Anotācija (ex-ante)

22-TA-1682: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Likumprojekts “Grozījumi Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā” (turpmāk – projekts) izstrādāts pēc Valsts policijas iniciatīvas.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Projekta mērķis ir paredzēt Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma (turpmāk – likums) 1.panta 5.punktā noteiktajiem kārtības uzturētājiem tiesības publiska pasākuma laikā regulēt ceļu satiksmi, kā arī noteikt pienākumu publiska pasākuma organizatoram norādīt iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu ziņas par paredzētajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Likums nosaka publisku pasākumu rīkošanas un norises tiesiskos pamatus, pasākuma organizatora, kā arī citu publiskā pasākumā iesaistīto personu tiesības, pienākumus un atbildību, lai nodrošinātu sabiedrisko kārtību un drošību šāda pasākuma laikā.
Atbilstoši likumā noteiktajam, par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu publiska pasākuma laikā gādā kārtības uzturētāji. Saskaņā ar likuma 1.panta 5.punktu kārtības uzturētāji ir Valsts policija vai pašvaldības policija, kā arī juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai un ar kuru pasākuma organizators ir noslēdzis līgumu par sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī ugunsdrošības prasību izpildi pasākuma laikā, vai pasākuma organizatora norīkotas personas, kas publiska pasākuma laikā gādā par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu. Privātpersonu organizētā publiskā pasākumā Valsts policija vai pašvaldības policija ir kārtības uzturētāji saskaņā ar savstarpēji noslēgtu līgumu.
Likuma 13.pants regulē kārtības uzturētāju tiesības un pienākumus, cita starpā paredzot, ka publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir tiesības, piemēram, aizliegt piedalīties attiecīgajā pasākumā personām, kuras neievēro šā likuma prasības un pasākuma organizatora noteikumus; izraidīt no attiecīgā pasākuma personas, kuras ir cilvēka cieņu aizskarošā reibuma stāvoklī, kā arī pienākums publiska pasākuma laikā uzturēties tā norises vietā; pieprasīt, lai attiecīgā pasākuma apmeklētāji un dalībnieki ievēro sabiedrisko kārtību, pasākuma organizatora noteikumus un drošības prasības; organizēt kontroli, lai nodrošinātu to, ka publisku pasākumu neapmeklē personas ar šaujamieročiem, spridzekļiem, sprādzienu imitējošiem un pirotehniskiem līdzekļiem, viegli uzliesmojošām un indīgām vielām, kā arī ar psihotropām un narkotiskām vielām un citām pasākuma organizatora noteiktām lietām u.c.
Latvijā ik gadu tiek organizēti dažādi publiskie pasākumi, kuru laikā saskaņā ar likumā noteikto par sabiedriskās kārtības, drošības un ugunsdrošības prasību ievērošanu gādā kārtības uzturētāji.
Sabiedriskā kārtība un drošība ietver arī ceļu satiksmes drošību, kuras organizatoriskos un tiesiskos pamatus regulē Ceļu satiksmes likums. Ceļu satiksmes drošības garantēšana ir būtiska arī  jebkura publiska pasākuma sastāvdaļa. Ceļu satiksme saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 1.panta 5.punktu ir attiecības, kas rodas, pārvietojoties pa ceļiem ar transportlīdzekļiem vai bez tiem.
Ievērojot attiecīgā publiskā pasākuma veidu, tā norises vietu, pasākuma dalībnieku un apmeklētāju skaitu, kā arī citus aspektus, lai nodrošinātu atbilstošu sabiedrisko kārtību un drošību, nereti ir nepieciešama ceļu satiksmes regulēšana pasākuma norises laikā.
Atbilstoši Ceļu satiksmes likuma 41.panta pirmajai daļai ceļu satiksmi regulē un uzrauga policijas darbinieki un citas likumos un citos normatīvajos aktos tam pilnvarotas personas.
Policijas darbinieku pilnvaras regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes un satiksmes līdzekļu uzraudzību ir noteiktas arī likuma “Par policiju” 10.panta pirmās daļas 11.punktā.
Ne likumā, ne citos normatīvajos aktos pilnvaras kārtības uzturētājiem (izņemot Valsts policiju) regulēt ceļu satiksmi nav noteiktas.
Līdz ar to gadījumos, kad publiska pasākuma laikā ir nepieciešams nodrošināt sabiedrisko kārtību un drošību, regulējot ceļu satiksmi, vienmēr tiek piesaistīti policijas darbinieki.
Pašreiz atbilstoši Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta programmas projekta “Iekšlietu nozares iestāžu darbības efektivitātes paaugstināšana Latvijā” 1.posma (turpmāk - SRAP1) rekomendācijām notiek Valsts policijas funkciju un struktūras izvērtēšana, lai noteiktu nepieciešamās pārmaiņas Valsts policijā.
Cita starpā SRAP1 ziņojumā ir norādīts, ka  nepieciešams strikti izvērtēt Valsts policijas veiktās funkcijas, tostarp, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu  publiskos pasākumos, kas vērsti uz peļņas gūšanu un sniegta rekomendācija apsvērt iespēju šo funkciju nodot privātam komersantam.
Bez tam pēdējo gadu tendences liecina par policijas darbinieku skaita samazināšanos, tādējādi, atbilstoši ierobežotajiem resursiem, nepieciešami veiksmīgi risinājumi efektīvai likumā “Par policiju” noteikto policijas uzdevumu un atbilstoši tiem noteikto pamatpienākumu izpildei.
Tā, piemēram, apkopojot informāciju par Valsts policijas personālsastāvu par 2022.gada martu, konstatēts, ka Valsts policijā pavisam kopā ir 6699 amatpersonu amata vietas, no kurām aizpildītas ir 5291(79%), bet vakantas ir 1408 (21%).
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Likuma II.nodaļa regulē publiska pasākuma pieteikšanas un iesnieguma izskatīšanas kārtību, cita starpā nosakot, ka, lai saņemtu atļauju publiska pasākuma rīkošanai, pasākuma organizatoram ir jāiesniedz iesniegums pašvaldībai, kura izskatīšanā var uzaicināt piedalīties Valsts policiju.
Iesnieguma izskatīšanas gaitā tiek vērtēti virkne kritēriju, tostarp, apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai, kā arī citi faktori, kas var negatīvi ietekmēt pasākuma netraucētu un drošu norisi. Lai arī no likuma regulējuma neizriet obligāts Valsts policijas pienākums nodrošināt klātbūtni jebkura publiska pasākuma laikā, bet, ja, izvērtējot riskus, tiek secināts, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja, tostarp - ceļu satiksmes regulētāja klātbūtnes, tiek iesaistīta Valsts policija.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2016.gada 19.janvāra noteikumu Nr. 42 “Kārtība, kādā aizliedzama vai ierobežojama satiksme” (turpmāk – Noteikumi Nr.42) 4.4. apakšpunktu, ja nepieciešams aizliegt vai ierobežot satiksmi, attiecīgus pasākumus, kas noteikti normatīvajos aktos par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu un satiksmes organizēšanu uz ceļiem, publisku pasākumu laikā nodrošina pasākuma organizētājs. Tādējādi secināms, ka pasākuma organizators var slēgt un ierobežot satiksmi, bet ne to regulēt.
Vienīgais pilnvarojums, kas iekļauts ārējos normatīvajos aktos attiecībā par citām personām ir Ministru kabineta 2001.gada 2.oktobra noteikumu Nr. 421 “Noteikumi par darba vietu aprīkošanu uz ceļiem” 20.punktā ietvertais pilnvarojums, proti, ka darbu veicējam ir tiesības regulēt satiksmi darbu veikšanas laikā.
Valsts policijas rīcībā ir informācija, ka Latvijā 2022.gadā ir plānoti vairāki publiskie pasākumi, kuros ir paredzēts liels dalībnieku un apmeklētāju skaits. Jau šobrīd ir pieteikti vairāki velomaratoni, koncerti, skriešanas maratoni un citi pasākumi.
Vērtējot iepriekšējos gados uzkrāto pieredzi, piemēram, Rīgā, kur notika visvairāk publisko pasākumu, secināms, ka visu šo publisko pasākumu sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanai tiek iesaistīts būtisks Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes (turpmāk – Patruļpolicijas pārvalde) un arī Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes teritoriālo struktūrvienību amatpersonu skaits.
Veicot pasākuma nodrošināšanā iesaistīto policijas darbinieku veicamo uzdevumu izvērtējumu, secināms, ka pārsvarā tie nodrošina transporta vai gājēju kustības ierobežošanu vai pārtraukšanu ielās un uz ceļiem, kā arī ceļu satiksmes regulēšanu.
Pasākumos, kuru norise notiek uz koplietošanas ceļiem, policijas darbinieki nodrošina kustības pārtraukšanu visā pasākuma norises maršrutā faktiski visa pasākuma laikā. Šo darbību nodrošināšanai ir jāiesaista liels policijas darbinieku skaits, izvietojot tos stacionāros posteņos, nosakot tiem atsevišķus mazefektīvus īstermiņa uzdevumus.
No minētā secināms, ka Valsts policija kā kārtības uzturētāji nereti tiek iesaistīti tikai satiksmes regulēšanas veikšanai, jo citiem likumā noteiktajiem kārtības uzturētājiem normatīvajos aktos nav noteiktas šādas pilnvaras. Proti, ievērojami Valsts policijas resursi tiek iesaistīti, lai tiktu doti transportlīdzekļu vadītājiem un gājējiem saprotami signāli, jo faktiski citu tiesību un pienākumu īstenošanai, kas saistīti ar sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu pasākuma laikā  bieži vien Valsts policijas spēki nemaz nav nepieciešami, jo saskaņā ar likuma 13.pantu visiem kārtības uzturētājiem ir piešķirtas pietiekami plašas tiesības un noteikti visaptveroši pienākumi publiska pasākuma laikā.
Vieni no prioritārajiem Patruļpolicijas pārvaldes uzdevumiem ir ceļu satiksmes uzraudzības veikšana, kārtības nodrošināšana uz ceļiem, transportlīdzekļu un to vadītāju pārbaužu veikšana,  izbraukšana uz ceļu satiksmes negadījumiem un ar to saistītās dokumentācija noformēšana u.c.
Uz doto brīdi Patruļpolicijas pārvaldē ir būtisks personālsastāva nekomplekts.
Apkopojot informāciju par Patruļpolicijas pārvaldi par 2022.gada martu, konstatēts, ka tajā pavisam kopā ir  799 amatpersonu amata vietas, no kurām aizpildītas ir 555 (69,5%), bet vakantas ir   244 (30,5%). Savukārt visā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldē pavisam kopā ir 1021 amatpersonu amata vietas, no kurām aizpildītas ir 749 (73,4%), bet vakantas ir   272 (26,6%).
Valsts policija joprojām nespēj nokomplektēt vakantos amatus, turklāt izmaiņas personālsastāva skaitliskajā sastāvā ietekmēja arī Covid-19 situācija valstī, kad pārslimošanas vai vakcinācijas sertifikāta neesamības dēļ no dienesta tika atvaļinātas vairākas amatpersonas.
Lai nodrošinātu ikdienas prioritāro uzdevumu izpildi, Patruļpolicijas pārvalde iesaista amatpersonas virsstundu darbā, veidojot papildus ekipāžas. Iesaistot Patruļpolicijas pārvaldes resursus publisku pasākumu nodrošināšanā, tiek būtiski mazināta tās spēja nodrošināt noteikto pamatuzdevumu izpildi.
Vērtējot iepriekšējo pieredzi, secināms, ka pasākumu nodrošināšanā tiek izmantots līdz 80% Patruļpolicijas pārvaldes personālsastāva, attiecīgi reaģēšanas uz notikumiem nodrošināšana atsevišķās administratīvajās teritorijās tiek uzdota Valsts policijas teritoriālajām  struktūrvienībām. Savukārt liela mēroga pasākumos tiek iesaistīti arī Valsts policijas teritoriālo struktūrvienību resursi, kā rezultātā primāro uzdevumu izpilde tiek apdraudēta. Papildus jāatzīmē, ka iesaistot tik lielu Patruļpolicijas pārvaldes amatpersonu skaitu, Patruļpolicijas pārvalde ir spējīga atgriezties ierastajā darba režīmā tikai pēc 4 – 7 dienām, jo amatpersonām ir jāpiešķir atpūtas laiks un tiek izjaukti normālie plānotie darba grafiki, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto minimālo atpūtas laiku.
Apkopojot informāciju, piemēram, par 6 privātpersonu organizētiem publiskiem pasākumiem, kuri norisinājušies visā valsts teritorijā 2019.gadā (2020. un 2021.gadā valstī noteikto ierobežojumu dēļ, publiskie pasākumi nenotika) konstatēts, ka uz līguma pamata par maksas pakalpojumu sniegšanu, Valsts policijas amatpersonas, galvenokārt ceļu satiksmes regulēšanas nodrošināšanai bija iesaistītas uz 387 cilvēkstundām, no kurām 48 cilvēkstundas (12,4%) tika nostrādātas noteiktajā dienesta pienākumu izpildes laikā, savukārt  339 cilvēkstundas (87,6%) tika nostrādātas virs noteiktā dienesta pienākumu izpildes laika (virsstundu darbā).
Ņemot vērā to, ka policijas darbinieki pārsvarā ir iesaistīti virsstundu darbā un viņiem nepieciešams piešķirt atpūtas laiku pēc pasākuma norises, Valsts policijas pamatpienākumu veikšanai tiek iesaistīts kritiski mazs policijas darbinieku skaits.
Ievērojot visu iepriekš minēto, tostarp Valsts policijas ierobežotos personāla resursus un tā dēļ palielināto slodzi, pildot kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos, kā arī izvērtējot likumā “Par Policiju” Valsts policijai noteiktās pamatfunkcijas un uzdevumus un SRAP1 rekomendācijas, ir saskatāma nepieciešamība veikt grozījumus likumā, papildinot likuma 13.panta pirmo daļu ar 3.punktu, kas paredz tiesības publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem regulēt ceļu satiksmi.
Risinājuma apraksts
Ir izstrādāts projekts, kas paredz papildināt likuma 13.panta pirmo daļu ar 3.punktu kas nosaka, ka  publiska pasākuma laikā kārtības uzturētājiem ir tiesības regulēt ceļu satiksmi.
      Tādējādi Valsts policijas darbs tiks būtiski atslogots un Valsts policijai būs iespēja amatpersonas novirzīt sabiedriskajai kārtībai un drošībai būtiskāku uzdevumu izpildei, proti, jomās, kur tas visvairāk nepieciešams, piemēram, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai - patrulēšanai, satiksmes uzraudzībai, reaģēšanai uz notikumiem u.c.
Valsts policija kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos nodrošinātu tikai tajos gadījumos, kad, pēc pieteiktā publiskā pasākuma iesnieguma izvērtēšanas tiktu secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja un satiksmes regulētāja klātbūtnes.
Problēmas apraksts
Atbilstoši Noteikumu Nr. 42 2.6. apakšpunktam satiksmi uz ceļiem var aizliegt vai ierobežot publisku pasākumu laikā. Bet, Noteikumu Nr. 42 4.4. apakšpunkts nosaka, ka, ja publiska pasākuma laikā nepieciešams aizliegt vai ierobežot satiksmi, attiecīgus pasākumus, kas noteikti normatīvajos aktos par satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu izvietošanu un satiksmes organizēšanu uz ceļiem, nodrošina pasākuma organizētājs (terminoloģiska nesakritība – Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izpratnē ar to saprot publiska pasākuma organizatoru). Savukārt Noteikumu Nr. 42 10. punkts nosaka, ka pašvaldība, izskatot iesniegumu par publiska pasākuma rīkošanu, vienlaikus lemj par satiksmes ierobežošanu vai aizliegšanu. Līdz ar to secināms, ka publiska pasākuma organizatoram primāri publiska pasākuma organizēšanai būtu jāizraugās tāda vieta, kur netiktu traucēta transportlīdzekļu un gājēju kustība, bet, ja tas nav iespējams, tad savā iesniegumā, ar kuru tiek lūgta attiecīgās pašvaldības atļauja publiska pasākuma rīkošanai, būtu jānorāda informācija par nepieciešamajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem vai pat tā slēgšanu un jāpiedāvā ceļu satiksmes organizācijas izmaiņu iespējamie risinājumi, tostarp, norādot arī uz nepieciešamajiem cilvēkresursiem, kuri nodrošinās minēto ceļu satiksmes organizācijas izmaiņu īstenošanu publiskā pasākuma laikā.
Ievērojot minēto, lai pieteiktu publisku pasākumu un saņemtu atļauju tā rīkošanai likumā nepieciešams paredzēt pienākumu publiska pasākuma organizatoram norādīt iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu ziņas par paredzētajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem. Tādējādi Noteikumos Nr. 42 ietvertais regulējums nepārprotami tiktu sasaistīts ar likuma regulējumu
Risinājuma apraksts
Ir izstrādāts projekts, kas paredz papildināt likuma 6.panta pirmo daļu ar 11.punktu kas nosaka, ka  iesniegumā par publiska pasākuma rīkošanu pasākuma organizators norāda ziņas par paredzētajiem ceļu satiksmes ierobežojumiem un to nodrošināšanai nepieciešamajiem resursiem.
Valsts policija kārtības uzturētāja funkciju publiskajos pasākumos nodrošinātu tikai tajos gadījumos, kad, pēc pieteiktā publiskā pasākuma iesnieguma izvērtēšanas tiktu secināts, ka apdraudējuma riski sabiedriskajai kārtībai un drošībai ir tik lieli, ka pasākuma norise nav iespējama bez Valsts policijas kā kārtības uzturētāja un satiksmes regulētāja klātbūtnes.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Pasākuma organizatora norīkotas personas un apsardzes darbinieki, kas publiskā pasākumā pilda kārtības uzturētāja funkciju.
  • Valsts policijas amatpersonas, kas publiskā pasākumā pilda kārtības uzturētāja funkciju
Ietekmes apraksts
Pasākuma organizatora norīkotai personai un apsardzes darbiniekiem tiks noteikta jauna tiesība- regulēt ceļu satiksmi pasākuma norises laikā. Biežāka apsardzes darbinieku un pasākuma organizatora norīkotu personu iesaistīšana ceļu satiksmes regulēšanā publisku pasākumu norises laikā atstās arī pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ietekmi uz sabiedrību kopējā sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas kontekstā.
Projektam ir pozitīva ietekme uz Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuras, saskaņā ar policijas uzdevumiem, atbilstoši dienesta kompetenci pildīs tām noteiktos pienākumus un realizēs piešķirtās tiesības.
Valsts policijas amatpersonu darbs tiks atslogots un tās tiks novirzītas sabiedriskajai kārtībai un drošībai būtiskāku uzdevumu izpildei, proti, jomās, kur tas visvairāk nepieciešams, piemēram, sabiedriskās kārtības nodrošināšanai - patrulēšanai, satiksmes uzraudzībai, reaģēšanai uz notikumiem u.c.
Juridiskās personas
  • visi uzņēmumi
  • Juridiskā persona, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai.
Ietekmes apraksts
Projektam ir pozitīva ietekme. Juridiskās personas darbiniekiem tiks noteikta jauna tiesība- regulēt ceļu satiksmi pasākuma norises laikā. Biežāka tās darbinieku iesaistīšana ceļu satiksmes regulēšanā publisku pasākumu norises laikā atstās arī pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī ietekmi uz sabiedrību kopējā sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanas kontekstā.
Nozare
Citi pakalpojumi
Nozaru ietekmes apraksts
Pozitīva ietekme uz apsardzes nozares ekonomisko attīstību un sabiedrības drošību

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

Ietekmes apraksts
Juridiskās personas, kurai izsniegta licence apsardzes darbības veikšanai darbinieku tiesību regulēt ceļu satiksmi publisku pasākumu norises laikā paplašināšana atstās pozitīvu ietekmi uz tautsaimniecību, veicinās ekonomisko izaugsmi, mazinās bezdarbu, jo pieaugs ar pasākuma organizētāju noslēgto līgumu skaits par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu.

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

Ietekmes apraksts
Labvēlīgi ietekmēs apsardzes uzņēmējdarbības vidi, jo tās darbiniekiem tiks piešķirtas plašākas tiesības un tādējādi pieaugs ar pasākuma organizētāju noslēgto līgumu skaits par sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu publiska pasākuma laikā.

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts policija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks aizpildīts pēc sabiedrības līdzdalības termiņa beigām

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Valsts policija

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi