Anotācija (ex-ante)

Noteikumu projekts paredz noslēdzošajā kārtā precizēt 51 dabas pieminekļa robežas, precizēt administratīvo iedalījumu un noteikt vienu jaunu dabas pieminekli, lai nodrošinātu aizsardzību Ostupes posmam (starp Ostiem un Ostciemu), kur lielā koncentrācijā sastopams ievērojams skaits atsegumu un Eiropas nozīmes biotopu.

Zinātnisko pamatojumu dabas pieminekļu robežu precizējumiem ir sagatavojuši Dabas aizsardzības pārvaldes eksperti sadarbībā ar Latvijas Universitātes ģeologiem.
Noteikumu projekts paredz precizēt 51 dabas pieminekļa robežas un 15 dabas pieminekļu nosaukumus. Tāpat arī vairāki blakusesoši dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā dabas piemineklī (skat. zemāk).
Dabas pieminekļu robežu precizējumu rezultātā kopējā dabas pieminekļu platība samazināsies par 254 ha. 23 dabas pieminekļiem platība pieaugs (13 dabas pieminekļiem palielinās līdz 10ha, 5 dabas pieminekļiem no 10-20 ha), 22 dabas pieminekļiem platība tiek samazināta (lielākais platības samazinājums ir dabas piemineklim “Bārbeles sērūdeņraža avots” – 178 ha, “Embūtes Joda dambis”- 107 ha un "Kaktiņu gravas" -24 ha).
1. Noteikumu projekts paredz precizēt šādu dabas piemienkļu robežas:
- "Jumpravas dolomīta atsegums",
- "Bārbeles sērūdeņraža avots",
- "Braslas ieži". Tiek precizēts arī dabas piemienkļa nosaukums uz “Braslas lejteces ieži”;
- "Ānfabrikas klintis",
- "Dambja iezis un Bruņa ala",
- "Dzilnas iezis",
- "Elpju iezis un Vecandrijāņu klintis",
- "Ērgļu (Ērģeļu) klintis" un "Ramātu klintis un alas". Dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā dabas piemineklī ar nosaukumu “Ērgļu un Ramātu klintis”;
- "Gūdu klintis";
- "Kaļļu avoti";
- "Kājiņu ala";,
- "Kvēpenes ala",
- "Ķūķu klintis",  "Ēdernieku klintis" un "Leimaņu iezis"; dabas piemienkļi tiek apvienoti vienā dabas piemienklī ar nosaukumu “Ķūķu, Ēdernieku un Leimaņu ieži”,
- "Launagiezis";
- "Lielā Ellīte";
- "Līču-Laņģu klintis;
- "Raiskuma Sarkanās klintis";
- "Rauņa lejteces ieži";
- "Dzērves Bērziņu avoti",
- "Embūtes gravas",
- "Krāču kalni",
- "Adamovas krauja",
- "Dagdas ala",
- "Ātrais kalns". Ņemot vērā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras Toponīmikas laboratorijas priekšlikumu tiek precizēts dabas pieminekļa nosaukumus uz “Ātraiskalns”,
- "Gobdziņu klintis",
- "Īvandes ūdenskritumi",
- "Lēģernieku atsegums",
- "Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums". Dabas piemienkļa nosaukums tiek precizēts uz “Bražu un Akņemupītes krāces”,
- "Krākas (Svētes Dreimaņu) avoti";
- "Kalnrēžu dolomīt-smilšakmens atsegumi";
- "Loša atsegums";
- "Cīruļu iezis un Blusu ala",
- "Daudas un Jodupītes ieleja". Dabas piemienkļa nosaukums tiek precizēts uz “Daudas un Jodupītes ielejas”,
- "Ezernieku karsta kritenes",
- "Kaktiņu gravas". Dabas piemienkļa nosaukums tiek precizēts uz “Kaktiņu grava”;
- "Kraukļu aiza",
- "Pētera ala",
- "Sautas kalns". Dabas pieminekļa nosaukums tiek precizēts uz “Sautas kalns un Nurmižas lejtece”,
- "Velnalas klintis" un  "Piķenes krauja un alas"; Dabas pieminekļi tiek apvienoti vienā teritorijā ar nosaukumu “Piķenes krauja un Velnala”;
- "Apes dolomīta atsegumi";
- "Jaunžagatu krauja";
- "Lejasbindu krauja";
- "Jeru alas". Dabas piemienkļa nosaukums tiek precizēts uz “Jeru atsegumi”;
- "Randātu klintis un Tilderu krauja";
- "Peldangas labirints". Dabas piemienkļa nosaukums tiek precizēts uz “Liepniekvalka labirints”;
- "Līču slāņi";
- "Dampeļu atsegums".


2. Dabas piemienklis “Grīžu Velna beņķis” un “Velna Skroderis” tiek svītrots no dabas pieminekļu sarakstra, jo to aizsardzību regulē noteikumu 1.punkts par dižakmeņiem.
Dabas piemienklis “Sēravoti Zaļajā purvā” pēc ekspertu ierosinājuma tiek svītrots no dabas piemeinkļu saraksta, jo tā izplūdes vieta dabā ir applūdusi un nav konstatējama, vienlaikus šīs vietas aizsardzību nodrošina Ķemeru nacionālā parka dabas lieguma zonas nosacījumi.

3. Noteikumu projekts paredz izveidot jaunu dabas pieminekli – “Ostupes atsegumi” 45 ha platībā. Ostupes posms starp Ostiem un Ostciemu, Ventspils novada Ances pagastā, kur konstatēts ievērojams skaits smilšakmens atsegumu un avotu. Ierosinātā teritorija skar četras AS “Latvijas valsts meži” īpašumā esošas zemes vienības ar kadastra apzīmējumiem 98440090038, 98440090062, 98440040031 un 98440040032, kā arī vienu fiziskai personai piederošo zemes vienību ar kadastra apzīmējumu 98440040026. Attiecīgi 36,49ha zemes ir valsts īpašums un 8,79 ha privātajā īpašumā.  Ostupes krastos kopumā reģistrēti 39 īpaši aizsargājami iežu atsegumi, kuri atbilst Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamam biotopam 8220 Smilšakmens atsegumi. Atsegumi pārsvarā ir nelieli, tomēr ainaviski, ar bagātīgu sūnu un ķērpju apaugumu un labas kvalitātes.

4. Noteikumu projekts paredz precizēt dabas piemienkļu administratīvo iedalījumu atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam. Administratīvais iedalījums tiek precizēts gan noteikumu pamattekstā (tabulā), gan pielikumos (robežu shēmās).

Zinātniskais pamatojums dabas pieminekļu robežu precizējumiem un jauna dabas pieminekļa izveidošanai pievienots pielikumā.