Anotācija (ex-ante)

21-TA-529: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Izglītības likuma 14. panta 8., 11. un 12.1 punkts, Vispārējās izglītības likuma 4. panta 1. punkts, Profesionālās izglītības likuma 7. panta 7. punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumos Nr. 618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība”” (turpmāk – MK noteikumu projekts) izstrādāts ar mērķi pilnveidot izglītības iestāžu darbības akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas norises kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ir būtiski pilnveidot vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanu, ieviest mūsdienu izglītības attīstības tendencēm atbilstošas prasības izglītības iestāžu, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, eksaminācijas centru  darbības un izglītības programmu īstenošanas kvalitātes vērtēšanā.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Atbilstoši Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 541 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis” noteiktajam akreditācijas procesu un izglītības iestādes vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas procesu apmaksā izglītības iestāde, eksaminācijas centrs, cita Izglītības likumā noteiktā institūcija (turpmāk – izglītības iestāde) vai tās dibinātājs. Akreditācijas izdevumos ietilpst akreditācijas ekspertu atlīdzība, ko aprēķina atbilstoši izglītojamo skaitam izglītības iestādē, akreditējamo izglītības programmu skaitam un veidam, kvalifikāciju skaitam. Līdz ar to MK noteikumu projektā precizēti akreditācijas izdevumu aprēķina nosacījumi.
MK noteikumu projektu paredz, ka, Izglītības kvalitātes valsts dienests (turpmāk – dienests) savā tīmekļvietnē publicēs pilnā apjomā, nevis daļēji kā līdz šim, akreditācijas ekspertu komisijas ziņojumu par akreditāciju, kas ļaus visām ieinteresētajām pusēm iegūt informāciju par izglītības iestādes darbību un izglītības programmas īstenošanu, tostarp par sasniegumiem / stiprajām pusēm un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Šāda kārtība arī ievērojami atvieglo un paātrina ziņojumu publiskošanu, tostarp ļaujot tos izmantot izglītības kvalitātes monitoringa procesos.
Ievērojot apstākli, ka pašnovērtējuma ziņojums tiek sagatavots par iepriekšējo mācību gadu, izglītības iestāde analizē savu darbību un katru gadu līdz 1. jūlijam nodrošina pašnovērtējuma ziņojuma iesniegšanu dienestā.
MK noteikumu projektā ir precizēti nosacījumi, novērtējot izglītības iestādes darbību, izglītības iestādes darbību profesionālās ievirzes vai profesionālās pilnveides izglītības programmas īstenošanā, izglītības programmas īstenošanas kvalitātes jomas un izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības kvalitātes jomu, kā arī novērtējot jaunas licencētas izglītības programmas īstenošanas kvalitāti vai izglītības kvalitāti jaunajā akreditētas izglītības programmas īstenošanas vietā,  atbilstoši vērtējot izglītības procesu, saturu, vidi un izglītības iestādes pārvaldību. Šajā gadījumā akreditācijas ekspertu komisija atbilstoši iesniegumā par akreditāciju norādītajam noteiks kvalitātes jomu – “Atbilstība mērķiem”, “Kvalitatīvas mācības”, “Iekļaujoša vide” un “Laba pārvaldība” – kritēriju kvalitātes vērtējuma līmeni.
Tādējādi, novērtējot jaunas licencētas izglītības programmas īstenošanas kvalitāti vai akreditētas izglītības programmas izglītības kvalitāti jaunā īstenošanas vietā, akreditācijas ekspertu komisija vērtēs kvalitātes jomas “Kvalitatīvas mācības” kritēriju “Izglītības programmu īstenošana”, ja vien nebūs iespējams lemt par akreditāciju atbilstoši Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumu Nr. 618 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība” 44. punktā noteiktajam. Šajā gadījumā izglītības iestādei nav jāveic pilna izglītības programmas akreditācija, attiecīgi mazinot administratīvo un finansiālo slogu (paredzot atlīdzību tikai par izdevumiem akreditācijas ekspertiem).
Nolūkā novērst darbību dublēšanos, sinhronizēt izglītības programmu akreditācijas termiņus un mazināt administratīvo un finansiālo slogu izglītības iestādēm, īpaši profesionālās izglītības iestādēm, ir paredzēts, ka, vērtējot izglītības iestādes darbības kvalitāti, vērtē izglītības programmas īstenošanas kvalitāti. Ja izglītības iestāde tiek akreditēta uz sešiem gadiem, atbilstoši novērtējumam uz sešiem gadiem vai uz sešiem gadiem ar nosacījumu pēc diviem gadiem vērtēt šo noteikumu 26. punktā minēto kritēriju, kas novērtēts ar kvalitātes vērtējuma līmeni “jāpilnveido”, ir akreditētas visas akreditācijas laikā īstenojamās izglītības programmas.
Ievērojot, ka līdz 2020. gada 31. decembrim spēkā esošais regulējums – Ministru kabineta 2016. gada 20. decembra noteikumi Nr. 831 “Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju, vispārējās un profesionālās izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība” paredzēja iespēju akreditēt izglītības programmu uz diviem gadiem, balstoties uz līdzīgiem principiem, ir plānots, ka pēc šī termiņa, tiek izvērtēti kritēriji, kuri ir saistīti ar izglītības programmas īstenošanu un materiāli tehnisko nodrošinājumu (t.s. kritēriji, kuru novērtējums bija pamats akreditācijai uz diviem gadiem), un šis programmas tiek akreditētas uz termiņu, kas nepārsniedz izglītības iestādes akreditācijas termiņu.
Risinājuma apraksts
Attīstot izglītības kvalitātes vadības un novērtēšanas sistēmu, ir būtiski pilnveidot vispārējās un profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanu, kā arī izglītības iestādes vadītāja profesionālās darbības novērtēšanu, t.sk. ņemot vērā labāko praksi izglītības kvalitātes vērtēšanā, pašvaldību un izglītības iestāžu ieteikumus.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes (kopā 2246), proti, vispārējās izglītības iestādes (638), profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes (53), profesionālās ievirzes izglītības iestādes (250), profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestādes (593), speciālās izglītības iestādes (44), pirmsskolas izglītības iestādes (668), kā arī to vadītājus un dibinātājus.
Juridiskās personas
Ietekmes apraksts
MK noteikumu projekts ietekmē Izglītības iestāžu reģistrā reģistrētas izglītības iestādes (kopā 2246), proti, vispārējās izglītības iestādes (638), profesionālās pamatizglītības un vidējās izglītības iestādes (53), profesionālās ievirzes izglītības iestādes (250), profesionālās tālākizglītības un pilnveides izglītības iestādes (593), speciālās izglītības iestādes (44), pirmsskolas izglītības iestādes (668), kā arī to vadītājus un dibinātājus.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
-
Cita informācija
-
Sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 12. septembra noteikumos Nr. 541 “Izglītības kvalitātes valsts dienesta maksas pakalpojumu cenrādis””.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
-

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Izglītības kvalitātes valsts dienests, Izglītības iestādes, to dibinātāji.
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
-

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Izglītības kvalitātes valsts dienests, izglītības iestādes, to dibinātāji.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

8.1.5. uz teritoriju attīstību

8.1.6. uz vidi

8.1.7. uz klimatneitralitāti

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

8.1.11. uz veselību

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

8.1.13. uz datu aizsardzību

8.1.14. uz diasporu

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi