Anotācija

MK noteikumu projekta mērķis ir noteikt labvēlīgākus nosacījumus un atvieglot finansējuma saņēmējiem projektu īstenošanas rezultātā sasniegto iznākuma rādītāju ziņošanu, ņemot vērā specifiskā atbalsta ieviešanas progresu un aktuālos ar ģeopolitisko situāciju saistītos izaicinājums pašvaldībās, īpaši Austrumu pierobežā.

Vispārējā kārtība

Kopš ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" (turpmāk – darbības programma) izstrādes (apstiprināta ar MK 2015. gada 4. februāra rīkojumu Nr. 62 "Par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020. gada plānošanas perioda darbības programmu "Izaugsme un nodarbinātība"") ir notikušas būtiskas, iepriekš neparedzamas izmaiņas makroekonomiskajā un ģeopolitiskajā vidē (Covid-19 infekcijas pandēmija, Krievijas pilna mēroga karš Ukrainā, būtisks EURIBOR procentu likmju un inflācijas pieaugums, krīze Tuvo Austrumu reģionā), kas ir radījušas izaicinājumus un ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām un to ieviestajiem uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras veicināšanas projektiem ES fondu 2014.–2020. gada plānošanas perioda ietvaros, kas ir atstājuši ietekmi uz MK 2015. gada 10. novembra noteikumos Nr. 645 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām" un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.3. pasākuma "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 645) noteikto iznākuma rādītāju sasniegšanu projektu līmenī.

Būtiska ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara pret Ukrainu ietekme. Saskaņā ar plānošanas reģionu sniegto informāciju, investori ir kļuvuši piesardzīgāki, izvērtējot ieguldījumus ilgtermiņa infrastruktūras projektos, kas atrodas drošības risku tuvumā un saistīti ar iespējamu enerģētikas krīzi, un piegāžu ķēžu traucējumiem. Tirdzniecības un tarifu kari, globālās tirgus pārorientācijas procesi, pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes un tirdzniecības ierobežojumi starp lielajām ekonomikām (ES, ASV, Ķīna) ir mainījuši starptautisko piegādes un ražošanas struktūru. Eiropas uzņēmumi arvien vairāk meklē ražošanas bāzes ar piekļuvi citiem tirgiem un drošu loģistiku.

Latvijas Bankas 2026. gada Finanšu stabilitātes pārskatā secināts, ka arī karadarbība Tuvajos Austrumos var būtiski aizkavēt izaugsmi vairākos Latvijai nozīmīgos eksporta tirgos, kā arī norādīts, ka ģeopolitiskā nestabilitāte palēnina globālo tirdzniecību un Latvijas eksporta atgūšanos. Tāpat ziņojumā uzsvērts, ka tautsaimniecības izaugsmi turpinās ierobežot straujais darbaspēka izmaksu kāpums Latvijā un ģeopolitiskā situācija (t.sk. karadarbība un ar to saistītā paaugstinātā ārējās ekonomiskās vides nenoteiktība), kā arī iespējamais energoresursu cenu kāpums, loģistikas traucējumi un atsevišķu izejvielu trūkums (datu avots: https://datnes.latvijasbanka.lv/fsp/FSP_2026_LV.pdf). Bez tam, pastāv hibrīddraudi, tostarp migrācijas instrumentalizācija, pieaugošs informatīvo un kiberuzbrukumu skaits, GPS traucējumi, enerģijas un sakaru savienojumu bojājumi.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas 2026. gadā publicēto Latvijas Makroekonomisko apskatu (datu avots: https://www.em.gov.lv/lv/media/23879/download?attachment) Krievijas iebrukums Ukrainā radīja ievērojamus izaicinājumus Latvijas ekonomikas attīstībā. 2022. gadā ekonomikas izaugsme būtiski palēninājās un sasniedza tikai 1,9% pret iepriekšējo gadu, ko noteica globālā pieprasījuma samazināšanās, piegādes ķēžu pārrāvumi, energoresursu un pārtikas cenu kāpums. 2023.gadā izaugsmi turpināja slāpēt ģeopolitiskā nenoteiktība, augstas cenas un banku procentu likmju celšanās, līdz ar to IKP samazinājās par 0,9%. Lai arī inflācijas tempi stabilizējās, nelabvēlīgās ārējās vides dēļ kopumā 2024. gada IKP saglabājās iepriekšējā gada līmenī. Ņemot vērā militāro konfliktu Tuvajos Austrumos, tiek prognozēts, ka 2026. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme būs zemāka nekā iepriekš prognozēts. Paaugstinātas enerģijas cenas un pieaugoša nenoteiktība kavē gan globālo, gan Latvijas ekonomisko aktivitāti, ievērojami paaugstinot ražošanas izmaksas. Iepriekš minētā konflikta ietekme uz ekonomikas izaugsmes tempu ir cieši saistīta ar tā ilgumu – ja konflikts tiktu atrisināts tuvāko mēnešu laikā, 2026.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 2% pret iepriekšējo gadu. Savukārt, ja minētais konflikts ieilgs vairāk nekā pusgadu, negatīvā ietekme uz izaugsmi varētu būt ievērojami lielāka, būtiski palēninot Latvijas attīstību un radot papildu sarežģījumus uzņēmējiem. Situācija ārējā vidē nelabvēlīgi ietekmē ārējo tirdzniecību. Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 2024. gadā pieauga par 0,1%. Arī 2025. gadā eksports pieauga tikai par 0,1%. Pakalpojumu eksports pieauga par 1%, bet preču eksporta apjomi saruka par 0,3%. Eiropas Investīciju bankas veiktie apsekojumi liecina, ka investīciju jomā Latvijas uzņēmēji par nozīmīgākajiem ilgtermiņa šķēršļiem uzskata kvalificētā personāla nepietiekamību un nākotnes nenoteiktību. Eksports ir viens no galvenajiem tautsaimniecības attīstības dzinējiem, kas veicina ražošanas jaudu pilnvērtīgu izmantošanu, darbavietu radīšanu un uzņēmumu konkurētspējas stiprināšanu starptautiskajos tirgos. 2023. gadā eksporta samazinājumu noteica vājā ekonomiskā aktivitāte ES, ko pastiprināja augsta inflācija un aizdevumu procentu likmes, kā arī minerālo produktu un koksnes cenu kritums pasaules tirgos. Papildu negatīvu ietekmi atstāja 2022. gada augstais bāzes efekts. 2024. gadā, saglabājoties vājam ārējam pieprasījumam, ģeopolitiskajai nenoteiktībai un augstajām aizdevumu procentu likmēm, eksporta apjomi bija zemāki nekā pirms gada. 2025. gadā eksporta izaugsmi ierobežoja ārējā lēna un nevienmērīga pieprasījuma atkopšanās galvenajos ES eksporta tirgos, savukārt ASV ieviestie muitas tarifi un ieilgusī ģeopolitiskā nenoteiktība turpināja apgrūtināt tirdzniecības aktivitāti.
Latgales reģions pieder pie tiem Latvijas reģioniem, kuru makroekonomiskās un ģeopolitiskās pārmaiņas skāra visvairāk. Vēsturiski ievērojama daļa Latgales reģiona uzņēmumu bija orientēta uz sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, tādēļ Krievijas iebrukums Ukrainā 2022. gadā un tam sekojošās ES sankcijas radīja izaicinājumus uzņēmējdarbībai. Savukārt Kurzemes reģionā uzņēmējdarbību ietekmēja energoresursu cenu straujais kāpums pēc 2022. gada, jo reģionā koncentrētas vairākas energoietilpīgas nozares, piemēram, metālapstrāde, kokapstrāde un rūpnieciskā ražošana. Elektroenerģijas un dabasgāzes sadārdzināšanās ievērojami palielināja uzņēmumu ražošanas izmaksas, samazinot to konkurētspēju. Zemgales reģionā galvenokārt dominē lauksaimniecības un pārtikas pārstrādes uzņēmumi, tādējādi Eiropas Centrālās bankas procentu likmju paaugstināšana sadārdzināja investīciju finansēšanu, kā arī negatīvu ietekmi radīja inflācija un lauksaimniecības resursu sadārdzināšanās. Vidzemes reģiona uzņēmējdarbības attīstību ietekmējis kvalificēta darbaspēka trūkums,  izmaksu un energoresursu cenu pieaugums kokapstrādes, mežsaimniecības un ražošanas uzņēmumos. Lai gan Rīgas un Pierīgas reģions ir ekonomiski attīstītākais Latvijā un tajā koncentrēta lielākā daļa uzņēmumu, investīciju un augstas pievienotās vērtības nozaru, makroekonomiskās un ģeopolitiskās pārmaiņas būtiski ietekmēja arī šī reģiona komersantu darbību. Viens no nozīmīgākajiem izaicinājumiem bija straujais inflācijas pieaugums 2022. un 2023. gadā, kas palielināja uzņēmumu izmaksas par energoresursiem, telpu uzturēšanu, transportu, izejvielām un darbaspēku. Izmaksu pieaugums ierobežoja iespējas investēt attīstībā, īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Darbības programmas 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām"  (turpmāk — 5.6.2.SAM) un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa "Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā" 13.1.3.3. pasākuma "Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās" (turpmāk — 13.1.3.3.pasākums) ietvaros īstenoti uzņēmējdarbības atbalsta infrastruktūras projekti arī tādās teritorijās, kuras tieši robežojas vai atrodas nelielā attālumā no Krievijas un Baltkrievijas robežas, proti — zonā, kuru skar "Pretmobilitātes infrastruktūras izveides likuma" piemērošana. Ņemot vērā minētajā Likumā noteikto, pastāv iespēja, ka nākotnē teritorijā, kas ir ne tikai daļēja Latgales reģiona teritorija, bet ietver arī Vidzemes reģiona daļu, var tikt īstenota mobilitāti ierobežojoša infrastruktūra valsts aizsardzības vajadzībām. Ievērojot Latgales plānošanas reģiona pausto, šī nenoteiktība rada objektīvus riskus uzņēmējiem, jo var mainīties zemes un būvju izmantošanas iespējas, tiek ierobežota ilgtermiņa plānošana un investīciju drošība, pieaug bažas par infrastruktūras pieejamību un tirgus stabilitāti pierobežā. Šie riski ietekmē gan potenciālo uzņēmēju/nomnieku lēmumus, gan finanšu institūciju gatavību piedāvāt finansējumu šādiem projektiem.

ES ārējās robežas un Latvijas austrumu pierobežas teritorijas attīstību būtiski ietekmē ne tikai pēdējo gadu ģeopolitiskā situācija, bet arī ilgstoši sociālekonomiskie izaicinājumi. Ir vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās, zems apdzīvotības blīvums, ierobežota ekonomiskā aktivitāte un salīdzinoši neliela investīciju piesaiste. Saskaņā ar Pasaules Bankas/Baltijas valstu pierobežu reģionu attīstības iniciatīvas izvērtējuma ziņojumu (CURI) pēdējos 10 gados iedzīvotāju skaits Latvijā samazinājies par 6%. Latgalē laika posmā no 2015. līdz 2025. gadam iedzīvotāju skaits samazinājies par 16%.  Iedzīvotāju skaita samazināšanās Latvijā kopumā, kas īpaši izteikta ir Austrumu pierobežā, būtiski ietekmē sociālekonomisko attīstību, infrastruktūras uzturēšanu un publisko pakalpojumu pieejamību, kā arī mazina drošības sajūtu un valsts spēju uzturēt apdzīvotu, ekonomiski aktīvu un noturīgu teritoriju uz Eiropas Savienības ārējās robežas. Kopumā demogrāfiskās tendences norāda uz strauju cilvēkresursu bāzes samazināšanos reģionā, kas ilgtermiņā ierobežo darbaspēka pieejamību, ekonomiskās attīstības iespējas un apdraud pierobežas teritoriju ilgtspējīgu attīstību. 

Vienlaikus, ievērojot pašvaldību sniegto informāciju, Krievijas īstenotais karš Ukrainā ir radījis papildu nenoteiktību uzņēmējdarbības videi, īpaši pierobežas teritorijās, kur investori un uzņēmēji, pieņemot lēmumus par uzņēmējdarbības paplašināšanu vai jaunu investīciju veikšanu, arvien vairāk izvērtē drošības riskus un ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Pēdējo mēnešu laikā Austrumu pierobežas teritorijās vairākkārt konstatēti gadījumi, kad Latvijas gaisa telpā pierobežas reģionos ielidojuši bezpilota lidaparāti, kā rezultātā vairākas reizes tika izsludināts paaugstināts apdraudējums un aktivizēti atbildīgo dienestu reaģēšanas pasākumi. Šādi notikumi, lai arī saistīti ar valsts drošības nodrošināšanas pasākumiem, rada papildu nenoteiktības sajūtu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. Tāpat atsevišķos gadījumos paaugstināta apdraudējuma situācijas var ietekmēt uzņēmumu ikdienas darbību, radot īslaicīgus darbības ierobežojumus vai dīkstāves riskus. Minētie apstākļi kopumā ietekmē investīciju vidi un uzņēmēju vēlmi īstenot ilgtermiņa attīstības projektus, kas objektīvi samazina uzņēmējdarbības izaugsmes tempu Latvijā salīdzinājumā ar valstīm un reģioniem, kuri neatrodas tiešā ES ārējās robežas tuvumā.

Saskaņā ar Kohēzijas politikas fondu vadības informācijas sistēmas datiem uz 2026. gada jūniju ES fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras atbalsta pasākumu (5.6.2. SAM un 13.1.3.3. pasākuma, kā arī 3.3.1. specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt privāto investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām") 227 projektu ietvaros atbalstītajās teritorijās ir izveidotas 5 377 darba vietas (103% no specifiskā atbalsta līmenī kopumā plānotā) un veiktas komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos 422 milj. euro apmērā (135% no specifiskā atbalsta līmenī kopumā plānotā). Lai gan projektu īstenošana pabeigta 2023. gadā, rādītāju sasniegšana turpinās līdz 2028. gada beigām, un, saskaņā ar Centrālās finanšu un līgumu aģentūras sniegto risku vērtējumu, indikatīvi 26 projektos ir augsti rādītāju nesasniegšanas riski pret attiecīgajos projektos plānoto, vienlaikus, tos ir iespējams vadīt, ja tiek ņemts vērā, piemēram, pašvaldības kopējais sniegums uzņēmējdarbības publiskās infrastruktūras projektu īstenošanā un rādītāju sasniegšanā.

Savukārt, 5.6.2. SAM un 13.1.3.3. pasākuma ietvaros īstenotajos projektos darbības programmā noteiktais iznākuma rādītājs "kopējā atjaunotās zemes platība (ha)" ir pilnībā izpildīts (sasniegti 168% no plānotā ha apjoma), savukārt MK noteikumu Nr. 645 9.1.2., 9.1.3. apakšpunktā noteiktie nacionālie iznākuma rādītāji – "jaunizveidoto darba vietu skaits atbalstītajās teritorijās" (turpmāk – jaunradīta darba vieta) un "atbalstītajā teritorijā atrodošos komersantu nefinanšu investīcijas pašu nemateriālajos ieguldījumos un pamatlīdzekļos (faktiskajās cenās, euro)" (turpmāk – nefinanšu investīcijas) ir  sasniegti šādā apjomā: 74% no plānotā darba vietu skaita un 110% no plānotajām nefinanšu investīcijām.

Nē

Nē

MK noteikumu projekts paredz pozitīvu ietekmi uz 5.6.2. SAM un 13.1.3.3. pasākuma finansējuma saņēmējiem.
MK noteikumu projektā ietvertie grozījumi neietekmē ierobežoto projektu iesniegumu atlasi. Visu projektu īstenošana jau ir pabeigta – ierosinātās izmaiņas, kas paredz aktuālajai situācijai atbilstošu elastību un atvieglojumu piemērošanu projektu rādītāju ziņošanai, attiecas uz rādītāju uzraudzības posmu un tās tiks piemērotas vienādi uz visiem projektiem.
Nepieciešamības gadījumā pamatotos gadījumos var tikt veikti grozījumi noslēgtajās vienošanās par projektu īstenošanu.

Jā

Nē

Nē

Nē

-