Anotācija

25-TA-2067: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" labklājības jomas projektu pasu apstiprināšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" labklājības jomas projektu pasu apstiprināšanu" (turpmāk – rīkojuma projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Ministru kabineta 2024. gada 4. jūnija noteikumiem Nr. 338 "Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam 1.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Izmantot digitalizācijas priekšrocības iedzīvotājiem, uzņēmumiem, pētniecības organizācijām un publiskajām iestādēm" 1.3.1.1. pasākuma "IKT risinājumu un pakalpojumu attīstība un iespēju radīšana privātajam sektoram" īstenošanas noteikumi",  Ministru Digitālās modernizācijas tematiskās komitejas 2025. gada 25. marta sēdē (protokols Nr. 1 2. § 8.4. apakšpunkts) un Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības vadītāju 2025. gada 27. augusta forumā (protokols Nr. 3 4. punkts) nolemto.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Apstiprināt projektu "Labklājības jomas IKT platformu attīstība", "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu izmaksas procesa pilnveidošana (1. kārta)" un "Invaliditātes informatīvās sistēmas funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība, veicinot digitalizācijas priekšrocības publisko pakalpojumu uzlabošanai" pases.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
1. Labklājības ministrijas (turpmāk - LM) projekts "Labklājības jomas IKT platformu attīstība" (turpmāk - LM projekts)
Labklājības jomas attīstības galvenais mērķis ir veidot pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības procesus tā, lai tie būtu viegli pieejami un izmantojami klientam, kā arī neradītu nesamērīgu slogu administrēšanas laikā. Attiecībā uz labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" (turpmāk - platforma DigiSoc) attīstības pasākumiem labklājības nozares mērķarhitektūra iezīmē nozīmīgu lomu visu sociālās jomas - gan valsts, gan pašvaldību vajadzību un sniegto pakalpojumu horizontālā pārraudzībā. LM projekts fokusēsies uz platformas DigiSoc attīstību, izstrādājot  platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas moduli, kā arī īstenos Sociālās intetgrācijas valsts aģentūras (turpmāk - SIVA) visu novecojušo un sadrumstaloto informācijas sistēmu aizvietošanu ar jaunu, mūsdienīgu risinājumu - sociālās rehabilitācijas, profesionālās rehabilitācijas un profesionālās piemērotības noteikšanas datu atkalizmantošanas IKT platformu (turpmāk - platforma SIVIS), izņemot Sociālās rehabilitācijas informācija sistēmu (turpmāk - SRIS), kas turpinās funkcionēt sadarbībā ar platformu SIVIS, nodrošinot datu apmaiņu starp abām sistēmām (SRIS un platformu SIVIS).

2. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (turpmāk - VSAA) projekts "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu izmaksas procesa pilnveidošana (1. kārta)" (turpmāk - VSAA projekts)
VSAA ir jānodrošina Latvijas Republikas normatīvo aktu izpilde attiecībā uz pakalpojumu izmaksu Latvijas Republikas iedzīvotājiem un precīzu sociālās apdrošināšanas iemaksu uzskaiti. Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēma (turpmāk – SAIS) ir valsts informācijas sistēma, kura nodrošina VSAA deleģētās funkcijas.
Datu pieprasījumu un e-pakalpojumu apkalpošanai VSAA ir izveidota Informācijas servisu sistēma (ISS), kurā regulāri tiek veidota nepieciešamo SAIS datu kopija.

3. Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (turpmāk - VDEĀVK) projekts "Invaliditātes informatīvās sistēmas funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība, veicinot digitalizācijas priekšrocības publisko pakalpojumu uzlabošanai" (turpmāk - VDEĀVK projekts)
Invaliditātes informatīvā sistēma (turpmāk - IIS) ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauj datus par prognozējamas invaliditātes un invaliditātes ekspertīzēm, kā arī par personām ar prognozējamu invaliditāti un personām ar invaliditāti, tostarp personas datus. IIS pārzinis ir VDEĀVK. VDEĀVK projektā paredzētās darbības ir vērstas uz valsts pārvaldes funkciju īstenošanai nepieciešamās informācijas sistēmas modernizāciju, drošības un efektivitātes uzlabošanu. Izveidotās integrācijas un paplašinātā IIS funkcionalitāte tiks izmantota valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un būs VDEĀVK pārvaldībā.
VDEĀVK projekta ietvaros jauna informācijas sistēma netiks veidota, bet tiks modernizēta esošā IIS, integrējot jaunas digitālās funkcionalitātes un uzlabojot sistēmas arhitektūru, drošību un datu pārvaldību.
Lai nodrošinātu invaliditātes ekspertīzi iedzīvotājiem, VDEĀVK darbiniekiem (gan ārstiem, gan klientu apkalpošanas speciālistiem u.c.) atbilstoši kompetencei IIS ir jāveic dažādas darbības - gan personas iesnieguma reģistrācija, t. sk. informācijas par personu ievade, gan personu datu apstrāde, lēmumu pieņemšana un to paziņošana personai, kas atsevišķos posmos ir veicamas manuāli, līdz ar to ir laikietilpīgi. Tāpat arī VDEĀVK projekts ir vērsts uz IIS funkcionalitātes paplašināšanu, lai nodrošinātu ērtāku pakalpojuma (invaliditātes ekspertīzes) sniegšanu personām, kurām veic invaliditātes ekspertīzi.
Ņemot vērā, ka IIS satur personu veselības u.c. īpašas kategorijas datus, to apstrādei ir jābūt maksimāli drošai un caurskatāmai, lai mazinātu riskus nekorektu datu apstrādei.
Izstrādātais projekts vērsts uz:
- informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (turpmāk – IKT) integrāciju skaita paplašināšanu - integrācija ar e-adresi fiziskām personām; aktīvās direktorijas (turpmāk – AD) integrācija ar IIS; autentifikācijas rīku ieviešana;
- IIS digitālo funkcionalitāšu skaita attīstību –  procesu nodalīšana IIS un datu nodošanas servisa uzlabojumi; sistēmas elektroniskā paraksta ieviešana; IIS auditācijas pierakstu funkcionalitātes paplašināšana;
- sasniedzot projekta mērķi tiks dots tiešs ieguldījums 1.3.1.1. pasākumu mērķu sasniegšanā, attīstot valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumus un pakalpojumus.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
LM projekts
1. Problēmu apraksts:
1.1. LM platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis:
Lai nodrošinātu Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes "Digitālā transformācija" 2.1. reformu un investīciju virziena "Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija" 2.1.2.1.i. investīcijas "Centralizētās platformas un sistēmas" nolūka "Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām" projekta "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas "DigiSoc" izstrāde un ieviešana" sasniegto rezultātu pēctecību, nepieciešams turpināt platformas DigiSoc attīstību, pakāpeniski pārejot no Sociālās sfēras administrēšanas lietojumprogrammas (turpmāk - SOPA) lietošanas uz platformu DigiSoc, jo SOPA ir tehnoloģiski novecojusi, neatbilst drošības nosacījumiem un nav vairs potenciālu iespēju modernizācijai. Ja pašvaldības nevarēs pilnvērtīgi lietot platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas moduli savu procesu nodrošināšanai, tad darbs būs jāveic vienlaicīgi vairākās sistēmās, un līdz ar to saglabāsies augsts laika resursu patēriņš klientu iesniegumu sociālās palīdzības saņemšanai apstrādei un risks datu kvalitātei.

1.2. SIVA platforma SIVIS: 
Ja turpina lietot novecojušās, decentralizētās informācijas sistēmas, tad SIVA decentralizēto informācijas sistēmu turpmāka izmantošana novestu pie šādām sekām:
1.2.1. Datu sadrumstalotība un informācijas nepieejamība - bez jaunās vienotās SIVA datu pārvaldības un apmaiņas platformas saglabātos esošā situācija, kurā dati tiek uzkrāti vairākās novecojušās informācijas sistēmās (PRIS, 4Hotel, 4Restaurant), kā arī datu apmaiņa ar SRIS notiek, veicot manuālu datu importu. 
Šī sadrumstalotība kavētu datu apmaiņu starp sistēmām un institūcijām (Pilsonības un migrāciju lietu pārvalde, VSAA, VDEĀVK, Nodarbinātības valsts aģentūra (turpmāk - NVA), Valsts ieņēmumu dienests (turpmāk - VID) u.c.), apgrūtinātu datu analīzi un statistikas sagatavošanu valsts politikas plānošanai; palielinātu risku pieņemt lēmumus, kas balstīti uz nepilnīgu informāciju. 
1.2.2. Pieaugošs administratīvais slogs un darba dublēšanās. Esošie procesi prasa daudz manuālu darbību — datu ievadi, dokumentu apstrādi un nosūtīšanu e-pastā. Lēmumu pieņemšana par pakalpojuma piešķiršanu vai atteikumu, kas atbilstoši normatīvajam regulējumam (Administratīvā procesa likums un normatīvie akti, kas regulē SIVA nodrošināto pakalpojumu saņemšanu) jānodrošina mēneša laikā no personas iesnieguma saņemšanas, tiek kavēta, ja trūkst informācijas vai dokumentu, jo tie jāpieprasa manuāli, jāsaņem korekta atbildes informācija, kas var aizņemt vairāk laikā kā normatīvajā aktā paredzēts lēmuma pieņemšanai. Bez sistēmas digitalizācijas tiktu saglabāts augsts administratīvais slogs SIVA darbiniekiem; turpinātos datu ievades dublēšanās un kļūdu risks; lēmumu pieņemšanas laiks neuzlabotos, kas negatīvi ietekmētu klientu apmierinātību.
1.2.3. Ierobežota klientu piekļuve un zems digitālo pakalpojumu līmenis. Bez jaunās platformas SIVA klientiem netiktu nodrošināta vienotā e-vides piekļuve informācijai un pakalpojumiem.
Klientiem joprojām nāktos iesniegt pieteikumus papīra formā vai pa pastu, nebūtu iespējams sekot līdzi pakalpojumu statusam;
1.2.4. Tehnoloģiskais novecošanās risks un drošības apdraudējumi. Esošās sistēmas ir izstrādātas uz novecojušām platformām (piemēram, SharePoint 2010), kas vairs netiek uzturētas un rada būtiskus informācijas drošības riskus. Ja sistēma netiktu atjaunota, tad palielinātos sistēmu nepieejamības risks tehnisku kļūmju dēļ, varētu rasties datu noplūdes vai nesankcionētas piekļuves riski, atsevišķu sistēmu uzturēšana kļūtu tehniski neiespējama.
1.2.5. Neefektīva sadarbība ar citām institūcijām. Bez Datu izplatīšanas un pārvaldības platformas (turpmāk - DAGR) integrācijas un datu pašapkalpošanās iespējām SIVA turpinātu atkarību no manuāliem datu pieprasījumiem no citām institūcijām. Tas nozīmē: ilgstošus apmaiņas procesus ar VID, VDEĀVK, NVA u.c., atkārtotus pieprasījumus un datu neatbilstību risku, kavēšanos datu sniegšanā politikas plānošanai un pakalpojumu uzlabošanai.
Risinājuma apraksts
LM projekts
1.2. Risinājumu apraksts
1.2.1. LM platforma DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis:
LM projektā paredzētas šādas aktivitātes: Sociālo statusu funkcionalitāte,  Sociālo pabalstu funkcionalitāte, datu noliktavas un biznesa analītikas rīka papildināšana ar jaunajiem datiem.
LM projekts paredz arī labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” sociālās palīdzības administrēšanas moduļa, Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmas (SPOLIS) un labklājības nozares Labklājības informācijas sistēmas (LabIS) drošības pasākumu īstenošanu, t.sk., e-adreses iestrādi sistēmās, drošības auditus un arhivēšanas funkcionalitātes nodrošināšanu.
Datu apmaiņas tiks risinātas, primāri izmantojot DAGR funkcionalitāti.

1.2.2. SIVA platforma SIVIS:
Nepieciešams izveidot vienotu datu aprites platformu SIVA sniegtajiem pakalpojumiem, nodrošinot datu atkalizmantošanu, automatizētus mijiedarbības procesus ar citām (ārējām) informācijas sistēmām datu izgūšanai un nodošanai, kā arī datu digitalizāciju. Tādā veidā tiktu efektivizēti procesi, samazināts administratīvais slogs, kā arī optimizēta pakalpojumu piešķiršanas kārtība un būtiska kļūdu veidošanas iespējamība, nodrošināta aktuālās informācijas iegūšana par pakalpojumu saņēmējiem, nodrošināta papildus datu pārbaude un tās korektums.

LM projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. LM projektā izstrādājamie risinājumi (platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis, platforma SIVIS) nedod labumu atsevišķiem komersantiem, un tādējādi tie negūst labumu/priekšrocības attiecībā pret citiem Eiropas Savienības komersantiem.

LM projekta ietvaros radītie informācijas un komunikācijas tehnoloģijas risinājumi:
1) platformas DigiSoc programmatūras papildinājumi, t.sk. jaunizveidotais sociālās palīdzības administrēšanas modulis, būs LM īpašumā;
2) platforma SIVIS būs SIVA īpašumā.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumi (platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis, platforma SIVIS) paredzēti valsts pārvaldes funkciju veikšanai Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma prasību izpildes ietvaros.
Problēmas apraksts
2. VSAA projekts
2.1. Problēmu apraksts:
VSAA projekts vērsts uz vairāku būtisku problēmu risināšanu Sociālās apdrošināšanas informācijas sistēmā (turpmāk – SAIS).
SAIS apakšsistēmas “Izmaksas” funkcionalitāte izstrādāta pirms vairāk nekā 15 gadiem un gadu gaitā nepārtraukti papildināta un pielāgota normatīvo aktu un dzīves situāciju izmaiņām. Nepietiekama finansējuma dēļ ne visām procesa darbībām ir izveidots nepieciešamais IS atbalsts, kā rezultātā darbiniekiem procesu izpildē ir liels manuāli veicamu darbību apjoms.

SAIS atbalsta trūkuma rezultātā laika gaitā izveidojies būtisks manuāla darba apjoms pakalpojumu izmaksas procesā, apstrādājot:
- no kredītiestādēm atgrieztos VSAA maksājumus,
- klientu kļūdaini VSAA kontos veiktos maksājumus,
- maksājumus atkārtotai maksājuma izmaksas veikšanai,
- pakalpojumu pārmaksu ieturējumus no citiem pakalpojumiem.

SAIS atbalsta trūkuma dēļ manuāls darbs ir arī:
- valsts budžeta līdzekļu atgūšanai no apdrošinātājiem par pakalpojumiem, ko VSAA izmaksājusi ceļu satiksmes - negadījumos (turpmāk  - CSN)  cietušajām personām,
- zvērinātu tiesu izpildītāju (turpmāk – ZTI) izpildu rīkojumu apstrādei, lai nodrošinātu to izpildi,
- VSAA kontos saņemto maksājumu apstrādei un datu ievadei SAIS, brīvprātīgi veikto valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumu gadījumos, situācijās, kad VSAA maksājumus atgriež par sociālās aprūpes centru  iemītniekiem un citos.

Divu SAIS apakšsistēmu (“Izmaksas” un “Piešķiršana”) datu modeļa un funkcionalitātes daļējas pārklāšanās rezultātā pastāv atšķirības datu interpretācijā un saskaņošanā, kas sarežģa izmaksājamo summu aprēķina procesus, piemēram, aprēķinot iedzīvotāju ienākuma nodokli. Būtiskas esošo SAIS “Izmaksas” un “Piešķiršana” apakšsistēmu funkcionalitātes nepilnības un ierobežojumi liedz iespēju vienkāršot sistēmas uzturēšanas procesus, uzlabot datu kvalitāti un samazināt ar sistēmas uzturēšanu saistītās izmaksas.

Pašreizējais pakalpojumu izmaksas process neatbilst šodienas vajadzībām, kā arī atpaliek no VSAA sadarbības partneru – Valsts kases un Latvijas pasta sistēmu iespējām pakalpojumu maksājumu apstrādes procesu veikt operatīvāk un elastīgāk, ievērojot VSAA klientu vēlmes un vajadzības. Šī projekta aktivitātes ir priekšnoteikums nākamajam SAIS “Izmaksas” modernizācijas projektam, kura ietvaros pakalpojumu maksājumu apstrādes procesu pārveidotu tā, lai maksājumus veiktu operatīvāk un elastīgāk, ievērojot VSAA klientu vēlmes un vajadzības.

