Anotācija (ex-ante)

Atbilstoši e-pierādījumu regulas 31. pantam katra dalībvalsts līdz 2025. gada 18. augustam paziņo Eiropas Komisijai: 1) iestādi vai iestādes, kuras saskaņā ar savas valsts tiesībām ir kompetentas saskaņā ar 4. pantu izdot, validēt vai pārsūtīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus vai paziņojumus par tiem; 2) iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas citas dalībvalsts vārdā saņemt paziņojumus, ievērojot 8. pantu, un izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus saskaņā ar 16.pantu; 3) iestādi vai iestādes, kas ir kompetentas izskatīt adresātu pamatotus iebildumus saskaņā ar 17. pantu; 4) valodas, kuras tiek akceptētas Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumiem, Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumiem, Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma paziņošanai un pārsūtīšanai izpildes gadījumā saskaņā ar 27.pantu.

E-pierādījumu regulas 15.panta 1.punkts uzliek pienākumu dalībvalstīm nacionālajos tiesību aktos noteikt naudas sodus līdz 2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi, kā arī par ar šo rīkojumu un ar tiem saistīto saglabāto vai sniegto datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes neievērošanu vai nenodrošināšanu.

 

Lai arī e-pierādījumu regula ir tieši piemērojama un tai piemīt tieša iedarbība, tomēr tiesiskās skaidrības labad nozaru likumos ir nepieciešams noteikt pakalpojumu sniedzējiem adresētu vispārēju norādi uz e-pierādījumu regulu, nosakot, ka Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumus un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumus ir izpildāms e-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā. Tādējādi ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 1.pantu ESL tiek papildināts ar 99.2 pantu, nosakot, ka Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu pakalpojumu sniedzējs izpilda e-pierādījumu regulā noteiktajā kārtībā.
Ņemot vērā to, ka e-pierādījumu regulu sāk piemērot ar 2026.gada 18.augustu, ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 5.pantu ESL pārejas noteikumi tiek papildināti ar 19.punktu, nosakot, ka ESL 99.2 pantu piemēro no minētā datuma.

Administratīvie naudas sodi par Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi
Ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 2.pantu ESL tiek papildināts ar 124.1pantu.
ESL 124.1 pantā tiek noteikta administratīvā atbildība par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildi. Administratīvā atbildība piemērojama gadījumos, kad izpildiestāde saskaņā ar e-pierādījumu regulas 16.pantu ir atzinusi par izpildāmu, bet adresāts turpina nepildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu. ESL 124.1 panta gadījumā administratīvo atbildību piemēro elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem ESL 1.panta pirmās daļas 14.punkta izpratnē, domēnu vārdu reģistrācijas pakalpojumu sniedzējiem Ministru kabineta 2022.gada 6.septembra noteikumu Nr. 553 “Augstākā līmeņa domēna ".lv" reģistra un elektroniskās numurēšanas sistēmas uzturētājam izvirzāmās prasības un tā atzīšanas kārtība, un prasības domēnu vārdu reģistrācijas datubāzei” 4.1 punkta un Nacionālās kiberdrošības likuma 1.panta 3.punkta izpratnē vai interneta protokola (IP) numerācijas piešķiršanas pakalpojumu sniedzējiem. Atbilstoši e-pierādījumu regulas 15.panta 1.punktam un Administratīvās atbildības likuma 16.panta sestajai daļai naudas sods tiek noteikts 2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.
Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma neizpildes sekas ir paredzētas e-pierādījumu regulas 16.panta 10.punktā, kas noteic: ja adresāts nepilda savus pienākumus saskaņā ar atzītu Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojumu vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu, kura izpildes nodrošināšanu ir apstiprinājusi izpildes iestāde, minētā iestāde saskaņā ar 15. pantu piemēro naudas sodu. Tādējādi atbilstoši minētajai e-pierādījumu regulas normai rīkojuma neizpildi nav iespējams atrisināt, izdodot administratīvo aktu, līdz ar to šajā sakarā ir nosakāma administratīvā atbildība.
No Regulas 3.panta 17.punkta, 12.panta 1.punkta, 16.panta 1. un 10.punkta izriet, ka ir nosakāma viena iestāde, kura veic šādas funkcijas: 1) saņem paziņojumus no Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izdevējiestādes saskaņā ar e-pierādījumu regulas 8.panta 1.punktu; 2) lemj par Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpildes atteikuma iemesliem saskaņā ar e-pierādījumu regulas 12.panta 1.punktu; 3) veic pārrunas ar izdevējiestādi pirms lēmuma pieņemšanas par kāda atteikuma iemesla izmantošanas saskaņā ar e-pierādījumu regulas 12.panta 3.punktu; 4) pieprasa izpildīt Eiropas e-pierādījumu sniegšanas vai Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojumu tā adresātam pēc izdevējiestādes lūguma, kā arī lemj par rīkojuma izpildes atteikuma iemeslu izmantošanu saskaņā ar e-pierādījumu regulas 16.panta 1.-3. un 6.punktu; 5) piemēro adresātam naudas sodu par atzīta Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma vai Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma neizpildi saskaņā ar e-pierādījumu regulas 16.panta 10.punktu.
Par izpildiestādi šajā kontekstā tiek uzskatīta Valsts policija, kas atbilstoši nacionālajai tiesību sistēmai ir kompetenta piemērot administratīvo atbildību. Arī KPL 918.panta otrajā daļā tiek noteikts, ka Valsts policija ir izpildiestāde e-pierādījumu regulas 3.panta 17.punkta izpratnē, jo pierādījumu vākšana kriminālprocesā primāri ir izmeklēšanas iestādes funkcija, tādēļ arī Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma izpilde ir izmeklēšanas iestādei deleģējama funkcija.
Papildus norādāms, ka šobrīd administratīvā atbildība ir noteikta par citiem, līdzīgiem pārkāpumiem, piemēram, administratīvā atbildība par informācijas nesniegšanu valsts iestādēm ir paredzēta Administratīvo sodu likuma par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā 3.pantā.
Administratīvās atbildības noteikšana ļaus mazināt pārkāpumu skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, pateicoties salīdzinoši augstajam naudas soda apmēram (2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā). Administratīvā atbildība attiecas uz publiski tiesiskajām attiecībām starp pakalpojumu sniedzēju un valsti. Rīkojuma neizpilde bez pamatota iemesla pati par sevi ir sabiedriski bīstams un kaitīgs pārkāpums, jo tas var kavēt vai padarīt neiespējamu pārrobežu kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, tādējādi apdraudot personu dzīvības un veselības saglabāšanas, mantiskās un citas intereses.
Administratīvās atbildības sodi ir izskatīti un konceptuāli atbalstīti TM Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā.
Ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 3.pantu tiek grozīta ESL 125.panta ceturtā daļa, paplašinot Valsts policijas kompetenci administratīvā pārkāpuma procesa veikšanā attiecībā uz ESL 124.1 pantā paredzēto pārkāpumu.


Administratīvie naudas sodi par Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma vai ar tiem saistīto saglabāto vai sniegto datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes neievērošanu vai nenodrošināšanu
Ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 2.pantu ESL tiek papildināts ar 124.2 pantu.
Vispārīgi fizisko personu datu apstrāde ir noregulēta Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulā (ES) Nr. 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (turpmāk - Vispārīgā datu aizsardzības regula). Taču Vispārīgā datu aizsardzības regula saskaņā ar 2.panta 2.punkta d) apakšpunktu nav piemērojama datu apstrādei, ko veic kompetentas iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem, vai izpildītu kriminālsodus, tostarp lai pasargātu no draudiem sabiedriskajai drošībai un tos novērstu. E-pierādījumu regulas 15.panta 1.punkts un 13.panta 4.punkts, lasot tos kopsakarā ar preambulas 67.apsvērumu, uzliek pienākumu dalībvalstīm savos tiesību aktos paredzēt naudas sodus par datu aizsardzības prasību neievērošanu vai nenodrošināšanu. Tādējādi ESL 124.2 pantā tiek noteikti pēc būtības līdzīgi administratīvie naudas sodi, kādi šobrīd ir noteikti Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83.pantā un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 23.pantā. ESL 124.2 pantā paredzētās administratīvās atbildības subjekti ir tie paši, kas noteikti ESL 124.1 pantā.
Eiropas e-pierādījumu sniegšanas rīkojuma un Eiropas e-pierādījumu saglabāšanas rīkojuma un ar tiem saistīto saglabāto vai sniegto datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes neievērošanas vai nenodrošināšanas sekas ir paredzētas e-pierādījumu regulas 13.panta 4.punktā un 15.panta 1.punktā, nosakot, ka par šādu darbību vai bezdarbību dalībvalstīm savos tiesību aktos ir jāparedz naudas sodi. No minētā konstatējams, ka šādu prasību neizpildi nav iespējams atrisināt, izdodot administratīvo aktu, tādējādi šajā sakarā ir nosakāma administratīvā atbildība. Papildus norādāms, ka administratīvā atbildība šobrīd ir noteikta citās jomās par līdzīgiem pārkāpumiem, piemēram, par datu aizsardzības prasību neievērošanu administratīvā atbildība noteikta Vispārīgās datu aizsardzības regulas 83.pantā un Fizisko personu datu aizsardzības likuma 23.pantā. Administratīvās atbildības noteikšana ļaus mazināt pārkāpumu skaitu, apmēru un izplatību sabiedrībā, pateicoties salīdzinoši augstajam naudas soda apmēram (2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā). Administratīvā atbildība attiecas uz publiski tiesiskajām attiecībām starp pakalpojumu sniedzēju un valsti. Datu konfidencialitātes, slepenības un integritātes neievērošana vai nenodrošināšana pati par sevi ir sabiedriski bīstams un kaitīgs pārkāpums, jo tas var apdraudēt gan kriminālprocesa mērķa sasniegšanu, gan arī citu personu pamattiesības, piemēram, tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību.
Atbilstoši e-pierādījumu regulas 15.panta 1.punktam, kā arī Administratīvās atbildības likuma 16.panta sestajai daļai naudas sods tiek noteikts 2% apmērā no pakalpojumu sniedzēja kopējā gada apgrozījuma visā pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.
Ar likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 3.pantu ESL 125.pants tiek papildināts ar jaunu piekto daļu, nosakot, ka administratīvā pārkāpuma lietas uzsākšanu un sagatavošanu izskatīšanai veic Datu valsts inspekcija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata un lēmumu par administratīvās atbildības piemērošanu pieņem Valsts policija. Šāds kompetences sadalījums ir pamatots ar Datu valsts inspekcijas specializāciju datu aizsardzības jomā, kas nodrošina kvalitatīvu un profesionālu pārkāpumu izmeklēšanu. Vienlaikus, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes regulas (ES) 2023/1543 (e-pierādījumu regula) 3. panta 17. punktu un 16. panta 10. punktu, administratīvo sodu par rīkojuma neizpildi ir tiesīga piemērot tikai izpildiestāde. Par izpildiestādi šajā kontekstā tiek uzskatīta Valsts policija, kas atbilstoši nacionālajai tiesību sistēmai ir kompetenta piemērot administratīvo atbildību. Tādējādi piedāvātais regulējums nodrošina atbilstību gan regulas prasībām, gan nacionālajai kompetences sadalei, vienlaikus saglabājot efektīvu administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanu un skaidru atbildības struktūru administratīvā pārkāpuma procesā.
Administratīvās atbildības sodi ir izskatīti un konceptuāli atbalstīti TM Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā.
Atbilstoši likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 5.pantam ESL 124.1 un 124.2 pantā paredzēto administratīvo atbildību sāk piemērot no e-pierādījumu regulas spēkā stāšanās brīža, proti, no 2026.gada 18.augusta.

Likumprojekta “Grozījumi Elektronisko sakaru likumā” 1.pants paredz papildināt ESL ar jaunu 99.1 pantu, kas uzliek pienākumu elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējiem izpildīt ārvalsts tiesību aizsardzības iestāžu pieprasījumu kriminālprocesā, ar kuru lūgts izsniegt domēna vārda reģistrācijas identificējošo informāciju un lietotāju datus. Ar lietotāju datiem (pasūtītāja informāciju) atbilstoši Konvencijas par kibernoziegumiem 18.panta 3.punktam un Otrā papildprotokola 3.panta 1.punktam saprot jebkuru informāciju datu formā vai jebkurā citā formā, ko glabā pakalpojuma sniedzējs saistībā ar saviem pakalpojumu lietotājiem (pasūtītājiem), izņemot datu plūsmu vai satura datus, un ar kuriem var noteikt lietoto komunikācijas pakalpojuma veidu, kā arī pieņemtos tehniskos nosacījumus un pakalpojuma laiku, lietotāja (pasūtītāja) identitāti, pasta vai ģeogrāfisko adresi, telefona un citus kontaktnumurus, informāciju par rēķiniem un maksājumiem, kas pieejama pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu vai noteikumiem, jebkuru citu informāciju komunikācijas iekārtas uzstādīšanas vietā, kas pieejama pamatojoties uz līgumu par pakalpojumu vai noteikumiem. Lietotāju (pasūtītāju) dati, cita starpā, aptver arī informāciju, kas nepieciešama lietotāja (pasūtītāja) identificēšanai, var ietvert noteiktu interneta protokola (IP) adreses informāciju, piemēram, IP adresi, kas izmantota konta izveides laikā, jaunāko pieteikšanās IP adresi vai pieteikšanās IP adreses, kas izmantotas konkrētā laikā (sk. Convention on Cybercrime. Protocol on Xenophobia and Racism. Second Protocol on Enhanced Co-operation and Disclosure of Electronic evidence. Explanatory reports and guidance notes. Council of Europe, 2023. Pieejams: https://rm.coe.int/prems-105223-gbr-2023-convention-cybercrimininalite-a5-web-4-/1680ae7118, 207.lpp.).
Vienlaikus ESL 99.1 pantā ir iekļauts deleģējums Ministru kabinetam izdot noteikumus, nosakot kārtību, kādā ārvalsts tiesību aizsardzības iestādei tiek nodoti lietotāju identifikācijas dati un domēnu vārdu reģistrācijas informācija.