Anotācija

LGS ir pašfinansējoša valsts  kapitālsabiedrība. LGS savu darbību īsteno valstij stratēģiski svarīgā nozarē, darbojoties transporta nozares aviācijas apakšnozarē un sniedz pakalpojumus, kas ir būtiski nozares politikas īstenošanai.
LGS īsteno tai deleģētos uzdevumus, tostarp nodrošina darbības atbilstība starptautiskajos tiesību aktos noteiktajiem drošības un tehniskajiem standartiem, kas spēj nodrošināt esošo un paredzamo gaisa pārvadājumu apjomu, kā arī veicina moderno tehnoloģiju ieviešanu, nodrošinot konkurētspējīgus pakalpojumus. LGS darbības noteicošais mērķis ir efektīvas, nepārtrauktas un drošas darbības nodrošināšana atbilstoši starptautisko institūciju prasībām un noteiktajam regulējumam.
Attiecībā uz gaisa kuģu lidojumu skaitu turpmāk tiek prognozēts pieaugums gan civilo, gan militāro gaisa kuģu lidojumiem kopumā, un atalgojuma palielināšanas ierobežojums liegs ne tikai noturēt esošo augsti kvalificēto aviācijas nozares personālu, bet nebūs iespējams arī palielināt to skaitu plānotajā apmērā, lai nodrošinātu pieaugošo pakalpojuma pieprasījumu. 
Valstī esošie aviācijas nozares pakalpojuma sniedzēji un uzraudzības nodrošinātāji nekonkurē ar citiem valsts uzņēmumiem, bet gan ar Eiropas Savienības aviācijas nozares uzņēmumiem, uzraudzības iestādēm un darba tirgu, kas nozīmē, ka valstī noteiktais darba samaksas apmēra pieaugums ne vairāk kā 2,6 procentu apmērā padara Latvijas aviācijas uzņēmumus un uzraudzības iestādi mazāk konkurētspējīgus, vājinot arī valsts drošības spējas, jo civilā ATM/ANS joma atbalsta un tiešā veidā sniedz pakalpojumu arī Nacionālo bruņoto spēku struktūrai un sabiedrotajiem.
Būtiski ir uzsverams, ka aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā ir saistošas tarifikācijas prasības, kas noteiktas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/317, ar kuru nosaka darbības uzlabošanas sistēmu un tarifikācijas sistēmu Eiropas vienotajā gaisa telpā, un savienības mēroga izmaksu efektivitātes mērķus.
Jāņem vērā, ka LGS ar Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2024/1688 ir noteikti finanšu efektivitātes mērķi. Izrietoši arī Latvijas darbības uzlabošanas plānā 4. pārskata periodam ir iekļauts personāla izmaksu pieaugums. Tā rezultātā Eiropas Komisija ir apstiprinājusi arī vienības maksas likmi (sniegto aeronavigācijas pakalpojumu tarifu) 2025. gadam, kurā noteiktas personāla izmaksas 21 307 390 euro apmērā (2024. gadā personāla izmaksas ir 17 120 000 euro).
Gadījumā, ja netiks apgūtas tarifā iekļautās personāla izmaksas, ievērojot Eiropas Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/317 un Komisijas Īstenošanas lēmumā (ES) 2024/1688 ietvertos korekcijas mehānismus, šie līdzekļi tiks atgriezti gaisa telpas lietotājiem un tiks samazināts Latvijai noteiktais pakalpojuma tarifs.
Tā kā LGS finansēšanai nav ietekme uz valsts budžetu, jo tā savu darbību pašfinansē no sniegtajiem eksporta pakalpojumiem, Latvijas ekonomika zaudēs apjomīgus finanšu līdzekļus nodokļu veidā, radot zaudējumus (negūtos ieņēmumus) valsts budžetam.
Visu aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju izmaksu lielāko daļu objektīvi veido personāla izmaksas (Latvijas darbības uzlabošanas plānā iekļautās LGS personāla izmaksas 2025. gadam ir 65 procenti no visām paredzētajām izmaksām). Viens no mērķiem personāla izmaksu palielinājumam ir gaisa satiksmes vadības dispečeru (turpmāk – GSV dispečers) atalgojuma konkurētspējas nodrošināšana Eiropas darba tirgū. Šis arguments arī bija viens no noteicošajiem, lai Eiropas Komisija atbalstītu LGS tarifa pieaugumu 2025. gadam un turpmākajiem gadiem.
Drošai un efektīvai aeronavigācijas pakalpojuma sniegšanai kritiski svarīgs ir kvalificēts, kompetents un atbilstoši apmācīts personāls. Viena GSV dispečera apmācību izmaksas ir lēšamas no 80 līdz 100 tūkst. euro apmērā. Apmācību ilgums ir aptuveni divi gadi. Pēc apmācību pabeigšanas GSV dispečers iegūst licenci, kas ir atzīta darbam visā Eiropas Savienībā. Ievērojot minēto, LGS personāls spēj aktīvi konkurēt Eiropas Savienības darba tirgū, ar iespēju izvēlēties to darba devēju, pie kura sociālekonomisko labumu kopums ir pievilcīgāks.
Salīdzinājumā ar kaimiņu valstīm, pēc 2023. gada revidētajiem datiem gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēju Baltijas valstīs vidējās izmaksas uz darbinieku veido Latvijā 52 142 euro gadā, Lietuvā 65 098 euro gadā un Igaunijā 80 301 euro gadā.
Attiecībā uz GSV dispečeru profesiju Eiropā un pasaulē ir noteikti vienoti profesionālie standarti, kas padara viņus par unikālu un pieprasītu profesiju salīdzinājumā ar citām profesijām Latvijā un darba tirgus kustība un pieprasījums ir pārrobežu.
Šobrīd daudzviet Eiropā ir izteikts GSV dispečeru trūkums, līdz ar to ir plašas iespējas pārvilināt personālu, piedāvājot ievērojami labākus nodarbinātības nosacījumus.
Attiecinot Likuma noteikumus uz LGS personālu, tas var kritiski ietekmēt gan civilās, gan militārās gaisa satiksmes nodrošināšanu Latvijas Republikas gaisa telpā un starptautiskajā lidostā "Rīga". Jau pie esošā LGS atalgojuma līmeņa 2024. gada 11 mēnešos darba tiesiskās attiecības ar LGS ir izbeiguši deviņi GSV dispečeri, lielākā daļa no kuriem ir šobrīd uzsākuši darbu pie Ungārijas gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniedzēja (Hungarocontrol), kur tiek piedāvāts atalgojums aptuveni 10 000 euro mēnesī.
Ievērojot Krievijas kara Ukrainā rezultātā noteiktās sankcijas lidojumiem, ir mainījušās gaisa satiksmes plūsmas. Līdz ar to atsevišķas valstis (tostarp Ungārija) saskārās ar personāla iztrūkumu, lai nodrošinātu nepieciešamo lidojumu kapacitāti. Personāla iztrūkuma rezultātā GSV dispečeru pieprasījums citās Eiropas Savienības valstīs ir augsts un arī piedāvātais atalgojums ir ievērojami augstāks kā LGS iespējas.
Kopsakarā ar to, ka dēļ inflācijas ietekmes reālā izteiksmē LGS darbinieki šobrīd faktiski saņem par 19 procentiem zemāku atalgojumu kā 2019. gadā, atalgojuma pieauguma Latvijas darbības uzlabošanās plānā un apstiprinātajā tarifā iekļautajā apmērā apturēšana 2025. gadā ar vislielāko ticamību radīs kritisku un bezprecedenta situāciju. Proti, GSV dispečeru "aizplūšanas" dēļ būs nepieciešams noteikt būtiskus gaisa satiksmes ierobežojumus.
Tas radīs ievērojamu negatīvu ietekmi gan uz starptautiskās lidostas "Rīga" darbību, gan nacionālo aviokompāniju "AirBaltic", kā arī jebkuru gaisa telpas lietotāju, kas izmanto Latvijas Republikas gaisa telpu (gaisa telpas lietotāji izmantos citu valstu gaisa telpas, lai minimizētu savas izmaksas, kas var rasties kavējumu dēļ), tostarp militārie sabiedroto gaisa kuģi. Minētais attiecināms arī uz gaisa satiksmes vadības nodrošināšanu militārajā lidlaukā "Lielvārde", kur LGS personāls sniedz savus pakalpojumus.
Tā kā Latvija ir daļa no Vienotās Eiropas gaisa telpas (SES), ietekmētas tiks arī kopējās lidojumu plūsmas Eiropā.
Prognozes liecina, ka palielināsies gan civilo, gan militāro gaisa kuģu lidojumi kopumā, un atalgojuma palielināšanas aizliegums liegs ne tikai noturēt esošo personālu, bet nebūs iespējams arī palielināt to skaitu plānotajā apmērā, lai nodrošinātu pieaugošo pakalpojuma pieprasījumu.

LGS 2025.gada budžetā tika plānots personāla izmaksu pieaugums 29.3% apmērā, kas pamatots ar Eiropas Komisijas apstiprināto vienības maksas likmi (sniegto aeronavigācijas pakalpojumu tarifu) 2025. gadam.
LGS 2025.gada personāla izmaksu palielinājums par 19 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu, nodrošinās atlīdzības pieaugumu primāri gaisa satiksmes vadības dispečeriem par 25% un gaisa satiksmes vadības departamenta, Tehniskā nodrošinājuma departamenta un Kvalitātes nodrošinājuma departamenta  augsti kvalificētam personālam par 15%. Attiecībā uz pārējo personālu tiks ievērots  noteiktais princips, ka kopējās personāla izmaksas kapitālsabiedrībā var tikt palielinātas ne vairāk kā par 2,6 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu.
Ministru kabineta lēmumā noteiktais izņēmums attiecas tikai un vienīgi uz LGS darbiniekiem, bet ne uz kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļu atalgojumu. 

Ja netiks pieņemts atsevišķs lēmums attiecībā uz personāla izmaksu ierobežojuma nepiemērošanu, var iestāties vairāki riski, kas var būtiski ietekmēt uzņēmuma pamatdarbības funkciju realizēšanu:
1) netiks izmantotas 2025. gada apstiprinātās izmaksas, kā rezultātā sākot no 2026. gada tiks veiktas būtiskas izmaksu korekcijas un samazināts pārlidojumu tarifs, kā rezultātā ievērojami samazināsies uzņēmuma ieņēmumi;
2) turpināsies personāla aizplūšana no uzņēmuma, kas var rezultēties ar nepieciešamību ieviest gaisa satiksmes vadības ierobežojumus Rīgas lidojumu informācijas reģionā un no tā izrietošiem lidojumu kavējumiem gan Latvijas, gan Eiropas gaisa telpā, ieskaitot militāro gaisa satiksmi, tai skaitā, militāro gaisa kuģu lidojumus ar bīstamu kravu;
3) papildus var tikt apdraudēta arī gaisa satiksmes vadības pakalpojumu sniegšana militārajā lidlaukā Lielvārde;
4) samazinoties pakalpojuma tarifam nākamajā periodā, LGS cietīs papildus finanšu slogu, kas saistīts ar nepieciešamību apmācīt jaunus dispečerus, lai kompensētu radušos iztrūkumu, un sagatavotos lidojumu plūsmas pieaugumam nākotnē.
LGS personāla izmaksu pieaugums ir saistīts ar vidējā termiņa darbības stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu. 
LGS ir pašfinansējoša kapitālsabiedrība un tās personāla izmaksu pieaugums ir iekļauts visos uzņēmuma plānošanas dokumentos, tostarp arī Eiropas Savienības mēroga plānos, un neradīs negatīvu ietekmi uz uzņēmuma plānotajiem darbības rezultātiem. Personāla izmaksu palielinājums ne tikai neprasīs papildus līdzekļus no valsts budžeta, bet nodrošinās lielākas nodokļu iemaksas. Papildus norādāms, ka ierobežojumu saglabāšana negatīvi ietekmēs arī uzņēmuma finanšu ilgtspēju, samazinot uzņēmuma ieņēmumus.