25-TA-2827: Rīkojuma projekts (Vispārīgais)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Tiesību akts / Ministru Prezidenta rezolūcija
Apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekts Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" (turpmāk – rīkojuma projekts) sagatavots, pamatojoties uz:
- Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdē nolemto (protokols Nr. 25, 52. §, 6. punkts);
- likuma “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 69. pantu.
- Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdē nolemto (protokols Nr. 25, 52. §, 6. punkts);
- likuma “Par valsts budžetu 2026.gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 69. pantu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Veikt apropriācijas pārdali, lai ar valsts drošību saistīto prioritāro pasākumu ietvaros nodrošinātu izdevumu segšanu, kas saistīti ar valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves turpināšanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūvi, Ministru kabinets 2023. gada 13. janvāra sēdē (prot. Nr. 2, 1. §) ir atbalstījis finansējuma piešķiršanu ar valsts drošību saistītajam prioritārajam pasākumam "Valsts robežas joslas infrastruktūras izveide" 2023. - 2025. gadam 77 574 494 euro apmērā, tai skaitā:
2023. gadā – 23 778 418 euro;
2024. gadā – 44 825 651 euro;
2025. gadā – 8 970 425 euro.
Finansējums attiecīgajam pasākumam ir plānots budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem", un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. Finansējuma piešķiršana (pārdale) tiek veikta, ievērojot organizēto iepirkuma procedūru rezultātu atbilstoši faktiski nepieciešamā finansējuma apmēram.
Ievērojot pieņemtos lēmumus par veicamajiem pasākumiem valsts ārējās sauszemes robežas drošības stiprināšanai, kā arī organizēto iepirkuma procedūru rezultātu, ar Ministru kabineta lēmumiem ir atbalstīta finansējuma piešķiršana (pārdale) valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei 2023. - 2035. gadam 166 397 385 euro apmērā, kā arī ir atbalstīta finansējuma paredzēšana budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves pabeigšanai 2026.-2027. gadam 15 659 040 euro apmērā, tajā skaitā:
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma (turpmāk – Izbūves likums) 8. panta otrajā daļā noteiktajam organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ).
Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas, kā arī Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas tiek īstenota vairākās kārtās.
Līdz 2025. gada beigām ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē ir panākts šāds progress:
1. Uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas:
No kopumā četrām būvdarbu kārtām pirmajā un otrajā būvdarbu kārtā ir noslēgusies gan žoga, gan pārējo robežas apsardzības elementu (patruļtakas, laipas, tilti, u.c.) izbūve. Izbūvētā infrastruktūra tiek aktīvi izmantota paredzētajam mērķim - valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai, turpinoties atsevišķu izbūvēto būvobjektu nodošanas ekspluatācijā un formālas pārņemšanas procesiem, tajā skaitā no 16 darbu daļām:
- 12 darbu daļās izbūvētā infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā;
- 4 darbu daļās noris nodošanas ekspluatācijā process, tiek gatavota izpilddokumentācija.
Trešajā (patruļtakas izbūve posmā gar Daugavu) un ceturtajā būvdarbu kārtā (rokādes ceļu izbūve pie Riču ezera) būvdarbi ir noslēguma fāzē, tos ir plānots pabeigt 2026. gada I ceturksnī.
2. Uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas:
Valsts robežsardzes 2015. gadā noslēgto būvniecības līgumu ietvaros uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas, realizējot būvprojekta “Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve” īstenošanu, ir izbūvēta šāda valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamā infrastruktūra:
a) patruļtaka (koka laipas ~7,5 km, sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda) ~60 km, dabiskās grunts seguma ceļš);
b) žogs ~99 km garumā, jeb 35% no kopējā garuma;
c) četri iekaramie (trošu) tilti pāri Zilupes, Ludzas, Rītupes un Liepnas upēm.
Minēto būvdarbu līgumu ietvaros valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra vairākos posmos nebija izbūvēta.
Atbilstoši Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 3.1. apakšpunktam, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ārējās robežas ar Krievijas Federāciju neaizskaramību un maksimāli ierobežotu tās nelikumīgas šķērsošanas riskus no Krievijas Federācijas puses, ir pieņemti lēmumi stiprināt valsts ārējās sauszemes robežas drošību, izbūvējot atbilstošus risinājumus, t.sk. papildu žogu ~180 km (faktiski 179,26 km) garumā, posmos, kur atbilstoši iepriekš izstrādātajam projektam tas nav bijis paredzēts. Lai nodrošinātu papildu žoga izbūvi, 2023. un 2024. gadā organizēto iepirkuma procedūru rezultātā tika piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības sešiem būvuzņēmējiem un laika periodā no 2023. gada decembra līdz 2024. gada martam noslēgti 16 projektēšanas un būvdarbu līgumi. Minēto būvdarbu līgumu ietvaros līdz 2025. gada beigām ir nodrošināta papildu žoga izbūve, tādējādi panākot to, ka uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas žogs ir izbūvēts kopumā 278,26 km garumā.
Savukārt, lai uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas nodrošinātu pārējo robežas apsardzības elementu (bez žoga) izbūvi posmos, kur iepriekšējā periodā tā nebija izbūvēta, Valsts robežsardze atbilstoši Izbūves likumā noteiktajam deleģējumam 2025. gada sākumā iesniedza VNĪ informāciju par izbūvējamo infrastruktūru, posmiem, to prioritātēm, lai VNĪ atbilstoši tai Izbūves likumā noteiktajam deleģējumam organizētu iepirkumu infrastruktūras izbūvei un projektēšanai. Tika sagatavota tehniskā specifikācija, kas atbilstoši Izbūves likumā noteiktajam tika saskaņota Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejā. Valsts robežsardze noteica nepieciešamību infrastruktūru izbūvēt vairākos posmos kopā 67,44 km garumā, apjomu sadalot 14 darba daļās, tajā skaitā:
- 3,17 km – pievedceļi pie torņiem (nav patruļtakas);
- 64,27 km neizbūvētie posmi un posmi, kur iepriekš veikti zemes darbi (tika sagatavota zemes klātne), bet dabā šie darbi jau nav konstatējami.
Tehniskā specifikācija ietvēra patruļtaku izbūvi, tajā skaitā patruļtaku izbūvi gar Peiteļu ezeru (īpaši mitrs, purvains apvidus, kur risinājums ir tikai celmu ceļš vai pontoni/ceļš uz sīkbalķiem), kā arī torņa un pievedceļa pie tā izbūvi pie Zilezera, patruļtakas izbūvi. Turklāt tika paredzēta arī kuteru/laivu nolaišanas vietas izbūve ar pontonu piestātni, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucama ceļa (0,52km) izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā.
Kā iepriekš minēts, iepirkums paredzēja piedāvājumu iesniegšanu 14 darbu daļās. Turklāt, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu un lēmumu pieņemšanas alternatīvas, tika paredzēta risinājuma variantu iesniegšana attiecībā uz termiņiem:
- infrastruktūras izbūve īsākā termiņā (līdz 82 nedēļām);
- infrastruktūras izbūve garākā termiņā (līdz 134 nedēļām).
Noteiktajā piedāvājumu iesniegšanas termiņā 2025. gada 12. maijā tika saņemti 7 pretendentu piedāvājumi, ir veikta pretendentu un to iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, tajā skaitā vērtējot pretendentu (ne)atbilstību izslēgšanas nosacījumiem, saņemti atzinumi no drošības iestādēm.
Lai noteiktu komersantus, kuriem ir piešķiramas līgumu slēgšanas tiesības, ievērojot to, ka attiecīgajam apakšpasākumam pieejamā finansējuma apmērs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" ir ierobežots, ir veikta darba daļu ranžēšana atbilstoši Valsts robežsardzes noteiktajām prioritātēm. Turklāt, ir vērtēti dažādi risinājuma varianti, kas paredz infrastruktūras izbūvi īstenot īsākā un garākā termiņā, vienlaikus vērtējot katra attiecīgā posma prioritāti pret izmaksām, lai nodrošinātu izmaksu samērīgumu.
Ievērojot noteiktās prioritātes, ir noteiktas darbu daļas, kurās var tikt pieņemti lēmumi un komersanti, kuriem var tikt piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības, kā arī plānotās līgumu summas. Kopumā infrastruktūras (bez žoga) izbūve ir paredzēta ~41,26 km garumā. Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdē (protokols Nr. 25, 52. §, 6. punkts) izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" ir sniegta informācija par organizētā iepirkuma rezultātu, kā arī saņemta atļauja VNĪ uzņemties finansiālās saistības un noslēgt līgumus infrastruktūras izbūves nodrošināšanai norādītajā posmā, kas faktiski arī tika izdarīts. Līdz 2025. gada beigām noslēgto līgumu ietvaros noris projektēšanas darbi.
2023. gadā – 23 778 418 euro;
2024. gadā – 44 825 651 euro;
2025. gadā – 8 970 425 euro.
Finansējums attiecīgajam pasākumam ir plānots budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem", un finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali. Finansējuma piešķiršana (pārdale) tiek veikta, ievērojot organizēto iepirkuma procedūru rezultātu atbilstoši faktiski nepieciešamā finansējuma apmēram.
Ievērojot pieņemtos lēmumus par veicamajiem pasākumiem valsts ārējās sauszemes robežas drošības stiprināšanai, kā arī organizēto iepirkuma procedūru rezultātu, ar Ministru kabineta lēmumiem ir atbalstīta finansējuma piešķiršana (pārdale) valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvei 2023. - 2035. gadam 166 397 385 euro apmērā, kā arī ir atbalstīta finansējuma paredzēšana budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves pabeigšanai 2026.-2027. gadam 15 659 040 euro apmērā, tajā skaitā:
| Pasākums | 2023. | 2024. | 2025. | 2026. | 2027. | |
| Valsts robežas joslas infra-struktū-ras izveide | rezervēts finansējums (2023.-2025.gadam) | 23 778 418 | 44 825 651 | 8 970 425 | ||
| piešķirts finansējums MK 27.06.2023.Nr.397 |
1 412 195 | |||||
| piešķirts finansējums MK 31.08.2023.Nr.554 (MK 29.08.2023. sēdes prot. Nr. 42, 7. § un 8. §) |
3 085 798 | 6 036 846 | 510 873 | |||
| piešķirts finansējums 2023. gadam: MK 28.11.2023. rīk.Nr.824 (MK 28.11.2023. sēdes prot. Nr. 59, 36. §, 4.2.p., 23-TA-2919); 2024. gadam: MK 23.01.2024. rīk.Nr.65 (MK 23.01.2024. sēdes prot. Nr. 3, 25. §, 24-TA-22). |
4 311 635 | 19 033 004 | ||||
| piešķirts finansējums MK 06.02.2024. sēdes prot. Nr. 6, 1. § (24-TA-23) 2024. gadam: MK 14.02.2024. rīk.Nr.110 (24-TA-193); 2025. gadam: MK 14.02.2024. sēdes prot. Nr. 7, 18. § (24-TA-193) |
57 211 644 | 2 847 001 | ||||
| piešķirts finansējums 2024. gadam: MK 22.02.2024. rīk. Nr.144 (24-TA-394), 2025. gadam: MK 20.02.2024. sēdes prot. Nr. 8, 53. § un 54. § (24-TA-393). |
50 102 337 | 17 255 743 | ||||
| piešķirts finansējums 2024. gadam: MK 10.04.2024.rīk. Nr.285 (24-TA-598); 2025. gadam: MK 09.04.2024. sēdes prot. Nr. 15, 47. §, 3.p (24-TA-583) |
1 884 680 | 2 705 629 | ||||
| piešķirts KOPĀ | 8 809 628 | 134 268 511 | 23 319 246 | |||
| rezervēts finansējums (2026.-2027.gadam) | 8 794 848 | 6 864 192 | ||||
Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi (izņemot tehnoloģisko infrastruktūru) atbilstoši Ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūves likuma (turpmāk – Izbūves likums) 8. panta otrajā daļā noteiktajam organizē un nodrošina valsts akciju sabiedrība “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ).
Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas, kā arī Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas tiek īstenota vairākās kārtās.
Līdz 2025. gada beigām ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē ir panākts šāds progress:
1. Uz Latvijas Republikas un Baltkrievijas Republikas ārējās sauszemes robežas:
No kopumā četrām būvdarbu kārtām pirmajā un otrajā būvdarbu kārtā ir noslēgusies gan žoga, gan pārējo robežas apsardzības elementu (patruļtakas, laipas, tilti, u.c.) izbūve. Izbūvētā infrastruktūra tiek aktīvi izmantota paredzētajam mērķim - valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai, turpinoties atsevišķu izbūvēto būvobjektu nodošanas ekspluatācijā un formālas pārņemšanas procesiem, tajā skaitā no 16 darbu daļām:
- 12 darbu daļās izbūvētā infrastruktūra ir nodota ekspluatācijā;
- 4 darbu daļās noris nodošanas ekspluatācijā process, tiek gatavota izpilddokumentācija.
Trešajā (patruļtakas izbūve posmā gar Daugavu) un ceturtajā būvdarbu kārtā (rokādes ceļu izbūve pie Riču ezera) būvdarbi ir noslēguma fāzē, tos ir plānots pabeigt 2026. gada I ceturksnī.
2. Uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas:
Valsts robežsardzes 2015. gadā noslēgto būvniecības līgumu ietvaros uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas, realizējot būvprojekta “Valsts robežas joslas infrastruktūras gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu izbūve” īstenošanu, ir izbūvēta šāda valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamā infrastruktūra:
a) patruļtaka (koka laipas ~7,5 km, sasmalcinātas koksnes klājuma segums (šķelda) ~60 km, dabiskās grunts seguma ceļš);
b) žogs ~99 km garumā, jeb 35% no kopējā garuma;
c) četri iekaramie (trošu) tilti pāri Zilupes, Ludzas, Rītupes un Liepnas upēm.
Minēto būvdarbu līgumu ietvaros valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūra vairākos posmos nebija izbūvēta.
Atbilstoši Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai 3.1. apakšpunktam, lai nodrošinātu Eiropas Savienības ārējās robežas ar Krievijas Federāciju neaizskaramību un maksimāli ierobežotu tās nelikumīgas šķērsošanas riskus no Krievijas Federācijas puses, ir pieņemti lēmumi stiprināt valsts ārējās sauszemes robežas drošību, izbūvējot atbilstošus risinājumus, t.sk. papildu žogu ~180 km (faktiski 179,26 km) garumā, posmos, kur atbilstoši iepriekš izstrādātajam projektam tas nav bijis paredzēts. Lai nodrošinātu papildu žoga izbūvi, 2023. un 2024. gadā organizēto iepirkuma procedūru rezultātā tika piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības sešiem būvuzņēmējiem un laika periodā no 2023. gada decembra līdz 2024. gada martam noslēgti 16 projektēšanas un būvdarbu līgumi. Minēto būvdarbu līgumu ietvaros līdz 2025. gada beigām ir nodrošināta papildu žoga izbūve, tādējādi panākot to, ka uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas žogs ir izbūvēts kopumā 278,26 km garumā.
Savukārt, lai uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas nodrošinātu pārējo robežas apsardzības elementu (bez žoga) izbūvi posmos, kur iepriekšējā periodā tā nebija izbūvēta, Valsts robežsardze atbilstoši Izbūves likumā noteiktajam deleģējumam 2025. gada sākumā iesniedza VNĪ informāciju par izbūvējamo infrastruktūru, posmiem, to prioritātēm, lai VNĪ atbilstoši tai Izbūves likumā noteiktajam deleģējumam organizētu iepirkumu infrastruktūras izbūvei un projektēšanai. Tika sagatavota tehniskā specifikācija, kas atbilstoši Izbūves likumā noteiktajam tika saskaņota Ārējās robežas infrastruktūras izbūves uzraudzības komitejā. Valsts robežsardze noteica nepieciešamību infrastruktūru izbūvēt vairākos posmos kopā 67,44 km garumā, apjomu sadalot 14 darba daļās, tajā skaitā:
- 3,17 km – pievedceļi pie torņiem (nav patruļtakas);
- 64,27 km neizbūvētie posmi un posmi, kur iepriekš veikti zemes darbi (tika sagatavota zemes klātne), bet dabā šie darbi jau nav konstatējami.
Tehniskā specifikācija ietvēra patruļtaku izbūvi, tajā skaitā patruļtaku izbūvi gar Peiteļu ezeru (īpaši mitrs, purvains apvidus, kur risinājums ir tikai celmu ceļš vai pontoni/ceļš uz sīkbalķiem), kā arī torņa un pievedceļa pie tā izbūvi pie Zilezera, patruļtakas izbūvi. Turklāt tika paredzēta arī kuteru/laivu nolaišanas vietas izbūve ar pontonu piestātni, kā arī dzelzceļa pārbrauktuves un piebraucama ceļa (0,52km) izbūve Opoļu robežapsardzības nodaļā.
Kā iepriekš minēts, iepirkums paredzēja piedāvājumu iesniegšanu 14 darbu daļās. Turklāt, lai nodrošinātu racionālu resursu izmantošanu un lēmumu pieņemšanas alternatīvas, tika paredzēta risinājuma variantu iesniegšana attiecībā uz termiņiem:
- infrastruktūras izbūve īsākā termiņā (līdz 82 nedēļām);
- infrastruktūras izbūve garākā termiņā (līdz 134 nedēļām).
