Anotācija (ex-ante)

21-TA-835: Saeimas lēmumprojekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Saeimas lēmumprojekts "Par Saeimas piekrišanu balsojumam Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdes sēdē par tiešās rekapitalizācijas instrumenta atcelšanu"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likuma “Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 3.panta pirmās daļas 3.punkts.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir nodrošināt, ka Latvijas pārstāvis Eiropas Stabilitātes mehānisma (turpmāk – ESM) Valdē saņem Saeimas piekrišanu balsojumam par tiešās rekapitalizācijas instrumenta atcelšanu atbilstoši likuma “Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 3.panta pirmās daļas 3.punkta prasībām.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
2017.gada 6.decembrī Eiropas Komisija (turpmāk - EK) publicēja priekšlikumus turpmākai Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanai. To ietvaros EK nāca klajā ar priekšlikumu Padomes regulai par Eiropas Valūtas fonda izveidošanu, kuras mērķis ir integrēt ESM Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā. Vienlaicīgi tika izteikti ierosinājumi ESM darbības un pārvaldības uzlabošanai, kā arī kopīgā atbalsta instrumenta (t.i. kredītlīnijas) nodrošināšanai vienotā noregulējuma fondam ar ESM palīdzību.
Euro zonas valstu vai to valdību vadītāji 2018.gada 14.decembrī Eirosamita laikā apstiprināja ESM reformas nosacījumus, vienlaicīgi paredzot, ka līdz ar kopīgā atbalsta instrumenta ieviešanu tiešās rekapitalizācijas instruments tiks atcelts. Ņemot vērā, ka kopš 2016.gada 1.janvāra Eiropas Savienībā darbību ir uzsācis vienotais noregulējuma mehānisms, kas nodrošina grūtībās nonākušu banku organizētu noregulējumu (t.sk. nodrošinot to rekapitalizāciju) ar minimālām izmaksām nodokļu maksātājiem un tautsaimniecībai, līdz ar kopīgā atbalsta instrumenta izveidošanu vienotā noregulējuma fondam nepieciešamība pēc tiešās rekapitalizācijas instrumenta ir zudusi. Turklāt tiešās rekapitalizācijas instrumenta atcelšana atbrīvo ESM finansiālās aizdošanas kapacitāti, kas tiek novirzīta kopīgā atbalsta instrumentam.
2019.gada 14.jūnijā Euro grupa iekļaujošā formātā panāca plašu vienošanos (angl. broad agreement) par grozījumiem Līgumā par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, kas ievēro 2018.gada decembra politisko vienošanos. Savukārt 2019.gada 4.decembra Euro grupas iekļaujošā formāta sanāksmes laikā tika panākta principā vienošanās (angl. agreement in principle) par ESM reformas pakotni.
2020.gada 30.novembrī Euro grupa iekļaujošā formātā vienojās uzsākt ESM reformas īstenošanu, paredzot, ka Līguma, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, ratifikācijas process būtu jānoslēdz ne vēlāk kā līdz 2022.gada sākumam.
Šā gada 8.februārī Līgums, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, tika parakstīts starp līgumslēdzējpusēm. Šā gada 16.jūnijā Saeima ratificēja Līgumu, ar kuru groza Līgumu par Eiropas Stabilitātes mehānisma dibināšanu, un 22.jūlijā ratifikācijas raksts deponēts depozitārijam.
Šā gada oktobra otrajā pusē tika saņemta aktuālā informācija par ratifikācijas procesu, kas norāda, ka līgumslēdzējpuses ratifikācijas procesu plāno noslēgt šā gada novembra vidū, bet ESM Valdes un Direktoru padomes lēmumi attiecībā uz iekšējiem dokumentiem (t.sk. rezolūciju par tiešās rekapitalizācijas instrumenta atcelšanu) varētu tikt pieņemti šā gada decembra vidū (orientējoši šā gada 13.decembrī).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma „Par Latvijas pārstāvību Eiropas Stabilitātes mehānisma Valdē un Direktoru padomē” 3.panta trešā daļas 3.punkts nosaka, ka Latvijas pārstāvim ESM Valdē un Direktoru padomē iepriekš jāsaņem Saeimas piekrišanu, ja tiek balsots par izmaiņām finansiālās palīdzības instrumentos. Ņemot vērā minēto, lai Latvijas pārstāvis ESM Valdē varētu pārstāvēt Latvijas intereses  un balsot par tiešās rekapitalizācijas instrumenta atcelšanu, nepieciešams saņemt Saeimas piekrišana balsojumam.
Risinājuma apraksts
Ir izstrādāts Saeimas lēmumprojekts, lai saņemtu Saeimas piekrišanu Latvijas pārstāvim ESM Valdē balsot par ESM tiešās rekapitalizācijas instrumenta atcelšanu, atbalstot to.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
-
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
-

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Starptautiskā dokumenta nosaukums
Euro zonas valstu vai to valdību vadītāju 2018.gada 14.decembra Eirosamita paziņojums.
Apraksts
Euro zonas valstu vai to valdību vadītāji 2018.gada 14.decembrī Eirosamita laikā apstiprināja ESM reformas nosacījumus, vienlaicīgi paredzot, ka līdz ar kopīgā atbalsta instrumenta ieviešanu tiešās rekapitalizācijas instruments tiks atcelts.

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.5. 2. tabula. Ar tiesību akta projektu izpildītās vai uzņemtās saistības, kas izriet no starptautiskajiem tiesību aktiem vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumentiem. Pasākumi šo saistību izpildei

Attiecīgā starptautiskā tiesību akta vai starptautiskas institūcijas vai organizācijas dokumenta (turpmāk – starptautiskais dokuments) datums, numurs un nosaukums
Euro zonas valstu vai to valdību vadītāju 2018.gada 14.decembra Eirosamita paziņojums.
Starptautiskās saistības pasākums/uzdevums
Projekta vienība, ar ko izpilda A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
A
B
C
Vai starptautiskajā dokumentā paredzētās saistības nav pretrunā ar jau esošajām Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
-
Cita informācija
-
Skaidrojums
-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi