Anotācija

[1] 2021. gada 15. aprīļa grozījumu Būvniecības likumā izskatīšanas laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika panākta vienošanās ar būvniecības jomas nevalstiskajām organizācijām, ka ar jēdzienu “būvprojekts”, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamo standartu terminoloģijai, būtu saprotams arī paskaidrojuma raksta un apliecinājuma kartes pielikums. Līdz šiem grozījumiem paskaidrojuma raksts un apliecinājuma karte, kā arī tās pielikumi tika apzīmēti ar jēdzieniem “būvniecības ieceres dokumentācija” vai “būvniecības ieceres dokumenti”. Papildus šā likuma izstrādes laikā tika panākta vienošanās, ka notiek secīga atteikšanās no jēdziena “būvprojekts minimālā sastāvā” – tā vietā lietojot jēdzienu “būvprojekts” vai tā stadiju apzīmējošu jēdzienu, piemēram, “tehniskais projekts” vai “skiču projekts”.

[1] Ievērojot iepriekš minēto, lai nodrošinātu Noteikumos Nr.500 lietotās terminoloģijas atbildību Būvniecības likumam, aizstājot jēdzienu “būvniecības ieceres dokumentācija” ar jēdzienu “būvprojekts”, ar šie grozījumiem:
- tiek svītrots Noteikumu Nr.500 2.10.apakšpunkts – jēdziens “būvniecības ieceres dokumentācija”;
- grozīts Noteikumu Nr.500 12.¹, 12.², 48.¹, 67., 68., 70., 178.punkts, 125.2.¹ un 177.1.apakšpunkts, 4.pielikuma 1.4.apakšpunkts, 5.¹ pielikuma 1.7. un 3.4.apakšpunkts.

Noteikumu Nr.500 2.12.apakšpuntks (jēdziens “būvprojekts minimālā sastāvā”) tiek saglabāts, jo speciālajos būvnoteikumos vēl nav notikusi atteikšanās no šī jēdziena un ar šo noteikumu projektu tiek plānots noteikt, ka būvprojekts minimālā sastāvā atbilst būvprojektam skiču projekta stadijā (sk. Noteikumu projekta 1.106.apakšpunktu). Papildus skaidrojums par šo tiks sniegts problēmas aprakstā Nr.9. Savukārt Noteikumu Nr.500 103.punktā ir veikti nepieciešamie precizējumi, atsakoties no jēdziena “būvprojekts minimālā sastāvā” (sk. Noteikumu projekta 1.78.apakšpunktu). Regulējuma izmaiņas nerada papildus administratīvo slogu.

[2] Ar 2021. gada 15. aprīļa grozījumiem Būvniecības likumā tika skaidri noteikta būvvaldes kompetence, izskatot būvprojektus, kā arī veicot būvdarbu kontroli un pieņemto būves ekspluatācijā (sk. Būvniecības likuma 12. panta 3.², 3.³ un 3.⁴ daļu). Izskatot būvprojektu, būvvalde vērtē un pārbauda tajā ietverto risinājumu atbilstību normatīvo aktu prasībām, ievērojot Būvniecības likuma 12. panta 3.¹ daļā noteikto kompetenci attiecībā uz būvniecības principu un tehniskajām prasībām. Būvvaldes kompetencē ir pārbaudīt un kontrolēt šāda būvniecības principa un šādu tehnisko prasību ievērošanu: 1) arhitektoniskās kvalitātes princips, ciktāl tas attiecas uz būves iekļaušanos ainavā un pilsētvidē; 2) pašvaldības teritorijas plānojumā, lokālplānojumā (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumā (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) noteiktās prasības; 3) normatīvajos aktos noteiktās būves novietojuma prasības. Būvdarbu laikā būvvalde pārbauda patvaļīgas būvniecības vai patvaļīgas ekspluatācijas esamību, speciālajos būvnoteikumos noteiktās būvdarbu veikšanas dokumentācijas esamību, kā arī veic Būvniecības likuma 18. panta ceturtajā daļā noteiktās darbības un pārbauda būvizstrādājumu atbilstību apliecinošo dokumentu esamību un atbilstību normatīvo aktu prasībām, ciktāl tas attiecas uz dokumenta formu un saturu, un vērtē konservācijas vai iepriekšējā stāvokļa atjaunošanas nepieciešamību. Pieņemot būvi ekspluatācijā, būvvalde pārbauda atbilstību būvatļaujā ietvertajiem nosacījumiem (ciktāl tie nav pārbaudīti, izpildot projektēšanas un būvdarbu uzsākšanas nosacījumus), patvaļīgas būvniecības esamību un speciālajos būvnoteikumos noteikto dokumentu, tai skaitā pozitīvu atzinumu (ja tādi nepieciešami saskaņā ar normatīvajiem aktiem), esamību.

Savukārt Noteikumu Nr.500 74.punktā ir noteikts, ka būvvalde, saņemot būvatļaujā norādītos dokumentus, kas apliecina projektēšanas nosacījumu izpildi, pārliecinās, ka būvprojektam ir izstrādātas visas nepieciešamās daļas, būvprojekts atbilst vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, lokālplānojumam (ja tāds ir izstrādāts) un detālplānojumam (ja tas nepieciešams saskaņā ar normatīvajiem aktiem) (izņemot gadījumu, ja būvprojekts attiecas uz nacionālo interešu objektu), kā arī ir saņemta tehnisko noteikumu izdevēja piekrišana būvprojekta risinājumiem. Šis punkts pēc sava tvēruma dublē Būvniecības likuma 12.panta 3.¹ un 3.² daļā noteikto – būvvaldes darbības pārbaudot būvprojektu. Tas pats attiecas arī uz Noteikumu Nr.500 90.punktu. Savukārt attiecībā uz Noteikumu Nr.500 91.punktu – Būvniecības likuma 12.panta 3.¹ daļa skaidri nosaka būvvaldes kompetencei tehnisko prasību un būvniecības principu jomā un ar Ministru kabineta noteikumiem šo kompetenci nevar mainīt. Līdz ar to, attiecīgos Noteikumu Nr.500 punktus, lai nedublētu Būvniecības likuma ietverto regulējumu un neradīto pretrunas ar to, ir nepieciešams svītrot.

[2] Ievērojot Būvniecības likumā noteikto būvvaldes kompetenci, no Noteikumiem Nr.500 ir svītrojams regulējums, kas ir pretrunā iepriekš minētajam vai to dublē – 74., 90. un 91. punkts (sk. Noteikumu projekta 1.63., 1.64. un 1.65.apakšpunktu). Vienlaikus precizēts Noteikumu Nr.500 174.punkts (bija atsauce uz Noteikumu Nr.500 84.punktu). Regulējuma izmaiņas nemaina administratīvo slogu. Papildus, ņemot vērā Valsts vides dienesta priekšlikumus, ir noteikts, ka Valsts vides dienests ir tiesīgs būvniecības informācijas sistēmā izdarīt atzīmi, ka nepiedalīsies būvprojekta skaņošanā, ja būvprojekta risinājumi no vides aizsardzības viedokļa nerada nozīmīgus riskus (regulējums ietvers Noteikumu Nr.500 27.³ punktā). Piemēram, Valsts vides dienests neskaņos I grupas būvju būvprojektus, jo tehniskos noteikumus pamatā tiek dublētas pašvaldību saistošo noteikumu prasības, pamatlietas, kas ir jau noteiktas gan būvnormatīvos, gan vispārējos citos normatīvajos aktos. Tāpat Valsts vides dienests neskaņos labiekārtojumu projektus.

[3] Ar 2021. gada 15. aprīļa grozījumiem Būvniecības likumā tika skaidri noteikti būvprojekta izstrādātāja pienākumi un pienākums slēgt līgumu par projektēšanu. Būvprojekta izstrādātājs ir būvspeciālists vai būvkomersants, kas ir noslēdzis rakstveida līgumu par projektēšanu vai savām vajadzībām veic būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi (projektēšanu), kā arī būvniecības ierosinātājs, kas speciālajos būvnoteikumos noteiktajos gadījumos savām vajadzībām veic būvprojekta vai tā izmaiņu izstrādi (Būvniecības likuma 1.panta 17.punkts). Būvprojekta izstrādātājs nodrošina būvprojekta un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvniecības ierosinātāja un normatīvo aktu prasībām, kā arī piemērojamos standartos noteiktajām prasībām un dokumentācijā ietvertās informācijas savstarpējo atbilstību (Būvniecības likuma 19.² panta pirmā daļa). Savukārt, Noteikumu Nr.500 30.punktā ir noteikts, ka, izstrādājot būvniecības ieceres dokumentus, būvprojektu vai tā daļu, būvprojekta izstrādātājam ir pienākums ievērot būvniecību reglamentējošos normatīvos aktus un tehniskās prasības. Persona nevar izvēlēties ievērot normatīvo aktu prasības. Līdz ar to, tas atsevišķi normatīvajā regulējuma nav jānorāda. Papildus jānorāda, ka arī no būvprojekta izstrādātāja atbildības izriet, ka tas ir atbildīgs par normatīvo aktu ievērošanu. Līdz ar to, Noteikumu Nr.500 30.punkts dublē iepriekš minēto Būvniecības likumā ietverto regulējumu. Par Noteikumu Nr.500 31.punkta, kurā ir noteikts, ka būvniecības ierosinātājs slēdz līgumu par būvprojekta izstrādi ar būvprojekta izstrādātāju – jānorāda, ka pienākums slēgt šādu līgumu izriet jau no būvprojekta izstrādātāja jēdziena, un tas šī iemesla dēļ nebūtu atsevišķi jānorāda Noteikumos Nr.500. Papildus par Noteikumu Nr.500 28.punktu jānorāda, ka speciālie būvnoteikumi nosaka būvprojekta saturu. Vienlaikus arī Būvniecības likuma 16.panta otrajā daļā ir noteikts, ka būvprojektu izstrādā tādā apjomā, kāds noteikts speciālajos būvnoteikumos un ir nepieciešams būvniecības ieceres realizācijai. Būvprojekta izstrādātājs un būvniecības ierosinātājs vienojas par detalizācijas līmeni, kādā izstrādā būvprojektu. Skatoties no šāda aspekta, Noteikumu Nr.500 28.punktā ietvertai regulējums dublē Būvniecības likumā 16.pantā ietverto regulējumu un tā turpmāka esamība praksē var radīt papildus neskaidrības, jo šajā punktā ir uzsvērti tikai atsevišķi būvprojekta izstrādes apjoma aspekti.

[3] Noteikumu Nr. 500 30. un 31. punkts ir svītrojams, jo dublē Būvniecības likuma 1. panta 17. punktu un 19.² panta pirmo daļu, aprakstot būvprojekta izstrādātāja pienākumus, tai skaitā slēgt līgumu par projektēšanu (sk. Noteikumu projekta 1.36. un 1.37.apakšpunktu). Savukārt, Noteikumu Nr.500 28.punkta tiek svītrots, jo dublē Būvniecības likuma 16.panta otro daļu un var radīt praksē tikai papildus neskaidrības. Noteikumu Nr.500 87.punkts tiek svītrots, jo dublē Būvniecības likuma 12.panta 3.⁴ daļu - nosaka objekta pārbaudes apjomu pie pieņemšanas ekspluatācijā. Regulējuma izmaiņas nemaina administratīvo slogu.

[4] Ņemot vērā pēdējā laikā veiktos grozījumus speciālajos būvnoteikumos, salāgojot dažādu būvniecības ieceres realizācijas termiņus, ir pārskatītas būves būvniecības saskaņošanas procedūras, paredzot, ka turpmāk būves būvniecības procesu varēs ierosināt ar paskaidrojuma rakstu vai būvniecības iesniegumu, atsakoties no apliecinājuma kartes, tādējādi samazinot būvniecības ieceres ierosināšanas iesniegumu veidus (sk., piemēram, Ministru kabineta 2021. gada 20. aprīļa noteikumus Nr. 245 “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 “Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi””).

[4] Šī iemesla dēļ atbilstošas izmaiņas ir nepieciešamas arī Noteikumos Nr. 500 – atsevišķās vietās, izslēdzot no regulējuma apliecinājuma karti (sk. Noteikumu projekta 1.6., 1.65. un 1.69. apakšpunktu). Regulējuma izmaiņas nemaina administratīvo slogu.

[5] Pētot Noteikumu Nr.500 piemērošanas praksi, tai skaitā atbildot uz jautājumiem par šo noteikumu piemērošanas aspektiem, ir konstatēts, ka vairāki Noteikumu Nr.500 punkti ir ietverti pēc sava satura neatbilstošā vietā, vadoties no šo noteikumu nodaļu nosaukumu vārdiskās nozīmes, kuros šie punkti ir ietverti. Tas apgrūtina šo noteikumu uztveramību un atsevišķos gadījumos ir radījuši starp būvniecības procesa dalībniekiem nevajadzīgos strīdus par regulējuma piemērošanas aspektiem. Noteikumu Nr.500 III. nodaļa saucas “Būvniecības ieceres sagatavošana un inženierizpētes noteikumi”. Vadoties no šīs nodaļas nosaukuma, šajā nodaļā būtu jābūt regulējumam, kas skar divas jomas - būvniecības ieceres sagatavošanu un inženierizpēti. Skatoties no šāda aspekta, Noteikumu Nr.500 13.¹ punktā ietvertais regulējums, kurš īpaši precizē, ka būvprojekta par būves atjaunošanu, pārbūvi un restaurāciju var izstrādāt tikai ekspluatācijā nodotām būvēm, nav attiecināms uz būvniecības ieceres sagatavošanu un šī iemesla dēļ pēc savas būtības iederētos pie Noteikumu Nr.500 II.nodaļas “Vispārīgais būvniecības process” kā regulējums, kas skar vispārīgo būvniecības procesu. Savukārt Noteikumu Nr.13., 16.-18.punkts regulē tehnisko noteikumu saņemšanu un būvprojekta saskaņošanu jeb darbības, kas skar pašu projektēšanu, un šī iemesla dēļ būtu ietverams Noteikumu Nr.500 IV.nodaļā “Projektēšana”.
Saistībā ar Noteikumu Nr.500 15.punktu būtu nepieciešams norādīt, ka būvvaldes kompetencē, ņemot vērā Būvniecības likuma 12.panta tvērumu, nav pārbaudīt vai ir saņemti tehniskie noteikumi, bet vai būvprojekts ir saskaņots ar visām trešajām personām, kuru tiesības skar attiecīgā būvniecības iecere. Tas vai konkrētās būvniecības ieceres realizācijai ir vai nav nepieciešami tehniskie noteikumi izlemj būvniecības ierosinātājs, nevis būvvaldei būtu jāiejaucas procesā, kura ietvaros, piemēram, būvniecības ierosinātājs civiltiesiskajā kārtībā vienojas ar ārējo inženiertīklu īpašnieku (kā tehnisko noteikumu izdevēju) par darbībām šī tīkla aizsargjoslā. Valsts un pašvaldību institūciju gadījumā, kad šīs institūcijas izdot tehnisko vai īpašos noteikumos, būvvaldei ir jāpārbauda – vai ir šo institūcija saskaņojumi (atļaujas), nevis tehnisko vai īpašo noteikumu esamība vai to derīguma termiņš.

[5] Ievērojot problēmas aprakstā norādīto un sniegto argumentāciju:
- Noteikumu Nr.500 13.punktā ietvertais regulējums tiek pārcelts uz šo noteikumu IV.nodaļu kā 27. punkts (sk. Noteikumu projekta 1.28.apakšpunktu). Precizējot, ka pirms būvprojekta izstrādāšanas būvniecības ierosinātājam ir tiesības saņemt institūciju tehniskos un īpašos noteikumus, ja attiecīgās jomas normatīvie akti nosaka šādu tehnisko noteikumu nepieciešamību vai tie nepieciešami būvniecības ieceres realizācijai. Tehniskos un īpašos noteikumus var saņemt arī projektēšanas nosacījumu izpildes laikā vai, pēc nepieciešamības, veicot būvprojekta izmaiņas.  Papildus, lai mazinātu administratīvo slogu ir paredzēts, ka atsevišķi tehniskie noteikumi par inženierbūvju šķērsošanu vai darbiem šo inženierbūvju aizsargjoslās nav nepieciešami, ja būvniecības informācijas sistēmā ir publicētas tehnisko noteikumu izdevēja tipveida prasības tā inženierbūvju šķērsošanai vai darbībām tā inženierbūvju aizsargjoslā. Izmantojot būvniecības informācijas sistēmā publicētās tipveida prasības inženierbūvju šķērsošanai vai darbībām tā inženierbūvju aizsargjoslā, būvprojekts ir saskaņojums ar inženierbūves īpašnieku vai tiesisko valdītāju atbilstoši Aizsargjoslu likumā noteiktajam, kā arī inženierbūvju šķērsošanas gadījumā līdz objekta nodošanai ekspluatācijā ir saņems atzinums par veikto būvdarbu atbilstību būvprojektā saskaņotajiem tehniskajiem risinājumiem. Tas saskan ar Aizsargjoslu likuma 35.panta sestajā daļā noteikto, ka darbības aizsargjoslā ir saskaņojams un neparedz, ka visos gadījumos šādu darbību veikšanai būtu nepieciešami arī tehniskie noteikumi. Tas ļaus pusēm samazināt administratīvo slogu, vienkāršākos gadījumos atsakoties no tehnisko noteikumu izdošanas. Regulējuma izmaiņas mazina administratīvo slogu būvniecības ierosinātajam un tehnisko noteikumu izdevējiem;
- Noteikumu Nr.500 13.¹ punktā ietvertais regulējums tiek pārcelts uz šo noteikumu II.nodaļu kā 11.¹ punkts (sk. Noteikumu projekta 1.5.apakšpunktu). Regulējuma izmaiņas nemaina administratīvo slogu. Vēršam uzmanību arī uz to, ka tiesu praksē nostiprinātas vairākas atziņas, kas sniedz atbildes par agrāk celto būvju tiesiskuma aspektiem, piemēram, skaidrojot, ka būvniecības dokumentācijas pieprasīšana par būvdarbiem, kas pabeigti vairāk nekā pirms 20 gadiem [minētā atziņa pausta 2011. gadā], pārkāptu tiesiskās stabilitātes principu un šādos gadījumos ir jāaprobežojas ar fakta konstatēšanu par būves esību dabā (skat. Administratīvās rajona tiesas 2011. gada 2. februāra spriedumu lietā Nr. A42885009). Tāpat arī Augstākās tiesas judikatūrā atrodama argumentācija, kur tiesa sava sprieduma motivācijā norāda, ka, vērtējot […] būves celtniecības tiesiskumu, tiesa arī ņem vērā tiesu praksē atzīto norobežošanos līdz 1993. gada 5. aprīlim [Zemesgrāmatu likuma spēkā stāšanās datums] veiktās būvniecības tiesiskuma pārvērtēšanā, kas radītu tiesisko nestabilitāti un ievērojami apgrūtinātu īpašuma tiesību iegūšanu (skat. Augstākās tiesas 2016. gada 2. februāra spriedumu lietā Nr. SKA-141/2016).
Arī likuma "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" tiesību normas, t.i., likuma 18. pants, paredz, ka gadījumā, ja fiziska persona ēkas (būves) ieguvusi pirms 1993. gada 5. aprīļa un tai nav saglabājies īpašuma tiesības apliecinošs dokuments, ēkas (būves) ierakstāmas zemesgrāmatā uz šīs personas vārda vien pamatojoties uz pašvaldības vai Valsts zemes dienesta izziņu.
Tādējādi secināms, ka gan tiesu vara imperatīvi noteikusi tiesiskuma pārvērtējuma ierobežojumus, gan arī likumdevēja mērķis ir nesaistīt pirms attiecīgā laika posma būvēto būvju ierakstīšanu zemesgrāmatās ar būvniecības tiesiskuma jautājumiem. Tas, savukārt, atbilst tiesiskās drošības principa, kas ietver arī tiesiskās stabilitātes elementu, garantiju nodrošināšanai, veidojot paredzamu un stabilu tiesisko vidi. Citiem vārdiem sakot, līdz 1993.gada 5.aprīlim zemesgrāmatā ierakstītā būves uzskatāmas par tiesiskām un pret tām ir jāattiecas kā tādām, kuras ir nodotas ekspluatācijā. Tomēr, skaidrības labad, ņemot vērā regulējuma piemērošanas praksē konstatētos problēmjautājums, tas arī tiek uzvērts īpaši regulējumā, norādot, ka būvprojektu būves atjaunošanai, pārbūvei vai restaurācijai izstrādā arī zemesgrāmatā reģistrētām būvēm (arī gadījumā, ja nav saglabājies attiecīgās būves pieņemšanas esplutācijā akts) ;
- Noteikumu Nr.500 15.punkts tiek svītrots un tajā ietvertais regulējums netiek saglabāts, jo būvvaldes kompetencē, ņemot vērā Būvniecības likuma 12.panta tvērumu, nav pārbaudīt vai ir saņemti tehniskie noteikumi, bet vai būvprojekts ir saskaņots ar visām trešajām personām, kuru tiesības skar attiecīgā būvniecības iecere. Regulējuma izmaiņas samazina administratīvo slogu būvvaldēm;
- Noteikumu Nr.500 16.punktā ietvertais regulējums tiek pārcelts uz šo noteikumu IV.nodaļu kā 27.¹ punkts (sk. Noteikumu projekta 1.29.apakšpunktu). Papildus, lai paātrinātu būvniecības ieceres izstrādes ātrumu, ir mainīts valsts un pašvaldību institūcijām tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas termiņš no 20 kalendārajām dienām uz 11 darba dienām (jeb 15 kalendārajām dienām). Tehnisko un īpašo noteikumu izdošanas termiņu var pagarināt saskaņā ar Administratīvā procesa likumu;
- Noteikumu Nr.500 17.punktā ietvertais regulējums tiek pārcelts uz šo noteikumu IV.nodaļu kā 27.² punkts (sk. Noteikumu projekta 1.30.apakšpunktu). Papildus, lai paātrinātu būvniecības ieceres izstrādes ātrumu, ir mainīts tehnisko noteikumu izdevēju tehnisko noteikumu izdošanas termiņš no 20 kalendārajām dienām uz 11 darba dienām (jeb 15 kalendārajām dienām). Sniedzot pamatojumu, tehnisko noteikumu izdošanas termiņu varēs pagarināt līdz 20 darbadienām. Pārceltais regulējums ir attiecināms uz inženierbūvju īpašniekiem, jo aizsargjoslu regulējums attiecas arī uz punktveida inženierbūvēm, nevis tikai lineārajām inženierbūvēm (piemēram, ārējiem inženiertīkliem) un šobrīd jau regulējuma piemērošanas praksē arī punktveida inženierbūvju gadījumā tehnisko noteikumu izdošanas un būvprojekta saskaņošanas kārtība ir līdzīga kā ārējo inženiertīklu gadījumā.  Tas arī nodrošinās vienotas prasības procesuālās prasības visiem tehnisko noteikumu izdevējiem un ļaus būvniecības procesa dalībniekiem veiksmīgāk plānot būvniecības procesu;
- Noteikumu Nr.500 17.¹ punktā ietvertais regulējums tiek pārcelts uz šo noteikumu IV.nodaļu kā 27.³ punkts (sk. Noteikumu projekta 1.31.apakšpunktu). Papildus, lai paātrinātu būvniecības ieceres izstrādes ātrumu, ir mainīts būvprojekta saskaņošanas termiņš tehnisko noteikumu izdevējiem no 30 kalendārajām dienām uz 15 darba dienām (jeb 21 kalendārajām dienām). Sniedzot pamatojumu, tehnisko noteikumu izdošanas termiņu var pagarināt līdz 20 darbadienām. Pārceltais regulējums ir attiecināms uz inženierbūvju īpašniekiem, jo aizsargjoslu regulējums attiecas arī uz punktveida inženierbūvēm, nevis tikai lineārajām inženierbūvēm (piemēram, ārējiem inženiertīkliem) un šobrīd jau regulējuma piemērošanas praksē arī punktveida inženierbūvju gadījumā tehnisko noteikumu izdošanas un būvprojekta saskaņošanas kārtība ir līdzīga kā ārējo inženiertīklu gadījumā. Papildus attiecīgas regulējums tiek attiecināts arī uz valsts un pašvaldību institūciju saskaņojumiem būvprojektam saistībā ar izdotajiem tehniskajiem noteikumiem būvniecības ieceres realizācijai. Tas arī nodrošinās vienotas procesuālās prasības visiem tehnisko noteikumu izdevējiem un ļaus būvniecības procesa dalībniekiem veiksmīgāk plānot būvniecības procesu;
- Noteikumu Nr.500 18.punktā ietvertais regulējums tiek pārcelts uz šo noteikumu IV.nodaļu kā 27.⁴ punkts (sk. Noteikumu projekta 1.32.apakšpunktu). Pārceltais regulējums ir attiecināms uz inženierbūvju īpašniekiem, jo aizsargjoslu regulējums attiecas arī uz punktveida inženierbūvēm, nevis tikai lineārajām inženierbūvēm (piemēram, ārējiem inženiertīkliem) un šobrīd jau regulējuma piemērošanas praksē arī punktveida inženierbūvju gadījumā tehnisko noteikumu izdošanas un būvprojekta saskaņošanas kārtība ir līdzīga kā ārējo inženiertīklu gadījumā. Tas arī nodrošinās vienotas procesuālās prasības visiem tehnisko noteikumu izdevējiem un ļaus būvniecības procesa dalībniekiem veiksmīgāk plānot būvniecības procesu. Netiek saglabāts regulējums par prognozējām izmaksām, jo attiecīgā prognoze bija tikai indikatīva un pēcāk varēja būtiski atšķirties no faktiskajām izmaksām.  
Ciktāl, tas attiecas uz izmaiņām tehnisko noteikumu izdošanas termiņu un būvprojekta saskaņošanas termiņu, šādas izmaiņas palielinās administratīvo slogu uz šo noteikumu izdevējiem, bet tajā pašā laikā paātrinās būvniecības procesa norisi. Atbilstoši pieejamajai statistikai, piemēram, AS "Sadales tīkls" tehniskos noteikumus izdod vidēji 2-3 kalendāro dienu laikā, VAS "Latvijas Valsts ceļi" 11 kalendāro dienu laikā, SIA "Rīgas gaisma" 9 kalendāro dienu laikā, SIA "Baltcom" 14 kalendāro dienu laikā, SIA "Rīgas ūdens" 10 kalendāro dienu laikā, SIA "TET" 17 kalendāro dienu laikā, VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" 11 kalendāro dienu laikā. Vidēji visā valstī šīs radītājs ir 12,4 kalendārās dienas (2021-2023.gads). Būvprojektu saskaņošanas vidējais laiks  tehnisko noteikumu izdevējiem valstī ir 11,1 kalendārās dienas (2021-2023.gads). No pieejamās statistikas par tehnisko noteikumu izdošanu un būvprojektu saskaņotājiem no šo noteikumu izdevējiem var redzēt, ka visvairāk esošos izdošanas un saskaņošanas termiņus kavē personas, kas šādus noteikumus izdod vismazāk.
Papildus, ņemot vērā ar Noteikumu projektu plānotās izmaiņas Noteikumu Nr.500 III.nodaļas tvēruma, precizētas arī tās nosaukums.

Grozījumi par šo noteikumu 16., 17. un 17.¹ punkta svītrošanu, kā arī par šo noteikumu papildināšanu ar 27.¹, 27.² un 27.³ punktu stāsies spēkā 2025.gada 1.novembrī, lai būtu iespējams laikus pielāgot Būvniecības informācijas sistēmu.

[6] Aizsargjoslu likums par labu inženierbūvju īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem, lai nodrošinātu sabiedrības kopējām vajadzībām nepieciešamo inženierbūvju ekspluatējamību un aizsardzību, nosaka apgrūtinājumus zemes īpašniekiem, kā arī citām personām, ja tās vēlas veikt darbības šo būvju aizsargjoslās. Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35.panta sesto daļu juridiskās un fiziskās personas, veicot aizsargjoslās darbus, kuru dēļ ir nepieciešams objektus aizsargāt no bojājumiem, pārbūvēt vai pārvietot, aizsardzības, pārbūves vai pārvietošanas darbus veic pēc saskaņošanas ar attiecīgā objekta īpašnieku vai valdītāju. Ar minētajām darbībām saistītās izmaksas sedz attiecīgā juridiskā vai fiziskā persona vai — pēc savstarpējas vienošanās — objekta īpašnieks vai valdītājs. Papildus tam saskaņā ar šā likuma septīto daļu juridiskajām un fiziskajām personām aizsargjoslās jāizpilda attiecīgā objekta īpašnieka vai valdītāja likumīgās prasības. Šī regulējuma piemērošanas praksē ir konstatēti gadījumi, kuros šo objektu īpašnieki un tiesiskajiem valdītāji kā nosacījumu būvniecības ieceres saskaņošanai izvirza prasības, kas nav tiešā veidā saistītas ar pieslēgšanos vai atslēgšanos no inženierbūvēm vai to šķērsošanu vai pārcelšanu, vai maksu par darbībām šo objektu aizsargjoslā. Šāda rīcība būtiski aizkavē būvniecības iecere realizāciju un būvniecības ierosinātāju pārsvarā gadījumos nostāda bezizejas situācijā. Tas saistīts ar to, ka būvniecības iecere realizāciju apbūvētā teritorijā neizbēgami būs saistītā ar darbībām viena vai vairāku objektu aizsargjoslās, piemēram, lai pieslēgtos pašvaldības ielai var būt nepieciešams šķērsot ūdensapgādes ārējā inženiertīkla aizsargjoslu. Šobrīd, lai risinātu citus attiecīgo tehnisko noteikumu izdevēju un būvniecības ierosinātāja savstarpējo attiecību tiesiskos aspektus, piemēram, Noteikumu Nr.500 18.punktā ir noteikts, ka inženiertīklu īpašnieki atbilstoši kompetencei nosaka konkrētas prasības būves pieslēgšanai inženiertīkliem vai to šķērsošanai, nevis neskaidras un aptuvenas vai nesaistītas ar konkrēto būvniecības ieceri.

[6] Lai risinātu iepriekš aprakstīto problēmu, ar Noteikumu projekta 1.29.apakšpunktu ir paredzēts Noteikumus Nr.500 papildināt ar 27.⁵ punktu, nosakot, ka inženierbūves īpašnieki vai tiesiskie valdītāji nav tiesīgi pieprasīt maksu par darbībām inženierbūvju aizsargjoslā, kā arī nav tiesīgi pieprasīt veikt darbības, kas nav tieši saistītas ar pieslēgšanas vai atslēgšanos no inženierbūvēm vai to šķērsošanu vai pārcelšanu. Šāds regulējums neietekmēs Aizsargjoslu likuma 35.panta sestajā daļā noteikto, ka, piemēram, objekta pārbūves vai pārvietošanas izmaksas sedz šo darbību ierosinātājs. Papildus tam šāds regulējums arī nenokās pretrunā arī, piemēram, Elektronisko sakaru likuma 30.panta septītajā daļā noteikto, ka elektronisko sakaru tīklu pēc nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma pārvieto par attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieka vai tiesiskā valdītāja līdzekļiem, ja puses nevienojas citādi. Regulējuma esamība nodrošinās izlīdzsvaros ar tiesisko stāvokli starp “priviliģēto” personu un atkarīgo personu, veidā, kas nekaitē aizsargāto objektu turpmāku ekspluatējamībai un vienlaikus nodrošina arī tālākas apbūves iespējamību.

[7] Pirms būvprojekta izstrādāšanas veicami projektēšanas sagatavošanas darbi. Līgumā par projektēšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt. Projektēšanas sagatavošanas darbi ietver būvvietas izpēti un gadījumos, kad plānota esošas būves atjaunošana, pārbūve, konservācija vai restaurācija – būves tehnisko apsekošanu saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumiem Nr. 384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21”. Jāatzīmē, ka līguma par projektēšanu neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums. Projektēšanas uzdevumu sagatavo un paraksta būvniecības ierosinātājs un būvprojekta izstrādātājs, ievērojot Būvniecības likuma 19.¹ panta otrajā daļā noteikto. Papildus tam projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves vai tās daļas lietošanas veidu, lietošanas (ekspluatācijas) noteikumus (tai skaitā plānoto ražošanas procesu, ja tāds ir paredzēts), kā arī prasības būvei, tās inženiertehniskajam un citam aprīkojumam, apdares, energoefektivitātei, vides un akustiskajai kvalitātei un tās iespējamo konstruktīvo risinājumu. Projektēšanas uzdevumā var ietvert arī citu informāciju, kas attiecas uz būvniecības ieceri (piemēram, būvprojekta stadiju). Lai arī iepriekš minēto var izsecināt jau no spēkā esošā būvniecības regulējuma, piemēram, Būvniecības likuma 19.¹ panta otrās daļas, tomēr regulējuma piemērošanas praksē tas rada plašas neskaidrības un pārpratumus – it sevišķi gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs pirmo reizi pasūta projektēšanu.

[7] Šī iemesla dēļ, lai mazinātu pušu savstarpējo strīdus par projektēšanas sagatavošanas darbiem ir lietderīgi papildināt esošo regulējumu ar atbilstošu regulējumu (sk. Noteikumu projekta 1.18., 1.19. un 1.20. apakšpunktu), precizējot, ka:
- pirms būvprojekta izstrādāšanas veic projektēšanas sagatavošanas darbus. Līgumā par projektēšanu norāda, kura no pusēm uzņemas tos veikt. Projektēšanas sagatavošanas darbi ietver izpētes veikšanu atbilstoši būvvietas un iecerētās būves konkrētajai situācijai, tai skaitā būvvietas inženierizpēti un gadījumos, kad plānota esošas būves atjaunošana, pārbūve, konservācija vai restaurācija – būves tehnisko apsekošanu. Projektēšanas sagatavošanas darbi var būt projektēšanas sastāvdaļa;
- līguma par projektēšanu neatņemama sastāvdaļa ir projektēšanas uzdevums, ievērojot Būvniecības likuma 19.¹ panta otrajā daļā noteikto;
- projektēšanas uzdevumā norāda projektējamās būves vai tās daļas lietošanas veidu, lietošanas (ekspluatācijas) noteikumus (tai skaitā plānoto ražošanas procesu, ja tāds ir paredzēts), kā arī prasības būvei, tās inženiertehniskajam un citam aprīkojumam, apdarei, energoefektivitātei, akustiskai un potenciālajiem konstruktīvajiem risinājumiem. Projektēšanas uzdevumā var ietvert arī citu informāciju, kas attiecas uz būvniecības ieceri (piemēram, būvprojekta stadijas vai nepieciešamās atkāpes vai alternatīvos risinājumus no būvnormatīvos noteiktajām prasībām).
Plānotās regulējuma izmaiņas pēc savas būtības nemaina esošo būvniecības jomas regulējumu, bet detalizētāk apskata Būvniecības likuma 16.panta otrajā daļā, Būvniecības likuma 19.¹ panta pirmajā dāļā, otrajā daļā un Būvniecības likuma 19.² panta otrajā daļā noteikto.
Papildus tam, ņemot vērā, ka pušu starpā ir strīdi par būvniecības ierosinātajā lomu būvniecības procesā, tiek paredzēts arī papildus regulējums nosakot, ka būvniecības ierosinātājs atbilstoši projektēšanas līgumam piedalās projektēšanas procesā, sniedzot nepieciešamo informāciju un, ciktāl tas attiecas uz savu izvirzīto prasību pārbaudi, skaņo būvprojekta izstrādātāja piedāvātos risinājumus (sk. Noteikumu projekta 1.27. apakšpunktu). Plānotais regulējums pēc savas būtības apkopo līdzšinējo labo praksi un nemaina tās darbības, kas būtu jāveic pusēm, lai labā ticībā savas kompetences ietvaros sadarbojoties panāktu būvniecības ieceres izstrādi un radīšanu. Vienlaikus jāatzīmē, ka līgumā par projektēšanu var paredzēt arī papildus pienākumus, piemēram, samaksa par kādas būvprojekta stadijas vai tās daļas pabeigšanu, realizācijas termiņiem, papildus konsultantu piesaisti savā pusē ar noteiktām pilnvarām.

[8] Noteikumu Nr. 500 26. punktā un 29.punktā ietvertais regulējums pēc savas būtības regulē vispārējo kārtību un speciālo gadījumu, bet ir izkliedēts normatīvajā tekstā un nav vienkopus. Tas apgrūtina regulējuma uztveramību.

[8] Ar plānotajiem grozījumiem Noteikumu Nr. 500 26. punktā tiek apvienots jau esošais šo noteikumu 26. punktā ietvertais regulējums ar šo noteikumu 29. punktā ietverto regulējumu (sk. Noteikumu projekta 1.26. un 1.35.apakšpunktu). Tas novērš situāciju, ka regulējums, kas pēc savas būtības regulē vispārējo kārtību un speciālo gadījumu ir izkliedēts normatīvajā tekstā un nav vienkopus. Papildu skaidrības labad, ņemot vērā, ka noteiktos gadījumos, kuros būvniecības ierosinātājs arī var projektēt (sk., piemēram, Ministru kabineta 2014. gada 2. septembra noteikumu Nr. 529 “Ēku būvnoteikumi” 12. punktu), tas tiek arī norādīts pašā regulējums. Turklāt, tiek arī skaidri norādīts, ka ražošanas rasējumu izstrādei nav nepieciešams būvspeciālists un tos var izstrādāt arī persona, kurai ir atbilstoša izglītība vai pieredze. Rūpnīca pati ir atbildīga par savas saražotās produkcijas atbilstību būvizstrādājumu regulējumam un šī regulējuma ietvaros piemērojamajiem standartiem. Vienlaikus jānorāda, ka darba projekts ir uzskatāms par būvprojekta sastāvdaļu un šī iemesla dēļ to izstrādāt arī var veikt tikai būvspeciālists, kuram atkarībā no projektējamajiem risinājumiem ir piešķirtas atbilstošas prakses tiesības (sertifikāts).

[9] 2021. gada 15. aprīļa grozījumu Būvniecības likumā izskatīšanas laikā Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tika panākta vienošanās ar būvniecības jomas nevalstiskajām organizācijām, ka būvniecības regulējuma pakāpeniski tiek atsākta būvprojekta stadiju apzīmējumu izmantošana atbilstoši piemērojamos standartos lietotajai terminoloģijai, piemēram, skiču projekts, tehniskais projekts. Lai tas būtu iespējams un katros speciālajos būvnoteikumos nebūtu atsevišķi jānorāda, piemēram, kas ir uzskatāms par skiču projektu, būtu nepieciešams radīt vienotu regulējumu, norādot būvprojekta izstrādes stadijas.

[9] Ievērojot iepriekš minēto, Noteikumu projektā ietverts 1.22.apakšpunkts. Vienlaikus jānorāda, ka Noteikumu Nr. 500 tiek papildināti ar 39.¹ punktu, ņemot vērā Būvniecības likuma 19.² panta piektajā daļā ietverto regulējumu, kā arī, lai nodrošinātu, ka attiecīgā būvprojekta detalizācija atbilst, piemēram, tehniskajam projektam un nemaina tajā ietvertos risinājumus (sk. Noteikumu projekta 1.41.apakšpunktu). Atsevišķi būtu jānorāda, ka būvprojekta stadiju regulējums ir izstrādāts, balstoties uz LVS EN 16310:2020 “Inženiertehniskie pakalpojumi. Ēku, infrastruktūras un rūpniecisko iekārtu inženiertehnisko pakalpojumu aprakstošā terminoloģija”, pārņemot tajā norādīto un būvniecības nozarē pielietoto būvprojekta stadiju dalījumu. Papildus ir jānorāda, ka vadoties no projektēšanas stadiju apraksta būvprojekts minimālā sastāvā atbilst būvprojektam skiču projekta stadijā (sk. Noteikumu projekta 1.106.apakšpunktu). Savukārt būvprojekts, kas tiek iesniegts būvvaldē projektēšanas nosacījumu izpildei, atbilst būvprojektam tehniskā projekta stadijā. Šajā sakarā ir atbilstoši precizēts arī Noteikumu Nr.500 Nr.103.punkts – būvprojektu ar būvprojektu tehniskā projekta stadijā. Regulējuma izmaiņas nerada papildus administratīvo slogu, bet nodrošina esošā regulējuma saskanīgu ar būvniecības jomas standartos lietoto terminoloģiju.

Skaidrības labad, lai nodrošinātu vienotu regulējuma izpratni, būtu arī nepieciešams atsevišķi norādīt, ka kopumā būvprojekta izstrādē ir šādas stadijas un starpstadijas:

a) ieceres definēšana – stadija, kurā tiek apzināta nepieciešamība pēc jauna objekta vai esošā objekta pārbūves un tiek definēti būvniecības ieceres mērķi. Stadijas ietvaros būvniecības ierosinātājs sagatavo tehniski ekonomisko pamatojumu, kas apstiprina ieceres īstenošanas nepieciešamību.
pirmsprojekta uzdevums–stadija, kurā tiek noteiktas objekta galvenās prasības un nepieciešamais izpētes, analīzes, apsekojumi un izvērtējumi:

- nosacījumu definēšana – starpstadija, kurā tiek noteikts vispārīgs darbību kopums un visaptveroši analizētas būvniecības ieceres ierosinātāja un/vai lietotāju prasības;

- priekšizpēte – starpstadija, kurā, ņemot vērā iesaistīto pušu intereses, tiek pētītas reglamentējošās, tehniskās, finanšu un citas iespējas, kas atbilst būvniecības ieceres ierosinātāja un lietotāju mērķiem, prasībām, plāniem, resursu vai citiem ierobežojumiem;

- projekta uzdevums – starpstadija, kurā tiek detalizēti noteikti, analizēti un dokumentēti būvniecības ieceres ierosinātāja vai  lietotāju mērķi, prasības, plāni un ierobežojumi kontekstā ar normatīvajām prasībām un apbūves noteikumiem finansiālo kapacitāti un laika grafiku. Starpstadijas noslēgumā iegūstams skaidri definēts uzdevums ar projektēšanas nosacījumiem plānoto projekta programmu un sagatavi projekta izpildes plānam;

b) projektēšana – stadija, kurā būvniecības ieceres ierosinātāja un/vai lietotāju mērķi un prasības, kā arī attiecīgās normatīvās prasības tiek ietvertas dokumentu kopumā, kuru normatīvos noteiktajā kārtība jāsaskaņo pirms projekta īstenošanas:

- projekta koncepcija – stadija, kurā plānošanas risinājumu līmenī tiek izstrādāta un shematiski attēlota objekta novietne,  plāni, telpiskie apjomi, kas dod   priekšstatu par objekta veidolu un izvietojumu būvniecībai paredzētajā teritorijā (zemes gabalā);

- skiču projekts – stadija, kad objekta projekts ir izstrādāts pakāpē, kas ļauj gūt plašu ieskatu par projekta plānojuma aspektiem, funkcionālo organizāciju, telpisko uzbūvi un izskatu, kā arī dod iespēju veikt stratēģisku izvēli starp funkcionālām koncepcijām un paredzamiem (plānotiem) risinājumiem. Balstoties uz starpstadijas ietvaros iegūtajiem grafiskajiem risinājumiem un dokumentiem atbilstoši būvniecības procesa regulējumam veicama  būvatļaujas projektēšanas nosacījumu saņemšana;

- izvērstais skiču projekts – starpstadija, kurā projekta izstrāde detalizēti atrisinot telpisko plānojumu, principiālo konstruktīvo uzbūvi, atbilstošos arhitektoniskos un tehnoloģiskos risinājumus. Starpstadijā izvērtē atbilstošas būvniecības metodes, izmantojamos materiālus un tipiskas tehniskās detaļas, kas nepieciešamas objekta īstenošanai. Starpstadija lietojama apjomīgu un komplicētu objektu projektu izstrādē, kā arī apvienotās projektēšanas un būvniecības iepirkuma rīkošanai;

- tehniskais projekts – stadija, kurā projekts ir izstrādāts tādā detalizācijas pakāpē, ka var noteikt būvdarbu izmaksas un izvēlēties būvdarbu veicēju, kā arī veikt būvekspertīzi. Tehniskais projekts ir minimālais pamats atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi un būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildei;

- darba projekts – stadija, kurā projekts izstrādāts tādā tehniskās detalizācijas līmenī, kas nodrošina būvdarbu veikšanu, ražošanas rasējumu izstrādāšanu, iekārtu izgatavošanu un to uzstādīšanu. Pirms katra būvniecības posma un konkrētu darbu veikšanas ir jābūt izstrādātam šī posma darba projektam un, ja nepieciešams, veiktai un attiecīgo sadaļu un risinājumu ekspertīzei.

Darba projektā tiek veikta tehniskā projekta risinājumu tālāka detalizācija, kas ir nepieciešama, lai būvdarbu veicējs tiek nodrošināts ar pietiekoši detalizētiem rasējumiem, kā arī lai rūpnieciski izgatavojamām konstrukcijām varētu izstrādāt nepieciešamos ražošanas rasējumus.  Darba projekta izstrādātājs ir uzskatāms par detalizācijas izstrādātāju Būvniecības likuma 19.² panta piektās daļas izpratnē un, izstrādājot darba projektu, iegūst saviem spēkiem visu nepieciešamo informāciju. Darba projekta izstrādātājs uzņemas atbildību par izstrādāto būvprojektu vai tā sadaļu, kļūstot par būvprojekta izstrādātāju.

Darba projektam ekspertīze ir veicama, ja darba projektā tiek ieviestas tehniskā projekta izmaiņas tādā apjomā, kad būvekspertīzi paredz Noteikumu Nr.500 60.punkts, vai citos gadījumos, ja būvniecības procesa dalībnieki par to ir vienojušies.

Prasība izstrādāt projektu tehniskā projekta stadijā pirms atzīmes par projektēšanas nosacījumu izpildi neaizliedz projektu izstrādāt uzreiz darba projekta stadijā. Tādā gadījumā ir pieļaujams izlaist tehniskā projekta stadijas risinājumu noformēšanu un Būvniecības informācijas sistēmā augšupielādēt darba projekta stadijā izstrādātus rasējumus. Tādā gadījumā ekspertīze tiek veikta projektam Darba projekta stadijā.

[10] Turpinot pārvērtēt Noteikumu Nr.500 esošo regulējumu tika secināts, ka šo notiekumu 32.punkts, kas paredz, ka būvkomersants norīko būvprojekta vadītāju, dublē šo noteikumu 34.punkta otro teikumu. Lai novērstu šo dublēšanos, būtu nepieciešams precizēt Notiekumu Nr.500 34.punktu. Papildus tam, ka Noteikumu Nr.500 34.punkta mērķis ir nodrošināt vienotu būvprojekta izstrādes vadību. Skatoties no šī mērķa sasniegšanas aspekta, nav nepieciešams īpaši paredzēt, ka ir nepieciešams norādīt arī būvprojekta daļu izstrādātājus. Šo aspektu puses var brīvi vadīt pašas atbilstoši noslēgtajiem līgumiem. Turklāt no normatīvā regulējuma kontroles aspekta izšķiroša nozīme ir apstāklim, ka projektēšanu ir veikuši tieši būvspeciālisti, un ka tā no viņu puses ir atbilstoši uzraudzīta. Vienlaikus arī par Noteikumu Nr.500 37.punktu, kas skar būvprojekta izstrādi, ir nepieciešams norādīt, ka tas tika radīts ar mērķi nodrošināt saskanīgu viena zemes gabala apbūvi, piemēram, gadījumā, ja dažādās būvniecības ieceres tiek paredzētas vairākas vienas personas ēkas viena zemes gabala robežās, bet nebija paredzēts šo regulējumu attiecināt uz citai personai piederošu lineāro inženierbūvju izbūvi.  Gadījumā, ja būvniecības ierosinātāji ir dažādi un projektētās būves nepiederēs vienai un to pašai personai, kā arī būvniecības ieceres nav savstarpēji saistītas, nav pamats normatīvajā regulējuma īpaši paredzēt vienota ģenerālplāna izstrādi. Tas tikai lieki apgrūtinās būvniecības ierosinātājus un attīstoties Būvniecības informācijas sistēmai jau šobrīd var redzēt, vai uz vienu un to pašu zemes vienību ir plānotas vairākas būvniecības ieceres.

[10] Ievērojot iepriekš sniegto argumentāciju par nepieciešamajām izmaiņām Noteikumu Nr.500 34. un 37.punktā:
- Notiekumu Nr.500 34.punkts precizēts, lai tas nedublētu Noteikumu Nr.500 32.punktu;
- Notiekumu Nr.500 37.punkts, precizēts, norādot, ka tas neattiecas uz gadījumu, ja vienā zemes vienībā kopā ar kādu būvi tiek projektētas arī citai personai piederošas lineārās inženierbūves, bet attiecas uz gadījumu, kas būvniecības ierosinātājs realizē vairākas būvniecības ieceres vienlaicīgi. Papildus, ņemot vērā, ka līdzīga problēmsituācija ir arī gadījumā, ja, piemēram, vienā ēka tiek projektētas vairākas būvniecības ieceres, tiek paredzēts arī, ka gadījumā, ja vienā būvē atsevišķus objektus projektē vairāki būvprojekta izstrādātāji, ciktāl šo objektu būvniecības ierosinātājs ir viena un tā pati persona, tie savstarpēji koordinēt savas darbības. Šādai koordinācijai būtu jānodrošina, ka vairākās būvniecības iecerēs netika paredzēti savstarpēji pretēji risinājumi vienā vietā. 

[11] Būvniecības regulējuma “stūrakmens” ir būvspeciālists, kas ir primāri nodrošina būvniecības procesa atbilstību normatīvo aktu prasībām, radot būvju risinājumus un uzraugot to realizāciju. Esošā regulējuma piemērošanas praksē, izskatot būvspeciālistu disciplinārlietas, ir konstatēts, ka būvspeciālisti nesaredz pietiekami savu profesionālo atbildību par to attiecīgajam būvniecības procesa dalībniekam uzliktās atbildības un pienākumu realizāciju. Atsevišķos gadījumos, piemēram, attiecībā uz būvprojekta izstrādātāja pienākumu pārliecināties, ka tā viņa rīcībā ir pietiekama informācija un ir veikti visi normatīvajos aktos paredzētie izpētes darbi (sk. Būvniecības likuma 16.panta otro daļu), būvspeciālists norāda, ka tas nav viņa pienākums. Lai šādu situāciju novērstu un īpaši uzvērtu, ka būvspeciālistam kā būvniecības regulējuma “stūrakmenim” ir pienākums pārliecināties, ka viņš balsta savu risinājumus un pieņēmumus uz pietiekams informācijas par, piemēram, būves faktisko stāvokli, ir nepieciešams vismaz noteikt, ka būvprojekta daļas vadītājam ir pienākums, izstrādājot esošai būvei vai tās daļai būvprojektu, novērtē būves vai tās daļas tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, veikt vai pieprasīt būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu. Bez šādas papildus informācijas nav sagaidāms, ka izstrādātie risinājumi būs realizējami. Tas var novest pie sabiedrības drošības apdraudējuma vai izmaiņu projekta izstrādes un sekojoša būvniecības procesa sadārdzinājuma.

[11] Ievērojot pie problēmas apraksta sniegto argumentāciju, Noteikumi Nr.500 tiek papildināti ar 38.6.apakšpunktu, nosakot, ka būvprojekta daļas vadītājam ir pienākums, izstrādājot esošai būvei vai tās daļai būvprojektu, novērtēt būves vai tās daļas tehnisko stāvokli un, ja nepieciešams, veikt vai pieprasīt būves vai tās daļas tehniskās apsekošanas atzinumu. Tas nodrošinās Ministru kabineta 2021. gada 15. jūnija noteikumu Nr.384 “Būvju tehniskās apsekošanas būvnormatīvs LBN 405-21” 9.2.apakšpunkta ievērošanu un iespēju vieglāk saukt būvspeciālistu pie disciplināratbildības neievērošanas gadījumā.

[12] Latvijas būvnormatīvs LBN 005-15 "Inženierizpētes noteikumi būvniecībā" (turpmāk - LBN 005-15) nosaka, prasības kādas jāievēro, veicot inženierizpēti, jaunbūvējamu, pārbūvējamu un atjaunojamu būvju projektēšanā, kā arī būvdarbu un ekspluatācijas laikā. Papildus šo jautājumu regulē arī LBN 005-15 3. un 4.punkts. Tajā pašā laikā Notiekumu Nr.500 20.punkts nosaka, ka inženierizpēti veic no jauna būvējamu, pārbūvējamu un atjaunojamu būvju būvprojektam, ja nepieciešams, arī projektējamiem inženiertīkliem, kā arī būvniecības un ekspluatācijas laikā, lai kontrolētu zemes darbu, būves pamatnes un pamatu izbūves atbilstību būvprojektam un laikus prognozētu un novērstu iespējamos būvniecības izraisītos vai veicinātos nelabvēlīgos ģeoloģiskos procesus (piemēram, karstu, noslīdeņus, sufoziju, pārmitrināšanu), kā arī lai noteiktu būves deformācijas. Pēc savas būtības Noteikumu Nr.500 20.punkts dublē iepriekš minētā LBN 005-15 attiecīgos punktus. Tas pats līdzīgi attiecas arī uz Noteikumu Nr.500 21.punktu - LBN 005-15 2.punktu, Noteikumu Nr.500 24.punkts - LBN 005-15 7.punktu. Vienlaikus būtu nepieciešams norādīt, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 5.panta pirmās daļas 1.punkta “c” apakšpunktu Ministru kabinets izdod vispārīgos būvnoteikumus, kuros nosaka gadījumus, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana. Inženierizpētes darbu veicēja ir pienākumi nav uzskatāmi par gadījumiem, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana. Līdz ar to, Noteikumu Nr.500 25.punkts neatbilst iepriekš minētajam deleģējumam un ir svītrojams.

[12] Ievērojot pie problēmas apraksta sniegto argumentāciju, tiek svītrots Noteikumu Nr.500 20., 21., 24. un 25.punkts (sk. Noteikumu projekta 1.21., 1.22., 1.23., 1.24.apakšpunktu). Papildus ir jānorāda, ka atbilstoši Būvniecības likumā ietvertajam deleģējumam tiek saglabāts Noteikumu Nr.500 19.punkts, kurā ir noteikts gadījums, kad nepieciešama inženierizpētes darbu veikšana.  Regulējuma izmaiņas nemaina administratīvo slogu.

[13] Noteikumu Nr.500 vairākās tiesību normās būvekspertīze ir apzīmēta kā "ekspertīze", bet citās kā "būvekspertīze". Šajā sakarā jānorāda, ka saskaņā ar Būvniecības likuma 19.² panta septīto daļu gan būvprojekta ekspertīze, gan būves ekspertīze ir būvekspertīze. 

[13] Lai vienveidotu Noteikumu Nr.500 terminoloģiju un saskaņoto to ar Būvniecības likumā lietoto terminoloģiju, kur tas ir nepieciešams, vārds "ekspertīze" aizstāts ar vārdu "būvekspertīze" (sk., piemēram, Notiekumu projekta 39. un 89.punku). Regulējuma izmaiņas nemaina administratīvo slogu.

[14] Noteikumu Nr.500 56.punktā noteikts būveksperta pienākums dokumentēt būvekspertīzes veikšanas gaitu, savukārt šo noteikumu 58.punkts noteic būveksperta pienākumu saņemto dokumentāciju, kas tika iesniegta būvekspertīzes veikšanai, veiktos aprēķinus un sniegto atzinumu glabāt vismaz 10 gadus, izņemot gadījumu, ja minētie dokumenti ir pieejami būvniecības informācijas sistēmā. Dokumentēšana tiek definēta kā ierakstītas informācijas pastāvīga, sistemātiska vākšana un apstrāde glabāšanai, klasificēšanai, izguvei un lietošanai vai nodošanai citiem. Jebkuras būvekspertīzes gaitā būvekspertam jāvērtē arī dokumentu (piemēram, būvprojekts, būves kadastrālās uzmērīšanas lieta, iepriekš veiktas būvekspertīzes, tehniskās apsekošanas atzinumi, izpilddokumenācija, būvizstrādājumu atbilstību apliecinoši dokumenti u.c.) kopums, lai veiktu atbilstošu analīzi un sniegtu pamatotu būvekspertīzes atzinumu.  Dokumentēšana būvekspertīzes jomā ir būtiska, tās nepieciešamība un obligātums saistīts ar būvekspertīzes procesā veikto darbību izsekojamību, būveksperta spēju pietiekamā apjomā fiksēt faktus un pierādījumus, kuros balstīts viņa būvekspertīzes rezultātā izdarītais secinājums, kā arī ar iespēju nodrošināt būvekspertīzes gaitā veikto pārbaužu, t.sk. mērījumu atkārtojamību, lai nerastos šaubas par iegūto rezultātu ticamību un izdarīto secinājumu pamatotību, jo būvekspertīzes atzinumā ietvertajai informācijai jābalstās uz dokumentēšanu tādā pakāpē, lai no tās nepārprotami varētu pārliecināties par būvekspertīzes atzinuma secinājumu pamatotību. Savukārt būveksperta pienākums glabāt dokumentāciju noteikts būvekspertīzes rezultātā izdarīto secinājumu pamatotības, izsekojamības un nepieciešamības gadījumā arī atkārtotības nolūkā, t.sk., lai būtu iespējams šos dokumentus izgūt. Būvekspertam ir pienākums arī pašam iegūt būvekspertīzes atzinumu pamatojošu informāciju un dokumentus, ja tas nepieciešams, tādēļ pienākums glabāt būvekspertīzes veikšanā izmantoto dokumentāciju un atsaukties uz to būvekspertīzes atzinumā nav aprobežojams tikai ar būveksperta no būvekspertīzes pasūtītāja saņemto dokumentāciju, kā to šobrīd mēdz interpretēt būveksperti, atsaucoties uz Noteikumu Nr.500 58.punktā noteikto. Vienlaikus, lai uzlabotu būvekspertīzes regulējuma uztveramību ir nepieciešams atbilstošo Noteikumu Nr.500 regulējumu pārkārtot - sākot ar tiesībām un gadījumiem, bet beidzot ar kopīgo abiem būvekspertīžu veidiem.

[14] Ievērojot iepriekš minēto, būtu precizējums attiecīgais regulējums nosakot, ka būvekspertam ir pienākums dokumentēt būvekspertīzes veikšanas gaitu tādā pakāpē, lai pamatotu  būvekspertīzes atzinuma secinājumus un nodrošinātu pēcpārbaudes iespējamību (Noteikumu projekta 1.61.apakšpunkts). Vienlaikus Noteikumu Nr.500 V. nodaļa būtu pārkārtojama, lai tā būtu labāk uztverama, sākot ar tiesībām un gadījumiem, bet beidzot ar kopīgo abiem būvekspertīžu veidiem (sk. Noteikumu projekta 1.42. - 1.63.punktu). Papildu skaidrības,  labad, lai novērstu atšķiras esošās interpretācijas par būves būvekspertīzes saturu Noteikumu Nr.500 tiek papildināt ar 2.5.¹ apakšpunktu (Noteikumu projekta 1.1.apakšpunkts), kā arī svītrots Noteikumu Nr.500 63.punkts, jo tam nav juridiskā svara - persona nevar izvēlēties ievērot vai neievērot regulējumu. Noteikumu Nr.500 Nr.41 punkts tiek svītros, jo tas dublē Būvniecības likuma 19.² panta septītajā daļā noteikto, ka būvekspertīzes veicējs nav tiesīgs veikt būvprojekta būvekspertīzi, ja viņš un būvprojekta izstrādātājs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Savukārt attiecībā uz būves ekspertīzi jānorāda, ka var pastāvēt situācija, kurā būvdarbu veicējam, lai pierādītu savas prasības pamatotību ir nepieciešams pašam pasūtīt būves ekspertīzi. Skatoties no šāda aspekta, nav pamata ierobežot iespēju būvdarbu veicējam pasūtīt būves ekspertīzi. Pie tam, šāds ierobežojums būtu pretrunā Noteikumu Nr.500 61.4.apkašpunktam. Par Noteikumu Nr.500 61.3.apakšpunkta grozījumiem ir jānorāda, ka, lai novērstu radušās neskaidrības šajā sakarā, tiek īpaši uzvērts, ka institūcija, kuras pilda būvvaldes funkcijas, līdzīgi kā būvvalde var pieprasīt būves ekspertīzi.

Plānotais jēdziens “būves ekspertīze” nosaka tikai to, kas ir būves ekspertīze, nevis nosaka gadījumus, kad tā ir nepieciešama. Piedāvātais jēdziens “būves ekspertīze” neierobežo tos gadījumus, kad attiecīgo ekspertīzi var veikt vai tā būtu nepieciešama. Noteikumu Nr.500 61.punktā ir noteikti gadījumi, kad ir nepieciešama būves ekspertīze. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka būves ekspertīzei var būtu daudz dažādi uzdevumi, un piedāvātais jēdziena tvērums ļauj uzdot būvekspertīzes veicējam arī sniegt atbildes uz ļoti šauriem (specifiskiem) jautājumiem, tai skaitā: par cēlonisko sakaru; veiktu būvdarbu atbilstību būvprojektā vai piemērojamajos standartos ietvertajām lietošanas drošības un citām būtiskajām būves prasībām. Jebkurā gadījumā, veicot būves ekspertīzi, tās slēdzienam ir jābūt cēloniskā sakarā ar šīs ekspertīzes ietvaros konstatētajiem apstākļiem.

[15] Autoruzraudzība būvniecības procesā atbilstoši šī brīža normatīvajam regulējumam tiek veikta ar mērķi nepieļaut būvniecības dalībnieku patvaļīgas atkāpes no akceptētās ieceres un izstrādātā būvprojekta, kā arī nepieļaut normatīvo aktu un standartu pārkāpumus būvdarbu gaitā (sk. Noteikumu Nr.500 102.punktu). Tomēr, faktiski autoruzraudzība tiek izmantota kā iespēja operatīvi izstrādāt nepieciešamos grozījumus būvdarbu gaitā, operatīvi reaģējot uz apstākļu maiņu vai arī ievērojot objektīvu nepieciešamību. Tāpat autoruzraudzības ietvaros tiek veikta būvprojekta turpmākā detalizācija, papildus rasējumu sagatavošana būvdarbu vajadzībām.  Līdz ar to, no neatkarīgas būvprojekta autora uzraudzības par būvniecības ieceres realizāciju, autoruzraudzība būvniecības procesā ir pārtapusi par rīku izmaiņu projekta izstrādes tiesisko risinājumu. Šāda pieeja pēc savas būtības dublē jau šobrīd būvniecības regulējumā paredzēto iespēju arī būvdarbu laikā veikt un saskaņot izmaiņas būvprojektā, kā arī veikt tālāku būvprojekta izstrādi, sagatavojot darba projektu. Turklāt būtu nepieciešams ņemt vērā, ka primāri par būvdarbu atbilstību būvprojektam ir atbildīgs būvdarbu veicējs (sk. Būvniecības likuma 19.² panta ceturto daļu). Ja būvdarbu veicējs pirms būvdarbu uzsākšanas nav pieprasījis būvprojekta papildu detalizācijas izstrādi, viņš ir atbildīgs par iespējamām sekām, kā arī par attiecīgās detalizācijas nodrošināšanu. Par detalizācijas un tajā ietverto risinājumu atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem atbild detalizācijas izstrādātājs (sk. Būvniecības likuma 19.² panta piekto daļu).

Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka normatīvajā regulējumā ir paredzēta arī obligātā būvuzraudzība, kas primāri nodrošina būvdarbu veicēja uzraudzību, pārliecinoties, ka būvdarbi notiek atbilstoši normatīvo aktu prasībām un ievērojot būvprojektu, attiecīgi būvuzraudzības  uzdevums ir nepieļaut būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu pārkāpumus un atkāpes no būvprojektā un darbu veikšanas projektā noteiktajām un citām darbu veikšanas tehnoloģijām (sk. Noteikumu Nr.500 117.punktu). Skatoties no būvdarbu kontroles aspekta, jau ir paredzēts tiesiskais ietvars papildus būvdarbu kontrolei. Būvprojekta autora uzraudzība būtu uzskatāma par papildus uzraudzību, pārliecinoties, ka būvdarbu veicējs pareizi izprot būvprojekta risinājumus. Ņemot vērā, ka būvuzraudzība nodrošina pietiekami efektīvu uzraudzību par būvdarbu procesu, kā arī faktu, ka saskaņā ar Būvniecības likuma regulējumu būvinspektori veic kontroli par būvdarbiem, nodrošinot sabiedrības interešu aizstāvību, nav nepieciešama obligātā autoruzraudzība. 

No otras puses autoruzraudzība dēļ šī jēdziena līdzības ar autora jēdzienu tiek saistīta ar Autortiesību likumā noteikto autora tiesību realizāciju - pretdarbību jebkurai sava darba izkropļošanai, sagrozīšanai vai citādai pārveidošanai, kā arī tādai autora tiesību aizskaršanai, kas var kaitēt autora godam vai cieņai (sk. Autortiesību likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktu). Nenoliedzami būvprojekta autoram ir šādas tiesības. Tomēr, šīs tiesības regulē  Autortiesību likums un tās šī iemesla dēļ, ciktāl tas nav saistīts ar būvniecības regulējuma mērķa sasniegšanu (sk. Būvniecības likuma 2.pantu), nav tiešas nozīmes uz kvalitatīvas dzīves vides radīšanu. Vienlaikus būtu nepieciešams arī norādīt, ka būvvaldes kompetencē nav Autortiesību likumā noteikto autora tiesību aizsardzība. Līdzīgi kā būvvaldes kompetencē nav būvniecības procesa dalībnieku savstarpējo civiltiesisko strīdu izšķiršana.
 

[15] Ievērojot pie problēmas apraksta sniegto argumentāciju, Noteikumu projektā ir ietverts regulējums autoruzraudzības tiesiskā regulējuma pilnveidei.
Būtu jānorāda, ka tiesību akta projekta regulējums ir komplekss. Noteikumos tiek pilnveidots regulējums projektēšanai, definējot projektēšanas posmus, katra posma mērķi un skaidri nosakot, ka projektēšana beidzas ar būves nodošanu ekspluatācijā. Būvprojekta detalizācija, papildus rasējumu sagatavošana, izmaiņu veikšana būvprojekta ir sākotnējās projektēšanas turpinājums. Vienlaicīgi autoruzraudzība ir būvprojekta autora papildus uzraudzība, kas tiek īstenota būvdarbu posmā, pārliecinoties par pareizo būvprojekta risinājumu realizāciju, kā arī sniedzot atbalstu būvdarbu veicējam attiecībā uz atbilstošo būvizstrādājumu izvēli un tehnoloģiju pielietojumu.
Atsakoties no obligātās autoruzraudzības par visu būvprojektu kopumā (katru būvprojekta sadaļu), netiek apšaubīta autoruzraudzības lietderība, efektivitāte būvniecības procesa. Autoruzraudzība sniedz ievērojamu atbalstu būvniecības ierosinātājam, veicina būvdarbu kvalitāti, mazina riskus būvdarbu procesā. Atkarībā no ieceres veida un rakstura, katram pasūtītājam būtu jāizvērtē nepieciešamība piesaistīt autoruzraugu, slēdzot līgumu par autoruzraudzības veikšanu. Tas būtu vērtējams kopsakarībā ar inženierkonsultanta piesaisti un tā iespējamo lomu būvniecības ieceres īstenošanā. 
Būvniecības ierosinātāja rīcība, izvēloties brīvprātīgi noslēgt līgumu par autoruzraudzības veikšanu, pati par sevi nevar tikt uzskatīta par nelietderīgi finansējuma izlietojumu. 
Saskaņā ar Noteikumu Nr.500 2.1.apakšpunktu autoruzraudzība ir kontrole, ko būvprojekta izstrādātājs veic pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būves nodošanai ekspluatācijā, lai nodrošinātu būves realizāciju atbilstoši būvprojektam. Šajā tiesību normā jau ir noteikts autoruzraudzības saturs un tas pēc savas būtības dublē Noteikumu Nr.500 102.punktā noteikto autoruzraudzības mērķi. Šī iemesla dēļ ar Noteikumu projektu ir plānots svītrot Noteikumu Nr.500 102.punktu (sk. Noteikumu projekta 1.77.apakšpunktu).
Noteikumu Nr.500 104.punkts ir deklaratīva tiesību norma, ka autoruzraudzība neatbrīvo citus būvniecības procesa dalībniekus no normatīvajos aktos tiem noteiktās atbildības. Ņemot vērā, ka šai tiesību normai nav juridiskās slodzes, jo persona nevar izvēlēties ievērot vai neievērot sev saistošo normatīvo regulējumu, ar Noteikumu projektu ir plānots svītrot Noteikumu Nr.500 104.punktu (sk. Noteikumu projekta 1.79.apakšpunktu). Papildus tam, ņemot vērā faktisko autoruzraudzības izmantošanas aspektus būvniecības nozarē kā dublējušo rīku projektēšanai, ar noteikumu projektu tiek noteikts, ka autoruzraudzība ir brīvprātīga vai gadījumā, būvniecības ierosinātājs par to ir vienojies ar būvprojekta izstrādāju (sk. Noteikumu projekta 1.80., 1.81., 1.82. un 1.83.apakšpunktu). Nošķirot autoruzraudzību no autora tiesību realizācijas aspektiem, un neregulējot šo jautājumi papildus būvniecības regulējumā, nav nepieciešams saglabāt Noteikumu Nr.500 106., 108., 109. un 110.punktos detalizētu regulējumu par autoruzrauga norīkošanu. Gadījumā, ja puses ir vienojušās par autoruzraudzību, autoruzraugu norīko būvprojekta izstrādātājs. Autoruzraudzību būvdarbu laikā veic tas būvprojekta izstrādātājs, kurš ir izstrādājis tehnisko projektu, ja ar būvniecības ierosinātāju noslēgtajā līgumā par būvprojekta izstrādi nav noteikts citādi. Šāds regulējums nodrošinās  iespēju pusēm brīvāk plānot būvniecības procesu.
Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr.500 113.punktā aprakstītie autoruzrauga pienākumi attiecas primāri uz autoruzraudzība kā būvniecības pakalpojumu, nevis uz brīvprātīgo autoruzraudzību, atbilstoši precizēta šā punkta ievaddaļa (sk. Noteikumu projekta 1.89.apakšpunktu). Vienlaicīgi, ņemot vērā, ka autoruzraudzības veicēja atbildību nosaka Būvniecības likuma 19.² panta trešā daļa, bet autoruzrauga pienākumus jau nosaka Noteikumu Nr.500 113.punkts, nav nepieciešams saglabāt dublējošo regulējumu, kas ietverts Noteikumu Nr.500 116.punktā un šī iemesla dēļ šis punkts ar Noteikumu projektu tiek svītrots (sk. Noteikumu projekta 1.92.apakšpunktu). Savukārt attiecībā uz Noteikumu Nr.500 115.punktu - tajā ietvertais regulējums par izmaiņu izdarīšanu būvprojektā ir pārcelts uz Noteikumu Nr.500 VI. nodaļu (kas apskata regulējumu par izmaiņām būvprojektā) kā Noteikumu Nr.500 67.punktu (sk. Noteikumu projekta 1.66.apakšpunktu). Regulējuma izmaiņas neietekmē iespēju būvdarbu laikā veikt izmaiņas būvprojektā un nemaina tos gadījumus, kad šādas izmaiņas ir saskaņojamas ar būvvaldi, saskaņā ar Būvniecības likuma 17.panta 2.¹ daļu un šā likuma 16.pantu. Regulējuma izmaiņas mazina administratīvo slogu un stāsies spēkā 01.11.2025.

Noslēgumā būtu atsevišķi jāuzsver, ka būvniecības regulējuma mērķis nav aprakstīt visas dzīves situācijas, bet regulēt būvniecības procesu tādā pakāpe, lai nodrošinātu sabiedrības drošību. Proti, tas nosaka minimālo uzvedības modeli, nevis visus. Lai arī šķietami tiek mazināta būvprojekta izstrādātāja loma būvniecības procesā būtu, nepieciešams uzsvērt, ka tā tiek nostiprinātā Noteikumu Nr.500 26.1 punktā - būvprojekta izstrādē noslēdzas ar būves nodošanu ekspluatācijā. Līdz ar to būvdarbu laikā būvprojekta izstrādāta loma ir nemainīgi svarīga, skaidrojot ieceres risinājumus, pielāgojot risinājumus un nodrošinot risinājumu un idejas pēctecību. Sabiedrībai svarīgās būvniecības iecerēs, lai sasniegtu labāko rezultātu, būvniecības ierosinātājam kā rūpīgam saimniekam būtu jāapsver nepieciešamība pēc autoruzrauga, laikus jau vienojoties par autoruzraudzības nosacījumiem. Tas būtu īpaši svarīgi, ja attiecīgās ieceres realizācijai bija rīkots metu konkurs vai tā var atstāt būtisku ietekmi uz publisko ārtelpu, piemēram, paredz visa kvartāla pārbūvi. Līgumā būtu skaidri jānorāda par kādiem risinājumiem būs jāveic autoruzraudzība. 

[16] Būvniecības likuma 19.² panta sestajā daļā ir noteikts, ka būvuzraudzības veicējs nav tiesīgs veikt būvuzraudzību, ja viņš un būvdarbu veicējs ir uzskatāmi par saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē, izņemot gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs vai būvuzraudzības veicējs, vai gadījumu, kad būvniecības ierosinātājs un būvdarbu veicējs ir saistītās personas likuma "Par nodokļiem un nodevām" izpratnē. Šī tiesību norma liedz noteiktā gadījumā personai kļūt par būvniecības procesa dalībnieku un sniegt būvuzraudzības pakalpojumu. Citiem vārdot sakot, persona noteiktos gadījumos nav tiesīga sniegt būvuzraudzības pakalpojumu. Tajā pašā laikā Noteikumu Nr.500 118.punktā ir noteikts, būvuzraudzību noteiktajos gadījumos ir tiesīgs veikt tikai no būvdarbu veicēja un būvprojekta izstrādātāja neatkarīgs būvkomersants vai būvspeciālists (būvuzraugs). Par būvuzraugu nevar būt persona, kurai ir darba attiecības ar būvkomersantu, kas veic piegādes uzraugāmajam objektam. Arī šī tiesību norma liedz personai notiektos gadījumos sniegt būvuzraudzības pakalpojumus. Tādējādi, Būvniecības likuma 19.² panta sestajā daļā un Notiekumu Nr.500 118.punktā ietvertais regulējums ir vērsts uz noteiktas personas tiesību ierobežošanu un izšķirams ir jautājums vai attiecīgais regulējums nav pretēji vērsts vai pastāv cita pretruna.

Būvniecības likuma 19.² panta sestajā daļā attiecas uz visiem būvuzraudzības gadījumiem, neatkarīgi no tā, vai ir plānota obligātā būvuzraudzība. Savukārt, Noteikumu Nr.500 118.punkta pirmais teikums attiecas uz obligātas būvuzraudzības gadījumiem (sk. Noteikumu Nr.500 120.punktu). Līdz ar to, Būvniecības likuma 19.² panta sestajā daļā ietvertais regulējums ir plašāks un paredz ierobežojumus arī neobligātās būvuzraudzības gadījumā. Tieši tāpēc Būvniecības likuma 19.² panta sestajā daļā ietvertais regulējums nosaka, ka ierobežojums nav attiecināms uz, piemēram, gadījumu, ja būvniecības ierosinātājs ir vienlaikus arī būvdarbu veicējs, jo šajā gadījumā, būvniecības ierosinātājam pašam būvējot savām vajadzībām, interešu konflikts nevar izveidoties un būvuzraudzība nesasniedz savu mērķi.   Lai nesašaurinātu būvniecības ierosinātāja tiesības izvēlēties savu interešu aizsardzībai vispiemērotāko formu un veidu, Būvniecības likuma 1.panta 21.punktā ir noteikts, ka būvuzraudzības veicējs var būt būvspeciālists, kas veic būvuzraudzību, pamatojoties uz būvniecības ierosinātāja (darba devēja) rīkojumu. Regulējuma svarīgākais aspekts ir tas, ka būvuzraudzību veic būvuzraugs, t.i. persona ar atbilstošās sfēras sertifikātu, persona, kuras kvalifikācija, zināšanas un prasmes ir pārbaudītas atbilstošajās procedūrās un šīs personas profesionālā darbība tiek pienācīgi uzraudzīta.  Lai pareizi izprastu Būvniecības likuma 19.².panta sestās daļas jēgu un, līdz ar to, arī piemērojamību, ir jāņem vērā būvuzraudzības mērķis un tās galvenie uzdevumi. Būvuzraudzības mērķis ir nodrošināt būvniecības ierosinātāja tiesisko interešu ievērošanu būvdarbu laikā, uzraugot būvdarbu veicēju. Ievērojot apstākli, ka būvdarbu veicējs saskaņā ar 19.² panta ceturto daļu nodrošina būvdarbu rezultātā tapušās būves vai tās daļas atbilstību būvprojektam un tajā ietvertajiem risinājumiem, kā arī atbild par būvdarbu kvalitāti un atbilstošu būvizstrādājumu un to iestrādes tehnoloģiju izmantošanu (ciktāl būvprojektā nav tieši norādīts noteikts būvizstrādājums vai tā iestrādes tehnoloģija), būvuzraudzības veicējs uzrauga, lai būvdarbu veicējs ievēro būvprojektu, izmanto atbilstošus būvizstrādājumus un pielieto atbilstošās būvizstrādājumu iestrādes tehnoloģijas. Šie aspekti tika ņemti vērā, izstrādājot Būvniecības likuma 19.² panta sesto daļu. Tāpat tika ņemts vērā samērīguma princips, proti, tika ievērots, ka ierobežojumam, ko nosaka likums ir jābūt tieši vērstam uz ierobežojuma mērķa sasniegšanu un labumam, ko iegūst sabiedrība kopumā ir jābūt lielākam kā ierobežojuma radīto zaudējumu apmēram.
Būvniecības likuma 19.² panta sestā daļa nosaka ierobežojumus būvkomersantam, lai nepieļautu risku, ka tas interešu konflikta dēļ nepienācīgi veic būvuzraudzību un nenodrošina būvniecības ierosinātāja interešu aizsardzību. Ņemot vērā augstāk izklāstītos apsvērumus, risks nepienācīgai būvuzraudzībai veidojas gadījumā, ja būvuzraudzības veicējs ir saistīts ar būvdarbu veicēju. Savukārt citos gadījumos potenciālā interešu konflikta iespējamība ir tik maza, ka tā nevar attaisnot vispārējā komercdarbības ierobežojuma noteikšanu. 

Šāda likumdevēja griba nonāk tiešā pretrunā ar Noteikumu Nr.500 118.punkta pirmo teikumu, piemēram:
- gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs ir arī būvprojekta izstrādātājs, nozīmēt savu darbinieku kā būvuzraugu;
- gadījumā, ja būvniecības ierosinātājs ir arī būvdarbu veicējs, atsevišķi nolīgt būvuzraudzības veicēju.
Šie ir tikai ilustratīvi piemēri un neaptver visas pretrunas, bet tās uzrāda. Likumdevējs konkrētajā gadījumā ir vienuviet noregulējis šo jautājumu no jauna un šī iemesla dēļ, piemērojot attiecīgās tiesību normas, ir ņemams vērā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 9.panta sestās daļas 1.punkts. Lai novērstu šo pretrunu Noteikumu Nr.500 118.punkts ir svītrojams.

Papildus no būvniecības ierosinātājiem ir saņemti ierosinājumi pārskatīt Noteikumu Nr.500 122.punktā ietverto regulējumu:
 - Lai ekonomiski izmantotu piešķirtos budžeta līdzekļus, būtu nepieciešams paredzēt, ka valsts vai pašvaldību kapitālsabiedrība, kurai ir būvuzraudzības resurss, būvdarbus paskaidrojuma ietvaros var veikt bez būvuzraudzības piesaistīšanas, vai arī var veikt to ar savu būvuzraudzības resursu. Šāda izņēmuma piešķiršana valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām būtu pamatojama ar faktu, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību darbību kontrolē ne tikai akcionārs (valsts attiecīgās ministrijas personā vai pašvaldības dome), bet arī Valsts kontrole, tādējādi novēršot bažas par piešķirto valsts budžeta līdzekļu vai Eiropas Savienības politiku instrumentu vai citas ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu nepamatotu izlietošanu [ierosinātājs – VAS “Valsts nekustamie īpašumi” un Latvijas Pašvaldību savienība];
- Paredzēt, ka pirmās un otrās grupas meliorācijas un hidrotehnisko objektu būvuzraudzību var veikt pie būvniecības ierosinātāja nodarbināts būvspeciālists, pamatojoties uz darba devēja rīkojumu. Tas pilnveidotu hidrotehnisko un meliorācijas būvju būvniecības procesu, veicinot efektīvāku būvniecības procesu gadījumos, kad pasūtītājs ir pašvaldība, kā arī mazinot administratīvo slogu un izmaksas. Jāatzīmē, ka uz  pašvaldību institūcijās strādājošajiem būvspeciālistiem – būvuzraugiem attiecas visas Ministru kabineta 2018.gada 20.marta noteikumos Nr.169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un pastāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” noteiktās prasības. Papildus tika norādīts, ka analoģisks regulējums 2021.gada 10.augustā tika izdarīts Ministru kabineta 2014.gada noteikumu Nr.633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi” 137.punktā [ierosinātāji – Mārupes novada pašvaldības un Ogres novada pašvaldība; priekšlikums ir atbalstīts no Zemkopības ministrijas puses].

Vienlaikus, lai mazinātu neskaidrības par Noteikumu Nr.500 120. punkta piemērošanu, šā punkta ievaddaļa precizēta. Proti, ka obligāta būvuzraudzība attiecas tikai uz tiem gadījumiem, kad būvdarbu veikšanai ir nepieciešams paskaidrojuma rakts vai būvatļauja (nevis paziņojums par būvniecību) un tikai tad, kad būvdarbus veiks būvkomersants (nevis būvētājs).

[16] Ievērojot pie problēmas apraksta sniegto argumentāciju, Noteikumu Nr.500 118.punkts ar Noteikumu projektu tiek svītrots (sk. Noteikumu projekta 1.93.apakšpunktu). Papildus tam ir paredzēts, ka, ņemot vērā saņemtos ierosinājumus izmaksu mazināšanai, ir paredzēts, ka pirmās un otrās grupas būvju būvdarbiem, ja būvniecības ierosinātājs ir valsts kapitālsabiedrība, kā arī pirmās un otrās grupas meliorācijas un hidrotehnisko būvju būvdarbiem, ja būvniecības ierosinātājs ir pašvaldība vai tās kapitālsabiedrība, būvuzraudzību var veikt uz darba devēja rīkojuma pamata (sk. Noteikumu projekta 1.82.apakšpunktu). Regulējuma izmaiņas mazina administratīvo slogu.
 

[17]  Noteikumu Nr. 500 68.¹ punkts noteic, ka, ja būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, būvdarbus pārtrauc būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas, līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu) un saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Būvdarbu pārtraukšana līdz izmaiņu būvprojekta pievienošanai un apstiprināšanai būvniecības informācijas sistēmā un saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, var būt nepieciešama, ja mainās būves novietojums, būvapjoms un fasādes risinājumi vai tiek paredzētas jauni būvju būvdarbi, kas saskaņojami ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas. Tomēr, ceļu un ārējo inženiertīklu būvdarbu gadījumā dēļ nepilnīgās informācijas par pazemes stāvokli pārsvarā gadījumos atklājas neparedzēti apstākļi, kas pie esošā regulējuma liedz operatīvi tupināt iesāktos būvdarbus. Piemēram, pazemes ārējo inženiertīklu izvietojums nesaskan ar topogrāfiskajā plānā vai citā projektēšanas pamatnē norādīto situāciju. Papildus tam var atklāties arī citi objekti, kas liedz turpināt būvdarbus atbilstoši saskaņotajam būvprojektam, piemēram, kādu citu vairs neeksistējošu būvju pamatu paliekas. Šajā sakarā papildus būtu nepieciešamas ņemt vērā, ka attiecīgie būvdarbi pamatā notiek ceļu zemes nodalījuma joslā vai esošā objekta aizsargjoslā un šie būvdarbi pārsvarā gadījumos nav saskaņojami ar zemes īpašnieku (sk., piemēram, Enerģētikas likuma 19.panta 1.¹ daļu). Būvdarbu apturēšana, mainoties attiecīgo būvju novietojumam, pie atvērtas tranšejas pilsētas apstākļos ceļa zemes nodalījuma joslā uz ilgstošu laiku liedz efektīvi vai vispārībā arī izmantot šo ceļu satiksmes nodrošināšanai, radot sastrēgumus šā ceļa posmā un ap to.

[17] Paredzot iespēju gadījumā, ja būvdarbu laikā būvniecības procesa dalībnieki vienojas par izmaiņām būvprojektā, ceļu būvdarbu vai ārējo inženiertīklu būvdarbu gadījumā būvdarbus neapturēt būvē vai tās daļā, kuru skar izmaiņas – tiktu sekmēta šo būvdarbu raitāka norise. Šādas regulējuma izmaiņas nebūtu attiecināmas uz gadījumiem, kad attiecīgās izmaiņas ir saskaņojamas ar zemes īpašnieku. Tas nodrošinātu šīs personas īpašuma tiesību ievērošanu. Papildus jānorāda, ka plānotās izmaiņas nemaina to, ka izmaiņu būvprojekts ir pievienojams un apstiprināms būvniecības informācijas sistēmā (ja būvniecības process noris, izmantojot būvniecības informācijas sistēmu). Šādu būvprojekta izmaiņu saskaņošanu ar būvvaldi būvniecības jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos, var atlikt līdz būvniecības ieceres nodošanai ekspluatācijā. Šīs izmaiņas arī neatceļ darba drošības un aizsardzības normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Riskus attiecībā uz būvdarbu turpināšanu līdz būvprojekta saskaņošanai ar institūciju, kura pilda būvvaldes funkcijas, uzņemas būvniecības procesa ierosinātājs. Tāpat šādā gadījumā var pastāvēt risks, ka institūcija, kura pilda būvvaldes funkcijas, var nesaskaņot veikto būvniecību un saskaņošanai iesniegtās būvprojekta izmaiņas, kā dēļ var nākties veikt būvdarbu izmaiņas. Tomēr, ciktāl netiek skartas zemes īpašnieka tiesības šāds risks ir mazs. Tas pamatā ir saistīts to, ka attiecīgie būvdarbi pārsvarā notiek ceļa zemes nodalījuma joslā. Atsevišķi būtu jānorāda, ka regulējuma izmaiņas neuzliek par pienākumu uzņemties risku, bet rada tikai iespēju (sk. Noteikumu projekta 1.72.apakšpunktu). Regulējuma izmaiņas mazina administratīvo slogu.

[18] Būvniecības regulējums ir vērts uz to, ka projektēšana stadijā tiek apzināti visi tie risinājumi, kas būt nepieciešami plānotās būvniecības ieceres realizācijai dabā. Tomēr, būves atjaunošanas vai pārbūves gadījumā, tas pat pie būvspeciālista pienākumu realizācijas ar pienācīgu rūpību var būt nesasniedzams mērķis, piemēram, atsedzot kādu konstrukciju, par kuras slikto stāvokli pirms tam neliecināja nekādas pazīmes, piemēram, plaisas, virsnormas izliece, ir secināms, ka šīs konstrukcijas ir nomainām vai pastiprināma. Līdzīga situācijas var būt gadījumā, ja būvniecības ieceres realizācijas ietvaros tiek izlemts, nomainīt kādu būvē esošo agregātu pret lieljaudīgāku vai smagāku. Tas var viss var novest pie situācijas, ka var nākties ierosināt jaunu būvniecības procesu, jo, piemēram, paskaidrojuma raksta ietvaros nav atļaut veikt visa veida konstrukciju pastiprināšanu jeb pārbūvi. Līdzīgi tas var atteikties uz citiem gadījumiem, it sevišķi, ja projektēšana tiek veikta paralēli kādas lielgabarīta iekārtas iepirkumam priekš ražošanas procesa kādā būvē. Būvniecības procesa mērķis nav "saskaldīt" vienu būvniecības ieceri dažādas mazākās būvniecības iecerēs, apgrūtinot pašu būvniecības ierosinātāju un tērējot būvvalžu administratīvo resursu.
 

[18] Līdz ar to, lai nodrošinātu efektīvāku būvniecības procesu būtu paredzamas tiesības būvniecības ierosinātājam pēc savas brīvas gribas lūgt būvvaldi piemērot attiecībā uz viņa būvniecības ieceri "smagāku" būvniecības procesu, lai nākotnē novērstu iespējamos riskus (sk. Noteikumu projekta 1.105.punktu). Regulējuma izmaiņas mazina administratīvo slogu.

[19] Saskaņā ar Notiekumu Nr.500 2.17.apakšpunktu inženiertīklu pievads ir ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes sistēma, kas sastāv no pazemes vai (un) virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un tā tehnisko ietaišu kopuma no sadales tīkla līdz būves ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei. Pamatā sājā jēdzienā par inženiertīkla pievadu tiek apskatīti arējā inženiertīkla “atzari” no pakalpojuma sniedzēja līdz lietotājam. Taču, netiek ņemti vērā līdzīga tipa ārējā inženiertīkla daļas, piemēram, vienas zemes gabala robežās no akas līdz dzīvojamai ēkai. Praksē arī šos pēdējos ārējo inženiertīklus sauc par inženiertīklu pievadiem jeb lietotāja teritorijas ārējiem inženiertīkliem. Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka saskaņā ar Latvijas būvnormatīva LBN 243 - 15 "Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" 2.5.apakšpunkts inženiertīkla pievads ir arī gāzesvadu sistēmas cauruļvads ar sistēmas iekārtām ar tvertni vai tvertņu grupu līdz ievada noslēgierīcei.

[19] Ievērot problēmas aprakstā doto informāciju, lai nodrošinātu vienotu inženiertīkla jēdziena izpratni būvniecības nozarē, kas atbilst nozares priekšstatam par konkrēto ir nepieciešams precizēt “inženiertīkla pievada” jēdzienu, nosakot, ka inženiertīklu pievads ir arī ārējā energoapgāde, elektronisko sakaru, ūdens un citu resursu apgādes vai novades sistēma, kas sastāv no pazemes vai virszemes cauruļvadu, kabeļu, vadu un tā tehnisko ietaišu kopuma, no ūdens apgādes urbuma, notekūdeņu attīrīšanas būves, rezervuāra vai līdzīga objekta līdz būves ārējai sienai, ievada noslēgierīcei vai ievada sadalnei, tai skaitā starp divām vai vairākām būvēm vienas zemes vienības robežās. Tas novērsīs pretrunas starp Noteikumu Nr.500 2.17.apakšpunktu un Latvijas būvnormatīva LBN 243 - 15 "Sašķidrinātās naftas gāzes iekšējo un ārējo gāzesvadu sistēma" 2.5.apakšpunktu, kā arī atbildīs nozares izpratnei par konkrēto objektu. Papildus regulējuma izstrādes ietvaros ir ņemts vērā arī nozares viedoklis par šī jēdziena vēlamo tvērumu.

[20] Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (Ministru kabineta 02.04.2024. sēdes protokola Nr. 14 35. §) 6.5.1.pasākumam ir nepieciešams pārskatīt katra būvdarbu dokumenta mērķi, novērtējot fiksējamās informācijas sasaisti ar sasniedzamo mērķi un samērīgumu, kā arī pāriet uz moderniem risinājumiem un tehnoloģijām būvdarbu fiksēšanai. Atteikšanās no aprakstiem un pāreja uz būvdarbu gaitas fiksēšanu ar tehnoloģiju palīdzību ne tikai uzlabos procesa efektivitāti, bet arī samazinās iespējamos krāpšanas riskus. Izpildot šo uzdevumu ir sagatavotie grozījumi speciālajos būvnoteikumus (sk., piemēram, tiesību akta projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2017. gada 9. maija noteikumos Nr. 253 "Atsevišķu inženierbūvju būvnoteikumi"” (24-TA-1283). Lai nodrošināto regulējumu saskanīgumu starp speciālajiem būvnoteikumiem un Noteikumiem Nr.500 atbilstošas izmaiņas ir veicamas arī Noteikumos Nr.500.

[20] Ņemot vērā problēmas aprakstā norādīto, tai skaitā saistītos grozījumus speciālajos būvnoteikumos, tiek grozīti Noteikumu Nr.500 2.22.apakšpunkts, 83. punkts, 100.6., 114.5., 125.12., 126.2., 127.4., 143.4., 177.1. apakšpunkts un 5. un 5.¹ pielikums, atsakoties no segto darbu un nozīmīgo konstrukciju aktiem, speciālajiem būvdarbiem. Papildus no būvdarbu žurnāla satura (Notiekumu Nr.500 5.pielikuma) tiek svītrotas skaidrojošas norādes par būvspeciālistu pienākumiem. Tas saistīts ar to, ka būvspeciālista pienākumus jau pietiekamā apmērā regulē vispārīgie un speciālie būvnoteikumus un nav nepieciešams dublējošas normas ietvert vēl būvdarbu žurnāla satura aprakstā (piemēram, norāde, ka “[n]av pieļaujama veicamo darbu uzsākšana, ja pieņemšanas komisija nav sastādījusi un parakstījusi iepriekšējo segto darbu pieņemšanas aktu”. Pietam, ar iepriekš minētajiem grozījumiem speciālajos būvnoteikumos ir plānots tieši noteikt, ka, piemēram, laika posmā no veikto būvdarbu pieņemšanas akta sastādīšanas līdz tā apstiprināšanai būvdarbus var turpināt. Grozījumi Noteikumu Nr.500 2.22.apakšpunktā, 83. punktā, 100.6., 114.5., 125.12., 126.2., 127.4., 143.4., 177.1. apakšpunktā un 5. un 5.1 pielikumā,  stāsies spēkā 2025.gada 1. jūlijā. Izvēlētais spēkā stāšanās termiņš ir saskanīgs ar attiecīgos speciālajos būvnoteikumus grozījumus noteikto spēkā stāšanās termiņu. Uzsāktos būvniecības procesos būvniecības procesa dalībnieki varēs turpināt izmantot tās akta formas un to būvdarbu žurnāla saturu, kas bija spēkā uz būvdarbu uzsākšanas nosacījumu izpildi. Būvniecības procesa dalībnieki var vienoties par šo izmaiņu ātrāku piemērošanu.

[21] Atbilstoši Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plāna 2023.–2025. gadam (Ministru kabineta 11.04.2023. rīkojums Nr. 199 "Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2023.–2025. gadam") 3.3.1.pasākumam ir nepieciešams nodrošināt tiesisko ietvaru būvniecības procesā veicamo pārbaužu vai būvju pieņemšanas ekspluatācijā procesa videofiksācijai, izmantojot videokameru objekta apmeklēšanas laikā. Šobrīd būvniecības jomas normatīvais regulējums šādu prasību neparedz. Vispārīgais regulējums par būvniecības kontroli un ekspluatācijas uzraudzību ir ietverts Būvniecības likumā, bet detalizēts regulējums ir ietverts Noteikumos Nr.500 - XIII. nodaļa "Būvniecības kontrole un ekspluatācijas uzraudzība". Šajā Noteikumu Nr.500 nodaļā jau ir ietvertas vispārējās prasības par objektu pārbaudi. 

[21] Vispārīgais regulējums par būvniecības kontroli un ekspluatācijas uzraudzību ir ietverts Būvniecības likumā, bet detalizēts regulējums ir ietverts Noteikumos Nr.500 - XIII. nodaļa "Būvniecības kontrole un ekspluatācijas uzraudzība". Šajā Noteikumu Nr.500 nodaļā jau ir ietvertas vispārējās prasības par objektu pārbaudi un šīs pārbaudes rezultātā sastādāmo dokumentu - atzinumu vai cits dokumentu, kurā tiek ietverti apsekošanas rezultāti (izziņa par būves neesību u. c.). Skatoties no esošā tiesiskā regulējuma, ietvaros jaunā prasība par objekta procesa videofiksāciju būtu ietverama Noteikumu Nr.500 XIII. nodaļā. Regulējumā tiek uzsvērts, ka videofiksācijas mērķis ir būvinspektors objekta pārbaudes procesa fiksēšana - objekta, nevis konkrētu personu. Papildus būtu nepieciešams ņemt vērā, ka būtu arī regulējums arī jautājums par videofiskācijas ietvaros iegūtu datu tālāku glabāšanu. Videofiksācijas ierakstu glabās vienu mēnesi no ieraksta izdarīšanas brīža. Ja par pārbaudi saņemta sūdzība viena mēneša laikā, kuras izvērtēšanai nepieciešams videofiksācijas ieraksts, tad to pievieno sūdzības izskatīšanas lietai. Šādas regulējums nodrošinās, ka netiks uzglabāta nevajadzīgi dati Būvniecības informācijas sistēmā. Attiecīgais ieraksta glābšanas termiņš ir noteikts, vadoties no administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņa - viens mēnesis (sk. Administratīvā procesa likuma 79.panta pirmo daļu). Ņemot vērā, ka jaunās prasības izpilde būvvaldēm un institūcijām, kuras pilda būvvaldes funkcijas, radīs papildus izmaksas un arī būs nepieciešams laiks, lai veiktu atbilstošos iekārtu iepirkumus, kā arī faktiski saņemtu tās un uzsākto šo iekārtu lietošanu, tiek plānots, ka Noteikumu Nr.135.¹ punkts būs piemērojams ar 2025.gada 1.jūlijā (sk. Noteikumu 187.punktu). 

[22] Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (Ministru kabineta 02.04.2024. sēdes protokola Nr. 14 35. §) 6.3.1.pasākumam ir optimālā būvniecības procesa noteikšanai, ir nepieciešams izvērtēt vai un kādus sagatavošanas darbus būvdarbu veicējs var uzsākt pirms ir veikta atzīme par projektēšanas nosacījumi izpildi. Normatīvie akti būvniecības jomā nepieļauj būvlaukuma iekārtošanu vai jebkādu citu būvdarbu uzsākšanu pirms būvprojekts ir saskaņots un akceptēts būvvaldē, t.i. pirms ir veikta atzīme par projektēšanas nosacījumu izpildi. Lai optimizētu būvniecības ieceres īstenošanas procesu, būvdarbu veicēji izmanto citus normatīvajos aktos noteiktos procesus, lai sagatavotu būvlaukumu, veiktu inženiertīklu novietošanu, veiktu citus sagatavošanas darbus. Piemēram, tiek izņemtas rakšanas atļaujas, lai ārpus būvniecības procesa veiktu zemes darbus. Šāda pieeja nav efektīva.
Lai nodrošinātu optimālu un loģisku būvdarbu procesu, nepieciešams rūpīgi izvērtēt kādus darbus ir iespējams uzsākt pirms projektēšanas pabeigšanas, ņemot vērā, ka būvniecības ieceres īstenošanai ir spēkā būvatļauja.
Jāņem vērā, ka darbi “būvlaukumā” var atstāt neatgriezeniskas izmaiņas vidē, tostarp iznīcināt dabas vērtības un ainavu, kas ir īpaši svarīgi aizsargājamās un ainaviski vērtīgās teritorijās, kā arī teritorijās ar ES nozīmes biotopiem, aizsargājamo sugu atradnēm u.c. neapbūvētās teritorijās. Šīs aspekts jāņem vērā, definējot būvlaukuma sagatavošanas un būvniecības ieceres sagatavošanas darbus, kas būtu uzsākami pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumu izpildi. Tāpat jāņem vērā, ka kopš 2014.gada ir būtiski mainīta būvatļaujas izsniegšanas kārtība, iepriekš projektēšanas darbi beidzās ar būvatļaujas izsniegšanu un “0”cikla darbi faktiski tika uzsākti pirms būvatļauja kļuva neapstrīdama. Tas saturēja risku patvaļīgai būvniecībai un dabas vērtību apdraudēšanai. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu projektēšanas darbi tiek veikti pēc būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama. Būvatļauja nostiprina būvniecības ieceres ietvaru – apjomu, raksturu. Attiecīgi darbi, potenciāli varētu tiks uzsākti pirms atzīmes izdarīšanas par projektēšanas nosacījumi izpildi, bet pēc tam, kad būvatļauja ir kļuvusi neapstrīdama. Tas būtiski samazina risku, ka videi tiks nodarīts neatgriezenisks un prettiesisks kaitējums.

[22] Ņemot vērā problēmas aprakstā aprakstīto situāciju, kā arī konsultējoties būvniecības nozares pārstāvjiem, ar Noteikumu projektu Noteikumi Nr.500 tiek papildināti ar regulējumu, ka projektēšanas nosacījumu izpildes laikā veikt būvniecības ieceres realizācijas paredzētajā vietā inženiertehniskos darbus (piemēram, pāļu testēšanu, teritorijas sagatavošanas darbus, grunts pārvietošanas darbus, būvlaukuma iekārtošanas, satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu uzstādīšanas darbus, apauguma noņemšanas darbi), ja šie plānotie darbi neskar trešo personu tiesības vai ir saņemts šo personu saskaņojums. Ja kopā ar šiem darbiem ir nepieciešama arī koku ciršana, tad šī atļauja ir saņemama atsevišķi.

[23] Atbilstoši informatīvā ziņojuma “Par rīcības plānu administratīvā sloga mazināšanai nekustamo īpašumu attīstīšanas jomā” (Ministru kabineta 02.04.2024. sēdes protokola Nr. 14 35. §) 6.1.pasākumam Noteikumos Nr.500 ietverams regulējums par būvniecības ieceres īstenošana pa kārtām. Papildus apsverama “Paralēlo” būvniecības ieceru attīstīšana.
Ir nepieciešams padarīt loģiskāku un vienkāršāku daudzfunkcionālo ēku būvniecību, pielāgojot procesu investoru vajadzībām. Normatīvajā regulējumā ir jāparedz: a) iespēja ierosināt jaunu būvniecības ieceri, pirms iepriekšējā būvniecība ir nodota ekspluatācijā, būvdarbus veicot paralēli, nekavējot ēkas nodošanu ekspluatācijā;
b) gadījumi, kad paralēla būvniecības ieceres ierosināšana ir pieļaujama un īstenošanas nosacījumus; c) kārtība un noteikumi ieceru nodošanai ekspluatācijā.
Gatavojot grozījumus, ir jānodrošina, ka katrs apjoms tiek fiziski nodalīts, ir izvērtēta to savstarpēja mijiedarbība. Ēkas nodošana ekspluatācijā ir iespējama tikai gadījumā, ja ēka pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām un paralēlas būvniecības ieceres īstenošana neskar iepriekš izbūvēto apjomu. 
Saskaņā ar Ministru kabineta 2014.gada 19.augusta noteikumu Nr.500 “Vispārīgie būvnoteikumi” 2.6.punktu būves kārta ir būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām. Normatīvais regulējums šajā jautājumā ir ļoti vispārīgs, nesniedzot skaidru priekšstatu par būvniecības ieceres kārtas iespējamo tvērumu, īstenošanas nosacījumus un nodošanas ekspluatācijā priekšnosacījumus. Gramatiski tulkojot, būtu pieļaujams nodot ekspluatācijā izbūvēto dzīvojamās mājas 1 stāvu, pat, ja nav pabeigts pārējais būvniecības process. Lai praksē nerādītu problēmas būvniecības kārtu pielietojumam, ir nepieciešams pilnveidot regulējumu.
 

[23] Saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta otro daļu būvi aizliegts izmantot līdz tās pieņemšanai ekspluatācijā, izņemot Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā minētos gadījumus. Būvniecības likuma 21.panta trešajā daļā ir noteikts, ka ekspluatācijā pieņemtas ēkas pārbūves, atjaunošanas vai restaurācijas laikā, kā arī inženiertīklu un speciālajos būvnoteikumos paredzētajos gadījumos inženierbūvju būvniecības, pārbūves vai atjaunošanas laikā to izmantošana pirms pieņemšanas ekspluatācijā ir atļauta, ja būvprojektā iekļauts izvērtējums par būves izmantošanas pieļaujamību būvdarbu laikā, izmantošanas nosacījumi, bet attiecībā uz ēkām — arī aprēķini par būvmateriālu pieļaujamo svaru un montāžas slodzi uz nesošajām konstrukcijām, kuri iekļauti būvprojekta sastāvā esošajā darbu organizācijas projektā. Pirms attiecīgais problēmjautājums tiek apskatīts tālāk detalizētāk, būtu nepieciešams uzvērt, ka Būvniecības likuma 21.panta trešā daļa attiecas uz ekspluatācijā nodotām ēkām. Būvniecības likuma 21.panta trešā daļa neapskata jautājumu par jaunas ēkas nodošanu ekspluatācijā. Pamatā regulējums ir vērsts uz to, lai ēka netiktu ekspluatēta pirms nav pabeigti būvprojektā paredzētie būvdarbi. Proti, netiktu ekspluatēts nedrošs objekts.
Papildus būtu arī jāņem vērā, ka Būvniecības likums nav vienīgais normatīvais regulējums, kas regulē būvniecības procesu. Pamatojoties uz Būvniecības likumu, ir izdoti būvnoteikumi, kas detalizētāk apraksta būvniecības procesu.

Saskaņā, piemēram, ar Ministru kabineta 2014.gada 2.sepmtembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 183.punktu būves kārtu var pieņemt ekspluatācijā, ja tās būvdarbi ir pilnīgi pabeigti un ir veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi, kā arī izdarīts viss būvprojektā paredzētais, lai nodrošinātu vides pieejamību. Būves kārta ir būvprojektā noteikta atsevišķa būve vai būves daļa ar nepieciešamajiem inženiertīkliem un ārtelpas labiekārtojumu, kuru var ekspluatēt neatkarīgi no citām būves daļām (sk. Noteikumu Nr.500 2.6.apakšpunktu). Svarīgi būtu uzvērt, ka likumdevējs kā būves kārtu ir norādījis arī būves daļu – proti, būvprojektā skaidri nodalītu apjomu, attiecībā pret kuru var izpildīt visas attiecīgās prasības. Par būves daļu var uzskatīt ēkas sekciju vai posmu. Tomēr, katrā konkrētā gadījumā, ņemt vērā būvniecības regulējuma mērķi (sk. Būvniecības likuma 2.pantu), būvspeciālistam ir jāapsver un jāparedz iespējamie riski, nodod ēku ekspluatācijā pa kārtām, kur katra kārta ir šīs ēkas kāda daļa. Nebūtu pieļaujam tāds risinājums, kas var apdraudēt potenciālo ēkas lietotāju vai sabiedrību. Skatoties no šāda aspekta, ilustrācijai varam apskatīt piemēru, kura ietvaros tiktu būvēta jauna ražošanas ēkas, kas sastāvētu no iedomātiem pieciem līdzīgiem segmentiem (postiem), kur katru segmentu varētu ekspluatēt (lietot) atsevišķi. Pieņemot, ka katru šādas ēkas segmentu būvprojektā būs paredzēts norādīt kā atsevišķu kārtu, ir nepieciešams nodrošināt, ka kārtu secība nerada papildus riskus būvdarbu veicēja personālam, ēkas lietotājam vai sabiedrībai kopumā. Skatoties no šāda aspekta, nebūtu pieļaujama attiecīgas ēkas sekciju atdalīta nodošana ekspluatācijā. Proti, situācija, ka ēkas galvenās konstrukcijas (jumts, sienas un pārsegumi) vēl nav visas uzbūvētas, bet kādā ēkas sekcijā jau tiktu uzsāktā tās nodošana ekspluatācijā. Pretēja rīcība var apdraudēt ēkas daļas lietotāju, tas saistīts ar to, ka turpinot ēkas galveno konstrukciju būvdarbu var izveidoties situācija, kuras ietvaros nav novērtēts visas ēkas galveno konstrukciju drošība, lai to varētu uzskatīt ēku par atbilstošu būvprojektam. Ēkas galveno konstrukciju izbūves laikā var rasties arī situācija, kuras ietvaros potenciālais ēkas lietotājs var atrasties būvdarbu zonā vai telpās zem tās. Līdz ar to, iedomāto ēkas pirmo sekciju var nodod ekspluatācijā tikai gadījumā, ja ir uzbūvētas visas galvenās ēkas konstrukcijas un veikti visi attiecīgajai būves kārtai paredzētie ugunsdrošības, darba aizsardzības un vides aizsardzības pasākumi. Pie tam, būtu nepieciešams arī šos aspektu ņemt vērā, paredzot, iespējams, katram attiecīgās ēkas segmentam paredzot savu atsevišķi funkcionējošo iekšējo inženiertīklu. Papildus pie attiecīgās pirmās kārtas arī būtu nepieciešams arī pabeigt visos tos teritorijas būvdarbus, kas nepieciešami, lai varētu faktiski uzsākt attiecīgās ēkas segmenta ekspluatāciju, piemēram, ārējie inženiertīklu pievadi, stāvvietas, apgaismojums. Tāpat arī ekspluatācijā nodotā ēkas sekcija (daļa) būtu jāizdala no aktīvo būvdarbu zonas, lai nodrošinātu lietotāju drošību.
Kā jau tas ir uzvērts iepriekš, visus, šos riskus pie ēkas nodošanas ekspluatācijā pa kārtām ir nepieciešams ņemt vērā projektētājam (būvspeciālistam). Papildus, balstoties uz attiecīgo risku izvērtējamu, ir nepieciešams arī izstrādāt būvdarbu ģenerālplānu katrai kārtai atsevišķi, norādot:
- inženiertīklus un ceļi, kuru turpmāka funkcionēšana būvdarbu laikā netiek pārtraukta, kā arī inženiertīklu, kuru funkcionēšana tiek pārtraukta uz laiku vai pilnīgi;
- sadarbība starp būvdarbu veicēju un ēkas īpašnieku vai lietotāju, kā arī pasākumus, kas nodrošina netraucētu ekspluatācijā nodotās ēkas segmenta pamatfunkciju izpildi uz turpmāko būvdarbu laiku;
- būvizstrādājumu un demontāžas materiālu pagaidu nokraušanas vietas un to maksimāli pieļaujamais svars uz pārseguma, jumta vai citām nesošām konstrukcijām.

Līdz ar to, ēkas var būvēt pa kārtām. Tomēr, regulējums būtu uzlabojams, skaidrības labad un lai vienveidotu praksi attiecībās uz iepriekš minētajiem aspektiem. Šajā sakarā ar Noteikumu projektu tiek paredzēts, ka jaunbūvējamas ēkas gadījumā būves daļu var paredzēt kā būves kārtu, ja, izpildot arī citas normatīvajos aktos noteiktās prasības (sk., piemēram, Ministru kabineta 2014.gada 2.sepmtembra noteikumu Nr.529 “Ēku būvnoteikumi” 183.punktu), vienlaikus ar pirmo kārtu tiek nodotas ekspluatācijā arī visas nesošās un norobežojošās konstrukcijas (piemēram, sienas (tai skaitā fasāde apdare), jumts (tai skaitā iesegums), pārsegumi), kā arī nepiecieāmie iekšējo inženiertīklu stāvvadi, un turpmākās būvdarbu zonas ir nodalītas no ēkas daļas, kurā ir uzsākta tās ekspluatācija, kā arī tiek paredzēti pasākumi būves daļas lietotāju drošības nodrošināšanai (sk. plānoto Notiekuma Nr.12.⁶ punktu). Atsevišķi jānorāda, ka šādas regulējuma izmaiņas izslēdz nepieciešamību paredzēt arī “paralēlo” būvniecības procesu. Tas saistīts ar to, ka būvdarbus, kas būs nepieciešami kāda konkrēta nomnieka vajadzībām varēs izdalīt atsevišķā kārtā kopā vai pēc visu galveno būvdarbu pabeigšanas un tas neietekmēs galveno ēkas konstrukciju nodošanu ekspluatācijā. Tomēr, piesardzības dēļ, lai aizsargātu to sabiedrības daļu, kas var plānot iegādāties dzīvokļa īpašumus ir atsevišķi uzsvērts, ka jaunas divu vai vairāku dzīvokļu dzīvojamās ēkas būvdarbi nav dalāmi pa kārtām. Šāds ierobežojums nodrošinās to, ka neveidoties situācija, kurā persona būs nopirkusi “dzīvokli”, kuru faktiski vēl nevar ekspluatēt.

[24] Noteikumu Nr.500 piemērošanas praksē atsevišķos gadījumos ir radušies jautājumi par Notiekumu Nr.12.³ punktu (vai attiecas arī uz paskaidrojuma rakstu), 70.punktu (kāpēc veikti precizējumi, ņemot vērā, ka pirmās grupas būvju būvniecībai šobrīd jau ir piemērojuma paziņojuma par būvniecību procedūra) un 120.1.apkšpunktu (vai pirmās grupas būvju gadījumā pie publiskā finansējuma ir nepieciešama obligātā būvuzraudzība). Lai arī uz šiem uz citiem jautājumiem Ekonomikas ministrija ir jau sniegusi izvērstus skaidrojumus iesniedzējiem, tomēr būtu nepieciešams attiecīgos punktus skaidrības labad noprecizēt.

[24] Ievērot problēmas aprakstā norādīto, Noteikumu Nr.500:
- 12.³ punktu precizēts, norādot, ka tas attiecas arī paskaidrojuma rakstu. Izmaiņas stāsies spēkā 2025.gada 1.novembrī;
- 70.punkts precizēts, ņemto vērā, ka pirmās grupas būves var būvēt arī paziņojumu par būvniecību;
- 120.1.apakšpunkts precizēts, ņemot vērā, ka būvniecības jomas regulējums pats par sevi neprasa pie pirmās grupas būvēm obligātu būvuzraudzību publiskā finansējuma gadījumā.

[25] Saskaņā ar Noteikumu Nr.500 59.punktu gadījumā, ja būveksperts ir sniedzis negatīvu atzinumu par būvprojektu, viņam par to ir pienākums informēt Ekonomikas ministriju un Būvniecības valsts kontroles biroju, ja konstatētie trūkumi skar Būvniecības likumā noteiktās būtiskās būvei izvirzītās prasības. Saņemt šādu būvekspertīzes atzinumu, Ekonomikas ministrija un Būvniecības valsts kontroles birojs to nosūta pēc piekritības būvspeciālistu darbības uzraudzībai kompetences pārbaudes iestādei (piemēram, Latvijas Siltuma, Gāzes un Ūdens Tehnoloģijas Inženieru savienībai, Latvijas Arhitektu savienībai vai Latvijas Būvinženieru savienībai). Tas saistīts ar to, ka tieši kompetences pārbaudes iestādes ir tieši tās institūcijas, kuras Ministru kabineta  20.03.2018. noteikumiem Nr. 169 “Būvspeciālistu kompetences novērtēšanas un patstāvīgās prakses uzraudzības noteikumi” veic būvspeciālistu patstāvīgās prakses uzraudzību, nevis Ekonomikas ministrija. Būvekspertiem šīs iestādes ir zināms.

[25] Līdz ar to, lai lieki netērētu Ekonomikas ministrijas resursu attiecīgo atzinumu pārsūtīšanai, būtu nepieciešams precizēt Noteikumu Nr.500 59.punktu, nosakot, ka attiecīgos atzinumus iesniedz tieši kompetences pārbaudes iestādei. Vienlaikus, ņemot Noteikumu Nr.500 59.punktā ir ietverts saīsinājumu “birojs” skaidrojums, tiek precizēts arī Noteikumu Nr.500 125.19.apakšpunkts.

[26] Saskaņā ar Noteikumu Nr.500 61.punktu Būves ekspertīzi veic: ja risināms strīds starp būvniecības dalībniekiem; pēc būvniecības ierosinātāja pieprasījuma; pēc biroja vai būvvaldes pamatota rakstiska pieprasījuma; ja risināms strīds par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti. Šajā sakarā jānorāda, ka pēc savas būtības Noteikumu Nr.61.1.apašpunkts dublē Noteikumu 61.4.apakšpunktā ietverto regulējumu – pamatā strīds starp būvniecības procesa dalībniekiem var būt par būves atbilstību normatīvo aktu prasībām vai būvprojektam, kā arī lai novērtētu veikto būvdarbu kvalitāti. Pietam būtu nepieciešams ņemt vērā, ka saskaņā ar Noteikumu Nr.500 61.2.apakšpunkta būvniecības ierosinātājs jebkurā gadījumā var pasūtīt būves ekspertīzi. Jāatzīmē, ka gadījumā, ja būvdarbu laikā nav sastādīta būvdarbu dokumentācija, tad, lai novērstu iespējamos interešu konfliktu, tikai būvniecības ierosinātājam būtu jāparedz tiesības pasūtīt būves ekspertīzi, lai aizstātu iztrūkstošos būvniecības dokumentus. Vienlaikus par būvvaldes tiesībām pieprasīt būves ekspertīzi būtu nepieciešams norādīt, ka ciktāl attiecīgas darbība var būt nepieciešama, lai būvi nodotu ekspluatācijā,  būvvaldei primāri būtu nepieciešams norādīt uz iztrūkstošajiem būvdarbu dokumentiem un to iespējamo aizstāšanas metodi, nevis pašai pieprasīt veikt būves ekspertīzi. Savukārt attiecībās uz ekspluatācijā nodotas būves stāvokļa noskaidrošanu būvvalde jau ir tiesīga prasīt veikt noteiktas darbības saskaņā ar Būvniecības likuma 21.panta septīto daļu.

[26] Ievērot iepriekš minēto, tiek svītrots Noteikumu Nr.500 61.1. un 61.3.apakšpunkts, bet 61.2.apakšpununkts tiek papildināts, norādot uz būvniecības ierosinātāja tiesībām pasūtīt būves ekspertīzi, lai risinātu jautājumu  par būvniecības dokumentu iztrūkumu. Vienlaikus atbilstoši tie precizēts arī Noteikumu Nr.500 65.punkts – atsauces uz Noteikumu Nr.500 61.1. un 61.3.apakšpunktu.