Anotācija (ex-ante)

Lai nodrošinātu pārdomātu un koordinētu pieeju valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu pārvaldības struktūras izmaiņu sagatavošanai, Veselības ministrija (turpmāk arī - VM) 2025. gada augustā izveidoja valsts psihiatrisko slimnīcu pārmaiņu vadības darba grupu. Darba grupā tika pārstāvēta VM, Nacionālais veselības dienests (turpmāk - NVD), kā arī visas reorganizācijas procesā iesaistītās valsts psihiatriskās ārstniecības iestādes, nodrošinot starpnozaru un institucionāli līdzsvarotu skatījumu uz plānotajām pārmaiņām.
Darba grupas ietvaros no 2025. gada 3. septembra līdz 26. novembrim tika apspriesti jautājumi par pakalpojumu struktūru, kapacitāti, personāla nodrošinājumu, finansējumu, informācijas tehnoloģiju risinājumiem un pārvaldības aspektiem, kā arī izvērtēti iespējamie riski un ieguvumi saistībā ar plānoto ārstniecības iestāžu integrāciju. Darba grupas darba rezultāti tika izmantoti anotācijā ietverto secinājumu un paredzēto risinājumu izstrādei.

Reorganizācijas iecere pārvaldības sistēma
Pārmaiņu vadības darba grupas pirmajā sanāksmē par valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizāciju tika izskatīti organizatoriskie jautājumi, VM sniegtais pārskats par psihiatrijas profila kapitālsabiedrību reorganizācijas ieceri, kā arī NPVC prezentētie iespējamie ārstniecības iestāžu apvienošanas modeļi.
Diskusijās tika apsvērti alternatīvi pārvaldības risinājumi, tostarp psihiatrijas profila ārstniecības iestāžu integrācija ar NPVC un integrācija ar reģionālajām daudzprofilu slimnīcām. Tika uzsvērti katra risinājuma iespējamie ieguvumi un riski, īpašu uzmanību pievēršot specializācijas saglabāšanai, pārvaldības koordinācijai un pakalpojumu nepārtrauktībai reģionos.
Sanāksmē NPVC prezentēja piedāvāto pārvaldības modeli, kurā paredzēta vienota pievienojamo valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu pārvaldības struktūra ar centralizētām administratīvajām un atbalsta funkcijām, saglabājot psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu reģionos un nodrošinot ārstniecības iestāžu darbību kā specializētas struktūrvienības – klīnikas.
Finanšu un pakalpojumu aspektu kontekstā uzsvērts, ka psihiatrijas pakalpojumu finansējums ir nodalīts un nav izmantojams citām finansēšanas vajadzībām. Ārstniecības iestāžu apvienošanās gadījumā finansējums netiek samazināts un psihiatrijas pakalpojumu pieejamība reģionos nodrošināma esošajā apjomā.
Apvienošanas procesa ietvaros netiek plānota darbinieku atlaišana un esošais personāls tiks integrēts jaunajā NPVC struktūrā. Administratīvo un atbalsta funkciju izmaiņas tiks īstenotas pakāpeniski, izvērtējot to ietekmi uz jaunizveidotās iestādes darbību un tās nepārtrauktību.
Papildu informācija par paredzēto pārvaldības modeli ir pieejama TAP pievienotajos papildu dokumentos – 1.pielikums.

Profesionālā sadarbība un pakalpojumi.
Otrās sanāksmes par ārstniecības iestāžu pakalpojumiem mērķis bija identificēt aktuālo katras ārstniecības iestādes psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu grozu, kā arī pakalpojumu sniegšanas izaicinājumus un reģionālās atšķirības, kas ietekmē ārstniecības kvalitāti un pieejamību. Diskusijās tika norādīts uz pakalpojumu fragmentāciju starp reģioniem un nevienmērīgu kapacitāti, kas var apgrūtināt sistēmas efektīvu darbību un kuru plānotā reorganizācija varētu mazināt. Sanāksmes ietvaros tika secināts, ka katrā slimnīcā var būt atšķirīgi valsts budžeta finansētie un maksas pakalpojumi.
Šobrīd pastāv atšķirības pakalpojumu struktūrā, kapacitātē un noslodzē starp reģioniem, kā arī ir ierobežotas iespējas elastīgi koordinēt pacientu plūsmu starp ārstniecības iestādēm. Šādas atšķirības apgrūtina vienotas pieejas nodrošināšanu un var ietekmēt psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dažādos reģionos.
Vienlaikus tika prezentēta informācija par valsts psihiatrisko un narkoloģisko pakalpojumu esošo un plānoto pakalpojumu grozu, norādot, ka apvienošanas procesā pakalpojumu apjoms reģionos netiek samazināts un būtiskas izmaiņas pakalpojumu saturā nav paredzētas. Vienlaikus tika skaidrots, ka paredzētās izmaiņas galvenokārt skar pakalpojumu plānošanas, koordinācijas un kvalitātes nodrošināšanas aspektus, veidojot vienotu pārvaldības ietvaru un nodrošinot labāku pakalpojumu savstarpējo sasaisti starp ambulatorajiem, dienas stacionāra un stacionāra pakalpojumiem.
Sanāksmes laikā detalizēti tika apspriesti vairāki problemātiski pakalpojumu segmenti, tostarp piespiedu ārstēšanas organizācija, narkoloģijas pakalpojumu pieejamība, geriatrijas aprūpe, rehabilitācijas pakalpojumu attīstība, ambulatoro un dienas stacionāra pakalpojumu nodrošinājums, kā arī hronisko pacientu aprūpe. Diskusijās tika akcentēts, ka esošais pārvaldības modelis ne vienmēr nodrošina pietiekamas iespējas vienmērīgākai slodžu sadalei, pieejamo resursu koordinācijai un vienotas pieejas stiprināšanai pakalpojumu sniegšanā.
VM vērš uzmanību, ka metodiskās vadības funkcija psihiatrijas un narkoloģijas pakalpojumu jomā jau tiek īstenota NPVC, kas ir Metodiskās vadības institūcija psihiatrijas jomā un kas darbojas uz Ministru kabineta (turpmāk- MK) apstiprināto Metodiskās vadības institūcijas noteikumu [1] un VM lēmuma par Metodiskās vadības institūcijas izveidi pamata. Metodiskā vadības institūcija  nodrošina klīnisko pieeju saskaņotību, profesionālās sadarbības attīstību un metodisko atbalstu ārstniecības iestādēm. Plānotā reorganizācija rada priekšnoteikumus šīs jau esošās metodiskās vadības funkcijas konsekventākai integrēšanai un izmantošanai valsts psihiatriskās aprūpes sistēmā.
Plānotā reorganizācija, izveidojot vienotu pārvaldības ietvaru, radītu priekšnoteikumus konsekventākai pakalpojumu plānošanai, reģionālo atšķirību mazināšanai un koordinētākai pacientu plūsmas organizācijai, vienlaikus saglabājot pakalpojumu sniegšanu reģionos.

Psihiskās veselības aprūpes attīstība Latvijā tiek īstenota saskaņā ar valsts attīstības plānošanas dokumentiem, tostarp Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam un Psihiskās veselības aprūpes organizēšanas uzlabošanas plānā 2023.–2025. gadam, kas paredz multidisciplināras un starpnozaru sadarbībā balstītas aprūpes attīstību.
Plānotā reorganizācija ir vērsta uz vienotas pārvaldības un koordinācijas stiprināšanu valsts psihiatriskās aprūpes sektorā, nevis uz psihiatrijas izolēšanu no kopējās veselības aprūpes sistēmas. Centralizētā pārvaldība ļaus efektīvāk plānot pakalpojumu attīstību, nodrošināt vienotu kvalitātes pārvaldību, koordinēt pacientu plūsmas un stiprināt sadarbību ar citiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, tostarp daudzprofilu slimnīcām.

Detalizētā informācija par pakalpojumu struktūru un pakalpojumu grozu ir pievienota Papildu dokumentos –2. pielikums.

Cilvēkresursu organizācija.
Pārmaiņu vadības darba grupas trešās tematiskās sanāksmes mērķis bija izvērtēt psihiatrijas profila ārstniecības iestāžu cilvēkresursu apjomu un pieejamību un pārrunāt plānotās apvienošanas procesa iespējamo ietekmi uz personāla vadību, administratīvajām funkcijām un pakalpojumu nodrošināšanu.
Sanāksmē tika sniegta un analizēta informācija par katras ārstniecības iestādes cilvēkresursu struktūru, tai skaitā amatu veidiem, un to īpatsvaru psihiskās veselības profila slimnīcās.
Izvērtējot apvienojamo ārstniecības iestāžu 2024. gada pārskatos pieejamo informāciju, pēc apvienošanās darbinieku skaits kopā būtu 3 152 darbinieki. Kopējais īpatsvars kopējā darbinieku skaitā būtu:
- ārsti [2] - 11,74%;
- ārstniecības un pacientu aprūpes personāls [3] - 24,27%;
- ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāls [4] - 24,18%;
 - administrācija [5] - 3,43%.

Speciālistu skaits psihiskas veselības aprūpes ārstniecības iestādēs 2024. gadā:

Amatu grupa	NPVC	DPNS	SĢ	PS	SPNS	BPSA	KOPĀ
Ārsti [2]	156	62	80	27	38	7	370
Ārstniecības un pacientu aprūpes personāls [3]	276	264	110	45	60	10	765
Ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāls [4]	154	312	110	44	112	30	762
Administrācija [5]	23	35	17	9	17	7	108
Pārējais personāls (t.sk. sanitāri)[6]	459	305	236	52	69	26	1 147
KOPĀ	1 068	978	553	177	296	80	3 152
Personāla mainība (%)	13%	7,18%	13%	6,25%	10%	1%	N/A

Analizējot datus par darbinieku sadalījumu dažādās psihiatriskajās slimnīcās var secināt, ka katrai iestādei ir raksturīga atšķirīga darbinieku struktūra. NPVC ir vislielākais ārstu un funkcionālo speciālistu īpatsvars (17%), kas liecina par šīs iestādes specializāciju un sarežģītākiem pacientu gadījumiem. Savukārt, DPNS ir vismazākais ārstu īpatsvars (6%), bet lielākais ārstniecības un pacientu aprūpes personāla īpatsvars (27%).
SPNS un BPSA ir augsts ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personāla (māsu palīgu un medicīnas asistentu) īpatsvars, attiecīgi 39% un 38%, kas var liecināt par šo iestāžu fokusu uz intensīvu aprūpi un atbalstu pacientiem. SĢ ir vislielākais pārējā personāla (atbalsta personāla un sanitāru) īpatsvars (43%), savukārt BPSA ir vislielākais administrācijas personāla īpatsvars (9%).
Tāpat darba grupas sanāksmes laikā tika izvērtēta informācija par darba organizāciju un atalgojuma pieejām, tostarp darba samaksas un bonusu elementiem un atlīdzības īpatsvaru kopējā katras ārstniecības iestādes budžetā, kā arī identificēti būtiskākie izaicinājumi personāla vadības jomā. Diskusijās tika aktualizēti kopīgi jautājumi, tostarp personāla novecošanās, speciālistu piesaistes un noturēšanas grūtības, atšķirīga administratīvo procesu organizācija un darbinieku bažas par gaidāmajām strukturālajām pārmaiņām.
Tika pārrunāti iespējamie riski, kas var rasties apvienošanas procesā, tostarp amatu funkciju pārklāšanās, atšķirīga darba kultūra un nepieciešamība nodrošināt mērķtiecīgu iekšējo komunikāciju. Vienlaikus tika uzsvērts, ka reorganizācijas īstenošana paredzama pakāpeniski, saglabājot ārstniecības procesu nepārtrauktību un pakalpojumu sniegšanu reģionos, savukārt būtiskas izmaiņas personāla skaitā pirmajā apvienošanas gadā netiek plānotas, kā arī tiks centralizēta personāla vadības funkcija.
VM norāda, ka tika aktualizēts arī jautājums par vienotas atlīdzības pieejas izstrādi ilgtermiņā, norādot, ka šis jautājums tiks turpmāk izvērtēts, ņemot vērā reģionālās specifikas, darba slodzes un amata funkcijas. Darba grupā tika uzsvērta nepieciešamība nodrošināt personāla noturību, skaidru pārejas procesa plānošanu un konsekventu informācijas apriti kā būtiskus priekšnoteikumus veiksmīgai reorganizācijas īstenošanai.

Darba grupa identificēja šādus būtiskākos personāla vadības riskus un to mazinošos pasākumus:
- amatu funkciju pārklāšanās. Lai mazinātu risku nepieciešama pakāpeniska funkciju un atbildību izvērtēšana, skaidri definējot to sadalījumu pēc apvienošanās, integrējot darbiniekus centralizēto administratīvo un saimniecisko funkciju īstenošanā;
- atšķirīga darba kultūra un darba organizācija. Riska mazināšanai nepieciešama vienotu darba principu izstrāde un labās prakses pārņemšana, veicinot savstarpēju pieredzes apmaiņu starp reorganizācijas procesā iekļautajām ārstniecības iestādēm;
- darba tiesību pārkāpumi (nepareizi veikta amatu likvidācija vai pārcelšana var radīt juridiskas un finansiālas sekas). Riska mazināšanai nepieciešams savlaicīgi apzināt izmaiņas darba tiesiskajās attiecībās, kas skars darbiniekus, un piesaistīt juridisko atbalstu, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēties ar kompetentajām iestādēm;
- darbinieku neapmierinātība (satraukums par darba vietas saglabāšanu, izmaiņām pienākumos vai darba apstākļos). Lai mazinātu risku, nepieciešams sniegt skaidru informāciju darbiniekiem par darba vietas un atalgojuma saglabāšanu un darba tiesisko attiecību nepasliktināšanos;
- iekšējās komunikācijas nepietiekamība pārmaiņu procesā. Lai mazinātu risku nepieciešama regulāra un savlaicīga informācijas sniegšana darbiniekiem par reorganizācijas īstenošanas procesu un plānotajiem tā posmiem;
- atalgojuma pieeju atšķirības. Lai mazinātu risku, līdz reorganizācijas noslēgumam, saglabāt esošās atlīdzības pieeju, nepasliktinot esošo darba samaksas nosacījumus, kā arī nodrošināt vienotas atlīdzības sistēmas izstrādi, paredzot kā ilgtermiņa uzdevumu, ņemot vērā reģionālo specifiku;
- personāla noturības risks (kvalificēto speciālistu aizplūšana). Riska mazināšanai nepieciešama skaidra personāla pārejas procesa plānošana, konsekventu principu piemērošana un darbinieku iesaiste turpmākajās diskusijās, kā arī atalgojuma sistēmas nosacījumu līdzsvarošana.

Sanāksmē Veselības inspekcijas pārstāvji sniedza informāciju par cilvēkresursu nodarbinātības struktūru psihiatriskā profila ārstniecības iestādēs, tostarp par gadījumiem, kad atsevišķi darbinieki vienlaikus ir nodarbināti vairākās valsts psihiatriskajās slimnīcās, tostarp reģionālajās psihiatriskajās slimnīcās un NPVC, norādot, ka šādu personu kopējais skaits nav liels.
Darbinieku tiesību un saistību pārņemšana notiek uzņēmuma pārejas ietvaros, nodrošinot darba tiesisko attiecību nepārtrauktību bez darba līgumu izbeigšanas.

Atbilstoši Komerclikuma 335. panta otrajai daļai pievienošana ir process, kurā viena vai vairākas sabiedrības nodod visu savu mantu citai jau pastāvošai sabiedrībai, savukārt saskaņā ar Komerclikuma 335. panta ceturto un piekto daļu pievienojamā sabiedrība beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa un tās tiesības un saistības pāriet iegūstošajai sabiedrībai. Savukārt Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 131. panta otrās daļas 4. punkts noteic, ka reorganizācijas līgumā norādāmas arī reorganizācijas sekas darbiniekiem. Tādējādi darbinieku jautājumi nav atstāti ārpus reorganizācijas procesa, bet ir viens no tā obligāti izvērtējamajiem elementiem.
Atbilstoši Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 80. pantam valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību kopīgi, bet saskaņā ar šā likuma 82. panta pirmo daļu valde pieņem lēmumus visos sabiedrības darbības jautājumos, izņemot tos, kas ar likumu vai statūtiem nodoti cita subjekta kompetencē. Līdz ar to pēc reorganizācijas organizatoriskie un personāla plānošanas jautājumi tiks risināti NPVC pārvaldības ietvarā. Vienlaikus, lai nodrošinātu reģionālo iesaisti un savlaicīgu jautājumu koordināciju, ir plānots izveidot Stratēģiskās vadības komiteju, kurā tiks iesaistīti visu pievienojamo kapitālsabiedrību pārstāvji. Tas ļaus savlaicīgi identificēt reģionālās vajadzības un iespējamos riskus, vienlaikus nodrošinot, ka centralizācija nekļūst atrauta no faktiskās situācijas struktūrvienībās.
Darbinieku tiesību aizsardzība uzņēmuma pārejas gadījumā ir tieši nostiprināta Darba likumā. Atbilstoši Darba likuma 117. panta pirmajai daļai komercsabiedrību apvienošana ir uzņēmuma pāreja šā likuma izpratnē. Savukārt Darba likuma 118. panta pirmā daļa noteic, ka darba tiesiskajās attiecībās esošās tiesības un pienākumi pāriet uzņēmuma ieguvējam, 118. panta ceturtā daļa paredz darba koplīguma noteikumu turpmāku piemērošanu, bet 118. panta piektā daļa skaidri nosaka, ka uzņēmuma pāreja pati par sevi nevar būt par pamatu darba līguma uzteikumam. Līdz ar to pati reorganizācija nav uzskatāma par pamatu darbinieku tiesiskā stāvokļa automātiskai pasliktināšanai.

Detalizēta informācija par personālu Papildu dokumentos –  3.pielikumā (IP).

Finansējums un informācijas sistēmas.
VM norāda, ka saskaņā ar Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kā arī Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” (turpmāk - Noteikumi Nr. 555) NVD nodrošina valsts apmaksāto psihiatrijas veselības aprūpes pakalpojumu plānošanu, apmaksu un uzraudzību, slēdzot līgumus ar ārstniecības iestādēm par noteiktu pakalpojumu programmu izpildi.
NVD sniegtajā informācijā tika skaidrots, ka pēc valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu apvienošanas pakalpojumu finansēšana arī turpmāk tiks organizēta atbilstoši minētajai normatīvajai kārtībai, taču pēc apvienošanas paredzot vienotu līgumu ar apvienoto kapitālsabiedrību un pakalpojumu izpildes uzskaiti dalījumā pa struktūrvienībām. Vienlaikus tiks saglabāta pakalpojumu teritoriālā pieejamība un nodrošināta finansējuma izlietošanas kontrole atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.
Paredzēts, ka apvienotās struktūras ietvaros katra struktūrvienība darbosies kā atsevišķs izmaksu centrs, nodrošinot analītisku finanšu uzskaiti atbilstoši struktūrvienībām, kā arī tiks sagatavots vienotais, konsolidētais pārskats. Tas ļaus nodrošināt pārskatāmu finanšu plānošanu, izvērtēt faktisko izdevumu struktūru un nodrošināt atbildīgu piešķirtā finansējuma izmantošanu, vienlaikus saglabājot ārstniecības iestāžu iesaisti budžeta plānošanas procesā.
Finanšu pārvaldībā paredzēta centralizēta pieeja atsevišķu izdevumu pozīciju plānošanai un uzraudzībai, tostarp investīciju, iepirkumu un atbalsta funkciju jomā, vienlaikus nodrošinot, ka ārstniecības pakalpojumu sniegšana un ar to saistītās izmaksas tiek plānotas atbilstoši faktiskajām vajadzībām un pakalpojumu apjomam. Šāda pieeja nodrošina vienotu finanšu disciplīnu un caurskatāmību apvienotās struktūras ietvarā.
Papildus VM norāda, ka paralēli esošajai finansēšanas kārtībai tiek vērtētas iespējas pilotprojekta ietvaros izvērtēt ārstēšanas rezultātos un pakalpojumu kvalitātē balstītas finansēšanas pieejas piemērošanu psihiatrijas pakalpojumu jomā. Pilotprojekta īstenošana paredzēta kā izvērtēšanas process, neietekmējot pakalpojumu pieejamību un saglabājot esošo finansēšanas modeli līdz lēmumu pieņemšanai par turpmāko rīcību.
Līdz jaunā finanšu modeļa ieviešanai finanšu plānošana notiks kā līdz šim, ņemot vērā noslēgtos līgumus ar NVD un Noteikumus Nr. 555.
Pēc apvienošanās tiks nodrošināta vienota finanšu plāna sagatavošana un izpildes uzraudzība, kā arī saglabāsies uzņemtās līgumsaistības (NPVC saistību pārņēmējs). Visus uzsāktos investīciju projektus plānots ieviest.
Visām struktūrvienībām tiks plānots vienots budžets, tiks sagatavots vienots finanšu plāns, kā arī tiks nodrošināta centralizēta, piemēram, investīciju, iepirkumu, mācību, komandējumu un personāla izdevumu plānošana. Budžeta plānošanas procesā būs nepieciešams iesaistīt visas reģionālās struktūrvienības.
Attiecībā par informācijas tehnoloģijām darba grupa secināja, ka ārstniecības iestāžu darbībā šobrīd tiek izmantotas atšķirīgas informācijas sistēmas un informāciju tehnoloģiju (turpmāk - IT) risinājumi, kas ietekmē datu pieejamību, savietojamību un procesu efektivitāti. Nepieciešams veikt informācijas sistēmu un ar tām saistīto procesu izvērtējumu, lai nodrošinātu vienotu pieeju datu pārvaldībai un atbalstītu ārstniecības, administratīvos un pārvaldības procesus reorganizācijas ietvaros.
Reorganizācijas kontekstā ir identificēta nepieciešamība ieviest vienotu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (turpmāk - IKT) pārvaldības pieeju, tostarp attiecībā uz serveru infrastruktūru, sistēmu uzturēšanu, lietotāju atbalstu un darbinieku apmācību. Vienotas IT pārvaldības ietvars ļautu nodrošināt augstāku datu drošības līmeni, mazināt sistēmu uzturēšanas sadrumstalotību un veicināt efektīvāku resursu izmantošanu apvienotās struktūras ietvaros.
NPVC ir izstrādājis IKT pārvaldības plānu, kas nosaka vienotu pieeju informācijas sistēmu, IKT infrastruktūras un ar tām saistīto procesu pārvaldībai valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu apvienošanas kontekstā. Šī plāna mērķis ir nodrošināt drošu, saskaņotu un efektīvu informācijas sistēmu darbību, atbalstot ārstniecības un administratīvos procesus.
Plānā paredzēta pakāpeniska IT infrastruktūras un informācijas sistēmu saskaņošana, tostarp vienotas IT drošības, personas datu aizsardzības, lietotāju atbalsta un darbinieku apmācības pieejas ieviešana. Pirms būtisku izmaiņu īstenošanas tiks izvērtēta esošo sistēmu savietojamība un ietekme uz iestāžu ikdienas darbu.
Informācijas sistēmu integrācija, tostarp informācijas sistēmas “Tvaiks 2.0.” ieviešana un datu migrācija no esošajām informācijas sistēmām, tiks īstenota pakāpeniski, nodrošinot ārstniecības procesa nepārtrauktību un atbilstību normatīvajiem aktiem.
Vienotas informācijas sistēmas ieviešanas rezultātā:
- samazināsies IKT infrastruktūras. uzturēšanas izmaksas
- radīsies izdevīgāki IKT iekārtu iegādes nosacījumi palielinoties kopējam IKT iekārtu apjomam
- kopēja Slimnīcas sistēma (Tvaiks 2.0) nodrošinās vienotu pacientu datu bāzi, daudz ātrāku un precīzāku pacientu izvērtēšanu
- neatkarīga Tvaiks 2.0 pārvaldība un attīstība, nodrošina neatkarību no sistēmas uzturētājiem un iespējams pielāgot sistēmu atbilstoši NPVC ieviestajiem procesiem.
Izvērtējot reģionālo slimnīcu IT sistēmu savietošanu un integrāciju, tiks ņemts vērā, vai attiecīgās IT sistēmas ir izstrādātas vai pilnveidotas, piesaistot Eiropas Savienības fondu finansējumu, šādā gadījumā nodrošinot šo projektu ilgtspējas prasību ievērošana, tostarp projektu rezultātu saglabāšanu un izmantošanu atbilstoši finansējuma nosacījumiem.
Reorganizācijas rezultātā NPVC kļūs par visu pievienojamo kapitālsabiedrību tiesību un saistību pārņēmēju, tai skaitā Eiropas Savienības fondu un Atveseļošanas un noturības mehānisma projektu īstenošanā.
Finansējuma saņēmēja maiņa tiks īstenota universālās tiesību pārņemšanas kārtībā, saglabājot spēkā esošos projektu līgumus, mērķus, rādītājus un uzraudzības nosacījumus.
Ir izvērtēti audita un izsekojamības riski, un secināts, ka reorganizācija nav uzskatāma par būtiskām izmaiņām projektu īstenošanas nosacījumos, jo netiek mainīts projektu saturs, finansējuma apjoms, investīciju objekti vai sasniedzamie rezultāti.
Tiks nodrošināta pilnīga finanšu un dokumentācijas izsekojamība, kā arī nepārtraukta atbilstība attiecīgo finansēšanas instrumentu normatīvajiem aktiem un līguma saistībām.

Detalizēta informācija par IKT pārvaldības plānu ir ietverta Papildu dokumentos –
4. pielikumā.

Korporatīvā pārvaldība
Pārmaiņu vadības darba grupas noslēdzošajā tematiskajā sanāksmē tika izskatīti jautājumi par korporatīvās pārvaldības organizēšanu pēc valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu apvienošanās. Sanāksmē tika prezentēta apvienotā uzņēmuma organizatoriskā struktūra, korporatīvās pārvaldības principi.
Reorganizācijas ietvaros paredzēta vienota pārvaldības struktūra. VM uzsver, ka ārstniecības pakalpojumu sniegšana reģionos tiek saglabāta, savukārt atsevišķas atbalsta un administratīvās un saimniecības funkcijas tiek organizētas centralizēti, ievērojot efektivitātes un caurskatāmības principus. Lai efektivizētu un standartizētu jaunizveidotās iestādes procesus, tiks pārskatīti un konsolidēti iekšējie normatīvie akti un to prasības, tostarp procesu norise, vienlaikus pielāgojot tos reģionālo struktūrvienību darbības specifikai un pārņemot labo praksi.
Korporatīvā pārvaldība ir būtisks elements valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu  darbības mērķu sasniegšanai un darbības kontrolei, kā arī ar darbību saistīto risku novērtēšanai un pārvaldīšanai. Viens no svarīgiem priekšnosacījumiem efektīvas korporatīvās pārvaldības ieviešanai un uzturēšanai ir skaidrs atbildības sadalījums starp kapitāldaļu turētāju, kapitālsabiedrības valdi un struktūrvienībām. Pēc reorganizācijas NPVC tiks uzturēta un pilnveidota iekšējās kontroles sistēma, kas ietvers arī risku vadību un iekšējā audita darbību, tādējādi veicinot uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanu un nodrošinot atbilstību normatīvajiem aktiem. Reorganizācija tiek īstenota, ievērojot labas korporatīvās pārvaldības principus, nodrošinot pārskatāmu lēmumu pieņemšanu, finanšu disciplīnu un risku vadību.

Reorganizācijas ietvaros paredzētas tematiskas sanāksmes, piesaistot attiecīgo jomu speciālistus, piemēram, par šādiem būtiskiem aspektiem:
- personāla vadības procesu integrācija;
- finanšu vadību un grāmatvedības uzskaites integrācija;
- informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, tai skaitā informācijas sistēmu integrācija;
- līgumu vadības integrācija;
- saimnieciskās darbības un iepirkumu koordinācija;
- dokumentu pārvaldības integrācija;
- projektu vadības integrācija;
- iekšējās un ārējās komunikācijas integrācija;
- pakalpojumu struktūras un pacientu plūsmas pilnveidošana starp ārstniecības iestādēm;
- nekustamā īpašuma pārvaldības jautājumu precizēšana apvienotās struktūras ietvarā;
- bērnu un pusaudžu psihiatrijas pakalpojumu attīstības jautājumu izskatīšana, tostarp sadarbībā ar VSIA “Bērnu klīniskā universitātes slimnīca”;
- rezidentūras attīstības un profesionālās pēctecības stiprināšana.

Reorganizācijas rezultātā tiks īstenota kapitālsabiedrību pārvaldības modeļa maiņa, paredzot līdzšinējo atsevišķo kapitālsabiedrību valdes amatu izbeigšanu, ievērojot normatīvajos aktos noteikto. Reorganizācijas mērķis nav mazināt vadības kapacitāti ārstniecības iestādēs, tādējādi esošajām ārstniecības iestāžu vadības personām paredzēta iespēja turpināt vadības funkciju īstenošanu struktūrvienības ietvaros - vadot attiecīgās reģionālās struktūrvienības un nodrošinot to darbības nepārtrauktību. Profesionālās ārstniecības kapacitātes nodrošināšanai galveno ārstu un galveno māsu funkcijas tiks nodrošinātas arī turpmāk, saglabājot atbildību par ārstniecības procesa organizāciju un kvalitāti struktūrvienību līmenī.
Centralizētas attīstības, stratēģiskās vadības nodrošināšanai un vajadzību apzināšanai tiks ieviesta Stratēģiskās vadības komiteja, kurā tiks iekļauti reģionālo struktūrvienību - pievienojamo slimnīcu vadītāji un, kura veiks šādus būtiskos uzdevumus:
- budžeta prioritāšu noteikšana;
- investīciju un iepirkumu prioritāšu noteikšana;
- vidēja termiņa darbības stratēģijas saskaņošana;
- organizācijas politiku izvērtēšana.

Stratēģisko lēmumu pieņemšanā tiks iesaistīta Stratēģiskās vadības komiteja, bet ikdienas operacionālos lēmumus pieņems reģionālo struktūrvienību vadītāji. Plānots, ka reģionālo struktūrvienību vadītāji, ņemot vērā noslēgtos iepirkumu līgumus/ vienošanās ar NPVC veiks šo līgumu izpildi, iegādājoties līgumā paredzētas preces vai pakalpojumus. Vienlaikus norādāms, ka Stratēģiskās vadības komiteja ir konsultatīva institūcija bez lēmējtiesībām Komerclikuma izpratnē un tās darbība nekādā veidā neaizstāj valdes kompetenci.
VM ieskatā šāda pieeja ļauj efektīvāk izmantot resursus, mazināt administratīvo slogu un uzlabot iepirkumu plānošanu, lai gan konkrētu finansiālo ieguvumu apmērs šobrīd nav precīzi nosakāms.

Reorganizācijas rezultātā VM kā kapitāldaļu turētāja uzraudzība tiks īstenota attiecībā uz vienu apvienotu kapitālsabiedrību, nevis vairākām atsevišķām kapitālsabiedrībām. Kapitālsabiedrības pārvaldība tiks nodrošināta saskaņā ar Pārvaldības likumu.

VM ieskatā pārvaldības konsolidācija rada iespēju uzraudzības procesā lielāku uzmanību veltīt būtiskiem jautājumiem, tostarp vienotai kapitālsabiedrības stratēģiskajai attīstībai, finanšu ilgtspējai, risku vadībai un sniegto pakalpojumu kvalitātei.

Reorganizācija atbilst valsts pārvaldes politikas virzienam par publisko kapitālsabiedrību skaita samazināšanu un pārvaldības konsolidāciju, kas vērsts uz efektīvāku resursu izmantošanu un administratīvā sloga mazināšanu.
Kapitālsabiedrību skaita samazināšana no sešām uz vienu ļaus vienkāršot kapitāldaļu turētāja uzraudzības procesu, samazinot paralēlu stratēģiju, budžetu, vidēja termiņa darbības plānu un gada pārskatu izvērtēšanas un apstiprināšanas apjomu, kā arī veicinās vienotu finanšu un risku pārvaldību.

Organizatoriskās struktūras izmaiņas vērstas uz ilgtspēju un tās:  
- veicinās uz pacientu centrētas veselības aprūpes īstenošanu, un jaunizveidotā organizācija kļūs modernāka un efektīvāka; 
- orientētas uz digitālo pakalpojumu groza veidošanu un līdzsvaros pacientu plūsmu uz stacionāriem un starp pakalpojumiem, tādējādi mazinot rindas psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai.
Lai sakārtotu un optimizētu funkcijas un procesus tā, lai NPVC 2026. gada laikā būtu iespējams pievienot pārējās reģionālās ārstniecības iestādes, NPVC ir izveidota un apstiprināta jauna organizatoriskā struktūra un uzsāktas iekšējā organizatoriskās struktūras izmaiņas.
Jaunajā organizatoriskajā struktūrā departaments ir hierarhiski augstākā struktūrvienība, kurā iekļautas nodaļas, kas, savukārt, var sastāvēt no daļām.
Daļu darbinieki tiks pakļauti daļas vadītājam, kurš pakļauts nodaļas vadītājam un kurš, savukārt pakļauts departamenta direktoram.
Atsevišķas struktūrvienības, funkcijas vai amati netiks iekļauti departamentos, un būs valdes tiešā pakļautībā.
Pievienojamās ārstniecības iestādes kā atsevišķas NPVC struktūrvienības tiks integrētas NPVC, un tās vadīs šo struktūrvienību vadītāji, kas būs pakļauti valdei.  Visi pievienojamo ārstniecības iestāžu darbinieki tiks pārcelti darbā NPVC, saglabājot savu darba samaksu. Reģionālo struktūrvienību vadītāji būs atbildīgi par reģionālo struktūrvienību darbību, tai skaitā lēmumu pieņemšanu par reģionālajā struktūrvienībā ietilpstošo ārstniecības struktūrvienību organizatorisko struktūru.
NPVC struktūrā izveidota vienota Ilgstošas sociālās aprūpes centru (turpmāk – ISAC) pārvaldība, kurā ietilps ISAC “Daugavpils”, ISAC “Ģintermuiža” un ISAC “Vecpiebalga” vadītāji, kuru kompetencē būs pieņemt lēmumus par ISAC stratēģisko attīstību un operacionālo darbību.
Pievienojamās ārstniecības iestādes ir noslēgušas līgumus ar Labklājības ministriju par ilgstošas sociālās aprūpes centru (ISAC) pakalpojumu sniegšanu. Reorganizācijas rezultātā NPVC pārņems ar šiem līgumiem saistītās tiesības un saistības. ISAC pakalpojumu sniegšana tiks turpināta reģionālajās struktūrvienībās saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem ar Labklājības ministriju un valsts deleģējumu.
Ārstniecības iestāžu apvienošanās rezultātā plānots centralizēt  NPVC un pievienojamo slimnīcu administrācijas un saimniecības funkcijas. Administrācijas un saimniecības funkciju centralizācija nozīmē, ka pēc slimnīcu apvienošanas tās tiks īstenotas vienā struktūrvienībā kā vienotajā vadības centrā ar skaidru atbildību, standartizētām procedūrām un kopīgām informācijas un komunikāciju tehnoloģijām, tai skaitā informācijas sistēmām un katrs vadības centrs sniegs   pakalpojumus visām slimnīcām, vienlaikus var tikt saglabāta decentralizētu atbalsta punktu esamība katrā slimnīcā, kas būs pakļauta vienotai vadībai. 

Ārstniecības iestāžu apvienošanās rezultātā plānots centralizēt šādas vadības un atbalsta funkcijas, kā arī iekšējā aptiekas funkcija: 
- personāla vadība, integrējot to NPVC Personāla nodaļā; 
- finanšu plānošana t.sk. budžeta plānošana un izpildes uzraudzība, integrējot to NPVC Administratīvā departamenta Finanšu plānošanas un uzskaites nodaļas Ekonomikas daļā; 
- grāmatvedības uzskaite, integrējot to NPVC Administratīvā departamenta Finanšu plānošanas un uzskaites nodaļas Grāmatvedības daļā; 
- statistikas datu analīze, integrējot to NPVC Administratīvā departamenta Finanšu plānošanas un uzskaites nodaļas Medicīnas statistikas un datu analīzes daļā; 
- kvalitātes un risku vadība, integrējot to NPVC Stratēģiskās pārvaldības departamenta Kvalitātes un riska vadības nodaļā; 
- stratēģiskā un projektu vadība, integrējot to NPVC Stratēģiskās pārvaldības departamenta Attīstības, ilgtspējas un projektu vadības nodaļā; 
- iepirkumu nodrošināšana, integrējot to NPVC Stratēģiskās pārvaldības departamenta Iepirkumu un juridiskās nodaļas Iepirkumu daļā; 
- juridiskā atbalsta nodrošināšana, integrējot to NPVC Stratēģiskās pārvaldības departamenta Iepirkumu un juridiskās nodaļas Juridiskajā daļā; 
- informāciju un komunikāciju tehnoloģijas funkcijas, integrējot to NPVC Administratīvā departamenta Informāciju un komunikāciju tehnoloģiju nodaļā; 
- dokumentu un arhīva pārvaldība, integrējot to NPVC Administratīvā departamenta Dokumentu pārvaldības un arhīvu nodaļā; 
- Iekšējā aptieka būs NPVC valdes tiešā pakļautībā un sniegs aptiekas pakalpojumus NPVC un visām reģionālajām struktūrvienībām.

Apvienošanās rezultātā sagaidāms, ka tiks: 
- nodrošināta vienotu politiku un pieeju īstenošana NPVC un tā reģionālajās struktūrvienībās. Standartizētu procesu ieviešana ļaus nodrošināt labāku kontroli un pārskatāmību, tiks nodrošināta vienotu, kopīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju, tai skaitā informācijas sistēmu izmantošana;  
- tiks pilnveidoti procesi un to īstenošana kļūs efektīvāka, gan pārskatot un uzlabojot esošo procesu norisi, gan stiprinot to, vienlaikus piesaistot tos cilvēkresursus, kas iepriekš nebija pieejami; 
- veicināta ilgtermiņā resursu optimizācija, jo centralizējot funkcijas, kā arī vienlaikus optimizējot, automatizējot un digitalizējot procesus, būs iespējams īstenot lielāku pakalpojumu apjomu, izmantojot esošo cilvēkresursu apjomu. 

Papildu dokumentos 5.pielikumā pievienota apvienotās kapitālsabiedrības struktūrshēma. Struktūrshēma ir indikatīva, un ar šo rīkojumu tā netiek apstiprināta, jo kapitālsabiedrības organizatoriskās struktūras izveide un apstiprināšana ir kapitālsabiedrības kompetencē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Atsauces:
[1]Ministru kabineta 2024. gada 13. augusta noteikumi Nr. 543 “Metodiskās vadības institūcijas noteikumi”
[2] Sertificēti ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti, reģistrēti ārsti, zobārsti un funkcionālie speciālisti, rezidenti.
[3] Sertificēti/reģistrēti ārsta palīgi, māsas, vecmātes, biomedicīnas laboranti, radiologa asistenti, radiogrāferi, sertificēti masieri, ergoterapeita asistenti, fizioterapeita asistenti, zobu higiēnisti, zobārstniecības māsas, podologi, zobu tehniķi.
[4] Māsu palīgi, zobārsta asistenti.
[5] Valde, padome, valdes/padomes birojs, ārstniecības personām, kuras tiešā veidā nav saistītas ar pacientu ārstēšanu - klīniku vadītājiem, virsārstiem, profila virsārstiem, vecākajiem ārstiem, galvenajām māsām, ārstiem koordinatoriem, projektu vadītājiem, departamentu direktoriem un to vietniekiem, tehniskajam direktoram, kā arī sekojošām struktūrvienībām: komunikācijas, personāla vadības, finanšu, u.c.
[6] Saimnieciskais personāls, ārstniecības un aprūpes procesu atbalsta personāls (t.sk. sanitāri).

Reorganizācijas mērķis ir mazināt valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu pārvaldības sadrumstalotību, nodrošināt vienmērīgāku pakalpojumu pieejamību un kvalitāti reģionos, kā arī veicināt efektīvāku valsts finanšu un cilvēkresursu izmantošanu atbilstoši konceptuālajā informatīvajā ziņojumā identificētajiem izaicinājumiem.
Ministru kabinets 2025. gada 30. septembra sēdē (prot. Nr.ac 40, 24. §, 5. punkts) uzdeva kapitāla daļu turētājiem izvērtēt valsts kapitālsabiedrību skaita samazināšanas iespējas, tostarp juridiskās formas atbilstību un reorganizācijas risinājumus, kas vērsti uz pārvaldības efektivitātes paaugstināšanu, un šis rīkojuma projekts ir minētā uzdevuma īstenošana.
Paredzēts īstenot valsts psihiatrisko ārstniecības iestāžu reorganizāciju, apvienojot NPVC, SPNS , ĢM , PS , DPNS un BPSA vienā kapitālsabiedrībā.
Saskaņā ar Pārvaldības likuma 127. pantu tiks uzsākta NPVC, SPNS, ĢM, PS, DPNS un BPSA reorganizācija, to īstenojot ar kapitālsabiedrību pievienošanu Komerclikuma 335. panta otrās daļas izpratnē, nododot SPNS, ĢM, PS, DPNS un BPSA kā pievienojamo sabiedrību visu mantu, tiesības un saistības NPVC kā iegūstošajai sabiedrībai.
Pēc reorganizācijas NPVC (iegūstošā sabiedrība) valsts kapitāla daļu turētāja būs VM.
Ievērojot to, ka reorganizācijā iesaistītas tikai valsts kapitālsabiedrības, saskaņā ar Pārvaldības likuma 133. un 134. pantu netiek gatavots reorganizācijas prospekts un netiek veikta revidenta pārbaude.
Reorganizācijas rezultātā tiks nodrošināta vienota pārvaldības struktūra, saglabājot psihiatrijas pakalpojumu sniegšanu reģionos.
Kapitālsabiedrības pārvaldība tiks nodrošināta saskaņā ar Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumu, VM īstenojot kapitāla daļu turētāja funkcijas.
Ņemot vērā, ka kapitālsabiedrības padomi plānots neveidot, kapitāla daļu turētājs sagatavos un iesniegs Ministru kabinetam izvērtēšanai Pārvaldības likuma 78. panta 2¹ daļā noteikto pamatojumu un apliecinājumu par šā likuma 66. panta trešajā daļā noteiktā pienākuma izpildi, lai saņemtu piekrišanu padomi neveidot.
Reorganizācijas ietvaros tiks nodrošināta darbinieku tiesību un saistību pārņemšana normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Reorganizācijas ietvaros NPVC kļūst par visu pievienojamo sabiedrību darba tiesisko attiecību pārņēmēju, vienlaikus saglabājot pievienojamo sabiedrību profesionālo kapacitāti, nodrošinot galveno ārstu un galveno māsu funkciju īstenošanu arī turpmāk.
Reorganizācija tiks īstenota pakāpeniski, nodrošinot pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību.
Pievienojamās sabiedrības līdz reorganizācijas pabeigšanai veic materiālo un nemateriālo vērtību, finanšu līdzekļu un saistību inventarizāciju un novērtēšanu normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, nodrošinot to salīdzināšanu un nodošanu iegūstošajai sabiedrībai.
No reorganizācijas pabeigšanas dienas, kas ir diena, kad Uzņēmumu reģistrā izdarīts ieraksts par reorganizācijas pabeigšanu, NPVC kļūst par visu pievienojamo sabiedrību funkciju, uzdevumu, tiesību, saistību, prasību, mantas, personāla, finanšu līdzekļu, lietvedības un arhīva pārņēmēju.
Reorganizācijas ietvaros paredzēta ārstniecības iestāžu mantas nodošana NPVC, nodrošinot nepārtrauktu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu. Minētie pakalpojumi kvalificējami kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi (VTNP).
Reorganizācija pēc būtības ir strukturāla pārvaldības modeļa maiņa, kuras rezultātā netiek mainīts mantas izmantošanas mērķis un netiek paredzētas būtiskas izmaiņas valsts apmaksāto un maksas pakalpojumu proporcijā. Līdz ar to reorganizācijas ietvaros veiktā mantas nodošana nav uzskatāma par jauna komercdarbības atbalsta piešķiršanu, bet gan par esošā atbalsta turpinājumu, ievērojot spēkā esošo VTNP regulējumu.
Vienlaikus, nodrošinot atbilstību komercdarbības atbalsta regulējumam, Nacionālais veselības dienests uzraudzīs, lai NPVC darbībā tiktu ievērota valsts apmaksāto un maksas pakalpojumu proporcija, kā arī tiktu novērsts pārkompensācijas risks. Gadījumā, ja nākotnē mainītos mantas izmantošanas mērķis vai pakalpojumu struktūra, tiks veikti atbilstoši pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības komercdarbības atbalsta regulējumam.
Piešķirot jaunu ad hoc atbalstu kompensācijai par VTNP sniegšanu, tiks piemērots Eiropas Komisijas 2026. gada 8. janvāra lēmums Nr. 2025/2630 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Dokumentu un arhīva nodošana notiek atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu un arhīvu pārvaldību, nodrošinot dokumentācijas saglabāšanu un pieejamību.
Ar reorganizāciju saistītie izdevumi tiek segti no kapitālsabiedrību līdzekļiem. Papildu valsts budžeta finansējums nav paredzēts.
Provizoriskais investīciju apjoms reorganizācijas īstenošanai tiek lēsts 4,35–8,30 miljonu euro apmērā (aptuveni 4–8 % no kopējā sektora apgrozījuma), atkarībā no informācijas tehnoloģiju integrācijas dziļuma un strukturālo pārmaiņu apjoma. Lielāko daļu izmaksu veidos informācijas tehnoloģiju sistēmu integrācija (aptuveni 55–60 % no kopējām izmaksām), nodrošinot vienotu pacientu uzskaiti, finanšu pārvaldību un integrāciju ar e-veselības risinājumiem. Reorganizāciju plānots īstenot pakāpeniski vairāku gadu laikā esošā kapitālsabiedrību budžeta ietvaros.