Anotācija (ex-ante)

23-TA-2237: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 "Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Grozījumi Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” paredz papildināt normatīvo regulējumu ar statistisko verificēšanu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai un veikt tehniskus grozījumus materiāliem mēriem attiecībā uz maksimāli pieļaujamo kļūdu atkārtotās verificēšanas procesā.  

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Noteikumu projekta mērķis ir noteikt kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu un precizēt normatīvo regulējumu attiecībā uz materiālo mēru maksimāli pieļaujamo kļūdu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību" (turpmāk - Likums) nosaka jaunu valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautajiem mērīšanas līdzekļiem metroloģiskās kontroles veidu, t.i.,  statistisko verificēšanu. Mērīšanas līdzekļa lietotājam izmantojot statistisko verificēšanu tiek pagarināts atkārtotās verificēšanas periodiskums, pamatojoties uz mērīšanas līdzekļu partiju raksturojošu un noteikta apjoma nejauši izvēlētu mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas rezultātiem un to attiecināšanu uz visu attiecīgo mērīšanas līdzekļu partiju. Statistiskās verificēšanas metodika attiecas tikai uz elektroenerģijas skaitītājiem.
Kopš 2014.gada AS "Sadales tīkls" (turpmāk - sistēmas lietotājs) ir mērķtiecīgi īstenojis elektroenerģijas skaitītāju parka viedizācijas jeb viedo skaitītāju ieviešanas projektu, kas noslēdzās 2022.gadā, tādēļ 2026.gadā uzsākama programmas ietvaros uzstādīto viedo skaitītāju atkārtotā verificēšana vai pilnīga tā nomaiņa. Sistēmas lietotāja elektroenerģijas sadales sistēmā ir uzstādīts aptuveni 1.1 milj. viedo elektroenerģijas skaitītāju. 
Citās Eiropas valstīs (piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Čehijā, Austrijā) tiek plaši izmantota statistiskās verificēšanas metodika elektroenerģijas skaitītājiem, gāzes patēriņa skaitītājiem, ūdens patēriņa skaitītājiem un siltumenerģijas skaitītājiem. Statistiskās verificēšanas metode noteikta starptautiskā standartā ISO 2859 (1999-2020) "Sampling procedures for inspection by attributes" un reglamentētās metroloģijas organizācijas dokumentā OIML G20 (2017) "Surveillance of utility meters in service on the basis of sampling inspections".
Atbilstoši Likumā noteiktajam deleģējumam, šobrīd Ministru kabineta 2006. gada 5. decembra noteikumos Nr. 981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm” (turpmāk - Noteikumi Nr.981) nepieciešams papildināt ar prasībām, kas nosaka kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu. 
Materiāliem mēriem prasības noteiktas Ministru kabineta 2006. gada 22. augusta noteikumos Nr. 671 "Noteikumi par metroloģiskajām prasībām materiālajiem mēriem" (turpmāk - Noteikumi Nr.671), kas nosaka metroloģiskās prasības un atbilstības novērtēšanas procedūras materiālajiem mēriem, kuri paredzēti garuma mērīšanai un dzērienu daudzuma mērīšanai tirdzniecībā, pirms materiālie mēri tiek ievietoti iekšējā tirgū, kā arī nodoti lietošanā. Vienlaikus Noteikumos Nr.671 noteiktas materiāliem mēriem precizitātes klases, proti, I, II, III, D un S klase. 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Ieviešot statistiskās verificēšanas metodiku normatīvajā regulējumā, sistēmas lietotājam laika posmā no 2026.-2034.gadam, ir iespējams nodrošināt vismaz 90 milj. euro izmaksu ietaupījumu. Šobrīd uzstādītajiem elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas veikšana rada zināmas neērtības sistēmas lietotājam, jo atkārtotā verificēšana ir ļoti laikietilpīgs un izmaksu ietilpīgs process, kas ietver katra lietotāja brīdināšanu, piekļuvi katram skaitītājam un tā nomaiņu, transportēšanu, pārbaudi un uzglabāšanu. Atkārtotās verificēšanas izmaksas veidojas no vairākām komponentēm, proti, no skaitītāja atgādāšanas līdz laboratorijai, verificēšanas izmaksām vai no jauna skaitītāja iegādes izmaksām (ja tiek veikta skaitītāju maiņa). Viena skaitītāja nogādāšana līdz laboratorijai izmaksā aptuveni 99,79 euro, bet viena skaitītāja atkārtotā verificēšana sistēmas lietotāja laboratorijā izmaksā aptuveni 7,87 euro. Savukārt, lai sistēmas lietotājs pilnībā nomainītu uz jaunajiem elektroenerģijas skaitītājiem laika posmā no 2026.-2034.gadam ir aptuveni 150 milj. euro izmaksas. Ņemot vērā, ka nav notikusi būtiska viedo skaitītāju tehnoloģiskā attīstība jeb jaunās paaudzes skaitītāju ienākšana tirgū, attiecīga skaitītāju nomaiņa pagaidām nebūtu tehniski pamatota. Viena jauna skaitītāja iegādes izmaksas ir aptuveni 70 euro
Ņemot vērā Likumā noteikto deleģējumu attiecībā uz statistisko verificēšanu, Noteikumos Nr.981 jāprecizē tiesību akta izdošanas pamatojums un 1.punkts. 
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr.981 precizēts tiesību akta izdošanas pamatojums un 1.punkts. 
Problēmas apraksts
Mērīšanas līdzekļa lietotājam izvēloties elektroenerģijas skaitītājiem statistisko verificēšanu, to drīkst veikt tikai tāda inspicēšanas institūcija, kas ir akreditējusies nacionālā akreditācijas institūcijā, tādēļ projektā papildināts, ka statistisko verificēšanu veic inspicēšanas institūcija, kas akreditēta nacionālā akreditācijas institūcijā atbilstoši normatīvajiem aktiem par atbilstības novērtēšanas institūciju novērtēšanu, akreditāciju un uzraudzību. 
Risinājuma apraksts
Noteikumos Nr.981 precizēts 3.punkts, pievienojot statistisko verificēšanu. 
Problēmas apraksts
Noteikumos ieviešot statistisko verificēšanu, nepieciešams noteikt kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu. 
Lai inspicēšanas institūcija varētu sagatavoties noteiktajai mērīšanas līdzekļu partijai statistiskās verificēšanas veikšanai, lietotājam inspicēšanas institūcijā jāiesniedz pieteikums ne ātrāk kā 18 mēnešus un ne vēlāk kā 6 mēnešus pirms atkārtotās verificēšanas termiņa beigām, norādot informāciju par konkrēto mērīšanas līdzekļu partiju un kādu paraugu ņemšanas atlasi izvēlas lietotājs, lai veiktu statistisko verificēšanu. Mērīšanas līdzekļu lietotājs ir tiesīgs izvēlēties vienkāršo vai dubulto paraugu atlasi. 
Statistiskā verificēšanā drīkst izmantot tikai tādus mērīšanas līdzekļus, kuriem ir vienāds ražotājs, tips vai modelis, identifikācijas numurs, precizitātes klase, ražošanas gads un atkārtotās verificēšanas datums nedrīkst atšķirties vairāk par vienu gadu. Papildus mērīšanas līdzekļu partijā iekļauj tādus elektroenerģijas skaitītājus, kam ir vienāds nominālais spriegums, strāvas vērtība, nominālā strāva, maksimālā strāva, nominālā frekvence un ekspluatācijas temperatūra. 
Inspicēšanas institūcijas pienākums ir pārliecināties, vai izvēlētā mērīšanas līdzekļu partija atbilst vienādiem minētajiem pamatnosacījumiem un izvēlas partijas lielumu atkarībā no paraugu ņemšanas atlases veida un tā noteiktajiem kritērijiem. 
Ņemot vērā, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk - PTAC) veic mērīšanas līdzekļiem metroloģisko uzraudzību un, lai PTAC būtu informēts, kuriem mērīšanas līdzekļiem ir paredzēts veikt statistisko verificēšanu, inspicēšanas institūcijai 30 dienu laikā pēc lietotāja pieteikumu saņemšanas nosūta sarakstu, kas ietver mērīšanas līdzekļu ražotāju, tipu vai modeli, ražošanas gadu, identifikācijas numuru vai citu identifikācijas elementus.  
Atkarībā no izvēlētā paraugu ņemšanas atlases veida, pēc nejaušības principa izvēlas rezerves mērīšanas līdzekli ar kuru aizvieto pārbaudīto mērīšanas līdzekļu partijā iekļautu mērīšanas līdzekli un, kuram ir ārēji bojājumi, bojāta verificēšanas atzīme, dati ir nepareizi reģistrēti un nav bijis pieejams demontāžai. Mērīšanas līdzekļu lietotājam izvēloties statistisko verificēšanu, pienākums nodrošināt paredzēto mērīšanas līdzekļu demontāžu no uzstādīšanas vietām, aizsardzību pret ļaunprātīgu iejaukšanos, nedrīkst veikt mērīšanas līdzekļa tīrīšanu no svešķermeņiem, jāieliek mērīšanas līdzeklis iepakojumā, tā lai tas netiktu sabojāts un sniegt informāciju inspicēšanas institūcijai par demontāžai nepieejamo mērīšanas līdzekļu uzstādīšanas vietas adresi. Mērīšanas līdzekļa pārbaudes izlasē trūkstošos vai atkārtotai verificēšanai nederīgos mērīšanas līdzekļus aizstāj ar rezerves mērīšanas līdzekli ne vairāk kā 6 procenti no kopējā pārbaudes izlases lieluma. Gadījumā, ja ir nepietiekams rezerves mērīšanas līdzekļu skaits, lai aizstātu trūkstošos vai atkārtotai verificēšanai nederīgos mērīšanas līdzekļus un nav iespējams nodrošināt vajadzīgo mērīšanas līdzekļu skaitu statistiskās verificēšanas veikšanai, tad tiek pieņemts, ka pārbaudītā mērīšanas līdzekļu partija ir neatbilstoša un nepieciešams veikt atkārtoto verificēšanu vai pilnīgu tā nomaiņu pirms atkārtotās verificēšanas termiņa beigām. 
Ja pārbaudīto mērīšanas līdzekļu partijā iekļautais mērīšanas līdzeklis atbilst statistiskās verificēšanas noteiktajiem kritērijiem, tad inspicēšanas institūcija visai mērīšanas līdzekļu partijai sagatavo pārskatu par statistiskās verificēšanas rezultātiem un pārbaudes izlasei izsniedz sertifikātu par atkārtotās verificēšanas termiņa pagarinājumu un uzliek atkārtotās verificēšanas uzlīmi. Savukārt, ja pārbaudīto mērīšanas līdzekļu partijā iekļautais mērīšanas līdzeklis neatbilst statistiskās verificēšanas noteiktajiem kritērijiem, tad inspicēšanas institūcija sagatavo paziņojumu par visu pārbaudīto mērīšanas līdzekļu partijā iekļauto mērīšanas līdzekļu nederīgumu un lietotājam jānodrošina atkārtotā verificēšana vai pilnīga nomaiņa pirms atkārtotās verificēšanas termiņa beigām. 
Risinājuma apraksts
Noteikumi Nr.981 papildināti ar IInodaļu. 
Problēmas apraksts
-
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā, ka Noteikumu Nr.981 3.pielikumā 2., 3. un 4.punktā ir vieni un tie paši materiālie mēri garuma mērīšanai, Noteikumu Nr.981 3.pielikuma 1.punktā veikti tehniski grozījumi, apvienojot 1., 2., 3., 4.punktu vienā punktā. 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

Noteikumu projekts stāsies spēkā vispārējā kārtībā, iesniedzot Noteikumu projektu apstiprināšanai Ministru kabineta sēdē pēc likumprojekta "Grozījumi likumā "Par mērījumu vienotību"" spēkā stāšanās. 
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Mērīšanas līdzekļa lietotājs
Ietekmes apraksts
Grozījumi attiecībā uz statistisko verificēšanu neparedz tiešu ietekmi uz mērīšanas līdzekļu lietotāju. Savukārt mērīšanas līdzekļu lietotājam būs iespējams turpināt lietot III klases metrus tirdzniecībā, jo tiem būs veikta atkārtotā verificēšana, atbilstoši normatīvo aktu prasībām metroloģijas jomā. 
Juridiskās personas
  • Akreditētas inspicēšanas institūcijas
  • Sistēmas lietotājs
Ietekmes apraksts
Lai elektroenerģijas skaitītājiem varētu veikt statistisko verificēšanu, inspicēšanas institūcijām būs jāiegūst akreditāciju. 
Sistēmas lietotājam vai citam mērīšanas līdzekļu lietotājam nebūs nepieciešamība veikt atkārtoto verificēšanu, bet būs tiesīgs izvēlēties statistisko verificēšanu ar mērķi pagarināt atkārtotās verificēšanas periodiskumu. 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.2.1. uz makroekonomisko vidi:

2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:

2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:

2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:

Ietekmes apraksts
Stājoties spēkā grozījumiem un nosakot kārtību mērīšanas līdzekļu atkārtotās verificēšanas periodiskuma pagarināšanai ar statistisko verificēšanu, sistēmas lietotājs varēs veikt elektroenerģijas skaitītājiem statistisko verificēšanu, neradot 90 milj. euro izmaksas, ja skaitītājiem būtu jāveic atkārtotā verificēšana, un 150 milj. euro, ja šobrīd uzstādītie skaitītāji būtu jānomaina uz jaunajiem skaitītājiem.

2.2.5. uz konkurenci:

2.2.6. uz nodarbinātību:

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
0,00
Mērīšanas līdzekļa lietotājs
Grozījumi tieši neietekmē mērīšanas līdzekļa lietotāju.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
119 407 105,58
Akreditētas inspicēšanas institūcijas
Akreditācijas izmaksas nav aprēķināmas, jo nav zināmas izmaksas akreditācijas iegūšanai
Sistēmas lietotājs
Vērtības nozīme:
107,66
Viena skaitītāja nomaiņas, nogādāšanas līdz laboratorijai un atkārtotās verificēšanas izmaksas
1 109 113
Sistēmas lietotāja uzstādīto skaitītāju kopējais skaits
119 407 105,58
Laika posmā no 2014. - 2022.gadam sistēmas lietotājs ir uzstādījis 1109113 elektroenerģijas skaitītājus, kuriem 2026.gadā būtu jāveic atkārtotā verificēšana. Laika periodā no 2026 - 2034. gadam atbilstības izmaksas sastāda 119 407 105,58 euro, ja skaitītājiem tiek veikta atkārtotā verificēšana. Līdz ar to, ieviešot statistisko verificēšanu, sistēmas lietotājs ietaupa 119 407 105,58 euro.
Kopā
119 407 105,58
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Cita informācija
-

4.1.1. Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumi Nr.40 "Noteikumi par valsts metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu" 

Pamatojums un apraksts
Noteikt elektroenerģijas skaitītājiem atkārtotās verificēšanas periodiskumu, ja tiek izmantota statistiskā verificēšana. 
Atbildīgā institūcija
Ekonomikas ministrija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs
Nevalstiskās organizācijas
-
Cits
Sistēmas lietotājs

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
Tiks norādīta pēc publiskās apspriešanas

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Tiks norādīti pēc publiskās apspriešanas

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi