Anotācija

Saskaņā ar Vispārējās izglītības likuma 4. panta 12. punktu un Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.³ punktu nepieciešams noteikt norises laikus valsts pārbaudes darbiem 2025./2026. mācību gadā tiem izglītojamiem, kuriem atbilstoši Noteikumiem Nr.747, Noteikumiem Nr.416 vai Noteikumiem Nr.332 attiecīgajā mācību gadā ir jākārto noteiktie valsts pārbaudes darbi. Tāpat arī nepieciešams noteikt valsts pārbaudes darbu norises laikus  izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.

Noteikumu projekts paredz noteikt norises laiku 2025./2026. mācību gadā Noteikumu Nr.747 12.3.1. apakšpunktā un 16. punktā,  Noteikumu Nr.416 21. punktā un Noteikumu Nr. 332 10.3., 21.2., 21.3. un 21.4. apakšpunktos paredzētajiem valsts pārbaudes darbiem. Tāpat arī noteikumu projekts nosaka valsts pārbaudes darbu norises laikus  izglītojamiem, kuriem attaisnojošu iemeslu dēļ nebūs iespējams kārtot valsts pārbaudes darbus noteiktajos laikos.
Noteikumu projektā, nosakot valsts pārbaudes darbu norises laikus, raugoties no izglītojamo fiziskās un psihoemocionālās veselības veicināšanas un slimību profilakses aspekta, netiek paredzēta divu vai vairāku valsts pārbaudījumu kārtošana divdesmit četru stundu periodā.
Ņemot vērā Noteikumu Nr.747 15.¹ punktā noteikto, noteikumu projektā paredzēts, ka valsts pārbaudes darbi latviešu valodā un matemātikā 9. klases noslēgumā 2025./2026.mācību gadā tiek organizēti kā centralizētie eksāmeni, savukārt svešvalodas (angļu, vācu vai franču – pēc izglītojamā izvēles) paredzēts kā monitoringa darbs, tādējādi tā norisē netiks iesaistīti citu izglītības iestāžu pedagogi, darba norise notiks aprīlī, tādējādi netraucējot mācību procesu maijā, kad notiek pārējie valsts pārbaudes darbi par vispārējās izglītības ieguvi, darbu centralizēto vērtēšanu nodrošinās Valsts izglītības attīstības aģentūra.
Ņemot vērā, ka 2026. gada 29. maijs ir pēdējā mācību gada diena un lai varētu starp diviem eksāmeniem būt 24 stundu atpūtas periods, tad maija pēdējā nedēļā paredzēti svešvalodu centralizētie eksāmeni, savukārt matemātikas un latviešu valodas eksāmeni ieplānoti jūnija pirmajā nedēļā.
Atbilstoši vidējās izglītības iestāžu izstrādātajiem mācību plāniem, centralizētos eksāmenus vidējās izglītības pakāpē optimālajā mācību satura apguves līmenī izglītojamie var kārtot gan 11. klasē, gan 12. klasē vai kādā no profesionālās izglītības kursiem. Saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 5. jūlija noteikumu Nr.398 “Noteikumi par centralizēto eksāmenu saturu un norises kārtību” 10.2. apakšpunktu, vienā mācību gadā izglītojamais nevar kārtot eksāmenu gan optimālajā, gan augstākajā mācību satura apguves līmenī. Līdz ar to noteikumu projekts paredz, ka eksāmens mācību priekšmetos, kuros ir vairāki  līmeņi, notiek vienā dienā.
No 2025./2026.mācību gada papildus tiek organizēti arī optimālā mācību satura apguves līmeņa eksāmeni fizikā, bioloģijā un ķīmijā. Ņemot vērā, ka šos eksāmenus izvēlas kārtot 11.klases skolēni, tad to norise ieplānota pirms mācību gada beigām, proti, 29.maijam. 18.maijā paredzēts kārtot dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis) centralizēto eksāmenu un ķīmijas centralizētos eksāmenus vienlaicīgi, jo nav iespēju, ka skolēns varētu kārtot gan dabaszinību (vispārīgais mācību satura apguves līmenis), gan kādu no ķīmijas eksāmeniem.  Šos abus pārbaudījumus nevar izvēlēties kārtot viena persona (skolēnam jākārto obligāti viens valsts pārbaudes darbs dabaszinātņu jomas priekšmetā; ja skolēns izvēlējies kārtot ķīmiju (skaitliski vismazāk kārtotāju), tad šim skolēnam nav nepieciešamības kārtot dabaszinību eksāmenu).
Matemātikas augstākā līmeņa eksāmens tiks organizēts vienā dienā, jo tiek mainīts eksāmena saturs un struktūra.
Noteikumu projekts paredz atsevišķus laikus (turpmāk – papildtermiņš) tiem izglītojamajiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ valsts pārbaudes darbus nevar kārtot noteiktajā laikā.  Tiem vidējās izglītības pakāpes izglītojamajiem, kuriem papildtermiņā nepieciešams  kārtot eksāmenus divās svešvalodās, 2026. gada 18. jūnijā ir paredzēta iespēja kārtot eksāmenu vienā no izglītojamā izvēlētajām svešvalodām, tajā skaitā angļu valodā, bet 2026. gada 7. jūlijā  – otrā no izvēlētajām svešvalodām.
Noteikumu projektā paredzēti arī centralizētie eksāmeni vispārizglītojošos mācību priekšmetos augstākajā mācību satura apguves līmenī profesionālās vidējās izglītības programmās atbilstoši Noteikumu Nr. 332 10.3. apakšpunktam, nosakot to norisi tajos pašos laikos, kad paredzēti attiecīgie augstākā mācību satura apguves līmeņa eksāmeni vispārējās vidējās izglītības programmās.
Latviešu valodas un angļu valodas eksāmenus kārto liels skaits izglītojamo, līdz ar to mutvārdu daļas norisei paredzētas vairākas dienas. Franču valodas vai vācu valodas eksāmenus izvēlas kārtot neliels izglītojamo skaits, tāpēc šo eksāmenu norisei ir paredzēta viena diena. Savukārt papildtermiņā, ņemot vērā nelielo izglītojamo skaitu, kas kārto eksāmenus papildtermiņā, mazinot administratīvo slogu izglītības iestādēs un ievērojot ierobežoto dienu skaitu eksāmenu plānojuma grafikā, eksāmeni, kuros ir rakstiskā un mutvārdu daļa, norise paredzēta vienā dienā.
Lai mazinātu izglītojamo psihoemocionālo slodzi, noteikumu projekts paredz, ka, kārtojot visus noteiktos valsts pārbaudes darbus atbilstoši izglītojamo izvēlētajām mācību programmām un izvēlētajiem pārbaudījumiem, izglītojamajam starp visiem pārbaudījumiem ir nodrošināts vairāk nekā divdesmit četru stundu periods gan noteiktajā laikā, gan izglītojamajiem, kuri eksāmenus kārto papildtermiņā. Ja kāds izglītojamais izvēlēsies kārtot valsts pārbaudes darbus, kuri notiek blakus dienās, tad viņam ir iespēja kādu no valsts pārbaudes darbiem kārtot papildtermiņā, savukārt papildtermiņa grafiks pielāgots, lai blakus dienās nebūtu valsts noteiktie obligātie eksāmeni (latviešu valoda, matemātika, svešvaloda) un tās pašas mācību jomas izvēles eksāmeni.
Ņemot vērā 2025./26 mācību gadā paredzēto valsts pārbaudījumu norises plānojumu, sertifikātus par pamatizglītību plānots izsniegt, sākot ar 2026. gada 26. jūniju, un par vispārējo vidējo izglītību, sākot ar 2026. gada 3. jūliju. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs piedalīties valsts pārbaudījumos noteiktajā laikā un kārtos valsts pārbaudes darbus papildtermiņā, sertifikātus par pamatizglītību varēs izsniegt, sākot ar 2026. gada 30. jūniju, un par vispārējo vidējo izglītību, sākot ar 2026. gada 17. jūliju.
Pamatojoties uz MK noteikumu Nr. 747 12.3. un 12.3.1. apakšpunktu, kuri nosaka, ka Valsts izglītības attīstības aģentūras īsteno monitoringa vērtēšanu, un 15.¹ punktu, noteikumu projektā paredzēts, ka 2025./2026. mācību gadā aģentūra organizē valsts pārbaudes darbus tekstpratībā, rēķinpratībā un dabaszinātņu pratībā 3. un 6. klases noslēgumā, kā arī par vienotas skolas ieviešanas rezultātiem 2., 5. un 8. klases noslēgumā izglītības iestādēs, kas īsteno pāreju uz mācībām valsts valodā. Vērtēšanas darbi tiks organizēti kā monitoringa darbi ar mērķi iegūt visaptverošu informāciju par pamatizglītības standarta sasniedzamo rezultātu apguvi minētajās klasēs, lai atbalstītu datos balstītu lēmumu pieņemšanu izglītības kvalitātes uzlabošanai izglītības iestāžu, pašvaldību un valsts līmenī, plānojot intervences un atbalstu izglītojamajiem. Darbu rezultātus paredzēts izmantot, lai izvērtētu skolēnu sniegumu un mācību procesa kvalitāti atbilstoši izglītības rīcībpolitikas pilnveides mērķiem, kā arī pilnveidotu pamatizglītības mācību saturu un veicinātu mācību līdzekļu kvalitāti un pedagogu profesionālo kompetenci. Plānotais monitoringa darbu saturs (rēķinpratība, tekstpratība, t.sk., izglītības iestādēs, kas pāriet uz “Vienotu skolu”, dabaszinātniskā pratība) tiešā veidā atbalsta Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.-2027., kas ir nozīmīgākais vidējā termiņa izglītības attīstības politikas dokuments Latvijā, definētā 2. izglītības attīstības mērķa sasniegšanu un pārraudzīšanu. Monitoringa darbu vērtējumi neietekmē skolēna snieguma summatīvos vērtējumus.
Vienotās skolas ieviešana paredz pāreju uz mācībām valsts valodā (no 2023. gada 1. septembra pirmsskolas izglītībā un pamatizglītības pakāpē 1., 4. un 7. klasē; no 2024. gada 1. septembra mācības tikai valsts valodā tiek īstenotas 2., 5. un 8. klasē; no 2025. gada 1. septembra – 3., 6. un 9. klasē).  Ņemot vērā vienotās skolas mērķi, monitoringa darbu par vienotas skolas ieviešanas rezultātiem saturs paredz vērtēt skolēnu prasmes izprast un lietot latviešu valodu dažādos mācību kontekstos. Tāpēc paredzēts, ka izglītības iestāžu, kuras īstenoja mazākumtautību izglītības programmu,  dalība monitoringa darbos būs obligāta, iesaistot visus izglītojamos no norādītajām klasēm. Ņemot vērā vienotās skolas ieviešanas grafiku, būtiski nodrošināt kvalitatīvu atgriezenisko saiti pašvaldībām, izglītības iestādēm un izglītības politikas veidotājiem par ieviešanas rezultātiem.
Monitoringa darbu norise paredzēta no aprīļa vidus līdz aprīļa beigām, tādējādi nepārslogojot eksāmenu sesiju un mācību procesu maijā, kad notiek valsts pārbaudes darbu sesija 9. klasēs un vidusskolā. Izglītojamiem, kuri attaisnojošu iemeslu dēļ nevarēs kārtot monitoringa darbus noteiktajā laikā, izglītības iestādei būs jānodrošina konkrētā monitoringa darba izpilde ne vēlāk kā 10 darba dienu laikā pēc to sākotnējās norises dienas.
Lai nepalielinātu izglītības iestāžu un skolotāju noslodzi, monitoringa darbu vērtēšana tiks nodrošināti centralizēti, to organizēs Valsts izglītības attīstības aģentūra. Lai savlaicīgi izglītības iestādes varētu sagatavoties, tiks nodrošināti skolotājiem un skolas vadības komandām vebināri par monitoringa darbu  norisi un saturu, ka arī tiks nosūtīti uzdevumu piemēri ar vērtēšanas kritērijiem izglītības iestādēm.