Anotācija (ex-ante)

Likuma II.nodaļa regulē publiska pasākuma pieteikšanas un iesnieguma izskatīšanas kārtību, cita starpā nosakot, ka, lai saņemtu atļauju publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizatoram ir jāiesniedz iesniegums pašvaldībai, kura izskatīšanā var uzaicināt piedalīties Valsts policiju.
Iesnieguma izskatīšanas gaitā tiek vērtēti virkne kritēriju, tostarp, apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī citi faktori, kas var negatīvi ietekmēt pasākuma netraucētu un drošu norisi. Lai arī no likuma regulējuma neizriet obligāts Valsts policijas pienākums nodrošināt klātbūtni jebkura publiska pasākuma laikā, bet, ja, izvērtējot riskus, tiek secināts, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja, tostarp - ceļu satiksmes regulētāja klātbūtnes, tiek iesaistīta Valsts policija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.janvāra noteikumu Nr. 42 “Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme” (turpmāk – Noteikumi Nr.42) 4.4. apakšpunktu, ja nepieciešams aizliegt vai ierobežot satiksmi, attiecīgus pasākumus, kas noteikti normatīvajos aktos par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu un satiksmes organizēšanu uz ceļiem, publisku pasākumu laikā nodrošina pasākuma organizētājs. Tādējādi secināms, ka pasākuma organizators var slēgt un ierobežot satiksmi, bet ne to regulēt.
Vienīgais pilnvarojums, kas iekļauts ārējos normatīvajos aktos attiecībā par citām personām ir Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 20.punktā ietvertais pilnvarojums, proti, ka darbu veicējam ir tiesības regulēt satiksmi darbu veikšanas laikā.
Valsts policijas rīcībā ir informācija, ka Latvijā 2022.gadā ir plānoti vairāki publiskie pasākumi, kuros ir paredzēts liels dalībnieku un apmeklētāju skaits. Jau šobrīd ir pieteikti vairāki velomaratoni, koncerti, skriešanas maratoni un citi pasākumi.
Vērtējot iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi, piemēram, Rīgā, kur notika visvairāk publisko pasākumu, secināms, ka visu šo publisko pasākumu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai tiek iesaistīts būtisks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes (turpmāk – Patruļpolicijas pārvalde) un arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes teritoriālo struktūrvienību amatpersonu skaits.
Veicot pasākuma nodrošināšanā iesaistīto policijas darbinieku veicamo uzdevumu izvērtējumu, secināms, ka pārsvarā tie nodrošina transporta vai gājēju kustības ierobežošanu vai pārtraukšanu ielās un uz ceļiem, kā arī ceļu satiksmes regulēšanu.
Pasākumos, kuru norise notiek uz koplietošanas ceļiem, policijas darbinieki nodrošina kustības pārtraukšanu visā pasākuma norises maršrutā faktiski visa pasākuma laikā. Šo darbību nodrošināšanai ir jāiesaista liels policijas darbinieku skaits, izvietojot tos stacionāros posteņos, nosakot tiem atsevišķus mazefektīvus īstermiņa uzdevumus.
No minētā secināms, ka Valsts policija kā kārtības uzturētāji nereti tiek iesaistīti tikai satiksmes regulēšanas veikšanai, jo citiem likumā noteiktajiem kārtības uzturētājiem normatīvajos aktos nav noteiktas šādas pilnvaras. Proti, ievērojami Valsts policijas resursi tiek iesaistīti, lai tiktu doti transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotami signāli, jo faktiski citu tiesību un pienākumu īstenošanai, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākuma laikā  bieži vien Valsts policijas spēki nemaz nav nepieciešami, jo saskaņā ar likuma 13.pantu visiem kārtības uzturētājiem ir piešķirtas pietiekami plašas tiesības un noteikti visaptveroši pienākumi publiska pasākuma laikā.
Vieni no prioritārajiem Patruļpolicijas pārvaldes uzdevumiem ir ceļu satiksmes uzraudzības veikšana, kārtības nodrošināšana uz ceļiem, transportlīdzekļu un to vadītāju pārbaužu veikšana,  izbraukšana uz ceļu satiksmes negadījumiem un ar to saistītās dokumentācija noformēšana u.c.
Uz doto brīdi Patruļpolicijas pārvaldē ir būtisks personālsastāva nekomplekts.
Apkopojot informāciju par Patruļpolicijas pārvaldi par 2022.gada martu, konstatēts, ka tajā pavisam kopā ir  799 amatpersonu amata vietas, no kurām aizpildītas ir 555 (69,5%), bet vakantas ir   244 (30,5%). Savukārt visā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē pavisam kopā ir 1021 amatpersonu amata vietas, no kurām aizpildītas ir 749 (73,4%), bet vakantas ir   272 (26,6%).
Valsts policija joprojām nespēj nokomplektēt vakantos amatus, turklāt izmaiņas personālsastāva skaitliskajā sastāvā ietekmēja arī Covid-19 situācija valstī, kad pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ no dienesta tika atvaļinātas vairākas amatpersonas.
Lai nodrošinātu ikdienas prioritāro uzdevumu izpildi, Patruļpolicijas pārvalde iesaista amatpersonas virsstundu darbā, veidojot papildus ekipāžas. Iesaistot Patruļpolicijas pārvaldes resursus publisku pasākumu nodrošināšanā, tiek būtiski mazināta tās spēja nodrošināt noteikto pamatuzdevumu izpildi.
Vērtējot iepriekšējo pieredzi, secināms, ka pasākumu nodrošināšanā tiek izmantots līdz 80% Patruļpolicijas pārvaldes personālsastāva, attiecīgi reaģēšanas uz notikumiem nodrošināšana atsevišķās administratīvajās teritorijās tiek uzdota Valsts policijas teritoriālajām  struktūrvienībām. Savukārt liela mēroga pasākumos tiek iesaistīti arī Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību resursi, kā rezultātā primāro uzdevumu izpilde tiek apdraudēta. Papildus jāatzīmē, ka iesaistot tik lielu Patruļpolicijas pārvaldes amatpersonu skaitu, Patruļpolicijas pārvalde ir spējīga atgriezties ierastajā darba režīmā tikai pēc 4 – 7 dienām, jo amatpersonām ir jāpiešķir atpūtas laiks un tiek izjaukti normālie plānotie darba grafiki, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto minimālo atpūtas laiku.
Apkopojot informāciju, piemēram, par 6 privātpersonu organizētiem publiskiem pasākumiem, kuri norisinājušies visā valsts teritorijā 2019.gadā (2020. un 2021.gadā valstī noteikto ierobežojumu dēļ, publiskie pasākumi nenotika) konstatēts, ka uz līguma pamata par maksas pakalpojumu sniegšanu, Valsts policijas amatpersonas, galvenokārt ceļu satiksmes regulēšanas nodrošināšanai bija iesaistītas uz 387 cilvēkstundām, no kurām 48 cilvēkstundas (12,4%) tika nostrādātas noteiktajā dienesta pienākumu izpildes laikā, savukārt  339 cilvēkstundas (87,6%) tika nostrādātas virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika (virsstundu darbā).
Ņemot vērā to, ka policijas darbinieki pārsvarā ir iesaistīti virsstundu darbā un viņiem nepieciešams piešķirt atpūtas laiku pēc pasākuma norises, Valsts policijas pamatpienākumu veikšanai tiek iesaistīts kritiski mazs policijas darbinieku skaits.
Ievērojot visu iepriekš minēto, tostarp Valsts policijas ierobežotos personāla resursus un tā dēļ palielināto slodzi, pildot kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos, kā arī izvērtējot likumā “Par Policiju” Valsts policijai noteiktās pamatfunkcijas un uzdevumus un SRAP1 rekomendācijas, ir saskatāma nepieciešamība veikt grozījumus likumā, papildinot likuma 13.panta pirmo daļu ar 3.punktu, kas paredz tiesības publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem regulēt ceļu satiksmi.

Ir izstrādāts projekts, kas paredz papildināt likuma 13.panta pirmo daļu ar 3.punktu kas nosaka, ka  publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir tiesības regulēt ceļu satiksmi.
      Tādējādi Valsts policijas darbs tiks būtiski atslogots un Valsts policijai būs iespēja amatpersonas novirzīt sabiedriskajai kārtībai un drošībai būtiskāku uzdevumu izpildei, proti, jomās, kur tas visvairāk nepieciešams, piemēram, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai - patrulēšanai, satiksmes uzraudzībai, reaģēšanai uz notikumiem u.c.
Valsts policija kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos nodrošinātu tikai tajos gadījumos, kad, pēc pieteiktā publiskā pasākuma iesnieguma izvērtēšanas tiktu secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja un satiksmes regulētāja klātbūtnes.

Atbilstoši Noteikumu Nr. 42 2.6. apakšpunktam satiksmi uz ceļiem var aizliegt vai ierobežot publisku pasākumu laikā. Bet, Noteikumu Nr. 42 4.4. apakšpunkts nosaka, ka, ja publiska pasākuma laikā nepieciešams aizliegt vai ierobežot satiksmi, attiecīgus pasākumus, kas noteikti normatīvajos aktos par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu un satiksmes organizēšanu uz ceļiem, nodrošina pasākuma organizētājs (terminoloģiska nesakritība – Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē ar to saprot publiska pasākuma organizatoru). Savukārt Noteikumu Nr. 42 10. punkts nosaka, ka pašvaldība, izskatot iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu, vienlaikus lemj par satiksmes ierobežošanu vai aizliegšanu. Līdz ar to secināms, ka publiska pasākuma organizatoram primāri publiska pasākuma organizēšanai būtu jāizraugās tāda vieta, kur netiktu traucēta transportlīdzekļu un gājēju kustība, bet, ja tas nav iespējams, tad savā iesniegumā, ar kuru tiek lūgta attiecīgās pašvaldības atļauja publiska pasākuma rīkošanai, būtu jānorāda informācija par nepieciešamajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem vai pat tā slēgšanu un jāpiedāvā ceļu satiksmes organizācijas izmaiņu iespējamie risinājumi, tostarp, norādot arī uz nepieciešamajiem cilvēkresursiem, kuri nodrošinās minēto ceļu satiksmes organizācijas izmaiņu īstenošanu publiskā pasākuma laikā.
Ievērojot minēto, lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai likumā nepieciešams paredzēt pienākumu publiska pasākuma organizatoram norādīt iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu ziņas par paredzētajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem. Tādējādi Noteikumos Nr. 42 ietvertais regulējums nepārprotami tiktu sasaistīts ar likuma regulējumu

Ir izstrādāts projekts, kas paredz papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 11.punktu kas nosaka, ka  iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda ziņas par paredzētajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem.
Valsts policija kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos nodrošinātu tikai tajos gadījumos, kad, pēc pieteiktā publiskā pasākuma iesnieguma izvērtēšanas tiktu secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja un satiksmes regulētāja klātbūtnes.