Anotācija (ex-ante)

Kompensācijas aprēķina veidlapās, kas atrodas Noteikumi Nr.876 pielikumos, nav iekļauts siltumenerģijas izmaksu pieauguma kompensācijas aprēķins 90% apmērā siltumenerģijas tarifam virs 150 euro par megavatstundu (EUR/MWh).
Tā kā Noteikumi Nr.876 attiecas uz energoapgādes komersantiem, mājsaimniecības, kas saņem siltumenerģiju no pašvaldību uzņēmumiem vai iestādēm, kas nav energoapgādes komersanti, nekvalificējas valsts atbalsta saņemšanai, neraugoties uz to, ka siltumapgāde tiek nodrošināta par pašvaldības noteiktajiem tarifiem.

Noteikumu Nr.876 pielikumos iekļautās kompensācijas aprēķina veidlapas ir precizētas, izveidojot trīs Birojam iesniedzamos kompensācijas aprēķina veidlapu veidus:
1) kompensācijas aprēķins, ja centralizētās siltumapgādes tarifs vai siltumenerģijas vienošanās cena ir līdz 150 EUR/MWh;
2) kompensācijas aprēķins, ja centralizētās siltumapgādes pakalpojumus nodrošina par apstiprinātajiem tarifiem, kas ir virs 150 EUR/MWh;
3) kompensācijas aprēķins, ja centralizētās siltumapgādes pakalpojumus nodrošina par siltumenerģijas vienošanās cenu, kas ir virs 150 EUR/MWh. 
Noteikumu projekts papildināts ar 4.¹⁰ punktu, paredzot iespēju siltumapgādes pakalpojuma sniedzēhiem, kas nav energoapgādes komersanti, bet pašvaldībā nodrošina siltumenerģijas piegādi par pašvaldības apstiprinātiem tarifiem, iesniegt Birojam kompensācijas aprēķinu. Vienlaikus ar aprēķinu šiem siltumapgādes pakalpojuma sniedzējiem jāiesniedz arī pašvaldības apliecinājumu par siltumapgādes pakalpojuma sniegšanu.
Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likuma 7.panta pirmajā daļā noteikts, ka siltumapgādes pakalpojuma sniedzēja negūtie ieņēmumi par maksas samazinājumu par centralizētās siltumapgādes pakalpojumiem tiek kompensēti no valsts budžeta līdzekļiem. Tādējādi jau likumā ietverts mērķis atbalstu sniegt visām mājsaimniecībām, kas saņem centralizēto siltumapgādi neatkarīgi no pakalpojuma sniedzēja. Likums “Par pašvaldībām” (15.panta 1.daļa) nosaka pašvaldībai autonomu funkciju organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus tostarp siltumapgādi. Līdz ar to pašvaldība var dot deleģējumu arī, piemēram skolai organizēt siltumapgādes pakalpojumu blakus esošajām ēkām pat, ja tas nav energoapgādes komersants. Turklāt Ministru kabineta 2009.gada 27.oktobra noteikumi Nr. "Noteikumi par regulējamiem sabiedrisko pakalpojumu veidiem" nosaka, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija neuzrauga visus energoapgādes komersantus siltumapgādes jomā, bet tikai tos, kuru patēriņš pārsniedz 5000 MWh/gadā. Tādējādi jau šobrīd pastāv mazie energoapgādes komersanti, kurus jebkurā gadījumā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas neuzrauga. Tādējādi Enerģētikas likuma 46.panta pirmās daļas norma, kas paredz, ka siltumapgādi veic energoapgādes komersants, neparedz, ka visi energoapgādes komersanti tiek regulēti, tādējādi starp nelielu energoapgādes komersantu un šajos grozījumos noteikto siltumapgādes pakalpojuma sniedzēju neveidojas atšķirība uzraudzības izpratnē. Lai arī Noteikumi Nr.876 kopumā ietver regulējumu, kas attiecas uz energoapgādes komersantiem, izņēmuma kārtā kārtība, kas skar siltumapgādes izmaksu kompensāciju mājsaimniecībām, kuru siltumapgādi nodrošina siltumapgādes pakalpojuma sniedzējii, arī iekļaujama noteikumos, kas apvieno visu regulējumu attiecībā uz siltumapgādes izmaksu kompensēšanu.