24-TA-2387: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Administratīvā sloga samazināšanai meža nozarē.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumos Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi"" (turpmāk – noteikumu projekts) mērķis ir samazināt administratīvo slogu meža nozarē, ievērojot principu, lai normatīvajos aktos noteiktās prasības valsts pārvaldes pakalpojumu saņemšanai pakalpojuma saņēmējam būtu ātrāk, ērtāk un vienkāršāk izpildāmas.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
2023. gada 15. septembra Deklarācijas par Evikas Siliņas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 35. punktā noteikts: "Mazināsim birokrātiju un valsts pārvaldi padarīsim elastīgāku, vairāk uzticēsimies uzņēmēju, iedzīvotāju un pašvaldību spējai vadīties pēc pašdeklarācijas principa un dosim iespēju veidot standartizāciju nozarēs."
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai mazinātu administratīvo slogu.
Par administratīvām izmaksām ir uzskatāmas tādas izmaksas, kas veidojas, pildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valsts vai pašvaldības iestādēm vai trešajām personām, turklāt informācijas sniegšanas prasības šajā kontekstā ir jāuztver plaši, ņemot vērā visas izmaksas, kas saistītas ar informācijas iegūšanu, uzturēšanu un iesniegšanu, kā arī novērtējumiem, kas nepieciešami, lai sniegtu informāciju. Par administratīvajām izmaksām uzskatāmas arī izmaksas gaidīšanas dēļ.
Meža inventarizācijas jomā lielāko administratīvo slogu rada Meža likuma 29. panta norma, kurā noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Turpat ir noteikts meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu (iesniegt pārskatu) par iepriekšējā kalendāra gadā īstenoto mežsaimniecisko darbību.
Likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt meža inventarizācijas saturu un kārtību (Meža likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkts) un pārskata saturu un iesniegšanas kārtību (Meža likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts).
Saglabājot nemainīgu Meža likuma 29. panta normu, kurā noteikts informācijas iesniegšanas pienākums, pastāv iespēja mazināt administratīvo slogu, vienkāršojot meža inventarizācijas saturu un informācijas ievākšanas un iesniegšanas kārtību. Lai samazinātu ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 384) radīto administratīvo slogu meža inventarizācijas jomā, jāizvērtē iesniedzamās informācijas (meža inventarizācijas un pārskata) saturs un kārtība, proti, saistībā ar šiem abiem informācijas sniegšanas pienākumiem saturā jāparedz, ka ir ievācami tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmuma pieņemšanai. Lai datu iegūšanai patērētu pēc iespējas mazāk laika un līdzekļu, dati ievācami tik precīzi, cik nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Normu iepriekšējā redakcija veidota laikā, kad nebija pieejams tehnoloģiskais risinājums datu ieguvei, bet patlaban datus var iegūt ar alternatīvām metodēm. Tas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm nekā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Atsevišķu meža inventarizācijas parametru, piemēram, augstuma, caurmēra un šķērslaukuma, automātiska iegūšana no tālizpētes datiem un šādi iegūto parametru izmantošana valsts pārvaldes vajadzībām ievērojami samazinātu lēmumu pieņemšanas laiku, piemēram, reģistrējot datus Meža valsts reģistrā vai pieņemot lēmumu par apliecinājuma izsniegšanu. Tāpat tas dod iespēju novērst cilvēciskas kļūdas.
Meža valsts reģistrā informācija par mežu tiek iegūta vairākos veidos – ar meža inventarizāciju, ar pārskatiem, no Valsts meža dienesta reģistrētās informācijas, kā arī ar ikgadēju datu aktualizāciju, izmantojot aktualizācijas algoritmus. Tālizpētes tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunas iespējas ar mežu saistītās informācijas iegūšanai, tā atvieglojot lēmuma pieņemšanu vai datu ievākšanu. Izmantojot tālizpētes datus, var iegūt mežaudzi raksturojošus rādītājus un risinājumus, kas izmantojami meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanai.
Ir skaidrs, ka attālās izpētes tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu instrumentu meža datu iegūšanā un to izmantošanā meža apsaimniekošanas plānošanas procesos, tostarp meža inventarizācijas pamatrādītāju noteikšanā. Valstis ar spēcīgu mežsaimniecības sektoru un ekonomiku (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda) veicina attālās izpētes datu integrēšanu, lai uzlabotu meža resursu pārvaldību un padarītu to efektīvāku.
Jauns normatīvais regulējums rada vietu un vidi, lai veicinātu jaunu meža inventarizācijas un meža datu uzturēšanas un aktualizēšanas pakalpojumu un izstrādājumu attīstību.
Attālās izpētes dati ir saistīti arī ar digitālo risinājumu, rīku un algoritmu attīstību, un tas savukārt liek sadarboties dažādiem zinātniskajiem institūtiem un ražošanas sektoram. Aktuāli ir identificēt un analizēt galvenās problēmas, kuras attālās izpētes pētniecība varētu atrisināt tuvākajā nākotnē, lai veicinātu attālināti iegūtu datu akceptēšanu, piemērotību un integrāciju meža pārvaldības procesos un normatīvajā regulējumā. Jāpiebilst gan, ka šo tehnoloģiju ieviešanas temps un integrācijas pakāpe operatīvajās meža inventarizācijas un monitoringa sistēmās ir atkarīga arī no valsts iestāžu un organizāciju nozīmes, izpratnes, iesaistes un virzības. Lietotāju iesaistes veicināšana un tehnoloģiju pieņemšana ir laikietilpīga, tādēļ šie jautājumi ir īpaši svarīgi.
Arī meža politikas veidošanas galvenie kritēriji ietver ilgtspējīgas attīstības veidošanu un ar datiem pamatotas pieejas īstenošanu un attīstību.
Informācija par citu valstu pieredzi:
a) zinātniskais raksts – https://academic.oup.com/forestry/article/97/1/11/7159227 (sk. 1. tabulu);
b) Zviedrijas pieredze – https://www.skogsstyrelsen.se/en/e-tjanster-och-kartor/karttjanster/forest-attribute-maps-and-laser-scanning/?utm_source=chatgpt.com (papildus materiāli – Related Pages), karšu lietotņu piemēri: Se example in map application - Volumes.
Ar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas 2024. gada 27. marta lēmumu Zemkopības ministrijai uzdots pārskatīt prasības meža nozari regulējošajos normatīvajos aktos, lai mazinātu administratīvo slogu.
Par administratīvām izmaksām ir uzskatāmas tādas izmaksas, kas veidojas, pildot tiesību aktos noteiktās obligātās prasības sniegt informāciju valsts vai pašvaldības iestādēm vai trešajām personām, turklāt informācijas sniegšanas prasības šajā kontekstā ir jāuztver plaši, ņemot vērā visas izmaksas, kas saistītas ar informācijas iegūšanu, uzturēšanu un iesniegšanu, kā arī novērtējumiem, kas nepieciešami, lai sniegtu informāciju. Par administratīvajām izmaksām uzskatāmas arī izmaksas gaidīšanas dēļ.
Meža inventarizācijas jomā lielāko administratīvo slogu rada Meža likuma 29. panta norma, kurā noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Turpat ir noteikts meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākums katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu (iesniegt pārskatu) par iepriekšējā kalendāra gadā īstenoto mežsaimniecisko darbību.
Likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt meža inventarizācijas saturu un kārtību (Meža likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkts) un pārskata saturu un iesniegšanas kārtību (Meža likuma 34. panta pirmās daļas 3. punkts).
Saglabājot nemainīgu Meža likuma 29. panta normu, kurā noteikts informācijas iesniegšanas pienākums, pastāv iespēja mazināt administratīvo slogu, vienkāršojot meža inventarizācijas saturu un informācijas ievākšanas un iesniegšanas kārtību. Lai samazinātu ar Ministru kabineta 2016. gada 21. jūnija noteikumiem Nr. 384 "Meža inventarizācijas un Meža valsts reģistra informācijas aprites noteikumi" (turpmāk – noteikumi Nr. 384) radīto administratīvo slogu meža inventarizācijas jomā, jāizvērtē iesniedzamās informācijas (meža inventarizācijas un pārskata) saturs un kārtība, proti, saistībā ar šiem abiem informācijas sniegšanas pienākumiem saturā jāparedz, ka ir ievācami tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmuma pieņemšanai. Lai datu iegūšanai patērētu pēc iespējas mazāk laika un līdzekļu, dati ievācami tik precīzi, cik nepieciešams lēmuma pieņemšanai.
Normu iepriekšējā redakcija veidota laikā, kad nebija pieejams tehnoloģiskais risinājums datu ieguvei, bet patlaban datus var iegūt ar alternatīvām metodēm. Tas veicinātu tālizpētes datu izmantošanu un valsts pārvaldei nepieciešamās informācijas iegūšanu nevis no meža īpašnieka un par meža īpašnieka līdzekļiem, bet pašai valsts pārvaldei ar daudz lētākām metodēm nekā meža inventarizācija ar datu uzmērīšanu dabā.
Atsevišķu meža inventarizācijas parametru, piemēram, augstuma, caurmēra un šķērslaukuma, automātiska iegūšana no tālizpētes datiem un šādi iegūto parametru izmantošana valsts pārvaldes vajadzībām ievērojami samazinātu lēmumu pieņemšanas laiku, piemēram, reģistrējot datus Meža valsts reģistrā vai pieņemot lēmumu par apliecinājuma izsniegšanu. Tāpat tas dod iespēju novērst cilvēciskas kļūdas.
Meža valsts reģistrā informācija par mežu tiek iegūta vairākos veidos – ar meža inventarizāciju, ar pārskatiem, no Valsts meža dienesta reģistrētās informācijas, kā arī ar ikgadēju datu aktualizāciju, izmantojot aktualizācijas algoritmus. Tālizpētes tehnoloģiju attīstība ir radījusi jaunas iespējas ar mežu saistītās informācijas iegūšanai, tā atvieglojot lēmuma pieņemšanu vai datu ievākšanu. Izmantojot tālizpētes datus, var iegūt mežaudzi raksturojošus rādītājus un risinājumus, kas izmantojami meža apsaimniekošanas lēmumu pieņemšanai.
Ir skaidrs, ka attālās izpētes tehnoloģijas ir kļuvušas par neatņemamu instrumentu meža datu iegūšanā un to izmantošanā meža apsaimniekošanas plānošanas procesos, tostarp meža inventarizācijas pamatrādītāju noteikšanā. Valstis ar spēcīgu mežsaimniecības sektoru un ekonomiku (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Kanāda) veicina attālās izpētes datu integrēšanu, lai uzlabotu meža resursu pārvaldību un padarītu to efektīvāku.
Jauns normatīvais regulējums rada vietu un vidi, lai veicinātu jaunu meža inventarizācijas un meža datu uzturēšanas un aktualizēšanas pakalpojumu un izstrādājumu attīstību.
Attālās izpētes dati ir saistīti arī ar digitālo risinājumu, rīku un algoritmu attīstību, un tas savukārt liek sadarboties dažādiem zinātniskajiem institūtiem un ražošanas sektoram. Aktuāli ir identificēt un analizēt galvenās problēmas, kuras attālās izpētes pētniecība varētu atrisināt tuvākajā nākotnē, lai veicinātu attālināti iegūtu datu akceptēšanu, piemērotību un integrāciju meža pārvaldības procesos un normatīvajā regulējumā. Jāpiebilst gan, ka šo tehnoloģiju ieviešanas temps un integrācijas pakāpe operatīvajās meža inventarizācijas un monitoringa sistēmās ir atkarīga arī no valsts iestāžu un organizāciju nozīmes, izpratnes, iesaistes un virzības. Lietotāju iesaistes veicināšana un tehnoloģiju pieņemšana ir laikietilpīga, tādēļ šie jautājumi ir īpaši svarīgi.
Arī meža politikas veidošanas galvenie kritēriji ietver ilgtspējīgas attīstības veidošanu un ar datiem pamatotas pieejas īstenošanu un attīstību.
Informācija par citu valstu pieredzi:
a) zinātniskais raksts – https://academic.oup.com/forestry/article/97/1/11/7159227 (sk. 1. tabulu);
b) Zviedrijas pieredze – https://www.skogsstyrelsen.se/en/e-tjanster-och-kartor/karttjanster/forest-attribute-maps-and-laser-scanning/?utm_source=chatgpt.com (papildus materiāli – Related Pages), karšu lietotņu piemēri: Se example in map application - Volumes.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 384 2.2. apakšpunkta redakcija paredz, ka meža inventarizācijas veicējs, lai uzsāktu meža inventarizāciju, izmanto no īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saņemtu aktuālo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto zemes vienības plānu. Plāna pieprasīšana no zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja neatbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta astotās daļas prasībām, proti, Valsts pārvaldi organizē pēc iespējas ērti un pieejami privātpersonai. Ja informācija, kas nepieciešama tāda pārvaldes lēmuma pieņemšanai, kurš regulē publiski tiesiskās attiecības ar privātpersonu, ir citas institūcijas rīcībā, iestāde to iegūst pati, nevis pieprasa no privātpersonas. Tāpēc noteikumu Nr. 384 2.2. apakšpunktā jāsvītro vārdi "no īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saņemtu". Tas neizslēdz iespēju, ka meža inventarizācijas veicējs var izmantot no zemes īpašnieka saņemtu aktuālo plānu, ja zemes īpašnieka rīcībā tāds ir (jo zemes īpašnieks plānu no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas var iegūt bez maksas, bet meža inventarizācijas veicējam tas ir maksas pakalpojums).
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 384 2.2. apakšpunktā svītroti vārdi "no īpašnieka vai tiesiskā valdītāja saņemtu".
Problēmas apraksts
Noteikumu Nr. 384 22. punktā ir noteiktas meža inventarizācijā saglabājamās Meža valsts reģistrā reģistrētās pazīmes. Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā" VI nodaļā "Koku ciršanas kārtība izlases cirtē" ir noteiktas izlases cirtes izpildes prasības, tostarp visā mežaudzē saglabājamais šķērslaukums, kas jāievēro līdz izlases cirtes pabeigšanai. Tā kā izlases cirtes izpildes laiks atsevišķām koku sugām var būt ļoti ilgs – pat 20 un vairāk gadu, ir nepieciešams noteikt, lai mežaudze, kurā uzsākta izlases cirte, būtu identificējama līdz izlases cirtes pabeigšanai, tāpēc noteikumu 22. punkts jāpapildina ar saglabājamo pazīmi par izlases cirtes izpildi. Vienlaikus jānoteic, ka tad, ja nogabalam ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi, nogabals saglabājams ģeogrāfiski kā iesākta cirsma, proti, tas tiek saglabāts tajā pašā vietā un tādā pašā platībā. Platības pieļaujamā novirze gan meža inventarizācijā, gan cirsmu plānošanā ir paredzēta atbilstoši 1. tabulai (n = 0,25 x √(S)). Nogabala saglabāšana ir svarīga, lai administrētu izlases cirtes. Šāda pieeja rada normatīvo bāzi dažāda vecuma mežaudžu veidošanai.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 384 22. punkts papildināts ar 22.11. apakšpunktu, nosakot saglabājamo pazīmi par izlases cirtes izpildi. Noteikumi Nr. 384 papildināti arī ar 6.1 punktu, nosakot, ka tad, kad nogabalam ir reģistrēta pazīme par izlases cirtes izpildi, nemaina nogabala novietojumu, konfigurāciju (ģeometriju), mežaudzē esošos atvērumus neizdala kā jaunus nogabalus un nogabalu nesadala tādu noteikumu Nr. 384 3. pielikuma 1. tabulā noteikto parametru dēļ, kurus ievērojot nogabals būtu izdalāms, ja pazīmes par izlases cirtes izpildi nebūtu. Tā kā nogabala izdalīšanu atšķirīgu mežaudzi raksturojošu rādītāju (piemēram, atšķirīga sugu sastāva, vecuma, bonitātes, meža tipa) dēļ paredz noteikumu Nr. 384 6.2. apakšpunkts, tad noteikumu projektā paredzētajā 6.1 punktā dota atsauce, ka nogabalu nesadala saskaņā ar noteikumu Nr. 384 6.2. apakšpunktu. Savukārt mežaudzes raksturojošos rādītājus meža inventarizācijas veicējs nosaka visam nogabalam kopumā, neizdalot atsevišķas atšķirīgās platības. Ja kādā daļā no nogabala ir atšķirīgs sugu sastāvs, vecums, bonitāte, meža tips vai cits mežaudzi raksturojošais rādītājs, meža inventarizācijas veicējs nosaka mežaudzei vidējo rādītāju un vadās pēc tā, kāds meža tips nogabalā dominē un saglabā visu nogabalu kā vienu veselu vienību, to nesadalot kādā atsevišķā nogabala daļā notikušu biotisko vai abiotisko pārmaiņu dēļ.
Problēmas apraksts
Spēkā esošo noteikumu Nr. 384 24. punkts noteic, ka Valsts meža dienests iestādes tīmekļvietnē www.vmd.gov.lv publicē meža inventarizācijas datu sagatavošanas nosacījumus (klasifikatorus, struktūras, formātus), eksportējamo datņu struktūru un ar Zemkopības ministriju saskaņotu kārtību un algoritmus mežaudzes sekundāro parametru aprēķināšanai un ikgadējai aktualizācijai. Lai Meža valsts reģistra datu aktualizācijai varētu izmantot tālizpētes datus, nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 384 24. punktu.
Risinājuma apraksts
Papildināts noteikumu Nr. 384 24. punkts, paredzot, ka Meža valsts reģistra datu aktualizācijai var izmantot tālizpētes datus. Attiecīgi ir precizēts arī 38.2. apakšpunkts. Ar grozījumiem tālizpētes datu izmantošana netiek noteikta kā pienākums, bet tiek dota iespēja izmantot tālizpētes datus Meža valsts reģistra datu aktualizēšanai.
Problēmas apraksts
Meža likuma 29. pantā meža īpašniekam ir noteikts pienākums iesniegt gan meža inventarizācijas datus, gan pārskatu par iepriekšējā kalendāra gadā notikušo mežsaimniecisko darbību. Izvērtējot meža inventarizācijas un pārskatu saturu un sniegšanas kārtību, secināms, ka veidojas situācijas, kad par vienu un to pašu mežaudzi ir jāiesniedz gan dati, gan pārskats. Lai samazinātu dubultas informācijas sniegšanas prasību, situācijās, kad meža nogabala raksturošanai nav nepieciešamas specifiskas zināšanas (pēc koku ciršanas izveidojies izcirtums, atjaunota mežaudze), meža īpašnieka iesniegtais pārskats par koku ciršanu un pārskats par meža atjaunošanu būtu pielīdzināms meža inventarizācijas datiem. Patlaban spēkā esošo noteikumu Nr. 384 59. punkts noteic, ka pārskats par meža ieaudzēšanu ir pielīdzināms meža inventarizācijas datiem. Norma darbojas kopš 2016. gada un nav pasliktinājusi Meža valsts reģistra datu kvalitāti. To nodrošina noteikumu Nr. 384 4. pielikuma 1. tabulas 3.2.1. un 3.3.1. apakšpunkts, kuros noteikts, ka lapu kokiem, kas nav vecāki par 10 gadiem, un skuju kokiem, kas nav vecāki par 20 gadiem, gan koku augstumu, gan caurmēru reģistrē automātiski atbilstoši klasifikatoram, proti, Meža valsts reģistrs pats ģenerē šos datus saskaņā ar noteikumu Nr. 384 4. pielikuma 4. un 5. tabulu. Arī noteikumu Nr. 384 57. punktā minētais pārskats par meža atjaunošanu satur informāciju par lapu kokiem, kas nav vecāki par 10 gadiem, un skuju kokiem, kas nav vecāki par 20 gadiem, tāpēc arī meža atjaunošanas pārskats pielīdzināms meža inventarizācijas datiem.
Tad, kad pēc koku ciršanas neveidojas izcirtums (mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma), lai iesniegto pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, pēc koku ciršanas palikušajai mežaudzei ir nepieciešams noteikt to raksturojošos pamatrādītājus – augstumu, caurmēru, šķērslaukumu. Lai to noteiktu, vajadzīgas specifiskas zināšanas. Meža likuma 29. panta piektā daļa noteic, ka meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta, tāpēc nepieciešams paredzēt, ka tad, ja pārskats par koku ciršanu vai jaunaudžu kopšanu tiek iesniegts par mežaudzi, kuras šķērslaukums nav samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, lai pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, to sagatavo sertificēts meža inventarizācijas veicējs. Tādējādi meža īpašniekam tiek dota izvēle, proti, viņš var iesniegt vienkāršotu pārskatu, nenosakot palikušās mežaudzes raksturojošos rādītājus, un tad šis pārskats netiks pielīdzināts meža inventarizācijas datiem, vai lūgt sertificētu meža inventarizācijas veicēju noteikt palikušās mežaudzes raksturojošos rādītājus, un tad šādi meža inventarizācijas veicēja aizpildīts pārskats tiks pielīdzināts meža inventarizācijas datiem.
Paredzētais grozījums ne tikai samazinās administratīvo slogu informācijas iegūšanai par mežu (par mežaudzi nebūs jāiesniedz informācija divreiz – pārskats un meža inventarizācijas dati), bet arī uzlabos Meža valsts reģistra datu kvalitāti, proti, tiks reģistrēti dati par mežaudzi pēc kopšanas cirtes, tostarp, jaunaudžu kopšanas, un tos noteiks sertificēts meža inventarizācijas veicējs.
Tad, kad pēc koku ciršanas neveidojas izcirtums (mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma), lai iesniegto pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, pēc koku ciršanas palikušajai mežaudzei ir nepieciešams noteikt to raksturojošos pamatrādītājus – augstumu, caurmēru, šķērslaukumu. Lai to noteiktu, vajadzīgas specifiskas zināšanas. Meža likuma 29. panta piektā daļa noteic, ka meža inventarizāciju veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta, tāpēc nepieciešams paredzēt, ka tad, ja pārskats par koku ciršanu vai jaunaudžu kopšanu tiek iesniegts par mežaudzi, kuras šķērslaukums nav samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, lai pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, to sagatavo sertificēts meža inventarizācijas veicējs. Tādējādi meža īpašniekam tiek dota izvēle, proti, viņš var iesniegt vienkāršotu pārskatu, nenosakot palikušās mežaudzes raksturojošos rādītājus, un tad šis pārskats netiks pielīdzināts meža inventarizācijas datiem, vai lūgt sertificētu meža inventarizācijas veicēju noteikt palikušās mežaudzes raksturojošos rādītājus, un tad šādi meža inventarizācijas veicēja aizpildīts pārskats tiks pielīdzināts meža inventarizācijas datiem.
Paredzētais grozījums ne tikai samazinās administratīvo slogu informācijas iegūšanai par mežu (par mežaudzi nebūs jāiesniedz informācija divreiz – pārskats un meža inventarizācijas dati), bet arī uzlabos Meža valsts reģistra datu kvalitāti, proti, tiks reģistrēti dati par mežaudzi pēc kopšanas cirtes, tostarp, jaunaudžu kopšanas, un tos noteiks sertificēts meža inventarizācijas veicējs.
Risinājuma apraksts
Paredzēts grozījums noteikumu Nr. 384 59. punktā, papildinot to ar normu, ka arī pārskats par meža atjaunošanu un pārskats par koku ciršanu, kad pēc cirtes mežaudzes šķērslaukums samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, pielīdzināms meža inventarizācijas datiem. Lai nepasliktinātu Meža valsts reģistra datu kvalitāti, paredzēts, ka tad, ja pārskats tiek iesniegts par koku ciršanu un ar koku ciršanu mežaudzes šķērslaukums netiek samazināts zem kritiskā šķērslaukuma, tostarp pārskats par jaunaudžu kopšanu, un pēc cirtes palikušajai mežaudzei ir noteikts augstums, šķērslaukums un caurmērs, lai pārskatu pielīdzinātu meža inventarizācijas datiem, pārskatu sagatavo sertificēts meža inventarizācijas veicējs.
Problēmas apraksts
Likums "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (stājies spēkā 2025. gada 18. martā) nosaka tiesisko regulējumu Eiropas Zemes atskaites sistēmas jeb "LKS-2020" un Starptautiskās Zemes gravimetriskās sistēmas ieviešanai. Ministru kabineta 2024. gada 22. oktobra sēdes protokola Nr. 45 1.§ "Likumprojekts "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā"" 4. punktā visām ministrijām uzdots nepieciešamos grozījumus nozares normatīvajos aktos, ņemot vērā grozījumus Ģeotelpiskās informācijas likumā, sagatavot kopā ar citiem (būtiskiem) grozījumiem šajos normatīvajos aktos.
Noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunkts noteic, ka meža zemes plāns elektroniskā veidā sagatavojams Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM). Ievērojot likumu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (stājies spēkā 2025. gada 18. martā), jāizdara grozījums noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunktā, paredzot, ka meža zemes plāns sagatavojams Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020".
Noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunkts noteic, ka meža zemes plāns elektroniskā veidā sagatavojams Latvijas 1992. gada ģeodēzisko koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (LKS-92 TM). Ievērojot likumu "Grozījumi Ģeotelpiskās informācijas likumā" (stājies spēkā 2025. gada 18. martā), jāizdara grozījums noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunktā, paredzot, ka meža zemes plāns sagatavojams Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020".
Risinājuma apraksts
Ar grozījumu noteikumu Nr. 384 21.1. apakšpunktā noteikts, ka meža zemes plāns sagatavojams Eiropas Zemes atskaites sistēmā jeb "LKS-2020".
Problēmas apraksts
Likumā "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 12. janvārī, noteikta iesniegumu iesniegšanas un Valsts meža dienesta izdoto administratīvo aktu paziņošanas kārtība Valsts meža dienestā, proti, strukturētu datu veidā, izmantojot Meža valsts reģistrā izveidotu tiešsaistes pakalpojumu. Tā pārejas noteikumu 6. punktā paredzēts, ka līdz 2026. gada 31. decembrim personai ir tiesības iesniegt iesniegumu un saņemt administratīvo aktu tiešsaistē Meža valsts reģistrā vai izvēlēties citu normatīvajos aktos noteiktu iesnieguma iesniegšanas un administratīvā akta saņemšanas veidu. Administratīvā procesa likums, Dokumentu juridiskā spēka likums un Paziņošanas likums elektronisko saziņu paredz tikai kā papildiespēju, vienlaikus nosakot, ka citāda kārtība var būt noteikta speciālā likumā. Valsts meža dienesta likums šajā gadījumā ir speciālais likums.
Patlaban noteikumu Nr. 384 30.2. apakšpunktā un 41. un 52. punktā ir noteikts, ka lēmumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt noteikumu Nr. 384 51. punktā ir noteikta kārtība, kādā iesniedzami pārskati par īstenoto mežsaimniecisko darbību. Lai saskaņotu noteikumu Nr. 384 normas ar Valsts meža dienesta likumā noteikto, jāizdara grozījumi noteikumu Nr. 384 30.2. apakšpunktā, kā arī 41., 51. un 52. punktā.
Patlaban noteikumu Nr. 384 30.2. apakšpunktā un 41. un 52. punktā ir noteikts, ka lēmumu meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam paziņo Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā. Savukārt noteikumu Nr. 384 51. punktā ir noteikta kārtība, kādā iesniedzami pārskati par īstenoto mežsaimniecisko darbību. Lai saskaņotu noteikumu Nr. 384 normas ar Valsts meža dienesta likumā noteikto, jāizdara grozījumi noteikumu Nr. 384 30.2. apakšpunktā, kā arī 41., 51. un 52. punktā.
Risinājuma apraksts
Paredzēti grozījumi noteikumu Nr. 384 30.2. apakšpunktā un 41. un 52. punktā, nosakot, ka lēmumu par meža inventarizācijas datu reģistrācijas atteikumu, lēmumu par izmaiņu izdarīšanu Meža valsts reģistra datos un lēmumu par atteikšanos pievienot pārskatā minēto informāciju Meža valsts reģistram meža īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam paziņo Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā. Noteikumu Nr. 384 51. punktā noteikts, ka pārskatus par īstenoto mežsaimniecisko darbību Valsts meža dienestā var iesniegt Valsts meža dienesta likumā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Spēkā esošo noteikumu Nr. 384 31., 41. un 52. punktā ir noteikts, ka Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt Valsts meža dienesta likuma 10. pantā noteiktajā kārtībā. Ar likumu "Grozījumi Valsts meža dienesta likumā", kas stājās spēkā 2024. gada 12. janvārī, no Valsts meža dienesta likuma tika izslēgts 10. pants. Attiecīgi 2024. gada 27. februārī tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 132 "Grozījumi Ministru kabineta 2013. gada 30. jūlija noteikumos Nr. 449 "Valsts meža dienesta nolikums"" (turpmāk – noteikumi Nr. 449) un precizēts noteikumu Nr. 449 12. punkts, nosakot, ka Valsts meža dienesta amatpersonu izdotos administratīvos aktus un faktisko rīcību privātpersona var apstrīdēt dienesta ģenerāldirektoram Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Risinājuma apraksts
Precizēta noteikumu Nr. 384 31., 41. un 52. punkta redakcija, paredzot, ka Valsts meža dienesta lēmumu var apstrīdēt un pārsūdzēt noteikumu Nr. 449 12. punktā noteiktajā kārtībā.
Problēmas apraksts
Meža apsaimniekošanai un izmantošanai mežā ir izveidota meža infrastruktūra, kas vienlaicīgi var tikt izmantota meža ugunsdzēsības nodrošināšanai. Meža infrastruktūras objekti, tostarp tādi, kas tiek izmantoti meža ugunsdrošības prasību nodrošināšanā un uzraudzībā un ugunsdzēsībā, ir noteikti noteikumu Nr. 384 2. pielikumā un 4. pielikuma 3. tabulā, taču to saraksts nav pilnīgs, tāpēc nepieciešams papildināt noteikumu Nr. 384 2. pielikumu un 4. pielikuma 3. tabulu ar meža ugunsdrošības infrastruktūras objektiem.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 384 2. pielikums un 4. pielikuma 3. tabula papildināta ar meža ugunsdrošības infrastruktūras objektiem. Noteikumu Nr. 384 22. punkts papildināts ar saglabājamo pazīmi par meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu. Iepriekšminētie papildinājumi netiek iekļauti, lai pildītu likumprojektā "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" (885/Lp14) dotos deleģējumus Ministru kabinetam, bet tiek papildināts tikai meža inventarizācijas saturs ar informāciju, kas nepieciešama meža ugunsdrošības prasību uzraudzībai un meža ugunsdzēsības nodrošināšanai. Lai gan likumprojekta "Ugunsdrošības, ugunsdzēsības un glābšanas darbu likums" 19. panta pirmā daļa noteic, ka meža ugunsdrošības infrastruktūras objekts ir meža objektā ierīkots meža autoceļš, ūdens ņemšanas vieta ar piekļuvi, caurteka, tilts, uguns novērošanas tornis un specializētā ugunsdzēsības transporta pārvietošanai piemērota kvartālstiga, mineralizēta josla, dabiskā brauktuve vai meliorācijas grāvja atbērtne, meža infrastruktūras objekti, kas tiek izmantoti meža ugunsdzēsībai, atbilstoši Meža likuma 1. panta pirmās daļas 23. un 24. punktam ir meža inventarizācijas objekts neatkarīgi no to saraksta citos normatīvajos aktos. Meža likuma 1. panta pirmās daļas 23. punkts noteic, ka meža infrastruktūra ir mežā būvēti vai ierīkoti objekti meža apsaimniekošanas un aizsardzības vajadzībām, kā arī rekreācijai, savukārt 1. panta pirmās daļas 24. punkts noteic, ka meža inventarizācija ir informācijas iegūšana par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktūras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplūstošiem klajumiem, purviem un laucēm konkrētā meža īpašumā vai valdījumā un iegūtās informācijas dokumentēšana. Tāpēc noteikumu Nr. 384 22. punktā ietverot saglabājamo pazīmi par meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu un noteikumu 2. pielikumā un 4. pielikuma 3. tabulā ietverot meža ugunsdrošības infrastruktūras objektu sarakstu, tiek papildināts un precizēts meža inventarizācijas saturs atbilstoši Meža likuma 34. panta pirmās daļas 1. punktam.
Problēmas apraksts
Patlaban meža īpašniekam ir pienākums teritorijā, kurā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, veikt inventarizāciju un iegūt tādas pašas lielas precizitātes datus. Mežaudzē, kurā jau ir noteikta aizsardzības pazīme, nenotiks mežsaimnieciskā darbība, un arī valsts pārvaldes iestādēm nebūs jāpieņem lēmums par mežsaimnieciskas darbības atļaušanu atkarībā no mežaudzi raksturojošajiem pamatrādītājiem (vecuma, caurmēra, augstuma vai šķērslaukuma), tāpēc noteikumu Nr. 384 4. pielikuma 1. tabulā noteiktajiem nogabalu raksturojošajiem rādītājiem (caurmēram, augstumam, šķērslaukumam) jāsamazina pieļaujamās novirzes prasības, jo nav nepieciešami tik precīzi dati.
Pieļaujamās novirzes palielināšana teritorijās, kurās aizliegta mežsaimnieciskā darbība, attiecas uz teritorijām, kurās jau ir noteikta aizsardzības pazīme un mežaudzē nenotiks mežsaimnieciskā darbība, proti, valsts pārvaldes iestādēm nebūs jāpieņem lēmums par mežsaimnieciskas darbības atļaušanu atkarībā no mežaudzes caurmēra, augstuma vai šķērslaukuma. Savukārt mežaudzes vecums jau ir reģistrēts Meža valsts reģistrā, un tas tiek aktualizēts ik gadu, pieskaitot klāt vienu gadu. Ar grozījumu paredzēts samazināt administratīvo slogu, ko meža īpašniekam rada lielas precizitātes datu iesniegšana, kura citādi meža īpašniekam nebūtu nepieciešama.
Savukārt teritorijās, kurās ir atļauta saimnieciskā darbība, nosakāma pieļaujamā novirze caurmēram, jo Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (Tiesību aktu projektu publiskā portāla tiesību akta lietas identifikācijas numurs 24-TA-2384) paredzēts, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmantojami Meža valsts reģistra dati. Meža inventarizāciju (konkrētajā gadījumā – caurmēra noteikšanu) atbilstoši Meža likuma 29. panta piektajai daļai veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Meža inventarizācijas datus un sertificēto personu uzraudzība un kontrole ir akreditēto institūciju pārziņā.
Pieļaujamās novirzes palielināšana teritorijās, kurās aizliegta mežsaimnieciskā darbība, attiecas uz teritorijām, kurās jau ir noteikta aizsardzības pazīme un mežaudzē nenotiks mežsaimnieciskā darbība, proti, valsts pārvaldes iestādēm nebūs jāpieņem lēmums par mežsaimnieciskas darbības atļaušanu atkarībā no mežaudzes caurmēra, augstuma vai šķērslaukuma. Savukārt mežaudzes vecums jau ir reģistrēts Meža valsts reģistrā, un tas tiek aktualizēts ik gadu, pieskaitot klāt vienu gadu. Ar grozījumu paredzēts samazināt administratīvo slogu, ko meža īpašniekam rada lielas precizitātes datu iesniegšana, kura citādi meža īpašniekam nebūtu nepieciešama.
Savukārt teritorijās, kurās ir atļauta saimnieciskā darbība, nosakāma pieļaujamā novirze caurmēram, jo Ministru kabineta noteikumu projektā "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (Tiesību aktu projektu publiskā portāla tiesību akta lietas identifikācijas numurs 24-TA-2384) paredzēts, ka galvenās cirtes caurmēra noteikšanai izmantojami Meža valsts reģistra dati. Meža inventarizāciju (konkrētajā gadījumā – caurmēra noteikšanu) atbilstoši Meža likuma 29. panta piektajai daļai veic akreditētā atbilstības novērtēšanas institūcijā sertificētas personas, kuru profesionālā darbība ir civiltiesiski apdrošināta. Meža inventarizācijas datus un sertificēto personu uzraudzība un kontrole ir akreditēto institūciju pārziņā.
Risinājuma apraksts
Noteikumu Nr. 384 4. pielikumā noteikta pieļaujamā novirze vidējam caurmēram: +/– 10 % vai ne vairāk par
+/–2 cm. Mežaudzēs, kurās ir aizliegta saimnieciskā darbība, nogabala raksturojošo rādītāju (augstuma, šķērslaukuma un caurmēra) noteikšanai samazināta pieļaujamā novirze.
Aprēķinātais mežaudzes šķērslaukums veidojas no visu mežaudzes koku sugu šķērslaukuma mērījumiem, un tam nenosaka pieļaujamo novirzi, jo pieļaujamā novirze ir noteikta katras koku sugas šķērslaukuma mērījumiem. Noteikumu Nr. 384 4. pielikuma 1. tabulas 8. punkts nav grozīts.
+/–2 cm. Mežaudzēs, kurās ir aizliegta saimnieciskā darbība, nogabala raksturojošo rādītāju (augstuma, šķērslaukuma un caurmēra) noteikšanai samazināta pieļaujamā novirze.
Aprēķinātais mežaudzes šķērslaukums veidojas no visu mežaudzes koku sugu šķērslaukuma mērījumiem, un tam nenosaka pieļaujamo novirzi, jo pieļaujamā novirze ir noteikta katras koku sugas šķērslaukuma mērījumiem. Noteikumu Nr. 384 4. pielikuma 1. tabulas 8. punkts nav grozīts.
Problēmas apraksts
Valsts meža dienests kopš 2023. gada katru gadu līdz 1. aprīlim atbilstoši noteikumu Nr. 384 9. pielikumam publisko Meža valsts reģistrā aktualizētos meža inventarizācijas datus shp formātā atvērto datu portālā data.gov.lv, tomēr Valsts meža dienests joprojām saņem Meža valsts reģistra informācijas pieprasījumus pēc datiem, kas nav paredzēti noteikumu Nr. 384 9. pielikumā. Lai atslogotu darbu ar datu pieprasījumiem, nepieciešams papildināt publiskojamo datu kopas saturu ar mežaudzes formulu, kas satur koku sugu koeficientus, kā arī datus par aizsardzības pazīmi un aizsardzības objektu. Tas atvieglos datu iegūšanu un izmantošanu zinātniskajam darbam, mācībām un mežu nozares entuziastiem (vairs nebūs jāraksta iesniegums datu sagatavošanai un jāgaida, kad un vai Valsts meža dienests datus sagatavos).
Dati par aizsardzības objektu satur Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" reģistrētu informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to funkcionālajām zonām, mikroliegumiem un to buferzonām. Ja Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" ir reģistrēta atzīme par ierobežotas pieejamības informāciju, aizsardzības pazīmju kods netiek publicēts. Dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" dati Meža valsts reģistrā tiek attēloti kā atsevišķs datu slānis, un Valsts meža dienests tos iegūst saskaņā ar Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes noslēgto vienošanos. Tādējādi tiek nodrošināts, ka meža īpašnieks Meža valsts reģistrā redz aktuālos dabas datus. Meža inventarizācijas veicējs tos neiegūst mežā.
Dati par aizsardzības objektu satur Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" reģistrētu informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un to funkcionālajām zonām, mikroliegumiem un to buferzonām. Ja Dabas datu pārvaldības sistēmā "OZOLS" ir reģistrēta atzīme par ierobežotas pieejamības informāciju, aizsardzības pazīmju kods netiek publicēts. Dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" dati Meža valsts reģistrā tiek attēloti kā atsevišķs datu slānis, un Valsts meža dienests tos iegūst saskaņā ar Valsts meža dienesta un Dabas aizsardzības pārvaldes noslēgto vienošanos. Tādējādi tiek nodrošināts, ka meža īpašnieks Meža valsts reģistrā redz aktuālos dabas datus. Meža inventarizācijas veicējs tos neiegūst mežā.
Risinājuma apraksts
Papildināts noteikumu Nr. 384 9. pielikumā noteiktais publiskojamo datu saturs.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
- meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Ietekmes apraksts
Samazināties cilvēkresursu patēriņš, kas nepieciešams nogabala raksturojošo rādītāju noteikšanai mežā.
Juridiskās personas
- juridiskas personas, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
Ietekmes apraksts
Samazināsies cilvēkresursu patēriņš, kas nepieciešams nogabala raksturojošo rādītāju noteikšanai mežā. Meža inventarizācijas veicējiem būs iespēja papildināt pakalpojumu klāstu un sniegt pakalpojumu meža īpašniekiem pārskata sagatavošanā, nosakot palikušās mežaudzes raksturojošos rādītājus.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.2.1. uz makroekonomisko vidi:
-2.2.2. uz nozaru konkurētspēju:
-2.2.3. uz uzņēmējdarbības vidi:
Jā
Ietekmes apraksts
Samazināsies cilvēkresursu patēriņš nogabala raksturojošo rādītāju noteikšanai mežā.
2.2.4. uz mazajiem un vidējiem uzņēmējiem:
-2.2.5. uz konkurenci:
-2.2.6. uz nodarbinātību:
-2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Fiziskās personas
Kopā (fiziskās personas)
-2 169 600,00
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
6,00
laika patēriņa samazinājums meža inventarizācijas datu noteikšanai teritorijās, kurās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība
1
Aprēķins par vienu gadījumu
6 000
gadījumu skaits gadā
-406 800,00
Meža inventarizācijas jomā administratīvo slogu rada Meža likuma 29. panta pirmā daļa, kurā noteikts, ka meža īpašnieks vai tiesiskais valdītājs savā īpašumā vai tiesiskajā valdījumā nodrošina pirmreizēju meža inventarizāciju un tās datus iesniedz Valsts meža dienestam, kā arī vismaz reizi 20 gados un normatīvajos aktos noteiktajos citos gadījumos veic atkārtotu meža inventarizāciju. Likumdevējs ir pilnvarojis Ministru kabinetu noteikt meža inventarizācijas saturu un kārtību. Administratīvā sloga samazinājumu veido grozījumi noteikumu 4. pielikumā, nosakot ka ir ievācami tie dati, kas ir vajadzīgi un izmantojami lēmuma pieņemšanai, neuzliekot pienākumu meža īpašniekam vākt un iesniegt Valsts meža dienestā datus, kas meža īpašniekam nav nepieciešami un turpmāk netiks izmantoti lēmuma pieņemšanai. Noteikumu 4. pielikumā nosakot, ka teritorijā, kurā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, netiek ierobežota datu pieļaujamā novirze, nebūs nepieciešams veikt tik precīzus mērījumus kā līdz šim un samazināsies cilvēkresursu patēriņš, kas nepieciešams, lai mežā noteiktu raksturojošos rādītājus nogabalam, kurā ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Gadījumu skaits gadā noteikts, pieņemot, ka gada laikā tiek inventarizēta 1/20 daļa nogabalu, kuros ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība.
meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
11,30
Vidēja bruto darba samaksa stundā mežsaimniecībā nodarbinātiem 2024. gada 2. ceturksnī (CSP dati)
6,00
laika patēriņa samazinājums meža inventarizācijas datu noteikšanai pēc pārskata pielīdzināšanas meža inventarizācijas datiem
1
Aprēķins par vienu gadījumu
26 000
gadījumu skaits gadā
-1 762 800,00
Meža likuma 29. panta otrā daļa nosaka meža īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pienākumu katru gadu līdz 1. februārim informēt Valsts meža dienestu par iepriekšējā kalendāra gadā veikto mežsaimniecisko darbību. Bieži veidojas situācijas, kad meža īpašniekam ir jāiesniedz gan meža inventarizācijas dokumenti, gan pārskats. Lai samazinātu administratīvo slogu, noteikumu 59. punktā pārskati pielīdzināti meža inventarizācijas datiem un nogabalā nebūs nepieciešama atkārtota meža inventarizācija, kā arī neveidosies situācijas, kad gandrīz vienlaikus par mežaudzi ir jāiesniedz gan inventarizācijas dokumenti, gan pārskats. Gadījumu skaits gadā noteikts, pieņemot, ka pēc pārskata pielīdzināšanas meža inventarizācijas datiem vairs nebūs nepieciešama atkārtota meža inventarizācija aptuveni 15 % no iesniegtajiem pārskatiem. Valsts meža dienestā pārskats par veikto mežsaimniecisko darbību gada laikā tiek iesniegts par aptuveni 180 tūkst. nogabalu.
Juridiskās personas
Kopā (juridiskās personas)
0,00
juridiskas personas, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji
samazinās
Vērtības nozīme:
Administratīvā sloga samazinājums meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem juridiskām personām veidojas tāds pats kā meža īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem fiziskām personām. Tā kā Meža valsts reģistrā nav atsevišķi apkopota meža inventarizācijas statistika meža īpašniekiem fiziskām personām un meža īpašniekiem juridiskām personām, aprēķinā ietverti meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji kopā – fiziskās un juridiskās personas, kas ir meža īpašnieki vai tiesiskie valdītāji.
Kopā
-2 169 600,00
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
4.1. Saistītie tiesību aktu projekti
4.1.1. Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumos Nr. 935 "Noteikumi par koku ciršanu mežā"" (Tiesību akta lieta 24-TA-2384)
Pamatojums un apraksts
Noteikumu projekti virzāmi apstiprināšanai vienlaikus, jo tajos ietvertas savstarpēji saistītas normas.
Atbildīgā institūcija
Zemkopības ministrija
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
AS "Latvijas valsts meži", Valsts meža dienestsNevalstiskās organizācijas
Latvijas Meža īpašnieku biedrībaCits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
https://vktap.mk.gov.lv/public_participations/public_discussions/cc77c0d5-fdc9-40b2-b929-2746bc4ffbb6
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Publiskā apspriešana notika no 2024. gada 9. līdz 22. oktobrim. Zemkopības ministrijā saņemta arī biedrības "Meža inventarizācijas veicēju apvienība" vēstule Ministru prezidentei Evikai Siliņai. Saņemtie priekšlikumi izvērtēti, tostarp Zemkopības ministrijas 2024. gada 13. novembrī organizētā sanāksmē ar biedrību "Meža inventarizācijas veicēju apvienība" un sertificēšanas institūcijām. Saņemtie priekšlikumi daļēji ņemti vērā. Viedokļu pārskatu, biedrības "Meža inventarizācijas veicēju apvienība" vēstuli un Zemkopības ministrijas sniegto atbildi skatīt tiesību akta lietas 24-TA-2387 sadaļā "Papildu dokumenti".
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts meža dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekts paredz noteikumu Nr. 384 9. pielikumu izteikt jaunā redakcijā, kas nosaka papildinformācijas publicēšanas pienākumu Valsts meža dienestam atvērto datu portālā data.gov.lv. Tā kā publicējamā informācija tiek sagatavota automātiski Meža valsts reģistrā, tas nerada papildu slogu Valsts meža dienestam. Ar grozījumiem noteikumu Nr. 384 24. punktā tālizpētes datu izmantošana netiek noteikta par pienākumu, bet tiek dota iespēja tālizpētes datus izmantot Meža valsts reģistra datu aktualizēšanai.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
Noteikumu projekta publiskās apspriešanas laikā Zemkopības ministrija saņēma viedokli par noteikumu projekta iespējamu ietekmi uz vidi. Noteikumi nosaka kārtību, kādā ievācami, reģistrējami, aktualizējami un uzturami dati par mežu. Datu iegūšanai un uzturēšanai pašai par sevi nav ietekmes uz vidi. Ietekme uz vidi var būt tikai lēmumiem, kas pieņemti uz datu pamata. Grozījumi paredz palielināt pieļaujamo novirzi datiem, ko ievāc teritorijās, kurās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība. Tā kā teritorijās, kurās ir aizliegta mežsaimnieciskā darbība, lēmumi par mežsaimnieciskās darbības aizliegumu jau ir pieņemti, datu ievākšanas pieļaujamās novirzes palielināšanai nav ietekmes uz vidi, jo tie netiks izmantoti lēmuma pieņemšanai.
Zemkopības ministrija šīs anotācijas 1. sadaļā minēto uzdevumu izpildei izvērtēja meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvos aktus un tajos noteiktās administratīvās procedūras, proti, dažādus informācijas iesniegšanas pienākumus un papildu mērījumu izdarīšanas pienākumus. Grozījumos tika iekļautas administratīvās procedūras mazinošas normas, savukārt tās idejas, kas vienlaikus gan mazinātu administratīvo slogu, gan ļautu efektīvāk apsaimniekot mežu un izmantot zemes resursu, gan pirmšķietami varētu radīt ietekmi uz vidi, grozījumos nav iekļautas, bet tiek vērtētas jaunā meža nozares politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā, īstenojot arī ietekmes uz vidi novērtējumu.
Zemkopības ministrija šīs anotācijas 1. sadaļā minēto uzdevumu izpildei izvērtēja meža apsaimniekošanu regulējošos normatīvos aktus un tajos noteiktās administratīvās procedūras, proti, dažādus informācijas iesniegšanas pienākumus un papildu mērījumu izdarīšanas pienākumus. Grozījumos tika iekļautas administratīvās procedūras mazinošas normas, savukārt tās idejas, kas vienlaikus gan mazinātu administratīvo slogu, gan ļautu efektīvāk apsaimniekot mežu un izmantot zemes resursu, gan pirmšķietami varētu radīt ietekmi uz vidi, grozījumos nav iekļautas, bet tiek vērtētas jaunā meža nozares politikas plānošanas dokumenta izstrādes procesā, īstenojot arī ietekmes uz vidi novērtējumu.
Pielikumi