Anotācija

Patentu valde tika izveidota 1920. gadā un sākotnēji tās kompetencē ietilpa dažādu izgudrojumu (patenti un paraugi) un preču zīmju (preču nozīmju) aizsardzība un ar tiem saistīto jautājumu risināšana (sk. Latvijas Republikas Patentu valde. Patentu valdes un izgudrotājdarbība Latvijā 1918–1940. Rīga).  
1992. gadā tika atjaunota Patentu valdes darbība, saglabājot tās vēsturisko nosaukumu, lai gan bija paplašinājies rūpnieciskā īpašuma objektu skaits, kuru reģistrāciju iestāde nodrošināja.  
Šobrīd Patentu valdes kompetencē ietilpst šādu rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrācija – izgudrojumu patentu (tai skaitā papildu aizsardzības sertifikātu zālēm un augu aizsardzības līdzekļiem), preču zīmju, dizainparaugu un pusvadītāju izstrādājumu topogrāfiju, kā arī kopš 2025. gada 1. decembra – kompetentās iestādes funkcija amatniecības un rūpniecības ražojumu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrācijas procedūrās (valsts posmā). Papildus reģistrācijas funkcijai Patentu valde:
1) veicina sabiedrības izpratni par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību;  
2) īsteno starptautiskajos līgumos paredzētās valsts rūpnieciskā īpašuma iestādes funkcijas;  
3) veido specializētus informācijas krājumus un sniedz informācijas pakalpojumus rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzības jomā. 

Atbilstoši 2017. gada konceptuālajā ziņojumā "Par intelektuālā īpašuma aizsardzības un pārvaldības sistēmu Latvijas Republikā" ietvertajam lēmumam par vienota Intelektuālā īpašuma informācijas centra izveidi, kas sniegtu sākotnējo informāciju par visiem intelektuālā īpašuma objektiem, Patentu valde veica departamenta "Patentu tehniskā bibliotēka" pārveidi, tādējādi sekmējot iespēju valstiskā mērogā vienuviet saņemt vienotu sākotnējo informāciju par intelektuālā īpašuma jomu. Patentu valdes sabiedrības informēšanas un izglītošanas funkcija praksē aptver ne tikai rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību, bet arī intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumus plašākā kontekstā, kā arī saturisku iesaisti un finansiālu atbalstu dažādām nozares aktivitātēm, tajā skaitā autortiesību un blakustiesību nozarē.  

Patentu valde Latvijas inovāciju ekosistēmā darbojas kā stratēģisks sistēmas centrs, kas praksē darbojas kā starpniekinstitūcija starp zinātnisko zināšanu radīšanu un ekonomisko izmantošanu, vienlaikus nodrošinot atbalstu universitātēm, pētniecības institūtiem un uzņēmumiem. Taču iestādes nosaukums joprojām aptver tikai vienu rūpnieciskā īpašuma objektu, proti, izgudrojumu patentus, un tādējādi neatspoguļo Patentu valdes faktisko kompetenču un funkciju apjomu. 

Jāatzīmē, ka sabiedrības kopējais izpratnes līmenis par intelektuālā īpašuma tiesībām joprojām ir salīdzinoši zems, savukārt iestādes pašreizējais nosaukums nesniedz skaidru priekšstatu par tās funkcijām un kompetenci. Tas rada regulārus pārpratumus par dažādu rūpnieciskā īpašuma tiesību objektu aizsardzības veidiem, tostarp kļūdainu priekšstatu, ka, piemēram, preču zīmes  ir patentējamas, līdz ar to Patentu valdes nosaukums maldina sabiedrību, kādus pakalpojumus sniedz iestāde. Papildus tam pašreizējais iestādes nosaukums neveido skaidru priekšstatu par tās statusu kā nacionālo intelektuālā īpašuma institūciju, jo termins "valde" tiesību sistēmā un sabiedrības uztverē tradicionāli tiek saistīts ar privāto tiesību juridisku personu pārvaldes institūciju. 

Mūsdienās nacionālās patentu iestādes īsteno daudz plašāku funkciju loku, aptverot ne tikai dažādu rūpnieciskā īpašuma objektu reģistrāciju, bet arī citus ar intelektuālo īpašumu saistītus pakalpojumus. Tādēļ ievērojamā daļā valstu kompetentā iestāde tiek dēvēta par intelektuālā īpašuma iestādi vai rūpnieciskā īpašuma iestādi, neminot nosaukumā atsevišķus intelektuālā īpašuma objektus. Šāda pieeja atbilst starptautiskajai praksei, jo pasaules līmenī kompetentā institūcija ir Pasaules Intelektuālā īpašuma birojs, bet Eiropas Savienības līmenī – Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojs. Tāpat arī Lietuvas un Igaunijas patentu iestādes ir uzsākušas nosaukuma maiņas procedūru, virzoties uz vienotu pieeju Baltijas valstu līmenī.  

Lai gan iestādes kompetence pēc būtības aptver rūpnieciskā īpašuma jomu, nosaukums "Rūpnieciskā īpašuma iestāde" Latvijā nebūtu piemērots. Termins "rūpnieciskais īpašums" sabiedrībā nav plaši pazīstams un bieži tiek pārprasts, to saistot galvenokārt ar rūpniecību, ražošanu un fabrikām, nevis inovācijām, dizainu, radošumu un zīmoliem. Rezultātā daudzi intuitīvi uzskata, ka tas neskar pakalpojumus, radošās nozares vai mazus uzņēmumus. Vienlaikus jānorāda, ka arī jēdziens "rūpnieciskais īpašums" aptver regulējuma jomas, kas neietilpst Patentu valdes kompetencē, proti, augu šķirnes, lauksaimniecības un pārtikas produktu, vīna un stipro alkoholisko dzērienu ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. 

Nosaukums "Intelektuālā īpašuma iestāde" ir sabiedrībai saprotamāks un atpazīstamāks, precīzāk atspoguļo iestādes kompetenci un lomu intelektuālā īpašuma un inovāciju ekosistēmā, kā arī atbilst starptautiski un Eiropas Savienības līmenī nostiprinātajai pieejai intelektuālā īpašuma institūciju nosaukumos. Šāds nosaukums veicina sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesībām kopumā, neaprobežojot iestādes uztveri tikai ar patentu jomu. 

Arī starptautisko un nacionālo iestāžu, kuru nosaukumā lietots apzīmējums "intelektuālā īpašuma iestāde", kompetence un pamatfunkcijas var būt atšķirīgas un ne vienmēr aptver visu intelektuālā īpašuma tiesību objektu reģistrāciju vai attiecīgās politikas īstenošanu. Piemēram, Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja pamatuzdevums ir Eiropas Savienības preču zīmju un dizainparaugu reģistrācija, tomēr birojs arī īsteno plaša spektra aktivitātes intelektuālā īpašuma jomā, tostarp veicina sabiedrības izpratni par intelektuālo īpašumu, koordinē sadarbību intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu novēršanā, nodrošina izglītojošus un informatīvus pasākumus, kā arī administrē uzņēmumu atbalsta programmas, kas aptver dažādus intelektuālā īpašuma objektus. Tai pat laikā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja kompetence neattiecas uz patentu jomu, tādējādi biroja darbība neaptver visus intelektuālā īpašuma tiesību objektus.  

Iestādes nosaukuma maiņas mērķis nav paplašināt Patentu valdes normatīvajos aktos noteikto kompetenci, tostarp attiecinot to uz autortiesību jomu, bet gan nodrošināt skaidrāku iestādes kompetences atspoguļojumu, kā arī veicināt iestādes atpazīstamību un sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu. Nosaukuma maiņa atspoguļo Patentu valdes attīstības virzienu – būt par inovatīvu, sadarbībai atvērtu un atpazīstamu intelektuālā īpašuma iestādi Latvijā un starptautiski, kura līdzdarbojas uzņēmējdarbības un inovāciju vides veidošanā un sniedz ieguldījumu uz zināšanām balstītas un inovāciju virzītas ekonomikas attīstībā. 

Patentu valde ir vienīgā valsts pārvaldes iestāde Latvijā, kura īsteno valsts politiku rūpnieciskā īpašuma jomā un veic sabiedrības informēšanu par intelektuālo īpašumu, apzīmējuma "intelektuālā īpašuma iestāde" izmantošana iestādes nosaukumā nerada risku, ka sabiedrība to varētu sajaukt ar citu valsts iestādi vai kļūdaini identificēt tās kompetenci.   

Ņemot vērā minēto, iestādes nosaukuma maiņa ir nepieciešama, lai nodrošinātu precīzāku Patentu valdes kompetences, funkciju un faktiskās darbības jomu atspoguļojumu, veicinātu sabiedrības izpratni par intelektuālā īpašuma tiesību sistēmu, kā arī tuvinātu iestādes nosaukumu starptautiskajā praksē izmantotajiem nosaukumiem. Jaunais nosaukums skaidrāk pozicionē iestādi kā aktīvu intelektuālā īpašuma un inovāciju ekosistēmas dalībnieku, kas savas kompetences ietvaros veicina zināšanu, inovāciju un intelektuālā īpašuma izmantošanu uzņēmējdarbības attīstībai un valsts ekonomikas konkurētspējas stiprināšanai.

Projekts paredz visā Nolikuma tekstā aizstāt vārdus "Patentu valde" ar vārdiem "Latvijas Intelektuālā īpašuma birojs" (attiecīgajā locījumā).

Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu Patentu valdes funkcijās ietilpst veicināt valstī un sabiedrībā izpratni par rūpnieciskā īpašuma aizsardzību un stiprināt tā vērtību, kā arī veidot specializētu informācijas krājumu. Lai īstenotu šīs funkcijas, Patentu valdei doti šādi uzdevumi: 
1) informēt sabiedrību, organizēt pasākumus un apmācības, lai veicinātu sabiedrības izpratni par priekšrocībām, ko nodrošina rūpnieciskā īpašuma aizsardzība; 
2) veikt pasākumus rūpnieciskā īpašuma vērtības stiprināšanai; 
3) uzturēt un papildināt rūpnieciskā īpašuma informācijas krājumu, apkopot informāciju un veidot tiešsaistes un lokālos informācijas resursus. 

2017. gada konceptuālajā ziņojumā "Par intelektuālā īpašuma aizsardzības un pārvaldības sistēmu Latvijas Republikā" tika secināts, ka sabiedrībā pastāv vispārējs zināšanu un izpratnes trūkums par intelektuālā īpašuma tiesībām, jo īpaši par iespējām tās izmantot konkurētspējas veicināšanai un ekonomiskās vērtības radīšanai. Lai risinātu minēto problēmu, tika nolemts Patentu valdē izveidot vienotu Intelektuālā īpašuma informācijas centru, kas sniegtu sākotnējo informāciju par visiem intelektuālā īpašuma objektiem. Patentu valdei tika arī uzdots sadarbībā ar Kultūras ministriju un Zemkopības ministriju īstenot sabiedrības informēšanas pasākumus intelektuālā īpašuma jomā, tostarp organizēt informatīvas kampaņas un skaidrot intelektuālā īpašuma nozīmi ekonomikā, uzņēmējdarbības attīstībā un inovāciju veicināšanā, kā arī informēt par intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumu negatīvo ietekmi.  
Līdz ar to Patentu valdes sabiedrības informēšanas un izglītošanas funkcija praksē aptver ne tikai rūpnieciskā īpašuma tiesību aizsardzību, bet arī intelektuālā īpašuma aizsardzības jautājumus plašākā kontekstā. Iestāde savās izglītojošajās aktivitātēs, informatīvajos materiālos, publiskajos pasākumos un sadarbībā ar citām valsts institūcijām, izglītības iestādēm un sabiedriskajām organizācijām skaidro intelektuālā īpašuma sistēmas pamatprincipus, dažādu intelektuālā īpašuma objektu atšķirības, to aizsardzības mehānismus un praktisko nozīmi radošās darbības un uzņēmējdarbības attīstībā. Tāpat Patentu valde nodrošina iespēju valstiskā mērogā vienuviet saņemt vienotu sākotnējo informāciju par intelektuālā īpašuma jomu. 
Šāda pieeja atbilst arī starptautiskai praksei, jo nacionālās rūpnieciskā īpašuma iestādes parasti sabiedrības informēšanas un izglītošanas funkciju īsteno plašāk, sniedzot informāciju par intelektuālo īpašumu kopumā, skaidrojot dažādu intelektuālā īpašuma tiesību objektu atšķirības, to aizsardzības veidus un piemērojamās procedūras.  
Papildu tam, Patentu valde veido un uztur arī specializētu informācijas krājumu, apkopo un sistematizē informāciju, veido tiešsaistes un lokālos informācijas resursus. Šo resursu un pakalpojumu saturs praksē nav aprobežots tikai ar atsevišķu rūpnieciskā īpašuma tiesību objektu reģistrācijas jautājumiem, bet aptver plašāku informāciju par intelektuālā īpašuma aizsardzības sistēmu un tās izmantošanu.  
Līdz ar to nepieciešams precizēt Nolikuma 3.2. apakšpunktā noteikto funkciju un 4.4., 4.5. un 4.6. apakšpunktos noteiktos uzdevumus, attiecinot sabiedrības informēšanu, pasākumu un apmācību organizēšanu, vērtības stiprināšanu un informācijas krājuma veidošanu uz intelektuālā īpašuma jomu kopumā. Tādējādi tiks nodrošināta Nolikuma atbilstība iestādes faktiski īstenotajām darbībām, tai pašā laikā nepaplašinot Patentu valdes kompetenci attiecībā uz citu institūciju pārziņā esošo intelektuālā īpašuma tiesību administrēšanu vai aizsardzību.

Projekts paredz Nolikuma 3.2., 4.4., 4.5., 4.6. apakšpunktā vārdu "rūpnieciskā" aizstāt ar vārdu "intelektuālā", tādējādi precizējot Patentu valdes funkciju par sabiedrības izpratnes veicināšanu un attiecīgos uzdevumus, attiecinot sabiedrības informēšanu, pasākumu un apmācību organizēšanu, vērtības stiprināšanu un informācijas krājuma veidošanu uz intelektuālā īpašuma jomu kopumā.

Šobrīd Nolikuma 10. punktā noteiktais regulējums neatbilst Preču zīmju likuma 42. panta, Dizainparaugu likuma 26. panta un Patentu likuma 39. panta noteikumiem, kuri nosaka, ka, ja pieteicējs vai cits Patentu valdes lēmuma adresāts pilnībā vai daļēji nepiekrīt pieņemtajam Patentu valdes lēmumam, viņš ir tiesīgs iesniegt apelācijas iesniegumu saskaņā ar Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likumu. Tāpat Rūpnieciskā īpašuma institūciju un procedūru likuma 20. panta pirmās daļas 1. punkts nosaka, ka Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome izskata strīdus par Patentu valdes lēmumu, kurš pieņemts reģistrācijas vai pēc reģistrācijas procedūrā un par kuru iesniegts apelācijas iesniegums. 
Nolikuma 10. punkta regulējums šobrīd neaptver arī Patentu valdes izveidoto komisiju (piemēram, profesionālo patentpilnvarnieku kvalifikācijas eksāmena) lēmumu apstrīdēšanas kārtību. Līdz ar to ir nepieciešams precizēt Nolikuma 10. punktā noteikto regulējumu.

Projekts paredz precizēt Nolikuma 10. punktu, nosakot, ka, Patentu valdes darbinieka, amatpersonas vai Patentu valdes izveidotas komisijas izdoto administratīvo aktu vai faktisko rīcību var apstrīdēt, iesniedzot direktoram attiecīgu iesniegumu, ja normatīvie akti neparedz citādu apstrīdēšanas kārtību. Direktora lēmumu var pārsūdzēt tiesā.