Noteiktajā piedāvājumu iesniegšanas termiņā 2025. gada 12. maijā tika saņemti 7 pretendentu piedāvājumi, ir veikta pretendentu un to iesniegto piedāvājumu izvērtēšana, tajā skaitā vērtējot pretendentu (ne)atbilstību izslēgšanas nosacījumiem, saņemti atzinumi no drošības iestādēm.
Lai noteiktu komersantus, kuriem ir piešķiramas līgumu slēgšanas tiesības, ievērojot to, ka attiecīgajam apakšpasākumam pieejamā finansējuma apmērs budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" ir ierobežots, ir veikta darba daļu ranžēšana atbilstoši Valsts robežsardzes noteiktajām prioritātēm. Turklāt, ir vērtēti dažādi risinājuma varianti, kas paredz infrastruktūras izbūvi īstenot īsākā un garākā termiņā, vienlaikus vērtējot katra attiecīgā posma prioritāti pret izmaksām, lai nodrošinātu izmaksu samērīgumu.
Ievērojot noteiktās prioritātes, ir noteiktas darbu daļas, kurās var tikt pieņemti lēmumi un komersanti, kuriem var tikt piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības, kā arī plānotās līgumu summas. Kopumā infrastruktūras (bez žoga) izbūve ir paredzēta ~41,26 km garumā. Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdē (protokols Nr. 25, 52. §, 6. punkts) izskatītajā informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" ir sniegta informācija par organizētā iepirkuma rezultātu, kā arī saņemta atļauja VNĪ uzņemties finansiālās saistības un noslēgt līgumus infrastruktūras izbūves nodrošināšanai norādītajā posmā, kas faktiski arī tika izdarīts. Līdz 2025. gada beigām noslēgto līgumu ietvaros noris projektēšanas darbi.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas posmos, kur iepriekšējā periodā tā nav tikusi izbūvēta (~41,26 km garumā):
Kā iepriekš norādīts, 2025. gadā VNĪ organizēja iepirkumu infrastruktūras (bez žoga) izbūvei uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas posmos, kur iepriekšējā periodā tā nav tikusi izbūvēta.
Ievērojot šim apakšpasākumam pieejamā finansējuma apmēru, līguma slēgšanas tiesības piešķirtas kopumā 9 no 14 iepirkumā ietvertajām darbu daļām, piešķirot līguma slēgšanas tiesības 4 komersantiem. Turklāt, ir noteikts infrastruktūras izbūves nodrošināšanai nepieciešamo saistīto darbu un pakalpojumu (būvuzraudzība, projekta vadība, zemes vienību atsavināšana un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā) izmaksu segšanai nepieciešamā finansējuma apmērs 2025. - 2027. gadam (detalizētāki aprēķini ir ietverti informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" (25-TA-1347), izskatīts Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdē (prot. Nr. 25 52. §)):
2. No būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpilde garantijas periodā.
Atbilstoši Izbūves likuma 8. pantā noteiktajam deleģējumam VNĪ ir uzdots:
- vadīt, īstenot un uzraudzīt visus ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūves darbus;
- veikt ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvei nepieciešamos iepirkumus, slēgt iepirkuma līgumus.
Izbūves likuma 8. panta noteiktā deleģējuma tvērumā VNĪ ir organizējusi ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvei nepieciešamos iepirkumus un ir noslēgusi iepirkuma līgumus (viena no līdzējpusēm). Tādējādi VNĪ kā būvdarbu pasūtītājam ir jānodrošina visu tā atbildībā esošo un no līguma izrietošo saistību izpilde līdz to pilnīgai izpildei, t.i., ne tikai attiecībā uz defektu novēršanas administrēšanu garantijas periodā, bet arī citu no Izbūves likuma 8. pantā ietvertā deleģējuma un būvdarbu līguma izrietošo saistību izpilde līdz to pilnīgai izpildei.
Valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves nodrošināšanai VNĪ ir piešķirts finansējums Izbūves likumā noteikto uzdevumu izpildei katram attiecīgajam posmam laikposmam līdz attiecīgā posma infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā un pasūtītājam un lietotājam (Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts robežsardzei), t.i., finansējums posmam, kad ir jānodrošina no tiesību aktiem un būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpilde garantijas laikā, nav piešķirts. Faktiskā situācija rāda, ka robežas apsardzības infrastruktūrai rodas bojājumi (daļa ir uzskatāma par defektiem, kas ir novēršami garantijas ietvaros) gan līdz tās nodošanai ekspluatācijā, gan arī pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Atbilstoši būvdarbu līgumu nosacījumiem izdevumus saistībā ar bojājumu novēršanu (ja tas ir saistīts ar defektiem) līdz infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā sedz būvnieks, tālākā posmā vērtējams, vai bojājums ir uzskatāms par garantijas gadījumu.
Defektu paziņošanas periods ir 60 kalendārie mēneši, un tas tiek aprēķināts, par pamatu ņemot datumu, kurā izdots darbu vai to posmu pabeigšanas pieņemšanas-nodošanas apstiprinājums. Atbilstoši noslēgto līgumu nosacījumiem defektu paziņošanas periods paredzēts līdz 2029./2030. gadam (ieskaitot).
Ievērojot to, ka šobrīd valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas būvdarbu 1. un 2. kārtā izbūvētā infrastruktūra ir/tiek nodota ekspluatācijā un pasūtītājam un lietotājam, prioritāri risināms jautājums par finansējuma paredzēšanu VNĪ garantijas saistību administrēšanai turpmākajam periodam.
Turklāt, atbilstoši iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, lai kāpinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves tempu, infrastruktūras izbūvē tika iesaistīti arī Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) resursi, VNĪ īstenojot ģenerāluzņēmēja kompetenci. Ar NBS atbalstu nodrošināta robežas apsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas posmos no RZ 280 līdz RZ 300 (11,07 km garumā) un no RZ 303 līdz RZ 318 (8,45 km garumā). Ievērojot minēto, attiecībā uz šo posmu VNĪ ir jānodrošina bojājumu/defektu administrēšana/novēršana (kas ir analoģiska bojājumu/defektu novēršanai garantijas saistību periodā tajos posmos, kur izbūvi nodrošināja būvkomersanti projektēšanas un būvdarbu līgumu ietvaros), kā arī faktiskā defektu, ja tādi būs radušies, novēršana.
Atbilstoši prognozei, vidēji VNĪ noteiktās kompetences izpildei ir nepieciešams finansējums vidēji 500 000 līdz 600 000 euro apmērā ik gadu (12 mēnešiem) līdz saistību izpildei, vienlaikus, ievērojot to, ka VNĪ līdz šim nav īstenojusi norādīto kompetenci un attiecīgi prognoze ir indikatīva, ir noteikts attiecīgajam mērķim nepieciešamā finansējuma apmērs 12 mēnešiem, t.i., no 2025. gada maija, kad VNĪ ir faktiski uzsākusi nodrošināt attiecīgo uzdevumu izpildi, līdz 2026. gada aprīļa beigām, nākamajos periodos veicot korekcijas atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, kā arī sagatavojot attiecīgos lēmumu projektus (tajā skaitā vērtējot izpildes prognozes, ietaupījumus, pārdaļu iespējas, u.tml.).
Prognoze par 12 mēnešiem VNĪ attiecīgajam mērķim nepieciešamo finansējumu:
Iepriekš norādītajiem mērķiem kopējais nepieciešamā finansējuma apmērs 2025. - 2027. gadam veido 21 181 145 euro (=20 604 000 euro + 577 145 euro). 2025. gada vasarā veicot prognozi par iepriekšējā periodā valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūrai piešķirtā finansējuma apguvi, konstatēta iespēja veikt iekšējās pārdales starp apakšpasākumiem, samazinot nepieciešamā finansējuma apmēru par 5 522 105 euro, tajā skaitā sedzot no šā resursu avota iepriekš norādītās izmaksas 2025. gadā 923 858 euro apmērā (tajā skaitā 496 992 euro valsts robežas apsardzības infrastruktūras (bez žoga) izbūvei gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu nepabeigtajos posmos (~41,26 km)) un 426 866 euro no būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpildei garantijas periodā un analoģisku saistību izpildei attiecībā uz posmiem, kur infrastruktūra ir izbūvēta ar NBS atbalstu).
Vienlaikus 2026.-2027. gadam nepieciešamā finansējuma apmērs veido 15 659 040 euro (=21 181 145 euro - 5 522 105 euro), tajā skaitā:
- 2026. gadam 8 794 848 euro;
- 2027. gadam 6 864 192 euro.
Detalizētāka informācija ir ietverta informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" (25-TA-1347), izskatīts Ministru kabineta 25.06.2025. sēdē (prot. Nr. 25 52. §).
[1] Skatīt: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/811CCAEB1B582DB3C225878700346C93?OpenDocument
[2] Lai gan saskaņā ar Izbūves likuma 9. pantu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē nepiemēro publisko iepirkumu regulējumu, tomēr šajā jautājumā ir izmantojams Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” 2.4. un 2.6. apakšpunktā ietvertais attiecīgi terminu “defekts” un “garantijas darbi” skaidrojums.
Kā iepriekš norādīts, 2025. gadā VNĪ organizēja iepirkumu infrastruktūras (bez žoga) izbūvei uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas posmos, kur iepriekšējā periodā tā nav tikusi izbūvēta.
Ievērojot šim apakšpasākumam pieejamā finansējuma apmēru, līguma slēgšanas tiesības piešķirtas kopumā 9 no 14 iepirkumā ietvertajām darbu daļām, piešķirot līguma slēgšanas tiesības 4 komersantiem. Turklāt, ir noteikts infrastruktūras izbūves nodrošināšanai nepieciešamo saistīto darbu un pakalpojumu (būvuzraudzība, projekta vadība, zemes vienību atsavināšana un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā) izmaksu segšanai nepieciešamā finansējuma apmērs 2025. - 2027. gadam (detalizētāki aprēķini ir ietverti informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" (25-TA-1347), izskatīts Ministru kabineta 2025. gada 25. jūnija sēdē (prot. Nr. 25 52. §)):
| Nr.p.k. | Pozīcija | Summa, euro (ar PVN), tajā skaitā: | 2025. gadam | 2026. gadam | 2027. gadam |
| Finansējums nepieciešams VNĪ | |||||
| 1. | Finansējums valsts robežas apsardzības infrastruktūras (bez žoga) izbūvei gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu nepabeigtajos posmos (~41,26 km): | ||||
| 1.1. | - būvniecības ieceres dokumentācijas izstrāde | 852 315 | 170 463 | 681 852 | |
| 1.2. | - būvdarbi | 16 638 011 | 11 108 536 | 5 529 475 | |
| 1.3. | - autoruzraudzība | 540 689 | 292 334 | 248 355 | |
| 1.4. | Būvniecības būvuzraudzība | 1 142 947 | 86 940 | 503 711 | 552 296 |
| 1.5. | Projekta vadība (VNĪ) | 1 190 848 | 239 589 | 454 183 | 497 076 |
| KOPĀ (1.1.-1.5.): | 20 364 810 | 496 992 | 13 040 616 | 6 827 202 | |
| Finansējums nepieciešams Nodrošinājuma valsts aģentūrai | |||||
| 2. | Finansējums zemes vienību atsavināšanai valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei uz valsts ārējās sauszemes robežas un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā | ||||
| 2.1. | Zemes ierīcības projektu izstrāde un īstenošana | 148 000 | 148 000 | ||
| 2.2. | Zemes kadastrālā uzmērīšana | 32 000 | 32 000 | ||
| 2.3. | Atsavināmās atlīdzības un kompensējamo zaudējumu noteikšana | 22 200 | 22 200 | ||
| 2.4. | Zemes vienību īpašniekiem kompensējamo zaudējumu un atlīdzības segšana | 30 000 | 30 000 | ||
| 2.5. | Notāra pakalpojumi | 5 550 | 5 550 | ||
| 2.6. | Atsavināto zemes vienību daļu nostiprināšanai zemes grāmatā uz valsts vārda | 1 440 | 1 440 | ||
| KOPĀ (2.1.-2.6.): | 239 190 | 202 200 | 36 990 | ||
| PAVISAM KOPĀ (1.+2.): | 20 604 000 | 496 992 | 13 242 816 | 6 864 192 | |
2. No būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpilde garantijas periodā.
Atbilstoši Izbūves likuma 8. pantā noteiktajam deleģējumam VNĪ ir uzdots:
- vadīt, īstenot un uzraudzīt visus ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūves darbus;
- veikt ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvei nepieciešamos iepirkumus, slēgt iepirkuma līgumus.
Izbūves likuma 8. panta noteiktā deleģējuma tvērumā VNĪ ir organizējusi ārējās robežas infrastruktūras, izņemot tehnoloģisko infrastruktūru, izbūvei nepieciešamos iepirkumus un ir noslēgusi iepirkuma līgumus (viena no līdzējpusēm). Tādējādi VNĪ kā būvdarbu pasūtītājam ir jānodrošina visu tā atbildībā esošo un no līguma izrietošo saistību izpilde līdz to pilnīgai izpildei, t.i., ne tikai attiecībā uz defektu novēršanas administrēšanu garantijas periodā, bet arī citu no Izbūves likuma 8. pantā ietvertā deleģējuma un būvdarbu līguma izrietošo saistību izpilde līdz to pilnīgai izpildei.
Valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves nodrošināšanai VNĪ ir piešķirts finansējums Izbūves likumā noteikto uzdevumu izpildei katram attiecīgajam posmam laikposmam līdz attiecīgā posma infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā un pasūtītājam un lietotājam (Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts robežsardzei), t.i., finansējums posmam, kad ir jānodrošina no tiesību aktiem un būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpilde garantijas laikā, nav piešķirts. Faktiskā situācija rāda, ka robežas apsardzības infrastruktūrai rodas bojājumi (daļa ir uzskatāma par defektiem, kas ir novēršami garantijas ietvaros) gan līdz tās nodošanai ekspluatācijā, gan arī pēc tās nodošanas ekspluatācijā. Atbilstoši būvdarbu līgumu nosacījumiem izdevumus saistībā ar bojājumu novēršanu (ja tas ir saistīts ar defektiem) līdz infrastruktūras nodošanai ekspluatācijā sedz būvnieks, tālākā posmā vērtējams, vai bojājums ir uzskatāms par garantijas gadījumu.
Defektu paziņošanas periods ir 60 kalendārie mēneši, un tas tiek aprēķināts, par pamatu ņemot datumu, kurā izdots darbu vai to posmu pabeigšanas pieņemšanas-nodošanas apstiprinājums. Atbilstoši noslēgto līgumu nosacījumiem defektu paziņošanas periods paredzēts līdz 2029./2030. gadam (ieskaitot).
Ievērojot to, ka šobrīd valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras uz Latvijas Republikas – Baltkrievijas Republikas būvdarbu 1. un 2. kārtā izbūvētā infrastruktūra ir/tiek nodota ekspluatācijā un pasūtītājam un lietotājam, prioritāri risināms jautājums par finansējuma paredzēšanu VNĪ garantijas saistību administrēšanai turpmākajam periodam.
Turklāt, atbilstoši iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, lai kāpinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves tempu, infrastruktūras izbūvē tika iesaistīti arī Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) resursi, VNĪ īstenojot ģenerāluzņēmēja kompetenci. Ar NBS atbalstu nodrošināta robežas apsardzības infrastruktūras izbūve uz Latvijas Republikas – Krievijas Federācijas ārējās sauszemes robežas posmos no RZ 280 līdz RZ 300 (11,07 km garumā) un no RZ 303 līdz RZ 318 (8,45 km garumā). Ievērojot minēto, attiecībā uz šo posmu VNĪ ir jānodrošina bojājumu/defektu administrēšana/novēršana (kas ir analoģiska bojājumu/defektu novēršanai garantijas saistību periodā tajos posmos, kur izbūvi nodrošināja būvkomersanti projektēšanas un būvdarbu līgumu ietvaros), kā arī faktiskā defektu, ja tādi būs radušies, novēršana.
Atbilstoši prognozei, vidēji VNĪ noteiktās kompetences izpildei ir nepieciešams finansējums vidēji 500 000 līdz 600 000 euro apmērā ik gadu (12 mēnešiem) līdz saistību izpildei, vienlaikus, ievērojot to, ka VNĪ līdz šim nav īstenojusi norādīto kompetenci un attiecīgi prognoze ir indikatīva, ir noteikts attiecīgajam mērķim nepieciešamā finansējuma apmērs 12 mēnešiem, t.i., no 2025. gada maija, kad VNĪ ir faktiski uzsākusi nodrošināt attiecīgo uzdevumu izpildi, līdz 2026. gada aprīļa beigām, nākamajos periodos veicot korekcijas atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai, kā arī sagatavojot attiecīgos lēmumu projektus (tajā skaitā vērtējot izpildes prognozes, ietaupījumus, pārdaļu iespējas, u.tml.).
Prognoze par 12 mēnešiem VNĪ attiecīgajam mērķim nepieciešamo finansējumu:
| Nr.p.k. | Pozīcija | Summa, euro (ar PVN), tajā skaitā: | 2025. gadam (no 2025. gada maija) | 2026. gadam (līdz 2026. gada aprīļa beigām) |
| Finansējums nepieciešams VNĪ | ||||
| 3. | Finansējums no būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpildei garantijas periodā un analoģisku saistību izpildei attiecībā uz posmiem, kur infrastruktūra ir izbūvēta ar NBS atbalstu | |||
| 3.1. | Projekta vadībā iesaistīto darbinieku darba samaksa | 527 617 | 393 788 | 133 829 |
| 3.2. | Automašīnas un kvadraciklu noma | 31 384 | 20 982 | 10 402 |
| 3.3. | Degvielas izdevumi | 18 144 | 12 096 | 6 048 |
| KOPĀ: | 577 145 | 426 866 | 150 279 | |
Iepriekš norādītajiem mērķiem kopējais nepieciešamā finansējuma apmērs 2025. - 2027. gadam veido 21 181 145 euro (=20 604 000 euro + 577 145 euro). 2025. gada vasarā veicot prognozi par iepriekšējā periodā valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūrai piešķirtā finansējuma apguvi, konstatēta iespēja veikt iekšējās pārdales starp apakšpasākumiem, samazinot nepieciešamā finansējuma apmēru par 5 522 105 euro, tajā skaitā sedzot no šā resursu avota iepriekš norādītās izmaksas 2025. gadā 923 858 euro apmērā (tajā skaitā 496 992 euro valsts robežas apsardzības infrastruktūras (bez žoga) izbūvei gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu nepabeigtajos posmos (~41,26 km)) un 426 866 euro no būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpildei garantijas periodā un analoģisku saistību izpildei attiecībā uz posmiem, kur infrastruktūra ir izbūvēta ar NBS atbalstu).
Vienlaikus 2026.-2027. gadam nepieciešamā finansējuma apmērs veido 15 659 040 euro (=21 181 145 euro - 5 522 105 euro), tajā skaitā:
- 2026. gadam 8 794 848 euro;
- 2027. gadam 6 864 192 euro.
Detalizētāka informācija ir ietverta informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" (25-TA-1347), izskatīts Ministru kabineta 25.06.2025. sēdē (prot. Nr. 25 52. §).
[1] Skatīt: https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/811CCAEB1B582DB3C225878700346C93?OpenDocument
[2] Lai gan saskaņā ar Izbūves likuma 9. pantu ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvē nepiemēro publisko iepirkumu regulējumu, tomēr šajā jautājumā ir izmantojams Ministru kabineta 2022.gada 5.jūlija noteikumu Nr. 419 “Noteikumi par publisko būvdarbu līgumos obligāti ietveramajiem noteikumiem un to saturu” 2.4. un 2.6. apakšpunktā ietvertais attiecīgi terminu “defekts” un “garantijas darbi” skaidrojums.
Risinājuma apraksts
Lai nodrošinātu valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūves turpināšanu uz valsts ārējās sauszemes robežas, kā arī lai nodrošinātu ar robežas apsardzības infrastruktūras izbūvi saistītos darbus un pakalpojumus, rīkojuma projekts paredz:
1. Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 69. pantu, atbalstīt apropriācijas pārdali 8 794 848 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums".
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši rīkojuma 1. punktam.
3. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par rīkojuma 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Savukārt, lai nodrošinātu attiecīgo izdevumu segšanu 2027. gadā, rīkojuma projektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par bāzes izdevumu precizēšanu 2027. gadam un:
1. palielināt finansējumu Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" par 6 864 192 euro;
2. samazināt budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" ar valsts drošību saistītajiem prioritārajiem pasākumiem plānoto finansējumu par 6 864 192 euro.
1. Pamatojoties uz likuma "Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" 69. pantu, atbalstīt apropriācijas pārdali 8 794 848 euro apmērā no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums".
2. Iekšlietu ministrijai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā sagatavot un iesniegt Finanšu ministrijā pieprasījumu valsts budžeta apropriācijas pārdalei atbilstoši rīkojuma 1. punktam.
3. Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā informēt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju par rīkojuma 1. punktā minēto apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, veikt apropriācijas pārdali.
Savukārt, lai nodrošinātu attiecīgo izdevumu segšanu 2027. gadā, rīkojuma projektam pievienotais Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekts paredz atbalstīt Iekšlietu ministrijas priekšlikumu par bāzes izdevumu precizēšanu 2027. gadam un:
1. palielināt finansējumu Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammā 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" par 6 864 192 euro;
2. samazināt budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmā 18.00.00 “Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" ar valsts drošību saistītajiem prioritārajiem pasākumiem plānoto finansējumu par 6 864 192 euro.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
-
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2026
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2027
2028
2029
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
8 794 848
0
6 864 192
0
0
0
2.1. valsts pamatbudžets
0
8 794 848
0
6 864 192
0
0
0
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-8 794 848
0
-6 864 192
0
0
0
3.1. valsts pamatbudžets
0
-8 794 848
0
-6 864 192
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
8 794 848
0
6 864 192
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lai nodrošinātu rīkojumā paredzēto pasākumu īstenošanu, Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) papildu nepieciešams finansējums 21 181 145 euro apmērā, tajā skaitā finansējums 5 522 105 euro apmērā tiks nodrošināts, veicot grozījumus starp Nodrošinājuma valsts aģentūru un VAS “Valsts nekustamie īpašumi” noslēgtajos finansēšanas līgumos atbilstoši informatīvā ziņojuma "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" (25-TA-1347) (izskatīts Ministru kabineta 25.06.2025. sēdē (prot. Nr. 25 52. §)) 4. pielikumam.
Ievērojot minēto, no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" pārdalāmā finansējuma apmērs 2026. un 2027. gadam veido 15 659 040 euro:
Finansējums 239 190 euro apmērā ir nepieciešams Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai), tās kompetencē esošo uzdevumu izpildei ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves nodrošināšanai. Savukārt, finansējumu 15 419 850 euro (= 15 659 040 euro – 239 190 euro) apmērā ir paredzēts piešķirt (pārskaitīt) valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, kas veiks izdevumus attiecīgajam mērķim, noslēdzot starp minēto akciju sabiedrību un Nodrošinājuma valsts aģentūru finansēšanas līgumus. Kopējā finansēšanas līgumu summa pasākuma īstenošanas nodrošināšanai ir plānota 20 941 955 euro (=15 419 850 euro + 5 522 105 euro (ievērojot pārdali no iepriekšējā perioda finansējuma 923 858 euro apmērā un kārtējā perioda finansējuma 4 598 247 euro) apmērā (Detalizētāka informācija ir ietverta informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" (25-TA-1347), izskatīts Ministru kabineta 25.06.2025. sēdē (prot. Nr. 25, 52. §)).
Ievērojot minēto, no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem" uz Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammu 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" pārdalāmā finansējuma apmērs 2026. un 2027. gadam veido 15 659 040 euro:
| Nr.p.k. | Pozīcija/mērķis | Kopā 2026.-2027.gadā*, euro, ar PVN, tajā skaitā | 2026. gadā | 2027. gadā |
| 1. | Finansējums valsts robežas apsardzības infrastruktūras (bez žoga) izbūvei gar Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežu nepabeigtajos posmos (~41,26 km) (finansējums nepieciešams VNĪ) (EKK 3000 “Subsīdijas un dotācijas”) | 19 867 818 | 13 040 616 | 6 827 202 |
| 2. | Finansējums zemes vienību atsavināšanai valsts ārējās sauszemes robežas apsardzībai nepieciešamās infrastruktūras izbūvei uz valsts ārējās sauszemes robežas un īpašuma tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā uz valsts vārda Iekšlietu ministrijas personā (finansējums nepieciešams NVA) (EKK 5000 “Pamatkapitāla veidošana”) | 239 190 | 202 200 | 36 990 |
| 3. | Finansējums no būvdarbu līgumiem izrietošo saistību izpildei garantijas periodā un analoģisku saistību izpildei attiecībā uz posmiem, kur infrastruktūra ir izbūvēta ar NBS atbalstu (finansējums nepieciešams VNĪ) (EKK 3000 “Subsīdijas un dotācijas”) | 150 279 | 150 279 | |
| 4. | Nepieciešams KOPĀ (=1.+2.+3.) | 20 257 287 | 13 393 095 | 6 864 192 |
| 5. | Paredzēts nodrošināt bez papildu finansējuma piesaistes, veicot pārdales starp apakšpasākumiem | 4 598 247 | 4 598 247 | |
| 6. | Jāpārdala no 18.00.00 KOPĀ (=4.-5.) | 15 659 040 | 8 794 848 | 6 864 192 |
| *Kopējais nepieciešamā finansējuma apmērs 2025.-2027. gadam veido 21 181 145 euro, tajā skaitā 2025. gadam 923 858 euro un 2026. - 2027. gadam 20 257 287 euro atbilstoši tabulā norādītajam. Pasākumu finansēšana 2025. gadā 923 858 euro apmērā īstenota bez papildu finansējuma piesaistes, veicot pārdales starp (apakš)pasākumiem (Detalizētāka informācija ir ietverta informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" (25-TA-1347), izskatīts Ministru kabineta 25.06.2025. sēdē (prot. Nr. 25, 52. §)). | ||||
Finansējums 239 190 euro apmērā ir nepieciešams Iekšlietu ministrijai (Nodrošinājuma valsts aģentūrai), tās kompetencē esošo uzdevumu izpildei ārējās sauszemes robežas apsardzības infrastruktūras izbūves nodrošināšanai. Savukārt, finansējumu 15 419 850 euro (= 15 659 040 euro – 239 190 euro) apmērā ir paredzēts piešķirt (pārskaitīt) valsts akciju sabiedrībai “Valsts nekustamie īpašumi”, kas veiks izdevumus attiecīgajam mērķim, noslēdzot starp minēto akciju sabiedrību un Nodrošinājuma valsts aģentūru finansēšanas līgumus. Kopējā finansēšanas līgumu summa pasākuma īstenošanas nodrošināšanai ir plānota 20 941 955 euro (=15 419 850 euro + 5 522 105 euro (ievērojot pārdali no iepriekšējā perioda finansējuma 923 858 euro apmērā un kārtējā perioda finansējuma 4 598 247 euro) apmērā (Detalizētāka informācija ir ietverta informatīvajā ziņojumā "Par pastāvīgās infrastruktūras uz valsts ārējās sauszemes robežas izbūves progresu un izbūves nodrošināšanu nepabeigtajos posmos" (25-TA-1347), izskatīts Ministru kabineta 25.06.2025. sēdē (prot. Nr. 25, 52. §)).
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
Izdevumi tiks segti Iekšlietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 40.02.00 "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" ietvaros, līdzekļus pārdalot no budžeta resora ''74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums'' programmas 18.00.00 "Finansējums valsts drošības stiprināšanas pasākumiem", lai ar valsts drošību saistīto prioritāro pasākumu ietvaros turpinātu valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūvi uz valsts ārējās sauszemes robežas; 2026. un 2027. gadā izdevumi ir uzskatāmi par vienreizējo pasākumu likuma “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” 6. panta 1. punkta izpratnē, kas tiek izslēgti no vispārējās valdības budžeta strukturālās bilances mērķa.
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
Saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību budžeta finansētu institūciju vadītāji ir atbildīgi par Likumā par budžetu un finanšu vadību noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Nodrošinājuma valsts aģentūra
- Finanšu ministrija
- VAS "Valsts nekustamie īpašumi"
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi