21-TA-409: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Kārtība kāda piešķir un izmaksā ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Attīstības plānošanas dokuments
Apraksts
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (pieņemti 06.05.2021., stājas spēkā 01.01.2022).
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikumu projekts “Noteikumi par ģimenes valsts pabalstu un piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti" (turpmāk kopā -noteikumu projekts) izstrādāts atbilstoši grozījumiem Valsts sociālo pabalstu likumā (turpmāk – VSPL), kuri paredz noteikt ģimenes valsts pabalsta (turpmāk - ĢVP) lielākā apmērā, kā arī paredz precizēt ĢVP piešķiršanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
01.01.2022.
Pamatojums
Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā (pieņemti 06.05.2021., stājas spēkā 01.01.2022)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.-2027.gadam norādīts, ka iedzīvotāji Latvijā pozitīvi novērtē līdz šim veidoto sistēmu ģimeņu ar bērniem atbalstam, taču, neskatoties uz to, ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Tādējādi, ir pārskatāmi risinājumi, lai veiksmīgāk mazinātu nabadzības risku ģimenēs, viena vecāka ģimenēs un daudzbērnu ģimenēs.
Atbilstoši Deklarācijai par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viena no valdības darba prioritātēm ir noteikta arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana, plānojot radīt apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos un lai dzīves kvalitāte būtu tāda, ka emigrācija samazinās, bet remigrācija palielinās.
Valdības deklarācijas 100.punkts paredz pārskatīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no faktiski audzināmo bērnu skaita, būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem bērniem ģimenē.
VSPL paredz, ka ĢVP ar 2022.gada 1.janvāri par apgādībā esošu bērnu ir šādā apmērā:
par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 EUR mēnesī;
par 2 bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī (50 EUR par katru bērnu);
par 3 bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 EUR mēnesī (75 EUR par katru bērnu);
par 4 un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī par katru bērnu.
Lai sistēmiski sakārtotu universālā atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, tai skaitā palielinoties bērnu skaitam ģimenē, VSPL nosaka, ka no 2022.gada 1.janvāra ĢVP apmērs ir atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, kā arī neparedz turpmāk izmaksāt piemaksu pie ĢVP. ĢVP tiks izmaksāts atbilstoši audzināmo esošo bērnu skaitam. Vienlaikus jaunā ĢVP pabalstu sistēma ir skaidrāk saprotama mērķgrupai, kā arī vieglāk administrējama, t.i., ĢVP vairs nesastāvēs no diviem mainīgajiem – ĢVP, kur tiek vērtēts, kurš pēc kārtas bērns piedzimis vecākiem, un ĢVP piemaksas, kur tiek vērtēts bērnu skaits ģimenē. Jaunajā ĢVP sistēmā ievērojami palielināsies atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuras audzina 2 un vairāk bērnus, tādējādi mazinot nabadzības riskus ģimenēm ar bērniem, kā arī veicinot dzimstības palielināšanos.
Lai saņemtu ĢVP noteikumu projekts paredz, iesniedzējam, lai saņemtu ĢVP ar iesniegumu jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – VSAA).
Noteikumu projektā noteikts, ka ĢVP un piemaksa tiek piešķirta VSPL 16.pantā minētajām personām un ĢVP un piemaksu izmaksā bērna aizbildnim vai adoptētajam no dienas, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam vai bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā; audžuģimenei no dienas, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē;personai, kura faktiski audzina bērnu no dienas, kad pieņemts bāriņtiesas īpašais lēmums par pabalsta izmaksāšanu piešķiršanu personai, kura faktiski audzina bērnu; laulātajam, ja bērna vecāks devis piekrišanu, no dienas, kad bērna vecākam pārtraukta pabalsta un piemaksas izmaksa, bet ne ātrāk kā no laulības noslēgšanas dienas.
Ņemot vērā, ka VSPL paredz paplašinātu iespēju saņemt ĢVP un piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti par visiem ģimenē audzināmajiem bērniem arī gadījumos, kad laulātie ģimenē kopīgi audzina bērnus, kuri nav abu laulāto bioloģiskie (kopīgie) bērni, noteikumu projektā noteikts, ka, tiek dota iespēja vienam no laulātajiem, pamatojoties uz otra laulātā labprātīgu piekrišanu, saņemt ĢVP par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, ne tikai par saviem bioloģiskajiem bērniem. Tādā gadījumā laulātais, kurš ir bērna bioloģiskais vecāks un kurš saņem pabalstu par savu bērnu(iem), iesniedz iesniegumu VSAA par labprātīgu atteikšanos no viņam piešķirtā pabalsta turpmākās saņemšanas, savukārt laulātais, kurš nav bērna bioloģiskais vecāks, iesniedz iesniegumu pabalsta piešķiršanai. Jāņem vērā, ka šis nosacījums darbojas tikai, ja ir noslēgta laulība. Gadījumā, ja nav noslēgta laulība, tad VSAA nevarēs konstatēt 3.personas tiesiskumu saņemt ĢVP par citas personas bērniem, nevarēs identificēt kopdzīves faktu, kā arī faktu, ka šī trešā persona audzina bērnu.
Kā arī noteiktumu projekts paredz ĢVP un piemaksas izmaksa tiek pārtraukta, ja laulība ir šķirta, tādējādi bijušajam laulātajam nav vairs tiesību saņemt ĢVP un piemaksu par otra bijušā laulātā bērnu.
VSPL 6.panta otrā daļa paredz, ka ĢVP no 2022.gada 1.janvāra piešķir līdz bērna 16 gadu vecumam un turpina izmaksāt, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. VSPL paredz, ka ĢVP varēs saņemt līdz 16 gadu vecumam un turpināt saņemt pēc 16 gadiem, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Vecums palielināts par gadu, ņemot vērā, ka daļa no jauniešiem pamatizglītību iegūst 16 gadu vecumā nevis 15 gadu vecumā, īpaši tajos gadījumos, kad skolas gaitas uzsāktas 7 gadu vecumā. Palielinot vecuma slieksni ĢVP pabalsta piešķiršanas kārtībai, tiks samazināts VSAA administratīvais slogs, pārbaudot ziņas par to, vai 15 gadus vecumu sasniegušais jaunietis turpina izglītību, jo vairumā gadījumu bērns joprojām turpina apgūt pamatizglītību. Tādējādi noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek izmaksāts ĢVP par bērnu, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, kā arī kārtību, kādā iesniedz izziņu no ārvalstu izglītības iestādes, ja bērns mācās.
Noteikumu projektā noteikts, ĢVP un piemaksu par bērnu, kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei izmaksā, ja bērns ir atradies to nepārtrauktā aprūpē vismaz 30 dienas un to apliecina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālās korekcijas izglītības iestādes rakstveidā sniegtā informācija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, apliecinājumā tiek norādīts bērna vārds, uzvārds, personas kods un laika periods no kura un līdz kuram datuma bērns atradies vecāku, aizbildņa vai audžuģimenes nepārtrauktā aprūpē vismaz 30 dienas. Proti, gadījumos, ja bērns ir ilgāk par 30 dienām atradies vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes aprūpē 30 dienas pēc kārtas, tad ĢVP tiek izmaksāts vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei.
VSAA, lai pieņemtu lēmumu par ĢVP un piemaksas piešķiršanu un pārtraukšanu, gadījumos, kad bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, audžuģimenē, bērnam tiek iecelts aizbildnis vai bērns ir adoptēts, nepieciešams saņemt informāciju no bāriņtiesas, tiesas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas. Tādējādi noteikumu projekts paredz, ka bāriņtiesas, tiesas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas triju darbdienu laikā VSAA sniedz informāciju par to, ka bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, audžuģimenē, bērnam tiek iecelts aizbildnis vai adopcijas apstiprināšanu tiesā.
ĢVP ir viens no ģimenes pabalstiem, kas tiek koordinēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula Nr.883/2004) un Regulas Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004 (turpmāk – Regula Nr.987/2009) koordinācijas noteikumiem.
Regula Nr.883/2004 un Regula Nr.987/2009 attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, EEZ dalībvalstīm - Norvēģiju, Lihtenšteinu un Īslandi, kā arī Šveici. Regulu Nr.883/2004 un Regulu Nr.987/2009 no 2021.gada 1.janvāra turpina piemērot arī attiecībā uz Apvienoto Karalisti gadījumos, kad uz personu attiecas Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas.
Līdz ar to, nosakot personas tiesības uz ĢVP un piemaksu, VSAA ir jānosaka, kura valsts saskaņā ar minētajām regulām ir atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu.
Saskaņā ar regulu noteikumiem, ja nodarbināts ir viens no vecākiem, tad atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu pilnā apmērā ir šī vecāka nodarbinātības valsts. Savukārt, ja nodarbināti ir abi bērna vecāki, tad ģimenes pabalstus pilnā apmērā izmaksā tā vecāka nodarbinātības valsts, kurā dzīvo bērns. Abos šajos gadījumos otra vecāka dzīvesvietas vai nodarbinātības valsts veic abu valstu ģimenes pabalstu apmēru salīdzināšanu un starpības gadījumā nodrošina tās izmaksu. Piemērojot regulu noteikumus par ģimenes pabalstu koordinēšanu, par nodarbinātām personām ir uzskatāmas arī tās personas, kuras saņem slimības, maternitātes vai bezdarbnieka pabalstu vai arī atrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā. Savukārt pensionāriem ir tiesības saņemt ģimenes pabalstus no tās valsts, kura izmaksā pensiju.
Līdz ar to, lai noteiktu Latvijas kompetenci ģimenes pabalstu izmaksā un noteiktu tiesības uz ĢVP un piemaksas saņemšanu, VSAA nepieciešama informācija gan par bērna vecāku dzīvesvietas un nodarbinātības periodiem, gan slimības, maternitātes un bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodiem, kā arī informācija par pensijas saņemšanu un ģimenes pabalstu saņemšanu citā ES/EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē.
VSAA nav iespējas minēto informāciju iegūt pašai, jo, lai pieprasītu informāciju citu ES/EEZ dalībvalstu, Šveices vai Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, VSAA rīcībā ir jābūt informācijai par valsti, kurā persona dzīvo un strādā, kā arī par personas dzīvesvietas adresi attiecīgajā valstī un identifikācijas vai sociālās apdrošināšanas numuru, kas ļautu identificēt attiecīgajā valstī konkrēto personu.
Ja personām augstāk minētā informācija netiks pieprasīta, VSAA nevarēs identificēt situācijas, kurās ir piemērojami Regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009 noteikumi, kā arī radīs ĢVP un piemaksas pārmaksu risku, piemēram, gadījumos, kad ģimenes pabalsti ir pieprasīti un tiek saņemti pilnā apmērā arī citā ES/EEZ dalībvalstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē. Tādējādi noteikumu projekta 8.1.3.apakšpunkts nosaka, kādu informāciju jāsniedz VSAA, ja kādam no bērna vecākiem vai citai personai, kas pieprasa pabalstu un piemaksu, dzīvesvieta ir bijusi vai ir citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē vai attiecīgā persona ir bijusi vai ir nodarbināta citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Grozījumi VSPL 18.panta pirmā daļa paredz, ka valsts sociālais pabalsts pieprasāms 24 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Tādējādi noteikumu projekts nosaka, ja GVP un piemaksas pieprasītājs ir nokavējis Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto pabalsta pieprasīšanas termiņu, par līdz 2021.gada 31. decembrim iesniegtajiem pieprasījumiem ĢVP tiek izmaksāts par iepriekšējiem 6 mēnešiem, ja ĢVP pieprasīts no 2022.gada 1. janvāra, pabalsts tiek izmaksāts par iepriekšējiem 24 mēnešiem. Tādējādi gadījumos, ja ĢVP un piemaksa vienreiz pieprasīta, otrreiz par citu atpakaļejošu laiku periodu tie netiek piešķirti.
Atbilstoši Deklarācijai par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību kā viena no valdības darba prioritātēm ir noteikta arī demogrāfiskās situācijas uzlabošana, plānojot radīt apstākļus, lai dzimstība valstī palielinātos un lai dzīves kvalitāte būtu tāda, ka emigrācija samazinās, bet remigrācija palielinās.
Valdības deklarācijas 100.punkts paredz pārskatīt ģimenes valsts pabalsta sistēmu, lai pabalsta apmērs būtu atkarīgs nevis no tā, kurš pēc kārtas bērns ir ģimenē, bet no faktiski audzināmo bērnu skaita, būtiski paaugstinot atbalsta intensitāti, sākot ar diviem bērniem ģimenē.
VSPL paredz, ka ĢVP ar 2022.gada 1.janvāri par apgādībā esošu bērnu ir šādā apmērā:
par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 EUR mēnesī;
par 2 bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī (50 EUR par katru bērnu);
par 3 bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 EUR mēnesī (75 EUR par katru bērnu);
par 4 un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī par katru bērnu.
Lai sistēmiski sakārtotu universālā atbalsta sistēmu ģimenēm ar bērniem un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, tai skaitā palielinoties bērnu skaitam ģimenē, VSPL nosaka, ka no 2022.gada 1.janvāra ĢVP apmērs ir atkarīgs no audzināmo bērnu skaita, kā arī neparedz turpmāk izmaksāt piemaksu pie ĢVP. ĢVP tiks izmaksāts atbilstoši audzināmo esošo bērnu skaitam. Vienlaikus jaunā ĢVP pabalstu sistēma ir skaidrāk saprotama mērķgrupai, kā arī vieglāk administrējama, t.i., ĢVP vairs nesastāvēs no diviem mainīgajiem – ĢVP, kur tiek vērtēts, kurš pēc kārtas bērns piedzimis vecākiem, un ĢVP piemaksas, kur tiek vērtēts bērnu skaits ģimenē. Jaunajā ĢVP sistēmā ievērojami palielināsies atbalsts ģimenēm ar bērniem, kuras audzina 2 un vairāk bērnus, tādējādi mazinot nabadzības riskus ģimenēm ar bērniem, kā arī veicinot dzimstības palielināšanos.
Lai saņemtu ĢVP noteikumu projekts paredz, iesniedzējam, lai saņemtu ĢVP ar iesniegumu jāvēršas Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – VSAA).
Noteikumu projektā noteikts, ka ĢVP un piemaksa tiek piešķirta VSPL 16.pantā minētajām personām un ĢVP un piemaksu izmaksā bērna aizbildnim vai adoptētajam no dienas, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu bērnam vai bērna nodošanu adoptētāja aprūpē un uzraudzībā līdz adopcijas apstiprināšanai tiesā; audžuģimenei no dienas, kad pieņemts bāriņtiesas lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē;personai, kura faktiski audzina bērnu no dienas, kad pieņemts bāriņtiesas īpašais lēmums par pabalsta izmaksāšanu piešķiršanu personai, kura faktiski audzina bērnu; laulātajam, ja bērna vecāks devis piekrišanu, no dienas, kad bērna vecākam pārtraukta pabalsta un piemaksas izmaksa, bet ne ātrāk kā no laulības noslēgšanas dienas.
Ņemot vērā, ka VSPL paredz paplašinātu iespēju saņemt ĢVP un piemaksu pie ĢVP par bērnu ar invaliditāti par visiem ģimenē audzināmajiem bērniem arī gadījumos, kad laulātie ģimenē kopīgi audzina bērnus, kuri nav abu laulāto bioloģiskie (kopīgie) bērni, noteikumu projektā noteikts, ka, tiek dota iespēja vienam no laulātajiem, pamatojoties uz otra laulātā labprātīgu piekrišanu, saņemt ĢVP par visiem kopīgi audzināmajiem bērniem, ne tikai par saviem bioloģiskajiem bērniem. Tādā gadījumā laulātais, kurš ir bērna bioloģiskais vecāks un kurš saņem pabalstu par savu bērnu(iem), iesniedz iesniegumu VSAA par labprātīgu atteikšanos no viņam piešķirtā pabalsta turpmākās saņemšanas, savukārt laulātais, kurš nav bērna bioloģiskais vecāks, iesniedz iesniegumu pabalsta piešķiršanai. Jāņem vērā, ka šis nosacījums darbojas tikai, ja ir noslēgta laulība. Gadījumā, ja nav noslēgta laulība, tad VSAA nevarēs konstatēt 3.personas tiesiskumu saņemt ĢVP par citas personas bērniem, nevarēs identificēt kopdzīves faktu, kā arī faktu, ka šī trešā persona audzina bērnu.
Kā arī noteiktumu projekts paredz ĢVP un piemaksas izmaksa tiek pārtraukta, ja laulība ir šķirta, tādējādi bijušajam laulātajam nav vairs tiesību saņemt ĢVP un piemaksu par otra bijušā laulātā bērnu.
VSPL 6.panta otrā daļa paredz, ka ĢVP no 2022.gada 1.janvāra piešķir līdz bērna 16 gadu vecumam un turpina izmaksāt, ja bērns mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. VSPL paredz, ka ĢVP varēs saņemt līdz 16 gadu vecumam un turpināt saņemt pēc 16 gadiem, ja mācās vispārējās izglītības vai profesionālās izglītības iestādē un nav stājies laulībā. Vecums palielināts par gadu, ņemot vērā, ka daļa no jauniešiem pamatizglītību iegūst 16 gadu vecumā nevis 15 gadu vecumā, īpaši tajos gadījumos, kad skolas gaitas uzsāktas 7 gadu vecumā. Palielinot vecuma slieksni ĢVP pabalsta piešķiršanas kārtībai, tiks samazināts VSAA administratīvais slogs, pārbaudot ziņas par to, vai 15 gadus vecumu sasniegušais jaunietis turpina izglītību, jo vairumā gadījumu bērns joprojām turpina apgūt pamatizglītību. Tādējādi noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā tiek izmaksāts ĢVP par bērnu, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu, kā arī kārtību, kādā iesniedz izziņu no ārvalstu izglītības iestādes, ja bērns mācās.
