Anotācija (ex-ante)

Likumprojekts izstrādāts pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas iniciatīvas ar mērķi pilnveidot esošo zivju resursu uzraudzības un kontroles sistēmu.
 

Vispārējā kārtība

Pašreiz zivju resursu aizsardzību un uzraudzību veic divas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautības iestādes – Valsts vides dienests, kas atbild par zivju resursu aizsardzību un uzraudzību iekšējos ūdeņos, teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos un Dabas aizsardzības pārvalde, kas to veic iekšējos ūdeņos – īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Ar Likumprojektu makšķerēšanas un zvejas kontrole visos Latvijas Republikas ūdeņos tiek nodota Valsts vides dienestam. Dabas aizsardzības pārvalde savas kompetences ietvaros konstatēs un fiksēs pārkāpumus īpaši aizsargājamo dabas teritoriju, sugu un biotopu aizsardzības prasību uzraudzības ietvaros, neveicot specializētus zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumus. Saglabājas Dabas aizsardzības pārvaldes tiesības veikt administratīvā pārkāpuma procesu līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai, kā arī tiesības izcelt un iznīcināt nelikumīgos zivju ieguves rīkus neuzsākot administratīvā pārkāpuma procesu, ja to īpašnieks nav noskaidrojams. Administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšana tiks nodota Valsts vides dienestam.
Likumprojektā tiek precizēts Zvejniecības likuma 22. panta regulējums attiecībā uz zivju sugu pārvietošanu, pavairošanu un jaunu sugu ieviešanu. Tiek novērsta pašreizējās normas neskaidrība un interpretācija par to, ka Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nepieciešama tikai pieaugušu zivju pārvietošanai. Tiek vienkāršota procedūra paredzot, ka vietējo zivju sugu pārvietošanai dabiskajās ūdenstilpēs nepieciešams tikai Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR rakstisks saskaņojums, bet nav nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja. Savukārt svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu zivju sugu ieviešanai (introdukcijai), izlaišanai un pavairošanai dabiskajās ūdenstilpēs, kā arī Latvijas Republikas teritoriālajos ūdeņos un ekonomiskās zonas ūdeņos ir nepieciešama Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kas tiek izdota sugu un biotopu aizsardzību reglamentējošos normatīvajos aktos neteiktajā  kārtībā. Atļauju izdošana kārtība ir noteikta Ministru kabineta 2010. gada 21. decembra noteikumos Nr. 1165 “Kārtība, kādā izsniedz atļaujas nemedījamo sugu indivīdu iegūšanai, ievieš Latvijas dabai neraksturīgas savvaļas sugas (introdukcija) un atjauno sugu populāciju dabā (reintrodukcija)”. Procedūra tiek salāgota ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 18. un 20.¹ pantu. Attiecīgi tiek precizēts arī Zvejniecības likuma 30. pants, paredzot soda sankcijas gan par vietējo zivju sugu pārvietošanu bez saskaņojuma, gan  par svešzemju vai vietējā areālā nesastopamu sugu ieviešanu. Ņemot vērā, ka abi projekta 30. panta desmitajā daļā paredzētie pārkāpumi ir vienādi pēc sava smaguma, tie ir apvienoti vienā panta daļā un netiek izdalīti atsevišķi.  Tiek saglabāti līdzšinējie soda sankciju apmērus  par 22. panta nosacījumu pārkāpumiem.
Ar Likumprojektu tiek novērsta nepilnība saistībā ar Zvejniecības likuma 23. panta “Atļauja zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai” nosacījumu pārkāpumiem. Šobrīd nav paredzēta atbildība un nav noteiktas kompetentās iestādes administratīvo pārkāpumu procesā par minētajiem pārkāpumiem. Likumprojekts papildina Zvejniecības likuma 30. pantu ar jaunu daļu, nosakot atbildību par specializētu zivju audzēšanu un ūdensaugu kultivēšanu Latvijas Republikas ūdeņos bez attiecīgās pašvaldības izdotas atļaujas.
Izvērtējot jaunā administratīvā pārkāpuma atbilstību kritērijiem (nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitējums, nodarījuma sekas, nodarījuma aktualitāte, nodarījuma attiecināmība) konstatējams, ka šādas administratīvās atbildība ieviešana ir nepieciešama, ņemot vērā sekojošus apsvērumus.
Nodarījuma bīstamība un sabiedriskais kaitējums:  Specializētā zivju audzēšanai un ūdensaugu kultivēšanai (akvakultūras audzēšanai) ir nepieciešama attiecīgās pašvaldības izdota atļauja. Šādu darbību veikšana bez atļaujas var būt pretrunā ar ūdenstilpes izmantošanas mērķiem, pasliktināt ūdens kvalitāti, nodarīt būtisku kaitējumu videi vai pat sabiedrības drošībai. Patvaļīga vai ūdenstilpes ekspluatācijas noteikumos neparedzēta  izmantošana aizskar sabiedrības intereses izmantot ūdeņus tam paredzētajiem mērķiem – rekreācijai, licencētās makšķerēšanas organizēšanai un citiem. Akvakultūras audzēšanā bez atļaujas visticamāk netiks ievērotas noteiktais normatīvais regulējums, tiks radīta  negodīga konkurence un pastāvēs nenomaksātus nodokļu riski. Tā kā vides kaitējums un kaitējums citām minētajām sabiedrības interesēm, kas var tikt nodarīts ar potenciālu nelikumīgu rīcību (rīcība bez iepriekš minētās atļaujas) ir neatgriezenisks, proti, iepriekšējo stāvokli pirms nelikumīgas rīcības izdarīšanas atgriezt nav iespējams, tad par konkrēto pārkāpumu būtu jāparedz administratīvā atbildība – jāparedz par šāda veida pārkāpumu administratīvais sods. Tāpat netiks ievērota Padomes 2007. gada 11. jūnija regulas (EK) Nr. 708/2007 par svešzemju un vietējā areālā nesastopamu sugu izmantošanu akvakultūrā noteiktā kartība, kas reglamentē svešzemju un vietējā areālā nesastopamu ūdens organismu audzēšanu akvakultūrā jebkādā ūdens vidē.
Nodarījuma sekas:
Ūdenstilpnē vai kādā no ūdenstilpes daļām nelikumīgi veikta darbība var atstāt būtisku ietekmi uz visu ūdenstilpi vai pat plašākā mērogā (sateces baseins, jūras akvatorijā). Neregulēta un nelikumīga akvakultūras audzēšana var izraisīt smagas sekas. Negatīvas izmaiņas sastopamo sugu sastāvā, vietējo sugu nomaiņu ar audzētajām sugām. Nav izslēgta nevēlamu, attiecīgai ūdenstilpnei neraksturīgu, kaitīgu vai pat invazīvu svešzemju sugu izmantošanas un ar to saistītie tālākas izplatīšanās riski. Iespējamas negatīvas hidroloģiskā režīma izmaiņas, hidroekoloģiskās situācijas pasliktināšanās un būtisks vides piesārņojums. Apdraudējums dzīvās dabas resursiem, to saglabāšanai un racionālai izmantošanai. Tāpat tiek ierobežotas pašvaldības iespējas pilnvērtīgi apsaimniekot  ūdeņus, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai. Nekontrolēta (nezināmas izcelsmes, neatbilstošos apstākļos) audzēta produkcija var neatbilst produkcijas kvalitātes standartiem un būt bīstama tās patērētājiem. Liela daļa no minētajām sekām nav novēršamas, un, ņemot vērā to, ka šāda veida pārkāpuma sekām ir neatgriezenisks raksturs, piemēram, invazīvas Latvijas dabai neraksturīgas sugas izplatība savvaļā (kā tas jau ir noticis ar signālvēzi), tad ir nepieciešama administratīvā atbildība par to, kas savukārt veicinās atturēšanos no šāda veida pārkāpumu izdarīšanas.   
Nodarījuma aktualitāte: Iekšējos ūdeņos pēdējo gadu laikā ir samazinājušies rūpnieciskās zvejas apjomi, bet pieprasījums pēc zivīm (vēžiem) un citiem akvakultūras produktiem ir augsts. Akvakultūras attīstība ir ar pieaugošu tendenci. Pieaugoša ir ieinteresētība attīstīt akvakultūru ne tikai  ūdens recirkulācijas cikla akvakultūras uzņēmumos un dīķsaimniecībās, bet arī dabiskajās ūdenstilpēs, jo īpaši privātajos ezeros. Ir izrādīta interese arī par akvakultūras attīstību jūras piekrastes ūdeņos. Tā kā soda sankcijas par šo pārkāpumu līdz šim nav bijušas paredzētas,  nav apkopotas informācija par gadījumu skaitu, kuros specializētā zivju audzēšana vai ūdensaugu kultivēšana ir veikta bez pašvaldības atļaujas. Taču zivju resursu uzraudzību un aizsardzību veicošo institūciju eksperti uzskata, ka šādi pārkāpumi ir un  pieaugot interesei par akvakultūras attīstību un tās produkciju, pieaugs arī iespējamo pārkāpumu skaits.
Nodarījuma attiecināmība: Specializēta zivju audzēšanas vai ūdensaugu kultivēšana bez attiecīgas pašvaldības izdotas atļaujas jeb nelikumīga akvakultūras audzēšana aizskar ne tikai privātās, bet visas sabiedrības intereses, jo notiek ūdens vidē,  kas nav atdalīta no pārējiem ūdeņiem ar šķēršļiem, kuri novērstu audzēto sugu  vai  bioloģiskā  materiāla izkļūšanu,  izdzīvošanu un vairošanos savvaļā. Ūdens vidē lokāli realizētas nelegālas darbības rezultātā radītais piesārņojums un citas negatīvās ietekmes uz apkārtējo vidi var aptvert plašas teritorijas un aizskārt daudzu zemes īpašnieku un dabas resursu izmantotāju intereses.
Paredzams, ka nelikumīgas specializētās zivju audzēšanas vai ūdensaugu kultivēšanas gadījumus konstatēs pašvaldības policija, pašvaldības vides inspekcija, pašvaldības vides kontroles amatpersonas, veicot uzraudzības pasākumus ūdeņos, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai, jo to rīcībā būs pieejamā informācija par pašvaldībā izdotajām atļaujām vai atteikumiem izdot atļaujas. Tāpat pārkāpumus var konstatēt Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes amatpersonas un Valsts policija, savas kompetences ietvaros veicot zivju resursu aizsardzības un uzraudzības pasākumus vai veicot kontroles pasākumus īpaši aizsargājamajās dabas teritorijās un mikroliegumos.  Administratīvā pārkāpuma procesu līdz pārkāpuma lietas izskatīšanai veiks institūcija, kas  konstatējusi pārkāpumu.
Ņemot vērā, ka pārkāpums saistīts ar atļauju, kuras izdevējs ir pašvaldība un tieši pašvaldības rīcībā būs pilnīgākā informācija par ūdeņiem, kas atrodas pašvaldības administratīvajā teritorijā vai piekļaujas tai (to izmantošanu) un tikai pašvaldības rīcībā būs atļaujas saskaņošanas procesa (Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu BIOR, Dabas aizsardzības pārvaldi saskaņojumu un atsevišķos gadījumos arī Valsts vides dienesta saskaņojums) informācija, kā arī informācija par atteikumiem izdot atļauju, līdz ar to būtu lietderīgi, ja administratīvā pārkāpuma lieta būtu izskatāma pašvaldības administratīvajā komisijā vai apakškomisijā.
Tiek precizēts Zvejniecības likuma 31. pants, pielāgojot to Valsts vides dienesta kompetencei administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanā attiecībā par 30. panta pirmajā, piektajā un sestajā daļā minētajiem pārkāpumiem.
 

Nē

Paredzēta atbildība par ūdensaugu kultivēšanu bez atļaujas, precizēta procedūra zivju pārvietošanai

Paredzēta atbildība par ūdensaugu kultivēšanu bez atļaujas, precizēta procedūra zivju pārvietošanai

Nē

Nē

Nē

-