Lai iegūtu pilnu informāciju par VSAA izmaksāto pakalpojumu summām, klientiem šobrīd ir jāizmanto četras atsevišķas izziņas. Tas klientiem apgrūtina informācijas pieejamību, rada lieku laika patēriņu un neveicina izpratni par izmaksājamajām pakalpojumu summām, kas katrā izmaksu periodā var atšķirties, jo no kopējās summas tiek veikti iedzīvotāju ienākuma nodokļa un citi ieturējumi. SAIS apakšsistēmas “Izmaksa” pilnveidojumu rezultātā būs iespēja klientam pakalpojuma summas veidošanās atšifrējumu attēlot e-pakalpojumos vienoti, nevis sadrumstalotu pa dažādām izziņām.
Risinājuma apraksts
VSAA projekts
2.2. Risinājumu apraksts:

VSAA projekta realizācijas laikā paredzēts veikt šādas aktivitātes:
2.2.1. pārstrādāt  ieturējumu ZTI rīkojumu izpildei un iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanas funkcionalitāti, lai nodrošinātu aprēķinu konkrētai personai, aprēķināto summu precīzu saglabāšanu un rīkojumu izpildes rezultāta paziņošanu ZTI;
2.2.2. pārstrādāt pakalpojumu pārmaksu un klientam iepriekš piešķirto pakalpojumu apmēru salīdzināšanas un summu starpības aprēķināšanas funkcionalitāti, nodrošinot arī pārmaksu ieturēšanas no saistītajam pakalpojumiem;
2.2.3. automatizēt no kredītiestādēm atgriezto VSAA maksājumu un klientu samaksāto maksājumi apstrādi;
2.2.4. automatizēt procesus valsts budžeta līdzekļu atgūšanai par ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem;
2.2.5. izstrādāt papildinājumus e-pakalpojumos izmaksājamā pakalpojuma sastāvdaļu detalizētai atspoguļošanai.

VSAA projekta ietvaros komercdarbības atbalsts nav plānots un netiks sniegts. Atbalsts ir plānots valsts deleģētas funkcijas veikšanai, kas nav saimnieciskā darbība, jo tiks izpildītas normatīvajos aktos noteiktās prasības, ievērojot  Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 911 “Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nolikums” paredzēto, proti, ka VSAA organizē un vada VSAA funkciju izpildei nepieciešamo informācijas sistēmu darbību (4.6. apakšpunkts) un atbilstoši kompetencei VSAA nodrošina, ka tiek pildīti Eiropas Savienības tiesību akti par sociālā nodrošinājuma sistēmu koordināciju (4.10. apakšpunkts).
Realizējot VSAA projektu, tiks ievēroti arī šādi Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. pantā paredzētie valsts pārvaldes principi:
1) trešās daļas princips par valsts pārvaldes darbību sabiedrības interesēs;
2) piektā daļa, kas nosaka pienākumu ievērot labas pārvaldības principu, tai skaitā taisnīgu procedūru īstenošanu saprātīgā laikā un citus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses;
3) sestās daļas princips, kas paredz to, ka valsts pārvalde savā darbībā pastāvīgi pārbauda un uzlabo sabiedrībai sniegto pakalpojumu kvalitāti, un tās pienākums ir vienkāršot un uzlabot procedūras privātpersonas labā, jo sabiedrības (īpaši darba devēju, darbinieku, potenciālo darbinieku, pašnodarbināto) interesēs ir nodrošināt iestādē iesniegto iesniegumu iesniegšanu iespējami ērtāk, mazinot birokrātiskās procedūras, tās vienkāršojot, nodrošināt iespējami operatīvu iesniegumu apriti, izvērtēšanu un lēmuma pieņemšanu.
Problēmas apraksts
3. VDEĀVK projekts
3.1. Problēmu apraksti:
3.1.1. Šobrīd administratīvie akti tiek sūtīti ierakstītā pasta sūtījumā vai izsniegti klātienē papīra formātā. Savukārt, lai administratīvo aktu nosūtītu uz personas e-adresi, VDEĀVK klientu apkalpošanas speciālistiem ir jāveic manuālas darbības, reģistrējot administratīvo aktu dokumentu pārvaldības sistēmā, tādējādi administratīvā akta nosūtīšana uz e-adresi ir laikietilpīgs process.
3.1.2. Šobrīd VDEĀVK jaunu darbinieku lietotāja konta izveide darbam ar IIS tiek veikta manuāli, izveidojot kontu un piešķirot lietotāja tiesības, kas ir laikietilpīgs process.
3.1.3. Šobrīd VDEĀVK darbinieki, lai pieslēgtos IIS, izmanto lietotājvārdu un paroli, kas nav tik drošs autentificēšanās veids kā vairākfaktoru autentifikācija.
3.1.4. Šobrīd IIS dažādi datu apstrādes procesi, piemēram, lēmumu pieņemšana un atzinumu sagatavošana, ir cieši savstarpēji saistīti, kas apgrūtina kļūdu novēršanu, uzturēšanu un izmaiņu veikšanu IIS.
3.1.5. Persona, saņemot administratīvo aktu elektroniski (tas ir elektroniski parakstīts), to var lejuplādēt un izdrukāt, tomēr izdrukātā veidā tas zaudē savu juridisko spēku. Līdz ar to, lai nodrošinātu, ka personas izdrukātais administratīvais akts ir ar juridisko spēku, VDEĀVK klienta apkalpošanas speciālistam ir jāveido dokumentu atvasinājumus par noraksta pareizību, kas ir manuāls un laikietilpīgs darbs.
3.1.6. Nepieciešams pilnveidot kartību, kāda tiek uzraudzītas veiktās darbības IIS, lai novērstu jebkādus riskus nepamatotai datu apstrādei.
Risinājuma apraksts
VDEĀVK projekts
3.2. Risinājumu apraksti:
3.2.1. Izstrādājot IIS integrāciju ar e-adresi fiziskām personām, tiks samazināts administratīvā akta sūtījuma sagatavošanas laiks, sagatavojot to papīra formātā, kā arī sūtot to uz e-adresi. Integrācijas izstrāde nodrošinās iespēju administratīvo aktu nosūtīt uz klienta e-adresi. Potenciāli samazināsies izmaksas, kas rodas ierakstīta pasta sūtījuma veikšanai, jo personas varētu atteikties no lēmumu saņemšanas ierakstītā vēstulē, ja tie būs pieejami e-adresē. Vienlaikus tiks optimizēts klientu apkalpošanas speciālistu manuālais darbs fizisku dokumentu sagatavošanai un nosūtīšanai, kā arī, izmantojot e-adresi, tiks maksimāli mazināti riski datu drošībai un nodrošināta konfidencialitāte. Ņemot vērā, ka e-adreses lietotāju skaits aizvien pieaug un ka atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likumā (12. panta pirmajā daļā) noteiktajam primāri saziņai starp valsti un privātpersonu ir jāizmanto e-adrese, tad minētā pasākuma mērķis ir paplašināt e-adreses lietotāju skaitu, nevis noteikt to kā vienīgo saziņas kanālu ar VDEĀVK. Tāpat arī izstrādājot IIS integrāciju ar e-adresi fiziskām personām, VDEĀVK klientu apkalpošanas speciālistiem tiks nodrošināta ērtāka administratīvo aktu sūtīšana uz klienta e-adresi. Vienlaikus personas, kuras nelieto e-adresi, joprojām saziņai ar VDEĀVK varēs izmantos šī brīža saziņas kanālus - pasts/klātiene, lai iesniegtu dokumentus, saņemtu administratīvos aktus, konsultācijas u.tml.
3.2.2. AD integrācija ar IIS nodrošinās efektīvu IIS lietotāju administrēšanas procesu – nebūs nepieciešams manuāli veidot vai dzēst kontus sistēmā, viss tiks sinhronizēts ar AD; ātra jaunu lietotāju pievienošana – ja darbinieks jau ir AD, piekļuve sistēmai tiks piešķirta automātiski, pamatojoties uz darbinieka lomu IIS.
3.2.3. Autentifikācijas rīku ieviešana nodrošinās uzticamāku VDEĀVK darbinieku piekļuvi IIS, izmantojot drošus autentifikācijas līdzekļus (piemēram, eParaksts, eID karte), tiks stiprināta IIS atbilstība Latvijas un Eiropas Savienības kiberdrošības, personas datu aizsardzības un piekļuves kontroles prasībām.
3.2.4. Atsevišķu procesu nodalīšana IIS atvieglos datu nodošanas servisa uzlabojumus nodrošinās augstāku datu kvalitāti, modernizēts datu serviss veidos elastīgu un viegli pielāgojamu datu struktūru, kā arī uzlabos datu izsekojamību un to apstrādes caurskatāmību.
3.2.5. Sistēmas elektroniskā paraksta ieviešana nodrošinās VDEĀVK klientu apkalpošanas speciālistiem iespēju sagatavot administratīvā akta nosūtīšanu personām, neveidojot dokumentu atvasinājumus par noraksta pareizību. Tādējādi tiks samazināts manuālais darbs un administratīvais slogs. Vienlaikus ar izveidoto IIS integrāciju ar personas e-adresi, tiks palielināts nosūtāmo administratīvo aktu apjoms elektroniskā formātā. Papildus tam, administratīvajam aktam, kurš parakstīts ar sistēmas elektronisko parakstu, saglabājas juridiskais spēks arī tad, ja tas tiek izdrukāts vai lejupielādēts e-pakalpojumā.
3.2.6. IIS auditācijas pierakstu funkcionalitātes paplašināšana - nodrošinās detalizētāku un strukturētāku informācijas reģistrēšanu par visām lietotāju darbībām un sistēmas procesiem IIS vidē. Pilnīgāka darbību izsekojamība – precīzi fiksēs, kurš lietotājs, kad un kādas darbības veicis, tai skaitā datu skatīšanu, ievadi, labošanu un dzēšanu, stiprinās datu aizsardzības prasības, mazinās nepamatotu personas datu apstrādes iespējamību, veicinās IIS caurskatāmību, uzticamību un atbildību, vienlaikus mazinot drošības riskus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Apraksts
LM projekts
Platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis: alternatīva nav iespējama, jo SOPA ir tehnoloģiski novecojusi sistēma un nav papildināma.

Platforma SIVIS: 2023. gadā tika apzināta iespēja veikt vienas konkrētas informācijas sistēmas - 4Hotel nomaiņu, izstrādājot pilnīgi jaunu informācijas sistēmu atbilstoši mūsdienu IT tehnoloģiskiem risinājumiem, datu apmaiņas iespējām. Šīs informācijas sistēmas sākotnējais novērtējums bija 350 000 euro tikai par konkrēto sistēmu.
Platformas SIVIS gadījumā tiek plānots apvienot 3 informācijas sistēmas (4Hotel, 4Restaurant, PRIS) un veikt  ciešāku integrāciju (pilnīgāku un efektīvāku datu apmaiņu) ar valsts informācijas sistēmu - SRIS, kurai ir vēl 3 citi apakšmoduļi, kas domāti citiem koordinējamajiem sociālas rehabilitācijas pakalpojumiem, kurus sniedz ar SIVU nesaistīti pakalpojumu sniedzēji. Līdz ar to esošā projekta īstenošana ir finansiāli izdevīgāka, ar vislielāko lietderību. 


VSAA projekts
Kā alternatīva tika izvērtēta iespēja apakšsistēmu “Izmaksas” izstrādāt pilnībā no jauna. Taču šāds variants tika noraidīts, jo:
1) VSAA projektam piešķirtie līdzekļi nav pietiekami, lai pārstrādātu visu funkcionalitāti, kura iekļauta apakšsistēmā “Izmaksas”, jo tā ir apjomīga un ļoti sarežģīta,
2) VSAA projekta realizācija prasītu vairākus gadus, kuru laikā vienlaicīgi būtu jāuztur gan esošais risinājums, gan jāveic izstrādes jaunajam risinājumam, tas radītu būtiskus VSAA projekta īstenošanas un rezultāta riskus un būtiski apdraudētu esošo pakalpojumu izmaksas nepārtrauktību un pareizību VSAA klientiem,
3) pilnīgi jauna risinājuma gadījumā būtu jāveic būtiskas izmaiņas arī "Piešķiršanas" apakšsistēmā, jo abas apakšsistēmas ir cieši saistītas. Tas radītu vajadzību pēc papildus finansējuma, kas nav pieejams.


VDEĀVK projekts
Nav izvērtēti alternatīvie risinājumi.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Apraksts
LM projekts
Izvērtējums ir iekļauts projekta pases 6. punktā "Izmaksu un ieguvumu analīze". Provizoriskais vidējais ietaupījums  – no 17 825 416 euro līdz 17 887 792 euro. Vidējais ekonomiskais ietaupījums 10 gadu periodā būs no 4 561 384 euro līdz 4 623 760 euro.

VSAA projekts
Izvērtējums ir iekļauts projekta pases 6. punktā "Izmaksu un ieguvumu analīze". Ieguldījumus atsver turpmākie sabiedrības ieguvumi un administratīvo resursu ietaupījumi kopā 6 875 920 euro apmērā, kuri tiks sasniegti pēc VSAA projekta īstenošanas 10 gadu periodā.

VDEĀVK projekts
Izvērtējams ir iekļauts VDEĀVK projekta pases 6. punktā "Izmaksu un ieguvumu analīze". Kopējais projekta provizoriskais lietderīgums 10 gadu pārskata periodā ir 173 232 euro.

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • 1. LM projekts: fiziskās personas
  • 2. VSAA projekts: fiziskās personas
  • 3. VDEĀVK projekts: fiziskās personas ar invaliditāti
Ietekmes apraksts
1. LM projekts
LM platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis: Tiesību akta projekts labvēlīgi ietekmēs fiziskās personas - esošos un/vai potenciālos sociālo dienestu klientus sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu sniegšanas procesā, jo e-pakalpojumi nodrošinās iespēju ietaupīt līdzekļus un laika resursus, lai pieteiktos sociālajiem pakalpojumiem. Būtiski samazināsies arī klientu izmaksas par transportu un bankas konta izraksta sagatavošanas  izdevumiem, vācot pieprasīto informāciju par ekonomisko situāciju sociālās palīdzības sniegšanai.
SIVA platforma SIVIS: Iedzīvotājiem tiks nodrošināta vienkāršota piekļuve pakalpojumiem.
Jaunā platforma SIVIS nodrošinās e-pakalpojumu “Vienotā klienta darba vide”, kur iedzīvotāji varēs:
- elektroniski pieteikties pakalpojumiem (sociālā, profesionālā rehabilitācija, piemērotības noteikšana);
- sekot līdzi savam lietas statusam;
- saņemt paziņojumus un dokumentus digitāli.
Rezultāts: uzlabota pieejamība arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem vai attāliem reģioniem.
Projektam ir netieša ietekme uz fiziskām personām. Arī šobrīd  personai ir iespēja elektroniski pieteikties pakalpojumiem (sociālā, profesionālā rehabilitācija, piemērotības noteikšana), bet jaunā platforma SIVIS nodrošinās e-pakalpojumu “Vienotā klienta darba vide”, kur iedzīvotāji operatīvi varēs sekot līdzi savam lietas statusam un vienotā platformā saņemt lēmumus vai paziņojumus un nosūtīt iestādei dokumentus.

Prognozējamais, indikatīvais laika un naudas līdzekļu ietaupījums fiziskām personām (LM platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis):
1) Laika ietaupījums: Ņemot vērā to, ka bieži vien mazākās pašvaldībās sociālie dienesti neatrodas tuvumā, personai uz novada centru jādodas ar sabiedrisko transportu vai savu automašīnu, vai ar kaimiņu/draugu/radinieku automašīnu. Pieņem, ka personas, mērojot ceļu līdz filiālei Rīgas pilsētā, izmanto sabiedrisko transportu. Lai nokļūtu līdz pieturai un līdz dienestam un atpakaļ vidēji pieņemts, ka persona patērētu,  sākot no 2 h un vairāk (ja personai no sava pagasta būtu jādodas un tuvējo lielāko pilsētu, kur būtu dienests, laika patēriņš būtu daudzkārt lielāks). Tiek pieņemts, ka personu, kuras izmanto sociālā dienesta  pakalpojumus, skaits – 46 089 personas (aprēķins: 45 % no 102 419 personām (no pilngadīgajiem sociālās palīdzības saņēmējiem (2022. gada dati)). Indikatīvais laika ietaupījums - 92 178,00 h.
2) Naudas līdzekļu ietaupījums: Pieņem, ka personas, mērojot ceļu līdz bankas filiālei Rīgas pilsētā, izmanto sabiedrisko transportu (indikatīvi aprēķins nosedz arī izdevumus par sabiedriska transporta izmantošanu arī citās Latvijas pašvaldībās un daļēji degvielas izmantošanu personām, kuras dodas uz sociālo dienestu ar automašīnām). 
Personu, kuras izmanto sociālā dienesta  pakalpojumus, skaits – 46 089 personas (aprēķins: 45 % no 102 419 personām (no pilngadīgajiem sociālās palīdzības saņēmējiem (2022. gada dati)).  Ceļa izdevumi Rīgas sabiedriskajam transportam (turp–atpakaļ) – 3 euro. Indikatīvais naudas līdzekļu ietaupījums - 138 267,00 euro.


2. VSAA  projekts
VSAA klienti varētu izmantot jauno e-pakalpojumu “VSAA pakalpojumi un informācija” un “VSAA izziņas” izziņu, mazinot laiku, kas klientam būtu jāpatērē, iepazīstoties ar informāciju četrās atsevišķās izziņās, kā arī nepieciešamību klientiem pēc individuālā lēmuma izskaidrošanas klātienē vai telefoniski vērsties VSAA, lai noskaidrotu, kādēļ saņemtā pakalpojuma summa atšķiras no lēmumā par pakalpojuma piešķiršanu norādītās summas, tāpēc ir nepieciešams veikt izmaiņas sistēmas SAIS funkcionalitātē.

Prognozējamais, indikatīvais laika un naudas līdzekļu ietaupījums fiziskām personām:
1) Laika ietaupījums: Pieņemot, ka apmēram 35% no esošajiem 231 832 klientiem, kuriem no tiem piešķirtajiem pakalpojumiem tiek ieturēts iedzīvotāju ienākuma nodoklis un veikti citi ieturējumi, vēlētos noskaidrot izmaksātā pakalpojuma summu, jo tā nav norādīta VSAA lēmumā, bet to nedara, jo sagatavot un izprast četras dažāda satura VSAA izziņas ir laikietilpīgi un komplicēti, bet telefonsarunai un e-pasta uzrakstīšanai VSAA klienta, pamatā strādājošas personas, rīcībā nav pietiekamu laika resursu, tad, pilnveidojot divus e-pakalpojumus, informācijas par izmaksājamo pakalpojumu ieguve kļūtu ātra un ērta, informācija pieejama un viegli saprotama. Tiek pieņemts, ka katrs klients, kurš interesējas par izmaksājamās summas veidošanos, vismaz divas reizes gadā (mainoties nodokļu likmēm, neapliekamajam minimumam, pakalpojuma apmēram (pārrēķini, indeksācijas)) aplūkotu izveidoto izmaksājamās summas atšifrējumu, būtiski ietaupot laiku, ko klients izlietotu informācijas ieguvei – no vidēji 0,28 stundām līdz 0,12 stundām jeb par 0,16 stundām mazāk. Indikatīvais laika ietaupījums - 2 596 512 h.
2) Naudas līdzekļu ietaupījums: Skatīt iepriekšējā 1) punkta skaidrojumu.  
Aprēķins: Laika un citu resursu samazinājums sabiedrībai = vienas stundas darbaspēka izmaksas Latvijā 2024. gadā atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem 14,85 euro/h x klientu skaits, kas, izmantojot pilnveidotos e-pakalpojumus, ietaupītu laika resursu 162 282 (35% no 231 832 personām, kurām ir nodokļa vai cita veida ieturējumi no piešķirtā pakalpojuma, apskata summas atšifrējumu divas reizes gadā, t.i., 81 141 persona x 2) x vidējais laiks, ko klients ietaupītu, nezvanot, nerakstot uz VSAA vai analizējot četras dažādas VSAA izziņas portālā, bet sagatavojot vienu jauno VSAA izziņu un to izskatot 0,16 stundas = 385 582 euro gadā. Aprēķins jāveic pēc formulas:  0.16x81141x2x14.85.


3. VDEĀVK projekts
VDEĀVK projektam ir netieša ietekme uz fiziskām personām ar invaliditāti (piemēram, varēs saņemt un izdrukāt VDEĀVK elektroniski sagatavotus lēmumus ar sistēmas elektronisko parakstu).
Juridiskās personas
  • 1. LM projekts: komersanti
Ietekmes apraksts
1. LM projekts
LM platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis: Vismaz 42 sociālo pakalpojumu sniedzēji integrēs savus IKT risinājumus vai izmantos platformas DigiSoc funkcionalitāti sadarbībai ar pašvaldību sociālajiem dienestiem un valsts pārvaldes institūcijām caur platformu DigiSoc. Sociālo pakalpojumu sniedzēji (komersanti) strādās platformas DigiSoc darba vidē, kas paredzēta tieši pakalpojumu sniedzējiem. Ievadot pakalpojumu izpildes datus ikdienā, ietaupās darba laiks atskaišu sagatavošanai un iesniegšanai pašvaldībās un LM.
Uz projekta SIVA daļu neattiecas.

Prognozējamais, indikatīvais laika un naudas līdzekļu ietaupījums juridiskām personām (LM platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis): 
1) Laika ietaupījums: Šobrīd MK 2017. gada 13. jūnija noteikumos Nr. 324 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību" minēto pārskatu iesniegšana notiek manuāli, apkopoti, aizpildīti un iesniegti Excel formātā. Datu apkopošanai, kļūdu labošanai un pārskata precizēšanai vidēji ir nepieciešams laiks no 2 nedēļām līdz 1 mēnesim (pieņemts, ka viena pārskata sagatavošanai vidēji ir nepieciešamas 2,5 nedēļas gada laikā jeb vidēji 100 h gadā (8 h dienā x 12,5 dienas)). 
Integrējot IKT risinājumus samazināsies laiks sociālo pakalpoju u pārskatu sagatavošanai komersantiem indikatīvi no 100 h uz 30h (viena pārskata sagatavošanai). 
Tā kā ir dažas pašvaldības un komersanti, kuri pārskatiem nepieciešamo informāciju apkopo katru mēnesi visa gada garumā, un ir pašvaldības un komersanti, kuri pārskatu gatavo tuvāk pārskata perioda nodošanas laikam, tad projekta ieviešana ļautu darbiniekiem veltīt vairāk laika individuālajam darbam ar klientu pakalpojuma kvalitātes nodrošināšanai.
2) Naudas līdzekļu ietaupījums: MK 2017. gada 13. jūnija noteikumu Nr. 324 "Noteikumi par oficiālās statistikas veidlapu paraugiem sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības jomā un veidlapu aizpildīšanas un iesniegšanas kārtību" :
a) 4. pielikumu komersanti iesniedz reizi gadā, indikatīvais laiks, kas plānots pārskata datu apkopošanai, kļūdu labošanai un pārskata precizēšanai vidēji ir 100 h (skatīt iepriekšējā 1) punkta skaidrojumu. 
Aprēķins: Indikatīvi 4. pielikuma pārskatu iesniedz 12 komersanti x 100 h x 11,30 euro= 13 560 euro/ gadā. 
b) 3. pielikumu iesniedz gan komersanti, gan pašvaldības, gan nevalstiskās organizācijas, gan valsts iestādes u.c., kas kopēji indikatīvi sastāda 130 atskaites gadā. Pieņemot, ka no šim 130 atskaitēm, indikatīvi uz komersantiem attiecas 23% no iesniegtajām atskaitēm, pieņem, ka tas ir 30 komersantu atskaites. 
Aprēķins: 30 komersantu atskaites x 100 h x 11,30 euro/gadā= 33 900 euro/gadā. 

2. VSAA projekts
Uz VSAA projektu neattiecas.

3. VDEĀVK projekts
Uz VDEĀVK projektu neattiecas.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
1 365 202
0
2 988 248
0
2 912 095
1 234 455
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
1 365 202
0
2 988 248
0
2 912 095
1 234 455
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
1 606 120
0
3 515 586
0
3 509 328
2 151 524
2.1. valsts pamatbudžets
0
1 606 120
0
3 515 586
0
3 509 328
2 151 524
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-240 918
0
-527 338
0
-597 233
-917 069
3.1. valsts pamatbudžets
0
-240 918
0
-527 338
0
-597 233
-917 069
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-240 918
-527 338
-597 233
-917 069
5.1. valsts pamatbudžets
-240 918
-527 338
-597 233
-917 069
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)

Projekti "Labklājības jomas IKT platformu attīstība", "Invaliditātes informatīvās sistēmas funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība, veicinot digitalizācijas priekšrocības publisko pakalpojumu uzlabošanai" un "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu izmaksas procesa pilnveidošana (1. kārta)” tiks finansēti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) līdzekļiem, un to kopējais finansējuma apjoms ir 10 000 000 euro, no tā ERAF finansējums - 8 500 000 euro un valsts budžeta finansējums 1 500 000 euro

Kopējais triju projektu indikatīvais finansējuma sadalījums pa gadiem*: 
2026. gads:  kopējais finansējums ir 1 606 120 euro, no tā ERAF finansējums - 1 365 202 euro un valsts budžeta finansējums - 240 918 euro
2027. gads: kopējais finansējums ir 3 515 586 euro, no tā ERAF finansējums - 2 988 248 euro un valsts budžeta finansējums - 527 338 euro
2028. gads:  kopējais finansējums ir 3 425 994 euro, no tā ERAF finansējums - 2 912 095 euro un valsts budžeta finansējums - 513 899 euro
2029. gads:  kopējais finansējums ir 1 452 300 euro, no tā ERAF finansējums - 1 234 455 euro un valsts budžeta finansējums - 217 845 euro

* Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā. 

Budžeta ieņēmumi ir finansējuma Eiropas Reģionālās attīstības fonda daļa 85 procentu apmērā no projekta attiecināmām izmaksām. Budžeta izdevumi ir kopējais projekta ieviešanai nepieciešamais publiskais finansējuma (Eiropas Reģionālais attīstības fonda un valsts budžeta finansējums), kas sastāda 100 procentu apmēru no projekta attiecināmām izmaksām. 

Kopējais triju projektu indikatīvais finansējuma sadalījums (t.sk. ar projekta rezultātu uzturēšanas plānotās indikatīvās izmaksas)*: 
2026. gads: kopējais finansējums ir 1 606 120 euro, no tā ERAF finansējums - 1 365 202 euro un valsts budžeta finansējums - 240 918 euro
2027. gads: kopējais finansējums ir 3 515 586 euro, no ERAF finansējums - 2 988 248 euro un valsts budžeta finansējums - 527 338 euro; 
2028. gads: kopējais finansējums ir 3 509 328 euro, no tā ERAF finansējums - 2 912 095 euro un valsts budžeta finansējums - 597 233 euro (t.sk. projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas 83 334 euro); 
2029. gads: kopējais finansējums ir 2 151 524 euro, no tā ERAF finansējums - 1 234 455 euro un valsts budžeta finansējums - 917 069 euro (t.sk. projektu rezultātu uzturēšanas izmaksas 699 224 euro); 
2030. gads un turpmāk ik gadu: kopējais finansējums ir 1 055 812 euro, no tā ERAF finansējums- 0 euro un valsts budžeta finansējums- 1 055 812 euro (projektu rezultātu uzturēšanas izmaksas). 

* Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā. 

1. Projekts "Labklājības jomas IKT platformu attīstība" tiks finansēts no ERAF līdzekļiem, un tā kopējais finansējums ir 6 500 000 euro, no tā ERAF finansējums - 5 525 000 euro un valsts budžeta finansējums 975 000 euro
1) Platformas DigiSoc programmatūras papildinājumiem 4 718 000 euro apmērā; 
2) SIVA platformas SIVIS izstrāde sociālās un profesionālās rehabilitācijas datu uzkrāšanai, apstrādei un izguvei no citām IS, SIVA biznesa procesu izpēte, optimizācijas apraksts, tehniskās specifikācijas izstrāde platformai SIVA, SIVIS pieslēgšana pie DAGR un DAGR datu izgūšana VDAA risinājumos, jauns e-pakalpojums “Vienotā Klienta darba vide (SIVA informācija un pakalpojumi) 800 000 euro apmērā; 
3) Projekta vadības un īstenošanas personāla izmaksas 800 000 euro apmērā; 
4) Drošības un veiktspējas auditi 50 000 euro apmērā; 
5) Publicitātes pasākumu izmaksas 12 000 euro apmērā;
6) Projekta netiešās izmaksas (15%) 120 000 euro apmērā. 

Projekta īstenošana plānota 36 mēnešu laikā - prognozējoši no 2026. gada 1. jūnija līdz 2029. gada 31. maijam. 

Finansējuma sadalījums pa gadiem*: 
2026. gads: kopējais finansējums plānots 1 264 100 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 074 485 euro, valsts budžeta finansējums 189 615 euro
2027. gads: kopējais finansējums plānots 2 166 800 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 841 780 euro, valsts budžeta finansējums 325 020 euro
2028. gads: kopējais finansējums plānots 2 166 800 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 1 841 780 euro, valsts budžeta finansējums 325 020 euro
2029. gads: kopējais finansējums plānots 902 300 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 766 955 euro, valsts budžeta finansējums 135 345 euro
* Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā. 

Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas plānotas indikatīvi 2029. gadam ne vairāk kā 411 724 euro (t.sk. atbalsta personālam (1 amata vietai) 32 557 euro un uzturēšanas izmaksām 379 167 euro) un 2030. gadam un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 705 812 euro (t.sk. atbalsta personālam (1 amata vietai) 55 812 euro un uzturēšanas izmaksām ne vairāk kā 650 000 euro). Uzturēšanas izmaksu aprēķinam tiek ņemts vērā 10% izmaksu aprēķins no projekta kopējām īstenošanas izmaksām. Detalizēts amata vietai nepieciešamā finansējuma aprēķins atspoguļots 7. punktā. 

2. Projekts "Invaliditātes informatīvās sistēmas funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība, veicinot digitalizācijas priekšrocības publisko pakalpojumu uzlabošanai" tiks finansēts no ERAF līdzekļiem, un tā kopējais finansējums ir 1 000 000 euro, no tā ERAF finansējums - 850 000 euro un valsts budžeta finansējums 150 000 euro
1) IIS funkcionalitātes paplašināšana un integrāciju attīstība, veicinot digitalizācijas priekšrocības publisko pakalpojumu uzlabošanai izstrāde 776 870 euro.
2) Projekta vadības un administrēšanas personāla atlīdzības izmaksas 194 026 euro.
3) Pārējās izmaksas - 29 104 euro.

Projekta īstenošana plānota 24 mēnešu laikā - prognozējoši no 2026. gada 1. marta līdz 2028. gada 29. februārim. 

Finansējuma sadalījums pa gadiem*: 
2026. gads: kopējais finansējums ir 292 020 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums – 248 217 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 43 803 euro
2027. gads: kopējais finansējums ir 548 786 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums –466 468 euro, valsts budžeta līdzfinansējums – 82 318 euro;
2028. gads: kopējais finansējums 159 194 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 135 315 euro, valsts budžeta līdzfinansējums - 23 879 euro
* Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā. 

Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas plānotas indikatīvi 2028. gadam ne vairāk kā 83 334 euro un 2029. gadam un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 100 000 euro. Uzturēšanas izmaksu aprēķinam tiek ņemts vērā 10% izmaksu aprēķins no kopējām projekta īstenošanas izmaksām.

3. Projekts "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras pakalpojumu izmaksas procesa pilnveidošana (1. kārta)" tiks finansēts no ERAF līdzekļiem, un tā kopējais finansējums ir 2 500 000 euro, no tā ERAF finansējums - 2 125 000 euro un valsts budžeta finansējums - 375 000 euro
1) Pārstrādāt  ieturējumu zvērinātu tiesu izpildītāju rīkojumu izpildei un iedzīvotāju ienākumu nodokļa aprēķināšanas funkcionalitāti 400 000 euro
2) Pārstrādāt pakalpojumu  pārmaksu un klientam piešķirto pakalpojumu apmēru salīdzināšanas un savstarpējas samazināšanas funkcionalitāti 750 000 euro;
3) Automatizēt no kredītiestādēm atgriezto aģentūras maksājumu un klientu atmaksāto maksājumi apstrādi 500 000 euro
4) Izstrādāt izmaiņas e-pakalpojumos izmaksājamo summu detalizētai atspoguļošanai 150 000 euro apmērā; 
5) Automatizēt procesus valsts budžeta līdzekļu atgūšanai par ceļu satiksmes negadījumos cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem 200 000 euro
6) Personāla izmaksas 500 000 euro

Projekta īstenošana plānota 30 mēnešu laikā - prognozējoši no 2026. gada 1. oktobra līdz 2029. gada 31. martam.  

Finansējuma sadalījuma pa gadiem*: 
2026. gads: kopējais finansējums ir 50 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums  42 500 euro, valsts budžeta līdzfinansējums - 7 500 euro
2027. gads: kopējais finansējums ir 800 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 680 000 euro, valsts budžeta finansējums 120 000 euro
2028. gads: kopējais finansējums ir 1 100 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 935 000 euro, valsts budžeta finansējums 165 000 euro
2029. gads: kopējais finansējums ir 550 000 euro, no tā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 467 500 euro, valsts budžeta finansējums 82 500 euro
*Finansējuma sadalījums pa gadiem norādīts indikatīvi un var tikt precizēts projekta īstenošanas gaitā.

Projekta rezultātu uzturēšanas izmaksas plānotas indikatīvi 2029. gadam ne vairāk kā 187 500 euro un 2030. gadam un turpmāk ik gadu ne vairāk kā 250 000 euro. Uzturēšanas izmaksu aprēķinam tiek ņemts vērā 10% izmaksu aprēķins no kopējām projekta īstenošanas izmaksām. 

6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins

-

6.2. detalizēts izdevumu aprēķins

-

7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)

Projektam "Labklājības jomas IKT platformu attīstība", lai nodrošinātu koplietošanas pakalpojumu darbināšanu digitālajā vidē un informācijas sistēmu uzturēšanu, ir nepieciešams piesaistīt personālu. Optimālai sistēmas uzturēšanai nepieciešama 1 sistēmanalītiķa amata vieta. Detalizēts aprēķins norādīts 1. un 2. tabulā zemāk. 

1. tabula. 
Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2029. gadā (7 mēnešiem no 2029. gada 1. jūnija līdz 31. decembrim). 
 

Amata nosaukumsSlodžu skaitsProfesiju kodsSaime (apakšsaime)LīmenisMēnešalgas grupaAmata vietai plānotā mēnešalga 1 slodzei*Amata vietai plānotā mēnešalga, ņemot vērā slodzesAmata vietai plānotā alga, ņemot vērā slodzes, 7 mēnešosVispārējās piemaksas, sociālās garantijas 20%Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 23,59%Kopā 7 mēnešiem
1.2.3.4.5.6.7.8.=7.*2.9.=8.*7 mēn.10.=9.*20%11.=(9.+10.)*23,59%12.=9.+10.+11.
Vadošais IS sistēmanalītiķis12511 0221.4III113 136,003 136,0021 952,004 390,406 214,1732 556,57
Kopā, euro3 136,0021 952,004 390,406 214,1732 556,57
Noapaļojot līdz pilniem euro32 557,00


* mēnešalga noteikta, atbilstoši Valsts kancelejas Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, kas nosaka, ka jaunas amata vietas izveides gadījumā, veicot aprēķinus, izmantojama mēnešalga, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt mēnešalgu skalas attiecīgās mēnešalgu grupas mēnešalgu intervāla viduspunktu. Informācija no Valsts kancelejas tīmekļa vietnes (https://www.mk.gov.lv/lv/dati-par-darba-samaksu-un-nodarbinatajiem-valsts-parvalde); Provizoriskā bāzes alga un mēnešalgu skala 2029. gadam norādīta 2028. gada plānotajā apmērā.

2. tabula. 
Nepieciešamie izdevumi atlīdzībai 2030. gadā un turpmāk ik gadu. 

 

 

Amata nosaukumsSlodžu skaitsProfesiju kodsSaime (apakšsaime)LīmenisMēnšalgas grupaAmata vietais plānotā mēnešalga 1 slodzei*Amata vietaos plānotā mēnešalga, ņemot vērā slodzesAmata vietai plānotā alga, ņemot vērā slodzes, 12 mēnešosVispārējās piemaksas, sociālās garantijas 20%Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, 23,59%Kopā 12 mēnešiem
1.2.3.4.5.6.7.8.=7.*2.9.=8.*12 mēn.10.=9.*20%11.=(9.+10.)*23,59%12.=9.+10.+11.
Vadošais IS sistēmanalītiķis12511 0221.4 III113 136,003 136,0037 632,007 526,4010 652,8755 811,27
Kopā, euro3 136,0037 632,007 526,4010 652,8755 811,27
Noapaļojot līdz pilniem euro55 812,00


* mēnešalga noteikta, atbilstoši Valsts kancelejas Vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā, kas nosaka, ka jaunas amata vietas izveides gadījumā, veicot aprēķinus, izmantojama mēnešalga, kuras apmērs nedrīkst pārsniegt mēnešalgu skalas attiecīgās mēnešalgu grupas mēnešalgu intervāla viduspunktu. Informācija no Valsts kancelejas tīmekļa vietnes (https://www.mk.gov.lv/lv/dati-par-darba-samaksu-un-nodarbinatajiem-valsts-parvalde); Provizoriskā bāzes alga un mēnešalgu skala 2030. gadam un turpmāk norādīta 2028. gada plānotajā apmērā.


1 amata vieta tiks nodrošināta labklājības nozares ietvaros, veicot ilgstoši vakanto amata vietu pārdali no sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta apakšprogrammas 04.05.00 "Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras speciālais budžets" uz pamatbudžeta apakšprogrammu 97.02.00 "Nozares centralizēto funkciju izpilde", kopumā neveidojot jaunas amata vietas valsts pārvaldē, vienlaikus nepārdalot finansējumu un to novirzot Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras nodarbināto atlīdzības palielināšanai.

 

 

Cita informācija

Projekta īstenošanai nepieciešamais finansējums tiks pieprasīts no 74.resora "Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 80.00.00 programmas "Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai".
Projektam finansējums tiks plānots Labklājības ministrijas apakšprogrammā 62.08.00 "Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) īstenotie projekti labklājības nozarē (2021-2027)".
Pēc projekta pabeigšanas projekta uzturēšanas izdevumu segšanai nepieciešamais papildu finansējums tiks pieprasīts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Detalizēts aprēķins uzturēšanas izmaksu segšanai tiks sniegts pieprasīšanas brīdī.
 

4.1.1. Labklājības ministrija
Platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis: Ministru kabineta noteikumi "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmas "DigiSoc" noteikumi" (noteikumu projekts atrodas starpinstiūciju saskaņošanas procesā, Tiesību akta lietas ID 25-TA-2022 Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā).
Platforma SIVIS: nepieciešams izstrādāt jaunu Ministru kabineta noteikumu projektu, kas noteiks iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā SIVIS iekļautajai informācijai.

VSAA projekts
Projektā paredzētas izmaiņas tikai datu apstrādes procesos un nav paredzēts radīt jaunus resursus, tāpēc nav nepieciešamas izmaiņas normatīvajos aktos.

VDEĀVK projekts
VDEĀVK projekta ietvaros izmaiņas normatīvajos aktos nav nepieciešamas.

Pamatojums un apraksts
Labklājības ministrija
Platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis: Turpinās platformas DigiSoc attīstība, tāpēc nepieciešams papildināt normatīvo regulējumu. Ministru kabineta noteikumi "Labklājības nozares un pašvaldību sociālās jomas informācijas sistēmas "DigiSoc" noteikumi" tiks papildināti ar pašvaldību sociālās palīdzības un sociālo pabalstu datiem, to apstrādi un datu aizsardzības prasībām.
Platforma SIVIS: Projekts paredz jaunas platformas izstrādi SIVA, kurai nav normatīvā regulējuma. Līdz ar to ir jāizstrādā jauns Ministru kabineta noteikumu projekts, kas noteiks iekļaujamās informācijas apjomu un tās apstrādes kārtību, kā arī nosacījumus piekļuves nodrošināšanai platformā SIVIS iekļautajai informācijai.
Atbildīgā institūcija
Labklājības ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-
Skaidrojums
LM projekts
Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo projekts neietekmē sabiedrību tiešā veidā.

VSAA projekts
Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo projektā plānots pilnveidot informācijas sistēmu risinājumus un papildināt e-pakalpojumus, kuri uzlabos IKT atbalstu ar normatīvajiem aktiem noteiktu valsts pārvaldes funkciju izpildei.

VDEĀVK projekts 
Sabiedrības līdzdalība nav nepieciešama, jo projektā plānots izstrādāt dažādus informācijas sistēmu risinājumus ar mērķi paplašināt IIS funkcionalitāti un attīstīt integrācijas ar citām informācijas sistēmām, veicinot digitalizācijas priekšrocību maksimālu izmantošanu un efektivizējot datu apmaiņu.

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • 3. VDEĀVK projekts: VDEĀVK
  • 1. LM projekts: - LM - SIVA - Rīgas valstspilsētas pašvaldība - Liepājas valstspilsētas pašvaldība - Tukuma novada pašvaldības iestāde “Tukuma novada sociālais dienests”
  • 2. VSAA projekts: VSAA

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
1. LM projekts: projekta ietvaros tiks optimizēti SIVA iekšējie procesi, apvienojot vienā platformā SIVIS SIVA datu plūsmas.
 
2. VSAA projekts: projekta ietvaros tiks samazināta SAIS uzturēšanas darbietilpība, palielinot SAIS “Izmaksas” apakšsistēmas efektivitāti. Vienkāršojot sistēmas uzturēšanas procesus, novēršot datu dublēšanos un nesaskaņotību ar citām apakšsistēmām, kā arī veidojot elastīgus, savstarpēji neatkarīgus moduļus izmaksājamo summu aprēķina procesā, tiek paātrināta kļūdu diagnosticēšana, kas būtiski samazina laiku šīs apakšsistēmas funkcionalitātes uzturēšanai.

3. VDEĀVK projekts: projekta ietvaros tiks samazinās VDEĀVK klientu apkalpošanas speciālistu manuālais darbs dokumentu sagatavošanā un apstrādē, vienlaikus palielinoties sagatavojamo un nosūtāmo dokumentu apjomam.
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
1. LM projekts: Labklājības jomas attīstības galvenais mērķis ir veidot pakalpojumu sniegšanas un pārvaldības procesus tā, lai tie būtu viegli pieejami un izmantojami klientam. Platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis būs kā vienots konsolidēts resurss. Tiks nodrošināta visu pašvaldību sociālo dienestu klientu apkalpošanas darba vide pēc vienotiem principiem.
SIVA tiks veikta visu novecojušo un sadrumstaloto informācijas sistēmu apvienošana mūsdienīgā risinājumā - platformā SIVIS. Tādā veidā tiks efektivizēti procesi, kā arī optimizēta pakalpojumu piešķiršanas kārtība, nodrošināta aktuālās informācijas iegūšana par pakalpojumu saņēmējiem, nodrošināta papildus datu pārbaude un tās korektums.

2. VSAA projekts: Projekta ietvaros tiks digitalizēti (automatizēti) VSAA funkciju un pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešamie procesi, piemēram, tiks automatizēti ar ZTI rīkojumu apstrādi saistītie procesi; valsts budžeta līdzekļu piedziņas procesi līdzekļu atgūšanai no apdrošināšanas sabiedrībām par CSN cietušajām personām izmaksātajiem pakalpojumiem; procesi, kas nodrošina no pensijām ieturētā iedzīvotāju ienākumu nodokļa sakārtošanu,  gadījumos, kad sarežģīti pārrēķini tiek veikti par iepriekšējiem periodiem un šo periodu laikā ir mainījies pakalpojuma veids u.c., tādējādi efektivizējot procesus.

3. VDEĀVK projekts: Ar projektu tiks paplašināta IIS funkcionalitāte un attīstīta integrācija ar citām informācijas sistēmām, veicinot digitalizācijas priekšrocību maksimālu izmantošanu un efektivizējot datu apmaiņu.
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
LM projekts
Projekta ietvaros plānots izstrādāt 2 e-pakalpojumus:
1) e-pakalpojums “Iesniegums sociālās palīdzības saņemšanai novada pašvaldībā”. Plānots paaugstināt elektroniskās pieteikšanās īpatsvaru līdz 10% no visiem iesniegumiem sociālajā dienestā;
2) SIVA e-pakalpojums “Vienotā Klienta darba vide”. Klientam vienkopus būs pieejama informācija par piešķirtajiem, rezervētajiem un saņemtajiem pakalpojumiem (gan sociālās, gan profesionālās rehabilitācijas). Vienotajā darba vidē bus pieejami gan vēsturiskie dati, gan aktuālā informācija. Tiks nodrošināta iespēja saņemt paziņojumus, nosūtīt pieteikumu saziņai ar SIVA speciālistiem.

VSAA projekts
Projekts veicinās VSAA publisko pakalpojumu kvalitātes, efektivitātes un lietotājcentrētības uzlabošanu, modernizējot sociālās apdrošināšanas pakalpojumu izmaksas un klientu informēšanas procesus.
VSAA e-pakalpojumu pilnveidošana nodrošinās klientiem vienotu, pārskatāmu un saprotamu informāciju par izmaksātajām pakalpojumu summām un ieturējumiem, aizstājot līdzšinējo sadrumstaloto izziņu sistēmu. Tādējādi tiks samazināts klientu administratīvais slogs un uzlabota pakalpojumu pieejamība.

VDEĀVK projekts
Tiks paplašināta IIS funkcionalitāte un attīstīta integrācijas ar citām informācijas sistēmām, veicinot digitalizācijas priekšrocību maksimālu izmantošanu un efektivizējot datu apmaiņu, tādējādi mazinot VDEĀVK speciālistu manuālo darbu, uzlabojot datu drošību un konfidencialitāti.

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
LM projekts
Projekta ietvaros tiks paplašināta platformas DigiSoc, kuras mērķis ir nodrošināt pašvaldību sociālo pakalpojumu uzskaites procesa digitalizāciju un datu atkalizmantošanu, funkcionalitāte, izstrādājot sociālās palīdzības administrēšanas moduli. Sadarbībā ar pašvaldībām, paplašinot platformas DigiSoc funkcionalitāti, plānots fokusēties uz sociālās palīdzības datu apstrādi, kā arī tiks attīstīta integrācija ar citām informācijas sistēmām, veicinot digitalizācijas priekšrocību maksimālu izmantošanu un efektivizējot datu apmaiņu, tai skaitā, saslēdzoties ar Datu izplatīšanas un pārvaldības platformu (DAGR).

VSAA projekts
Projekts veicinās valsts IKT digitālo transformāciju, modernizējot SAIS atbilstoši uz datiem un pakalpojumiem orientētas arhitektūras principiem. Palielinot procesu automatizācijas līmeni, tiks samazināts manuālais darbs, uzlabota sistēmas veiktspēja, uzticamība un mērogojamība. SAIS apakšsistēmu “Izmaksas” un “Piešķiršana” funkcionālā un datu modeļa pilnveide uzlabos datu kvalitāti, savietojamību un aprēķinu precizitāti, vienlaikus mazinot sistēmas uzturēšanas sarežģītību. Projekts veidos stabilu tehnoloģisko pamatu ilgtspējīgai SAIS attīstībai un turpmākai publiskā sektora IKT modernizācijai.

VDEĀVK projekts
Tiks paplašināta IIS funkcionalitāte un attīstīta integrācijas ar citām informācijas sistēmām, veicinot digitalizācijas priekšrocību maksimālu izmantošanu un efektivizējot datu apmaiņu.

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
LM projekts
Projekts stiprinās personas datu aizsardzību, modernizējot pašvaldību darbu procesus un samazinot manuāli veicamu darbību apjomu gan pašvaldību, gan SIVA pusē, kas ir viens no būtiskākajiem datu apstrādes kļūdu un neatbilstošas piekļuves riska avotiem. Platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis un platforma SIVIS nodrošinās lietotājiem vienotu pieeju datu uzkrāšanā, nodošanā, tādējādi vienādojot datu arhitektūru. Kopumā projekts veidos drošāku un ilgtspējīgāku personas datu apstrādes vidi valsts informācijas sistēmās.
LM platforma DigiSoc, tai skaitā platformas DigiSoc sociālās palīdzības administrēšanas modulis, un SIVA platforma SIVIS ir paaugstinātas drošības informācijas sistēmas un tajās notiek fizisko personu datu apstrāde, t.sk. sensitīvo datu apstrāde. Plānots ievērot visas Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību, kā arī prasības, kas izriet no Latvijas normatīvajiem aktiem, piemēram, Fizisko personu datu aizsardzības likuma, Ministru kabineta  2025. gada 25. jūnija noteikumiem Nr. 397 “Minimālās kiberdrošības prasības”.

VSAA projekts
Projekts stiprinās personas datu aizsardzību, modernizējot SAIS procesus un samazinot manuāli veicamu darbību apjomu, kas ir viens no būtiskākajiem datu apstrādes kļūdu un neatbilstošas piekļuves riska avotiem. Automatizētu funkcionalitāšu ieviešana pakalpojumu izmaksas, valsts budžeta līdzekļu atgūšanas un ZTI izpildrīkojumu izpildes procesos uzlabos datu apstrādes drošību, izsekojamību un kontroli. SAIS apakšsistēmu “Izmaksas” un “Piešķiršana” datu modeļa pilnveide veicinās datu konsekvenci, precizitāti un minimizācijas principa ievērošanu. Kopumā projekts veidos drošāku un ilgtspējīgāku personas datu apstrādes vidi valsts informācijas sistēmās.

VDEĀVK projekts
Paplašinot IIS funkcionalitāti un attīstot integrāciju ar citām informācijas sistēmām, veicinot digitalizācijas priekšrocību maksimālu izmantošanu un efektivizējot datu apmaiņu, tiks uzlabota datu drošība un konfidencialitāte. IIS funkcionalitātes paplašināšanas ietvaros nav paredzētas izmaiņas apstrādājamajā personas datu apjomā un datu glabāšanas termiņā. Faktiski ietekme uz datu aizsardzību ir tīri tehniskas dabas, nevis faktiskā, jo nav paredzēts mainīt personas datu apstrādes faktiskos un tiesiskos apstākļus, izņemot anotācijas 1.3. sadaļā noteikto.

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi