Anotācija

Pasākuma trešajā atlases kārtā rezultāta rādītājs “aplēstās siltumnīcefekta gāzu (turpmāk – SEG) emisijas” tiek aprēķināts katram revitalizācijas veidam, piemērojot atšķirīgu nacionālo SEG emisiju faktoru. Tiek izmantoti SEG emisiju faktori, kurus aprēķinājis Latvijas valsts mežzinātnes institūts “Silava” un kurus kā oficiāli piemērojamos nozarē ir apstiprinājusi Klimata un enerģētikas ministrija kā par nozari atbildīgā institūcija. Šie faktori dažādiem rekultivācijas veidiem ir ļoti atšķirīgi – no -9,5 t oglekļa dioksīda ekvivalenta (turpmāk - CO₂ ekv.) ha^-1 ar lapu kokiem apmežotā platībā ar meliorētu augsni līdz 10,7 t CO₂ ekv. ha^-1 renaturalizētā zemajā purvā.

Līdz ar to pasākuma trešās atlases kārtas kopējais rezultāta rādītājs ir tieši atkarīgs no konkrētai vietai piemērojamā un izvēlētā revitalizācijas veida. Ja lielās platībās tiek piemēroti revitalizācijas veidi ar augstiem SEG emisiju faktoriem, piemēram, renaturalizācija, noteikto rezultāta rādītāju var neizdoties sasniegt. Vienlaikus projekta teritorijās ir jāīsteno piemērotākais revitalizācijas risinājums. LVM plāno plašākā mērogā īstenot purvu renaturalizācijas darbības, lai veicinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 24. jūnijā Regulas (ES) 2024/1991 par dabas atjaunošanu, ar ko groza Regulu (ES) 2022/869 prasību ieviešanu attiecībā uz ekosistēmu atjaunošanu Natura 2000 teritorijās un hidroloģiskā režīma atjaunošanu organiskajās augsnēs.

Lai nodrošinātu MK noteikumos Nr. 407 noteiktā rezultāta rādītāja “aplēstās siltumnīcefekta gāzu emisijas” sasniegšanu situācijā, kad lielās vēsturisko kūdras ieguves vietu platībās tiek īstenota revitalizācija, tostarp renaturalizācija, atjaunojot zemā purva ekosistēmu un ūdenstilpes, kam piemērojamas augstas nacionālo SEG emisiju faktoru vērtības, noteikumu projektā tiek precizēta rezultāta rādītāja sasniedzamā vērtība.

Daļa no pasākuma trešās atlases kārtā paredzētajām darbībām plānota Natura 2000 teritorijā (dabas liegumā “Sedas purvs”), kur lielās platībās piemērotākais revitalizācijas veids ir renaturalizācija, atjaunojot zemo purvu un ūdenstilpju ekosistēmas. Attiecīgi ar noteikumu projektu tiek tehniski precizēts, nosakot, ka rezultāta rādītāja vērtība tiek aprēķināta no projektā iekļautajām teritorijām, ņemot vērā īstenoto revitalizācijas veidu, sasniedzot SEG emisiju samazinājumu vismaz 0 CO₂ ekv. tonnu gadā (ietaupījumu vismaz 33 000 CO₂ ekv. tonnu gadā).

Samazinājums, kas tiek norādīts ar mīnus zīmi, apzīmē situāciju, kad revitalizētās teritorijas piesaista oglekli, tādējādi samazinot SEG emisijas, kas nonāk atmosfērā. Ja konkrētā revitalizācijas veida īstenošanas rezultātā oglekļa piesaiste neveidojas, proti, netiek panākts papildu SEG samazinājums, rādītāja vērtība norādāma kā 0. Vienlaikus visas plānotās revitalizācijas darbības nodrošina SEG emisiju ietaupījumu salīdzinājumā ar sākotnējo situāciju, tādēļ iekavās papildus ir norādīts minimāli sasniedzamais ietaupījuma apmērs, kas attiecīgi jānorāda arī projekta iesniegumā. Kopējais SEG emisiju samazinājuma rādītājs tiek aprēķināts pasākuma trešajai atlases kārtai no visiem LVM īstenotajiem projektiem kopā.

Tādējādi tiek nodrošināta rādītāja vērtības atbilstība faktiski plānotajām darbībām, vienlaikus saglabājot pasākuma mērķu sasniegšanu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr. 407 nosacījumiem tiešās attiecināmās projekta iesnieguma un projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām, nepārsniedz 10% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām. Pasākuma trešajā atlases kārtā šajos izdevumos ir iekļautas ne tikai pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas tām teritorijām, kurās plānots veikt revitalizācijas pasākumus, bet arī vēsturisko kūdras ieguves vietu inventarizācija vismaz 10 175 hektāru platībā, kas vienlaikus ir izdalīta kā pasākuma trešās atlases kārtas uzraudzības rādītājiem (nacionālais rādītājs).

Ņemot vērā pasākuma trešajā atlases kārtā revitalizējamo teritoriju mērogu, savstarpējo dažādību un specifiku, kā arī nepieciešamību sagatavot detalizētu izpēti un dokumentāciju, dokumentācijas sagatavošanas tiešās attiecināmās dokumentācijas sagatavošanas izmaksas atsevišķos projektos var pārsniegt noteikto 10% slieksni, īpaši gadījumos, kad uzsvars tiek likts uz nacionālā rādītāja (inventarizācijas veikšanu) sasniegšanu plašākā teritorijā. Ņemot vērā pasākuma trešās atlases kārtas tvērumu un specifisko izpētes nepieciešamību, noteiktais 10% izdevumu ierobežojums traucēt nodrošināt veiksmīgu projekta īstenošanu un attiecīgo rādītāju sasniegšanu.

Lai nodrošinātu pietiekamu finansējumu pasākuma trešās atlases kārtas nacionālā rādītāja “Latvijas Republikas valsts īpašumā esošo vēsturisko kūdras ieguves vietu izpēte un inventarizācija” sasniegšanai situācijā, kad projekti var tikt īstenoti vairākos posmos, par katru posmu iesniedzot atsevišķu projektu, kā arī ņemot vērā kopējo attiecināmo izmaksu iespējamo sadalījumu pa projektiem, noteikumu projektā tiek precizēts ierobežojums projekta iesnieguma un projekta īstenošanu pamatojošās dokumentācijas sagatavošanas izmaksām (izņemot projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanas izmaksas), kas tieši saistītas ar projektā plānotajām darbībām, nosakot, ka tās nepārsniedz 15% no projekta kopējām attiecināmajām izmaksām.

Ņemot vērā pasākuma trešās atlases kārtas darbību mērogu, īstenošanas specifiku un sarežģītību, MK noteikumos Nr. 407 noteiktais īstenošanas termiņš līdz 2029. gada 31. decembrim var traucēt projektu sekmīgu īstenošanu. Pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros plānotās purvu renaturalizācijas, ūdenstilpju izveides un meža ieaudzēšanas aktivitātes, tostarp mitrāju mežu ieaudzēšana prasa laikietilpīgu plānoto darbību projektēšanu, autoruzraudzību, būvdarbus un virkni administratīvo un saskaņošanas procedūru.

Papildu sarežģījumus projekta īstenošanai var radīt nepieciešamība veikt detalizētu teritoriju izpēti un tehnisko risinājumu precizēšanu, tostarp hidroloģisko risinājumu modelēšanu un saskaņošanu ar iesaistītajām institūcijām, kā arī nepieciešamība veikt ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras, t.sk. īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja nav spēkā esoša dabas aizsardzības plāna, tehnisko noteikumu saņemšana, hidroloģisko aprēķinu izstrāde un iespējamo hidroloģisko un citu ietekmju izvērtēšana uz apkārtējo vidi, kas esošajās projekta sagatavošanas stadijās vēl nav zināmas. Tāpat daudzas no atbalstāmajām darbībām nevar tikt veiktas zemes sasaluma vai augsta gruntsūdens līmeņa apstākļos, kā arī ir jāievēro ierobežojumi, kas saistīti ar horizontālā principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” prasībām, piemēram, koku ciršanas aizliegums putnu ligzdošanas periodā. Vienlaikus jāņem vērā, ka purvu revitalizācijas projektos liela nozīme ir arī hidroloģiskajiem un klimatiskajiem apstākļiem, kas nosaka iespējamo būvdarbu veikšanas periodu purvu teritorijās. Daļa darbu ir iespējama tikai noteiktos gada laikos, kad grunts apstākļi ļauj nodrošināt tehnikas piekļuvi teritorijām vienlaicīgi nepasliktinot apkārtējās vides stāvokli. Līdz ar to praktiskais darbu izpildes laiks gada griezumā ir ierobežots, kas pagarina kopējo projektu īstenošanas ciklu.

Šie apstākļi kopumā var paildzināt gan projektu sagatavošanas, gan īstenošanas posmu, tādējādi ietekmējot nepieciešamo laiku projekta pilnīgai īstenošanai, un rada risku, ka sākotnēji noteiktais projekta īstenošanas termiņš līdz 2029. gada 31. decembrim var nebūt pietiekams visu projektos plānoto darbību pilnvērtīgai īstenošanai un uzraudzības rādītāju sasniegšanai, jo purvu atjaunošana ir viena no tehnoloģiski sarežģītākajām ekosistēmu atjaunošanas darbībām.

Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 407 pasākuma trešās atlases kārta tiek īstenota līdz 2029. gada 31. decembrim. Vienlaikus 2025. gada 15. decembrī Eiropas Komisija pieņēma lēmumu, ar kuru groza Īstenošanas lēmumu C(2022) 8712 par Programmas apstiprināšanu Latvijai. Ar minēto lēmumu ir apstiprināta ReARM iniciatīva, kas paredz dalībvalstīm iespēju pagarināt attiecīgo projektu īstenošanas periodu līdz 2030. gada 31. decembrim.

Ņemot vērā, ka pasākuma trešās atlases kārtas projektu īstenošana ir komplekss un laikietilpīgs process, t.sk. jāveic plašu administratīvo un saskaņošanas procedūru kopumu, papildus ievērojot arī sezonālos ierobežojumus un tostarp koku ciršanas ierobežojumi putnu ligzdošanas periodā, kas objektīvi ietekmē darbu izpildes grafiku, noteikumu projektā paredzēts pagarināt pasākuma trešās atlases kārtas īstenošanas, t.sk. uzraudzības rādītāju sasniegšanas, termiņu līdz 2030. gada 31. decembrim, izmantojot ReARM iniciatīvas sniegtās elastības iespējas un tādējādi nodrošinot projektu darbību kvalitatīvu pabeigšanu. Termiņa pagarinājums nodrošinās iespēju pilnvērtīgi īstenot projektos plānotās darbības, ievērojot vides aizsardzības prasības un sezonālos ierobežojumus, kā arī sasniegt pasākuma trešās atlases kārtas ietvaros noteiktos uzraudzības rādītājus.

Šobrīd MK noteikumu Nr. 407 redakcija paredz principa “piesārņotājs maksā” izvērtēšanu attiecībā uz projekta īstenošanas vietām, kurās tiek piemēroti komercdarbības atbalsta nosacījumi. Vienlaikus, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu un nodrošinātu konsekventu principa “piesārņotājs maksā” piemērošanas izvērtēšanu un ievērošanu, nepieciešams paredzēt minētā principa piemērošanu vietās, kurās tiek veikti deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai.

Lai nodrošinātu vienotu un pamatotu pieeju vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai, ņemot vērā Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajā plānā noteikto un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 24. jūnija Regulas (ES) Nr. 2021/1056, ar ko izveido Taisnīgas pārkārtošanās fondu 8. panta 2. punkta "i" apakšpunkta prasībām, projekta iesniedzējam, īstenojot darbības vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, ir jāveic principa “piesārņotājs maksā” izvērtējums gan teritorijās, kas atbilst komercdarbības atbalsta nosacījumiem, gan teritorijās, kurās tas veic deleģētos valsts pārvaldes uzdevumus, noteikumu projekts tiek papildināts ar skaidru atsauci principa “piesārņotājs maksā” piemērošanas nodrošināšanu, kas attiecināms uz visām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām.

Līdzšinējā pieeja paredz, ka, īstenojot darbības vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, projekta iesniedzējam ir jāpārliecinās par iespēju piemērot principu “piesārņotājs maksā”, izvērtējot licences statusu, rekultivācijas pienākumu esamību un iespējamo atbildīgo personu pēctecību. Vienlaikus praksē iespējamas arī situācijas, kad uzņēmums vai struktūrvienība, kas veikusi ieguvi, joprojām pastāv un rekultivācija ir veikta, tomēr tās rezultātā teritoriju nevar uzskatīt par pilnvērtīgi revitalizētu, proti, netiek sasniegti dabas aizsardzības mērķi un rezultātā netiek nodrošināts optimāls SEG emisiju samazinājums.

Papildus tiek sniegts detalizētāks skaidrojums par izvērtēšanas pieeju vēsturiskajās kūdras ieguves vietās, kur licences izsniegtas pēc likuma “Par zemes dzīlēm” spēkā stāšanās, bet pirms normatīvā regulējuma izstrādes, kas nosaka rekultivācijas kārtību.

Ja projekta iesniegumā norādītā projekta īstenošanas vieta atrodas vēsturiskā kūdras ieguves teritorijā, kurai pēc 1996. gada, kad stājās spēkā likums “Par zemes dzīlēm”, ir izdota licence kūdras ieguvei un līdz Ministru kabineta 2006. gada 19. septembra noteikumu Nr. 779 “Derīgo izrakteņu ieguves kārtība” spēkā stāšanās brīdim nav izsniegta jauna licence, tad, ja šīs licences platība tikusi samazināta vai licences darbība pārtraukta, secināms, ka izmaiņas licencē veiktas atbilstoši tajā brīdī spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam un līdz ar to īstenotas tiesiski. Sekojoši nav pamata uzskatīt, ka, samazinot licences platību vai licences darbībai beidzoties, netika ievērotas uz tām attiecināmās licences prasības, kas izrietēja no tā brīža tiesiskā regulējuma. Vienlaikus jāņem vērā, ka līdz 2006. gadam normatīvie akti nenoteica rekultivācijas darbu īstenošanas un pieņemšanas kārtību, tādēļ atsevišķos gadījumos var nebūt pieejami rekultivācijas darbu pieņemšanas akti. Šādās situācijās licences platības samazinājums vai teritorijas izslēgšana no licences uzskatāma par faktisku apliecinājumu kūdras ieguves pabeigšanai, tostarp rekultivācijas īstenošanai (piemēram, atstājot teritoriju dabiskai renaturalizācijai). Lai gūtu papildu pārliecību par pašvaldības rīcībā esošo informāciju, projekta iesniedzējam kopā ar projekta iesniegumu jāiesniedz attiecīgās pašvaldības sagatavota izziņa par tās rīcībā esošajiem dokumentārajiem materiāliem attiecībā uz konkrētajā teritorijā īstenoto rekultivāciju, kā arī arhīva materiāli, kas apliecina licences darbības periodu un tās izbeigšanas pamatu (anulēšanu vai termiņa beigšanos).

Ņemot vērā, ka pasākuma ietvaros tiek īstenota revitalizācija, nevis rekultivācija normatīvo aktu izpratnē, projekta iesniedzējam papildus jāiesniedz sertificēta dabas (sugu un biotopu) eksperta atzinums vai jāatsaucas uz dabas aizsardzības plānā (ja attiecināms) ietverto informāciju, kas pamato papildu aktīvu revitalizācijas pasākumu nepieciešamību purva un ar to saistīto ekosistēmu atjaunošanai.

Minētā pieeja nodrošina izvērstāku un konsekventāku principa “piesārņotājs maksā” piemērošanas izvērtēšanu un ievērošanu, vienlaikus ļaujot pamatotos gadījumos īstenot revitalizācijas pasākumus teritorijās, kur vēsturiskā (dabiskā) rekultivācija nav devusi revitalizācijas mērķiem atbilstošu rezultātu. Vienlaikus noteikumu projektā ietvertais grozījums nerada jaunas prasības projekta iesniedzējam, bet precizē regulējumu normatīvajā līmenī, lai nodrošinātu skaidru pamatojumu plānoto ekosistēmu atjaunošanas darbību nepieciešamībai.