomisko darbību.
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
260 000
0
0
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
260 000
0
0
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-260 000
0
0
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-260 000
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
260 000
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
2022. gadā kopējie izdevumi – valsts atbalsts ne vairāk kā 260 000 euro apmērā no valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Akvakultūras nozarē 2021.gada jūnija un jūlija karstuma radīto zaudējumu aprēķināšanai izmantotā formula:
Z = C × A, kur
Z – zaudējumu apmērs (euro);
C – varavīksnes foreļu vai arktisko paliju uzturēšanas bruto seguma vidējās izmaksas (zivju mazuļu izmaksas, zivju barība, darba spēka izmaksas, iekārtu, transporta, elektrības un citas ar zivju audzēšanu saistītās izmaksas);
A – zaudēto zivju apjoms laikā no 2021. gada 1. jūnija līdz 15. septembrim (kg).
Aprēķini:
29.10.2021. kopējais akvakultūras uzņēmumos bojāgājušo zivju apjoms, kas pamatots ar dokumentāliem pierādījumiem, sasniedza aptuveni 65 tonnu.
Pēc akvakultūras audzētāju sniegtās informācijas viena audzējamā varavīksnes foreļu un arktisko paliju kilograma pašizmaksas vērtība ir ap 4,00 euro.
Z = C × A, kur
Z – zaudējumu apmērs (euro);
C – varavīksnes foreļu vai arktisko paliju uzturēšanas bruto seguma vidējās izmaksas (zivju mazuļu izmaksas, zivju barība, darba spēka izmaksas, iekārtu, transporta, elektrības un citas ar zivju audzēšanu saistītās izmaksas);
A – zaudēto zivju apjoms laikā no 2021. gada 1. jūnija līdz 15. septembrim (kg).
Aprēķini:
29.10.2021. kopējais akvakultūras uzņēmumos bojāgājušo zivju apjoms, kas pamatots ar dokumentāliem pierādījumiem, sasniedza aptuveni 65 tonnu.
Pēc akvakultūras audzētāju sniegtās informācijas viena audzējamā varavīksnes foreļu un arktisko paliju kilograma pašizmaksas vērtība ir ap 4,00 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem""
Pamatojums un apraksts
Ministru kabineta 14.12.2021. protokols Nr. 80, 63.§ (21-TA-1226)
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0508
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0717
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regula (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R0702
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
Apraksts
-
ES tiesību akta CELEX numurs
32014R1388
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regula (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
10. panta 1. punkts
12. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas.
11. pants
13. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regula (ES) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 1. punkta “a” apakšpunkts
7. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regula (ES) Nr. 702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2. panta 14. punkts
10. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Komisijas 2014. gada 16. decembra Regula (ES) Nr. 1388/2014, ar ko konkrētas atbalsta kategorijas uzņēmumiem, kuri nodarbojas ar zvejas un akvakultūras produktu ražošanu, apstrādi un tirdzniecību, atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
3. panta 5. punkts
10. punkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
-
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/9422bd15-7126-423c-a3fb-b6ea8dffc0f3
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Iebildumi un priekšlikumi nav saņemti.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Zemkopības ministrija
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi