Anotācija (ex-ante)

Lai īstenotu Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs izvirzīto rīcības virziena  uzņēmējdarbības vide eksportspējai izvirzītos mērķus, nepieciešams atbalstīt kvalitatīvu un eksportspējīgu tūrisma produktu izstrādi un modernizāciju, nodrošinot tūrisma popularizēšanas pasākumus un veicinot mazo un vidējo tūrisma uzņēmumu inovāciju potenciālu.
Konkurējošas, bet vienlaikus uz sadarbību kopīgiem mērķiem vērstas, privātās-publiskās partnerības tīklojumi apliecinājuši savu darbības efektivitāti un spēju panākt lielāku konkurētspēju starptautiskos tirgos. Tādēļ nepieciešams turpināt jau uzsāktās iniciatīvas, taču vērst programmu plašumā, jo ar līdzīgiem atbalsta mehānismiem var panākt lielāku atdevi arī no citiem galamērķiem. Tādējādi arī tiktu novērsta tūrisma piedāvājuma fragmentēšana, tirgvedības rīcību sadrumstalotība. Tas dotu nākamo attīstības soli tūrisma informācijas centriem virzībā uz pilnvērtīgām galamērķu pārvaldes organizācijām, veicinātu uzņēmēju iesaisti stratēģisku lēmumu pieņemšanā par galamērķu virzību.
Ņemot vērā minēto, atbalsta rezultātā plānots veicināt Latvijas uzņēmumu spēju piedāvāt produktus un pakalpojumus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot to konkurētspēju un eksportspēju gan vietējā, gan starptautiskā mērogā.
 

Tiek izveidots atbalsta instruments tūrisma sadarbības tīklu darbības nodrošināšanai un atbalsta sniegšanai komersantiem. Pasākums tiek īstenots, izmantojot tūrisma sadarbības tīklu pieeju, biedrībai vai nodibinājumam apvienojot sadarbības tīkla dalībniekus un  sadarbības partnerus. Sadarbības tīkla dalībnieki ir sīkie, mazie un  vidējie komersanti, kas darbojas vienā reģionā vai vienā tūrisma pakalpojuma grupā, vai tūrisma nozares nišā, vai vienā vērtības ķēdē, kas ir iesaistījušies sadarbības tīklā kā biedri. Sadarbības partneri ir pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas, komersanti, valsts un pašvaldības kapitālsabiedrības, atvasinātas publiskas personas, pašvaldības, biedrības, nodibinājumi, publiskie un akreditētie privātiem muzeji un citas institūcijas, kas iesaistās sadarbības tīkla mērķa sasniegšanā, bet nav sadarbības tīkla biedri.
Pasākums tiek īstenots divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā projektu iesniegumu atlases kārtā finansējums tiek piešķirts Latvijas investīciju un attīstības aģentūrai (turpmāk – aģentūra). Otrās kārtas ietvaros finansējums tiek piešķirts tūrisma sadarbības tīklam, kurš tālāk sniedz atbalstu sadarbības tīkla dalībniekiem, sniedzot atbalstu vietējās un starptautiskās sadarbības sekmēšanas aktivitātēm.
Aģentūra tiek iesaistīta pasākuma īstenošanā, lai attīstītu sadarbības tīklu pieeju tūrisma nozarē un nodrošinātu veiksmīgu pasākuma realizāciju. Aģentūra sniedz konsultatīvu atbalstu potenciālajiem projekta iesniedzējiem, piedalās sadarbības tīkla biedru sanāksmēs, sniedz atbalstu starptautiskās sadarbības veicināšanā, palīdz sadarbības tīkliem organizēt vienotas mārketinga aktivitātes, organizē apmācības, kā arī pirms projekta iesniegšanas sniedz atzinumu par sadarbības tīkla stratēģiju un stratēģijas ieviešanas darbības plānu.  
 
Vispārīgie jautājumi
Pasākuma mērķis ir sekmēt tūrisma nozares eksporta pieaugumu, veicinot saimnieciskās darbības veicēju, Latvijas sīko, mazo un vidējo komersantu spēju piedāvāt tūrisma produktus ar augstāku pievienoto vērtību, paaugstinot to konkurētspēju starptautiskā mērogā.

Pasākuma īstenošanu nodrošina Centrālā finanšu un līgumu aģentūra kā sadarbības iestāde (turpmāk – sadarbības iestāde), Ekonomikas ministrija kā atbildīgā iestāde (turpmāk – atbildīgā iestāde) un aģentūra. Pasākums tiek īstenots divās projektu iesniegumu atlases kārtās. Pirmajā atlases kārtā, kura tiek īstenota ierobežotas projektu iesniegumu atlases veidā, finansējums 600 000 euro apmērā piešķir aģentūrai. Otrā atlases kārta tiek organizēta atklāta projektu iesniegumu atlase, kurā projekta pieteikumus iesniedz biedrības un nodibinājumi – sadarbības tīkli. Sadarbības tīkli nodrošina tālāku atbalsta sniegšanu sadarbības tīkla dalībniekiem un sadarbības partneriem. Otrās kārtas ietvaros pieejamais finansējums ir 5 925 000 euro. Līdz 2029. gada 31. decembrim plānots atbalstīt 120 komersantus.  

Prasības projekta iesniedzējam un projekta iesniegumam
Otrās kārtas ietvaros projekta iesniedzējs iesniedz projekta iesniegumu kādā no sadarbības tīklu veidiem: ģeogrāfiskais (reģionālais) sadarbības tīkls vai tematiskais sadarbības tīkls.
Ģeogrāfiskie (reģionālie) sadarbības tīkli pēc būtības tiek veidoti kādā konkrētā teritorijā un apvieno dažādu sektoru pārstāvjus: tūristu mītnes, lauku tūrisma uzņēmumus, tūrisma operatorus, ēdināšanas iestādes utt. Reģionālajam sadarbības tīklam vēlams piesaistīt arī pašvaldības (piemēram, tūrisma informācijas centrus) vai citus publiskā sektora pārstāvjus, lai nodrošinātu vienotu aktivitāšu ieviešanu visā sadarbības tīklā. Tūrisma produkti var tikt veidoti dažādos tūrisma veidos.
Tematiskie sadarbības tīkli apvieno komersantus visā Latvijas kontekstā un specializējas uz vienu tūrisma veidu. Tematiskajiem sadarbības tīkliem atbalsts tiek piešķirts šādiem tūrisma veidiem: darījuma tūrisma; veselības tūrisma, kultūras un radošo industriju tūrisma un dabas tūrisma sadarbības tīkliem.
Projekta iesniedzējs ir Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra biedrību un nodibinājumu reģistrā reģistrēta biedrība vai nodibinājums, kurš pārstāv ne mazāk kā 25 savstarpēji nesaistītus sīkos (mikro), mazos un vidējos komersantus – sadarbības tīkla dalībniekus. Sadarbības tīkla dalībnieku savstarpēji nesaistītus sīkos (mikro), mazos un vidējos komersantu kopējais neto apgrozījums tūrismā vai saistītajās nozarēs vidēji pēdējo triju gadu laikā ir ne mazāks kā 5 miljoni euro gadā vai 5 miljoni 2019. gadā, kopējiem ieņēmumi no ārvalstu ceļotājiem sadarbības tīkla ietvaros jābūt lielākiem par  1,5 miljoniem euro gadā, kā sadarbības partneris ir piesaistīta vismaz viena pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācija, ne vairāk kā 10 % no sadarbības tīkla  dalībniekiem galvenā pamatdarbības nozare ir mazumtirdzniecība.
Projekta iesniedzējs projekta iesniegumu iesniedz Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā. Projekta iesniegums jāiesniedz noteiktajā termiņā un formā, latviešu valodā, aprēķiniem jābūt norādītiem euro un aritmētiski pareiziem. Projekta iesniedzējs kopā ar projekta iesniegumu iesniedz sadarbības tīkla attīstības stratēģiju un stratēģijas ieviešanas darbības plānu, kuru pirms projekta iesniegšanu sadarbības iestādē rakstiski ir apstiprinājusi aģentūra.
Stratēģijas ietvaros sadarbības tīklam ir jāizstrādā jauns komplekss vai inovatīvs tūrisma produkts. Tūrisma produkts, kā jau skaidrots noteikumu definīciju sadaļā, ir vai nu komplekss produkts (preču un pakalpojumu kombinācija-apvienojums), inovatīvs produkts (pilnībā jauns, uzlabots produkts) vai komplekss tūrisma pakalpojums (ceļojums). Būtiski uzsvērt, ka izstrādājot kompleksu tūrisma pakalpojumu jeb ceļojumu (nevis maršrutu vai vienas dienas ekskursiju), to var izstrādāt un tālāk virzīt tirgū tikai tūrisma operators, kurš ir saņēmis attiecīgu licenci, atbilstoši Tūrisma likumam. Komplekss tūrisma pakalpojums ir vismaz divu dažādu tūrisma pakalpojumu (pasažieru pārvadāšana, izmitināšana, transporta noma vai jebkurš cits pakalpojums) apvienojums viena ceļojuma ietvaros, kuru apvieno viens pakalpojuma sniedzējs, iekļauta nakšņošana vai arī pakalpojums ilgst ilgāk par 24 stundām un pakalpojumi tiek piedāvāti, pārdoti vai par tiem pieprasīta viena iekļaujoša vai kopīga cena. Tādēļ, izvēloties izstrādāt kompleksu tūrisma pakalpojumu, ieteicams sadarbības tīklā kā dalībnieku ieļaut arī kādu tūrisma operatoru.
Sadarbības iestāde atbilstoši projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijiem un vērtēšanas metodoloģijai vērtē projektu pieteikumus pirmās un otrās atlases kārtas ietvaros. Otrās kārtas ietvaros sadarbības iestāde stratēģijas un stratēģijas ieviešanas darbības plāna  vērtēšanā iesaista atbildīgo iestādi. Sadarbības iestāde otrajā atlases kārtā veic projektu iesniegumu ranžēšanu atbilstoši izstrādātajai projektu iesniegumu vērtēšanas metodoloģijai. Ar projekta iesniedzējiem, kuru projektu iesniegumi ieguvuši augstāko punktu skaitu,  sadarbības iestāde slēdz līgumus par projektu īstenošanu pieejamā finansējuma robežās.
  
Atbalstāmās un neatbalstāmās darbības
Otrās kārtas ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības: darbības, kuras ir saistītas ar sadarbības tīkla darbības nodrošināšanu; darbības, kuras saistītas ar komerciālās sadarbības sekmēšanas pasākumiem; tirgus izpēte; pieredzes apmaiņa un zināšanu pārnese; sadarbība ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām, testēšana, prototipēšana, vizītes pie ārvalstu partneriem; mārketinga aktivitātes, ja aktivitātes pēc savas būtības ir plaša mēroga un vispārēja rakstura, vai sniedz labumu plašam dalībnieku lokam; iesaiste starptautiskās sadarbības platformās un citas sadarbības tīkla darbības, kas vērstas uz stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.
Pirmās kārtas ietvaros, aģentūrai tiek atbalstītas šādas darbības: informācijas izplatīšana; konsultatīva atbalsta sniegšana potenciālajiem tūrisma sadarbības tīklu projektu  iesniedzējiem; atzinuma sagatavošana par sagatavoto sadarbības tīkla stratēģiju un stratēģijas ieviešanas darbības plānu; dalība sadarbības tīkla sanāksmēs; atbalsta sniegšana sadarbības tīklam; pārbaužu veikšana; apmācību nodrošināšana un pasākumu un konferenču organizēšana.

Attiecināmās un neattiecināmās izmaksas
Sadarbības tīklam atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas šādas tiešās izmaksas: sadarbības tīkla projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas; sadarbības tīkla projekta īstenošanas personāla atlīdzības; komandējuma izmaksas, tai skaitā transporta, naktsmītnes, dienas naudas izmaksas un ar komandējuma īstenošanu saistītie Covid-19 izdevumi; starptautiskās izstādes vai konferences organizatora noteiktās izmaksas; stenda dizaina izstrādes, stenda izgatavošanas, nomas, uzstādīšanas un stenda darbības nodrošināšanas izmaksas; materiālu transportēšanas izmaksas līdz izstādes, konferenču vai semināru norises vietai un atpakaļ; mārketinga un atpazīstamības veicināšanas izmaksas; tirgus pētījumu izmaksas; pētniecības organizācijas pakalpojuma iegādes izmaksas; izmaksas, kas saistītas ar  Eiropas Klasteru ekselences iniciatīvas novērtējuma saņemšanu; sakaru un informācijas sistēmu pakalpojumu izmaksas; datorprogrammu izmaksas; dalības maksas starptautiskās sadarbības platformās; pieejas tiesību iegāde ārējām datubāzēm, pievienotās vērtības nodoklis, ja atbilstoši attiecīgajiem normatīvajiem aktiem nodokļu un nodevu jomā finansējuma saņēmējs tos nevar atgūt pilnā vai daļējā apmērā un citas izmaksas, ciktāl tās attiecas uz pasākuma īstenošanu.
Pētniecības organizācijas pakalpojuma iegādes izmaksas sadarbības tīkls vai sadarbības tīkla dalībnieks var iekļaut savās attiecināmajās izmaksas, ja tās nodrošina pētniecības organizācija, kura ir reģistrēta Izglītības un zinātnes ministrijas Zinātnisko institūciju reģistrā vai ir reģistrēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstī vai Šveices Konfederācijā kā pētniecības organizācija.
Sadarbības tīkls savās attiecināmās izmaksās var iekļaut izmaksas, kas radušās sadarbības partnerim iesaistoties stratēģijas ieviešanas darbības plānā iekļautajās aktivitātēs. Sadarbības partnera izdevumi šo noteikumu ietvaros netiek uzskatīti par atbalstu.

Aģentūrai atbalstāmo darbību īstenošanai ir attiecināmas šādas tiešās izmaksas: personāla atlīdzības izmaksas; sakaru un informācijas sistēmu pakalpojumu izmaksas; datorprogrammu un to licenču iegādes izmaksas; pasākumu un konferenču organizēšanas izmaksas un reprezentācijas materiālu izmaksas.

Pirmās un otrās kārtas ietvaros finansējuma saņēmējs 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu  līguma noslēgšanas iesniedz sadarbības iestādei plānoto maksājuma pieprasījumu iesniegšanas grafiku.
 
Projekta īstenošanas un finansējuma saņemšanas nosacījumi
Projektu īstenošanas laiks ir līdz 2029. gada 31. decembrim. Projekta īstenošanas laikā sadarbības tīkls var saņemt avansa maksājumu, kas nepārsniedz 35 % no projekta attiecināmajām izmaksām, lai saņemtu avansa maksājumu, sadarbības tīkls iesniedz sadarbības iestādē avansa pieprasījumu un plānotā avansa apjoma pamatojumu.
Sadarbības tīkls pēc aģentūras pieprasījuma iesniedz aģentūrai atskaiti par rādītāju sasniegšanu. Aģentūra drīkst pieprasīt šādu informāciju: atbalstīto komersantu skaits, sadarbības tīkla dalībnieku gada ieņēmumi no ārvalstu ceļotājiem; izstrādāto tūrisma produktu skaits un apraksts; sadarbības veicināšanas aktivitāšu skaits un to apraksts; apkalpoto personu skaita pieaugums; veikto mārketinga aktivitāšu skaits un raksturojums; apraksts par sadarbību ar pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijām; komersantu darbinieku skaitu, kas saņēmuši apmācības pasākuma ietvaros;  sadarbības tīkla dalībnieku vērtējumus par sadarbības tīkla sniegto pakalpojumu kvalitāti; izvērtējumu par veikto mārketinga pasākuma efektivitāti. Aģentūra pēc saviem ieskatiem izvērtē informācijas pieprasīšanas biežumu.  
Projekta ietvaros informācijas apmaiņa notiek Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmā.

 Pušu tiesības un pienākumi
Sadarbības iestādes ir šādi pienākumi: izsludināt projektu atlases pirmo un otro kārtu; kopā ar atbildīgo iestādi vērtēt projektu iesniegumus atbilstoši projektu vērtēšanas kritērijiem un metodoloģijai; slēgt līgumus par projekta īstenošanu; veikt finansējuma saņēmēja iesniegto maksājumu pieprasījumu pārbaudi atbilstoši maksājumu pieprasījumu izvērtēšanas metodoloģijai veikt maksājumus finansējuma saņēmējiem; veikt komercdarbības atbalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un uzskaiti finansējuma saņēmējiem; veikt aktivitāšu ieviešanas uzraudzību.      
Sadarbības iestādes ir šādi tiesības: vienpusēji atkāpties no līguma par projekta īstenošanu, ja finansējuma saņēmējs nepilda līgumu, ja finansējuma saņēmējs projekta īstenošanas laikā apzināti ir sniedzis nepatiesu informāciju, ja finansējuma saņēmējs projektā plānoto darbību īstenošanu nav uzsācis sešu mēnešu laikā pēc līguma noslēgšanas vai citos gadījumos, ko nosaka līgums.
Atbildīgajai iestādes ir šādi pienākumi: ne retāk kā reizi gadā pārskatīt sadarbības tīklu stratēģijas ieviešanas darbības plānus un sasniegtos rezultātus.
Aģentūras ir šādi pienākumi: sniegt atzinumu par sadarbības tīkla stratēģiju un tās ieviešanas darbības plānu; izplatīt informāciju par pasākuma nosacījumiem, veicināt potenciālo finansējuma saņēmēju interesi piedalīties pasākumā; sniegt informāciju potenciālajiem projekta iesniedzējiem par projektu iesniegumu sagatavošanu; ne retāk kā reizi ceturksnī piedalīties tūrisma sadarbības tīkla biedru sanāksmēs; sniegt atbalstu sadarbības tīklam starptautiskās sadarbības veicināšanā; izvērtēt iespēju sadarbības tīkla veikto darbību un izveidoto tūrisma produktu iesaistīšanu valsts tēla veidošanas aktivitātēs; palīdzēt organizēt sadarbības tīkliem vienotas mārketinga aktivitātes;  sniegt konsultatīvu atbalstu sadarbības tīkla projekta  iesniedzējam par iespējām iesaistīties un saņemt finansējumu citās aģentūras pārziņā esošajās atbalsta programmās vai pasākumos; pārbaudīt vai Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk – ERAF) ietvaros projekta īstenošanā nav konstatējamas pazīmes, kas liecina par pieļautu dubultā finansējuma situāciju; nodrošināt apmācības; reizi gadā iesniegt atbildīgajai iestādei izvērtējumu par stratēģijas ieviešanas darbības plāna izpildi un stratēģijas mērķu sasniegšanu; noorganizēt ne mazāk kā divus tīklošanas pasākumus un noslēguma konferenci; pēc pieprasījuma sniegt izvērtējumu par programmas efektivitāti un risinājumiem pasākumā sasniegto rezultātu ilgtspējas veicināšanai; veikt risku izvērtējumu par rādītāju sasniegšanu; izstrādāt sadarbības tīkla dalībnieku apmierinātības un sadarbības tīkla sniegto pakalpojumu kvalitātes novērtēšana  anketu, apkopot rezultātus un nosūtīt sadarbības tīkliem lietošanai; izplatīt informāciju par pasākuma ietvaros sasniegtajiem rezultātiem aģentūras tīmekļa vietnē ne retāk kā reizi ceturksnī; nodrošināt informācijas pieejamību 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.
Sadarbības tīklam ir šādi pienākumi: pēc aģentūras pieprasījuma iesniegt aģentūrai pieprasītos rādītājus; nodrošināt stratēģijas ieviešanas darbības plānā noteikto rādītāju sasniegšanu; izstrādāt iekšējo kārtību interešu konflikta, krāpšanas, korupcijas risku un dubultā finansējuma novēršanai; izstrādāt kārtību atbalsta piešķiršanai sadarbības tīkla dalībniekiem; nodrošināt aktuālās informācijas ievietošanu tīmekļvietnē par projekta īstenošanas gaitu ne retāk kā reizi ceturksnī; veikt komercdarbības atbalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un uzskaiti sadarbības tīkla dalībniekiem; pirms atbalsta piešķiršanu sadarbības tīkla  dalībniekam pārbaudīt atbilstību nosacījumiem; nodrošināt informācijas pieejamību 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas.      
Sadarbības tīklam ir šādi tiesības:  nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus stratēģijas ieviešanas darbības plānā, saskaņojot to ar aģentūru; saņemt Eiropas Klasteru ekselences iniciatīvas novērtējumu; saņemt avansa maksājumu.
  
Ar komercdarbības atbalsta saņemšanu saistītie nosacījumi
Komercdarbības atbalsts izmaksu segšanai tiek sniegts saskaņā ar Eiropas Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.panta piemērošanu de minimis atbalstam un normatīvajiem aktiem par de minimis. Pirmās un otrās kārtas ietvaros komercdarbības atbalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un uzskaiti finansējuma saņēmējam veic sadarbības iestāde. Otrās kārtas komercdarbības atbalsta piešķiršanu, aprēķināšanu un uzskaiti sadarbības tīkla dalībniekiem veic finansējuma saņēmējs. Sadarbības tīkls un sadarbības tīkla dalībnieki nesaņem un neparedz saņemt atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām citu programmu ietvaros no Eiropas Savienības vai citiem publiskajiem līdzekļiem.

Vienam sadarbības tīkla projekta iesniegumam maksimāli pieļaujamais ERAF finansējuma apmērs ir 740 625 euro. Pasākuma ietvaros viens sadarbības tīkla dalībnieks viena vienota uzņēmuma līmenī var saņemt pakalpojumus no finansējuma saņēmēja kā de minimis atbalstu ne vairāk kā 50 000 euro ERAF finansējuma apmērā. Finansējuma intensitāte no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām ir 95 %.

Lai novērstu interešu konfliktu atbalsta piešķiršanā sadarbības tīkla dalībniekam, projekta ietvaros iesaistītās personas, kas piedalās lēmuma pieņemšanas procesā par atbalstāmo darbību finansēšanu, paraksta apliecinājumu, ka situācijās, ja atradīsies interešu konfliktā, nepiedalīsies lēmuma pieņemšanā un atturēsies no balsošanas.