Anotācija (ex-ante)

PAZIŅOJUMS:
LVRTC informē, ka 27. aprīlī plkst. 00.00 (naktī no 26. uz 27. aprīli) uzsāks eParaksta sistēmu migrāciju uz jaunu tehnoloģisko platformu un tā ilgs aptuveni diennakti. Līdz ar pāreju uz jaunu tehnoloģisko platformu, eParaksta lietotājiem 27. aprīlī būs ierobežota eParaksta rīku darbība, bet pēc darbības atsākšanas visiem eParaksts mobile lietotājiem būs jāizveido jauna eParaksta parole. Tā kā darbu laikā nebūs pieejami eParaksta pakalpojumi, aicinām ieplānot veikt darbības sistēmās un dokumentu parakstīšanu savlaicīgi, jo 27. aprīlī organizācijas sistēmās e-Identitātes apliecināšana un parakstīšana nebūs iespējama. Vairāk informācijas eparaksts.lv portālā.
23-TA-1921: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Paliatīvās aprūpes noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Paliatīvās aprūpes noteikumi” izstrādāts, pamatojoties uz deleģējumu Ārstniecības likuma 9.panta piektajā daļā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13. panta pirmās daļas 12.1 punktā.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts “Paliatīvās aprūpes noteikumi” izstrādāts, lai noteiktu paliatīvās aprūpes kā starpnozaru pakalpojuma organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas ietvaru, kā arī mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā kā integrēta, starpdisciplināra pakalpojuma apjomu un saturu, kā arī organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Ņemot vērā nevalstisko organizāciju pārstāvju iniciatīvas un viedokļus, Saeimas Sociālo un darblietu komisijā tika izveidota darba grupa paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei ar mērķi noteikt regulējumu paliatīvai aprūpei. Darba grupā piedalījās gan nevalstisko organizāciju pārstāvji, gan pārstāvji no Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, u.c. institūcijām. Darba grupa rezultātā vienojās, ka nepieciešams noteikt paliatīvās aprūpes definīciju (ietverta Ārstniecības likumā un stājās spēkā ar 2024.gada 1.janvāri), kā arī paredzēt Ārstniecības likumā deleģējumu Ministru kabinetam noteikt paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību, jo īpaši paliatīvās aprūpes ietvaros sniedzamo integrēto starpsektorālo pakalpojumu ietvaram, organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtībai (šobrīd detalizēti mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumam personas dzīvesvietā ar paredzēto deleģējumu Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā).
Tādējādi nodrošinot vienotu izpratni par paliatīvo aprūpi (tās jēdzienu) un tās ietvaru, jo īpaši starpsektorālu pakalpojumu noteikšanai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Grozījumi Ārstniecības likumā (Nr: 223/Lp14) paredz ar 2024.gada 1.janvāri papildināt attiecīgo likumu ar paliatīvās aprūpes jēdzienu (definīciju) likuma 1. panta 31.punktā, kā arī ietvert deleģējumu likuma 9.panta piektajā daļā Ministru kabinetam noteikt paliatīvās aprūpes organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.
Savukārt grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma (Nr: 222/Lp14) 13.panta pirmās daļas 12.1 punktā paredz nodrošināt pilngadīgām personām valsts apmaksātus mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, ietverot sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju, kā arī psihosociālo rehabilitāciju ar šīm personām vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām un personām, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citām aprūpē iesaistītām personām. Pakalpojumu apjomu, saturu, organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.
Tādējādi, pamatojoties uz minēto deleģējumu abos likumos, nepieciešams izstrādāt Ministru kabineta noteikumu projektu par Paliatīvo aprūpi un tās ietvaru, kur kā paliatīvās aprūpes daļa ietverts arī regulējums jauna valsts apmaksāta pakalpojuma- mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā- kā integrēta veselības un labklājības nozares pakalpojuma organizēšanas, apjoma, satura, saņemšanas un finansēšanas kārtībai.
Risinājuma apraksts
Pamatojoties uz deleģējumu Ārstniecības likumā, kā arī Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, izstrādāts Ministru kabineta noteikumu projekts “Paliatīvās aprūpes noteikumi”.

Kā to nosaka Ārstniecības likumā ar grozījumiem noteiktā definīcija, paliatīvā aprūpe ir starpdisciplināra, holistiska tādu pacientu aprūpe, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei. Paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.
Tādējādi tiek paskaidrota paliatīvās aprūpes būtība un stiprināta starpnozaru pieeja paliatīvās aprūpes nodrošināšanā.

Noteikumu projekts līdz ar to papildus paskaidro paliatīvās aprūpes pakalpojumu vispārīgo ietvaru un nosaka, ka paliatīvā aprūpe ietver gan veselības aprūpes pakalpojumus, gan arī sociālos pakalpojumus.

Gan veselības nozarē, gan sociālā atbalsta ietvaros jau tiek organizēti un sniegti dažādi pakalpojumi paliatīvās aprūpes vai sociālā atbalsta paliatīviem pacientiem nodrošināšanai, tajā skaitā gan valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi (primārajā līmenī – ģimenes ārsta mājas vizītes, ģimenes ārsta konsultācijas, veselības aprūpes pakalpojumi mājās un hronisko pacientu aprūpe mājās; sekundārajā līmenī – speciālistu konsultācijas, konsultācijas pie paliatīvās aprūpes speciālista, aprūpe paliatīvās aprūpes un hronisku sāpju kabinetos, dienas stacionārā, stacionārā hronisko pacientu un aprūpes gultās; stacionāri (jeb slimnīcās)- stacionāra paliatīvajās nodaļās),  gan arī sociālā palīdzība un pakalpojumi vispārīgā kārtībā, kas vienlaikus pieejami un tiek nodrošināti arī (neizdalīti) paliatīviem pacientiem (piemēram, aprūpe mājās, aprūpe ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, tehniskie palīglīdzekļi), kā arī specifiskāk psihosociālā rehabilitācija dzīvesvietā paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem.

Savukārt attiecīgo dažādo pakalpojumu organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību jau nosaka katras jomas normatīvo aktu regulējums, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība noteikta Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”, bet paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem nodrošināmo psihosociālo rehabilitāciju dzīvesvietā nosaka Ministru kabineta 2017.gada 17. decembra noteikumi Nr. 766 “Noteikumi par psihosociālās rehabilitācijas pakalpojumu paliatīvā aprūpē esošiem bērniem un viņu ģimenes locekļiem”.
Ņemot vērā jau esošo normatīvo aktu regulējumu un veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu jau noteikto organizēšanas un finansēšanas kārtību, noteikumu projekts neparedz dublēt vai izdalīt attiecīgo jau esošo pakalpojumu organizēšanas un finansēšanas kārtību, taču ietver norādi, ka veselības aprūpes pakalpojumus paliatīvās aprūpes ietvaros organizē, saņem un finansē atbilstoši šajos noteikumos noteiktai kārtībai (attiecas uz mobilo paliatīvo pakalpojumu personas dzīvesvietā) un saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību. Savukārt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību paliatīvās aprūpes ietvaros organizē, saņem un finansē šajos noteikumos noteiktajā kārtībā (attiecas uz mobilo paliatīvo pakalpojumu personas dzīvesvietā) , kā arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem par sociāliem pakalpojumiem un sociālo palīdzību.
Problēmas apraksts
2) Ņemot vērā identificēto nepieciešamību pilnveidot un attīstīt uz pacientu centrētu paliatīvo aprūpi dzīvesvietā, ar 2023. gada 13. janvārī Ministru kabineta pieņemto lēmumu par ministrijām atbalstāmajiem prioritārajiem pasākumiem Veselības ministrijai tika piešķirti papildus finanšu līdzekļi pieejamības un kvalitātes uzlabošanai paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās kā daļai no uzlabojamiem veselības aprūpes pakalpojumiem onkoloģijas jomā.
Tādējādi tika veikti un īstenoti pasākumi jauna valsts apmaksāta pakalpojuma- mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā- ieviešanai. Detalizētāka informācija par jaunā valsts apmaksātā pakalpojuma- mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā- ieviešanu, attīstību, finansējumu un saturu sniegta informatīvajā ziņojumā “Par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma pacienta dzīvesvietā attīstību” (izskatīts Ministru kabineta 2023. gada 8. augusta sēdē prot.Nr.38/96.§[1],  23-TA-1434).

Jaunā valsts apmaksātā mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā neatņemama daļa ir arī sociālā komponente, ietverot tehnisko palīglīdzekļu, sociālās aprūpes un psihosociālās rehabilitācijas nodrošināšanu, ne tikai veselības aprūpes daļu.
Attiecīgi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Nr: 222/Lp14) ietver deleģējumu Ministru kabinetam noteikt mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā apjomu, saturu, organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību, tādējādi stiprinot integrētu pieeju attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanā, kā arī paredzot noteikt sociālās komponentes sniegšanas, organizēšanas un finansēšanas nosacījumus.
Tādēļ nepieciešams noteikt mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā kā integrēta starpnozaru pakalpojuma saturu un apjomu, kā arī organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.

[1] https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/f144df27-b6b9-4188-b942-3bab0f6338ed
Risinājuma apraksts
Noteikumu projekts nosaka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā (turpmāk – paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums) kā integrēta starpnozaru pakalpojuma saturu un apjomu, kā arī organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.

Attiecīgi noteikumu projekts nosaka, ka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā ietver:
- pakalpojuma organizēšanas koordinatora diennakts atbalstu, tajā skaitā personas informēšanu par saistīto dokumentu apriti;
- personas spēju un vajadzību izvērtēšanu un sociālās aprūpes plāna, kā arī terapijas (ārstniecības) plāna (kas sagatavots atbilstoši Ministru kabineta 2006. gada 4. aprīļa noteikumiem Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība” un to 106.pielikumā noteiktajai veidlapai “Pacienta karte mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumam pacienta dzīvesvietā”) sastādīšanu, īstenošanu un aktualizēšanu (attiecas uz abiem plāniem);
- ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un diennakts režīmā konsultācijas personai un tuviniekiem;
- personas transportēšanu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no personas dzīvesvietas uz ārstniecības iestādi un no ārstniecības iestādes uz personas dzīvesvietu;
- tehniskos palīglīdzekļus, tai skaitā nodrošinot tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamības izvērtēšanu, piegādi un lietošanas apmācību, kā arī to nomaiņu atbilstoši nepieciešamībai;
- psihosociālo rehabilitāciju personai un ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām un personām, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citām aprūpē iesaistītām personām (turpmāk- tuvinieks);
- sociālo aprūpi.
         
Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumus nodrošina ārstniecības iestāde, ar kuru līgums par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un samaksu tiek noslēgts atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” noteiktajai kārtībai. Savukārt sociālās komponentes nodrošināšanai attiecīgā ārstniecības iestāde vienlaikus organizē (nodrošinot patstāvīgi vai piesaistot atbilstošu pakalpojuma sniedzēju) arī sociālos pakalpojumus. Tādējādi tiek veidots un sniegts integrēts, uz personas vajadzībām orientēts pakalpojums, nodrošinot ne tikai kvalitatīvu un cieņpilnu aprūpi, bet arī personas orientētu un ērtu pakalpojumu pieejamību.

Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu, kas pielīdzināms hospisa tipa aprūpei, var saņemt pilngadīgas personas, kurām par pakalpojuma nepieciešamību ir lēmis IV vai V līmeņa stacionārās ārstniecības iestādes ārstu konsīlijs. Savukārt personas tuvinieki (ar attiecīgo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojušās vai dzīvojošas personas, personas, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citas aprūpē iesaistītas personas) var saņemt pakalpojuma ietvaros sniedzamo psihosociālo rehabilitāciju.

Noteikts, ka paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniegšanas nodrošināšanai attiecīgā IV vai V līmeņa stacionārā ārstniecības iestāde pēc attiecīgā konsīlija lēmuma pieņemšanas sazinās ar paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzēju un piesaka pacientu attiecīgo pakalpojumu saņemšanai. Šāda kārtība paredzēta, lai noteiktu skaidru rīcības algoritmu pacienta pieteikšanai pakalpojuma saņemšanai. Pacientu paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumiem stacionārā ārstniecības iestāde piesaka, vienojoties ar pacientu. Gadījumā, ja persona sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pati nespēj pieņemt šādu lēmumu, par pakalpojuma pieteikšanu stacionārā ārstniecības iestāde vienojas ar personas pilnvaroto personu, vai, ja tādas nav, — personas laulāto, vai, ja tāda nav, — pilngadīgu un rīcībspējīgu tuvāko radinieku šādā secībā: personas bērnu, personas vecāku, personas brāli vai māsu, personas vecvecāku, personas mazbērnu.

Veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai pacienta iesniegums nav nepieciešams, tā kā vēršanās pēc ārstniecības pakalpojuma jau ir pielīdzināma izteiktai vēlmei un piekrišanai pakalpojuma saņemšanai. Taču saskaņā ar pašreizējo normatīvo regulējumu sociālo pakalpojumu un sociālā atbalsta saņemšanai nepieciešams personas iesniegums. Tādējādi noteikumu projekts nosaka, ka tādu paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sociālo pakalpojumu saņemšanai kā tehniskie palīglīdzekļi, sociālā aprūpe un psihosociālā rehabilitācija personai ir jāiesniedz iesniegums paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējam par attiecīgo vēlamo pakalpojumu saņemšanu.
Persona var izteikt savas vēlmes pakalpojuma saņemšanā pēc sociālās komponentes pakalpojumiem, tajā skaitā, persona sākotnēji var neizvēlēties psihologa vai kapelāna atbalstu, tomēr, situācijai dinamiski mainoties, personai var būt nepieciešams psihosociālais atbalsts. Līdz ar to sākotnējā iesniegumā minēto pakalpojumu apjoms ir indikatīvs, tas tiks precizēts aprūpes plāna sastādīšanas laikā un dinamiski mainīts plāna īstenošanas laikā. Līdz ar to sociālās komponentes izmaksas vienai klienta dienai ir konstantas un nesamazinās atbilstoši personas sākotnējai pakalpojumu izvēlei.
Ņemot vērā pakalpojuma saņēmēju (mērķa grupas) profilu un veselības stāvokli, noteikumu projekts vienlaikus nosaka, ka gadījumā, ja persona sava veselības stāvokļa vai vecuma dēļ pati nespēj iesniegt iesniegumu par attiecīgo sociālo pakalpojumu saņemšanu, tiesības iesniegt iesniegumu attiecīgo sociālo pakalpojumu saņemšanai ir personas pilnvarotajai personai, bet, ja tādas nav, — personas laulātajam, bet, ja tāda nav, — pilngadīgam un rīcībspējīgam tuvākajam radiniekam šādā secībā: personas bērnam, personas vecākam, personas brālim vai māsai, personas vecvecākam, personas mazbērnam.
Iesnieguma mērķis ir saņemt personas vai kāda no tuviniekiem piekrišanu pakalpojuma sniedzējam uzsākt noteiktas darbības (aprūpes plāna sastādīšana, tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanu u.c.) un lai to būtu iespējams veikt operatīvi, projektā noteikts personu loks, kuras var sniegt iesniegumu, tomēr šajā gadījumā projektā minētā secība noteikta informatīvi, ņemot vērā to, ka iesniegums nepieciešams, lai saņemtu personas vai kāda no tuviniekiem akceptu uzsākt noteiktas darbības.

Tāpat pirms paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sociālās komponentes saņemšanas pakalpojuma sniedzējam vispirms jāveic sākotnējā klienta sociālās situācijas novērtēšana, jāizvērtē personas vajadzība pēc attiecīgajiem sociālajiem pakalpojumiem, jāsagatavo aprūpes  plāns un jānoslēdz ar personu vai viņa tuvinieku vienošanos par aprūpes plāna īstenošanu. Minētā kārtība veidota līdzvērtīgi citu jau esošo sociālo pakalpojumu saņemšanas kārtībai. Vienlaikus aprūpes plānā vērtējama arī personas tuvinieku nepieciešamība pēc psihosociālās rehabilitācijas, ņemot vērā to, ka sociālās komponentes sniegšanas apjomu ierobežo vienam klientam pakalpojuma saņemšanai noteiktā vienas dienas cena.

Ņemot vērā, ka dzīvildze personai, kurai noteikta nepieciešamība pēc paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma, ir ierobežojoša un veselības stāvoklis strauji mainās, nekavējoties ir jānodrošina tehniskie palīglīdzekļi - jau pacientam izrakstoties no slimnīcas, jābūt iespējai nekavējoties iekārtot mājokli un saņemt tehniskos palīglīdzekļus mājās, īpaši tādus kā funkcionālās gultas. Savukārt esošās tehnisko palīglīdzekļu sistēmas ietvaros šādus risinājumus, kā arī nodrošināt tehnisko palīglīdzekļu nekavējošu piešķiršanu un dinamisku nomaiņu operatīvi nodrošināt praktiski nav iespējams. Tādēļ paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzējs pakalpojuma ietvaros atbilstoši personas vajadzību izvērtējumam nodrošinās aprūpes, pārvietošanās un personas pārvietošanas tehniskos palīglīdzekļus, kā arī nodrošinās tehnisko palīglīdzekļu piegādi, lietošanas apmācību un nepieciešamības gadījumā operatīvu nomaiņu, balstoties uz personas funkcionēšanas ierobežojumu un vides izvērtējumu. Attiecīgi noteikumu projekts paredz gan noteikt attiecīgo pakalpojumu nodrošināšanu, gan arī atsevišķus papildus nosacījumus tehnisko palīglīdzekļu nodrošinājumā pakalpojuma ietvaros, piemēram, personai var pārtraukt nodrošināt tādus tehniskos palīglīdzekļus, kurus tā paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniegšanas laikā saņem īpašumā, patapinājumā vai nomā no citiem valsts finansētu tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniedzējiem.

Ja persona (vai tuvinieks devis šādu piekrišanu) piekritusi saņemt sociālo komponenti, tā var izvēlēties, vai psihosociālās rehabilitācijas ietvaros saņemt gan psihologa, gan kapelāna atbalstu, vai tikai viena no šiem speciālistiem atbalstu. Savukārt atbalsta apjomu persona un tuviniekiem nosaka atbalsta plānā atbilstoši pieejamajam finansējumam. Personas tuvinieki var sērošanas periodā pēc personas nāves saņemt ne vairāk kā piecas individuālās konsultācijas (sociālās darbinieka, kapelāna vai psihologa) viena gada laikā. Jāatzīmē, ka piecas konsultācijas paredzētas nevis katram tuviniekam, bet tuviniekiem kopumā, līdz ar to tuviniekiem būtu nepieciešams savlaicīgi vienoties par to, kas saņems šo atbalstu un kādi speciālisti tiks iesaistīti.

Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma speciālisti atbalstīs personu pēc izsaukuma principa 24/7 režīmā, nodrošinot atbalstu tad, kad personai tas visvairāk nepieciešams. Jāatzīmē, ka pakalpojuma uzsākšana notiek pakāpeniski, sastādot aprūpes un terapijas plānu un vienojoties ar personu vai tās tuvinieku par minēto plānu īstenošanas kārtību. Savukārt, ja tiks identificēta tāda nepieciešamība, persona varēs saņemt arī citus nepieciešamos īslaicīgas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus institūcijā. Hospisa aprūpē esošs cilvēks, kuram funkcionālo traucējumu dēļ ir objektīvas grūtības sevi aprūpēt, var saņemt arī citus nepieciešamās aprūpes līmenim atbilstošus sociālās aprūpes pakalpojumus (piemēram, aprūpe mājās, drošības poga, siltās pusdienas, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojums institūcijā) un atbalstu. Tā kā sociālās aprūpes pakalpojumi personai saskaņā ar Ministru kabineta 02.04.2019. noteikumos Nr.138 “Noteikumi par sociālo pakalpojumu saņemšanu” noteikto kārtību tiek piešķirti atbilstoši tai noteiktajam aprūpes līmenim, tad grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 20.panta otrajā daļā tika veikti, lai atvieglotu paliatīvā aprūpē esošām personām, kurām ir tiesības uz to vajadzībām atbilstošu valsts finansētu sociālās aprūpes pakalpojumu, sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanu bez aprūpes līmeņa noteikšanas.
Projektā paredzēts, ka, sagatavojot sociālās aprūpes plānu, pakalpojuma sniedzējs izvērtē personas vajadzību saņemt sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju, ņemot vērā personai jau piešķirot valsts vai pašvaldības sociālo pakalpojumu saturu un apjomu. Jāatzīmē, ka valsts un pašvaldību finansēto pakalpojumu apjomu un saturu nav nepieciešams pārskatīt tādēļ, ka personai piešķirts mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā. Persona turpina saņemt tai jau piešķirtos sociālos pakalpojumus, kā arī personai var piešķirt jaunus sociālos pakalpojumus, piemēram, pašvaldības var piešķirt aprūpes mājās pakalpojumu, ja konstatēta tāda nepieciešamība. Jāatzīmē, ka pakalpojums papildina personām nodrošināmo atbalsta apjomu dzīvesvietā un tāpēc personai sniegto pakalpojumu apjoms nav jāpārskata vai jāsamazina. Piemēram, pašvaldības nodrošinātajai aprūpei mājās un sociālajai aprūpei paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma ietvaros ir atšķirīgi mērķi.
Pakalpojuma sniedzēja sociālās aprūpes personālam ir jānodrošina personai atbalsts ne tikai slimības izraisīto seku mazināšanā un dzīves kvalitātes uzturēšanā, bet arī fiziska aprūpe, personīgās higiēnas procedūras, atbalsts medikamentu lietošanā brīdī, kad to nenodrošina pašvaldības sniegtās aprūpes mājās pakalpojuma ietvaros. Gan pakalpojuma sniedzēja, gan pašvaldības finansēta aprūpētāja iesaiste nepieciešama, jo parasti personai nepieciešams lielāks atbalsta apjoms.

Vienlaikus noteikumu projekts arī nosaka gadījumus, kad paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojums pārtraucams:
- sakarā ar personas nāvi, izņemot psihosociālo rehabilitācijas pakalpojumu tuviniekiem;
- ja persona vai tuvinieki atsakās no pakalpojuma;
- ja persona uzturas stacionārā ārstniecības iestādē, pakalpojuma sniegšanu, izņemot psihosociālo rehabilitāciju, pārtrauc uz laiku, kamēr persona uzturas stacionārā;
- ja persona 30 dienas nesadarbojas ar paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzēju un tādēļ nav iespējama aprūpes vai terapijas plānā minēto pasākumu īstenošana, tajā skaitā, piemēram, ja persona izbrauc no valsts uz laiku, kas ir ilgāks par 30 dienām;
-sociālās aprūpes, un tehnisko palīglīdzekļu pakalpojuma sniegšana tiek pārtraukta, ja  persona ir ievietota uz laiku līdz 30 dienām ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai persona saņem pakalpojumu institūcijā ar diennakts izmitināšanu;
- ja uzturēšanās laiks sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā pārsniedz 30 dienas, sociālā komponente netiek sniegta, bet persona turpina saņemt medicīnisko komponenti.

Papildus, ja persona uzturas stacionārā ārstniecības iestādē, līdz 30 dienām ievietota institūcijā sociālo pakalpojumu saņemšanai, pakalpojuma sniedzējs vērtē, vai personas dzīvesvietā saglabājami tai nodrošinātie tehniskie palīglīdzekļi, kā arī cik ilgu laiku tie saglabājami personas rīcībā.  Ja paredzams, ka personas uzturēšanās laiks ārpus dzīvesvietas būs ilgstošs, tai nodrošinātos tehniskos palīglīdzekļus uz laiku var izsniegt arī citiem pakalpojuma saņēmējiem. Jaunus tehniskos palīglīdzekļus, ja persona ievietota ārstniecības iestādē vai cita pakalpojuma sniegšanai institūcijā, šo laiku nenodrošina.

Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu plānots nodrošināt tik ilgi, cik tas nepieciešams pilnvērtīgas aprūpes nodrošināšanai, līdz iestājas pakalpojuma pārtraukšanas nosacījumi, tajā skaitā nāve. Pakalpojums paredzēts personām, kurām ārstu konsīlijs noteicis prognozējamo dzīvildzi līdz 6 mēnešiem, kas ir specifisks, smags veselības stāvoklis, taču vienlaikus kas nozīmē gan ātrāku pakalpojuma pārtraukšanas iespējamību, gan iespējamu dzīvildzi arī ilgāk par 6 mēnešiem.

Paliatīvajā aprūpē esošajiem klientiem ar terminētu dzīvildzi, ko ir atzinis ārstu konsīlijs, ir tiesības saņemt paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu visā konsīlija lēmuma darbības laikā. Ja kaut kādu iemeslu dēļ paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniegšana ir pārtraukta, persona var pakalpojumam pieteikties atkārtoti. Vienlaikus, tā kā paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzēji reģionā būs vairāki, kā arī persona var mainīt dzīvesvietu un pakalpojuma saņemšanas vietu, tad projekts paredz arī iespēju mainīt pakalpojuma sniedzēju, par to iepriekš informējot abus iesaistītos pakalpojuma sniedzējus.

Paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma nodrošināšanai pakalpojuma sniedzējs slēgs līgumu gan ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” un veselības nozares normatīvo regulējumu), gan arī Labklājības ministriju par sociālās komponentes nodrošināšanu un samaksas kārtību (attiecīgi ko paredz deleģējums Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta 2.5 daļa). Attiecīgā pakalpojumu sniegšanas un apmaksas līgumā ietverama arī informācija par atskaites dokumentu iesniegšanas un arī savstarpējo norēķinu kārtību.

Valsts nodrošinātais finansējuma apmērs par paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sociālās komponentes personas dzīvesvietā nodrošināšanu vienam klientam vienā dienā ir 52,20 euro. Valsts nodrošinātais finansējuma apmērs gadījumā, ja pakalpojuma sniegšana uz laiku pārtraukta, ir 39,15 euro dienā.
Paliatīvajā aprūpē esošajiem klientiem ar terminētu dzīvildzi, ko ir atzinis ārstu konsīlijs, ir tiesības saņemt viņa vajadzībām atbilstošus sociālos pakalpojumus, t.sk., pakalpojumus ārstniecības iestādē vai sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē ar diennakts izmitināšanu. Saņemot pakalpojumu institūcijā, persona pirmās 30 dienas turpina saņemt paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma psihosociālo atbalstu un tehniskos palīglīdzekļus, ko, ja prognozējams, ka persona atgriezīsies dzīvesvietā, persona saglabā lietošanā. Tā kā personai aprūpi nodrošina institūcijas personāls, finansējuma apjoms personai dienā tiek samazināts.

Savukārt samaksa par veselības aprūpes pakalpojumiem tiks noteikta un veikta atbilstoši veiktajām manipulācijām par sniegtajiem veselības aprūpes pakalpojumiem saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 28. augusta noteikumiem Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība”.

Vienlaikus pakalpojuma īstenošanas ietvaros Labklājības ministrija analizē valsts budžeta līdzekļu pieprasījumu pēc sociālās komponentes pakalpojumiem. Ja Labklājības ministrija konstatē, ka finanšu saistības pārsniedz kārtējā gada valsts budžetā šim mērķim paredzētos līdzekļus, Labklājības ministrija par to informē attiecīgo līgumpartneri (paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniedzēju), lai tas neuzsāktu jaunu pakalpojumu sniegšanu.
Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 13.panta ievaddaļa paredz, ka paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojumu sniedz atbilstoši pieejamajiem finanšu resursiem. Līdz ar to, līdzīgi kā citiem valsts finansētajiem pakalpojumiem, kuriem pakalpojuma sniegšanas apjomu gadā ierobežo pakalpojumam pieejamais finansējuma apmērs, (piemēram, vardarbībā cietušo pilngadīgu personu sociālās rehabilitācijas pakalpojumi), arī šajā projektā iekļauta norma, lai nodrošinātu, ka tiek savlaicīgi identificēti finanšu riski paliatīvās aprūpes mobilās komandas pakalpojuma sniegšanā - pakalpojuma izpilde līdz gada beigām nepārsniegtu pakalpojumam piešķirto finansējumu kārtējā gadā. Projekta 17. punkts paredz to, ka Labklājības ministrija, ik mēnesi vērtējot pakalpojuma faktisko izpildi iepriekšējā periodā, prognozē finansējuma plūsmu līdz kārtējā gada 31.dcembrim, kas savlaicīgi, identificējot vismazākās riska pazīmes, dod iespēju apturēt jaunu klientu iesaisti pakalpojuma saņemšanā, vienlaikus dodot iespēju pabeigt pakalpojuma sniegšanu tiem klientiem, kuriem jau pakalpojums ir piešķirts.
Labklājības ministrija, identificējot risku par pakalpojuma pieprasījuma pārsniegumu pret pakalpojumam pieejamo finansējumu, var savlaicīgi izvērtēt un modelēt rīcības scenārijus, lai nebūtu nepieciešams veidot pakalpojumu saņēmēju rindu, kuras veidošana, ņemot vērā pakalpojuma specifiku un ētiskus apsvērumus, nav iekļauta projektā (projekts to neparedz) un visiem cilvēkiem, kam šis pakalpojums nepieciešams, būtu iespējams to savlaicīgi saņemt nepieciešamajā apjomā (skat. anotācijas III sadaļa tabula “Sociālās komponentes plānotie rezultatīvie rādītāji un finansējuma aprēķins” rindu “Pakalpojuma faktiskās izpildes plāna nobīdes gadījumā finansējums naudas plūsmai, euro”).
 
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas
  • Paliatīvās aprūpes pacienti
  • sociālie aprūpētāji
  • kapelāni
  • psihologi
Ietekmes apraksts
Personām (pacientiem, kam nepieciešama paliatīvā aprūpe, tajā skaitā hospisa tipa aprūpe personām ar ierobežoti dzīvildzi) vienuviet un koordinētā veidā tiks nodrošināta nepieciešamā aprūpe, nodrošinot un attīstot integrētu pieeju pakalpojumu saņemšanai.

Ārstniecības personas un ārstniecības atbalsta personas, kā arī mobilā paliatīvās aprūpes pakalpojuma sniegšanā iesaistītie koordinatori, sociālie aprūpētāji, kapelāni, psihologi sniegs mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumus personas dzīvesvietā.

Administratīvā procesa likumā noteikts, ka iesniegumu var iesniegt mutvārdos vai rakstveidā, arī elektroniski bez droša elektroniskā paraksta, ja iestāde nodrošina, ka fiziskās personas identitāte ir pārbaudīta saskaņā ar Fizisko personu elektroniskās identifikācijas likumu. Iesniegumā norādāms iesniedzēja vārds un uzvārds, dzīvesvieta, prasījums, uz tā jābūt iesniedzēja parakstam. Klients var iesniegumu iesniegt arī mutvārdos un mutvārdu iesniegumu pakalpojuma sniedzējs noformē rakstveidā, iesniedzējs to paraksta(APL 56.panta pirmā daļa). Attiecīgi līgumu un aprūpes plānu sagatavo pakalpojuma sniedzējs. Līdz ar to administratīvās izmaksas fiziskai personai neveidojas.
Juridiskās personas
  • Pakalpojuma sniedzējs, kas nodrošina mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā
  • Sociālo pakalpojumu sniedzēji
  • Ārstniecības iestādes
Ietekmes apraksts
Ārstniecības iestādes, Sociālo pakalpojumu sniedzēji un Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā nodrošina paliatīvās aprūpes pakalpojumus.

Ārstniecības iestādes sniegs mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā.
Slimnīcas organizēs un nodrošinās ārstu konsīliju darbu atzinumu sniegšanai par mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā nepieciešamību, kā arī pēc šāda atzinuma sagatavošanas sazināsies ar personas dzīvesvietai atbilstošu mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā sniedzēju.
 

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?

2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Rādītājs
2024
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2025
2026
2027
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
16 233 875
0
16 833 345
0
17 251 182
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
16 233 875
0
16 833 345
0
17 251 182
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
16 233 875
217 599
16 833 345
226 303
17 251 182
234 216
234 216
2.1. valsts pamatbudžets
16 233 875
217 599
16 833 345
226 303
17 251 182
234 216
234 216
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-217 599
0
-226 303
0
-234 216
-234 216
3.1. valsts pamatbudžets
0
-217 599
0
-226 303
0
-234 216
-234 216
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
217 599
0
226 303
0
234 216
234 216
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
-
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
1. Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2022.gadam” un  likumam “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023. un 2024. gadam”  Veselības ministrijai 2022. – 2024. gada prioritārā pasākuma 29_07_P “Paliatīvās aprūpes nodrošināšana” ietvaros papildus piešķirts finansējums paliatīvās aprūpes pakalpojumu attīstīšanai, kur plānoti finanšu līdzekļi: 2022.gadam – 4 611 973 euro apmērā, 2023.gadam - 4 607 174 euro, 2024.gadam un turpmāk ik gadu 4 625 680 euro apmērā.

2. Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam”  Veselības ministrijai 2023. – 2025. gada prioritārā pasākuma 29_01_P “Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošana” apakšpasākuma 01_P_4 “Pieejamības un kvalitātes uzlabošana paliatīvās aprūpes pakalpojumiem mājās” ietvaros papildus piešķirts finansējums jaunam pakalpojumam - mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumam pacienta dzīvesvietā, kur plānoti finanšu līdzekļi: 2023.gadam – 1 720 493 euro apmērā, 2024.gadam un turpmāk ik gadu 6 762 991 euro apmērā.

Savukārt, pārējie paliatīvās aprūpes veselības aprūpes pakalpojumi tiks apmaksāti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību esošā valsts budžeta ietvaros atbilstoši faktiskajai vajadzībai.
Līdz ar to esošajā  Veselības ministrijas budžetā iezīmētais finansējums tieši paliatīvo pakalpojumu nodrošināšanai: 2024.gadam un turpmāk ik gadu - 11 388 671 euro.

3. Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam” Labklājības ministrijai 2023.-2025.gada prioritārā pasākuma “Pakalpojuma “Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem” nodrošināšana” (Ministru kabineta 2023.gada 13.janvāra sēdes protokola Nr.2 1.§ 2.punkts) ietvaros apakšprogrammā 05.01.00 “Sociālās rehabilitācijas valsts programmas” (turpmāk – LM apakšprogramma 05.01.00) piešķirts papildu finansējums izmēģinājuma projekta “Hospisa aprūpe mājās pilngadīgām personām un atbalsts viņu ģimenes locekļiem” īstenošanai - 596 048 euro .

4. Atbilstoši likumam “Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam” Labklājības ministrijai 2024.-2026.gada prioritārā pasākuma “Paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošana” (Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokola Nr.47 43.§ 2.punkts) ietvaros piešķirts papildu finansējums noteikumu projektā iekļautajai sociālajai komponentei 2024. gadā - 4 249 156 euro apmērā (finansējums LM apakšprogrammā 05.01.00 sociālās komponentes nodrošināšanai), 2025. gadā 4 848 626 euro apmērā (finansējums LM apakšprogrammā 05.01.00 sociālās komponentes nodrošināšanai 4 733 676 euro apmērā un finansējums LM apakšprogrammā 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde” IT SPOLIS pilnveidošanai ar sociālās komponentes moduli 114 950 euro apmērā), 2026. gadā un turpmāk ik gadu 5 266 463 euro apmērā (finansējums LM apakšprogrammā 05.01.00 sociālās komponentes nodrošināšanai).

Pamatojoties uz iepriekš minēto Labklājības ministrijas budžetā noteikumu projektā paredzētās sociālās komponentes nodrošināšanai plānots finansējums:
- 2024. gadam - 4 845 204 euro;
- 2025. gadam - 5 444 674 euro;
- 2026. gadam un turpmāk ik gadu - 5 862 511 euro.

Pamatojoties uz iepriekš minēto kopējais pieejamais finansējums Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas budžetos paliatīvo pakalpojumu nodrošināšanai:
- 2024.gadam -  16 233 875 euro.
- 2025.gadam - 16 833 345 euro
- 2026.gadam un turpmāk ik gadu - 17 251 182 euro.

Noteikumu projekts nosaka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā kā integrēta starpnozaru pakalpojuma saturu un apjomu, kā arī organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību.

Noteikumu projekts nosaka, ka mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojums personas dzīvesvietā ietver:
1. pakalpojuma organizēšanas koordinatora atbalstu, tajā skaitā personas informēšanu par saistīto dokumentu apriti;
2. personas spēju un vajadzību izvērtēšanu un sociālās aprūpes plāna, kā arī terapijas (ārstniecības) plāna sastādīšanu, īstenošanu un aktualizēšanu, aprūpes plānu aktualizē atbilstoši nepieciešamībai;
3. ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu sniegtos veselības aprūpes pakalpojumus un diennakts režīmā konsultācijas personai un tuviniekiem;
4. personas transportēšanu veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanai no personas dzīvesvietas uz ārstniecības iestādi un no ārstniecības iestādes uz personas dzīvesvietu;
5. tehniskos palīglīdzekļus, tai skaitā nodrošinot tehnisko palīglīdzekļu nepieciešamības izvērtēšanu, piegādi un lietošanas apmācību, kā arī to nomaiņu atbilstoši nepieciešamībai;
6. psihosociālo rehabilitāciju personai un tuviniekiem;
7. sociālo aprūpi.

1. līdz 4. punktā minētie pakalpojumi tiek finansēti no Veselības ministrijas budžeta, bet 5. līdz 7. punktā minētais (turpmāk -sociālā komponente) – no Labklājības ministrijas budžeta.

Grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā (Nr: 222/Lp14; spēkā ar 2024.gada 1.janvārī) paredz, ka valsts nodrošina atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem pilngadīgām personām mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojumu pacienta dzīvesvietā, ietverot sociālo aprūpi (iepriekš tekstā 7.punkts), tehniskos palīglīdzekļus (iepriekš tekstā 5.punkts), un psihosociālo rehabilitāciju (iepriekš tekstā 6.punkts), kā arī psihosociālo rehabilitāciju ar šīm personām vienā mājsaimniecībā dzīvojušām vai dzīvojošām personām un personām, starp kurām pastāv radniecības vai svainības attiecības, vai citām aprūpē iesaistītām personām (iepriekš tekstā 6.punkts). Pakalpojumu apjomu, saturu, organizēšanas, saņemšanas un finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (13.panta otrās daļas 12.1 punkts), kā arī finansējuma apmēru 2024. gadā par personai nodrošinātu minēto sociālo pakalpojumu ir 52,20 euro dienā (SPSPL Pārejas noteikumu 60.punkts). Detalizēti cenas kalkulāciju skat. anotācijas pielikumā “Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā izdevumu (cenas) aprēķins sociālajai komponentei”.

Gadījumos, kad persona uzturas stacionārā ārstniecības iestādē, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas iestādē vai atrodas kādā citā iestādē ar diennakts izmitināšanu vai kādu citu iemeslu dēl neatrodas savā dzīvesvietā vai vietā, kur tika nodrošināts pakalpojums, pakalpojuma sniedzējs līdz 30 dienām turpina nodrošināt tehniskos palīglīdzekļus (piem., funkcionālā gulta turpina atrasties pie pakalpojuma saņēmēja dzīvesvietā) un pilnībā vai daļēji psihosociālo rehabilitāciju (atbilstoši individuālajai situācijai, piem., ģimenes locekļi saņem, bet hospiss aprūpē esošā persona nesaņem vai turpina nodrošināt pilnā apjomā, t.i. abiem), bet pilnībā tiek pārtraukta sociālajā komponentē iekļautā aprūpes pakalpojuma daļa. Minētajos gadījumos tiek nodrošināts valsts finansējums 75%* no pakalpojuma cenas jeb 39,15 euro 30 dienas, ja hospiss aprūpē esoša persona neatrodas savā dzīvesvietā vai vietā, kur tika nodrošināts pakalpojums. Ja persona savā dzīvesvietā vai vietā, kur tika nodrošināts pakalpojums neatrodas ilgāk kā 30 dienas, tad pakalpojums tiek pārtraukts. Arī gadījumos, kad persona, iepriekš nebrīdinot, pārstāj sadarboties ar pakalpojuma sniedzēju, piemēram, liedz piekļuvi pakalpojuma sniedzējam savā dzīvesvietā vai vietā, kur tika nodrošināts pakalpojums, kā arī pārstāj komunicēt ar pakalpojuma sniedzēju (vienlaicīgi pie pakalpojuma saņēmēja dzīvesvietā vai vietā, kur tika sniegts pakalpojums atrodas pakalpojuma sniedzēja nodrošināti tehniskie palīglīdzekļi), vienlaikus gadījumi, kad hospiss aprūpē esoša persona pārstāj sadarboties, bet vēl turpinās komunikācija ar ģimenes locekļiem, tiek nodrošināts valsts finansējums 75%* no pakalpojuma cenas jeb 39,15 euro vēl 30 dienas kopš hospiss aprūpē esoša persona nesadarbojas.
* netiek nodrošināts pilns pakalpojuma grozā paredzētais apjoms, bet ņemot vērā, ka lielāko daļu no pakalpojuma grozā ietilpstošā apjoma nodrošina, pakalpojuma cenas samazinājums par 25% (1/4 daļu). 

1.tabula Sociālās komponentes plānotie rezultatīvie rādītāji un finansējuma aprēķins
  2024. gads 2025. gads 2026. gads un turpmāk ik gadu
Personas, kas saņēmušas hospisa pakalpojuma sociālo komponenti (unikālais skaits) 1 820* 1 820 1 820
Hospisa pakalpojuma ietvaros nodrošinātās sociālās komponentes klientu dienas (skaits) 92 820** 92 820 92 820
Finansējums, euro 4 845 204 = 92 820 x 52,20 euro 4 845 204 (92 820 x 52,20 euro) 4 845 204 (92 820 x 52,20 euro)
Pakalpojuma faktiskās izpildes plāna nobīdes gadījumā finansējums naudas plūsmai, euro 0 484 520*** 1 017 307***
Finansējums kopā, euro 4 845 204 5 329 724 5 862 511
*Atbilstoši Labklājības ministrijas prioritārā pasākuma 2024. – 2026. gadam “Paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošana” (Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokola Nr.47 43.§ 2.punkts) aprēķiniem, plānots, ka gadā hospiss aprūpē esošo personu skaits Latvijā ir vidēji 2 800 personas. Prognozēts, ka 15 % no minētajām personām atradīsies ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās, bet 20% pakalpojums netiek sniegts (piemēram, aprūpi nodrošina tuvinieki). Aprēķins: 2 800 – 15% (420 personas) – 20% (560 personas) = 1 820 personas;
**Vidējais pakalpojuma sniegšanas ilgums Veselības ministrijas pārraudzītajā pilotprojektā par mobilās paliatīvās aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu, kuru īstenoja SIA "Magnum Social&Medical Care" ("Rūre"), bija 51 diena vienai personai. Aprēķins: 1 820 x 51 = 92 820 dienas gadā;
*** Labklājības ministrijas prioritārā pasākuma 2024. – 2026. gadam “Paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidošana” (
Ministru kabineta 2023.gada 26.septembra sēdes protokola Nr.47 43.§ 2.punkts) aprēķinos plānots, ka 2024. gadā pakalpojuma cena dienā ir 52,20 euro, vienlaikus aprēķinā prognozēts, ka pakalpojuma cena 2025. gadā un  2026. gadā pieaug par 10%. Noteikumu projekts neparedz pakalpojuma cenas palielinājumu 2025. gadā un turpmāk ik gadu, jo tāds nav prioritārā pasākuma mērķis. Prioritātes ietvaros piešķirtais finansējums pilnā apjomā prioritāri tiks novirzīts pakalpojuma apmaksai (pakalpojuma klientu dienu apmaksai faktiskās izpildes nobīdes gadījumā no plāna).     

Noteikumu projektā paredzētā sociālās komponentes īstenošana tiks nodrošināta Labklājības ministrijai piešķirto līdzekļu ietvaros.

Ministru kabineta 2023. gada 26. septembra sēdē (protokola Nr.47 43.§) tika atbalstīts Informatīvais ziņojums “Par priekšlikumiem valsts budžeta prioritārajiem pasākumiem 2024.gadam un budžeta ietvaram 2024.-2026.gadam”, kur atbilstoši protokollēmuma  2. un 7.punktam veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai budžeta resora “74.Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” tika rezervēts finansējums 275 000 000 euro apmērā 2024.gadam un turpmāk ik gadu, un tiek paredzēts, ka finanšu ministrs tajā plānoto apropriāciju pārdala Veselības ministrijai atbilstoši Ministru kabineta lēmumam, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Kā arī likuma ''Par valsts budžetu 2024. gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam'' (pieņemts Saeimā 2.lasījumā 2023.gada 9.decembrī) 72. pants nosaka, ka budžeta resora “74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” programmā 20.00.00 “Veselības aprūpes pasākumu īstenošana” noteikto apropriāciju 275 000 000 euro apmērā finanšu ministrs pārdala ministrijai vai citai centrālajai valsts iestādei, ja ir pieņemts attiecīgs Ministru kabineta lēmums un Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darba dienu laikā no attiecīgās informācijas saņemšanas dienas ir to izskatījusi un nav iebildusi pret apropriācijas pārdali.
Atbilstoši iepriekš minētajam Veselības ministrija izstrādāja un Ministru kabinetā tika apstiprināts Ministru kabineta 2023.gada 12.decembra rīkojums Nr.883 "Par apropriācijas pārdali no budžeta resora "74. Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums" 20.00.00 programmas "Veselības aprūpes pasākumu īstenošana" uz budžeta resoru "10. Aizsardzības ministrija", "14. Iekšlietu ministrija", "15. Izglītības un zinātnes ministrija ", "16. Zemkopības ministrija", "18. Labklājības ministrija", "19. Tieslietu ministrija", "29. Veselības ministrija", "62. Mērķdotācijas pašvaldībām"" (23-TA-2829), kurā tiek paredzēts novirzīt papildus finansējumu paliatīvās aprūpes pakalpojumu pieejamības paplašināšanai (multidisciplināra konsīlija (līdz 4 speciālistiem) par paliatīvās aprūpes  nepieciešamību pacienta dzīvesvietā nodrošināšanai) 217 599 euro apmērā 2024.gadam, 226 303 euro apmērā 2025.gadam un 234 216 euro apmērā 2026.gadam un turpmāk ik gadu.

Pamatojoties uz iepriekš minēto, 2024.gadā Veselības ministrijas budžetā paredzēts papildu finansējums paliatīvo pakalpojumu nodrošināšanai:
- 2024.gadam - 217 599  euro;
- 2025.gadam - 226 303 euro;
- 2026.gadam un turpmāk ik gadu - 234 216 euro.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
-
Cita informācija
-
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Labklājības ministrija
Nevalstiskās organizācijas
Cits

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/publiskai-apspriesanai-nodoti-paliativas-aprupes-noteikumi-0

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Publiskās apspriešanas laikā saņemti priekšlikumi un iebildumi no Nodibinājuma "HOSPISS LV", "Latvijas Samariešu apvienība", biedrības "Bērnu paliatīvās aprūpes biedrība", VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca" un Biedrības "Latvijas Lielo slimnīcu asociācija" biedra. Iebildumi un priekšlikumi ņemti vērā vai daļēji ņemti vērā un lielākoties saistāmi un tika risināti ar paskaidrojošas informācijas sniegšanu par jaunizveidoto pakalpojumu, tā būtību, apjomu, saturu, organizāciju un finansējumu.

Saņemto viedokļu apkopojums pieejams noteikumu projekta papildus dokumentu sadaļā.

6.4. Cita informācija

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija izveidoja darba grupu paliatīvās aprūpes sistēmas pilnveidei ar mērķi noteikt skaidru regulējumu paliatīvai aprūpei. Darba grupā piedalījās pārstāvji no Veselības ministrijas, Labklājības ministrijas, VSIA "Bērnu klīniskā universitātes slimnīca", VSIA "Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca", SIA “Magnum Social & Medical Care”, Latvijas Ārstu biedrības, Saldus medicīnas centra un Kuldīgas slimnīcas, Latvijas Reto slimību alianses. Darba grupa vienojās, ka nepieciešams paredzēt deleģējumu Ārstniecības likumā un Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā jauniem paliatīvās aprūpes noteikumiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Labklājības ministrija
  • Nacionālais veselības dienests

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
-
2. Tiks likvidēta institūcija
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
-
8. Cita informācija
Labklājības ministrija slēgs līgumus ar mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā sniedzējiem par sociālās komponentes nodrošināšanu

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Iedzīvotājiem tiks nodrošināti nepieciešamie sociālie pakalpojumi. Nodrošinot valsts apmaksātu nepieciešamo aprūpi personām ar ierobežotu dzīvildzi, atslogosies šo personu tuvinieku, tajā skaitā dzīvesbiedru, iespējas veikt citas aktivitātes, tajā skaitā veikt darba pienākumus.

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Apraksts
Tiks nodrošināta vienuviet un koordinētā veidā nepieciešamā aprūpe personām ar ierobežotu dzīvildzi, nodrošinot medicīnisko uzraudzību un palīdzību, apmierinot aprūpes pamatvajadzības, kā arī atvieglojot sāpes, un vienlaikus arī sniedzot atbalstu un konsultācijas tuviniekiem

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Mobilās komandas paliatīvās aprūpes pakalpojuma personas dzīvesvietā izdevumu (cenas) aprēķins sociālajai komponentei