Anotācija (ex-ante)

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt Regulatora funkciju izpildei nepieciešamo valsts nodevas uzkrājuma apmēra izlīdzinātu aprēķinu gadījumam, ja attiecīgajā kalendāra gadā faktiskie valsts nodevas ieņēmumi pārsniedz Regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas, ko izmanto Regulatora darbības nodrošināšanai nākamajos periodos saskaņā ar attiecīgā gada likumā par valsts budžetu apstiprināto Regulatora budžetu.

01.01.2025.

Likumprojekta “Par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam”, kas stājas spēkā 2025.gada 1.janvārī, pavadošo likumprojektu paketē iekļauts likumprojekts.

Regulators saskaņā ar Likumu ir veidots kā vienota regulatīva institūcija ar autonomu kompetenci un attiecīgi ar no tā izrietošu administratīvo un finanšu resursu vadības modeli, kuru Regulators plāno, organizē un īsteno atbilstoši attiecīgā gada likumam par valsts budžetu un citiem attiecīgo jomu reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.
Regulatora darbību finansē no ieņēmumiem, kas gūti, iekasējot valsts nodevu par sabiedrisko pakalpojumu regulēšanu. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas nodrošināšanai visi regulējamo nozaru sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji maksā valsts nodevu. Valsts nodeva regulējamās nozarēs iemaksājama valsts budžetā un tiek ieskaitīta Regulatora kontā Valsts kasē. Iemaksātā valsts nodeva regulējamās nozarēs izmantojama vienīgi Regulatora darbības nodrošināšanai[1].
Ja attiecīgajā kalendāra gadā samaksātā valsts nodeva pārsniedz Regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas, summu, kas pārsniedz Regulatora darbības nodrošināšanai nepieciešamās izmaksas, ieskaita Regulatora kontā Valsts kasē valsts nodevas uzkrājumos (turpmāk — uzkrājumi) un izmanto Regulatora darbības nodrošināšanai nākamajos periodos saskaņā ar likumā par valsts budžetu apstiprināto regulatora budžetu.
Atbilstoši Likumam Regulators reizi trijos gados veic neatkarīgu savas darbības novērtējumu un publicē to regulatora mājaslapā internetā[2]. Līdz šim Regulatora kā regulatīvas iestādes funkciju, procesu un prakses ārējo novērtējumu reizi trijos gados ir veikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (The Organisation for Economic Cooperation and Development) (turpmāk - OECD), kas sagatavo rekomendācijas Regulatora turpmākās darbības uzlabošanai, kas tiek publicēts Regulatora tīmekļvietnē[3].
Iepriekš no OECD saņemtajos ziņojumos ir ietverta rekomendācija pārskatīt valsts nodevas noteikšanas kārtību, nodrošinot pietiekamu Regulatora budžeta stabilitāti pret sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma izmaiņām un energoresursu cenu svārstībām pasaulē, kā arī paredzēt iespēju veidot Regulatora budžeta rezervi strauju ienākumu samazināšanās gadījumā. Atbilstoši OECD rekomendācijām pamata normas par uzkrājuma veidošanu Likumā iestrādātas 2017.gadā (spēkā no 2018.gada 1.janvāra). Šobrīd nepieciešams to redakciju aktualizēt, lai ņemtu vērā straujās regulējamo nozaru pakalpojumu sniedzēju apgrozījuma svārstības.
Likuma norma, ka  valsts nodevas maksājumu aprēķina no sniegto sabiedrisko pakalpojumu neto apgrozījuma aizpagājušā kalendāra gadā, atstāj iespaidu uz nodevas ieņēmumiem ar nobīdi laikā. Saistībā ar straujām energoresursu cenu svārstībām iepriekšējos gados (sk. Energoresursu cenu tendences: https://www.sprk.gov.lv/content/energoresursu-cenu-tendences), bija novērojams regulējamo pakalpojumu īstermiņa apgrozījuma pieaugums, kam, savukārt, seko apgrozījuma samazinājums.
Likuma 31.pants paredz valsts nodevas uzkrājuma veidošanu un nosaka uzkrājuma maksimālo apmēru, t.i., tas noteikts 25% apmērā no aizpagājušā saimnieciskā gada faktiskā valsts nodevas ieņēmumu apmēra. Līdz ar to uzkrājuma apmēra piesaiste viena gada valsts nodevas ieņēmumu apmēram budžeta plānošanas procesā rada izaicinājumu situācijā, kad apgrozījums pa gadiem ir izteikti svārstīgs. Nosakot uzkrājumu apmēra ierobežojumu izlīdzinātā veidā, šāds svārstību risks samazinās. Savukārt, nenosakot to izlīdzinātā veidā, tiek samazinātas iespējas savlaicīgi prognozēt pieejamos līdzekļus funkciju izpildei turpmākajos gados.
Jāņem vērā, ka 2025.gadā un turpmākajos gados Regulatoram funkciju izpildei jāplāno jaunu uzdevumu īstenošana un vairāku nozaru līdzšinējā regulējuma pārskatīšana sava budžeta ievaros atbilstoši jau pieņemtajām un plānotajām izmaiņām Eiropas Savienības un nacionālā līmeņa tiesību aktos.
Tā, piemēram, būtiska ir enerģētikas regulējuma pārskatīšana atbilstoši Eiropas Dabasgāzes tirgus paketes un jaunā Elektroenerģijas tirgus dizaina normām, kā arī nacionālajos tiesību aktos jau daļēji pārņemtajām atjaunojamo energoresursu regulējuma normām, kas paplašina dalībvalstu regulatoru iesaisti un nosaka jaunus pienākumus attiecībā uz biogāzes ražotājiem, biogāzes ievadīšanu tīklā, zema oglekļa satura energoresursu izmantošanu, enerģijas uzkrātuvju darbību un uzraudzību, energoefektivitāti, elektroenerģijas tirgus attīstību saistībā ar īsākiem biržas tirdzniecības intervāliem, tirdzniecības platformu ieviešanu, pilnvērtīgas balansēšanas enerģijas tirgus izveidi, ar Baltijas valstu sistēmu sinhronizāciju saistīto jautājumu risināšanu un daudzus citus uzdevumus.
Papildus izmaiņām enerģētikas jomā un funkciju tvēruma paplašinājumā notiek atkritumu apsaimniekošanas jomas reformas īstenošana, jau 2024.gadā uzsākot regulēšanu piecos jaunos atkritumu apsaimniekošanas reģionālajos centros, turpmāk izvērtējot un apstiprinot arī nešķirotu sadzīves atkritumu apstrādes pakalpojumu tarifus.
Kā vēl vienu piemēru var minēt faktu, ka nacionālā līmeņa normatīvajā regulējumā pakāpeniski tiek pārņemtas direktīvas par dzeramā ūdens kvalitāti prasības, kas noteic gan papildu prasības dzeramā ūdens kvalitātes novērtēšanai (tostarp papildu rādītāju analīzi), gan materiāliem, kas nonāk saskarē ar dzeramo ūdeni, gan arī nepieciešamību veikt ūdensapgādes sistēmu risku un ūdens zudumu novērtēšanu. Norit aktīvs darbs pie Komunālo notekūdeņu direktīvas 91/271/EEK priekšlikumu izstrādes. Direktīvas teksts 2024.gada 10.aprīlī tika apstiprināts Eiropas Parlamenta plenārsēdē un tiek gaidīta tās apstiprināšana. Direktīvā ir paredzētas gan jaunas prasības aglomerācijām ar cilvēkekvivalentu (CE) no 1000 līdz 2000, gan papildu prasības aglomerācijām ar CE >10 000, t.sk. attiecībā uz notekūdeņu attīrīšanu, energoneitralitāti un piesārņojuma monitoringu. Tāpat ir noteiktas prasības lietotāju informēšanai, kanalizācijas pakalpojumu pieejamības nodrošināšanai un kompensācijai par kaitējumu. Līdz ar to Regulatoram ūdenssaimniecības nozarē jāveic pārdomāta nozares normatīvā regulējuma un praktiskās darbu organizēšanas pielāgošana ES direktīvu esošajām un gaidāmajām prasībām un Notekūdeņu dūņu apsaimniekošanas plānam 2024.–2027.gadam.
Savukārt minētie faktori apvienojumā ar ievērojamu regulējamo komersantu apgrozījuma kritumu turpmākajos gados palielina uzkrājumu nozīmi Regulatora funkciju finansēšanai vidējā termiņā, nepietiekama finansējuma gadījumā radot riskus Regulatora pilnvērtīgai pamata funkciju izpildei, kā arī atbilstoša un kvalificēta personāla noturēšanai.


[1] Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", 30. pants. https://likumi.lv/ta/id/12483#p30

[2] Likums "Par sabiedrisko pakalpojumu regulatoriem", 14. pants. https://likumi.lv/ta/id/12483#p14

[3] Informācija par ārējo novērtējumu publicēta https://www.sprk.gov.lv/content/starptautiska-sadarbiba. Novērtējuma pilns teksts pieejams: https://www.oecd-library.org/governance/progress-review-of-latvia-s-public-utilities-commission_6c2ee469-en

Nē

Nē

Paredzams, ka tāpat kā līdz šim sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji turpinās maksāt Likumā noteikto valsts nodevu, kuras gada likmes apmērs saglabājas nemainīgs.

Jā

Nē

Nē

-