Anotācija (ex-ante)

Valsts probācijas dienesta likumā (turpmāk – VPD likums) ir nepieciešams veikt vairākas izmaiņas, ņemot vērā:
- grozījumus Krimināllikumā, kas stājās spēkā 2022. gada 1. janvārī un kas cita starpā skar arī Dienesta kompetenci;
- e-lietas koplietošanas risinājumu platformas ieviešanu un tās darbības attiecināšanu uz Dienestu;
- izmaiņas attiecībā uz Dienesta konsultatīvo padomju izveidošanu un darbību;
- izmaiņas saistībā ar datu apstrādes jautājumiem;
- ar pētījumu veikšanu saistītu jautājumu risināšanas nepieciešamību (plašāk skat. sadaļu "Risinājuma apraksts").

2022. gada 1. janvārī spēkā stājies 2020. gada 17. decembra likums "Grozījumi Krimināllikumā", kas paredz kriminālsoda – piespiedu darbs – nosaukuma maiņu uz – sabiedriskais darbs, kā arī Krimināllikumā paredzēts jauns kriminālsods – probācijas uzraudzība. Ņemot vērā minēto, ir jāveic attiecīgi grozījumi un jāizsaka jaunā redakcijā VPD likuma 1. panta 3. un 4. punktā minētos terminus "probācija" un "probācijas klients".

2018. gada aprīlī Dienests ir uzsācis īstenot aktivitātes, kas nodrošinās Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmas (turpmāk – sistēma PLUS) darbību elektronizēšanu jeb e-lietas ieviešanas ietvaros. Minēto noteic Ministru kabineta 2015. gada 17. novembra noteikumi Nr. 653 "Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 2.2.1. specifiskā atbalsta mērķa "Nodrošināt publisko datu atkalizmantošanas pieaugumu un efektīvu publiskās pārvaldes un privātā sektora mijiedarbību" 2.2.1.1. pasākuma "Centralizētu publiskās pārvaldes IKT platformu izveide, publiskās pārvaldes procesu optimizēšana un attīstība" īstenošanas noteikumi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 653) un Dienesta informācijas un komunikācijas tehnoloģiju projekts Nr. 2.2.1.1/17/I/011 "Probācijas klientu uzskaites sistēmas pilnveidošana". E-lietas ietvaros paredzēta kriminālprocesa efektīvāka virzība un Dienesta funkciju izpilde, samazinot dokumentu plūsmas laiku, tādējādi uzlabojot Dienesta efektivitāti ar elektronisko risinājumu palīdzību. Dienesta mērķis e-lietas kontekstā ir sistēmas PLUS pilnveide, risinot dokumentu plūsmas elektronizācijas pilnveidošanu starp Dienesta funkciju īstenošanā iesaistītajām iestādēm un personām.
Līdz ar e-lietas koplietošanas risinājuma platformas ieviešanas dienu VPD likumā ir nepieciešams regulējums, kas piešķirs tiesības Dienesta funkciju un uzdevumu izpildē iesaistītām fiziskajām un juridiskajām personām, kā arī ļaus probācijas klientiem, iesniedzot, saņemot un apstiprinot dokumentus Dienestam, izmantot sistēmā PLUS vai e-lietas koplietošanas risinājumu platformā pieejamos sistēmas rīkus. Šobrīd, lai dokuments iegūtu juridisku spēku, to visos gadījumos regulē Dokumentu juridiskā spēka likums un Elektronisko dokumentu likums. Obligāts rekvizīts, lai dokumentam būtu juridisks spēks, ir paraksts, izņemot likumā paredzētus gadījumus. VPD likums tiks papildināts ar 3.¹ pantu, kas noteiks, kādos gadījumos Dienesta personāla, fizisko un juridisko personu, kā arī probācijas klientu radīti dokumenti tiks uzskatīti par parakstītiem un dos dokumentam juridisku spēku. Dienests funkciju izpildē sagatavo dokumentus, kas savstarpēji ir jāsaskaņo ar probācijas klientu, piemēram, darba grafiks sabiedriskā darba veikšanai. Darba grafiku puses varēs parakstīt pašrocīgi, tādējādi to saskaņojot, taču turpmāk to varēs izdarīt arī ar VPD likuma 3.¹ pantā noteiktajām paraksta izvēles iespējām. Personai noteiktos gadījumos tiks dota izvēles brīvība noteikt, kādā veidā persona vēlas saņemt, iesniegt un apstiprināt dokumentus atbilstoši funkciju izpildi regulējošiem normatīvajiem aktiem. Ņemot vērā mūsdienu saziņas līdzekļu tehnoloģiju attīstību, Dienesta funkciju izpildē arī jāparedz atbilstoši parakstu veidi mūsdienu tehnoloģijām. Ērtāko paraksta veidu visām pusēm būs iespējams izvēlēties Dienesta amatpersonām savstarpēji vienojoties ar Dienesta funkciju izpildē iesaistītām fiziskām un juridiskām personām, tai skaitā arī ar probācijas klientiem, atbilstoši katras personas tehniskajām iespējām. Dokumentus varēs parakstīt arī uz Dienesta rīcībā esoša paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora. Nākotnē Dienests plāno budžeta iespēju robežās iegādāties paraksta attēla iegūšanas aparatūru uz kura sensora varēs parakstīties. Šāda aparatūra Dienestam nepieciešama, jo atsevišķi dokumenti tiek sagatavoti ārpus Dienesta telpām. Piemēram, sabiedriskā darba funkcijas izpildē Dienesta amatpersonai, veicot kontroli sabiedriskā darba izpildes vietā, tiek sastādīts pārbaudes akts, kurš jāparaksta gan no Dienesta puses, gan no probācijas klienta puses un no sabiedriskā darba devēja puses. Līdzīgi dokumenti ārpus Dienesta telpām jāsagatavo uzraudzības funkciju izpildē, piemēram, elektronisko ierīču uzstādīšanas vai izņemšanas akts elektroniskās uzraudzības ietvaros, dzīvesvietas apsekošanas akts, sarunas apraksts u.c. Izvērtēšanas ziņojuma funkcijas ietvaros tiek sagatavoti dokumenti, kas nepieciešami, lai iegūtu informāciju ārpus Dienesta telpām, piemēram, dzīvoklī dzīvojošo personu piekrišana elektroniskās uzraudzības ierīču uzstādīšanai dzīvoklī, sarunu apraksti ar fiziskām un juridiskām personām u.c.
No 2023. gada 1. janvāra Dienests dokumentu parakstīšanā sāks izmantot elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (49) (turpmāk – regula Nr. 910/2014) 3. panta 10. punkta izpratnē un kas papildus apliecināts ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē. Kvalificēts elektroniskais zīmogs ir uzlabots elektroniskais zīmogs, kas nodrošina papildu garantijas līmeni attiecībā uz zīmoga radītāja identitāti, uzlabotu aizsardzību un garantijas līmeni. Uzlabots elektroniskais zīmogs ar kvalificētu sertifikātu tiks glabāts speciālā aparatūras drošības modulī organizācijas infrastruktūrā un tiks integrēts sistēmā PLUS. Elektroniskajam zīmogam nebūs nepieciešama atsevišķa ierīce, tā tiks integrēta sistēmā PLUS un tai varēs piekļūt centralizēti. Tas nozīmē, ka visi Dienesta nodarbinātie, kuriem būs pieeja elektroniskajam zīmogam, to varēs izmantot, tai skaitā zīmogot vairākus dokumentus kopā. 
VPD likuma 3.¹ pants stāsies spēkā vienlaikus ar E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likuma spēkā stāšanās dienu.

VPD likums tiks papildināts ar 3.² pantu, kas noteiks papīra formas dokumentu pārvēršanu un apliecināšanu. Visa informācija, kas attiecināma uz Dienesta funkciju īstenošanu, tiek ievietota un uzglabāta sistēmā PLUS atbilstoši VPD likuma 16. pantam. Šobrīd Dienestā papīra formātā radītie un saņemtie dokumenti tiek glabāti un arhivēti atbilstoši Dienesta iekšējiem noteikumiem. E-lietas ieviešana neizslēgs iespēju arī turpmāk Dienestā iesniegt un veidot dokumentus papīra formātā, tādējādi respektējot gan probācijas klientu, gan Dienesta funkciju īstenošanā iesaistīto juridisko un fizisko personu tehniskās iespējas. Likumprojektā iekļautais VPD likuma 3.² pants noteiks  papīra formas dokumentu pārvēršanu par elektronisko dokumentu ar juridisko spēku.
VPD likuma  3.² panta pirmā daļa paredz noteikt kārtību, kādā oriģinālie dokumenti, ja tie ir papīra formā, tiek pārvērsti elektroniskos dokumentos ar juridisko spēku, to pievienošanai sistēmā PLUS. Papīra formā iegūtie vai sagatavotie ar Dienesta funkciju īstenošanu saistītie dokumenti ir jebkādi dokumenti, kurus ir sagatavojusi jebkura fiziska vai juridiska persona, tai skaitā Dienesta amatpersona.
Atbilstoši Regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnei elektroniskais paraksts ir elektroniski dati, kas pievienoti citiem elektroniskajiem datiem vai loģiski saistīti ar tiem un ko parakstītājs izmanto, lai parakstītos. Vienlaikus papildus tiek paredzēts noteikt kritērijus, lai pārveidotos dokumentus atzītu par derīgiem, un proti, pārvērstajā elektroniskajā dokumentā ir jābūt nodrošinātam oriģinālā dokumenta satura attēlojumam un atbilstībai tam noteiktajā datu glabāšanas laikā, nodrošinātai satura lasīšanai elektroniski un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošanai papīra formā, kā arī pārvērstais dokuments tiek aizsargāts pret papildinājumiem, izmaiņām vai neatļautu piekļūšanu vai iznīcināšanu. Pārvērstie un apliecinātie dokumenti tiks glabāti sistēmā PLUS. Saskaņā ar šā panta otro daļu pārvērstajiem dokumentiem ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam. Oriģināla papīra formāta dokumenta uzglabāšanas, arhivēšanas un iznīcināšanas process notiek Dienesta vadītāja noteiktā kārtībā.

Likumprojekts paredz VPD likuma 6. panta 3. un 9. punktā redakcionālus grozījumus saistībā ar 2020. gada 17. decembra likumā "Grozījumi Krimināllikumā" noteikto, jo no 2022. gada 1. janvāra kriminālsoda – piespiedu darbs – nosaukums mainīts uz – "sabiedriskais darbs", kā arī tiek paredzēts jauns pamatsods – probācijas uzraudzība.
VPD likuma 10. panta otrā daļa izteikta jaunā redakcijā, precizējot, ka Dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm īsteno divas programmas, proti, probācijas programmu personām, kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī sociālās uzvedības korekcijas programmu notiesātajiem jauniešiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē.

Redakcionālie grozījumi VPD likuma 11. panta pirmās daļas 4. punktā, 12. pantā un 16. panta pirmās daļas 5. punktā saistīti ar 2020. gada 17. decembra likumā "Grozījumi Krimināllikumā" noteikto, jo no 2022. gada 1. janvāra kriminālsoda – piespiedu darbs – nosaukums mainīts uz – "sabiedriskais darbs", kā arī tiek paredzēts jauns pamatsods – probācijas uzraudzība.

Likumprojekts paredz VPD likuma 16. panta pirmo daļu papildināt ar 7. punktu, kas noteiks, ka sistēmā PLUS varēs iekļaut informāciju par brīvprātīgā darba veicēju (turpmāk – brīvprātīgais). Ņemot vērā paredzēto brīvprātīgā datu apstrādi sistēmā PLUS, Likumprojekts paredz precizēt VPD likuma 16. panta otro daļu, kas noteiks papildu nolūku brīvprātīgā datu apstrādei, ko neparedz spēkā esošais regulējums. VPD likumu ar minēto nolūku nepieciešams papildināt, lai nodrošinātu brīvprātīgā datu apstrādi sistēmā PLUS. Datu apstrādes nolūks saistīts ar brīvprātīgā līdzdalību Dienesta funkciju īstenošanā, veicinot efektīvāku informācijas apmaiņu starp Dienestu un brīvprātīgo. Ministru kabineta 2018. gada 29. maija noteikumu Nr. 306 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests kompensē brīvprātīgā darba veicējam izdevumus par līgumā noteikto uzdevumu izpildi" (turpmāk – MK noteikumi Nr. 306) 7. punkts noteic brīvprātīgā pienākumu iesniegt iesniegumu Dienestam kompensācijas saņemšanai par MK noteikumu Nr. 306 3., 5. un 6. punktā minētajiem izdevumiem (piemēram, sabiedriskā transporta, degvielas, kancelejas preču izdevumi, izdevumi par veiktajām brīvprātīgā un probācijas klienta aktivitātēm u.c.). Ar Ministru kabineta rīcības plāna, kas apstiprināts ar Ministru kabineta 2019. gada 7. maija rīkojumu Nr. 210 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai", 177.1. uzdevumu ir paredzēts attīstīt modernus tehnoloģiskus risinājumus tieslietu sistēmas nodrošināšanā, veicinot iestāžu resursu efektīvu izmantošanu un mūsdienīgu, uz cilvēku vērstu, ērtu un saprotamu tieslietu nozares pakalpojumu nodrošināšanu. Rīcības plāna uzdevuma realizācijai tika noteikts izstrādāt e-lietu, nodrošinot procesu digitalizāciju un dokumentu apriti e-lietas koplietošanas risinājumu platformā. Procesu attīstīšana attiecināma arī uz brīvprātīgo, tādējādi efektivizējot informācijas apmaiņu starp brīvprātīgo un Dienestu, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumu – e-portālu. Tādējādi brīvprātīgais varēs iesniegt nepieciešamos dokumentus kompensācijai, kā arī atskaites par paveikto darbu sistēmā PLUS, izmantojot e-lietas portālu, ja citā normatīvajā aktā šāda saziņa tiks paredzēta. Informācijas apjoms par brīvprātīgo tiks noteikts Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību".  Saskaņā ar VPD likuma 23. panta pirmo daļu brīvprātīgie var tikt iesaistīti Dienesta uzdevumu izpildē, kā  arī izpētes un analītiskajā darbā. Brīvprātīgie slēdz līgumu ar Dienestu konkrētu uzdevumu izpildei. Brīvprātīgo iesaiste Dienesta funkciju izpildē paredz brīvprātīgo iesaisti atsevišķu VPD likuma IV nodaļā noteikto uzdevumu izpildē. Pašlaik brīvprātīgie tiek iesaistīti izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā, kā arī līdzgaitniecības procesā. Nākotnē paredzama uzdevumu apjoma paplašināšana, kurā tiks iesaistīti brīvprātīgie, piemēram, ģimenes sanāksmes organizēšanā un vadīšanā, probācijas programmu vadīšanā. Kvalitatīvāka, drošāka Dienesta funkciju izpilde, piemēram, tiks panākta ar to, ka daļa no darbībām tiks veikta digitalizēti – identificējot lietotāju un mazinot vai aizstājot papīra dokumentu apjomu, kas nav iespējama bez informācijas par brīvprātīgo iekļaušanas sistēmā PLUS. Saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumu Nr. 693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību" 4. punktu, kas noteic, ka Dienesta amatpersona sistēmu izmanto amata vai darba pienākumu izpildes laikā atbilstoši sistēmas mērķim, brīvprātīgo piekļuve sistēmai PLUS nav paredzēta. Dienesta brīvprātīgie, izmantojot e-lietas ietvaros paredzētās iespējas jeb e-lietas portālu, varēs iesniegt turpmākai iekļaušanai informācijas sistēmā PLUS ar uzdevumu izpildi saistītos dokumentus, piemēram, līdzgaitniecības dienasgrāmatu, veikto darbību sarakstu, organizējot un vadot izlīguma procesu. Brīvprātīgā datu apstrāde sistēmā PLUS nepieciešama, lai izveidotu brīvprātīgā sasaisti no e-lietas portāla uz sistēmu PLUS un ar konkrēta uzdevuma izpildi sistēmā PLUS. Brīvprātīgais, izmantojot e-lietas portāla funkcionalitāti, iesniegs dokumentus caur e-lietas portālu sistēmā PLUS pie attiecīgā uzdevuma. Brīvprātīgajam nebūs tieša piekļuve sistēmas PLUS datiem, izņemot konkrētajam uzdevumam, ko tas redzēs e-lietas portālā.

Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrā daļa noteic valsts iestādes tiesības sazināties elektroniski un elektronisko dokumentu nosūtīt, izmantojot atbilstošu valsts informācijas sistēmu, vienlaikus nodrošinot dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā. Atbilstoši minētajai normai, šādam deleģējumam jābūt noteiktam normatīvajā aktā. Lai Dienests varētu paziņot dokumentu uz fiziskās vai juridiskās personas elektroniskā pasta adresi no sistēmas PLUS, Likumprojekts paredz papildināt VPD likuma 16. pantu ar piekto daļu, kas noteiks, ka Dienests var sazināties elektroniski un elektronisko dokumentu nosūtīt, izmantojot sistēmu PLUS, tai skaitā uz fiziskās vai juridiskās personas elektroniskā pasta adresi, vienlaikus, atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrajai daļai, nodrošinot attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja ir aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Attiecīgās informācijas vai dokumenta dublēšana oficiālās elektroniskās adreses kontā tiks nodrošināta, ja persona kā saziņas kanālu būs izvēlējusies elektronisko pastu vai e-lietas portālu. 

Dienesta pārziņā ir sistēma PLUS, kurā apstrādā personas datus jebkurā no Dienesta funkcijām. Ņemot vērā, ka tiek ieviesta vienota e-lietas koplietošanas risinājumu platforma atbilstoši MK noteikumiem Nr. 653, tad VPD likums tiek papildināts ar 16.² pantu, kas noteiks e-lietas koplietošanas risinājuma izmantošanu Dienesta funkciju izpildē.
Panta pirmā daļa noteiks, ka sistēmā PLUS iekļaujamo informāciju varēs apstrādāt, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumu platformu. Panta otrā daļa paredzēs, ka Dienests funkciju izpildē informāciju probācijas klientiem, valsts un pašvaldību iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām varēs nodot, kā arī no tām informāciju saņemt, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumus. Nododot informāciju, vienlaikus, atbilstoši Oficiālās elektroniskās adreses likuma 12. panta otrajai daļai, Dienests nodrošinās attiecīgās informācijas vai dokumenta pieejamību oficiālās elektroniskās adreses kontā, ja būs aktivizēts oficiālās elektroniskās adreses konts. Minētais attiecināms uz gadījumu, ja persona kā saziņas kanālu būs izvēlējusies e-lietas koplietošanas risinājumu platformu. Panta trešā daļa noteiks, ka Dienesta funkciju izpildē iesaistītās fiziskās un juridiskās personas, kā arī probācijas klienti, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumu platformā ietverto koplietošanas risinājumu – e-lietas portālu – varēs iesniegt un saņemt dokumentus,  ja citā normatīvajā aktā šāda saziņa tiks pieļauta. Šāda piebilde ir nepieciešama, ņemot vērā Dienesta mērķgrupas (piemēram, personām, kuras atrodas brīvības atņemšanas iestādē un kurām Dienests īsteno sociālās uzvedības korekcijas programmas, šādas tiesības nav paredzētas). Minētais tiks noteikts arī E-lietas koplietošanas risinājumu platformas likuma normā, kā arī šādas iespējas tiks noteiktas attiecīgos Ministru kabineta noteikumos, kas attiecas uz Dienesta funkciju īstenošanu. Atsevišķos Ministru kabineta noteikumos, kas skar Dienesta funkcijas (piemēram, Ministru kabineta 2010. gada 3. augusta noteikumi Nr. 711 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa – sabiedriskais darbs – izpildi"; Ministru kabineta 2010. gada 9. februāra noteikumi Nr. 119 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda – piespiedu darbs – izpildi" u.c.) joprojām saglabāsies arī citi dokumentu paziņošanas veidi. Ministru kabineta noteikumos ar terminu "paziņo" būs saprotams jebkurš Dienesta saziņas veids ar probācijas klientu. Ar terminu "izsniedz" būs noteikti dokumenti, kurus paredzēts izsniegt probācijas klientam personīgi tikai klātienē (piemēram, dokuments – piespiedu darba izpildes nosacījumi un kārtība), savukārt, ar terminu "nosūta" būs noteikta dokumenta aprite, izmantojot pasta pakalpojumus, oficiālās elektroniskās adreses kontu, kā arī elektroniskā pasta adresi atbilstoši personas izvēlētajam saziņas kanālam. Ņemot vērā e-lietas ieviešanu un tehniskos risinājumus, turpmāk probācijas klients ar viņam adresēto dokumentu varēs iepazīties e-lietas portālā (tiks paziņoti tikai atsevišķi dokumenti atbilstoši funkciju izpildi regulējošajiem normatīvajiem aktiem). Probācijas klients tiks informēts par dokumenta pieejamību e-lietas portālā. Ministru kabineta noteikumos būs paredzēta saziņa ar valsts un pašvaldības iestādēm, un šajos gadījumos tiek lietots termins "nosūta", kas sevī ietver jebkāda saziņas veida lietošanu, t.sk. pasta pakalpojumus, kā arī elektroniskos saziņas veidus, ievērojot iestāžu tehnisko nodrošinājumu. VPD likuma 16.² pants stāsies spēkā vienlaikus ar E-lietas koplietošanas risinājuma platformas likuma spēkā stāšanās dienu.

Ņemot vērā grozījumu VPD likumā, papildinot to ar 16.² pantu, nepieciešams atsevišķā tiesību normā noteikt termiņu, kad uzskatāms, ka dokuments paziņots personai e-lietas portālā. Gadījumā, kad persona saziņai ar Dienestu būs norādījusi oficiālās elektroniskās adreses kontu vai elektroniskā pasta adresi, persona uz norādīto adresi saņems paziņojumu par konkrētā dokumenta pieejamību e-lietas portālā, kur tā, veicot autentifikāciju, varēs iepazīties ar konkrēto dokumentu. Pēc analoģijas ar Kriminālprocesa likuma 317.⁴ pantu un Paziņošanas likuma 9. pantā noteikto termiņu, uzskatāms, ka personai paziņots par dokumenta pieejamību e-lietas portālā otrajā darbdienā pēc attiecīgā paziņojuma nosūtīšanas dienas.
   
Likumprojekts paredz redakcionālus grozījumus VPD likuma 18.¹ pantā, precizējot panta attiecīgo daļu redakcijas, izslēdzot panta daļu un vienlaikus papildinot panta citas daļas, tādējādi radot vieglāk uztveramas normas daļas. Papildu grozījumi VPD likuma 18.¹ panta pirmajā daļā nepieciešami tāpēc, ka praksē šī likuma norma tiek interpretēta, nesasniedzot normas mērķi. Likumprojekta redakcija nepārprotami noteiks probācijas klientu loku par kuriem Dienestam jānosūta informācija bāriņtiesai, proti, bērnu tiesību aizsardzības nolūkos paredzēts, ka informācija  bāriņtiesai jānosūta neatkarīgi no tā, vai probācijas klienta aktuālā, vai iepriekšējā sodāmība ir bijusi par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību. Minētā tiesiskā regulējuma pamatā ir sabiedrībā aktuāla prasība pēc efektīvas bērnu tiesību aizsardzības. 

Šobrīd spēkā esošā VPD likuma 18.² panta pirmās daļas redakcija nosaka, ka Dienests veic savas darbības rezultatīvo rādītāju metodoloģisku izpēti, analizējot bijušo un esošo probācijas klientu recidīva rādītājus. Datu apstrāde tiek veikta saskaņā ar 18.² panta trešo daļu un atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumiem Nr. 396 "Kārtība, kādā iegūst un apstrādā informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem". Pētījumos tiek apstrādāti arī personas dati, kas tiek pseidonimizēti un anonimizēti. Pseidonimizācija un anonimizācija ir nepieciešama, lai pētījumu veicējs, kuram nav piekļuves tiesības sistēmai PLUS, var strādāt ar datiem un piedalīties pētījuma mērķu sasniegšanā.
Šāds regulējums nosaka ierobežotas iespējas veikt pētījumus par Dienesta darbību, jo paredz, ka izpētes mērķis tiks sasniegts, analizējot bijušo un esošo probācijas klientu recidīva rādītāju. Dienesta rezultatīvo radītāju izpilde un darbības efektivitāte var tikt izzināta, veicot arī cita veida pētījumus, kas neparedz recidīva mērīšanu, piemēram bijušo un esošo probācijas klientu viedokļu noskaidrošanu, probācijas programmu satura un riska novērtēšanas instrumentu kvalitātes novērtēšanu u.tml. Tādējādi Dienestam nav pilnvarojuma apstrādāt informāciju par bijušiem un esošajiem probācijas klientiem šo citu pētījumu mērķiem, tāpēc nepieciešami grozījumi, paplašinot pētījumu iespējas. Grozījumi Dienestam ļaus analizēt dažādus probācijas darba aspektus, ne tikai recidīvu.
Šobrīd spēkā esošā VPD likuma 18.² panta otrās daļas redakcija nosaka, ka pētnieciskās darbības rezultātus Dienests publicē savā mājaslapā internetā mēneša laikā pēc pētījuma pabeigšanas. Izmaiņas panta redakcijā ir nepieciešamas, jo Dienesta darbības rezultatīvo rādītāju metodoloģiska izpēte ietver pētījumus par riska un vajadzību novērtējumiem un probācijas programmu metodikām, kurām ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss. Dienests īsteno pētījumus saskaņā ar Ministru kabineta 2018. gada 3. jūlija noteikumiem Nr. 396 "Kārtība, kādā iegūst un apstrādā informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem" un Dienesta 2019. gada 3. septembra iekšējiem noteikumiem Nr. 1110-1-01/INA2019/43/43 "Pētījumu īstenošanas kārtība". Dienests publicēs tikai tādu informāciju par pētījumiem, kas nesaturēs fizisko personu datus un ierobežotas pieejamības informāciju, proti, informāciju par pētījumu mērķi, uzdevumiem un galvenajiem rezultātiem.  
Saskaņā ar Dienestā noteikto kārtību pētījuma izstrāde tiek noslēgta ar pētījuma anotācijas, pētījuma ziņojuma vai pētījuma prezentācijas iesniegšanu un apstiprināšanu Dienesta vadītājam, iesniegto pētījuma rezultātu izskatīšanu Dienesta vadības sanāksmē un pētījuma rezultātu apstiprināšanu. Apstiprinot pētījuma rezultātus tiek pieņemts lēmums par informācijas apjomu, kas tiks publiskots par pētījumu. Ja pētījuma ziņojums satur ierobežotas pieejamības informāciju vai pētījuma rezultāti nav izprotami un izmantojami bez piekļuves informācijai, kurai ir noteikts ierobežotas pieejamības statuss, Dienesta vadītājs var noteikt pētījuma ziņojumam ierobežotas pieejamības informācijas statusu, noteikt apjomu, kādā pētījuma rezultāti tiek publiskoti, piemēram, publiskojot pētījuma anotāciju, informāciju par pētījuma pabeigšanu. Redakcionālais precizējums paredz, ka Dienestam ir tiesības nepubliskot pētījuma rezultātus pilnā apjomā, bet publiskot apmērā, kas ir sabiedrības interesēs un nav pretrunā ar normatīviem aktiem un Dienesta noslēgtiem līgumiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, tai skaitā normatīvajos aktos noteikto, datu apstrāde ir tiesiski pamatota.
Šobrīd VPD likuma 18.² pants nosaka, ka Dienests var veikt pētniecisko darbību, analizējot bijušo un esošo probācijas klientu datus, bet nedod tiesības nodot datus citām personām un iestādēm. Spēkā esošās VPD likuma normas ierobežo iespējas veikt Dienestam nepieciešamu pētniecisku darbību, sadarboties ar pētnieciskā darba veicējiem ārpus Dienesta (t.sk., piemēram, Ieslodzījuma vietu pārvaldi), veikt pētījumu pasūtījumus, ja analīzei ir nepieciešami dati par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem. Šāda regulējuma noteikšana ir Ministru kabineta kompetence. Ņemot vērā minēto, VPD likuma 18.² panta trešo daļu nepieciešams izteikt jaunā redakcijā, kā arī izstrādāt jaunus Ministru kabineta noteikumus.

Ņemot vērā to, ka Ministru kabinets izdos jaunus noteikumus par kārtību, kādā Dienests iegūs, apstrādās un nodos informāciju pētījumu veikšanai par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem, kā arī šīs informācijas glabāšanas kārtību, Likumprojekts paredz, ka 18.² panta pirmās un trešās daļas jaunā redakcija stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Lai pilnveidotu Dienesta darbību un attīstītu uz efektīvu finanšu un cilvēkresursu plānošanu vērstu personāla politiku, ar 2019. gada 1. janvāri Dienestā tika veiktas strukturālās izmaiņas. Strukturālo izmaiņu rezultātā 28 teritoriālo struktūrvienību vietā tika izveidotas sešas reģionu teritoriālās struktūrvienības (Latgales reģiona, Kurzemes reģiona, Zemgales reģiona, Vidzemes reģiona, Rīgas Rietumu reģiona un Rīgas Austrumu reģiona teritoriālā struktūrvienība), kurām ir pakļautas attiecīgajā administratīvajā teritorijā esošās nodaļas (kopā 42 nodaļas).
Saskaņā ar VPD likuma 19. pantu līdz strukturālajām pārmaiņām un pašreiz Dienestā ir divu līmeņu konsultatīvās padomes – Dienesta Konsultatīvā padome un Dienesta teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes Dienesta teritoriālo struktūrvienību nodaļās.
VPD likuma 20. pants paredz šādu Dienesta Konsultatīvās padomes sastāvu:
1) Augstākās tiesas pārstāvis;
2) Ģenerālprokuratūras pārstāvis;
3) Tieslietu ministrijas pārstāvis;
4) Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;
5) Valsts probācijas dienesta pārstāvis;
6) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis;
7) Valsts policijas pārstāvis;
8) vismaz viena tā sociālo pakalpojumu sniedzēja pārstāvis, kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus probācijas klientiem.
VPD likuma 21. pants paredz šādu Dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvu:
1) rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvis;
2) rajona (pilsētas) tiesas pārstāvis;
3) Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;
4) pašvaldības pārstāvis;
5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;
6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;
7) vismaz viena tā sociālo pakalpojumu sniedzēja pārstāvis, kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus probācijas klientiem.
Ņemot vērā augstāk minētās Dienesta strukturālās izmaiņas, valstī īstenoto administratīvi teritoriālo reformu, kā arī īstenotās strukturālās pārmaiņas tiesu un prokuratūru darbībā:
1) VPD likumā ir nepieciešams paredzēt divu līmeņu konsultatīvās padomes – Dienesta Konsultatīvo padomi un Dienesta teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes reģionālā līmenī, attiecīgi precizējot to sastāvu;
2) VPD likumā ir nepieciešams paredzēt iespēju pēc vajadzības un aktuālās situācijas katrā reģionā izveidot konsultatīvo padomju apakšpadomes, kas var būt gan pastāvīgas (piemēram, teritoriālo struktūrvienību nodaļu konsultatīvās padomes, tai skaitā vairākām atsevišķām nodaļām viena konsultatīvā padome), gan izveidotas kādā atsevišķā konkrētā reģionā vai tā nodaļā aktuāla jautājuma risināšanai (piemēram, sadarbība ar nevalstiskajām organizācijām/sociālajiem uzņēmējiem, vecāku un iedzīvotāju iesaiste darbā ar bērniem un jauniešiem, kuri ir izdarījuši likumpārkāpumu, pakalpojumu pieejamība, sociālie jautājumi, prevencija u.tml.).
Ņemot vērā iepriekš minēto, Likumprojekta 11. pants paredz papildināt VPD likuma 19. pantu, kas regulē Dienesta Konsultatīvo padomju izveidošanu, ar jaunu daļu, nosakot, ka pēc Dienesta Konsultatīvās padomes vai tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvo padomju iniciatīvas Dienestā var tikt izveidotas konsultatīvo padomju apakšpadomes.
Dienesta Konsultatīvās padomes 2021. gada 26. marta sēdē tika aktualizēts Dienesta Konsultatīvās padomes sastāva jautājums, ņemot vērā Dienesta Konsultatīvās padomes lomu un būtību šodien, kontekstā ar tās izveidošanas mērķi 2004. gadā. Tā kā Augstākās tiesas saskare ar kriminālsodu izpildes jautājumiem gadu gaitā ir būtiski mazinājusies, sēdes ietvaros tika apsvērts jautājums par nepieciešamību veikt grozījumus VPD likuma 20. pantā, Dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā Augstākās tiesas pārstāvja vietā ietverot Apgabaltiesas pārstāvi.
Ņemot vērā iepriekš minēto, Dienests lūdza Augstāko tiesu sniegt viedokli par iniciatīvu veikt grozījumus VPD likuma 20. pantā, paredzot, ka Augstākās tiesas pārstāvja vietā Dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā tiek iekļauts Apgabaltiesas pārstāvis un saņēma Augstākās tiesas atbalstu šīs iniciatīvas īstenošanai.
Ņemot vērā minēto, Likumprojekta 12. pants paredz Dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā Augstākās tiesas pārstāvja vietā iekļaut apgabaltiesas pārstāvi. Tā kā Latvijā ir vairākas apgabaltiesas, Dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā attiecībā uz apgabaltiesu pārstāvjiem tiktu ievērots rotācijas princips, tādējādi panākot pakāpenisku visu apgabaltiesu pārstāvju dalību Dienesta Konsultatīvās padomes darbā.
Vienlaikus Likumprojekta 12. pants paredz paplašināt regulējumu attiecībā uz nevalstisko organizāciju līdzdalības iespējām Dienesta Konsultatīvajā padomē, nosakot, ka tajā darbojas vismaz viens nevalstiskās organizācijas, kuras darbības joma ir saistīta ar atbalsta vai pakalpojumu sniegšanu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, pārstāvis. Pašreiz VPD likuma 20. panta 8. punkts noteic, ka Dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir vismaz viena tā sociālo pakalpojumu sniedzēja pārstāvis, kas nodrošina sociālās rehabilitācijas pakalpojumus probācijas klientiem. Ievērojot, ka sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana ir tikai viena no iespējamām jomām, kurā darbojas nevalstiskās organizācijas darbā ar sociālās atstumtības riskam pakļautām personu grupām, esošais regulējums būtiski sašaurina nevalstisko organizāciju iespējas līdzdarboties Dienesta Konsultatīvajā padomē.
Likumprojekta 13. pants paredz izteikt jaunā redakcijā VPD likuma 21. pantu. Ņemot vērā, ka VPD likumā tiek paredzētas divu līmeņu konsultatīvās padomes – Dienesta Konsultatīvā padome un Dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvā padome, attiecīgi tiek precizēts Dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvs, paredzot, ka rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvja vietā tajā tiek iekļauts tiesas apgabala prokuratūras pārstāvis, rajona (pilsētas) tiesas pārstāvja vietā – apgabaltiesas pārstāvis, Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvja vietā – Valsts policijas reģiona pārvaldes pārstāvis un, līdzīgi kā Likumprojekta 12. pantā, vismaz viens nevalstiskās organizācijas, kuras darbības joma ir saistīta ar atbalsta vai pakalpojumu sniegšanu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām, pārstāvis.
Likumprojekta 13. pantā VPD likuma 21. pants tiek papildināts ar otro daļu, nosakot, ka pēc Dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes iniciatīvas tās sastāvā papildus šā panta pirmajā daļā minētajām institūcijām var tikt iekļauts arī citas institūcijas pārstāvis. Minētais regulējums ļaus atbilstoši situācijai katrā konkrētā reģionā paplašināt konsultatīvās padomes sastāvu, piemēram, iekļaujot tajā plānošanas reģionu pārstāvi, organizācijas, kas īsteno darbu ar jaunatni, pārstāvi u.c. Minētais regulējums ļaus elastīgi reaģēt arī gadījumā, ja administratīvi teritoriālās reformas rezultātā reģionos tiktu veidotas jaunas institūcijas vai organizācijas, kuru aktīva un pastāvīga darbība Dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvā veicinātu Dienesta mērķu sasniegšanu.
Detalizēta kārtība, kādā Dienestā tiek izveidotas konsultatīvo padomju apakšpadomes un paplašināts teritoriālo struktūrvienību konsultatīvo padomju sastāvs, tiks noteikta Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 402 "Kārtība, kādā sasauc Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju sēdes un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus". Vienlaikus, lai veicinātu efektīvu un racionālu citu institūciju pārstāvju iesaisti Dienesta teritoriālo struktūrvienību  konsultatīvo padomju darbā, minētajos Ministru kabineta noteikumos tiks paredzēta iespēja divām teritoriālajām struktūrvienībām veidot vienu kopēju konsultatīvo padomi, kas ir īpaši aktuāls jautājums attiecībā uz Rīgas Austrumu un Rīgas Rietumu teritoriālajām struktūrvienībām.

Likumprojekts paredz izslēgt VPD likuma 23. panta otrās daļas 4. punktu un papildināt daļu ar 6., 7. un 8. punktu. Šobrīd panta otrās daļas 4. punkts paredz, ka par brīvprātīgo var būt persona, kura ir saņēmusi Dienesta atzinumu, ka spēj veikt līgumā par brīvprātīgo darbu paredzamos uzdevumus. Šāda norma nav nepieciešama, jo tā ir attiecināma tikai uz brīvprātīgajiem, kuri ir izlīguma procesa starpnieki, un šo procesu regulē Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumi Nr. 346 "Kārtība, kādā apmāca un sertificē brīvprātīgā darba veicējus izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai".
VPD likuma 23. panta otrajā daļā ir noteikti kritēriji, kas jāņem vērā, lai persona varētu kļūt par Dienesta brīvprātīgo. VPD likuma 23. panta pirmā daļa paredz, ka Dienests brīvprātīgo var iesaistīt Dienesta funkciju īstenošanā, savukārt Dienesta funkcijas var veikt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likuma 7. panta prasībām. VPD likuma 23. panta otrās daļas 6., 7. un 8. punkts precizēs, ka par brīvprātīgo nedrīkst būt probācijas klients, persona, kura sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas) un persona, kura ir  sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad Dienests būs izvērtējis, vai tas nekaitēs sabiedrības interesēm, un atļāvis personai veikt brīvprātīgo darbu. Pieļaujamību brīvprātīgā darba veikšanai minētajā gadījumā vērtēs Dienesta vadītāja noteiktajā kārtībā, kas tiks noteikta ar iekšējo normatīvo aktu. Tikai Dienesta kompetence būs atļaujas izsniegšana brīvprātīgā darba veikšanai minētajā gadījumā. VPD likuma 23. panta otrās daļas 8. punkts paplašinās iespējas personai veikt brīvprātīgo darbu gadījumā, ja tā būs sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta piektā daļa noteic, ka valsts pārvalde savā darbībā ievēro labas pārvaldības principu, kas ietver tādus noteikumus, kuru mērķis ir panākt, lai valsts pārvalde ievērotu privātpersonas tiesības un tiesiskās intereses. Ņemot vērā minēto, Dienests, neradot brīvprātīgajam papildu administratīvo slogu, pamatojies uz 2011. gada 8. februāra starpresoru vienošanos Nr. 9002-9/1, kas noslēgta starp Dienestu un Iekšlietu ministrijas informācijas centu "Par informācijas sistēmu lietošanu tiešsaistes režīmā" vai slēdzot jaunu starpresoru vienošanos, iegūs informāciju par brīvprātīgā sodāmību, proti, vai brīvprātīgais ir sodīts par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu izdarīšanu – neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas. 

Likumprojekts paredz paplašināt brīvprātīgā tiesības, papildinot VPD likuma 23.¹ panta pirmo daļu ar 3. punktu. Šobrīd Dienesta brīvprātīgie, kuri ir noslēguši līgumu ar Dienestu, nav tiesīgi apmeklēt ieslodzījuma vietas, lai pildītu ar Dienestu noslēgtajā līgumā paredzētos uzdevumus. Brīvprātīgajam, kurš ir izlīguma starpnieks, nepieciešams apmeklēt iesaistīto personu ieslodzījuma vietā, lai sniegtu konsultācijas par izlīguma procesu un vadītu izlīguma sēdi ieslodzījuma vietā. Arī līdzgaitniekiem vai atbildīguma un atbalsta apļu brīvprātīgajiem, lai apmeklētu potenciālo aizbilstamo, kurš ir izteicis vēlmi iesaistīties līdzgaitniecības procesā vai atbildīguma un atbalsta apļos, nepieciešams iekļūt ieslodzījuma vietās, tādēļ ir nepieciešams paplašināt brīvprātīgā tiesības.

Likumprojekts paredz papildināt VPD likuma 25. panta pirmo daļu ar 5. un 6. punktu. Turpmāk 5. punkts Dienestam piešķirs juridiskas tiesības Dienesta resursu ietvaros organizēt informatīvus un izglītojušus pasākumus probācijas klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām. Šādas tiesības šobrīd normatīvie akti neparedz. Dienesta prakse rāda, ka notiesāto personu resocializācijas procesā liela nozīme ir probācijas klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām. Bieži vien šīm personām ir nepietiekamas zināšanas par resocializācijas procesu un tā būtību. Lai resocializācijas process būtu efektīvāks, Dienestam būtu lietderīgi organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus probācijas klienta atbalsta personām.
Panta 6. punkts paredzēs, ka Dienesta ierēdņiem un darbiniekiem funkciju izpildē būs tiesības sniegt informāciju par probācijas klientu un cietušo starpinstitūciju sanāksmes dalībniekiem. Šobrīd šādas tiesības nebija nostiprinātas normatīvajā aktā. Šāds ierobežojums nav līdzsvarā ar apdraudējumu sabiedrībai, ko var radīt persona, par kuru sasaukta starpinstitūciju sanāksme. Piešķirot Dienestam tiesības apmainīties ar informāciju starpinstitūciju sanāksmēs, tiks veicināta ātrāka un pilnīgāka informācijas apmaiņa starp dažādu institūciju resoriem, tādējādi  pasargājot sabiedrību no iespējamiem apdraudējumiem.

Likumprojekts paredz grozīt VPD likuma 25. panta otrās daļas 5. punktu. Grozījumi saistīti ar 2020. gada 17. decembra likumā "Grozījumi Krimināllikumā" noteikto, jo no 2022. gada 1. janvāra ieviests jauns pamatsods – probācijas uzraudzība.
Likumprojekts paredz VPD likuma 25. panta ceturtajā daļā aizstāt skaitli un vārdu "4. punktā" ar skaitļiem un vārdiem "4. un 6. punktā". Lai kvalitatīvi pildītu Dienesta funkcijas, kas saistītas ar uzraudzības īstenošanu un izvērtēšanas ziņojumu sastādīšanu par nepilngadīgām personām, Dienesta amatpersonai ir būtiski iegūt informāciju arī par nepilngadīgā probācijas klienta vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, sodāmībām. Īstenojot personu uzraudzību un sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, ir jāveic personas riska un vajadzību novērtēšana – jāapzina, kādi ir probācijas klienta apkārtējās vides faktori, un jāizvērtē, kādā veidā tie ietekmē probācijas klienta uzvedību.
Viens no nozīmīgiem nepilngadīgā probācijas klienta apkārtējās vides faktoriem ir vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, ietekme uz pašu nepilngadīgo, respektīvi, nepilngadīgā probācijas klienta un viņa vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, savstarpējās attiecības. Dienesta amatpersonai ir jāizprot, vai vecāki iesaistās nepilngadīgā probācijas klienta problēmu risināšanā un vai problēmu risināšanā tie, piemēram, nepielieto vardarbību. Aplūkojot informāciju par personas (vecāku vai personas, kas viņus aizstāj) sodāmībām, ir iespējams konstatēt, vai persona ir vardarbīga un agresīva, vai tā pārmērīgi lieto alkoholu vai narkotiskās vielas, kas rada risku arī bērnam vai nelabvēlīgu vidi, vai pienācīgi veic bērna aprūpes pienākumu, kā arī kopumā ļauj novērtēt, kāda ir personas attieksme pret likumpaklausīgu dzīvesveidu. Tikai iegūstot pietiekamu informāciju par nepilngadīgo probācijas klientu, izvērtēšanas ziņojuma sagatavotājs vai uzraudzības īstenotājs spēj objektīvi veikt personas riska un vajadzību novērtēšanu, kā arī kvalitatīvi sagatavot izvērtēšanas ziņojumu.

Likumprojekts paredz papildināt VPD likuma 25. pantu ar sesto daļu, kas paredzēs, ka Dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, nodrošinot VPD likuma 6. panta 1., 2., 3., 4., 5., 7. un 9. punktā noteikto funkciju un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, būs tiesības veikt audio un video ierakstu, iepriekš informējot probācijas klientu un citas personas par audio un video ieraksta veikšanu. Šādas tiesības Dienestam ir nepieciešamas:
1. lai novērtētu probācijas programmu vadītāju darba kvalitāti, tai skaitā, lai izvērtētu vai probācijas programma tiek vadīta atbilstoši paredzētajam saturam un pasniegšanas metodēm;
2. lai novērtētu Dienesta nodarbināto sarunas prasmes ar probācijas klientu, kas ir viens no darba kvalitātes rādītājiem, kā arī, lai izvērtētu, vai saruna ir vērsta uz soda mērķa sasniegšanu;
3. lai videosaziņas vai klātienes sarunas saturs tiktu fiksēts elektroniskā veidā, tādējādi mazinot papīra formāta dokumentus
Datu apstrādes mērķis ir video un audio ierakstu izmantošana Dienesta nodarbināto sarunu kvalitātes un probācijas programmu norises monitorēšanā, kā arī Dienesta nodarbināto prasmju pilnveidē, kas ir būtisks nosacījums kvalitatīvai funkciju īstenošanai. Daļa no probācijas klientiem ir ar zemu izglītības vai attīstības līmeni. Fiksējot sarunu rakstveidā, ne vienmēr probācijas klients ir spējīgs pārliecināties par pieraksta atbilstību viņa teiktajam, piemēram, sarunai notiekot attālināti vai gadījumā, ja probācijas klients kādu apsvērumu dēļ nav spējīgs izlasīt sarunas aprakstu.  Veicot audio un video ierakstus, Dienesta funkciju īstenošanas process kvalitatīvi uzlabotos. Audio un video saziņa un šo sarunu fiksēšana ierakstos atvieglotu Dienesta nodarbinātā saziņu ar probācijas klientiem un citām personām. Minēto mērķi nav iespējams sasniegt citā veidā.  
Probācijas programmu nodarbībās piedalās programmu vadītāji un probācijas klienti (ieslodzījumu vietās – ieslodzītie), tāpēc veicot video un audio ierakstus, gan programmu vadītāji, gan probācijas klienti vai ieslodzītie iepriekš tiks informēti par video vai audio ierakstu veikšanu. Datu apstrāde tiks veikta atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulai (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – VDAR), tai skaitā 10. pantā noteiktajam, ka personas datu apstrādi par sodāmību un pārkāpumiem vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem, pamatojoties uz 6. panta 1. punktu, veic tikai oficiālas iestādes kontrolē vai tad, ja apstrādi atļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām un jebkādu visaptverošu sodāmības reģistru uzglabā tikai oficiālas iestādes kontrolē.
Attiecībā uz minēto audio un video ierakstu veikšanu nav lietderīgi lūgt piekrišanu, ņemot vērā, ka piekrišana jebkurā brīdī var tikt atsaukta. Tādā gadījumā tiktu pārtraukta materiālu izmantošana funkciju nodrošināšanai. Līdz ar to atbilstoši VDAR 6. panta 1. punkta e) apakšpunktam nepieciešams nostiprināt Dienesta tiesības veikt audio un video ierakstus, īstenojot pārzinim likumīgi piešķirtās pilnvaras. Garantijas datu subjektu tiesībām tiks nodrošinātas atbilstoši VDAR 12. pantam, kā arī tiks īstenoti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, ka datu apstrādē tiks ievērotas VDAR prasības un nodrošināta datu subjekta tiesību aizsardzība.
Atbilstoši VDAR 35. pantam un likuma "Par fizisko personu datu apstrādi kriminālprocesā un administratīvā pārkāpuma procesā" (turpmāk – Policijas direktīvas likums) 21. pantam Dienests veica novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību un konstatēja, ka var veikt datu apstrādi. 

Likumprojekts paredz VPD likuma 25. pantu papildināt ar septīto daļu, kas noteiks, ka Dienesta nodarbinātajiem, īstenojot VPD likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju, ar probācijas klienta un citu personu piekrišanu ir tiesības veikt audio un video ierakstu. Datu apstrāde tiks veikta atbilstoši VDAR, tai skaitā 10. pantā noteiktajam, ka personas datu apstrādi par sodāmību un pārkāpumiem vai ar tiem saistītiem drošības pasākumiem, pamatojoties uz 6. panta 1. punktu, veic tikai oficiālas iestādes kontrolē vai tad, ja apstrādi atļauj Savienības vai dalībvalsts tiesību akti, paredzot atbilstošas garantijas datu subjektu tiesībām un brīvībām un jebkādu visaptverošu sodāmības reģistru uzglabā tikai oficiālas iestādes kontrolē. Garantijas datu subjektu tiesībām tiks nodrošinātas atbilstoši VDAR 12. pantam, kā arī tiks īstenoti atbilstoši tehniskie un organizatoriskie pasākumi tādā veidā, ka datu apstrādē tiks ievērotas VDAR prasības un nodrošināta datu subjekta tiesību aizsardzība.
VPD likuma 6. panta 6. punktā noteikto Dienesta funkcijas izpildi, kas paredz organizēt un vadīt izlīguma procesu kriminālprocesā un lietās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem, jāņem vērā, ka izlīguma process ir konfidenciāls un sarunas ir sensitīvas, tādēļ izlīguma sēdes monitorēšana var tikt veikta tikai ar visu izlīguma sēdes dalībnieku piekrišanu un ar mērķi veikt starpnieka sarunas vadīšanas kvalitātes monitorēšanu. Prasot piekrišanu personas datu apstrādei tiks noformēts attiecīgs dokuments, kurā tiks ietverta informācija par datu subjekta tiesībām, tai skaitā atsaukt piekrišanu datu apstrādei. Dokuments apliecinās datu subjekta piekrišanu monitorēšanas veikšanai, kurā tiks izskaidrotas datu subjekta tiesības. Piekrišanas atsaukšana neietekmē izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu. Monitorēšana notiek tikai ar pušu piekrišanu. Ja piekrišana tiks atsaukta pēc monitorēšanas, tad ieraksts nekavējoties tiks neatgriezeniski dzēsts.
Minētais nepieciešams, ņemot vērā saziņas līdzekļu straujo attīstību, kā arī Dienesta pieredzi saistībā ar 2020. gadā ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī COVID-19 izplatības dēļ. Dienesta praksē ir nepieciešamas izmaiņas, kas skar Dienesta amatpersonas un probācijas klienta saziņu attālināti. Šobrīd normatīvais regulējums neparedz attālinātu saziņu ar probācijas klientu. Saziņa notiek, tiekoties klātienē vai rakstisku paziņojumu veidā, ievērojot normatīvos aktus, kas regulē saziņu rakstiskā veidā (tai skaitā elektroniskie dokumenti). Minēto mērķi nav iespējams sasniegt citā veidā. Atbilstoši VDAR 35. pantam un Policijas direktīvas likuma 21. pantam Dienests veica novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību un konstatēja, ka var veikt datu apstrādi. Novērtējums par ietekmi uz datu aizsardzību tika veikts, ņemot vērā, ka datu apstrāde varētu radīt augstu risku fizisko personu tiesībām un brīvībām. Tika vērtētas plānotās datu apstrādes darbības, nepieciešamība, nolūks, samērīgums attiecībā uz nolūkiem, riski, tostarp garantijas un drošības pasākumi. Vienlaikus tika vērtēts datu apstrādes glabāšanas ilgums, datu apstrādes drošība atbilstoši Dienesta ārējiem un iekšējiem normatīvajiem aktiem, lai nodrošinātu normatīvajos aktos par datu apstrādi noteikto. Veicot novērtējumu par ietekmi uz datu aizsardzību, tika secināts, ka regulējumu attiecībā uz dienesta nodarbināto tiesībām ar probācijas klienta un citu personu piekrišanu veikt audio un video novērošanu nepieciešams ietvert ārējā normatīvajā aktā, nosakot to expressis verbis ar tiesību normu.

Likumprojekts paredz papildināt VPD likuma 25. pantu ar astoto daļu, kas paredzēs, ka audio un video ieraksts, īstenojot VPD likuma 6. panta 1., 3., 4., 5., 7. un 9. punktā noteiktās funkcijas, tiek glabāts sistēmā PLUS. Audio un video ieraksta, kas ir daļa no probācijas klienta lietas, glabāšanu nodrošina atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 13. novembra noteikumos Nr. 693 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību" noteiktajiem termiņiem.

Likumprojekts paredz papildināt VPD likuma 25. pantu ar devīto daļu, kas paredzēs, ka audio un video ieraksts, īstenojot VPD likuma 6. panta 2. un 6. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, sistēmā PLUS tiek glabāts sešus mēnešus no tā veikšanas dienas vai dzēsts nekavējoties pēc personas piekrišanas atsaukšanas, ja audio un video ieraksts tiek veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju. Izlīguma procesā šāds glabāšanas termiņš nepieciešams, lai veiktu audio un video ierakstu analīzi, kā arī pārrunātu ar starpnieku izlīguma procesa vadīšanu, tā kvalitātes uzlabošanai. Attiecībā uz probācijas programmu īstenošanu glabāšanas termiņš seši mēneši nepieciešams, lai veiktu audio un video ierakstu analīzi, kā arī pārrunātu ar probācijas programmu vadītājiem probācijas programmu vadīšanas kvalitāti.  Izlīguma procesā, pēc piekrišanas atsaukšanas, paredzēts, ka dati tiks dzēsti nekavējoties, kas objektīvi var aizņemt laika periodu līdz trīs dienām, ņemot vērā dokumentu apriti un tehniskās iespējas.

Likumprojekts paredz VPD likuma pārejas noteikumus papildināt ar 16. punktu, kas noteiks, ka VPD likuma 3.¹, 16.² un 16.³ pants stājas spēkā vienlaikus ar E-lietas koplietošanas risinājuma platformas likumu. Šāds regulējums nepieciešams, jo 3.¹, 16.² un 16.³ pantam stājoties spēkā pirms minētā likuma, var rasties kolīzijas VPD likuma normu piemērošanā. Vienlaikus pārejas noteikums noteiks, ka VPD likuma 3.¹ un 3.² pantā noteiktais par kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē sāk piemērot no 2023. gada 1. janvāra. Līdz noteiktajam termiņam Dienests izmanto tikai elektronisko parakstu bez pievienota kvalificēta elektroniskā zīmoga.

Likumprojekts paredz VPD likuma pārejas noteikumus papildināt ar 17. punktu, kas noteiks, ka grozījumi VPD likuma 18.² pantā par tā pirmās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas noteic Dienesta darbības rezultātu izpēti un publiskošanu, stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī, proti, kad tiks izdoti Ministru kabineta noteikumi.

Likumprojekts paredz VPD likuma pārejas noteikumus papildināt ar 18. punktu, kas noteiks, ka grozījumi VPD likuma 19. pantā par tā papildināšanu ar 1.¹ daļu, kā arī grozījumi VPD likuma 20 un 21. pantā attiecībā uz Dienesta Konsultatīvo padomi un Dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvo padomi stājas spēkā 2022. gada 1. augustā, ņemot vērā, ka nepieciešams periods, lai sagatavotos jaunajam regulējumam un izstrādātu grozījumus Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 402 "Kārtība, kādā sasauc Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju sēdes un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus".