22-TA-1593: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 "Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma (turpmāk - Dalītā īpašuma izbeigšanas likums) 6. panta septītās daļas deleģējums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt kārtību, kādā Valsts zemes dienests (turpmāk - Dienests) noteiks un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (turpmāk – Kadastra informācijas sistēma) reģistrēs atsavināmo zemi atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Dalītā īpašuma izbeigšanas likumu, kas spēkā stājās 2023. gada 1. janvārī, atsavināšanai paredzētā zeme jānosaka un Kadastra informācijas sistēmā jāreģistrē Dienestam.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Esošais normatīvais regulējums, kas šobrīd nosaka kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas kārtību Kadastra informācijas sistēmā, atsavināmās zemes noteikšanas un reģistrācijas kārtību neparedz un ir nepieciešams to noteikt.
Risinājuma apraksts
Lai izpildītu Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteikto deleģējumu, Tieslietu ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 10. aprīļa noteikumos Nr. 263 “Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”” (turpmāk – noteikumu projekts), kurā paredzēts iekļaut jaunu nodaļu "4.1 Atsavināmās zemes reģistrācija", kurā iekļauta kārtība, kādā Dienests noteiks un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs atsavināmo zemi, proti:
1) Dienests, balstoties uz vietējās pašvaldības iesniegto lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu (turpmāk - pašvaldības lēmums) un tā grafisko pielikumu, noteiks atsavināmo zemi.
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6.panta otrās daļas 1. punktā noteiktajam pašvaldības lēmuma grafiskajam materiālam jābūt sagatavotam atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumiem Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” digitālā veidā vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā vai, ja nav pieejami vektordati, konkrētā mērogā uz kartogrāfiskās pamatnes, kas attēlo virszemes topogrāfisko situāciju, sagatavotam grafiskajam materiālam.
Tā kā atsavināmā zeme tiks reģistrēta atbilstoši pašvaldības lēmuma grafiskajam materiālam, un secīgi, arī atsavināmās zemes atsavināmā cena tiks aprēķināta atbilstoši reģistrētās atsavināmās zemes datiem, tai skaitā platībai, tad būtiski uzsvērt, ka pašvaldībām grafiskais materiāls būs jāsagatavo pēc iespējas kvalitatīvāk un precīzāk, tādējādi nodrošinot, ka atsavināmās zemes platība tās reģistrācijas brīdī un pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas datiem mainītos minimāli;
2) atsavināmo zemi Dienests noteiks, digitāli savietojot grafiskajā materiālā esošo funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežu grafisko attēlojumu ar Kadastra informācijas sistēmas datiem, ievērojot precizitāti, ar kādu kadastrāli uzmērīta zemes vienība;
3) atsavināmo zemi Dienests reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā 15 darbdienu laikā no pašvaldības iesniegto dokumentu atsavināmās zemes noteikšanai un reģistrācijai saņemšanas brīža. Tā kā Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6. panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka pašvaldība iesniedz Dienestam arī lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, tad atsavināmās zemes reģistrāciju Dienests uzsāks nākamajā darbdienā pēc pašvaldības dokumentu, kas noteikti Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6. panta otrajā daļā, saņemšanas;
4) ja atsavināmās zemes robežas pilnībā sakritīs ar jau Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas zemes vienības robežām, kā atsavināmo zemi Dienests noteiks visu zemes vienību;
5) ja atsavināmās zemes robežas daļēji sakritīs ar jau Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas zemes vienības robežām, kā atsavināmo zemi Dienests noteiks daļu no zemes vienības, Kadastra informācijas sistēmā reģistrējot jaunu zemes vienības daļu.
Dienests zemes vienības daļu reģistrēs atbilstoši noteikumu Nr. 263 24. punktā noteiktajai vispārējai kārtībai. Reģistrējot zemes vienības daļu, tās platību Dienests noteiks ar tādu noteiktību, kāda tā ir zemes vienībai, t.i., vērtējot, ar kādu precizitāti noteiktas (kadastrāli uzmērītas) zemes vienības robežas.
Ņemot vērā to, ka brīdī, kad Dienests, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, daļu no zemes vienības noteiks kā atsavināmo zemi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs jaunu zemes vienības daļu, nebūs zināms, vai iesāktais izpirkuma tiesību izmantošanas process tiks pabeigts vai netiks pabeigts, noteikumu projektā plānots precizēt noteikumu Nr. 263 148.3.apakšpunktu, nosakot izņēmumu no esošās kārtības. Gadījumos, kad atsavināmā zeme tiks reģistrēta kā jauna zemes vienības daļa, zemes vienībā iepriekš reģistrētās zemes vienības daļas, kas reģistrētas nomas vai apbūves tiesības vajadzībām, netiks dzēstas. Jāatzīmē, ka minētais izņēmums ir piemērojams tikai gadījumos, kad kā zemes vienības daļa ir reģistrējama atsavināmā zeme.
Vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsavināmā zeme varēs sastāvēt no vienas vai vairākām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, zemes vienības daļām. Lai par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai noteikto atsavināmo zemi nodrošinātu aktuālu un pilnīgu informāciju, Dienests informāciju par atsavināmajām zemes vienībām, zemes vienības daļām reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā pie konkrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, datu laukā “Atsavināmā zeme”. Lai ieceri realizētu, paredzēts noteikumu Nr. 263 5. pielikuma “Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs” 4.1. apakšpunktu papildināt ar jaunu apakšpunktu, kas noteiks, ka būves dati satur arī informāciju par atsavināmo zemi.
1) Dienests, balstoties uz vietējās pašvaldības iesniegto lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu vai lēmumu par funkcionāli nepieciešamā zemesgabala pārskatīšanu (turpmāk - pašvaldības lēmums) un tā grafisko pielikumu, noteiks atsavināmo zemi.
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6.panta otrās daļas 1. punktā noteiktajam pašvaldības lēmuma grafiskajam materiālam jābūt sagatavotam atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. septembra noteikumiem Nr. 522 “Privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas kārtība” digitālā veidā vektordatu formātā Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā vai, ja nav pieejami vektordati, konkrētā mērogā uz kartogrāfiskās pamatnes, kas attēlo virszemes topogrāfisko situāciju, sagatavotam grafiskajam materiālam.
Tā kā atsavināmā zeme tiks reģistrēta atbilstoši pašvaldības lēmuma grafiskajam materiālam, un secīgi, arī atsavināmās zemes atsavināmā cena tiks aprēķināta atbilstoši reģistrētās atsavināmās zemes datiem, tai skaitā platībai, tad būtiski uzsvērt, ka pašvaldībām grafiskais materiāls būs jāsagatavo pēc iespējas kvalitatīvāk un precīzāk, tādējādi nodrošinot, ka atsavināmās zemes platība tās reģistrācijas brīdī un pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas datiem mainītos minimāli;
2) atsavināmo zemi Dienests noteiks, digitāli savietojot grafiskajā materiālā esošo funkcionāli nepieciešamā zemes gabala robežu grafisko attēlojumu ar Kadastra informācijas sistēmas datiem, ievērojot precizitāti, ar kādu kadastrāli uzmērīta zemes vienība;
3) atsavināmo zemi Dienests reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā 15 darbdienu laikā no pašvaldības iesniegto dokumentu atsavināmās zemes noteikšanai un reģistrācijai saņemšanas brīža. Tā kā Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6. panta otrās daļas 2. punktā noteikts, ka pašvaldība iesniedz Dienestam arī lēmumu par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamajā zemesgabalā ietilpstošo zemes vienību vai zemes vienību daļu nekustamā īpašuma lietošanas mērķiem, tad atsavināmās zemes reģistrāciju Dienests uzsāks nākamajā darbdienā pēc pašvaldības dokumentu, kas noteikti Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 6. panta otrajā daļā, saņemšanas;
4) ja atsavināmās zemes robežas pilnībā sakritīs ar jau Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas zemes vienības robežām, kā atsavināmo zemi Dienests noteiks visu zemes vienību;
5) ja atsavināmās zemes robežas daļēji sakritīs ar jau Kadastra informācijas sistēmā reģistrētas zemes vienības robežām, kā atsavināmo zemi Dienests noteiks daļu no zemes vienības, Kadastra informācijas sistēmā reģistrējot jaunu zemes vienības daļu.
Dienests zemes vienības daļu reģistrēs atbilstoši noteikumu Nr. 263 24. punktā noteiktajai vispārējai kārtībai. Reģistrējot zemes vienības daļu, tās platību Dienests noteiks ar tādu noteiktību, kāda tā ir zemes vienībai, t.i., vērtējot, ar kādu precizitāti noteiktas (kadastrāli uzmērītas) zemes vienības robežas.
Ņemot vērā to, ka brīdī, kad Dienests, pamatojoties uz pašvaldības lēmumu, daļu no zemes vienības noteiks kā atsavināmo zemi un Kadastra informācijas sistēmā reģistrēs jaunu zemes vienības daļu, nebūs zināms, vai iesāktais izpirkuma tiesību izmantošanas process tiks pabeigts vai netiks pabeigts, noteikumu projektā plānots precizēt noteikumu Nr. 263 148.3.apakšpunktu, nosakot izņēmumu no esošās kārtības. Gadījumos, kad atsavināmā zeme tiks reģistrēta kā jauna zemes vienības daļa, zemes vienībā iepriekš reģistrētās zemes vienības daļas, kas reģistrētas nomas vai apbūves tiesības vajadzībām, netiks dzēstas. Jāatzīmē, ka minētais izņēmums ir piemērojams tikai gadījumos, kad kā zemes vienības daļa ir reģistrējama atsavināmā zeme.
Vienas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsavināmā zeme varēs sastāvēt no vienas vai vairākām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētām zemes vienībām, zemes vienības daļām. Lai par daudzdzīvokļu dzīvojamai mājai noteikto atsavināmo zemi nodrošinātu aktuālu un pilnīgu informāciju, Dienests informāciju par atsavināmajām zemes vienībām, zemes vienības daļām reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā pie konkrētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, datu laukā “Atsavināmā zeme”. Lai ieceri realizētu, paredzēts noteikumu Nr. 263 5. pielikuma “Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs” 4.1. apakšpunktu papildināt ar jaunu apakšpunktu, kas noteiks, ka būves dati satur arī informāciju par atsavināmo zemi.
Problēmas apraksts
Kadastra informācijas sistēmas esošais tehniskais risinājums nodrošina atzīmju reģistrāciju zemes vienībām, būvēm, nekustamajiem īpašumiem. Savukārt zemes vienības daļām atzīmju reģistrācija šobrīd netiek nodrošināta. Tāpat Kadastra informācijas sistēmā ir iestrādāti tikai konkrētu atzīmju veidi, kas atbilst noteikumu Nr. 263 normām un attiecīgi noteikumos Nr. 263 noteikta tikai šo konkrēto atzīmju dzēšanas kārtība.
Lai atsavināmās zemes vienības, zemes vienības daļas Kadastra informācijas sistēmā varētu nodalīt no pārējām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām zemes vienībām, zemes vienības daļām, Dienests paredzējis iespēju zemes vienībām, zemes vienības daļām reģistrēt jaunu atzīmi “Atsavināmā zeme”. Attiecīgi jānosaka arī kārtība, kādā šī atzīme “Atsavināmā zeme” tiks dzēsta.
Lai atsavināmās zemes vienības, zemes vienības daļas Kadastra informācijas sistēmā varētu nodalīt no pārējām Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajām zemes vienībām, zemes vienības daļām, Dienests paredzējis iespēju zemes vienībām, zemes vienības daļām reģistrēt jaunu atzīmi “Atsavināmā zeme”. Attiecīgi jānosaka arī kārtība, kādā šī atzīme “Atsavināmā zeme” tiks dzēsta.
Risinājuma apraksts
Lai realizētu jaunas atzīmes reģistrāciju, Dienests izstādās izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, ieviešot jaunu atzīmes veidu - “Atsavināmā zeme”.
Tāpat tiks izstrādātas izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kas nodrošinās, ka atzīmi var reģistrēt arī zemes vienības daļai. Attiecīgi paredzēts papildināt arī noteikumu Nr. 263 5. pielikuma “Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs” 2.1. apakšpunktu ar jaunu apakšpunktu, kas noteiks, ka zemes vienības daļas dati ir arī informācija par atzīmēm.
Atzīmes “Atsavināmā zeme” reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā nodrošinās atsavināmās zemes identificēšanu, paredzot arī minētās atzīmes izplatīšanu portālā www.kadastrs.lv, tādējādi nodrošinot informācijas par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsavināmo zemi pieejamību sabiedrībai.
Dalītā īpašuma izbeigšanas likums nosaka kārtību, kādā realizējams atsavināšanas tiesības izmantošanas process. Atbilstoši minētajā likumā noteiktajam, atsavināšanas tiesības process, izpērkot atsavināmo zemi, būs uzskatāms par pabeigtu, kad dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi tiks nostiprinātas zemesgrāmatā. Tāpat minētais likums paredz kārtību arī tiem gadījumiem, kad iesāktais atsavināšanas tiesības izmantošanas process dažādu iemeslu dēļ pirmajā reizē var netikt pabeigts un dzīvokļu īpašnieki atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam varēs izmantot tiesības uzsākt atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu no jauna.
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 7.panta piektajai daļai, atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama atsavināšanas tiesības izmantošanai divus gadus no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas. Likumdevējs ir paredzējis divu gadu termiņu, kurā piespiedu dalītā īpašuma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem gan lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu, gan visa izpirkuma cena jāiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja šajā termiņā netiek veiktas minētās darbības, atsavināšanas tiesība netiek izmantota un atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varēs uzsākt atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu no jauna.
Attiecīgi, ja atsavināšanas tiesība netiek izmantota, arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā atzīme “Atsavināmā zeme” kļūst neaktuāla un tā ir dzēšama.
Arī gadījumos, kad Dienests saņems Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (turpmāk - VVDZ) paziņojumu par īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā, Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā atzīme “Atsavināmā zeme” kļūs neaktuāla.
Tā kā viena no Dienesta funkcijām ir aktuālu kadastra datu uzturēšana, tad noteikumu projektā noteikti atzīmes “Atsavināmā zeme” dzēšanas gadījumi.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā paredzēts, ka reģistrēto atzīmi “Atsavināmā zeme” Dienests dzēsīs, ja atsavināšanas tiesība netiek izmantota Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajā divu gadu termiņā no paziņojuma izdošanas dienas vai, ja Dienests saņems VVDZ paziņojumu par īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Tāpat tiks izstrādātas izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kas nodrošinās, ka atzīmi var reģistrēt arī zemes vienības daļai. Attiecīgi paredzēts papildināt arī noteikumu Nr. 263 5. pielikuma “Kadastra informācijas sistēmas kadastra datu saturs” 2.1. apakšpunktu ar jaunu apakšpunktu, kas noteiks, ka zemes vienības daļas dati ir arī informācija par atzīmēm.
Atzīmes “Atsavināmā zeme” reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā nodrošinās atsavināmās zemes identificēšanu, paredzot arī minētās atzīmes izplatīšanu portālā www.kadastrs.lv, tādējādi nodrošinot informācijas par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsavināmo zemi pieejamību sabiedrībai.
Dalītā īpašuma izbeigšanas likums nosaka kārtību, kādā realizējams atsavināšanas tiesības izmantošanas process. Atbilstoši minētajā likumā noteiktajam, atsavināšanas tiesības process, izpērkot atsavināmo zemi, būs uzskatāms par pabeigtu, kad dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi tiks nostiprinātas zemesgrāmatā. Tāpat minētais likums paredz kārtību arī tiem gadījumiem, kad iesāktais atsavināšanas tiesības izmantošanas process dažādu iemeslu dēļ pirmajā reizē var netikt pabeigts un dzīvokļu īpašnieki atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam varēs izmantot tiesības uzsākt atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu no jauna.
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 7.panta piektajai daļai, atsavināšanas cena ir spēkā un izmantojama atsavināšanas tiesības izmantošanai divus gadus no šā likuma 8. pantā minētā paziņojuma izdošanas dienas. Likumdevējs ir paredzējis divu gadu termiņu, kurā piespiedu dalītā īpašuma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem gan lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu, gan visa izpirkuma cena jāiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja šajā termiņā netiek veiktas minētās darbības, atsavināšanas tiesība netiek izmantota un atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam, daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopība varēs uzsākt atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu no jauna.
Attiecīgi, ja atsavināšanas tiesība netiek izmantota, arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā atzīme “Atsavināmā zeme” kļūst neaktuāla un tā ir dzēšama.
Arī gadījumos, kad Dienests saņems Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas (turpmāk - VVDZ) paziņojumu par īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā, Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā atzīme “Atsavināmā zeme” kļūs neaktuāla.
Tā kā viena no Dienesta funkcijām ir aktuālu kadastra datu uzturēšana, tad noteikumu projektā noteikti atzīmes “Atsavināmā zeme” dzēšanas gadījumi.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā paredzēts, ka reģistrēto atzīmi “Atsavināmā zeme” Dienests dzēsīs, ja atsavināšanas tiesība netiek izmantota Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajā divu gadu termiņā no paziņojuma izdošanas dienas vai, ja Dienests saņems VVDZ paziņojumu par īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Problēmas apraksts
Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta ceturtajā daļā noteikts, ka atsavināmās zemes kadastrālā uzmērīšana tiks veikta par valsts budžeta līdzekļiem.
Savukārt saskaņā ar Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otro daļu kadastrālo uzmērīšanu zemesgabala sadalei, atdalot no tā atsavināmo zemi vai tās daļu, organizē Dienests un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku un zemesgabala īpašnieku neierašanās uz kadastrālās uzmērīšanas darbībām vai iebildumu izteikšana nav šķērslis kadastrālās uzmērīšanas veikšanai un uzmērītās zemes vienības un kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā, līdz ar to tās ierosināšanai nav nepieciešams Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētās personas iesniegums.
Noteikumu Nr.263 2. punktā noteikts, ka kadastra objekta reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētā persona, iesniedzot Dienestā iesniegumu, kuram pievienoti normatīvajos aktos noteiktie dokumenti.
Savukārt saskaņā ar Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 18. panta otro daļu kadastrālo uzmērīšanu zemesgabala sadalei, atdalot no tā atsavināmo zemi vai tās daļu, organizē Dienests un daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku un zemesgabala īpašnieku neierašanās uz kadastrālās uzmērīšanas darbībām vai iebildumu izteikšana nav šķērslis kadastrālās uzmērīšanas veikšanai un uzmērītās zemes vienības un kadastrālās uzmērīšanas datu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā, līdz ar to tās ierosināšanai nav nepieciešams Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētās personas iesniegums.
Noteikumu Nr.263 2. punktā noteikts, ka kadastra objekta reģistrāciju vai kadastra datu aktualizāciju ierosina Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētā persona, iesniedzot Dienestā iesniegumu, kuram pievienoti normatīvajos aktos noteiktie dokumenti.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā minēto noteikumu projektā paredzēts noteikt, ka atsavināmās zemes vienības datu reģistrācijai Kadastra informācijas sistēmā no zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem, iesniegumu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra likuma 24. pantā minētās personas nevajag.
Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka atsavināšanas tiesība ir izmantota, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos zvērināta tiesu izpildītāja vestās lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ietvaros ir pieņēmuši lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu un iemaksājuši atsavināšanas cenu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Savukārt Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 14. panta sestā daļa nosaka - ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka atsavināšanas tiesība ir izmantota, viņš par to rakstveidā paziņo Dienestam.
Izrietoši, saņemtais zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums būs pamats tālāku darbību veikšanai, tai skaitā zemes kadastrālās uzmērīšanas organizēšanai Dienestā.
Tā kā atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas organizētājs, līdz ar ko arī ierosinātājs, būs Dienests, tad Dienests nodrošinās arī atsavināmās zemes vienības pirmsreģistrāciju bez zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas pieprasījuma.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā noteikts, ka Dienests Kadastra informācijas sistēmā pirmsreģistrēs atsavināmo zemes vienību, ja saņemts zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums par atsavināšanas tiesības izmantošanu.
Dienests atsavināmās zemes vienības pirmsreģistrāciju veiks atbilstoši vispārējai kārtībai, kāda tā noteikta noteikumu Nr. 263 18. punktā.
Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 14. panta piektā daļa nosaka, ka atsavināšanas tiesība ir izmantota, ja daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki šajā likumā noteiktajā kārtībā un termiņos zvērināta tiesu izpildītāja vestās lietas par piespiedu dalītā īpašuma izbeigšanu ietvaros ir pieņēmuši lēmumu par atsavināšanas tiesības izmantošanu un iemaksājuši atsavināšanas cenu zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Savukārt Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 14. panta sestā daļa nosaka - ja zvērināts tiesu izpildītājs konstatē, ka atsavināšanas tiesība ir izmantota, viņš par to rakstveidā paziņo Dienestam.
Izrietoši, saņemtais zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums būs pamats tālāku darbību veikšanai, tai skaitā zemes kadastrālās uzmērīšanas organizēšanai Dienestā.
Tā kā atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas organizētājs, līdz ar ko arī ierosinātājs, būs Dienests, tad Dienests nodrošinās arī atsavināmās zemes vienības pirmsreģistrāciju bez zemes kadastrālajā uzmērīšanā sertificētas personas pieprasījuma.
Ņemot vērā minēto, noteikumu projektā noteikts, ka Dienests Kadastra informācijas sistēmā pirmsreģistrēs atsavināmo zemes vienību, ja saņemts zvērināta tiesu izpildītāja paziņojums par atsavināšanas tiesības izmantošanu.
Dienests atsavināmās zemes vienības pirmsreģistrāciju veiks atbilstoši vispārējai kārtībai, kāda tā noteikta noteikumu Nr. 263 18. punktā.
Problēmas apraksts
Noteikumu projekta ietvarā risināms jautājums par nepieciešamību informēt pašvaldību par atsavināšanas tiesības izmantošanu, tādējādi nodrošinot pašvaldības tiesības nokavēto nodokļu maksājumu piedziņai.
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta trešajā daļā noteikts, ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.
No minētā izriet, ka nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāda, soda nauda un nokavējuma naudas nomaksas kontrole ietilpst zemesgrāmatu nodaļas kompetencē.
Attiecīgi Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta ceturtajā daļā noteikts, ka, nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, tiek piemērota likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktā speciālā kārtība attiecībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas reģistrāciju zemesgrāmatā.
No minētā izriet, ka, nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiks paredzēta atšķirīga nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu kārtība, nekā tā noteikta šā likuma 9. panta trešajā daļā.
No likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta otrās daļas, kurā noteikts, ka noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta septītās daļas 2. punktam, kurā noteikts, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegusi izpildu dokumentu, izriet, ka gadījumā, ja zemes īpašnieks nebūs veicis nekustamā īpašuma nodokļa samaksu likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajā apmērā un kārtībā, vietējai pašvaldībai ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir tiesības vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas piedzīšanai no zemes īpašnieka bezstrīdus kārtībā.
Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta trešajā daļā noteikts, ja īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt pēc tam, kad ir nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda, kā arī veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa, un zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.
No minētā izriet, ka nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas gadījumā nekustamā īpašuma nodokļa pamatparāda, soda nauda un nokavējuma naudas nomaksas kontrole ietilpst zemesgrāmatu nodaļas kompetencē.
Attiecīgi Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta ceturtajā daļā noteikts, ka, nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, tiek piemērota likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktā speciālā kārtība attiecībā uz nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas reģistrāciju zemesgrāmatā.
No minētā izriet, ka, nostiprinot zemesgrāmatā dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesības uz atsavināmo zemi, likumā "Par nekustamā īpašuma nodokli" tiks paredzēta atšķirīga nekustamā īpašuma nodokļa maksājumu kārtība, nekā tā noteikta šā likuma 9. panta trešajā daļā.
No likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" 9. panta otrās daļas, kurā noteikts, ka noteiktajā laikā nenomaksāto nodokli, soda naudu vai nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam "Par nodokļiem un nodevām" un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai un likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta septītās daļas 2. punktam, kurā noteikts, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir izpildu dokuments, un to izpilda zvērināti tiesu izpildītāji saskaņā ar Civilprocesa likumu un pamatojoties uz lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, ja nodokļu administrācija Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā zvērinātam tiesu izpildītājam ir iesniegusi izpildu dokumentu, izriet, ka gadījumā, ja zemes īpašnieks nebūs veicis nekustamā īpašuma nodokļa samaksu likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" noteiktajā apmērā un kārtībā, vietējai pašvaldībai ar lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir tiesības vērsties pie zvērināta tiesu izpildītāja noteiktajā laikā nenomaksātā nekustamā īpašuma nodokļa, soda naudas vai nokavējuma naudas piedzīšanai no zemes īpašnieka bezstrīdus kārtībā.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu, ka pašvaldībām ir pieejama informācija par atsavināšanas tiesības izmantošanu un attiecīgi tās var uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, noteikumu projektā paredzēts ietvert normu, kas noteiks, ka tiklīdz Dienestā tiks saņemts zvērināta tiesu izpildītāja rakstveida paziņojums par atsavināšanas tiesības izmantošanu atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 14.panta sestajai daļai, Dienests Kadastra informācijas sistēmā atsavināmajai zemes vienībai vai zemes vienības daļai reģistrēs atzīmi “Atsavināšanas tiesība izmantota”.
Lai realizētu jaunas atzīmes reģistrāciju, Dienests izstādās izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, ieviešot jaunu atzīmes veidu - “Atsavināšanas tiesība izmantota”.
Informāciju par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, t.sk., par kadastra objektam reģistrētajām atzīmēm, Dienests jau šobrīd tiešsaistes datu apmaiņas veidā nodod pašvaldībām to funkciju veikšanai. Kopā ar atzīmi pašvaldībām tiek nodota informācija arī par atzīmei piesaistītā pamatojošā dokumenta metadatiem, t.sk. informācija par dokumenta autoru. Dalītā īpašuma izbeigšanas procesa ietvaros atzīmes “Atsavināšanas tiesība izmantota” pamatojošais dokuments būs zvērināta tiesu izpildītāja rakstisks paziņojums par atsavināšanas tiesības izmantošanu, kas tiks reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā un piesaistīts minētajai atzīmei. Dokumenta autors - zvērināts tiesu izpildītājs, kas ved dalītā īpašuma izbeigšanas lietu. Līdz ar to pašvaldība no Dienesta saņemtajos datos varēs iegūt informāciju par to, kurš zvērināts tiesu izpildītājs ved dalītā īpašuma izbeigšanas lietu.
Tādējādi tiks nodrošināta atzīmes “Atsavināšanas tiesība izmantota” un informācijas par zvērinātu tiesu izpildītāju, kas ved dalītā īpašuma izbeigšanas lietu, pieejamība pašvaldībai, nodrošinot tai iespēju uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Informācija par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, t.sk., par atzīmēm, tiek publicēta arī Latvijas atvērto datu portālā un ir pārlūkojama Dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.Kadastrs.lv.
Tāpat noteikumu projektā paredzēts arī noteikt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās atzīmes “Atsavināšanas tiesība izmantota” dzēšanas kārtību. Atzīmi “Atsavināšanas tiesība izmantota” Dienests Kadastra informācijas sistēmā dzēsīs, ja saņemts VVDZ paziņojums par dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Lai realizētu jaunas atzīmes reģistrāciju, Dienests izstādās izmaiņas Kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, ieviešot jaunu atzīmes veidu - “Atsavināšanas tiesība izmantota”.
Informāciju par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, t.sk., par kadastra objektam reģistrētajām atzīmēm, Dienests jau šobrīd tiešsaistes datu apmaiņas veidā nodod pašvaldībām to funkciju veikšanai. Kopā ar atzīmi pašvaldībām tiek nodota informācija arī par atzīmei piesaistītā pamatojošā dokumenta metadatiem, t.sk. informācija par dokumenta autoru. Dalītā īpašuma izbeigšanas procesa ietvaros atzīmes “Atsavināšanas tiesība izmantota” pamatojošais dokuments būs zvērināta tiesu izpildītāja rakstisks paziņojums par atsavināšanas tiesības izmantošanu, kas tiks reģistrēts Kadastra informācijas sistēmā un piesaistīts minētajai atzīmei. Dokumenta autors - zvērināts tiesu izpildītājs, kas ved dalītā īpašuma izbeigšanas lietu. Līdz ar to pašvaldība no Dienesta saņemtajos datos varēs iegūt informāciju par to, kurš zvērināts tiesu izpildītājs ved dalītā īpašuma izbeigšanas lietu.
Tādējādi tiks nodrošināta atzīmes “Atsavināšanas tiesība izmantota” un informācijas par zvērinātu tiesu izpildītāju, kas ved dalītā īpašuma izbeigšanas lietu, pieejamība pašvaldībai, nodrošinot tai iespēju uzsākt nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu.
Informācija par Kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem, t.sk., par atzīmēm, tiek publicēta arī Latvijas atvērto datu portālā un ir pārlūkojama Dienesta datu publicēšanas un e-pakalpojumu portālā www.Kadastrs.lv.
Tāpat noteikumu projektā paredzēts arī noteikt Kadastra informācijas sistēmā reģistrētās atzīmes “Atsavināšanas tiesība izmantota” dzēšanas kārtību. Atzīmi “Atsavināšanas tiesība izmantota” Dienests Kadastra informācijas sistēmā dzēsīs, ja saņemts VVDZ paziņojums par dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 263 148.punktā noteikti gadījumi, kad Dienests dzēš zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma.
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam varēs veidoties situācija, ka iesāktais atsavināšanas tiesības izmantošanas process dažādu iemeslu dēļ var netikt pabeigts, kā rezultātā varēs uzsākt atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu no jauna. Likumdevējs ir paredzējis divu gadu termiņu, kurā piespiedu dalītā īpašuma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem gan lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu, gan visa izpirkuma cena jāiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja šajā termiņā netiek veiktas minētās darbības, atsavināšanas tiesība netiek izmantota. Attiecīgi, ja atsavināšanas tiesība netiek izmantota, arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā atsavināmā zemes vienības daļa vairs nav atsavināmā zeme un tā ir dzēšama.
Savukārt atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam, ja iesāktā atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa gaitā atsavināšanas tiesības tiks izmantotas un zvērināts tiesu izpildītājs par to rakstveidā paziņos Dienestam, iesāktais atsavināšanas tiesības izmantošanas process kļūs neatgriezenisks - tas turpināsies, uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, un pabeigsies līdz ar dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Ja atsavināmā zeme Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta kā zemes vienības daļa, tad brīdī, kad tiks saņemti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti par atsavināmo zemi, kas būs uzmērīta jau kā zemes vienība, tad iepriekš reģistrētā atsavināmā zemes vienības daļa vairs nebūs atsavināmā zeme un tā būs jādzēš.
Lai izpildītu Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteikto, noteikumu projektā jānosaka plašākas Dienesta tiesības dzēst zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma.
Atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam varēs veidoties situācija, ka iesāktais atsavināšanas tiesības izmantošanas process dažādu iemeslu dēļ var netikt pabeigts, kā rezultātā varēs uzsākt atsavināšanas tiesības izmantošanas procesu no jauna. Likumdevējs ir paredzējis divu gadu termiņu, kurā piespiedu dalītā īpašuma daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku kopībai jāpieņem gan lēmums par atsavināšanas tiesības izmantošanu, gan visa izpirkuma cena jāiemaksā zvērināta tiesu izpildītāja depozīta kontā. Ja šajā termiņā netiek veiktas minētās darbības, atsavināšanas tiesība netiek izmantota. Attiecīgi, ja atsavināšanas tiesība netiek izmantota, arī Kadastra informācijas sistēmā reģistrētā atsavināmā zemes vienības daļa vairs nav atsavināmā zeme un tā ir dzēšama.
Savukārt atbilstoši Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajam, ja iesāktā atsavināšanas tiesības izmantošanas procesa gaitā atsavināšanas tiesības tiks izmantotas un zvērināts tiesu izpildītājs par to rakstveidā paziņos Dienestam, iesāktais atsavināšanas tiesības izmantošanas process kļūs neatgriezenisks - tas turpināsies, uzsākot zemes kadastrālo uzmērīšanu, un pabeigsies līdz ar dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā.
Ja atsavināmā zeme Kadastra informācijas sistēmā būs reģistrēta kā zemes vienības daļa, tad brīdī, kad tiks saņemti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti par atsavināmo zemi, kas būs uzmērīta jau kā zemes vienība, tad iepriekš reģistrētā atsavināmā zemes vienības daļa vairs nebūs atsavināmā zeme un tā būs jādzēš.
Lai izpildītu Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteikto, noteikumu projektā jānosaka plašākas Dienesta tiesības dzēst zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma.
Risinājuma apraksts
Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumu projektā tiks noteiktas Dienesta tiesības dzēst zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma gan gadījumos, kad atsavināšanas tiesības izmantošanas process netiks pabeigts, gan gadījumos, kad atsavināšanas tiesības tiks izmantotas un tiks iesniegti atsavināmās zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti.
Lai to realizētu, noteikumu projektā iekļauti jauni 148. punkta apakšpunkti, kas nosaka, ka Dienests dzēsīs zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma, ja:
1) nav izmantota atsavināšanas tiesība Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajā termiņā un reģistrētā zemes vienības daļa vairs nav atsavināmā zeme;
2) saņemti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti par zemes vienību, kura noteikta kā atsavināmā zeme.
Tāpat Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta piektajā daļā noteikts, ka līdz ar atsavināmās zemes īpašuma tiesību zemesgrāmatā nostiprināšanu beidzas visas tiesiskās attiecības (tostarp nomas), kas izriet no piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšanas starp daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un zemesgabalu.
Lai izpildītu Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta piektajā daļā noteikto, noteikumu projektā noteikts vēl viens gadījums, kad Dienests ir tiesīgs dzēst zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma.
Noteikumu projekts papildināts vēl ar jaunu 148. punkta apakšpunktu, kas nosaka, ka Dienests dzēš zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma, ja saņemti VVDZ paziņojumi par dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pilnībā vai daļēji atrodas atsavināmajā zemē. Šajā gadījumā tiks dzēsta jebkura cita zemes vienības daļa, kas varētu būt iznomāta (arī kā apbūves tiesība) citai fiziskai vai juridiskai personai. Ņemot vērā Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta piektajā daļā noteikto, nav pamata saglabāt par šādu nomas objektu informāciju Kadastra informācijas sistēmā. Jāatzīmē, ka Kadastra informācijas sistēmā neuztur informāciju par nomu un nomas tiesībām, bet tikai informāciju par izveidot zemes vienības daļu.
Lai to realizētu, noteikumu projektā iekļauti jauni 148. punkta apakšpunkti, kas nosaka, ka Dienests dzēsīs zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma, ja:
1) nav izmantota atsavināšanas tiesība Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā noteiktajā termiņā un reģistrētā zemes vienības daļa vairs nav atsavināmā zeme;
2) saņemti zemes kadastrālās uzmērīšanas dokumenti par zemes vienību, kura noteikta kā atsavināmā zeme.
Tāpat Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta piektajā daļā noteikts, ka līdz ar atsavināmās zemes īpašuma tiesību zemesgrāmatā nostiprināšanu beidzas visas tiesiskās attiecības (tostarp nomas), kas izriet no piespiedu dalītā īpašuma pastāvēšanas starp daudzdzīvokļu dzīvojamo māju un zemesgabalu.
Lai izpildītu Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta piektajā daļā noteikto, noteikumu projektā noteikts vēl viens gadījums, kad Dienests ir tiesīgs dzēst zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma.
Noteikumu projekts papildināts vēl ar jaunu 148. punkta apakšpunktu, kas nosaka, ka Dienests dzēš zemes vienības daļu bez ierosinātāja iesnieguma, ja saņemti VVDZ paziņojumi par dzīvokļu īpašnieku īpašuma tiesību uz atsavināmo zemes vienību nostiprināšanu zemesgrāmatā, kas pilnībā vai daļēji atrodas atsavināmajā zemē. Šajā gadījumā tiks dzēsta jebkura cita zemes vienības daļa, kas varētu būt iznomāta (arī kā apbūves tiesība) citai fiziskai vai juridiskai personai. Ņemot vērā Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma 21. panta piektajā daļā noteikto, nav pamata saglabāt par šādu nomas objektu informāciju Kadastra informācijas sistēmā. Jāatzīmē, ka Kadastra informācijas sistēmā neuztur informāciju par nomu un nomas tiesībām, bet tikai informāciju par izveidot zemes vienības daļu.
Problēmas apraksts
Zemes vienības daļas reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā, izņemot gadījumus, kad tas izriet no normatīvajiem aktiem, ir zemes īpašnieka brīva izvēle.
Zemes vienības daļas obligātā reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā paredzēta Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā zemes atsavināšanas vajadzībām. No Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma neizriet, ka zemes daļa, kas netiek atsavināta, arī būtu jāreģistrē kā zemes vienības daļa.
Noteikumu Nr. 263 22.2. apakšpunktā noteikts, ka, ja reģistrējamā zemes vienības daļa ir nekustamā īpašuma nodokļa objekts, atlikušo zemes vienības platību reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā zemes vienības daļu. Minētā Noteikumu Nr. 263 norma ierobežo ne tikai zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tiesības brīvprātīgi veikt atlikušās zemes kā zemes vienības daļas reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, bet arī atsavināmās zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu un nepieciešamības gadījumā brīvprātīgi veikt atlikušās zemes kā zemes vienības daļas reģistrāciju, piemēram, nomas vajadzībām.
Lai Dienests reģistrētu zemes vienības daļu Kadastra informācijas sistēmā un aprēķinātu tai kadastrālo vērtību atbilstoši Noteikumu Nr. 263 23.1.2.apakšpunktam, nepieciešams pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Izrietoši, visos gadījumos, kad jāreģistrē zemes vienības daļa, arī atlikušai zemes vienības daļai pašvaldībai ir jānosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.
Līdz ar to, nodrošinot Noteikumu Nr. 263 22.2. apakšpunktā minētā izpildi, tiek tērēti ne tikai publiskie resursi, bet arī tiek uzlikts papildus slogs zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītajiem, jo par zemes vienības daļas reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši tiek piemērota arī samaksa.
Turklāt Noteikumu Nr.263 22.2.apakšpunkta norma praksē sevi nav attaisnojusi, jo nav sasniegts mērķis, kādam norma savulaik tika noteikta, t.i., pieņemot, ka zemes vienības daļu kadastrālās vērtības summa ir vienāda ar zemes vienības kadastrālo vērtību, pašvaldībām tiktu atvieglots nodokļu aprēķina process gadījumos, ja zemes vienībai, vai kādai no zemes vienības daļām kadastrālā vērtība nav noteikta un kadastrālā vērtība nodokļu vajadzībām pašvaldībā tiktu rēķināta matemātiski.
Kadastrālās vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” un atbilstoši minēto noteikumu 8. punktam kadastrālo vērtību aprēķina atsevišķi zemes vienībai, ēkai, telpu grupai, inženierbūvei un zemes vienības daļai.
Izrietoši, normatīvie akti neparedz citu kadastrālās vērtības aprēķina kārtību, tai skaitā neparedz, ka zemes vienības kadastrālo vērtību aprēķina matemātiski, saskaitot zemes vienības daļu kadastrālo vērtību, vai, ka zemes vienības daļas kadastrālo vērtību aprēķina, matemātiski atņemot no zemes vienības kadastrālās vērtības pārējo zemes vienības daļu kadastrālo vērtību.
Savukārt Noteikumu Nr.263 22.1.apakšpunkts nosaka, ka sadalot zemes vienību zemes vienības daļās, visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienības daļu platību summa atbilst zemes vienības platībai.
Gadījumos, kad zemes vienības platība ir noteikta ar vienu mērniecības metodi, piem., ierādīta, bet pēc tam zemes vienība tiek sadalīta zemes vienības daļās un zemes vienības daļas tiek uzmērītas jau ar precīzāku metodi, piem., kadastrāli uzmērītas, tad nav iespējams nodrošināt, ka zemes vienības daļu platības kopsummā veidos zemes vienības platību. Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz projektētām zemes vienībām - ja projektēta zemes vienība tiek sadalīta zemes vienības daļās, bet pēc tam tiek precizēta projektētās zemes vienības platība, vairs nav iespējams nodrošināt, ka zemes vienības daļu platību kopsumma veidos zemes vienības platību.
Zemes vienības daļas obligātā reģistrācija Kadastra informācijas sistēmā paredzēta Dalītā īpašuma izbeigšanas likumā zemes atsavināšanas vajadzībām. No Dalītā īpašuma izbeigšanas likuma neizriet, ka zemes daļa, kas netiek atsavināta, arī būtu jāreģistrē kā zemes vienības daļa.
Noteikumu Nr. 263 22.2. apakšpunktā noteikts, ka, ja reģistrējamā zemes vienības daļa ir nekustamā īpašuma nodokļa objekts, atlikušo zemes vienības platību reģistrē Kadastra informācijas sistēmā kā zemes vienības daļu. Minētā Noteikumu Nr. 263 norma ierobežo ne tikai zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja tiesības brīvprātīgi veikt atlikušās zemes kā zemes vienības daļas reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, bet arī atsavināmās zemes īpašnieka tiesības brīvi rīkoties ar savu īpašumu un nepieciešamības gadījumā brīvprātīgi veikt atlikušās zemes kā zemes vienības daļas reģistrāciju, piemēram, nomas vajadzībām.
Lai Dienests reģistrētu zemes vienības daļu Kadastra informācijas sistēmā un aprēķinātu tai kadastrālo vērtību atbilstoši Noteikumu Nr. 263 23.1.2.apakšpunktam, nepieciešams pašvaldības lēmums par nekustamā īpašuma lietošanas mērķi. Izrietoši, visos gadījumos, kad jāreģistrē zemes vienības daļa, arī atlikušai zemes vienības daļai pašvaldībai ir jānosaka nekustamā īpašuma lietošanas mērķis.
Līdz ar to, nodrošinot Noteikumu Nr. 263 22.2. apakšpunktā minētā izpildi, tiek tērēti ne tikai publiskie resursi, bet arī tiek uzlikts papildus slogs zemes īpašniekiem un tiesiskajiem valdītajiem, jo par zemes vienības daļas reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā atbilstoši tiek piemērota arī samaksa.
Turklāt Noteikumu Nr.263 22.2.apakšpunkta norma praksē sevi nav attaisnojusi, jo nav sasniegts mērķis, kādam norma savulaik tika noteikta, t.i., pieņemot, ka zemes vienības daļu kadastrālās vērtības summa ir vienāda ar zemes vienības kadastrālo vērtību, pašvaldībām tiktu atvieglots nodokļu aprēķina process gadījumos, ja zemes vienībai, vai kādai no zemes vienības daļām kadastrālā vērtība nav noteikta un kadastrālā vērtība nodokļu vajadzībām pašvaldībā tiktu rēķināta matemātiski.
Kadastrālās vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2020. gada 18. februāra noteikumi Nr. 103 „Kadastrālās vērtēšanas noteikumi” un atbilstoši minēto noteikumu 8. punktam kadastrālo vērtību aprēķina atsevišķi zemes vienībai, ēkai, telpu grupai, inženierbūvei un zemes vienības daļai.
Izrietoši, normatīvie akti neparedz citu kadastrālās vērtības aprēķina kārtību, tai skaitā neparedz, ka zemes vienības kadastrālo vērtību aprēķina matemātiski, saskaitot zemes vienības daļu kadastrālo vērtību, vai, ka zemes vienības daļas kadastrālo vērtību aprēķina, matemātiski atņemot no zemes vienības kadastrālās vērtības pārējo zemes vienības daļu kadastrālo vērtību.
Savukārt Noteikumu Nr.263 22.1.apakšpunkts nosaka, ka sadalot zemes vienību zemes vienības daļās, visu Kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienības daļu platību summa atbilst zemes vienības platībai.
Gadījumos, kad zemes vienības platība ir noteikta ar vienu mērniecības metodi, piem., ierādīta, bet pēc tam zemes vienība tiek sadalīta zemes vienības daļās un zemes vienības daļas tiek uzmērītas jau ar precīzāku metodi, piem., kadastrāli uzmērītas, tad nav iespējams nodrošināt, ka zemes vienības daļu platības kopsummā veidos zemes vienības platību. Līdzīga situācija veidojas arī attiecībā uz projektētām zemes vienībām - ja projektēta zemes vienība tiek sadalīta zemes vienības daļās, bet pēc tam tiek precizēta projektētās zemes vienības platība, vairs nav iespējams nodrošināt, ka zemes vienības daļu platību kopsumma veidos zemes vienības platību.
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts paredz noteikumu Nr.263 22.punktu svītrot.
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 263 124. punktā noteikts, ka, lai būtu iespējams identificēt personu, kurai saskaņā ar normatīvajiem aktiem nepiešķir personas identifikatoru, tai Kadastra informācijas sistēmā piešķir viennozīmīgu, neatkārtojamu un nemainīgu ciparu kombināciju (identifikatoru).
Lai izpildītu Ministru kabineta 2011. gada 20. decembra noteikumos Nr. 971 “Valsts zemes dienesta nolikums” noteiktos uzdevumus, Dienestam ir nepieciešams identificēt konkrētas personas, lai tās identificētu un reģistrētu Kadastra informācijas sistēmā kā atbilstošā nekustamā īpašuma īpašniekus, tiesiskos valdītājus, lietotājus.
Praksē Dienests saskaras ar situācijām, kad Dienesta piešķirtais identifikators ir nepietiekams, lai Kadastra informācijas sistēmā varētu identificēt personu, kas vēsturiski Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta no Dienesta arhīvā esošajiem zemes vai būvju īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem, piemēram, darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu, apliecībām par mantojuma tiesībām, atzinuma par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu u.c.
Arī 2022. gadā Dienestā tiek iesniegti vēsturiskie īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti, kuros nav norādīts fiziskas personas kods (pamatā tas ir dokumentiem, kas sagatavoti pirms 1992. gada, kad personas kods vēl nebija ieviests, jo likums “Par Iedzīvotāju reģistru” stājās spēkā 1992. gada 15. janvārī).
Arī gadījumā, ja pilsētas (rajona) tiesa - zemesgrāmata ir piešķīrusi identifikatoru ārvalstniekam vai Dienestam jāidentificē sankcionētās personas, kurām atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam piemērojamas sankcijas nekustamā īpašuma jomā, un sankcionētai personai norādīts tikai vārds, uzvārds, personas ar vienādu vārdu un uzvārdu nav identificējamas bez papildus informācijas – personas dzimšanas datuma.
Ja personai nav piešķirts personas kods Fizisko personu reģistrā, Dienestam nav iespējams identificēt minētās personas bez papildus datiem, viens no datiem, kas palīdz identificēt personu, ir tās dzimšanas datums.
Lai izpildītu Ministru kabineta 2011. gada 20. decembra noteikumos Nr. 971 “Valsts zemes dienesta nolikums” noteiktos uzdevumus, Dienestam ir nepieciešams identificēt konkrētas personas, lai tās identificētu un reģistrētu Kadastra informācijas sistēmā kā atbilstošā nekustamā īpašuma īpašniekus, tiesiskos valdītājus, lietotājus.
Praksē Dienests saskaras ar situācijām, kad Dienesta piešķirtais identifikators ir nepietiekams, lai Kadastra informācijas sistēmā varētu identificēt personu, kas vēsturiski Kadastra informācijas sistēmā reģistrēta no Dienesta arhīvā esošajiem zemes vai būvju īpašuma tiesību apliecinošiem dokumentiem, piemēram, darījuma aktu par ēku (būvju) iegūšanu, apliecībām par mantojuma tiesībām, atzinuma par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu u.c.
Arī 2022. gadā Dienestā tiek iesniegti vēsturiskie īpašuma tiesības apliecinošie dokumenti, kuros nav norādīts fiziskas personas kods (pamatā tas ir dokumentiem, kas sagatavoti pirms 1992. gada, kad personas kods vēl nebija ieviests, jo likums “Par Iedzīvotāju reģistru” stājās spēkā 1992. gada 15. janvārī).
Arī gadījumā, ja pilsētas (rajona) tiesa - zemesgrāmata ir piešķīrusi identifikatoru ārvalstniekam vai Dienestam jāidentificē sankcionētās personas, kurām atbilstoši Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumam piemērojamas sankcijas nekustamā īpašuma jomā, un sankcionētai personai norādīts tikai vārds, uzvārds, personas ar vienādu vārdu un uzvārdu nav identificējamas bez papildus informācijas – personas dzimšanas datuma.
Ja personai nav piešķirts personas kods Fizisko personu reģistrā, Dienestam nav iespējams identificēt minētās personas bez papildus datiem, viens no datiem, kas palīdz identificēt personu, ir tās dzimšanas datums.
Risinājuma apraksts
Lai varētu precīzāk identificēt personas, kurām personas kods nav piešķirts, noteikumu projekta noslēguma jautājumi ir papildināti ar normu, ka Kadastra informācijas sistēmā uztur datus par sistēmā reģistrētas fiziskas personas (īpašnieka, tiesiskā valdītāja, apbūves tiesīgā vai lietotāja) dzimšanas datumu līdz brīdim, kad tiks saņemtas ziņas par Fizisko personu reģistrā piešķirto personas kodu. Tiklīdz no Fizisko personu reģistra tiks iegūtas ziņas par personas kodu, fiziskas personas dzimšanas datums tiks dzēsts.
Problēmas apraksts
2021. gada 27. jūnijā spēku zaudējis Iedzīvotāju reģistra likums un tā vietā ar 2021. gada 28. jūniju spēkā stājies Fizisko personu reģistra likums. Atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem Iedzīvotāju reģistrs ir pārsaukts par Fizisko personu reģistru. Attiecīgi noteikumu projektā nepieciešams aktualizēt Iedzīvotāju reģistra nosaukumu uz aktuālo nosaukumu - Fizisko personu reģistrs.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 263 tekstā vārdi "Iedzīvotāju reģistrs" jāaizstāj ar vārdiem "Fizisko personu reģistrs".
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, ja tādu nav - tiesiskie valdītāji un zemes īpašnieki, uz kuru zemes šīs privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atrodas. Profesionālās darbības veicēji zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā. Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Privatizēto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, ja tādu nav - tiesiskie valdītāji un zemes īpašnieki, uz kuru zemes šīs privatizētās daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atrodas. Profesionālās darbības veicēji zemes kadastrālās uzmērīšanas jomā. Mērķgrupas precīzu lielumu nav iespējams noteikt.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
273 426
0
232 890
0
428 474
428 474
2.1. valsts pamatbudžets
0
273 426
0
232 890
0
428 474
428 474
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-273 426
0
-232 890
0
-428 474
-428 474
3.1. valsts pamatbudžets
0
-273 426
0
-232 890
0
-428 474
-428 474
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
-273 426
-232 890
-428 474
-428 474
5.1. valsts pamatbudžets
-273 426
-232 890
-428 474
-428 474
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Lai nodrošinātu projektā paredzēto normu izpildi, Tieslietu ministrijas budžeta programmā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" 2023. gadā nepieciešams valsts budžeta finansējums 273 426 euro, 2024.gadā 232 890 euro, 2025.gadā un turpmāk 428 474 euro apmērā.
Projekta normu izpilde 2023. gadā nepieciešams papildu finansējums 273 426 euro:
Atlīdzība {EKK 1000}: 48 867 euro (2 amata vietas).
Atalgojums – 2 nodarbinātie (10.mēnešalgu grupa - 1 procesa vadītājs 36.saime IV līmenis, 9.mēnešalgu grupa - 1 vecākais kadastra inženieris 23.saime III līmenis) 2 nodarbinātie *1318 euro*12 mēneši = 31 632 euro
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 6 326 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (31 632 euro x 10 %) = 3 163 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (31 632 euro x 10 %) – 3 163 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (31 632+ 3 163+ 3 163 + 1 582) euro x 23,59 % = 9 327 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 31 632 euro = 1 582 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 224 559 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
2 nodarbinātie x 30,13 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 723 euro.
Pasta sūtījumu ārpakalpojums {EKK 2210}
1485 ierakstītas vēstules *3,50 euro par vienu vēstuli = 5 198 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem {EKK 2220}:
2 nodarbinātie x 47,69 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 145 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi {EKK 2240}:
2 nodarbinātie x 45,97 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 103 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (licenču noma):
2 nodarbinātie x 346,55 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 8 317 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (izmaiņu pieprasījumi):
Izmaiņas datu izplatīšanas platformā grafiskā slāņa izveide kadastrs.lv - ārpakalpojums 150 cilvēkdienas x 454.96 euro ārpakalpojuma dienas likme = 68 244 euro.
Papildus funkcionalitātes izveide - Atsavināšanas cenas aprēķināšanai un procesa pārraudzībai izmantojamā modeļa izstrāde, papildināt digitālo dokumentu krātuves klasifikatoru ar jaunu dokumentu "Dalītā īpašuma lēmums" 300 cilvēkdienas x 454.96 euro ārpakalpojuma dienas likme = 136 488 euro.
Īre un noma {EKK 2260}:
2 nodarbinātie x 118,67 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 2 848 euro.
Biroja preces un inventārs {EKK 2310}:
2 nodarbinātie x 16,19 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 389 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli {EKK 2350}:
2 nodarbinātie x 4,32 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 104 euro.
Projekta normu izpilde 2024. gadā nepieciešams papildu finansējums 232 890 euro:
Atlīdzība {EKK 1000}: 170 276 euro (5 amata vietas).
Atalgojums – 5 nodarbinātie (10.mēnešalgu grupa - 1 procesa vadītājs 36.saime IV līmenis, 9.mēnešalgu grupa - 2 vecākie kadastra inženieri 23.saime III līmenis, 1 klientu apkalpošanas speciālists 25.saime V līmenis, 8.mēnešalgu grupa - 1 vecākais arhīva speciālists 21.1. saime IIIB līmenis) 5 nodarbinātie*1837 euro *12 mēneši = 110 220 euro
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 22 044 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (110 220 euro x 10 %) – 11 022 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (110 220 euro x 10 %) – 11 022 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (110 220 + 11 022+ 11 022 + 5 511) euro x 23,59 % = 32 501 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 110 220 euro = 5 511 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 62 614 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi {EKK 2210}:
5 nodarbinātie x 26,41 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 585 euro.
Pasta sūtījumu ārpakalpojums {EKK 2210}
3345 ierakstītas vēstules *3,50 euro par vienu vēstuli = 11 708 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem {EKK 2220}:
5 nodarbinātie x 47,69 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 2 861 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi {EKK 2240}:
5 nodarbinātie x 45,97 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 2 758 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (licenču noma):
5 nodarbinātie x 346,55 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 20 793 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (uzturēšanas izmaksas):
Grafiskā slāņa izveides kadastrs.lv un Atsavināšanas cenas aprēķināšanai un procesa pārraudzībai izmantojamā modeļa uzturēšanas izmaksas - ārpakalpojums 32 cilvēkdienas x 454.96 euro ārpakalpojuma dienas likme = 14 559 euro.
Īre un noma {EKK 2260}:
5 nodarbinātie x 118,67 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 7 120 euro.
Biroja preces un inventārs {EKK 2310}:
5 nodarbinātie x 16,19 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 971 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli {EKK 2350}:
5 nodarbinātie x 4,32 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 259 euro.
Projekta normu izpilde 2025. gadā un turpmāk nepieciešams papildu finansējums 428 474 euro:
Atlīdzība {EKK 1000}: 332 210 euro (8 amata vietas).
Atalgojums – 8 nodarbinātie (10.mēnešalgu grupa - 1 procesa vadītājs 36.saime IV līmenis, 1 metodikas/kvalitātes eksperti 36.saime IV līmenis, 9.mēnešalgu grupa - 3 vecākie kadastra inženieri 23.saime III līmenis, 1 klientu apkalpošanas speciālists 25.saime V līmenis, 8.mēnešalgu grupa - 2 vecākie arhīva speciālisti 21.1. saime IIIB līmenis) 8 nodarbinātie * 2 240 euro * 12 mēneši = 215 040 euro.
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 43 008 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (215 040 euro x 10 %) – 21 504 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (215 040 euro x 10 %) – 21 504 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (215 040+ 21 504+ 21 504+ 10 752) euro x 23,59 % = 63 410 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 215 040 euro = 10 752 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 96 264 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
8 nodarbinātie x 27,80 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 2 669 euro.
Pasta sūtījumu ārpakalpojums {EKK 2210}
6690 ierakstītas vēstules *3,50 euro par vienu vēstuli = 23 415 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem {EKK 2220}:
8 nodarbinātie x 47,69 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 4 578 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi {EKK 2240}:
8 nodarbinātie x 45,97 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 4 413 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (licenču noma):
8 nodarbinātie x 346,55 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 33 269 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (uzturēšanas izmaksas):
Grafiskā slāņa izveides kadastrs.lv un Atsavināšanas cenas aprēķināšanai un procesa pārraudzībai izmantojamā modeļa uzturēšanas izmaksas - ārpakalpojums 32 cilvēkdienas x 454.96 euro ārpakalpojuma dienas likme = 14 559 euro.
Īre un noma {EKK 2260}:
8 nodarbinātie x 118,67 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 11 392 euro.
Biroja preces un inventārs {EKK 2310}:
8 nodarbinātie x 16,19 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 554 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli {EKK 2350}:
8 nodarbinātie x 4,32 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 415 euro.
Projekta normu izpilde 2023. gadā nepieciešams papildu finansējums 273 426 euro:
Atlīdzība {EKK 1000}: 48 867 euro (2 amata vietas).
Atalgojums – 2 nodarbinātie (10.mēnešalgu grupa - 1 procesa vadītājs 36.saime IV līmenis, 9.mēnešalgu grupa - 1 vecākais kadastra inženieris 23.saime III līmenis) 2 nodarbinātie *1318 euro*12 mēneši = 31 632 euro
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 6 326 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (31 632 euro x 10 %) = 3 163 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (31 632 euro x 10 %) – 3 163 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (31 632+ 3 163+ 3 163 + 1 582) euro x 23,59 % = 9 327 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 31 632 euro = 1 582 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 224 559 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
2 nodarbinātie x 30,13 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 723 euro.
Pasta sūtījumu ārpakalpojums {EKK 2210}
1485 ierakstītas vēstules *3,50 euro par vienu vēstuli = 5 198 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem {EKK 2220}:
2 nodarbinātie x 47,69 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 145 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi {EKK 2240}:
2 nodarbinātie x 45,97 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 103 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (licenču noma):
2 nodarbinātie x 346,55 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 8 317 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (izmaiņu pieprasījumi):
Izmaiņas datu izplatīšanas platformā grafiskā slāņa izveide kadastrs.lv - ārpakalpojums 150 cilvēkdienas x 454.96 euro ārpakalpojuma dienas likme = 68 244 euro.
Papildus funkcionalitātes izveide - Atsavināšanas cenas aprēķināšanai un procesa pārraudzībai izmantojamā modeļa izstrāde, papildināt digitālo dokumentu krātuves klasifikatoru ar jaunu dokumentu "Dalītā īpašuma lēmums" 300 cilvēkdienas x 454.96 euro ārpakalpojuma dienas likme = 136 488 euro.
Īre un noma {EKK 2260}:
2 nodarbinātie x 118,67 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 2 848 euro.
Biroja preces un inventārs {EKK 2310}:
2 nodarbinātie x 16,19 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 389 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli {EKK 2350}:
2 nodarbinātie x 4,32 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 104 euro.
Projekta normu izpilde 2024. gadā nepieciešams papildu finansējums 232 890 euro:
Atlīdzība {EKK 1000}: 170 276 euro (5 amata vietas).
Atalgojums – 5 nodarbinātie (10.mēnešalgu grupa - 1 procesa vadītājs 36.saime IV līmenis, 9.mēnešalgu grupa - 2 vecākie kadastra inženieri 23.saime III līmenis, 1 klientu apkalpošanas speciālists 25.saime V līmenis, 8.mēnešalgu grupa - 1 vecākais arhīva speciālists 21.1. saime IIIB līmenis) 5 nodarbinātie*1837 euro *12 mēneši = 110 220 euro
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 22 044 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (110 220 euro x 10 %) – 11 022 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (110 220 euro x 10 %) – 11 022 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (110 220 + 11 022+ 11 022 + 5 511) euro x 23,59 % = 32 501 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 110 220 euro = 5 511 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 62 614 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi {EKK 2210}:
5 nodarbinātie x 26,41 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 585 euro.
Pasta sūtījumu ārpakalpojums {EKK 2210}
3345 ierakstītas vēstules *3,50 euro par vienu vēstuli = 11 708 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem {EKK 2220}:
5 nodarbinātie x 47,69 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 2 861 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi {EKK 2240}:
5 nodarbinātie x 45,97 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 2 758 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (licenču noma):
5 nodarbinātie x 346,55 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 20 793 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (uzturēšanas izmaksas):
Grafiskā slāņa izveides kadastrs.lv un Atsavināšanas cenas aprēķināšanai un procesa pārraudzībai izmantojamā modeļa uzturēšanas izmaksas - ārpakalpojums 32 cilvēkdienas x 454.96 euro ārpakalpojuma dienas likme = 14 559 euro.
Īre un noma {EKK 2260}:
5 nodarbinātie x 118,67 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 7 120 euro.
Biroja preces un inventārs {EKK 2310}:
5 nodarbinātie x 16,19 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 971 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli {EKK 2350}:
5 nodarbinātie x 4,32 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 259 euro.
Projekta normu izpilde 2025. gadā un turpmāk nepieciešams papildu finansējums 428 474 euro:
Atlīdzība {EKK 1000}: 332 210 euro (8 amata vietas).
Atalgojums – 8 nodarbinātie (10.mēnešalgu grupa - 1 procesa vadītājs 36.saime IV līmenis, 1 metodikas/kvalitātes eksperti 36.saime IV līmenis, 9.mēnešalgu grupa - 3 vecākie kadastra inženieri 23.saime III līmenis, 1 klientu apkalpošanas speciālists 25.saime V līmenis, 8.mēnešalgu grupa - 2 vecākie arhīva speciālisti 21.1. saime IIIB līmenis) 8 nodarbinātie * 2 240 euro * 12 mēneši = 215 040 euro.
Piemaksas, prēmijas un naudas balvas kopā 43 008 euro:
1. vispārējās piemaksas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (215 040 euro x 10 %) – 21 504 euro;
2. prēmijas un naudas balvas – 10 % no mēnešalgu kopsummas – (215 040 euro x 10 %) – 21 504 euro.
Darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (23,59 %) (215 040+ 21 504+ 21 504+ 10 752) euro x 23,59 % = 63 410 euro.
Darba devēja pabalsti un kompensācijas, no kuriem aprēķina ienākuma nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 5 % no mēnešalgu kopsummas 215 040 euro = 10 752 euro.
Preces un pakalpojumi {EKK 2000}: 96 264 euro.
Pasta, telefona un citi sakaru pakalpojumi "EKK 2210":
8 nodarbinātie x 27,80 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 2 669 euro.
Pasta sūtījumu ārpakalpojums {EKK 2210}
6690 ierakstītas vēstules *3,50 euro par vienu vēstuli = 23 415 euro.
Izdevumi par komunālajiem pakalpojumiem {EKK 2220}:
8 nodarbinātie x 47,69 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 4 578 euro.
Remontdarbi un iestāžu uzturēšanas pakalpojumi {EKK 2240}:
8 nodarbinātie x 45,97 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 4 413 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (licenču noma):
8 nodarbinātie x 346,55 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 33 269 euro.
Informācijas sistēmu uzturēšana {EKK 2250} (uzturēšanas izmaksas):
Grafiskā slāņa izveides kadastrs.lv un Atsavināšanas cenas aprēķināšanai un procesa pārraudzībai izmantojamā modeļa uzturēšanas izmaksas - ārpakalpojums 32 cilvēkdienas x 454.96 euro ārpakalpojuma dienas likme = 14 559 euro.
Īre un noma {EKK 2260}:
8 nodarbinātie x 118,67 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 11 392 euro.
Biroja preces un inventārs {EKK 2310}:
8 nodarbinātie x 16,19 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 1 554 euro.
Kārtējā remonta un iestāžu uzturēšanas materiāli {EKK 2350}:
8 nodarbinātie x 4,32 euro (vidējie izdevumi uz vienu nodarbināto atbilstoši faktiskajiem izdevumiem) x 12 mēneši = 415 euro.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Projektu izpildi Dienests nodrošinās ar esošajām amata vietām.
Cita informācija
Projektā ietverto normu izpildei papildu nepieciešamais finansējums Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 07.00.00 "Nekustamā īpašuma tiesību politikas īstenošana" 2023.gadā 273 426 euro apmērā, 2024.gadā 232 890 euro apmērā, 2025.gadā un turpmāk ik gadu 428 474 euro apmērā atbalstīts Ministru kabinetā ( Ministru kabineta 13.01.2023. ārkārtas sēde Nr. 2 1. §) Tieslietu ministrijas prioritārā pasākuma " Piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana privatizētajās daudzdzīvokļu mājās " (kods Nr. 19_03_P) ietvaros.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Tieslietu ministrijai ir nepieciešams izstrādāt grozījumus Ministru kabineta 2011. gada 27. decembra noteikumos Nr. 1019 “Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi“
Pamatojums un apraksts
Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likuma 18. panta 6. punkta deleģējums
Atbildīgā institūcija
Tieslietu ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts zemes dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://tapportals.mk.gov.lv/public_participations/d8586986-a206-4b45-88a4-d66586de1eb4
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Sabiedrības pārstāvju priekšlikumi un iebildumi netika saņemti.
6.4. Cita informācija
Sabiedrības līdzdalība tika veikta Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, lūdzot sabiedrībai sniegt viedokli (iebildumus un priekšlikumus) par noteikumu projektu no 2022. gada 14. jūlija līdz 2022. gada 27. jūlijam. Informācija par sabiedrības līdzdalības iespējām projekta izstrādē tika publicēta arī Dienesta tīmekļvietnē (https://www.vzd.gov.lv/lv/tiesibu-aktu-projekti).
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts zemes dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
Valsts zemes dienests noteiks un reģistrēs Kadastra informācijas sistēmā atsavināmo zemi
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekts izstrādāts, lai nodrošinātu atsavināmās zemes noteikšanu un reģistrāciju Kadastra informācijas sistēmā, un nodrošinātu sabiedrību ar aktuālu informāciju par daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas atsavināmo zemi.
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi