24-TA-2725: Rīkojuma projekts (Apstiprināšana, iecelšana amatā, speciālās dienesta pakāpes piešķiršana)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Par Anduļa Židkova pārcelšanu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Valsts civildienesta likuma 11.panta trešā daļa, 37. panta pirmā, 2.1 un trešā daļa.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Ministru kabineta rīkojuma projekta "Par Anduļa Židkova pārcelšanu” mērķis ir nodrošināt Satiksmes ministrijas darbības nepārtrauktību un funkciju efektīvu izpildi, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatā pārceļot Valsts dzelzceļa administrācijas direktoru Anduli Židkovu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Saskaņā ar Dzelzceļa likuma 30.panta ceturto daļu Valsts dzelzceļa administrācijas direktoru pēc satiksmes ministra priekšlikuma ieceļ amatā un atbrīvo no amata Ministru kabinets. Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumu Nr.242 ”Satiksmes ministrijas nolikums” 9.8.apakšpunktu ministrs ieceļ amatā un atbrīvo no amata ministrijas valsts sekretāru un ministrijas padotībā esošo valsts pārvaldes iestāžu vadītājus, ciktāl ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi. Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amats ir vakants kopš 2024.gada 24.janvāra. No 2024.gada 21.oktobra Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumus papildus tiešajiem amata pienākumiem pilda Valsts dzelzceļa administrācijas direktors Andulis Židkovs.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Saskaņā ar Ministru kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.242 ”Satiksmes ministrijas nolikums” 1.punktu Satiksmes ministrija ir vadošā valsts pārvaldes iestāde transporta un sakaru nozarēs. Lai nodrošinātu Satiksmes ministrijas darbības nepārtrauktību un efektīvu tai noteikto funkciju un uzdevumu izpildi, ir nepieciešams iespējami ātrāk iecelt amatā jaunu Satiksmes ministrijas valsts sekretāru. Atbilstoši iepriekš minētajam un, izvērtējot Valsts dzelzceļa administrācijas direktora atbilstību Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amata aprakstā noteiktajām izglītības, kvalifikācijas, profesionālās pieredzes prasībām, lai veicinātu sabiedrības uzticību civildienestam, ir pieņemts lēmums par ierēdņa profesionālo karjeras izaugsmi resora ietvaros.
Risinājuma apraksts
Nepieciešams lēmums par ierēdņa pārcelšanu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatā. Saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 37.panta 2.1 daļu lēmumu par ierēdņa pārcelšanu no pārraudzībā esošas iestādes vadītāja amata valsts sekretāra amatā ministrs pieņem, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu. Lai nodrošinātu civildienesta uzdevumu efektīvu izpildi, elastīgi izmantojot civildienesta resursus Satiksmes ministrijas resora iekšienē, valsts sekretāra amatam tiek virzīts kandidāts ar atbilstošām zināšanām un pieredzi transporta un sakaru nozarēs.
Andulis Židkovs atbilst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amata prasībām. A.Židkovam ir zināšanas par Ministru kabineta darbības principiem un lēmumu pieņemšanas procesu, administratīvajās tiesībās un procesā, budžeta un finanšu vadībā. A.Židkovam ir pieredze vadošā amatā transporta un sakaru nozarēs. Ir uzklausīts Valsts dzelzceļa administrācijas direktora A.Židkova viedoklis un saņemta piekrišana pārcelšanai uz noteiktu laiku.
Ievērojot iepriekš minēto, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Anduļa Židkova pārcelšanu”. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā ierēdnis tiek pārcelts no Satiksmes ministrijas padotības iestādes augstākās amatpersonas amatā, kuru ieceļ un atbrīvo no amata ministrs, Valsts civildienesta likuma 37.panta trešajā daļā minētais par iestādes viedokļa izvērtēšanu neatbilst konkrētajai situācijai un nav lietderīgs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumi ir noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23.panta pirmo daļu valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs un saskaņā ar 17.pantu valsts sekretāra pienākumu izpildītājs organizē iestādes funkciju pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.pantu pirmo daļu, valsts kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība.
Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja divās kapitālsabiedrībās VAS “Latvijas dzelzceļš” un AS “Pasažieru vilciens”, kas darbojas dzelzceļa transporta un pārvadājumu jomā, kuras uzraudzību veic Valsts dzelzceļa administrācija normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.
Pašlaik A.Židkovs pilda Valsts dzelzceļa administrācijas (turpmāk – VDA) direktora amata pienākumus. VDA ir izveidota saskaņā ar Dzelzceļa likuma 30. panta prasībām un tās darbību reglamentē Ministru kabineta 2022.gada 10.maija noteikumi Nr.282 “Valsts dzelzceļa administrācijas nolikums”. Saskaņā ar dzelzceļa jomu reglamentējošiem tiesību aktiem VDA ir valsts pārvaldes iestāde, kura atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā un kuras darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkciju realizēšana dzelzceļa transporta nozarē. VDA ir dzelzceļa jomu reglamentējošos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā regulatīvā iestāde Latvijā.
Dzelzceļa likuma 30.panta 4.1 daļa noteic, ka norādījumus lietās, kas saistītas ar VDA sūdzību izskatīšanas funkcijas un tirgus uzraudzības funkcijas veikšanu dzelzceļa jomā, kā arī personāla komplektēšanas un personālvadības jautājumos VDA direktoram un citām amatpersonām nevar dot ne Ministru kabinets, ne satiksmes ministrs, ne citas personas. Minētajās lietās VDA nesaskaņo uzziņu ar Satiksmes ministriju.
VDA saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, (turpmāk – Direktīva 2012/34/ES) noteikta kompetence kā regulatīvajai iestādei, kas organizatoriskā, funkcionālā, hierarhijas un lēmumu pieņemšanas ziņā ir juridiski nošķirta un neatkarīga no jebkuras citas privātas vai valsts struktūras. Un saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 55.panta 3.punktu pēc pilnvaru termiņa beigām regulatīvajā iestādē personas, kas ir atbildīgas par lēmumiem, ko pieņem regulatīvā iestāde, nestājas profesionālā amatā vai neuzņemas atbildību nevienā regulētajā uzņēmumā vai struktūrā vismaz vienu gadu. Minētajām Direktīvas 2012/34/ES 55.panta 3.punkta prasībām atbilst no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta septītās daļas izrietošs aizliegums valsts amatpersonai vēl divus gadus pēc tam, kad tā veikusi uzraudzības vai kontroles funkcijas, kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, veikusi uzraudzības vai kontroles funkcijas.
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta pirmās daļas 16.punktā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas personas, kuras ieņem publiskas personas iestādes vadītāja amatu. VDA ir publiskas personas iestāde un līdz ar to persona, kura ieņem vadītāja amatu (direktora amatu), uzskatāma par valsts amatpersonu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē. Lai novērstu iespējamo interešu konfliktu, izdots satiksmes ministra rīkojums, ar kuru Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece pilnvarota būt par valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvi akcionāru sapulcēs valsts akciju sabiedrībā „Latvijas dzelzceļš” un akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens”.
Izvērtējot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kopsakarā ar Direktīvas 2012/34/ES 55.panta 3.punktā noteikto, kā arī ņemot vērā minētajos tiesību aktos ietvertos pilnvarojumus, Satiksmes ministrijas ieskatā neizpildās prasības, kas liegtu A.Židkovam ieņemt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu, jo tiek noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība kapitālsabiedrībās VAS “Latvijas dzelzceļš” un AS “Pasažieru vilciens”.
Andulis Židkovs atbilst Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amata prasībām. A.Židkovam ir zināšanas par Ministru kabineta darbības principiem un lēmumu pieņemšanas procesu, administratīvajās tiesībās un procesā, budžeta un finanšu vadībā. A.Židkovam ir pieredze vadošā amatā transporta un sakaru nozarēs. Ir uzklausīts Valsts dzelzceļa administrācijas direktora A.Židkova viedoklis un saņemta piekrišana pārcelšanai uz noteiktu laiku.
Ievērojot iepriekš minēto, ir sagatavots Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par Anduļa Židkova pārcelšanu”. Ņemot vērā, ka šajā gadījumā ierēdnis tiek pārcelts no Satiksmes ministrijas padotības iestādes augstākās amatpersonas amatā, kuru ieceļ un atbrīvo no amata ministrs, Valsts civildienesta likuma 37.panta trešajā daļā minētais par iestādes viedokļa izvērtēšanu neatbilst konkrētajai situācijai un nav lietderīgs.
Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumi ir noteikti Valsts pārvaldes iekārtas likumā. Saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 23.panta pirmo daļu valsts sekretārs ir ministrijas administratīvais vadītājs un saskaņā ar 17.pantu valsts sekretāra pienākumu izpildītājs organizē iestādes funkciju pildīšanu un atbild par to, vada iestādes administratīvo darbu, nodrošinot tā nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu. Pamatojoties uz Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.pantu pirmo daļu, valsts kapitāla daļu turētāja lēmumus pieņem ministrijas valsts sekretārs vai ar valsts sekretāra rīkojumu noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība.
Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja divās kapitālsabiedrībās VAS “Latvijas dzelzceļš” un AS “Pasažieru vilciens”, kas darbojas dzelzceļa transporta un pārvadājumu jomā, kuras uzraudzību veic Valsts dzelzceļa administrācija normatīvajos aktos noteiktās kompetences ietvaros.
Pašlaik A.Židkovs pilda Valsts dzelzceļa administrācijas (turpmāk – VDA) direktora amata pienākumus. VDA ir izveidota saskaņā ar Dzelzceļa likuma 30. panta prasībām un tās darbību reglamentē Ministru kabineta 2022.gada 10.maija noteikumi Nr.282 “Valsts dzelzceļa administrācijas nolikums”. Saskaņā ar dzelzceļa jomu reglamentējošiem tiesību aktiem VDA ir valsts pārvaldes iestāde, kura atrodas Satiksmes ministrijas pārraudzībā un kuras darbības mērķis ir valsts pārvaldes funkciju realizēšana dzelzceļa transporta nozarē. VDA ir dzelzceļa jomu reglamentējošos Eiropas Savienības tiesību aktos minētā regulatīvā iestāde Latvijā.
Dzelzceļa likuma 30.panta 4.1 daļa noteic, ka norādījumus lietās, kas saistītas ar VDA sūdzību izskatīšanas funkcijas un tirgus uzraudzības funkcijas veikšanu dzelzceļa jomā, kā arī personāla komplektēšanas un personālvadības jautājumos VDA direktoram un citām amatpersonām nevar dot ne Ministru kabinets, ne satiksmes ministrs, ne citas personas. Minētajās lietās VDA nesaskaņo uzziņu ar Satiksmes ministriju.
VDA saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012.gada 21.novembra Direktīvu 2012/34/ES, ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu, (turpmāk – Direktīva 2012/34/ES) noteikta kompetence kā regulatīvajai iestādei, kas organizatoriskā, funkcionālā, hierarhijas un lēmumu pieņemšanas ziņā ir juridiski nošķirta un neatkarīga no jebkuras citas privātas vai valsts struktūras. Un saskaņā ar Direktīvas 2012/34/ES 55.panta 3.punktu pēc pilnvaru termiņa beigām regulatīvajā iestādē personas, kas ir atbildīgas par lēmumiem, ko pieņem regulatīvā iestāde, nestājas profesionālā amatā vai neuzņemas atbildību nevienā regulētajā uzņēmumā vai struktūrā vismaz vienu gadu. Minētajām Direktīvas 2012/34/ES 55.panta 3.punkta prasībām atbilst no likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 10.panta septītās daļas izrietošs aizliegums valsts amatpersonai vēl divus gadus pēc tam, kad tā veikusi uzraudzības vai kontroles funkcijas, kļūt par tādas komercsabiedrības dalībnieku, akcionāru, biedru vai ieņemt amatus komercsabiedrībā, attiecībā uz kuru šī valsts amatpersona, pildot savus pienākumus, veikusi uzraudzības vai kontroles funkcijas.
Likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" 4.panta pirmās daļas 16.punktā ir noteikts, ka par valsts amatpersonām ir uzskatāmas personas, kuras ieņem publiskas personas iestādes vadītāja amatu. VDA ir publiskas personas iestāde un līdz ar to persona, kura ieņem vadītāja amatu (direktora amatu), uzskatāma par valsts amatpersonu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē. Lai novērstu iespējamo interešu konfliktu, izdots satiksmes ministra rīkojums, ar kuru Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece pilnvarota būt par valsts kapitāla daļu turētāja pārstāvi akcionāru sapulcēs valsts akciju sabiedrībā „Latvijas dzelzceļš” un akciju sabiedrībā “Pasažieru vilciens”.
Izvērtējot Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likuma 12.panta pirmajā daļā noteikto kopsakarā ar Direktīvas 2012/34/ES 55.panta 3.punktā noteikto, kā arī ņemot vērā minētajos tiesību aktos ietvertos pilnvarojumus, Satiksmes ministrijas ieskatā neizpildās prasības, kas liegtu A.Židkovam ieņemt Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatu, jo tiek noteikta cita ministrijas amatpersona, kurai ir visas normatīvajos aktos paredzētās kapitāla daļu turētāja pārstāvja tiesības, pienākumi un atbildība kapitālsabiedrībās VAS “Latvijas dzelzceļš” un AS “Pasažieru vilciens”.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Ņemot vērā, ka atbilstoši Valsts civildienesta likuma 37.panta 2.1 daļai lēmumu par Valsts dzelzceļa direktora pārcelšanu citā amatā pieņem ministrs, pamatojoties uz Ministru kabineta lēmumu, kā arī to, ka saskaņā ar Oficiālo publikāciju un tiesiskās informācijas likuma 7.panta trešo daļu Ministru kabineta rīkojums stājas spēkā tā parakstīšanas brīdī, satiksmes ministrs lēmumu par A.Židkova pārcelšanu Satiksmes ministrijas valsts sekretāra amatā pieņems nākamajā dienā pēc šī Ministru kabineta rīkojuma spēkā stāšanās, kā pārcelšanas datumu norādot šo konkrēto dienu.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumu Nr.970 „Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā” 5.punktam sabiedrības līdzdalības kārtība ir piemērojama tiesību aktu projektu izstrādē, kas būtiski maina esošo regulējumu vai paredz ieviest jaunas politiskās iniciatīvas. Ņemot vērā, ka projekts neatbilst minētajiem kritērijiem, sabiedrības līdzdalības kārtība projekta izstrādē netiek piemērota.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Satiksmes ministrija
- Valsts dzelzceļa administrācija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
