24-TA-237: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par valsts nekustamo īpašumu pārdošanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma (turpmāk – Atsavināšanas likums) 4.panta pirmā daļa, 5.panta pirmā daļa, 9.panta pirmā daļa, 14.panta nosacījumi.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma Jūrmalas gatvē 130 C, Rīgā, tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma Jūrmalas gatvē 130 C, Rīgā, atsavināšanu.
Nekustamā īpašuma Daugavpils ielā 59, Preiļos, Preiļu novadā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā nekustamā īpašuma Jūrmalas gatvē 130 C, Rīgā, tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar valsts akciju sabiedrības “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ) Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt nekustamā īpašuma Jūrmalas gatvē 130 C, Rīgā, atsavināšanu.
Nekustamā īpašuma Daugavpils ielā 59, Preiļos, Preiļu novadā, atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Projekts paredz, ievērojot Atsavināšanas likumā ietverto tiesisko regulējumu, atļaut VNĪ pārdot izsolē valsts nekustamo īpašumu Jūrmalas gatvē 130 C, Rīgā, un valsts nekustamo īpašumu Daugavpils ielā 59, Preiļos, Preiļu novadā, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Nekustamā īpašuma raksturojums
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 2005) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 2005) 0,7810 ha platībā – Jūrmalas gatvē 130 C, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums) ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1172, lēmuma datums 02.04.2012.
Valsts ieņēmumu dienests 22.12.2011. vēstulē paziņoja, ka Nekustamais īpašums ir ņemts valsts uzskaitē, sastādot Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.006919, ievērojot Ministru kabineta Ministru kabineta 25.04.2006. noteikumos Nr.315 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" 26.3.apakšpunktā noteikto un Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres A.Elksnes 03.05.2011. aktu par mantojuma lietas izbeigšanu Nr.4457.
Ņemot vērā, ka mantojuma lietā tika iesniegti kreditoru prasījumi, VNĪ ar 13.05.2014. aktu Nr.9756/13/N-ZTI nodeva Nekustamo īpašumu pārvaldībā, aizsardzībā un realizācijā Rīgas apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam Rihardam Vaivodam (Atbilstoši Atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 15.punktam manta, kura līdz 30.06.2013. atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieku mantu (tai skaitā uz valsts vārda zemesgrāmatā ierakstītais nekustamais īpašums) un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, tiek atsavināta un kreditoru prasījumi tiek apmierināti tādā kārtībā, kādu paredz Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 73.panta trešo daļu. Attiecībā uz šo mantu netiek piemērota šā likuma 5.panta astotā, devītā un desmitā daļa.)
Ņemot vērā, ka neviens no kreditoriem nelūdza rīkot izsoli, noteiktā termiņā neiemaksāja drošības naudu, līdz ar to nav izmantotas Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr.364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.364) 12.punktā noteiktās tiesības paturēt Nekustamo īpašumu sev par īpašumam noteikto kadastrālo vērtību. Ņemot vērā minēto, Rīgas apgabaltiesas zvērināts tiesu izpildītājs Rihards Vaivods saskaņā ar pārņemšanas aktu Nr. 00014/044/2021-AKT nodeva Nekustamo īpašumu VNĪ pārvaldīšanā 19.02.2021., pamatojoties uz MK noteikumu Nr.364 8., 14.punktu, 14.1., 36.1.apakšpunktu un 49.punktu.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķi:
1) 1101 - zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā - platība 0.0222 ha;
2) 0900 - neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme, platība 0.7588 ha.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība 0.7810 ha.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 45 858 euro.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1172 III daļas 1.iedaļā esošo informāciju noteiktas lietu tiesības, kas apgrūtina Nekustamu īpašumu:
1) zemes gabala daļa sarkanās līnijas robežās 165 m2 platībā ir bez jaunas kapitālās apbūves tiesībām; zemes gabalā atrodas - piebraucamais ceļš dzīvojamai mājai Jūrmalas gatvē 130a- 28 m2 platībā, "Rīgas elektrotīklu" elektrisko kabeļu un gaisvadu tīkli 913 m2 platībā;
2) Uz 11.08.1997. noslēgtā zemes nomas līguma pamata ir nostiprinātas zemes nomas tiesības fiziskai personai uz 99 (deviņdesmit deviņiem) gadiem.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.0165 ha;
2) aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās, platība 0.0913 ha;
3) ceļa servitūta teritorija, platība 0.0000 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0.0000 ha.
Par nekustamo īpašumu mantojuma atstājēja bija noslēgusi zemes nomas līgumu ar fizisku personu. Nomas līguma 5.punktā noteikts, ka nomas līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, tas ir 08.08.1997. un ir spēkā 99 gadus, tātad līdz 07.08.2096. Atbilstoši Civillikuma 2127.pantam nomas līgumā tika ietverts blakus noteikums, proti - noteikta iesniedzējam piederoša pirmpirkuma tiesība uz zemes gabalu.
VNĪ saņemts nomnieka 02.02.2023. iesniegums, kurā lūgts atsavināt Nekustamo īpašumu, ievērojot iesniedzēja pirmpirkuma tiesības.
Vērtējot nomnieka pirmpirkuma tiesību esamību konkrētajā situācijā, secināts, ka tā nepastāv. Minētā situācija ir jāskata no bezmantinieku mantas institūta prizmas. Proti, valsts nav uzskatāma par mantinieci un tā nepārņem mirušā tiesības un pienākumus.
Pirmpirkuma tiesība ir priekšrocības tiesība iestāties pircēja vietā, pārņemot pārdevēja izvēlētā pircēja tiesības, un iegūt atsavināmo īpašumu (Civillikuma 2060. pants). Tā ir īpaša tiesība pret atsavinātāju, kura noteiktos gadījumos ir garantēta gan fiziskajai, gan juridiskajai personai. Pirmpirkuma tiesības pastāv ne vien uz likuma pamata, bet to var arī pielīgt. Kā tas izriet no Civillikuma 2127. panta, arī nomas līguma gadījumā nomnieks var pielīgt sev pirmpirkuma tiesību gadījumā, ja īpašnieks nomāto lietu atsavina.
Civillikuma 2063.pants noteic, ja lieta pārdota tālāk, nepaziņojot pirmpirkuma tiesīgajam, tad viņš var prasīt no tam ciesto zaudējumu atlīdzību tikai no sava pircēja; bet pret jauno ieguvēju un vispār pret ikvienu trešo personu viņš var vērst savas prasības tikai tad, kad šī persona rīkojusies ļaunā ticībā, vai kad pirmpirkuma tiesības priekšmets ir nekustams īpašums un šī tiesība ierakstīta zemesgrāmatās. Tātad ar līgumu nodibināta pirmpirkuma tiesība ir tikai saistību tiesība un saista tikai līguma puses. Pirmpirkuma tiesība iegūst liettiesisku spēku tikai ar ierakstu zemesgrāmatā neatkarīgi no tā, ar kādu līgumu tā ir nodibināta.
Ierakstot nomas līgumu zemesgrāmatā un neierakstot atsevišķi pirmpirkuma tiesību zemesgrāmatā, trešās personas nevar zināt par citiem blakus līgumiem, ko puses ir noslēgušas. Līdz ar to, pirmpirkuma tiesība neiegūst liettiesisku spēku, ja ir ierakstīts nomas līgums zemesgrāmatā, kur šī tiesība ir pielīgta. Tādējādi šāda pirmpirkuma tiesība ir saistību tiesība, kas saista tikai līguma puses. Ņemot vērā, ka valsts neiestājas mirušās personas līgumos, kā to tiesību un pienākumu pārņēmējs, tad valstij nav saistošs minētais blakus līgums, kur viena puse ir mirusī persona, bet otra nomnieks.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija (VNĪ) vērsās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļā ar lūgumu dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.1172 III daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.2.1. (Uz 11.08.1997. noslēgtā zemes nomas līguma pamata ir nostiprinātas zemes nomas tiesības fiziskai personai uz 99 (deviņdesmit deviņiem) gadiem).
Izskatot Finanšu ministrijas nostiprinājuma lūgumu, Rīgas pilsētas tiesas zemesgrāmatas tiesnese 19.12.2023. pieņēma lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības. Lēmumā skaidrots, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 1.punktu nostiprinājuma lūgumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 44.pantā noteikto, tiesības, tāpat arī tiesību pārgrozījumus un dzēsumu, zemesgrāmatas nodalījumā nostiprina uz tiesiska darījuma, tiesas sprieduma vai lēmuma vai administratīvu iestāžu akta vai kas pastāv uz paša likuma (5.p.) pamata. Konkrētajā gadījumā nomas tiesību dzēšanai ir jāpievieno dokuments, uz kura pamata tiek pārtrauktas šīs nomas tiesības, jo to termiņš nav beidzies. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 61.panta 2.punktu nostiprinājuma lūgumam jāpievieno apliecinājums par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts.
Ņemot vērā, ka nostiprinājuma lūgumam nav pievienots nekustamā īpašuma nomnieka nostiprinājuma lūgums vai likumā noteiktā kārtībā apliecināta piekrišana nomas tiesības dzēšanai, kā arī nav iesniegts pamatdokuments, kas apliecina III daļas 1.iedaļas nomas tiesības dzēšanu, Rīgas pilsētas tiesas zemesgrāmatas tiesnese 19.12.2023. pieņēmusi lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības.
Vienlaikus norādāms, ka Civillikuma 416.panta grozījumi, papildinot to ar septīto daļu “Ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes”, stājās spēkā 3.12.2015., tātad pēc Nekustamā īpašuma ņemšanas valsts uzskaitē un reģistrēšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda (īpašuma tiesības valstij Finanšu ministrijas personā zemesgrāmatā reģistrētas 02.04.2012). Līdz ar to minētā norma nevar būt par pamatu minētā apgrūtinājuma dzēšanai.
Vienlaikus norādāms, ka arī atbilstoši Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 3.jūlija sprieduma civillietā nr.C04222414 motīvu daļā norādītajam, noslēgtais līgums ir spēkā esošs.
Ievērojot iepriekš minēto, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par zemesgrāmatā esošo apgrūtinājumu - uz 11.08.1997. noslēgtā zemes nomas līguma pamata ir nostiprinātas zemes nomas tiesības fiziskai personai uz 99 (deviņdesmit deviņiem) gadiem. Nomnieks ir samaksājis nomas maksu pilnā apmērā par visu nomas periodu (līdz 07.08.2096.) iepriekšējai Nekustamā īpašuma īpašniecei.
Līdz ar to gadījumā, ja Nekustamo īpašumu izsolē neiegādāsies zemes vienības nomnieks, jaunajam Nekustamā īpašuma ieguvējam būs jārisina jautājums par turpmākajām tiesiskajām attiecībām ar nomnieku.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 29.03.2023. vēstulē Nr. DA-23-8246-nd informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktu;
3) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP), kas apstiprināts ar Rīgas domes 15.22.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM1);
4) zemes vienība robežojas ar ielu sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa tai ir nodrošināta piekļuve.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
2. Nekustamā īpašuma raksturojums
Būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7601 505 1408) – garāža (būves kadastra apzīmējums 7601 005 1401 008) un administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 7601 005 1401 009) - Daugavpils ielā 59, Preiļos, Preiļu novadā (turpmāk – Būvju nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Preiļu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000073697, lēmuma datums 19.07.2002.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem un zemesgrāmatas datiem Būvju nekustamais īpašums sastāv no:
1) garāžas (būves kadastra apzīmējums 7601 005 1401 008) ar kopējo platību 255,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas, būves tips 12420103 - Garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 3819 euro;
2) administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 7601 005 1401 009) ar kopējo platību 614,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas, būves tips 12200101 - Biroju ēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 23 862 euro;
Būvju nekustamais īpašums nav iznomāts. Saskaņā ar NĪVKIS datiem Būvju nekustamā īpašuma lietotājs ir Pārtikas un veterinārais dienests, jo nodrošina minētā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Pēc Būvju nekustamā īpašuma pārdošanas, NĪVKIS tiks norādīta informācija par jauno īpašnieku.
Būvju nekustamais īpašums atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7601 005 1401), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7601 005 1401) “Dzintari”, Preiļos, Preiļu novadā, sastāvā.
Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Preiļu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1196 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda, lēmuma datums 21.05.1996.
Saskaņā ar 13.07.2010. zemes nomas līgumu un 15.05.2018. Pārjaunojuma līgumu Pārtikas un veterinārais dienests nomā zemi no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7601 005 1401), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7601 005 1401) “Dzintari”, Preiļos, Preiļu novadā, sastāvā, īpašnieka.
VNĪ saņemta Zemkopības ministrijas 19.05.2023. vēstule Nr.8.7-6e/980/2023 (S/6751), kurā Zemkopības ministrija lūdz uzsākt Būvju nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, jo tas vairs nav nepieciešams ministrijas un tās padotības iestāžu valsts funkciju nodrošināšanai, tai skaitā Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7601 005 1401), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7601 005 1401) “Dzintari”, Preiļos, Preiļu novadā, sastāvā, īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Būvju nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Būvju nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Būvju nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija, ka gadījumā, ja zemes vienības īpašnieks neizmantos savas pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu, Būvju nekustamā īpašuma ieguvējam būs tiesības risināt jautājumu par zemes lietošanas tiesību noteikšanu.
Nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 082 2005) - zemes vienība (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 082 2005) 0,7810 ha platībā – Jūrmalas gatvē 130 C, Rīgā (turpmāk – Nekustamais īpašums) ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 1172, lēmuma datums 02.04.2012.
Valsts ieņēmumu dienests 22.12.2011. vēstulē paziņoja, ka Nekustamais īpašums ir ņemts valsts uzskaitē, sastādot Valstij piekritīgās mantas aprakstes un novērtējuma aktu Nr.006919, ievērojot Ministru kabineta Ministru kabineta 25.04.2006. noteikumos Nr.315 "Kārtība, kādā veicama valstij piekritīgās mantas uzskaite, novērtēšana, realizācija, nodošana bez maksas, iznīcināšana un realizācijas ieņēmumu ieskaitīšana valsts budžetā" 26.3.apakšpunktā noteikto un Rīgas apgabaltiesas zvērinātas notāres A.Elksnes 03.05.2011. aktu par mantojuma lietas izbeigšanu Nr.4457.
Ņemot vērā, ka mantojuma lietā tika iesniegti kreditoru prasījumi, VNĪ ar 13.05.2014. aktu Nr.9756/13/N-ZTI nodeva Nekustamo īpašumu pārvaldībā, aizsardzībā un realizācijā Rīgas apgabaltiesas zvērinātam tiesu izpildītājam Rihardam Vaivodam (Atbilstoši Atsavināšanas likuma pārejas noteikumu 15.punktam manta, kura līdz 30.06.2013. atzīta par valstij piekrītošu bezmantinieku mantu (tai skaitā uz valsts vārda zemesgrāmatā ierakstītais nekustamais īpašums) un uz kuru ir pieteiktas kreditoru pretenzijas, tiek atsavināta un kreditoru prasījumi tiek apmierināti tādā kārtībā, kādu paredz Ministru kabineta noteikumi, kas izdoti saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 73.panta trešo daļu. Attiecībā uz šo mantu netiek piemērota šā likuma 5.panta astotā, devītā un desmitā daļa.)
Ņemot vērā, ka neviens no kreditoriem nelūdza rīkot izsoli, noteiktā termiņā neiemaksāja drošības naudu, līdz ar to nav izmantotas Ministru kabineta 02.07.2013. noteikumu Nr.364 „Noteikumi par zvērināta tiesu izpildītāja rīcību ar bezmantinieku mantu” (turpmāk – MK noteikumi Nr.364) 12.punktā noteiktās tiesības paturēt Nekustamo īpašumu sev par īpašumam noteikto kadastrālo vērtību. Ņemot vērā minēto, Rīgas apgabaltiesas zvērināts tiesu izpildītājs Rihards Vaivods saskaņā ar pārņemšanas aktu Nr. 00014/044/2021-AKT nodeva Nekustamo īpašumu VNĪ pārvaldīšanā 19.02.2021., pamatojoties uz MK noteikumu Nr.364 8., 14.punktu, 14.1., 36.1.apakšpunktu un 49.punktu.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības lietošanas mērķi:
1) 1101 - zeme dzelzceļa infrastruktūras zemes nodalījuma joslā un ceļu zemes nodalījuma joslā - platība 0.0222 ha;
2) 0900 - neapgūta sabiedriskas nozīmes objektu apbūves zeme, platība 0.7588 ha.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības platības sadalījums pa lietošanas veidiem: Pārējās zemes platība 0.7810 ha.
Nekustamā īpašuma sastāvā esošās zemes vienības kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 45 858 euro.
Saskaņā ar Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr. 1172 III daļas 1.iedaļā esošo informāciju noteiktas lietu tiesības, kas apgrūtina Nekustamu īpašumu:
1) zemes gabala daļa sarkanās līnijas robežās 165 m2 platībā ir bez jaunas kapitālās apbūves tiesībām; zemes gabalā atrodas - piebraucamais ceļš dzīvojamai mājai Jūrmalas gatvē 130a- 28 m2 platībā, "Rīgas elektrotīklu" elektrisko kabeļu un gaisvadu tīkli 913 m2 platībā;
2) Uz 11.08.1997. noslēgtā zemes nomas līguma pamata ir nostiprinātas zemes nomas tiesības fiziskai personai uz 99 (deviņdesmit deviņiem) gadiem.
Saskaņā ar NĪVKIS datiem zemes vienībai ir noteikti apgrūtinājumi:
1) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar ielu vai ceļu - sarkanā līnija, platība 0.0165 ha;
2) aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu gaisvadu līniju ārpus pilsētām un ciemiem, kā arī pilsētu lauku teritorijās, platība 0.0913 ha;
3) ceļa servitūta teritorija, platība 0.0000 ha;
4) ekspluatācijas aizsargjoslas teritorija gar elektrisko tīklu kabeļu līniju, platība 0.0000 ha.
Par nekustamo īpašumu mantojuma atstājēja bija noslēgusi zemes nomas līgumu ar fizisku personu. Nomas līguma 5.punktā noteikts, ka nomas līgums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, tas ir 08.08.1997. un ir spēkā 99 gadus, tātad līdz 07.08.2096. Atbilstoši Civillikuma 2127.pantam nomas līgumā tika ietverts blakus noteikums, proti - noteikta iesniedzējam piederoša pirmpirkuma tiesība uz zemes gabalu.
VNĪ saņemts nomnieka 02.02.2023. iesniegums, kurā lūgts atsavināt Nekustamo īpašumu, ievērojot iesniedzēja pirmpirkuma tiesības.
Vērtējot nomnieka pirmpirkuma tiesību esamību konkrētajā situācijā, secināts, ka tā nepastāv. Minētā situācija ir jāskata no bezmantinieku mantas institūta prizmas. Proti, valsts nav uzskatāma par mantinieci un tā nepārņem mirušā tiesības un pienākumus.
Pirmpirkuma tiesība ir priekšrocības tiesība iestāties pircēja vietā, pārņemot pārdevēja izvēlētā pircēja tiesības, un iegūt atsavināmo īpašumu (Civillikuma 2060. pants). Tā ir īpaša tiesība pret atsavinātāju, kura noteiktos gadījumos ir garantēta gan fiziskajai, gan juridiskajai personai. Pirmpirkuma tiesības pastāv ne vien uz likuma pamata, bet to var arī pielīgt. Kā tas izriet no Civillikuma 2127. panta, arī nomas līguma gadījumā nomnieks var pielīgt sev pirmpirkuma tiesību gadījumā, ja īpašnieks nomāto lietu atsavina.
Civillikuma 2063.pants noteic, ja lieta pārdota tālāk, nepaziņojot pirmpirkuma tiesīgajam, tad viņš var prasīt no tam ciesto zaudējumu atlīdzību tikai no sava pircēja; bet pret jauno ieguvēju un vispār pret ikvienu trešo personu viņš var vērst savas prasības tikai tad, kad šī persona rīkojusies ļaunā ticībā, vai kad pirmpirkuma tiesības priekšmets ir nekustams īpašums un šī tiesība ierakstīta zemesgrāmatās. Tātad ar līgumu nodibināta pirmpirkuma tiesība ir tikai saistību tiesība un saista tikai līguma puses. Pirmpirkuma tiesība iegūst liettiesisku spēku tikai ar ierakstu zemesgrāmatā neatkarīgi no tā, ar kādu līgumu tā ir nodibināta.
Ierakstot nomas līgumu zemesgrāmatā un neierakstot atsevišķi pirmpirkuma tiesību zemesgrāmatā, trešās personas nevar zināt par citiem blakus līgumiem, ko puses ir noslēgušas. Līdz ar to, pirmpirkuma tiesība neiegūst liettiesisku spēku, ja ir ierakstīts nomas līgums zemesgrāmatā, kur šī tiesība ir pielīgta. Tādējādi šāda pirmpirkuma tiesība ir saistību tiesība, kas saista tikai līguma puses. Ņemot vērā, ka valsts neiestājas mirušās personas līgumos, kā to tiesību un pienākumu pārņēmējs, tad valstij nav saistošs minētais blakus līgums, kur viena puse ir mirusī persona, bet otra nomnieks.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrija (VNĪ) vērsās Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodaļā ar lūgumu dzēst Rīgas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma Nr.1172 III daļas 1.iedaļas ierakstu Nr.2.1. (Uz 11.08.1997. noslēgtā zemes nomas līguma pamata ir nostiprinātas zemes nomas tiesības fiziskai personai uz 99 (deviņdesmit deviņiem) gadiem).
Izskatot Finanšu ministrijas nostiprinājuma lūgumu, Rīgas pilsētas tiesas zemesgrāmatas tiesnese 19.12.2023. pieņēma lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības. Lēmumā skaidrots, ka saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 61.panta pirmās daļas 1.punktu nostiprinājuma lūgumam jāpievieno dokumenti, kas apliecina nostiprināmās tiesības. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 44.pantā noteikto, tiesības, tāpat arī tiesību pārgrozījumus un dzēsumu, zemesgrāmatas nodalījumā nostiprina uz tiesiska darījuma, tiesas sprieduma vai lēmuma vai administratīvu iestāžu akta vai kas pastāv uz paša likuma (5.p.) pamata. Konkrētajā gadījumā nomas tiesību dzēšanai ir jāpievieno dokuments, uz kura pamata tiek pārtrauktas šīs nomas tiesības, jo to termiņš nav beidzies. Saskaņā ar Zemesgrāmatu likuma 61.panta 2.punktu nostiprinājuma lūgumam jāpievieno apliecinājums par tās personas piekrišanu, pret kuru nostiprinājums vērsts.
Ņemot vērā, ka nostiprinājuma lūgumam nav pievienots nekustamā īpašuma nomnieka nostiprinājuma lūgums vai likumā noteiktā kārtībā apliecināta piekrišana nomas tiesības dzēšanai, kā arī nav iesniegts pamatdokuments, kas apliecina III daļas 1.iedaļas nomas tiesības dzēšanu, Rīgas pilsētas tiesas zemesgrāmatas tiesnese 19.12.2023. pieņēmusi lēmumu par nostiprinājuma lūguma atstāšanu bez ievērības.
Vienlaikus norādāms, ka Civillikuma 416.panta grozījumi, papildinot to ar septīto daļu “Ierakstot zemesgrāmatā īpašuma tiesības valstij uz nekustamo īpašumu, kas atzīts par bezmantinieka mantu, vienlaikus tiek dzēstas uz šo īpašumu ierakstītās parādu saistības, apgrūtinājumi un aizlieguma atzīmes”, stājās spēkā 3.12.2015., tātad pēc Nekustamā īpašuma ņemšanas valsts uzskaitē un reģistrēšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda (īpašuma tiesības valstij Finanšu ministrijas personā zemesgrāmatā reģistrētas 02.04.2012). Līdz ar to minētā norma nevar būt par pamatu minētā apgrūtinājuma dzēšanai.
Vienlaikus norādāms, ka arī atbilstoši Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesas 2017.gada 3.jūlija sprieduma civillietā nr.C04222414 motīvu daļā norādītajam, noslēgtais līgums ir spēkā esošs.
Ievērojot iepriekš minēto, Nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija par zemesgrāmatā esošo apgrūtinājumu - uz 11.08.1997. noslēgtā zemes nomas līguma pamata ir nostiprinātas zemes nomas tiesības fiziskai personai uz 99 (deviņdesmit deviņiem) gadiem. Nomnieks ir samaksājis nomas maksu pilnā apmērā par visu nomas periodu (līdz 07.08.2096.) iepriekšējai Nekustamā īpašuma īpašniecei.
Līdz ar to gadījumā, ja Nekustamo īpašumu izsolē neiegādāsies zemes vienības nomnieks, jaunajam Nekustamā īpašuma ieguvējam būs jārisina jautājums par turpmākajām tiesiskajām attiecībām ar nomnieku.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments 29.03.2023. vēstulē Nr. DA-23-8246-nd informē, ka:
1) saskaņā ar Zemes pārvaldības likumu zemes vienība neatrodas degradētā teritorijā;
2) zemes vienība nav uzskatāma par starpgabalu saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 1.panta 11.punktu;
3) atbilstoši Rīgas teritorijas plānojuma (turpmāk – RTP), kas apstiprināts ar Rīgas domes 15.22.2021. saistošajiem noteikumiem Nr. 103 “Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi”, funkcionālā zonējuma kartei zemes vienība atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM1);
4) zemes vienība robežojas ar ielu sarkanajām līnijām, un no teritorijas plānojuma viedokļa tai ir nodrošināta piekļuve.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 44. panta pirmo daļu publiskas personas zemi var iegūt īpašumā personas, kas saskaņā ar likumu var būt zemes īpašuma tiesību subjekti. Ievērojot minēto, atsavinot rīkojuma projektā minēto Nekustamo īpašumu, jāņem vērā likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” noteiktie ierobežojumi darījumiem ar zemes īpašumiem.
Ņemot vērā Nekustamā īpašuma sastāvā esošajai zemes vienībai NĪVKIS noteiktos apgrūtinājumus, Nekustamā īpašuma ieguvējam, izmantojot Nekustamo īpašumu, būs saistoša Aizsargjoslu likumā noteiktā kārtība atbilstoši aizsargjoslu veidam, kā arī citos normatīvajos aktos noteiktā kārtība rīcībai ar Nekustamo īpašumu atbilstoši konkrētajam apgrūtinājumam.
2. Nekustamā īpašuma raksturojums
Būvju nekustamais īpašums (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 7601 505 1408) – garāža (būves kadastra apzīmējums 7601 005 1401 008) un administratīvā ēka (būves kadastra apzīmējums 7601 005 1401 009) - Daugavpils ielā 59, Preiļos, Preiļu novadā (turpmāk – Būvju nekustamais īpašums), ierakstīts zemesgrāmatā uz valsts vārda Zemkopības ministrijas personā Preiļu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr. 100000073697, lēmuma datums 19.07.2002.
Saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – NĪVKIS) datiem un zemesgrāmatas datiem Būvju nekustamais īpašums sastāv no:
1) garāžas (būves kadastra apzīmējums 7601 005 1401 008) ar kopējo platību 255,6 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1242 - Garāžu ēkas, būves tips 12420103 - Garāžas ar atsevišķām bloķētām telpām. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 3819 euro;
2) administratīvās ēkas (būves kadastra apzīmējums 7601 005 1401 009) ar kopējo platību 614,3 m2. Būves galvenais lietošanas veids: 1220 - Biroju ēkas, būves tips 12200101 - Biroju ēkas. Ēkas kadastrālā vērtība uz 01.01.2024. noteikta 23 862 euro;
Būvju nekustamais īpašums nav iznomāts. Saskaņā ar NĪVKIS datiem Būvju nekustamā īpašuma lietotājs ir Pārtikas un veterinārais dienests, jo nodrošina minētā īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Pēc Būvju nekustamā īpašuma pārdošanas, NĪVKIS tiks norādīta informācija par jauno īpašnieku.
Būvju nekustamais īpašums atrodas uz zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7601 005 1401), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7601 005 1401) “Dzintari”, Preiļos, Preiļu novadā, sastāvā.
Īpašuma tiesības uz minēto nekustamo īpašumu Preiļu pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā Nr.1196 nostiprinātas uz fiziskas personas vārda, lēmuma datums 21.05.1996.
Saskaņā ar 13.07.2010. zemes nomas līgumu un 15.05.2018. Pārjaunojuma līgumu Pārtikas un veterinārais dienests nomā zemi no zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7601 005 1401), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7601 005 1401) “Dzintari”, Preiļos, Preiļu novadā, sastāvā, īpašnieka.
VNĪ saņemta Zemkopības ministrijas 19.05.2023. vēstule Nr.8.7-6e/980/2023 (S/6751), kurā Zemkopības ministrija lūdz uzsākt Būvju nekustamā īpašuma atsavināšanas procesu, jo tas vairs nav nepieciešams ministrijas un tās padotības iestāžu valsts funkciju nodrošināšanai, tai skaitā Pārtikas un veterinārajam dienestam.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktam atsevišķos gadījumos publiskas personas nekustamā īpašuma atsavināšanu var ierosināt zemes īpašnieks vai visi kopīpašnieki, ja viņi vēlas nopirkt zemesgrāmatā ierakstītu ēku (būvi), kas atrodas uz īpašumā esošās zemes, vai zemes starpgabalu, kas piegul viņu zemei.
Atbilstoši Atsavināšanas likuma 14.panta otrajai daļai šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās mantas atsavināšana izsludināma šajā likumā noteiktajā kārtībā (11.pants), uzaicinot attiecīgās personas mēneša laikā iesniegt pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu. Ja norādītajā termiņā no minētajām personām ir saņemts viens pieteikums, izsoli nerīko un ar šo personu slēdz pirkuma līgumu par nosacīto cenu.
Savukārt Atsavināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa paredz, ja izsludinātajā termiņā (11.pants) šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minētās personas nav iesniegušas pieteikumu par nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegušas atteikumu, rīkojama izsole šajā likumā noteiktajā kārtībā. Šajā gadījumā minētās personas ir tiesīgas iegādāties nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Ņemot vērā minēto, zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 7601 005 1401), kas ietilpst nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra numurs 7601 005 1401) “Dzintari”, Preiļos, Preiļu novadā, sastāvā, īpašniekam vienlaikus ar sludinājumu par Būvju nekustamā īpašuma izsoli, tiks nosūtīts paziņojums par izsoli, uzaicinot personu mēneša laikā iesniegt pieteikumu par pirmpirkuma tiesību izmantošanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 14.pantu. Ja mēneša laikā minētā persona neiesniegs pieteikumu par Būvju nekustamā īpašuma pirkšanu vai iesniegs atteikumu, rīkojama izsole. Šādā gadījumā zemes vienības īpašnieks būs tiesīgs iegādāties Nekustamo īpašumu izsolē vispārējā kārtībā.
Būvju nekustamā īpašuma izsoles noteikumos tiks norādīta informācija, ka gadījumā, ja zemes vienības īpašnieks neizmantos savas pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu, Būvju nekustamā īpašuma ieguvējam būs tiesības risināt jautājumu par zemes lietošanas tiesību noteikšanu.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Skatīt sadaļā "Pašreizējā situācija"
Risinājuma apraksts
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta pirmo daļu valsts mantas atsavināšanu var ierosināt, ja tā nav nepieciešama attiecīgajai iestādei vai citām valsts iestādēm to funkciju nodrošināšanai.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Būvju nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē:
Nekustamo īpašumu;
Būvju nekustamo īpašumu, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājiem – Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai - uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Ar Finanšu ministrijas un VNĪ 18.03.2020. noslēgto Nekustamā īpašuma portfeļa pārvaldīšanas līgumu, kas Finanšu ministrijā reģistrēts ar Nr. 13.7-17/12/38, VNĪ veic Finanšu ministrijas valdījumā esošo nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, tajā skaitā nodrošinot lietderīgu rīcību ar valsts funkciju veikšanai neizmantotiem nekustamajiem īpašumiem. Attiecīgi, ņemot vērā Ministru kabineta rīkojuma projektā minētā Nekustamā īpašuma tirgus situāciju, izmantošanas iespējas un to, ka nav zināmas valsts pārvaldes funkcijas, kuru nodrošināšanai būtu lietderīgi to saglabāt valsts īpašumā, ar VNĪ Īpašumu izvērtēšanas komisijas lēmumu nolemts ierosināt Nekustamā īpašuma atsavināšanu un attiecīga Ministru kabineta lēmuma sagatavošanu.
Būvju nekustamā īpašuma atsavināšanu saskaņā ar Atsavināšanas likuma 4.panta otro daļu ierosina Zemkopības ministrija.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 5.panta pirmo daļu atļauju atsavināt valsts nekustamos īpašumus dod Ministru kabinets.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 9.panta pirmo daļu valsts nekustamo īpašumu atsavināšanu organizē VNĪ.
Sagatavotais rīkojuma projekts paredz atļaut VNĪ pārdot izsolē:
Nekustamo īpašumu;
Būvju nekustamo īpašumu, ievērojot Atsavināšanas likuma 14.panta nosacījumus.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu, tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Rīkojuma projekts paredz nekustamo īpašumu valdītājiem – Finanšu ministrijai un Zemkopības ministrijai - uzdevumu nodot pircējiem valsts nekustamos īpašumus 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pirkuma līgumu noslēgšanas dienas, sastādot attiecīgus pieņemšanas un nodošanas aktus. Trīsdesmit dienu termiņš dokumentu nodošanai nekustamo īpašumu pircējiem noteikts, izvērtējot nekustamo īpašumu pircēju pienākumu veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, samērīgi ar nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Atbilstoši Atsavināšanas likuma 30.pantā noteiktajam, izsoles dalībniekam, kurš būs nosolījis augstāko cenu par nekustamo īpašumu, būs jāsamaksā par nosolīto nekustamo īpašumu divu nedēļu laikā. Līdz ar to samērīgiem ar nekustamā īpašuma pircēja pienākumiem, veikt noteiktas darbības noteiktos termiņos, ir jābūt arī nekustamā īpašuma pārdevēja pienākumiem. Tādēļ VNĪ nekustamo īpašumu pirkumu līgumos paredz nosacījumu, ka dokumentus, kas nepieciešami pircēja īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā, pārdevējs (vai valdītājs) izsniedz pircējam 30 (trīsdesmit) dienu laikā pēc visu saistību izpildes pret pārdevēju.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Atbilstoši Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskās personas manta” 12.punktā noteiktajam, lai noskaidrotu, vai atsavināmie valsts nekustamie īpašumi nav nepieciešami citai valsts iestādei, valsts kapitālsabiedrībai vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes funkciju nodrošināšanai, rīkojuma projektu izsludinot Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, tiks nodrošināts noteikumos noteiktais pienākums.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
Ja divu nedēļu laikā pēc Ministru kabineta projekta izsludināšanas Vienotajā tiesību aktu portālā valsts iestādes, valsts kapitālsabiedrības vai atvasinātas publiskas personas vai to iestādes nepieprasa projektā minētos nekustamos īpašumu valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu, tos var atsavināt likumā noteiktajā kārtībā.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamajam īpašumam - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Būvju nekustamajam īpašumam - persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu – zemes vienības īpašniekam. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Būvju nekustamo īpašumu.
Būvju nekustamajam īpašumam - persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu – zemes vienības īpašniekam. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Būvju nekustamo īpašumu.
Juridiskās personas
JāIetekmes apraksts
Nekustamajam īpašumam - jebkurš tiesību subjekts - fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Nekustamo īpašumu.
Būvju nekustamajam īpašumam - persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu – zemes vienības īpašniekam. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Būvju nekustamo īpašumu.
Būvju nekustamajam īpašumam - persona, kurai ir pirmpirkuma tiesības uz Būvju nekustamo īpašumu – zemes vienības īpašniekam. Ja minētā persona savas pirmpirkuma tiesības neizmanto - jebkurš tiesību subjekts – fiziska un juridiska persona, kurai piemīt tiesībspēja un rīcībspēja, un kura vēlas piedalīties izsolē un iegādāties Būvju nekustamo īpašumu.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
Projekta īstenošanai nav nepieciešami papildus līdzekļi no valsts vai pašvaldību budžeta. VNĪ saskaņā ar Atsavināšanas likuma 47.pantu un Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumu Nr.109 „Kārtība, kādā atsavināma publiskas personas manta” 37.punktu valsts nekustamās mantas atsavināšanā iegūtos līdzekļus pēc atsavināšanas izdevumu segšanas ieskaitīs valsts pamatbudžeta ieņēmumu kontā mēneša laikā pēc to saņemšanas.
Ja nekustamie īpašumi tiks atsavināti 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
Ja nekustamie īpašumi tiks atsavināti 2024.gadā, tad atsavināšanas rezultātā iegūtie līdzekļi pēc atsavināšanas izdevumu atskaitīšanas saskaņā ar likuma “Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam” 55.pantu izlietojami VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai (izņemot netiešo izmaksu segšanai), tajā skaitā valsts nekustamo īpašumu uzlabošanas darbu veikšanai, vidi degradējošo objektu sakārtošanai un energoefektivitātes pasākumu īstenošanai. Minētie līdzekļi, kas 2024. gadā netiks izlietoti valsts īpašumā un VNĪ pārvaldīšanā esošo valsts nekustamo īpašumu pārvaldīšanai, līdz 2024. gada 31. decembrim tiks ieskaitīti valsts budžetā.
Šobrīd nav iespējams noteikt summu, kas tiks ieskaitīta valsts budžetā, jo pašlaik nav iespējams noteikt nekustamo īpašumu pārdošanas vērtību, jo nekustamo īpašumu atsavināšana (nosacītās cenas noteikšana) tiks organizēta pēc Ministru kabineta rīkojuma pieņemšanas un tā būs atkarīga no nekustamo īpašumu tirgus vērtības vērtēšanas dienā. Atsavināšanas izdevumu apmēru nosaka Ministru kabineta paredzētajā kārtībā.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Finanšu ministrija, VAS "Valsts nekustamie īpašumi"Nevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Atbilstoši Ministru kabineta 25.08.2009. noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota. Projekts un tā anotācija būs publiski pieejami Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
Saskaņā ar Atsavināšanas likuma 11.pantā noteikto sludinājumi par publiskas personas nekustamā īpašuma izsoli publicējami oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, institūcijas, kas organizē nekustamā īpašuma atsavināšanu tīmekļvietnē un attiecīgās pašvaldības teritorijā izdotajā vietējā laikrakstā, ja tāds ir. Vienlaicīgi ar sludinājumu VNĪ tīmekļvietnē ievieto arī pārdodamā valsts nekustamā īpašuma izsoles noteikumus. Rīkojot elektronisku izsoli, sludinājumi par publiskas personas mantas izsoli ievietojami arī elektronisko izsoļu tīmekļvietnē (https://izsoles.ta.gov.lv).
6.4. Cita informācija
Saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 2. panta pirmo daļu un 3. panta pirmo daļu tiesību aktus publicē oficiālajā izdevumā „Latvijas Vēstnesis”, tos publicējot elektroniski tīmekļvietnē: www.vestnesis.lv.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Finanšu ministrija
- Zemkopības ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Projekta izpildi nodrošinās Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, VNĪ.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projekta izstrādes, saskaņošanas un pieņemšanas procesā personu datu apstrādes mērķis ir nodrošināt projekta atbilstību faktiskajai un tiesiskajai situācijai, nodrošinot rīkojuma izpildē iesaistīto pušu tiesiskās intereses. Personas datu apstrāde ir nepieciešama, lai izpildītu Atsavināšanas likumā VNĪ deleģēto uzdevumu – organizēt valsts mantas atsavināšanas procesu. Paskaidrojošie dokumenti, kas satur personas datus, tiek nodoti šauram subjektu lokam - institūcijām, kas veic projekta un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) izvērtēšanu, Valsts kancelejai un Ministru kabineta locekļiem.
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi