Anotācija (ex-ante)

Nodrošināt efektīvu valsts pārvaldes uzdevumu izpildi oficiālās publikācijas, tajā ietvertās informācijas sistematizācijas un tiesiskās informācijas pieejamības jomā (tostarp samazinot administratīvās procedūras grāmatvedības un budžeta plānošanas un pārskatu sniegšanā, vienādojot procesus uzlabot valsts pārvaldes uzdevumu izpildes uzraudzību, atsakoties no konkrētas kapitālsabiedrības valsts kapitāla daļu turēšanas procesa).

Vispārējā kārtība

1. Oficiālā izdevēja juridiskās formas noteicošie faktori

Oficiālajam izdevējam deleģētie valsts pārvaldes uzdevumi primāri uztverami kā instruments, ar kuru valsts pilda savu publisko funkciju – cilvēktiesības uz informācijas saņemšanu nodrošināšanu (tostarp, tiesiski saistošas informācijas izsludināšanu, valsts nozīmes informācijas publicēšanu, ikviena tiesību un pienākumu skaidrošanu, informācijas par valsts institūciju darbību atspoguļošanu, sabiedrības līdzdalību valsts darbībā, veicināt tiesiskumu un demokrātiju u.c.), nevis kā līdzeklis, ar kura palīdzību valsts tiecas nodrošināt "iztrūkumu" mēdiju darbības vai izdevējdarbības jomā.
Valstij no Latvijas Republikas Satversmes 1., 90., 99., 100. un 101. panta izriet pienākums nodrošināt augstvērtīgas informācijas infrastruktūru, kas sniedz indivīdam iespējami objektīvu, plašu un dziļu informāciju par dažādām politiskajām, sociālajām un kultūras norisēm, lai indivīds varētu pilnvērtīgi piedalīties sabiedrības dzīvē. Valsts šo pienākumu īsteno, izveidojot ilgtspējīgu, vispārpieejamu un vienotu platformu, kurā nepastarpināti sniedz sabiedrībai nozīmīgu un kvalitatīvu valsts, pilsonisko un tiesisko informāciju un veicina kvalitatīvu sabiedrības diskusiju, uzturot atgriezenisko saiti starp sabiedrību un valsti. Šādas platformas veidošana un attīstīšana ir jāvērtē arī kā nacionālās drošības un informatīvās telpas stiprināšanas ilgtermiņa ieguldījums.
Tiesības saņemt informāciju ir garantētas Latvijas Republikas Satversmes 100. pantā kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa. Tiesības uz informāciju ietvertas arī Latvijai saistošajos starptautiskajos līgumos – Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Eiropas Padomes konvencijā par piekļuvi oficiālajiem dokumentiem. Šīs tiesības ietvertas arī Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā. Tiesības saņemt informāciju kā tiesību uz vārda brīvību sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrības pamatiem. Proti, caur tiesību uz informāciju īstenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde būtu atklāta, pieejama un tās darbība – pārskatāma. Tiesību uz informāciju īstenošanas rezultātā sabiedrība var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacījums, lai persona varētu īstenot savas tiesības šo informāciju izplatīt un paust par to (vai, ņemot to vērā) savu viedokli.
Oficiālā izdevēja sniegtos pakalpojumus savā ziņā var uzskatīt par publiskiem pakalpojumiem plašākā nozīmē (publisko pakalpojumu sniegšana ir materiālu vai nemateriālu labumu piedāvāšana privātpersonām kultūras, izglītības, veselības aizsardzības, sociālajā, vides aizsardzības vai citā jomā, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu šo pakalpojumu saņemšanā). Lai arī, gramatiski tulkojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 87. pantu, varētu nonākt pie secinājuma, ka jebkāda veida publisko pakalpojumu sniegšana ir uzskatāma par valsts darbību privāto tiesību jomā, publiskie pakalpojumi pamatā tiek sniegti publisko tiesību formā.
Publiskie pakalpojumi var tikt sniegti caur trim dažādu tiesisko formu veidojumiem: 1) valsts pārvaldes iestādi; 2) publisko aģentūru; 3) komercsabiedrību. Publiskās personas kompetencē ir izvēlēties atbilstošāko formu, ņemot vērā konkrēto publisko pakalpojumu specifiku.
No juridiskā viedokļa pieļaujams gan tas, ka valsts konkrētā uzdevuma veikšanai izmanto valsts komercsabiedrību (šāds statuss oficiālajam izdevējam ir šobrīd un jau vairāk kā 30 gadus), gan tas, ka valsts šā uzdevuma īstenošanai izveido iestādi (tas, ko šobrīd ierosina valsts kapitāla daļu turētāja).
Izšķiršanās par labu vienam vai otram juridiskā statusa variantam ir atkarīga no lietderības (efektivitātes) apsvērumiem (kas ir primārais kritērijs).

2. Oficiālā izdevēja darbības efektivitāte atkarībā no juridiskās formas

Tieslietu ministrija ir izvērtējusi oficiālā izdevēja darbības efektivitāti atkarībā no juridiskās formas. Šāda nepieciešamība izrietēja arī no Pārvaldības likuma pārejas noteikumu 39. punktā noteiktā, ka nepieciešams atkārtoti vērtēt VSIA "Latvijas Vēstnesis" juridiskās formas atbilstību tai noteiktajām funkcijām, stratēģiskajiem mērķiem un uzdevumiem.
Oficiālajam izdevējam valsts kapitālsabiedrības statuss savulaik saglabāts, lai neradītu liekus riskus deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildē (tajā skaitā informācijas pieejamības kvalitātē). Oficiālā izdevēja darbība kapitālsabiedrības statusā šobrīd ir efektīva, taču ir konstatēti trūkumi, kas saistīti ar liekām darbībām saistībā ar valsts kapitāla daļu pārvaldību un turētāja pienākumiem (sīkāk skatīt anotācijas 7. sadaļu) un divu standartu grāmatvedības vešanu un budžeta plānošanu, kā arī pēc būtības  oficiālās publikācijas un ar to saistīto procesu nodrošināšana nebūtu vērtējama kā uzņēmējdarbības process.
Savukārt valsts aģentūras statuss šobrīd atzīstams kā neatbilstošs maksas pakalpojumu apjoma dēļ, kā arī valsts aģentūras budžeta apstiprināšanas un grozīšanas dēļ. Savulaik valsts aģentūras statuss tika izvēlēts, jo oficiālās publikācijas bija par maksu. Taču kopš 2021. gada 1. janvāra oficiālās publikācijas publicē bez maksas un to publicēšanas izmaksas sedz no valsts budžeta dotācijas, tāpēc no šādas juridiskās formas nācās atteikties un likums, kas to paredzēja nākotnes redzējumā tika grozīts.
Valsts pārvalde ir kļuvusi atsevišķos aspektos efektīvāka (piemēram, centralizēti atsevišķi atbalsta pakalpojumi), pārveides riski ir minimizēti un negatīvi neietekmēs deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildes efektivitāti, kas ir priekšnoteikums saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40. panta pirmajā daļā noteikto.


3. Valsts kapitāla daļu turētāja ierosinājums

Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja ierosina Ministru kabinetam pārveidot valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vēstnesis" par tieslietu ministra pārraudzībā esošu tiešās pārvaldes iestādi Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis", kas pildītu Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā oficiālajam izdevējam noteiktos valsts pārvaldes uzdevumus.

VSIA “Latvijas Vēstnesis” bilances rādītāji uz 31.12.2024.
 

Aktīvi	euro
Ilgtermiņa ieguldījumi	138 277
Apgrozāmie līdzekļi	1 120 013
Aktīvu kopsumma	1 258 290
Pasīvi
Pašu kapitāls	819 180
Kreditori	439 110
Pasīvu kopsumma	1 258 290

VSIA "Latvijas Vēstnesis" mantiskais un finanšu stāvoklis (saistības pret pašu kapitālu - koeficients 66 %) liecina, ka tā spēj segt apzināto kreditoru prasības. Kapitālsabiedrība tiktu pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi līdz 2026. gada 1. janvārim.
Plānots, ka iestādes darbības izmaksas tiks nodrošinātas Tieslietu ministrijas budžeta apakšprogrammas 09.07.00 "Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšana" ietvaros. Likumā "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" šajā apakšprogrammā ir paredzēts finansējums 2 250 932 euro.

4. Papildu informācija par turpmāko rīcību Oficiālā izdevēja darbības nepārtrauktības nodrošināšanai un nepieciešamiem Ministru kabineta lēmumiem:

4.1. Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos
Lai nodrošinātu pārveidi, nepieciešamas izmaiņas Oficiālo publikāciju un tiesiskā informācijas likumā un saistītajos normatīvajos aktos (saistītie tiesību aktu projekti norādīti anotācijas 4. sadaļā).
Izmaiņas saistītas ar šādiem aspektiem:
1. Oficiālā izdevēja nosaukuma maiņa un padotības forma - pārraudzība
Kontekstā ar noteiktajiem valsts pārvaldes uzdevumiem, kuru izpildē nodrošināma būtiska patstāvība informatīvā satura publiskošanā un veidošanā iestādei nosakāma padotības forma - pārraudzība. Tieslietu ministrija ir vadošā (augstākā) iestāde oficiālās publikācijas, tajā ietvertās informācijas sistematizācijas un tiesiskās informācijas pieejamības jomā, tad iestādes pārraudzība būtu nosakāma tieslietu ministram. Iestādes pārraudzību ministrs īstenos ar Tieslietu ministrijas starpniecību (tas tiks noteikts iestādes nolikumā). Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 7. panta 5.¹ daļā noteikto tiešajā pārvaldē institucionālo padotību īsteno pakļautības formā, ja likumā nav noteikts citādi. Tāpēc pārraudzības forma nosakāma likuma līmenī.
2. Žurnālam "Jurista Vārds" masu informācijas līdzekļa statuss
Skaidri nosakāms masu informācijas līdzekļa statuss (likums "Par presi un citiem masu informācijas līdzekļiem") žurnālam "Jurista Vārds", tādējādi nodrošinot sabiedrības tiesības uz vārda brīvību, kas ietver arī informācijas iegūšanu. Papildus nepieciešama arī žurnāla integrēšana iestādes struktūrā un noteikt redakcionālo neatkarību, izvairoties no valsts pārvaldes hierarhiskajām attiecībām žurnāla satura veidošanā un atbildībā par to.
3. Sabiedrības līdzdalība satura veidošanā
Tā kā tiesības uz informāciju ir balstītas uz sabiedrības vajadzībām, tiks noteikta pastāvīga sabiedrības līdzdalība satura virzienu veidošanā (žurnālam "Jurista Vārds" un portālam "Cilvēks. Valsts. Likums" (LVportals.lv)), veidojot iestādē konsultatīvas padomes.
4. Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšanas izmaksu segšanas avoti 
Oficiālās publikācijas un tiesiskās informācijas nodrošināšanas izmaksu segšanas avoti likumā noteikti kā kapitālsabiedrībai (privātpersonai) - valsts budžeta dotācija, kapitālsabiedrības pašu ieņēmumi no saimnieciskās darbības un citiem normatīvi paredzētiem finanšu avotiem. Tiešās pārvaldes iestādes darbība kā budžeta iestādei  pilnībā tiks finansēta no valsts budžeta saskaņā ar Likumu par budžetu un finanšu vadību. Tāpēc likumā vairs papildus īpaši nav jāparedz kā tiks segtas valsts pārvaldes uzdevumu izpildes izmaksas. Budžeta iestādes iespējamie ieņēmumi jau ir atrunāti Likumā par budžetu un finanšu vadību. Tā piemēram, tiek pieļauti ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, ja tie tiek paredzēti ārējos normatīvajos aktos, lai nodrošinātu sabiedrības vajadzību ievērošanu.
5. Maksas pakalpojumu cenrāža, maksāšanas kārtības un atvieglojumu noteikšana iestādes līmenī
Nepieciešams noteikt, ka maksu par Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 14. panta otrās daļas 4. un 7. punktā, 17. panta ceturtajā daļā un 18. panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu un pakalpojumu privāttiesisko attiecību ietvaros, maksāšanas kārtību un atvieglojumus nosaka Oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" vadītājs, vienlaikus ņemot vērā Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku (izņēmums no Likuma par budžetu un finanšu vadību). Tādējādi iestādes maksu par maksas pakalpojumiem neapstiprinātu Ministru kabinets un iestāde varēs operatīvi reaģēt uz cenas veidojošajiem apstākļiem (piemēram, pakalpojuma pieprasījumu). Vienlaikus iestāde ievēros arī Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumus Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" un Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumus Nr. 972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu".

4.2. Nepieciešamais Ministru kabineta lēmums par pārveides un nepārtrauktības izdevumiem
Tieslietu ministrijas budžetā nav ieplānoti pārveides izdevumi. Tāpēc nepieciešams Ministru kabineta lēmums, ka izdevumus, kas saistīti ar VSIA "Latvijas Vēstnesis" pārveidi par iestādi un Oficiālā izdevēja darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, tostarp neatliekamos ar Oficiālā izdevēja funkciju nepārtrauktību saistītos izdevumus (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas sistēmas pilnveides tehnoloģiskie u.c. pasākumi), 2025. gadā sedz no VSIA "Latvijas Vēstnesis" finanšu līdzekļiem, 2026. gadā - no Oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" finanšu līdzekļiem.
Pārveides izdevumos iekļaujas arī jaunveidojamās iestādes darbībai nepieciešamo telpu pielāgošanas, tehnoloģiskās infrastruktūras nodrošināšanas un nomas izdevumi. Tas pārsniegtu šobrīd kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces apstiprināto 2025. gada kapitālsabiedrības budžeta fiskālo telpu un neskatoties uz pašu finanšu līdzekļu pieejamību, grāmatvediski tiks fiksēti zaudējumi.
VSIA "Latvijas Vēstnesis" (kapitāla daļu turētāja Tieslietu ministrija) tiks pārveidota par tiešās pārvaldes iestādi līdz 2026. gada 1. janvārim. Plānots, ka pēc pārveides ar 2026. gada 1. janvāri tiešās pārvaldes iestāde Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" atradīsies telpās, ko nodrošina SIA "Tiesu namu aģentūra" (kapitāla daļu turētāja Tieslietu ministrija), nevis privāta iznomātāja telpās, kas darījis zināmu, ka telpas plāno atsavināt un attiecīgi tas rada neskaidrību par tālāku atrašanos šajās telpās, kas ir nepieļaujami kapitālsabiedrībai ar īpašām drošības prasībām. Lai nodrošinātu darbības nepārtrauktību, VSIA "Latvijas Vēstnesis" kā Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildītājs sadarbībā ar Tieslietu ministriju un SIA "Tiesu namu aģentūra" pārejas periodā no pārveides uzsākšanas līdz iestādes izveidei slēgs līgumu par SIA "Tiesu namu aģentūra" rīcībā esošo telpu nomu un to pielāgošanu un tehnoloģiskās infrastruktūras ierīkošanu Oficiālā izdevēja (iestādes) turpmākajām vajadzībām. Šim nolūkam nepieciešamie vienreizējie izdevumi 2025. gadā tiks segti no VSIA "Latvijas Vēstnesis" finanšu līdzekļiem.

4.3. Nepieciešamie Ministru kabineta lēmumi par kapitālsabiedrības finanšu līdzekļu atlikumu pārskaitīšanu iestādei
Saskaņā ar Pārvaldības likuma 163. panta ceturtajā daļā noteikto, pārveidojot VSIA "Latvijas Vēstnesis" par iestādi, viss kapitālsabiedrības īpašums pāriet izveidotajai iestādei, ja vien lēmumā par pārveidi nav noteikts citādi. Izveidotā iestāde Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" būs VSIA "Latvijas Vēstnesis" tiesību un pienākumu pārņēmēja.
Ievērojot minēto, Tieslietu ministrija kā VSIA "Latvijas Vēstnesis" kapitāla daļu turētāja nodrošinās, ka kapitālsabiedrības pārveides procesa noslēgumā tiek apzināti VSIA "Latvijas Vēstnesis" finanšu līdzekļi, kas atlikuši pēc kreditoru prasījumu apmierināšanas un citu pārveidei nepieciešamo izdevumu (ja tādi radīsies) segšanas, kā arī pēc tam, kad 2025. gada ietvaros tiks segti neatliekamie ar Oficiālā izdevēja funkciju nepārtrauktību saistītie izdevumi (Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas sistēmas - pilnveides tehnoloģiskie u.c. pasākumi).
VSIA "Latvijas Vēstnesis" konti komercbankās un Valsts kasē līdz ar izslēgšanu no komercreģistra tiks slēgti un Oficiālajam izdevējam "Latvijas Vēstnesis" konti Valsts kasē tiks izveidoti un atvērti pēc valsts budžeta finansēšanas plānu apstiprināšanas. Tā kā starp kapitālsabiedrības kontu (komercbankās un Valsts kasē) aizvēršanu un iestādes jauno kontu Valsts kasē izveidošanu veidojas laika posms, kurā jānodrošina VSIA "Latvijas Vēstnesis" atlikušo finanšu līdzekļu, kas uz likuma pamata pāriet iestādei, glabāšanu, tiks nodrošināts, ka VSIA "Latvijas Vēstnesis" līdz 2025. gada 30. decembrim pārskaitīs VSIA "Latvijas Vēstnesis" finanšu atlikumu uz Tieslietu ministrijas kontu Valsts kasē kā pašu ieņēmumus.
Tieslietu ministrija nodrošinās minēto finanšu līdzekļu izlietošanu Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likumā Oficiālajam izdevējam noteikto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei un pārskaitīšanu uz iestādes kontu Valsts kasē. Šie uzkrājumi 2026. gadā izmantojami attīstības projektiem Oficiālā izdevēja funkciju nodrošināšanai.

4.4. Informācija par kapitālsabiedrības pagaidu valdes locekļa darbības turpināšanu līdz kapitālsabiedrības izslēgšanai no komercreģistra
No 2024. gada 1. septembra VSIA "Latvijas Vēstnesis" ir iecelts pagaidu valdes loceklis. Pārvaldības likuma 31. panta devītā daļa noteic, ka Pārvaldības likuma 31. panta astotās daļas 2. punktā noteiktajā kārtībā ievēlētā persona amata pienākumus pilda līdz brīdim, kad šajā pantā noteiktajā nominēšanas kārtībā valsts kapitāla daļu turētājs amatā ievēlē viņu vai citu kandidātu. Šis termiņš nevar būt ilgāks par vienu gadu. Tā kā ir uzsākts VSIA "Latvijas Vēstnesis" pārveides par tiešās pārvaldes iestādi process, kas paredz arī tiešās pārvaldes iestādes Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" vadītāja atlasi un iecelšanu, nebūtu lietderīgi uzsākt un īstenot VSIA "Latvijas Vēstnesis" valdes locekļa nominācijas procesu uz pilnvaru laiku no 2025. gada 1. septembra līdz 31. decembrim, līdz ar to esošais pagaidu valdes loceklis turpinās pildīt pienākumus līdz VSIA "Latvijas Vēstnesis" izslēgšanai no komercreģistra.

4.5. Citi pasākumi - saistību un kreditoru apzināšana, inventarizācija, grāmatvedības pārcelšana un telpu maiņa 
Veicams apjomīgs darbs, kas saistīts ar ilgstošā periodā (kopš 2015. gada) uzkrāto kreditoru identificēšanu un saistību apzināšanu, kā arī izaicinājumi, kas saistīti vienlaicīgi ar pārveidi realizēt gan pārcelšanās procesu, gan visas kapitālsabiedrības mantas apzināšanu un pilna grāmatvedības procesa administrēšanas pārcelšana uz Valsts kasi no 2026. gada 1. janvāra.

Nē

Iestāde būs kapitālsabiedrības tiesību un pienākumu pārņēmēja, kā arī pamatuzdevumu apjoms paliek nemainīgs. Tāpēc saskaņā ar Pārvaldības likuma 164. pantu divu mēnešu laikā pēc iestādes darba sākuma rakstveidā paziņos attiecīgajam darbiniekam (amatpersonai) par grozījumiem darba līgumā, ievērojot Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā noteikto. Ja darbinieks pēc paziņojuma saņemšanas nepiekritīs noteiktajiem grozījumiem darba līgumā vai mēneša laikā nesniegs atbildi, vadītājs ar darbinieku izbeigs darba tiesiskās attiecības. Savukārt attiecībā uz ierēdņu amatiem valsts pārvaldes iestādes vadītājs divu mēnešu laikā pēc iestādes darba sākuma noteiks Valsts civildienesta likumā paredzētajā kārtībā valsts civildienesta ierēdņu amatus iestādē un darbiniekam, kurš iestādē ieņem amatu, kas ir noteikts kā ierēdņa amats, rakstveidā paziņos par amata statusa maiņu un brīdinās viņu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu un valsts civildienesta attiecību uzsākšanu. Ja darbinieks pēc  paziņojuma saņemšanas nepiekritīs ieņemt ierēdņa amatu vai mēneša laikā nesniegs atbildi un iestāde nevarēs piedāvāt viņam citu amatu, kas nav ierēdņa amats, vai viņš nepiekritīs ieņemt citu piedāvāto amatu, vadītājs ar darbinieku izbeigs darba tiesiskās attiecības. Darbinieku, kurš pēc paziņojuma saņemšanas piekritīs ieņemt ierēdņa amatu un atbildīs Valsts civildienesta likuma 7. pantā noteiktajām obligātajām prasībām, iecels ierēdņa amatā un piešķirs viņam ierēdņa statusu. Tāpat ierēdņiem turpmāk būs jāievēro likums "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" (t.sk. amata savienošanas ierobežojumus un pienākumu iesniegt valsts amatpersonas deklarāciju stājoties un atstājot amatu un kārtējo par iepriekšējo gadu). 
Kapitālsabiedrības pagaidu valdes locekļa pilnvaras beigsies līdz ar kapitālsabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Viņam būs tiesības pieteikties uz vakanto iestādes vadītāja amatu.
Pēc būtības darba organizācija tiks turpināta īstenot tādējādi, lai tiktu nepārtraukti nodrošinātas veikt noteiktās funkcijas. Valdes funkcijas pārņems iestādes vadītājs.
Ietekme uz pakalpojumu saņēmēju fizisku personu ir līdzīga kā juridiskai personai, tāpēc aicinām skatīt zemāk.

Kapitālsabiedrības kreditori tiks apzināti un viņu prasījumi apmierināti saskaņā ar Pārvaldības likuma 162. pantā noteikto. Proti, lēmumu par kapitālsabiedrības pārveides uzsākšanu publicēs oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un rakstveidā paziņos visiem zināmajiem kapitālsabiedrības kreditoriem. Paziņojumā sabiedrības nezināmie kreditori tiks uzaicināti pieteikt savus prasījumus divu mēnešu laikā pēc paziņojuma publicēšanas (publikācija oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis"). Prasījumā norādāms prasījuma saturs, pamats un apmērs, un tam pievienojami prasījumu pamatojošie dokumenti. Kapitālsabiedrības nezināmie kreditori, kas nav pieteikuši savu prasījumu likumā noteiktajā kārtībā, pēc kapitālsabiedrības pārveides par iestādi zaudēs tiesības prasīt, lai publiska persona izpilda saistības. 
Iestāde būs kapitālsabiedrības tiesību un pienākumu pārņēmēja tāpēc dēļ pārveides būtiskām izmaiņām attiecībās ar pakalpojumu sniedzējiem un informācijas iesniedzējiem nebūtu jābūt (iestādes rekvizītu un pakalpojumu sniegšanas adreses maiņa). Attiecībā uz saziņas kanālu un rekvizītu izmaiņām - atbalsta pakalpojumu sniedzēji (piem., līgumpartneri) un pakalpojumu saņēmēji (piem., klienti) tiks apziņoti (atbilstoši sadarbības formātam), kā arī informācija par juridiskā statusa maiņu tiks iekļauta publiskajās saziņas vietnēs un šādi arī citi informācijas iesniedzēji uzzinās par statusa izmaiņām, rekvizītu izmaiņām u.tml. 
Plānots, ka turpmāk iestādes pakalpojumu saņēmējiem saistošo maksu par Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 14. panta otrās daļas 4. un 7. punktā, 17. panta ceturtajā daļā un 18. panta pirmajā daļā minēto pakalpojumu un pakalpojumu privāttiesisko attiecību ietvaros, maksāšanas kārtību un atvieglojumus noteiks Oficiālā izdevēja "Latvijas Vēstnesis" vadītājs, vienlaikus ņemot vērā Ministru kabineta noteikto kārtību, kādā plānojami un uzskaitāmi ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un ar šo pakalpojumu sniegšanu saistītie izdevumi, kā arī maksas pakalpojumu izcenojumu noteikšanas metodiku. Šo risinājumu vēl nepieciešams nostiprināt likumā. Vienlaikus iestāde ievēros arī Ministru kabineta 2006. gada 21. novembra noteikumus Nr. 940 "Noteikumi par informācijas sniegšanas maksas pakalpojumiem" un Ministru kabineta 2010. gada 12. oktobra noteikumus Nr. 972 "Noteikumi par kārtību, kā veicami maksājumi valsts budžetā un tie atzīstami par saņemtiem, un prasībām tiešsaistes maksājumu pakalpojumu izmantošanai norēķinos ar valsts budžetu".

Nē

Nē

Nē

Nē

Nav.