25-TA-2554: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 21. maija noteikumos Nr. 303 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts ""Grozījumi Ministru kabineta 2024. gada 21. maija noteikumos Nr. 303 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto un septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Jāpapildina atbalsta saņemšanas nosacījumi, lai pilnveidotu atbalsta intervenču administrēšanu un īstenošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Patlaban ir spēkā Ministru kabineta 2024. gada 21. maija noteikumi Nr. 303 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība atklātu projektu konkursa veidā Eiropas lauksaimniecības fonda lauku attīstībai investīcijām materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā"" (turpmāk – noteikumi Nr. 303).
Analizējot informāciju par līdz šim izsludinātajām kārtām tiem projektu konkursiem, kuri paredzēti lauksaimniecības nozares attīstībai, kā arī investīciju veicināšanai materiālajos aktīvos, secināts, ka nepieciešams grozīt noteikumus Nr. 303, lai pieejamais finansējums tiktu izmantots raitāk. Ir ļoti svarīgi nodrošināt pietiekamu normatīvo regulējumu, lai novērstu situāciju, ka līdz plānošanas perioda beigām finansējums netiek izlietots pilnībā.
Lauksaimnieki patlaban saskaras ar vairākām nozīmīgām problēmām. Pēdējo gadu laikā laikapstākļi kļuvuši arvien mazāk prognozējami: ilgstošas lietavas, sausums un salnas ir ievērojami ietekmējušas ražas kvalitāti un apjomu. Lielākā daļa saimniecību ir spiestas koncentrēties uz esošo zaudējumu seku novēršanu, nevis jaunu investīciju projektu īstenošanu.
Nozari būtiski ietekmē arī sarežģītā ekonomiskā situācija: augošas ražošanas izmaksas, kredītresursu sadārdzināšanās un tirgus nenoteiktība samazina lauksaimnieku spēju nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu. Tādējādi daudzi investīciju projekti tiek atlikti vai pilnībā atcelti, jo saimniecības nespēj uzņemties papildu saistības.
Turklāt ir novērojama jauno lauksaimnieku aktivitātes samazināšanās. Lielās sākotnējās investīciju izmaksas un nozīmīgais riska līmenis attur jauniešus no jaunu projektu uzsākšanas. Daudzi no viņiem izvēlas neieguldīt jaunos attīstības pasākumos, bet gan saglabāt esošo saimniecību darbību esošajā līmenī, un tas ilgtermiņā kavē nozares attīstību un jauno lauksaimnieku potenciālu.
Lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un citi atbalsta saņēmēji var pilnvērtīgi izmantot pieejamos finanšu resursus, tiktu mērķtiecīgi izlietoti finanšu resursi un veicināta līdzsvarota konkurence starp mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, ir nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 303.
Analizējot informāciju par līdz šim izsludinātajām kārtām tiem projektu konkursiem, kuri paredzēti lauksaimniecības nozares attīstībai, kā arī investīciju veicināšanai materiālajos aktīvos, secināts, ka nepieciešams grozīt noteikumus Nr. 303, lai pieejamais finansējums tiktu izmantots raitāk. Ir ļoti svarīgi nodrošināt pietiekamu normatīvo regulējumu, lai novērstu situāciju, ka līdz plānošanas perioda beigām finansējums netiek izlietots pilnībā.
Lauksaimnieki patlaban saskaras ar vairākām nozīmīgām problēmām. Pēdējo gadu laikā laikapstākļi kļuvuši arvien mazāk prognozējami: ilgstošas lietavas, sausums un salnas ir ievērojami ietekmējušas ražas kvalitāti un apjomu. Lielākā daļa saimniecību ir spiestas koncentrēties uz esošo zaudējumu seku novēršanu, nevis jaunu investīciju projektu īstenošanu.
Nozari būtiski ietekmē arī sarežģītā ekonomiskā situācija: augošas ražošanas izmaksas, kredītresursu sadārdzināšanās un tirgus nenoteiktība samazina lauksaimnieku spēju nodrošināt nepieciešamo līdzfinansējumu. Tādējādi daudzi investīciju projekti tiek atlikti vai pilnībā atcelti, jo saimniecības nespēj uzņemties papildu saistības.
Turklāt ir novērojama jauno lauksaimnieku aktivitātes samazināšanās. Lielās sākotnējās investīciju izmaksas un nozīmīgais riska līmenis attur jauniešus no jaunu projektu uzsākšanas. Daudzi no viņiem izvēlas neieguldīt jaunos attīstības pasākumos, bet gan saglabāt esošo saimniecību darbību esošajā līmenī, un tas ilgtermiņā kavē nozares attīstību un jauno lauksaimnieku potenciālu.
Lai nodrošinātu to, ka lauksaimnieki, pārtikas ražotāji un citi atbalsta saņēmēji var pilnvērtīgi izmantot pieejamos finanšu resursus, tiktu mērķtiecīgi izlietoti finanšu resursi un veicināta līdzsvarota konkurence starp mazajiem, vidējiem un lielajiem uzņēmumiem, ir nepieciešami grozījumi noteikumos Nr. 303.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 303 12.2.1. apakšpunkts paredz atbalstu jaunu būvju būvniecībai un esošo būvju pārbūvei, kā arī būvmateriālu iegādei, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām. Šī norma dublējas ar noteikumu Nr. 303 18.3. apakšpunktu, kas jau detalizēti nosaka attiecināmās izmaksas un precizē piemērošanas nosacījumus saistībā ar būvniecības, pārbūves un būvmateriālu iegādes darbiem, pamatojoties uz līgumiem ar trešajām personām.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un izvairītos no tiesību normu dublēšanās, ir precizēts
noteikumu Nr. 303 12.2.1. apakšpunkts, svītrojot norādi uz līgumiem ar trešajām personām.
noteikumu Nr. 303 12.2.1. apakšpunkts, svītrojot norādi uz līgumiem ar trešajām personām.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 303 13. punkta norma pašlaik attiecināma uz aitkopības saimniecībām, nosakot atbalstu noteikumu Nr. 303 12.3. apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem, kas paredzēti lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai pret lielajiem plēsējiem. Ņemot vērā lielo plēsēju populācijas pieaugumu un līdz ar to apdraudējumu arī citām dzīvnieku sugām, šāds tiesiskais regulējums vairs pilnībā neatspoguļo reālos apstākļus lauksaimniecības nozarē.
Praksē no lielo plēsēju uzbrukumiem arvien biežāk cieš arī liellopu, kazu un biškopības saimniecības, un tas rada nepieciešamību paplašināt atbalsta saņēmēju loku, lai nodrošinātu vienlīdzīgas aizsardzības iespējas visiem lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem.
Praksē no lielo plēsēju uzbrukumiem arvien biežāk cieš arī liellopu, kazu un biškopības saimniecības, un tas rada nepieciešamību paplašināt atbalsta saņēmēju loku, lai nodrošinātu vienlīdzīgas aizsardzības iespējas visiem lauksaimniecības dzīvnieku turētājiem.
Risinājuma apraksts
Precizēts noteikumu Nr. 303 13. punkts, nosakot, ka uz 12.3. apakšpunktā minētajiem ieguldījumiem var pretendēt arī tādas saimniecības, kas saskaņā ar šiem noteikumiem uzskatāmas par lielām lauksaimniecības dzīvnieku saimniecībām, kuru darbību apdraud lielie plēsēji. Precizēts arī noteikumu Nr. 303 2. pielikuma 3.1. apakšpunkts, kas nosaka šo saimniecību atbalsta intensitāti.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 303 19.3. apakšpunkts līdz šim neietvēra ražas novākšanas tehniku, lai gan tā kooperatīvajām sabiedrībām ir būtiska, īpaši dārzkopības un augļkopības nozarēs, kur ražas novākšana bez specializētas tehnikas nav efektīvi nodrošināma.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 303 19.3. apakšpunkts precizēts, nosakot izmaksas par ražas novākšanas tehniku, izņemot graudkopībā izmantojamo ražas novākšanas tehniku.
Problēmas apraksts
Investīciju projektos lauksaimniecības un meliorācijas infrastruktūras attīstība prasa mērķtiecīgu tehnikas iegādi un modernizāciju, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu saimniekošanu. Īpaša uzmanība jāpievērš nelabvēlīgo laikapstākļu, īpaši intensīvu lietavu, radīto seku mazināšanai, jo nepareizi uzturēti grāvji un joslas palielina applūšanas un augsnes erozijas risku.
Nepieciešams veicināt noteikumu Nr. 303 24.2. apakšpunktā minēto precīzo tehnoloģiju ieviešanu lopkopībā, lai nodrošinātu barības kvalitātes uzlabošanu, barības devu plānošanu un kontroli, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu, produktivitāti un reprodukcijas iespējām. Lai šos mērķus sasniegtu, svarīgi ir iegādāties lopbarības sagatavošanas tehniku, tā sekmējot barības kvalitātes uzlabošanu, kā arī tās sagremojamību, vienlaikus mazinot zudumus un vidi ietekmējošos faktorus.
Tāpat nozīmīga ir būvniecības vai pārbūves izmaksu segšana mēslošanas līdzekļu un citu resursu uzglabāšanas būvju izveidei, jo tas ļauj efektīvi apsaimniekot resursus un samazināt mēslošanas līdzekļu lietojumu, vienlaikus mazinot potenciālo negatīvo ietekmi uz vidi.
Kopumā šādas investīcijas veicinātu ražošanas efektivitātes palielināšanos, resursu ilgtspējīgu izmantošanu un vides riska faktoru ietekmes samazinājumu, uzlabojot lauksaimniecības nozares noturību pret klimatiskajām un ekonomiskajām svārstībām.
Nepieciešams veicināt noteikumu Nr. 303 24.2. apakšpunktā minēto precīzo tehnoloģiju ieviešanu lopkopībā, lai nodrošinātu barības kvalitātes uzlabošanu, barības devu plānošanu un kontroli, izmantojot precīzu datu uzskaiti, analīzi un informāciju par lauksaimniecības dzīvnieku identificēšanu, produktivitāti un reprodukcijas iespējām. Lai šos mērķus sasniegtu, svarīgi ir iegādāties lopbarības sagatavošanas tehniku, tā sekmējot barības kvalitātes uzlabošanu, kā arī tās sagremojamību, vienlaikus mazinot zudumus un vidi ietekmējošos faktorus.
Tāpat nozīmīga ir būvniecības vai pārbūves izmaksu segšana mēslošanas līdzekļu un citu resursu uzglabāšanas būvju izveidei, jo tas ļauj efektīvi apsaimniekot resursus un samazināt mēslošanas līdzekļu lietojumu, vienlaikus mazinot potenciālo negatīvo ietekmi uz vidi.
Kopumā šādas investīcijas veicinātu ražošanas efektivitātes palielināšanos, resursu ilgtspējīgu izmantošanu un vides riska faktoru ietekmes samazinājumu, uzlabojot lauksaimniecības nozares noturību pret klimatiskajām un ekonomiskajām svārstībām.
Risinājuma apraksts
Lai atbalstītu lauksaimniekus un mazinātu lietavu radītās sekas, noteikumi Nr. 303 papildināti ar 26.16. apakšpunktu, kurā noteiktas atbalstāmās tehnikas vienības efektīvai un ilgtspējīgākai grāvju un joslu uzturēšanai. Tas ļauj ieguldījumus plānot mērķtiecīgi, vienlaikus dodot gan ekonomisku, gan vides ilgtspējīgu ieguvumu.
Lai veicinātu precīzo tehnoloģiju ieviešanu lopkopībā un uzlabotu barības kvalitāti, noteikumi Nr. 303 atbilstoši papildināti ar 26.17. apakšpunktu, kas paredz izmaksu iekļaušanu par lopbarības sagatavošanas tehniku. Šāda tehnika veicina efektīvāku resursu izmantošanu, uzlabo barības devu plānošanu un kvalitāti, kā arī samazina lopkopības ražošanas izmaksas.
Savukārt jaunais noteikumu Nr. 303 26.18. apakšpunkts paredz atbalstu būvniecības vai pārbūves izmaksām mēslošanas līdzekļu un citu resursu uzglabāšanas būvju izveidei, jo tas nodrošina efektīvu resursu apsaimniekošanu un samazina mēslošanas līdzekļu lietojumu. Šāds risinājums sekmē gan vides aizsardzību, gan lauksaimniecības saimniecību konkurētspēju, veicinot atbildīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu.
Kopumā minētie grozījumi lauksaimniekiem dod iespēju kompleksi īstenot precīzās lauksaimniecības principus, samazinot klimata apdraudējumu ietekmi, palielinot ražošanas efektivitāti un veicinot vides resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Lai veicinātu precīzo tehnoloģiju ieviešanu lopkopībā un uzlabotu barības kvalitāti, noteikumi Nr. 303 atbilstoši papildināti ar 26.17. apakšpunktu, kas paredz izmaksu iekļaušanu par lopbarības sagatavošanas tehniku. Šāda tehnika veicina efektīvāku resursu izmantošanu, uzlabo barības devu plānošanu un kvalitāti, kā arī samazina lopkopības ražošanas izmaksas.
Savukārt jaunais noteikumu Nr. 303 26.18. apakšpunkts paredz atbalstu būvniecības vai pārbūves izmaksām mēslošanas līdzekļu un citu resursu uzglabāšanas būvju izveidei, jo tas nodrošina efektīvu resursu apsaimniekošanu un samazina mēslošanas līdzekļu lietojumu. Šāds risinājums sekmē gan vides aizsardzību, gan lauksaimniecības saimniecību konkurētspēju, veicinot atbildīgu un ilgtspējīgu saimniekošanu.
Kopumā minētie grozījumi lauksaimniekiem dod iespēju kompleksi īstenot precīzās lauksaimniecības principus, samazinot klimata apdraudējumu ietekmi, palielinot ražošanas efektivitāti un veicinot vides resursu saglabāšanu nākamajām paaudzēm.
Problēmas apraksts
Lai nodrošinātu elastīgāku atbalstu lauksaimniekiem un veicinātu efektīvāku investīciju projektu īstenošanu, noteikumu Nr. 303 27. un 37. punktā ir palielināts attiecināmo izmaksu īpatsvars no 10 līdz 30 procentiem. Šis grozījums attiecas uz dzīvnieku novietņu būvniecības vai pārbūves izmaksām, kas nav tieši minētas citos noteikumu Nr. 303 punktos, kā arī uz izmaksām, kas nav tieši saistītas ar dzīvnieku labturības uzlabošanu, bet ir nepieciešamas projekta mērķa sasniegšanai.
Risinājuma apraksts
Palielinot šo izmaksu robežu, tiek dotas plašākas iespējas projektu īstenotājiem elastīgāk plānot ieguldījumus, nodrošināt efektīvāku un ilgtspējīgāku saimniecību infrastruktūras attīstību, kā arī veicināt lauksaimniecības konkurētspēju un dzīvnieku labturības uzlabošanu ilgtermiņā.
Problēmas apraksts
Ievērojot Finanšu ministrijas atzinumā paustos priekšlikumus, noteikumi Nr. 303 ir jāprecizē, jo
1) 2025. gada 25. jūlijā ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 452 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 386 "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības"", ar kuriem tika grozīts Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 386 nosaukums, to izsakot šādā redakcijā: "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu". Atbilstoši jāprecizē 81. punkts;
2) ievērojot Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 58. panta 4. punktā noteikto, ka "šīs regulas spēkā esības periodam beidzoties, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz 6 mēnešus ilgu pielāgošanās periodu", 90. punkts ir jāpapildina ar atsauci arī uz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktu.
1) 2025. gada 25. jūlijā ir stājušies spēkā Ministru kabineta 2025. gada 22. jūlija noteikumi Nr. 452 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 386 "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības"", ar kuriem tika grozīts Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumu Nr. 386 nosaukums, to izsakot šādā redakcijā: "Kārtība, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu". Atbilstoši jāprecizē 81. punkts;
2) ievērojot Komisijas 2014. gada 17. jūnija Regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu, (turpmāk – regula Nr. 651/2014) 58. panta 4. punktā noteikto, ka "šīs regulas spēkā esības periodam beidzoties, visām atbalsta shēmām, kurām ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šo regulu, atbrīvojums paliek spēkā vēl uz 6 mēnešus ilgu pielāgošanās periodu", 90. punkts ir jāpapildina ar atsauci arī uz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktu.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 303 81. punktā atbilstoši precizēta atsauce uz normatīvo aktu un 90. punkts papildināts ar atsauci uz regulas Nr. 651/2014 58. panta 4. punktu.
Problēmas apraksts
Saskaņā ar līdzšinējo noteikumu Nr. 303 redakciju 107., 108., 108.1, 109. un 110. punktā maksimālais attiecināmo izmaksu apmērs tika noteikts, ņemot vērā ierobežojumus, kas bija saistīti ar citiem punktiem, tostarp 109. punktu, kas paredz vērtēt saimniecību apgrozījumu un ieņēmumus no lauksaimniecības produktu ražošanas. Šāda pieeja nodrošināja detalizētu, bet salīdzinoši sarežģītu atbalsta aprēķināšanas kārtību. Lauksaimniekiem finansējuma bija pieejams līdz noteiktai robežai atbilstoši saimniecības lielumam, taču projektu plānošanā bija mazāk elastības, jo dažādi ierobežojumi un savstarpējās atsauces noteikumos ierobežoja iespējas pielāgot ieguldījumus saimniecības individuālajām vajadzībām un attīstības plāniem.
Risinājuma apraksts
Jaunā punktu redakcija lauksaimniekiem dod skaidrākas un plašākas iespējas investīciju projektu īstenošanā. Ir precizēts maksimālo attiecināmo izmaksu apmērs katrai saimniecību grupai, vienlaikus svītrojot iepriekšējos ierobežojumus, kas saistīti ar citiem noteikumu Nr. 303 punktiem. Tas ļauj lauksaimniekiem vieglāk plānot projektus, izvērtēt finansējuma iespējas un īstenot ieguldījumus atbilstoši savas saimniecības attīstības vajadzībām.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 303 117. punkts paredz, ka Lauku atbalsta dienests nosaka atbalsta pretendenta saistītās personas (tajā skaitā pārbauda, vai tās veido vienu vienotu uzņēmumu) un izvērtē pretendenta atbilstību grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam. Vērtēšana tiek veikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai, kā arī atbilstoši konkrētajiem noteikumiem.
Grūtībās nonākuša statusa izvērtēšana turpmāk attiecībā uz atbalstu lauksaimniecībai netiek piemērota, jo attiecīgajam atbalstam piemērojamais ES regulējums par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ieviešanu (Regula Nr.2021/2115) neparedz šādu obligātu pienākumu. Vienlaikus projektu izvērtēšanā tiek saglabāta un vērtēta pretendenta uzņēmuma dzīvotspēja jeb uzņēmuma spēju turpināt darboties ilgtermiņā, nodrošinot pietiekamus finanšu un citus resursus, lai īstenotu savu darbību un sasniegtu plānotos projekta mērķus.
Grūtībās nonākuša statusa izvērtēšana turpmāk attiecībā uz atbalstu lauksaimniecībai netiek piemērota, jo attiecīgajam atbalstam piemērojamais ES regulējums par Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai ieviešanu (Regula Nr.2021/2115) neparedz šādu obligātu pienākumu. Vienlaikus projektu izvērtēšanā tiek saglabāta un vērtēta pretendenta uzņēmuma dzīvotspēja jeb uzņēmuma spēju turpināt darboties ilgtermiņā, nodrošinot pietiekamus finanšu un citus resursus, lai īstenotu savu darbību un sasniegtu plānotos projekta mērķus.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 303 117. punkts precizēts. Grozījumi atceļ prasību vērtēt atbalsta pretendenta atbilstību grūtībās nonākuša saimnieciskās darbības veicēja statusam, saglabājot tikai saistīto personu noteikšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un ES atbalsta piešķiršanu un uzraudzību.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 303 2. pielikuma redakcija paredz atšķirīgus atbalsta intensitātes līmeņus starp saimniecībām ar dažādu apgrozījumu, un vairākās intervencēs (īpaši LA 4.1.1., LA 4.1.2., LA 4.1.3. un LA 4.1.4.) atbalsta intensitāte lielākām saimniecībām ir ievērojami mazāka. Šāda pieeja nodrošināja diferencētu atbalstu, tomēr praksē tika konstatēts, ka būvniecības un pārbūves izmaksas, kā arī investīcijas modernizācijā un biodrošībā nozīmīgi palielinās neatkarīgi no saimniecības apgrozījuma.
Turklāt jaunākie Lauku atbalsta dienesta un nozares ekspertu vērtējumi liecina, ka būvniecības augošās izmaksas, tehnoloģiju sadārdzinājums un klimata pārmaiņu radītās vajadzības pēc papildu investīcijām (piemēram, SEG emisijas samazināšanā un energoefektivitātē) identiski ietekmē gan mazas, gan lielas saimniecības. Iepriekšējais regulējums šādās situācijās ierobežoja lielāku saimniecību iespējas pilnvērtīgi attīstīt infrastruktūru, ieviest novatoriskus risinājumus un uzlabot dzīvnieku labturību, jo reālais atbalsta apmērs nebija pietiekams, lai segtu nepieciešamās investīcijas.
Turklāt jaunākie Lauku atbalsta dienesta un nozares ekspertu vērtējumi liecina, ka būvniecības augošās izmaksas, tehnoloģiju sadārdzinājums un klimata pārmaiņu radītās vajadzības pēc papildu investīcijām (piemēram, SEG emisijas samazināšanā un energoefektivitātē) identiski ietekmē gan mazas, gan lielas saimniecības. Iepriekšējais regulējums šādās situācijās ierobežoja lielāku saimniecību iespējas pilnvērtīgi attīstīt infrastruktūru, ieviest novatoriskus risinājumus un uzlabot dzīvnieku labturību, jo reālais atbalsta apmērs nebija pietiekams, lai segtu nepieciešamās investīcijas.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 303 2. pielikums ir būtiski precizēts, lai nodrošinātu plašāku un līdzsvarotāku atbalstu visām saimniecībām neatkarīgi no to apgrozījuma.
Galvenie grozījumi paredz atbalsta intensitātes palielinājumu vairākās intervencēs un vienkāršāku pieeju papildu intensitātes piemērošanā.
Piemēram, intervencēs LA 4.1.1. un LA 4.1.2. ir palielināta pamatintensitāte būvniecībai, pārbūvei un stacionāro iekārtu iegādei (no 30–35 procentiem līdz 40 procentiem), kā arī papildu atbalsta intensitāte gados jaunajiem lauksaimniekiem (no 10 līdz 20 procentiem), tādējādi sniedzot lielāku ieguldījumu paaudžu maiņas veicināšanā.
Tāpat paplašināta pieeja papildu intensitātei bioloģiskajām saimniecībām un noteiktām nozarēm (piemēram, augļkopībai, dārzeņkopībai, biškopībai un lopkopībai). Šie grozījumu ļauj mērķtiecīgāk atbalstīt videi saudzīgu un ilgtspējīgu ražošanu.
Jaunā redakcija arī izlīdzina atbalsta intensitātes dažādās intervencēs, radot skaidrāku un saprotamāku struktūru, kā arī atvieglojot projektu plānošanu un pieteikšanu. Kopumā tas veicina plašāku lauksaimnieku piekļuvi investīcijām, sekmē nozares modernizāciju un palielina kopējo konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un vienlīdzīgas iespējas visiem atbalsta pretendentiem.
Galvenie grozījumi paredz atbalsta intensitātes palielinājumu vairākās intervencēs un vienkāršāku pieeju papildu intensitātes piemērošanā.
Piemēram, intervencēs LA 4.1.1. un LA 4.1.2. ir palielināta pamatintensitāte būvniecībai, pārbūvei un stacionāro iekārtu iegādei (no 30–35 procentiem līdz 40 procentiem), kā arī papildu atbalsta intensitāte gados jaunajiem lauksaimniekiem (no 10 līdz 20 procentiem), tādējādi sniedzot lielāku ieguldījumu paaudžu maiņas veicināšanā.
Tāpat paplašināta pieeja papildu intensitātei bioloģiskajām saimniecībām un noteiktām nozarēm (piemēram, augļkopībai, dārzeņkopībai, biškopībai un lopkopībai). Šie grozījumu ļauj mērķtiecīgāk atbalstīt videi saudzīgu un ilgtspējīgu ražošanu.
Jaunā redakcija arī izlīdzina atbalsta intensitātes dažādās intervencēs, radot skaidrāku un saprotamāku struktūru, kā arī atvieglojot projektu plānošanu un pieteikšanu. Kopumā tas veicina plašāku lauksaimnieku piekļuvi investīcijām, sekmē nozares modernizāciju un palielina kopējo konkurētspēju, vienlaikus nodrošinot efektīvāku publisko līdzekļu izmantošanu un vienlīdzīgas iespējas visiem atbalsta pretendentiem.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Noteikumu projektā ietvertie precizējumi attiecībā uz atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tostarp atbalsta tvēruma paplašināšanu un atbalsta intensitātes palielināšanu, tiks ieviesti no Zemkopības ministrijai piešķirtajiem budžeta līdzekļiem, nepārsniedzot kopējo pieejamo finansējumu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Atbalsta pretendents
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme, jo tas paredz vienotu un konsekventu pieeju nosacījumu piemērošanā, piešķirot un administrējot atbalstu. Atbalsta piešķiršana notiks atklāta projektu konkursa kārtībā no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot ieguldījumus materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā saskaņā ar noteikto valsts un Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas kārtību.
Juridiskās personas
- Atbalsta pretendents
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir pozitīva ietekme, jo tas paredz vienotu un konsekventu pieeju nosacījumu piemērošanā, piešķirot un administrējot atbalstu. Atbalsta piešķiršana notiks atklāta projektu konkursa kārtībā no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, paredzot ieguldījumus materiālajos aktīvos 2023.–2027. gada plānošanas periodā saskaņā ar noteikto valsts un Eiropas Savienības finansējuma piešķiršanas kārtību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Tiesību akta projekts neietekmē valsts budžetu un pašvaldību budžetus. Papildu izdevumi vai ieņēmumu samazinājums nav paredzēts.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
Tiesību akta projekts nemaina spēkā esošo tiesību normu sistēmu un nerada pretrunas ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Nē
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
Eiropas Savienības tiesību normas tiek saglabātas nemainīgas.
Zemkopības ministrija ir izvērtējusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, 79. pantā noteiktais tiek izpildīts un piemērots ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 14. punktu, t. i., projektu atlases kritērijiem, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā.
Zemkopības ministrija ir izvērtējusi, ka Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, 79. pantā noteiktais tiek izpildīts un piemērots ar Ministru kabineta 2023. gada 7. marta noteikumu Nr. 113 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējā kārtība lauku un zivsaimniecības attīstībai" 14. punktu, t. i., projektu atlases kritērijiem, kas apstiprināti Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna 2023.–2027. gadam uzraudzības komitejā.
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienests, Zemkopības ministrijaNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība Zemnieku saeima, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija, Biedrības “Latvijas Augļkopju asociācija”, "Latvijas Piensaimnieku Centrālā Savienība", “Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija”, “Lauksaimniecības statūtsabiedrību asociācija”, “Latvijas Jauno zemnieku klubs”, “Latvijas Zemnieku federācija” un “Lauksaimnieku apvienība”Cits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participation/5b62262c-6b68-45e7-907f-2505608674ce
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
Noteikumu projektā ietverto nosacījumu grozījumi izskatīti Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvajā sanāksmē 2025. gada 15. oktobrī. Sanāksmes laikā tika apspriesti svarīgākie priekšlikumi un precizējumi, lai nodrošinātu noteikumu projekta atbilstību nozares vajadzībām un sekmētu tā praktisku ieviešanu. Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju pārstāvji pauda savu viedokli par priekšlikumiem, un daļa no tiem tika ņemta vērā, pilnveidojot noteikumu projektu.
Par dažiem nosacījumu grozījumiem biedrība “Zemnieku saeima” pauda iebildumus, iebilstot pret 109. punkta svītrošanu un atbalsta intensitātes palielinājumu saskaņā ar noteikumu Nr. 303 2. pielikumu.
Par dažiem nosacījumu grozījumiem biedrība “Zemnieku saeima” pauda iebildumus, iebilstot pret 109. punkta svītrošanu un atbalsta intensitātes palielinājumu saskaņā ar noteikumu Nr. 303 2. pielikumu.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Tiesību akta projektam nav identificējamas horizontālās ietekmes. Tas neietekmē vides, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, digitalizācijas vai citas šajā sadaļā minētās jomas.
Pielikumi