Noteikumu projektā noteikts, ĢVP un piemaksu par bērnu, kurš atrodas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā vai sociālās korekcijas izglītības iestādē, vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei izmaksā, ja bērns ir atradies to nepārtrauktā aprūpē vismaz 30 dienas un to apliecina ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas vai sociālās korekcijas izglītības iestādes rakstveidā sniegtā informācija Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, apliecinājumā tiek norādīts bērna vārds, uzvārds, personas kods un laika periods no kura un līdz kuram datuma bērns atradies vecāku, aizbildņa vai audžuģimenes nepārtrauktā aprūpē vismaz 30 dienas. Proti, gadījumos, ja bērns ir ilgāk par 30 dienām atradies vecāka, aizbildņa vai audžuģimenes aprūpē 30 dienas pēc kārtas, tad ĢVP tiek izmaksāts vecākam, aizbildnim vai audžuģimenei.
VSAA, lai pieņemtu lēmumu par ĢVP un piemaksas piešķiršanu un pārtraukšanu, gadījumos, kad bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, audžuģimenē, bērnam tiek iecelts aizbildnis vai bērns ir adoptēts, nepieciešams saņemt informāciju no bāriņtiesas, tiesas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas. Tādējādi noteikumu projekts paredz, ka bāriņtiesas, tiesas un ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas triju darbdienu laikā VSAA sniedz informāciju par to, ka bērns tiek ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcija, audžuģimenē, bērnam tiek iecelts aizbildnis vai adopcijas apstiprināšanu tiesā.
ĢVP ir viens no ģimenes pabalstiem, kas tiek koordinēts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (turpmāk – Regula Nr.883/2004) un Regulas Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004 (turpmāk – Regula Nr.987/2009) koordinācijas noteikumiem.
Regula Nr.883/2004 un Regula Nr.987/2009 attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, EEZ dalībvalstīm - Norvēģiju, Lihtenšteinu un Īslandi, kā arī Šveici. Regulu Nr.883/2004 un Regulu Nr.987/2009 no 2021.gada 1.janvāra turpina piemērot arī attiecībā uz Apvienoto Karalisti gadījumos, kad uz personu attiecas Līgums par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas.
Līdz ar to, nosakot personas tiesības uz ĢVP un piemaksu, VSAA ir jānosaka, kura valsts saskaņā ar minētajām regulām ir atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu.
Saskaņā ar regulu noteikumiem, ja nodarbināts ir viens no vecākiem, tad atbildīga par ģimenes pabalstu izmaksu pilnā apmērā ir šī vecāka nodarbinātības valsts. Savukārt, ja nodarbināti ir abi bērna vecāki, tad ģimenes pabalstus pilnā apmērā izmaksā tā vecāka nodarbinātības valsts, kurā dzīvo bērns. Abos šajos gadījumos otra vecāka dzīvesvietas vai nodarbinātības valsts veic abu valstu ģimenes pabalstu apmēru salīdzināšanu un starpības gadījumā nodrošina tās izmaksu. Piemērojot regulu noteikumus par ģimenes pabalstu koordinēšanu, par nodarbinātām personām ir uzskatāmas arī tās personas, kuras saņem slimības, maternitātes vai bezdarbnieka pabalstu vai arī atrodas ar bērna kopšanu saistītā atvaļinājumā. Savukārt pensionāriem ir tiesības saņemt ģimenes pabalstus no tās valsts, kura izmaksā pensiju.
Līdz ar to, lai noteiktu Latvijas kompetenci ģimenes pabalstu izmaksā un noteiktu tiesības uz ĢVP un piemaksas saņemšanu, VSAA nepieciešama informācija gan par bērna vecāku dzīvesvietas un nodarbinātības periodiem, gan slimības, maternitātes un bezdarbnieka pabalsta saņemšanas periodiem, kā arī informācija par pensijas saņemšanu un ģimenes pabalstu saņemšanu citā ES/EEZ valstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē.
VSAA nav iespējas minēto informāciju iegūt pašai, jo, lai pieprasītu informāciju citu ES/EEZ dalībvalstu, Šveices vai Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, VSAA rīcībā ir jābūt informācijai par valsti, kurā persona dzīvo un strādā, kā arī par personas dzīvesvietas adresi attiecīgajā valstī un identifikācijas vai sociālās apdrošināšanas numuru, kas ļautu identificēt attiecīgajā valstī konkrēto personu.
Ja personām augstāk minētā informācija netiks pieprasīta, VSAA nevarēs identificēt situācijas, kurās ir piemērojami Regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009 noteikumi, kā arī radīs ĢVP un piemaksas pārmaksu risku, piemēram, gadījumos, kad ģimenes pabalsti ir pieprasīti un tiek saņemti pilnā apmērā arī citā ES/EEZ dalībvalstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē. Tādējādi noteikumu projekta 8.1.3.apakšpunkts nosaka, kādu informāciju jāsniedz VSAA, ja kādam no bērna vecākiem vai citai personai, kas pieprasa pabalstu un piemaksu, dzīvesvieta ir bijusi vai ir citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē vai attiecīgā persona ir bijusi vai ir nodarbināta citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē.
Grozījumi VSPL 18.panta pirmā daļa paredz, ka valsts sociālais pabalsts pieprasāms 24 mēnešu laikā no tiesību rašanās dienas. Tādējādi noteikumu projekts nosaka, ja GVP un piemaksas pieprasītājs ir nokavējis Valsts sociālo pabalstu likumā noteikto pabalsta pieprasīšanas termiņu, par līdz 2021.gada 31. decembrim iesniegtajiem pieprasījumiem ĢVP tiek izmaksāts par iepriekšējiem 6 mēnešiem, ja ĢVP pieprasīts no 2022.gada 1. janvāra, pabalsts tiek izmaksāts par iepriekšējiem 24 mēnešiem. Tādējādi gadījumos, ja ĢVP un piemaksa vienreiz pieprasīta, otrreiz par citu atpakaļejošu laiku periodu tie netiek piešķirti.
Problēmas un risinājumi
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
VSAA attiecībā uz informācijas pierasījumu, ja kādam no bērna vecākiem vai citai personai, kas pieprasa pabalstu un piemaksu, dzīvesvieta ir bijusi vai ir citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, Šveices Konfederācijā, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē vai attiecīgā persona ir bijusi vai ir nodarbināta citā Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstī, Šveices Konfederācijā vai Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajā Karalistē, ir izvērtējusi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr.883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu un Regulas Nr. 987/2009, ar ko nosaka īstenošanas kārtību Regulai Nr.883/2004 un secinājusi, ja personām noteikumu projektā 8.13. apakšpunktā minētā informācija netiks pieprasīta, VSAA nevarēs identificēt situācijas, kurās ir piemērojami Regulas Nr.883/2004 un Nr.987/2009 noteikumi, kā arī radīs ĢVP un piemaksas pārmaksu risku, piemēram, gadījumos, kad ģimenes pabalsti ir pieprasīti un tiek saņemti pilnā apmērā arī citā ES/EEZ dalībvalstī, Šveicē vai Apvienotajā Karalistē.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Jā
Apraksts
Izstrādājot Grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, tika vērtēti ieguvumi un zaudējumi, proti Demogrāfikso lietu centrs sadarbībā ar Labklājības ministriju, nevalstiskajām organizācijām vērtēja ĢVP reformas ietekmi uz ģimenēm ar bērniem. Tādējādi izstrādājot grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā , tās sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā tika atspoguļota informācija par ĢVP reformas ietekmi uz ĢVP saņēmējiem, tostarp norādot ato ģimeņu skaitu, kuriem ĢVP apmērs samazināsies.
Izstrādājot ĢVP reformu tiek veidota vienkāršāk administrējama pabalstu sistēma, kas nesastāv no diviem mainīgajiem - ĢVP un piemaksas pie ĢVP, kas atkarīga no bērnu skaita ģimenē, tādējādi VSAA ĢVP piešķiršana un izmaksa būs vieglāk administrējama.
Izstrādājot ĢVP reformu tiek veidota vienkāršāk administrējama pabalstu sistēma, kas nesastāv no diviem mainīgajiem - ĢVP un piemaksas pie ĢVP, kas atkarīga no bērnu skaita ģimenē, tādējādi VSAA ĢVP piešķiršana un izmaksa būs vieglāk administrējama.
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
JāIetekmes apraksts
Vecāki, aizbildņi, audžuģimenes, adoptētāji, faktiskie bērnu audzinātāji, par kuriem bāriņtiesa pieņēmusi īpašo lēmumu, bērna vecāka laulātais, bērni - 2020.gadā ĢVP izmaksāts par 344 899 bērnu vidēji mēnesī, plānotais saņēmēju skaits, kuri saņems ĢVP no 2022.gada 1.janvāra būs 225 525
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2021
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2022
2023
2024
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
117 001 215
0
117 390 492
0
117 390 492
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
117 001 215
0
117 390 492
0
117 390 492
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
117 001 215
0
117 390 492
91 023 183
117 390 492
90 905 208
90 905 208
2.1. valsts pamatbudžets
117 001 215
0
117 390 492
91 023 183
117 390 492
90 905 208
90 905 208
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-91 023 183
0
-90 905 208
-90 905 208
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
-91 023 183
0
-90 905 208
-90 905 208
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-91 023 183
-90 905 208
-90 905 208
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Ģimenes valsts pabalsts ar 2022.gada 1.janvāri par apgādībā esošu bērnu ir šādā apmērā:
• par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 EUR mēnesī;
• par 2 bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī ( 50 EUR par katru bērnu);
• par 3 bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 EUR mēnesī ( 75 EUR par katru bērnu);
• par 4 un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī par katru bērnu.
Turpmāk ĢVP saņems par audzināmo bērnu un pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo personu skaita.
Līdz 2021.gada 31.decembrim normatīvais regulējums paredz diferencētus pabalsta apmērus par katru bērnu, kā arī piemaksu pie ĢVP par diviem vai vairāk bērniem.
Līdz ar to, tiek plānota pabalsta aprēķina veikšanas maiņa, kā rezultātā turpmāk tiks uzskaitīti pabalsta saņēmēji, nevis bērni, par kuriem tiek izmaksāts pabalsts, jo vienam vecākam var būt vairāki audzināmie bērni, kā rezultātā attiecīgā persona tiks definēta kā viena persona. Savukārt, līdz pabalsta reformai, pabalsts tiek izmaksāts un uzskaitīts par katru bērnu atsevišķi. Līdzīga uzskaite tiek veikta piemaksai pie ĢVP par diviem vai vairāk bērniem.
Aprēķina veikšanai tika izmantoti statistikas dati par piemaksu pie ĢVP saņēmēju skaita 2021.gada 5 mēnešos un aprēķināts personu skaits, kuri saņem ĢVP par vienu bērnu (Pielikums).
Tā kā tiek plānota pabalsta aprēķina veikšanas maiņa, kā rezultātā saņēmēju skaits samazināsies, jo vienam vecākam var būt vairāki audzināmie bērni, kā rezultātā attiecīgā persona tiks definēta kā viena persona. Savukārt, līdz pabalsta reformai, pabalsts tiek izmaksāts un uzskaitīts par katru bērnu atsevišķi. Līdzīga uzskaite tiek veikta piemaksai pie ĢVP par diviem vai vairāk bērniem.
Līdz ar to Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktā pabalsta apmēra izmaksas nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadā un turpmāk ik gadu 90 905 208 euro apmērā.
Lai ieviestu minētās likumdošanas izmaiņas, VSAA nepieciešams papildu finansējums IT sistēmu izmaiņu veikšanai. Izstrādes izmaksas: 250 cilvēkdienas x 471,9 euro/cilv.d. = 117 975 euro apmērā. Minētie izdevumi plānojami pamatbudžeta apakšprogrammā 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde”. IT sistēmu izmaiņu veikšanai nepieciešami 5 mēneši no likuma normu stāšanās spēkā brīža. Finansējums tiek plānots 2022.gadā, ņemot vērā, ka IT izstrādes darbus, prognozēts uzsākt 2021.gadā, bet galīgos norēķinus veikt 2022.gadā.
Saskaņā ar likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” 25.pantu Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2022.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023., un 2024.gadam, paredz nepieciešamo finansējumu atbalstītajiem demogrāfijas pasākumiem, kas saistīti ar ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanu.
Papildu izdevumi ĢVP reformas īstenošanai ir iekļauti Labklājības ministrijas pamatbudžeta 2022.-2024.gadam bāzes izdevumos, tai skaitā: 2022.gadam ĢVP nodrošināšanai 90 905 208 euro apmērā un izdevumi IT sistēmu pielāgošanai 117 975 euro apmērā, 2023.gadam un turpmāk 90 905 208 euro apmērā.
Finansējuma sadalījums pa apakšprogrammām:
2022.gada apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 90 905 208 euro apmērā un 97.02.00 “Nozares centralizēti funkciju izpilde” 117 975 euro apmērā.
2023.gadā un turpmāk ik gadu apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 90 905 208 euro apmērā.
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma anotāciju, paredzēts papildu finansējums ĢVP izmaksu nodrošināšanai 2022.gadā kopā 81 502 683 euro apmērā, tai skaitā izdevumi pabalstam 81 384 708 euro apmērā un izdevumi IT sistēmu pielāgošanai 117 975 euro apmērā. Savukārt, sākot ar 2023.gadu un turpmāk ik gadu paredzēti izdevumi ĢVP nodrošināšanai 81 384 708 euro apmērā.
Saskaņā ar likuma anotācijā ietverto informāciju, saistībā ar vienreizēja atbalsta piešķiršanu, lai atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 62. un 63.pantam nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu personām, kuras audzina bērnu, 500 euro apmērā par katru bērnu, VSAA saņēma iesniegumus no vecākiem, kuri nebija savlaicīgi pieprasījuši ĢVP. Tādējādi, pieauga ĢVP saņēmēju skaits, taču precīzu saņēmēju skaita pieaugumu vēl nebija iespējams identificēt uz likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas laiku Saeimā. Ņemot vērā minēto, anotācijā tika uzsvērts, ka būs nepieciešams papildus finansējums, lai nodrošinātu ĢVP izmaksu visiem ĢVP saņēmējiem.
Līdz ar to, sagatavojot priekšlikumus ĢVP nodrošināšanai bāzes izdevumiem 2022.-2024.gadam, tika veikti aprēķini un prognozes papildu nepieciešamajam finansējumam ĢVP nodrošināšanai, saistībā ar palielināto kontingentu, kurš radies tieši ar vienreizējā atbalsta 500 euro izmaksu nodrošināšanu. Sākotnēji tika plānoti izdevumi 220 554 saņēmējiem, tomēr, ņemot vērā vienreizējā atbalsta izmaksas precizētais saņēmēju skaits plānotas 225 525 personas.
Par vienreizējā atbalsta 500 euro apmērā izmaksu par katru bērnu līdz šim saņemti vairāk kā 10 tūkstoši iesniegumu. Pieņemot vecāku iesniegumus par vienreizēja atbalsta izmaksu, attiecīgi vecāki kļūst par ĢVP saņēmēju gan 2021.gadā, gan arī turpmākajos gados. Līdz ar to minētais tieši ietekmē ĢVP saņēmēju skaitu un nepieciešamo finansējumu turpmāk.
Ņemot vērā, ka ĢVP reforma turpmāk paredz, ka ĢVP apmērs ir atkarīgs no audzināmo bērnu skaita kopā, nevis no bērnu skaita ģimenē un dzimušā bērna kārtas numura un to, ka saistībā ar vienreizējā atbalsta piešķiršanu palielinājies ĢVP saņēmu skaits, kopējās kontingenta izmaiņas salīdzinājumā pret likuma anotācijā veikto aprēķinu ir 4 971 personas. Līdz ar to, attiecībā pret likuma anotācijā noradīto finansējumu pabalsta izmaksu nodrošināšanai, nepieciešams papildu finansējums 9 520 500 euro ik gadu, kopā veidojot nepieciešamo finansējumu 90 905 208 euro apmērā ik gadu.
• par 1 bērnu līdz 20 gadu vecumam 25 EUR mēnesī;
• par 2 bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī ( 50 EUR par katru bērnu);
• par 3 bērniem līdz 20 gadu vecumam 225 EUR mēnesī ( 75 EUR par katru bērnu);
• par 4 un vairāk bērniem līdz 20 gadu vecumam 100 EUR mēnesī par katru bērnu.
Turpmāk ĢVP saņems par audzināmo bērnu un pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo personu skaita.
Līdz 2021.gada 31.decembrim normatīvais regulējums paredz diferencētus pabalsta apmērus par katru bērnu, kā arī piemaksu pie ĢVP par diviem vai vairāk bērniem.
Līdz ar to, tiek plānota pabalsta aprēķina veikšanas maiņa, kā rezultātā turpmāk tiks uzskaitīti pabalsta saņēmēji, nevis bērni, par kuriem tiek izmaksāts pabalsts, jo vienam vecākam var būt vairāki audzināmie bērni, kā rezultātā attiecīgā persona tiks definēta kā viena persona. Savukārt, līdz pabalsta reformai, pabalsts tiek izmaksāts un uzskaitīts par katru bērnu atsevišķi. Līdzīga uzskaite tiek veikta piemaksai pie ĢVP par diviem vai vairāk bērniem.
Aprēķina veikšanai tika izmantoti statistikas dati par piemaksu pie ĢVP saņēmēju skaita 2021.gada 5 mēnešos un aprēķināts personu skaits, kuri saņem ĢVP par vienu bērnu (Pielikums).
Tā kā tiek plānota pabalsta aprēķina veikšanas maiņa, kā rezultātā saņēmēju skaits samazināsies, jo vienam vecākam var būt vairāki audzināmie bērni, kā rezultātā attiecīgā persona tiks definēta kā viena persona. Savukārt, līdz pabalsta reformai, pabalsts tiek izmaksāts un uzskaitīts par katru bērnu atsevišķi. Līdzīga uzskaite tiek veikta piemaksai pie ĢVP par diviem vai vairāk bērniem.
Līdz ar to Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktā pabalsta apmēra izmaksas nodrošināšanai nepieciešams finansējums 2022.gadā un turpmāk ik gadu 90 905 208 euro apmērā.
Lai ieviestu minētās likumdošanas izmaiņas, VSAA nepieciešams papildu finansējums IT sistēmu izmaiņu veikšanai. Izstrādes izmaksas: 250 cilvēkdienas x 471,9 euro/cilv.d. = 117 975 euro apmērā. Minētie izdevumi plānojami pamatbudžeta apakšprogrammā 97.02.00 “Nozares centralizēto funkciju izpilde”. IT sistēmu izmaiņu veikšanai nepieciešami 5 mēneši no likuma normu stāšanās spēkā brīža. Finansējums tiek plānots 2022.gadā, ņemot vērā, ka IT izstrādes darbus, prognozēts uzsākt 2021.gadā, bet galīgos norēķinus veikt 2022.gadā.
Saskaņā ar likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023.gadam” 25.pantu Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2022.gadam un likumprojektu par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022., 2023., un 2024.gadam, paredz nepieciešamo finansējumu atbalstītajiem demogrāfijas pasākumiem, kas saistīti ar ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanu.
Papildu izdevumi ĢVP reformas īstenošanai ir iekļauti Labklājības ministrijas pamatbudžeta 2022.-2024.gadam bāzes izdevumos, tai skaitā: 2022.gadam ĢVP nodrošināšanai 90 905 208 euro apmērā un izdevumi IT sistēmu pielāgošanai 117 975 euro apmērā, 2023.gadam un turpmāk 90 905 208 euro apmērā.
Finansējuma sadalījums pa apakšprogrammām:
2022.gada apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 90 905 208 euro apmērā un 97.02.00 “Nozares centralizēti funkciju izpilde” 117 975 euro apmērā.
2023.gadā un turpmāk ik gadu apakšprogrammai 20.01.00 “Valsts sociālie pabalsti” 90 905 208 euro apmērā.
Saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likuma anotāciju, paredzēts papildu finansējums ĢVP izmaksu nodrošināšanai 2022.gadā kopā 81 502 683 euro apmērā, tai skaitā izdevumi pabalstam 81 384 708 euro apmērā un izdevumi IT sistēmu pielāgošanai 117 975 euro apmērā. Savukārt, sākot ar 2023.gadu un turpmāk ik gadu paredzēti izdevumi ĢVP nodrošināšanai 81 384 708 euro apmērā.
Saskaņā ar likuma anotācijā ietverto informāciju, saistībā ar vienreizēja atbalsta piešķiršanu, lai atbilstoši Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likuma 62. un 63.pantam nodrošinātu vienreizēja atbalsta izmaksu personām, kuras audzina bērnu, 500 euro apmērā par katru bērnu, VSAA saņēma iesniegumus no vecākiem, kuri nebija savlaicīgi pieprasījuši ĢVP. Tādējādi, pieauga ĢVP saņēmēju skaits, taču precīzu saņēmēju skaita pieaugumu vēl nebija iespējams identificēt uz likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas laiku Saeimā. Ņemot vērā minēto, anotācijā tika uzsvērts, ka būs nepieciešams papildus finansējums, lai nodrošinātu ĢVP izmaksu visiem ĢVP saņēmējiem.
Līdz ar to, sagatavojot priekšlikumus ĢVP nodrošināšanai bāzes izdevumiem 2022.-2024.gadam, tika veikti aprēķini un prognozes papildu nepieciešamajam finansējumam ĢVP nodrošināšanai, saistībā ar palielināto kontingentu, kurš radies tieši ar vienreizējā atbalsta 500 euro izmaksu nodrošināšanu. Sākotnēji tika plānoti izdevumi 220 554 saņēmējiem, tomēr, ņemot vērā vienreizējā atbalsta izmaksas precizētais saņēmēju skaits plānotas 225 525 personas.
Par vienreizējā atbalsta 500 euro apmērā izmaksu par katru bērnu līdz šim saņemti vairāk kā 10 tūkstoši iesniegumu. Pieņemot vecāku iesniegumus par vienreizēja atbalsta izmaksu, attiecīgi vecāki kļūst par ĢVP saņēmēju gan 2021.gadā, gan arī turpmākajos gados. Līdz ar to minētais tieši ietekmē ĢVP saņēmēju skaitu un nepieciešamo finansējumu turpmāk.
Ņemot vērā, ka ĢVP reforma turpmāk paredz, ka ĢVP apmērs ir atkarīgs no audzināmo bērnu skaita kopā, nevis no bērnu skaita ģimenē un dzimušā bērna kārtas numura un to, ka saistībā ar vienreizējā atbalsta piešķiršanu palielinājies ĢVP saņēmu skaits, kopējās kontingenta izmaiņas salīdzinājumā pret likuma anotācijā veikto aprēķinu ir 4 971 personas. Līdz ar to, attiecībā pret likuma anotācijā noradīto finansējumu pabalsta izmaksu nodrošināšanai, nepieciešams papildu finansējums 9 520 500 euro ik gadu, kopā veidojot nepieciešamo finansējumu 90 905 208 euro apmērā ik gadu.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Papildu nepieciešamais finansējums ģimenes valsts pabalsta reformas īstenošanai ir iekļauts Labklājības ministrijas pamatbudžetā 2022.-2024.gadam atbilstoši likuma “Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2021., 2022. un 2023. gadam” 25.pantam un Saeimā 06.05.21. pieņemtajam likumam “Grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā”
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūraNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Sabiedriskā apspriede
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Lai informētu sabiedrību par noteikumu projektu un dotu iespēju ieinteresētajām personām izteikt viedokli, noteikumu projektss saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 970 ”Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības un plānošanas procesā” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 970) 2021.gada 13.augustā tika ievietots Labklājības ministrijas un Valsts kancelejas tīmekļvietnē. Ievērojot MK noteikumos Nr.970 noteikto kārtību, sabiedrības pārstāvji viedokļus par noteikumu projektu varēja izteikt līdz 2021.gada 13.septembrim. Iebildumi vai priekšlikumi netika saņemti.
Izstrādājot ĢVP reformu un grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, 2021.gada 27.janvārī tika rīkota attālinātas tiešsaistes diskusija “Ģimenes valsts pabalsta 2022.gada reforma”, kurā daudzbērnu ģimeņu biedrībām tika skaidrotas plānotās ĢVP aprēķina principu izmaiņas. Ar reformu iepazīstināja tās izstrādātāji Ministru kabineta Pārresoru koordinācijas centra ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs. Kopumā diskusijā piedalījās 49 dalībnieki – Latvijas daudzbērnu ģimeņu, biedrība Iļģuciema daudzbērnu ģimeņu biedrība “IB PĒRLE”, Liepājas daudzbērnu ģimeņu biedrība “Dēkla”, Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība “Saulgrieze”, Stopiņu novada daudzbērnu ģimeņu biedrība “Māra”. Diskusijā piedalījās arī Bauskas novada Brunavas pagasta Māmiņu klubs “STĪGA”, Ozolnieku novada daudzbērnu ģimeņu biedrība, kā arī biedrības Mammāmuntētiem.lv.
Likuma grozījumu izstrādes laikā tika organizētas sanāksmes ar sabiedrības platformu “Demogrāfisko lietu centrs”, kā arī jautājums par ĢVP reformu tika skatīts sabiedrības platformas “Demogrāfisko lietu centra” sēdēs. 2021.gada 12.martā notika Demogrāfisko lietu padomes sēde, kurā tika atbalstīta ĢVP reforma. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajam, kā arī noteikumu projekts neparedz mainīt līdzšinējo pabalsta pieprasīšanas kārtību, atkārtotas diskusijas noteikumu izstrādes procesā netika organizētas. Noteikumu projekta izstādes procesa piedalījās VSAA un atbalsta noteikumu projektu.
Izstrādājot ĢVP reformu un grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, 2021.gada 27.janvārī tika rīkota attālinātas tiešsaistes diskusija “Ģimenes valsts pabalsta 2022.gada reforma”, kurā daudzbērnu ģimeņu biedrībām tika skaidrotas plānotās ĢVP aprēķina principu izmaiņas. Ar reformu iepazīstināja tās izstrādātāji Ministru kabineta Pārresoru koordinācijas centra ekspertu sadarbības platformas “Demogrāfisko lietu centrs” vadītājs. Kopumā diskusijā piedalījās 49 dalībnieki – Latvijas daudzbērnu ģimeņu, biedrība Iļģuciema daudzbērnu ģimeņu biedrība “IB PĒRLE”, Liepājas daudzbērnu ģimeņu biedrība “Dēkla”, Vecumnieku daudzbērnu ģimeņu biedrība “Saulgrieze”, Stopiņu novada daudzbērnu ģimeņu biedrība “Māra”. Diskusijā piedalījās arī Bauskas novada Brunavas pagasta Māmiņu klubs “STĪGA”, Ozolnieku novada daudzbērnu ģimeņu biedrība, kā arī biedrības Mammāmuntētiem.lv.
Likuma grozījumu izstrādes laikā tika organizētas sanāksmes ar sabiedrības platformu “Demogrāfisko lietu centrs”, kā arī jautājums par ĢVP reformu tika skatīts sabiedrības platformas “Demogrāfisko lietu centra” sēdēs. 2021.gada 12.martā notika Demogrāfisko lietu padomes sēde, kurā tika atbalstīta ĢVP reforma. Ņemot vērā, ka noteikumu projekts izstrādāts atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumā noteiktajam, kā arī noteikumu projekts neparedz mainīt līdzšinējo pabalsta pieprasīšanas kārtību, atkārtotas diskusijas noteikumu izstrādes procesā netika organizētas. Noteikumu projekta izstādes procesa piedalījās VSAA un atbalsta noteikumu projektu.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
- Sociālās korekcijas izglītības iestāde
- Bāriņtiesa
- Tiesa
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
palielinās
Vērtības nozīme:
471,90
cilvēkdienas likme
250,00
cilvēkdienas
1
viena organizācija
1
vienreizējs pasākums IT sistēmas pielāgošanai.
117 975,00
IT sistēmas pielāgošana, kurai paredzamas 250civlēkdienas, un vienas cilvēkdienas izmaksas ir 471.90 euro
Izglītības un zinātnes ministrija
neietekmē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
neietekmē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Sociālās korekcijas izglītības iestāde
neietekmē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Bāriņtiesa
neietekmē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Tiesa
neietekmē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Kopā
117 975,00
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Vai ietekmē?
Izmaksas par vienību - euro
Vienību skaits
Atbilstības izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra
Jā
Vērtības nozīme:
471,90
vienas cilvēkdienas izmaksa
250
cilvēkdienas
117 975,00
IT sistēmas pielāgošana, kurai paredzamas 250civlēkdienas, un vienas cilvēkdienas izmaksas ir 471.90 euro
Izglītības un zinātnes ministrija
Nē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas
Nē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Sociālās korekcijas izglītības iestāde
Nē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Bāriņtiesa
Nē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Tiesa
Nē
Informācijas sniegšana nerada papildus izmaksas un neuzliek jaunus pienākumus institūcijai.
Kopā
117 975,00
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
Noteikumu projekta izpilde neietekmēs pārvaldes funkcijas vai institucionālo struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija nav nepieciešama.
Noteikumu projekta izpilde neietekmēs cilvēkresursus.
Noteikumu projekta izpilde neietekmēs cilvēkresursus.
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Lai īstenotu noteikumu projektā noteikto, tiks veikt izmaiņas VSAA IT sistēmā.
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiek uzlabota ģimeņu ar bērnu materiālā situācija, tādējādi uzlabojas arī sociālā situācija.
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi