Anotācija (ex-ante)

Saskaņā ar Sodu reģistra likuma 22. panta pirmās daļas 1., 2., 3. un 4. punktu Sodu reģistra aktuālajā datubāzē glabā ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu un apsūdzēto personu līdz brīdim, kad persona zaudē attiecīgo statusu. Vienlaikus minētā panta otrā daļa nosaka, ka ziņas no Sodu reģistra aktuālās datubāzes pārvieto uz Sodu reģistra arhīva datubāzi, ja ir zudis šā panta pirmās daļas 1. (personas, pret kuru uzsākts kriminālprocess), 2. (aizturēto personu), 3. (aizdomās turēto personu) un 4. punktā (apsūdzēto personu) noteiktais ziņu glabāšanas pamatojums.
Atbilstoši Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktam Sodu reģistra arhīva datubāzē tiek glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts (gan uz reabilitējoša pamata, gan uz nereabilitējoša pamata), un attaisnoto personu - gadu pēc tam, kad no Fizisko personu reģistra ir saņemtas ziņas par personas nāvi, bet ne ilgāk kā 100 gadus pēc personas dzimšanas.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa spriedumā ir norādījusi, ka apstrīdētā tiesību norma (Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punkts) paredz, ka dati par attaisnotajām personām tiek glabāti, tos nediferencējot pēc tā, kāds ir bijis sākotnējais noziedzīgais nodarījums. Proti, visos gadījumos attaisnotas personas dati tiek glabāti vienlīdz ilgi, neņemot vērā to, vai noziedzīgajam nodarījumam, kura izdarīšanā persona tikusi attaisnota, jau nav iestājies noilgums, tas ir, to, vai attiecīgie dati vēl ir izmantojami noteiktajām vajadzībām. Tāpat Sodu reģistra arhīva datubāze nevar būt vienīgais personas datu avots, kas nepieciešams kriminālprocesa atjaunošanai, tiesas nolēmuma izskatīšanai no jauna vai personas tiesību aizsardzībai. Proti, institūcijas, ievērojot personas datu apstrādes principus, pārvalda krimināllietu materiālus arī uz Ministru kabineta 2012. gada 6. novembra noteikumu Nr. 748 "Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi" pamata. Citstarp Iekšlietu ministrijas informācijas sistēmā ir uzkrātas ziņas par izbeigtajām krimināllietām, kuras nodotas glabāšanā Iekšlietu ministrijas Informācijas centra arhīvā.
Tas nozīmē, ka iepriekš minēto mērķu sasniegšanai nepieciešamajiem materiāliem, ciktāl tiek ievēroti Satversmes 96. pantā un Eiropas Savienības tiesību normās ietvertie personas datu apstrādes principi, vajadzētu būt pieejamiem, bet attaisnotas personas datu papildu dublēšana un glabāšana Sodu reģistra arhīva datubāzē 100 gadus no personas dzimšanas brīža vai gadu pēc personas nāves nav nepieciešama leģitīmo mērķu sasniegšanai (skatīt sprieduma 18. punktu).
Norādāms, ka Kriminālprocesa likuma 655. panta pirmā daļa nosaka, ka, atjaunot kriminālprocesu, kurā ir spēkā stājies tiesas spriedums vai lēmums, vai prokurora priekšraksts par sodu, var sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem. Šā panta otrajā daļā ir izsmeļoši noteikti pieci pamati kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.
Attiecīgi Kriminālprocesa likuma 656. panta pirmajā daļā ir noteikti termiņi kriminālprocesa atjaunošanai sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, proti, attaisnojoša sprieduma vai lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu jauna izskatīšana atļauta tikai likumā noteiktajā kriminālatbildības noilguma termiņa laikā un ne vēlāk kā vienu gadu no jaunatklāto apstākļu konstatēšanas dienas. Tāpat, ievērojot Kriminālprocesa likuma 662. panta pirmo daļu, spēkā stājušos attaisnojošu tiesas nolēmumu var izskatīt no jauna, ja tas nav skatīts kasācijas kārtībā vai tiesa iepriekš nav atteikusies ierosināt kasācijas tiesvedību, atsevišķu likuma normu būtisku pārkāpumu dēļ.
Kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir sevišķa procesuāla stadija, kas iespējama vienīgi tādā gadījumā, kad tai ir likumā noteiktais pamats. Pēc tam, kad stājies spēkā nolēmums krimināllietā, var atklāties apstākļi, kas, izskatot krimināllietu, netika ņemti vērā, jo nebija vai nevarēja būt zināmi. Šādos gadījumos taisnīgas tiesas un tās elementa - taisnīga sprieduma - nodrošināšanai jāparedz iespēja labot pieļauto netaisnību, atjaunojot kriminālprocesu, lai krimināllietas izskatīšanā tiktu ņemti vērā jaunatklātie apstākļi. Taisnīga tiesvedības procesa rezultāta garantija kriminālprocesā prasa, lai persona netiktu notiesāta par tādu noziedzīgu nodarījumu, kuru tā nav izdarījusi, un lai persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu atbilstoši notiesāta  (skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2016. gada 29. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2015-19-01 12.4. apakšpunktu un 16. punktu).
Līdz ar to kriminālprocess var tikt atjaunots sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un ziņas par personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, aizturēto personu, aizdomās turēto personu, apsūdzēto personu, pret kurām kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu, par kuru ir stājies spēkā attaisnojošs spriedums, būtu glabājamas noteiktu laika posmu pēc lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu vai pēc attaisnojoša tiesas sprieduma spēkā stāšanās.
Latvijas Republikas Satversmes 96. pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.
Latvijas Republikas Satversmes tiesa, konkretizējot Latvijas Republikas Satversmes 96. pantā ietvertās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību, ir norādījusi, ka šīs tiesības aptver dažādus aspektus. Proti, tās arī aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus. Proti, informācijas par personu aizsardzība ietilpst jēdziena “tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību” saturā. Valsts institūcijām ir ne vien pienākums atturēties no jebkādas nepamatotas iejaukšanās tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību (skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2021. gada 13. novembra sprieduma lietā Nr. 2018-18-01 15.1. apakšpunktu, sprieduma 10. punktu).
Tiesības uz personas datu aizsardzību attiecas uz dažādām dzīves jomām - arī personas datu iegūšanu, apstrādi un glabāšanu kriminālprocesa ietvaros. Šādas tiesības saglabājas arī pēc kriminālprocesa pabeigšanas vai izbeigšanas (skatīt sprieduma 10. punktu).
Ikviena tiesību ierobežojuma pamatā ir jābūt apstākļiem un pamatojumam, kādēļ šāds ierobežojums ir vajadzīgs, proti, ierobežojumam ir jābūt noteiktam svarīgu interešu – leģitīma mērķa – labad (skatīt Latvijas Republikas Satversmes tiesas 2016. gada 12. maija sprieduma lietā Nr. 2015-14-0103 22. punktu).
No Latvijas Republikas Satversmes 116. panta izriet, ka personas tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Ievērojot norādīto, ir secināms, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē ziņu glabāšana par personu, pret kuru kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu saistībā ar iespējām atjaunot kriminālprocesu sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem, būtu pamatojama ar sabiedrības drošības aizsardzību un citu cilvēku tiesību aizsardzību. Tomēr kriminālprocesa atjaunošana sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem ir saistāma ar kriminālprocesa lietvedības nodrošināšanu, savukārt Sodu reģistrā iekļautās ziņas ir piesaistītas attiecīgajai personai, līdz ar to atbilstošāk būtu, ka nepieciešamās ziņas tiktu iegūtas no citiem avotiem, proti, Kriminālprocesa informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma) un nākotnē no e-lietas platformas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2010. gada 14. septembra noteikumu Nr. 850 “Kriminālprocesa informācijas sistēmas noteikumi” IV nodaļā ir noteikta sistēmā uzkrāto ziņu glabāšanas un dzēšanas kārtība. Proti, sistēmā par kriminālprocesu uzkrātās ziņas dzēš, ja no kriminālprocesa izbeigšanas dienas vai dienas, kad stājies spēkā prokurora priekšraksts par sodu vai tiesas spriedums, ir pagājuši:
1. divi gadi – par tādu kriminālpārkāpumu, kas nav minēts šo noteikumu 21.1.apakšpunktā;
2. pieci gadi, ja izdarīts mazāk smags noziedzīgs nodarījums;
3. 10 gadi, ja izdarīts smags noziedzīgs nodarījums;
4. 15 gadi, ja izdarīts smags noziedzīgs nodarījums, izņemot noziedzīgu nodarījumu, par kura izdarīšanu notiesātajai personai piespriests mūža ieslodzījums.
Attiecīgi no sistēmas nedzēš ziņas par kriminālprocesiem, kuri bija uzsākti par noziedzīgiem nodarījumiem pret cilvēci, pret mieru, par kara noziegumiem vai genocīdu, un par kriminālprocesiem, kuros personai piespriests mūža ieslodzījums.
Attiecīgi Ministru kabineta 2022. gada 6. decembra noteikumu Nr. 766 “E-lietas datu arhivēšanas noteikumi” 2. punkts nosaka, ka iestāde pārtrauc e-lietas datu apriti elektronisko lietu katalogā un uzsāk e-lietas datu glabāšanu tikai savā pamatdarbības informācijas sistēmā, neveicot minēto datu apstrādi kriminālprocesā, kā arī par to pievieno atzīmi saskaņā ar šo noteikumu 3. punktu šādā termiņā, proti, pēc trim gadiem no brīža, kad:
1. prokuratūrā vai pirmās instances tiesā, kura kontrolē nolēmuma pilnīgu izpildi, saņemta informācija par soda izpildi;
2. stājies spēkā lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu;
3. personai piemērotais medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis ir atcelts;
4. stājies spēkā attaisnojošs spriedums;
5. stājies spēkā lēmums par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu;
6. stājies spēkā notiesājošs spriedums, nepiespriežot sodu.
Tādējādi ir izdarāms attiecīgs grozījums Sodu reģistra likuma 23. panta 1. punktā.


 

Likumprojekts paredz, ka Sodu reģistra arhīva datubāzē netiks glabātas ziņas par personu, pret kuru uzsāktais kriminālprocess ir izbeigts uz reabilitējoša pamata, un attaisnoto personu.