Anotācija

(i) Uzņēmuma attīstība un tirgus pozīcija
Pēdējo trīs gadu laikā airBaltic ir demonstrējusi stabilu izaugsmi gan pārvadāto pasažieru, gan ieņēmumu, gan reisu skaita ziņā. Līdz ar flotes un maršrutu tīkla paplašināšanu ir būtiski pieaudzis arī nodarbināto skaits, tomēr izmaksu efektivitāte ir saglabāta un darbība kļuvusi produktīvāka. 2025.gada laikā Sabiedrība ir samazinājusi arī vadošo darbinieku algas, atteikusies no automašīnām vadības komandai un veikusi citus pasākumus, kas samazina personāla izmaksas. Vienlaicīgi, Sabiedrības attīstība ir nepieciešama, jo airBaltic ir no valsts atpazīstamākajiem eksportētājiem un būtiski ietekmē Latvijas ekonomiku, nodrošinot starptautisku savienojamību un ieguldījumu tūrisma un tranzīta nozarē.
(ii) Personāla izmaksu pieauguma objektīvais pamats
Personāla skaita pieaugums ir tieši saistīts ar flotes un darbības apjoma paplašināšanu. Katrs jauns gaisa kuģis prasa papildu apkalpes locekļus – aptuveni 10 pilotus un 20 salona darbiniekus, kuru apmācība ilgst līdz 18 mēnešiem. Līdz ar to daļa no 2025.gadā paredzētā izmaksu pieauguma ir neizbēgama, un ir krietni lielāka par 2,6%, jo saistīta ar uzsāktiem sagatavošanās procesiem un apmācībām. Papildus tam, Sabiedrība darbojas pilnībā brīvā tirgū, konkurējot ar citiem reģionālajiem pārvadātājiem (Norwegian, Norse Atlantic u.c.), kas aktīvi piesaista darbiniekus no Latvijas. Ja tiktu saglabāts personāla izmaksu pieauguma ierobežojums, Sabiedrība zaudētu konkurētspēju darba tirgū, kas tieši ietekmētu lidojumu regularitāti, kā arī pakalpojuma kvalitāti.
Pamatojoties uz starptautiskā atalgojuma pētījuma (RemuNet) un vietējā tirgus pētījuma (Figure Baltic Advisory 2025) datiem, konstatēts, ka vairākās kritiski svarīgās Sabiedrības darbinieku kategorijās atalgojuma līmenis atrodas zem attiecīgā tirgus mediānas gan Eiropas reģionālajā aviācijas nozarē, gan Latvijas un Baltijas tirgū. RemuNet dati liecina, ka airBaltic pilotu un stjuartu amatu atalgojums arī pēc 2025. gada plānotajām korekcijām saglabājas zem starptautiskā mediānas līmeņa, savukārt vietējā tirgū 2026. gadā tiek prognozēts 6 - 7% darba samaksas pieaugums, kas būtiski pārsniedz likumā noteikto 2,6% limitu. Vienlaikus jāņem vērā, ka vairāku specifisku Sabiedrības profesiju - īpaši piloti, stjuarti un tehniskās specialitātes - darba tirgus ir starpvalstu, un darbiniekus aktīvi piesaista citu Eiropas aviokompāniju darbā iekārtošanas kampaņas, kurās atalgojuma līmeni nosaka starptautiskie nozares standarti. Līdz ar to atalgojuma salīdzināšana ar starptautisko tirgu ir būtiska Sabiedrības konkurētspējas saglabāšanai, nodrošinot pietiekamu personāla piesaisti un noturēšanu flotes paplašināšanas un operacionālās nepārtrauktības nodrošināšanai. Šādos apstākļos Sabiedrības personāla izmaksu plānotais pieaugums 2025. - 2026. gadā atspoguļo objektīvu nepieciešamību tuvināties tirgus mediānai kritiskajās pozīcijās, lai nodrošinātu darbības ilgtspēju, drošību un pakalpojumu kvalitāti.
(iii) Atšķirība no citām valsts kapitālsabiedrībām
Atšķirībā no valsts kapitālsabiedrībām, piemēram, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga”” vai VAS “Latvijas Pasts”, airBaltic darbojas brīvas konkurences apstākļos, bez garantētiem tarifiem. Tāpat airBaltic nepilda nekādas valsts deleģētas funkcijas. Līdz ar to airBaltic konkurē ar citām aviokompānijām par pasažieriem, ieņēmumiem no pasažieru biļešu pārdošanas, kā arī par pilotiem, tehniķiem un citiem darbiniekiem. Sākot regulēt personāla izmaksas, airBaltic tiek nostādīta sarežģītākā konkurences situācijā. Tāpat noteiktos gadījumos airBaltic ir jāievēro citu valstu nodarbinātības noteikumi, tajā skaitā par minimālo atalgojuma līmeni. Tāpēc, liedzot pielāgoties tirgus prasībām, airBaltic tiek nostādīta situācijā, kur tā nevar pilnvērtīgi konkurēt un atsevišķi biznesa virzieni var kļūt neiespējami vai apgrūtināti (piem., ieņēmumu gūšana no lidmašīnu iznomāšanas Šveicē). Attiecīgi, iepretim valsts kapitālsabiedrībām, airBaltic ir nepieciešama elastība personāla izmaksu vadībā, lai spētu ātri reaģēt uz tirgus izmaiņām un pieprasījuma svārstībām.
(iv) Stratēģiskā nozīme
airBaltic  nodrošina Latvijas savienojamību ar Eiropas un pasaules centriem, sniedz atbalstu valsts reputācijai un eksportspējai, kā arī darbojas kā būtisks nodokļu maksātājs un darba devējs, sekmējot IKP pieaugumu. Sabiedrības izaugsmes ierobežošana tiešā veidā var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomisko attīstību un valsts konkurētspēju Baltijas reģionā. Būtiski arī uzsvērt, ka airBaltic var ļoti uzskatāmi demonstrēt šo ekonomisko izaugsmi un ka pasažieru skaita un ieņēmumu pieaugums ir pārsniedzis darbinieku skaita pieaugumu. Tas parāda, ka airBaltic papildus darbinieki ne tikai spēj nodrošināt šo ekonomisko izaugsmi, bet tas tiek darīts arī efektīvi.

	2022	2023	Izaugsme	2024	Izaugsme
Pasažieru skaits*	3 342 191	4 535 964	36%	5 132 573	13%
Kopējie ieņēmumi, EUR milj.	500,2	666,7	33%	747,6	12%
Pilna laika darbinieku skaits**	1 975	2 348	19%	2 598	11%
Lidojumi*	37 302	44 113	18%	47 022	6,5%
Lidmašīnu skaits**	40	46	15%	49	6,5%

* Lidojumi un pasažieru skaits, neiekļaujot lidmašīnu ar apkalpi iznomāšanu
** Uz gada beigām
Jānorāda, ka ekspektācijas par Sabiedrības izaugsmi ir paredzētas arī Sabiedrības Akcionāru līgumā, statūtos un  2025.gada 12.novembra akcionāru sapulcē apstiprinātajā gaidu vēstulē (turpmāk – Gaidu vēstule). Proti, 2025.gada 21.augustā Latvijas valsts un jaunais investors Deutsche Lufthansa AG  noslēdza Akcionāru līgumu par Air Baltic Corporation AS (turpmāk – Līgums) un vienojās, ka, cita starpā, “Valsts ir definējusi šādus galvenos Sabiedrības mērķus: [..] (ii) stabils Sabiedrības apkalpoto pasažieru skaita pieaugums Starptautiskajā lidostā “Rīga” un (iii) no Starptautiskās lidostas “Rīga” pieejamo galamērķu skaita pieaugums.”. Tas pats, kā arī pienākums ievērot akcionāru gaidu vēstulēs noteiktos mērķus, paredzēts arī Sabiedrības statūtu 2.5.punktā un būtiski uzsvērt, ka tas nav iespējams, nepalielinot darbinieku skaitu.
 
Tātad Sabiedrībai ir jāievēro ne tikai Līgums, statūti, bet arī Gaidu vēstule. Gaidu vēstule nosaka vairākas lietas, tai skaitā, Sabiedrības stratēģisko mērķi, kas cita starpā ir arī “veicināt Latvijas starptautisko sasniedzamību un Rīgas kā nozīmīga Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centra attīstību” un indicē, kā tas būtu sasniedzams. Piemēram, Sabiedrībai ir jāuzlabo flotes komerciālā noslodze, kas nozīmē palielināt lidojumus skaitu; Sabiedrībai ir jānodrošina starptautiska sasniedzamība, kas ir nodrošināma tikai ar konkurētspējīgiem lidaparātiem, maršrutiem un atbilstošu atalgojumu personālam. Tāpat Gaidu vēstule konstatē, ka Sabiedrība “darbojas brīvā tirgus apstākļos un tās komercdarbība tiek veikta saskaņā ar vispārējiem tirgus principiem un konkurences nosacījumiem, bez īpašām priekšrocībām vai komercdarbības ierobežojumiem no valsts vai citu iestāžu puses”, tomēr Likuma uzliktais ierobežojums personāla izmaksām ir valsts uzliks komercdarbības ierobežojums, tāpēc šajā aspektā ir nepieciešams Ministru kabineta izņēmuma lēmums. Gaidu vēstule arī konstatē, ka “[l]ai arī airBaltic darbojas piesātināta tirgus un augstas konkurences apstākļos, aviosabiedrībai ir jāīsteno saimnieciski pamatotu paplašināšanos gan bāzes tirgū, tā arī jāattīsta jaunus pakalpojumus”, t.i., Sabiedrības uzdevums ir paplašināties un attīstīt jaunus pakalpojumus augstas konkurences vidē, kas atkal prasa konkurētspējīgu darbaspēku bez ierobežojumiem personāla izmaksām. Gaidu vēstule arī nosaka finanšu un nefinanšu mērķus, kas paredz rūpīgu sekošanu izmaksām un attīstību.

Satiksmes ministrija iestājas par jebkādu nepamatotu izmaksu samazinājumu gan attiecībā uz Sabiedrību, gan jebkuru citu ministrijas pārraudzībā vai pakļautībā esošu iestādi vai kapitālsabiedrību, tomēr jāņem vērā, ka Sabiedrība darbojas uz atšķirīgiem nosacījumiem iepretim valsts iestādēm vai valsts kapitālsabiedrībām. Proti, tā darbojas brīvas konkurences apstākļos visā Eiropas aviācijas tirgū, un konkurē par kvalificēta darbaspēka piesaisti un noturēšanu ilgtermiņā aviācijas mobilajā tirgū, kur darba vietu maina ne tikai piloti, bet arī aviācijā specializējušies e-pārdošanas speciālisti vai nomas ar apkalpi pārdošanas speciālisti  vai aviācijas inženieri, un citi aviācijā pieredzi guvuši darbinieki, kas ir gatavi pārcelties uz citu valsti konkurētspējīga atalgojuma piedāvājuma gadījumā.
Saskaņā ar Likuma 82.pantā noteiktā ierobežojuma atcelšanu vai mainīšanu attiecībā uz airBaltic nerada tiešu ietekmi uz valsts budžeta izdevumiem 2025.gadā, tomēr informējam, ka saistībā ar aktuālo situāciju Sabiedrībā ar Ministru kabineta 19.08.2025. sēdes lēmumu (prot Nr. 32 4.§) valsts no savas puses ir veikusi papildu valsts budžeta līdzekļu ieguldījumu airBaltic.

Kopējais personāla izmaksu palielinājums 18 procentu apmērā ir tieši saistīts ar Sabiedrības darbības apjoma pieaugumu un sagatavošanos 2026.gadā plānotajai flotes paplašināšanai, kā arī ar nepieciešamību nodrošināt konkurētspējīgu atalgojumu sertificētiem aviācijas speciālistiem. 
Kopējais personāla skaits (FTE) līdz 2025.gada 3.ceturkšņa beigām bija pieaudzis par 8,3% iepretim 2024.gadam jeb no 2 390 uz 2 589 darbiniekiem, un izmaksu pieauguma galvenie virzieni bija:
- Piloti: +57 darbinieki (+13%) - saistībā ar jaunu lidaparātu apkalpošanas nodrošināšanu un apmācībām, kas sākas vairākus mēnešus pirms jauno lidmašīnu piegādes;
- Tehniķi un darbnīcu personāls: +58 darbinieki (+16%) - nepieciešamība apkalpot lielāku floti un izpildīt EASA tehniskās prasības;
Stjuarti: +44 darbinieki (+6%) - proporcionāli pieaugumam lidojumu apjomā;
- Komerciālās funkcijas (ieņēmumu vadība, tīkla plānošana, e-komercija, mārketings): - pieaugums par 7%, kas saistīts ar jaunu maršrutu un pārdošanas rīku ieviešanu;
- Atbalsta funkcijas: personāla izmaksu pieaugumu šeit ietekmē inflācija un digitālo projektu ieviešana, tostarp AMOS sistēmas un e-komercijas platformu attīstība, kuru īstenošanas laikā nepieciešama papildu kvalificētu IT un projektu vadības speciālistu iesaiste.
2025.gadā ieviestā jaunā atalgojuma sistēma, kā ieviešana tika nokomunicēta darbiniekiem jau 2024.gadā, balstīta uz darbinieku kvalifikācijas līmeni, pieredzi un sertifikācijām, nodrošinot atbilstību tirgus līmenim un starptautiskajām aviācijas prasībām un nodrošinot darbinieku interesi palikt strādāt Sabiedrībā.
Vienlaikus vairāku struktūru (Zvanu centrs, Biļešu kases, Administrācija) izmaksas 2025. gadā samazinātas efektīvāku procesu dēļ, savukārt, vadības atalgojums samazināts līdz IPO, tādējādi samazinot kopējo ietekmi uz izmaksām.
Kopsavilkums:
No 18% personāla izmaksu pieauguma:
~10% veido darbaspēka apjoma palielinājums (piloti, tehniķi, Cabin Crew, komercfunkcijas);
~6% - tirgus atalgojuma korekcijas kvalificētiem speciālistiem;
~2% - digitālo un apmācību projektu ieviešana (AMOS, e-komercija).
Šāds pieaugums ir objektīvi pamatots un nepieciešams, lai airBaltic varētu nodrošināt darbības nepārtrauktību, noturēt sertificētus speciālistus un savlaicīgi sagatavoties 2026.gada flotes paplašināšanai.

Ņemot vērā augstākminēto, Satiksmes ministrija lūdz Ministru kabinetu pieņemt lēmumu attiecībā uz Sabiedrību šādā redakcijā: “Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam"  82. pantu, atļaut 2025. gadā Air Baltic Corporation AS kopējās personāla izmaksas palielināt par 18 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu."