Anotācija

Praksē darbaspēka izmaksu attiecināšana uz lauksaimniecisko darbību prasa no lauksaimniekiem papildu laika ieguldījumu, jo nepieciešams sagatavot un strukturēt informāciju atbilstoši atbalsta administrēšanas prasībām neatkarīgi no tā, kādā veidā šāda informācija tiek izmantota saimniecības iekšējā uzskaitē.
Šis process nozīmē papildu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Lauku atbalsta dienestam, arī tad, kad līdzīga informācija par nodarbinātību un izmaksām jau tiek uzskaitīta saimniecībā vai ir pieejama administratīvajos datu avotos.
Vienlaikus darbaspēka ieguldījuma sadalījumu starp lauksaimniecisko un citu saimniecības darbību ne vienmēr ir iespējams precīzi noteikt, un tā pamatā ir pieņēmumi par darba ieguldījuma sadalījumu, kas ne vienmēr atspoguļo faktiskās izmaksu attiecības.
Ievērojot minēto, jāievieš pieeja, kas samazinātu lauksaimnieka iesniedzamās informācijas daudzumu un vairāk izmantotu administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju, vienlaikus nodrošinot regulas prasību izpildi.

Lai atrisinātu minēto problēmu, tiek ieviesta vienkāršota darbaspēka izmaksu attiecināšanas pieeja, kuru ievērojot Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) sākotnēji nosaka darbaspēka izmaksu attiecinājumu uz lauksaimniecisko darbību, t.i., izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju un pamatojoties uz lauksaimnieciskās darbības īpatsvaru saimniecības darbības struktūrā.
Šāda pieeja nodrošina vienveidīgu un praktiski lietojamu darbaspēka izmaksu attiecināšanu, samazina lauksaimnieka iesniedzamās informācijas daudzumu un atbilst proporcionalitātes principam, kā arī ir netiešs darbaspēka ieguldījuma rādītājs.
Lai nodrošinātu regulas mērķa sasniegšanu arī situācijās, kad administratīvi noteiktais attiecinājums nepietiekami atspoguļo darbaspēka izmaksas, LAD identificē šādus gadījumus un informē lauksaimnieku par iespēju izvēlēties vairāk piemērotu darbaspēka izmaksu attiecināšanas metodi. Tad lauksaimnieks iesniedz deklarāciju par darbaspēka izmaksu attiecinājumu, nosakot to atbilstoši izvēlētajai attiecināšanas metodei.
Šāda pieeja nodrošina regulas prasībām atbilstošu darbaspēka izmaksu attiecināšanu uz lauksaimniecisko darbību, apvienojot administratīvu pamataprēķinu ar iespēju to precizēt individuālās situācijās.