26-TA-1477: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Ministru kabineta noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa noteikumos Nr. 198 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"" (turpmāk – noteikumu projekts) ir sagatavots, pamatojoties uz Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma 5. panta ceturto, piecpadsmito un sešpadsmito daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Izdarīt grozījumus, lai mazinātu administratīvo slogu lauksaimniekiem, pilnveidojot kārtību, kādā tiek noteikti ar lauksaimniecisko darbību saistīto darba algu, tām piemērotā iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (turpmāk – darbaspēka izmaksas) atskaitījumi, kurus piemēro pirms ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta maksimālās summas noteikšanas. Pilnveidojot noteikumus, paredzēts, ka prioritāri atskaitījumus aprēķina Lauku atbalsta dienests, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošo informāciju.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, (turpmāk – regula 2021/2115) noteikts, ka pirms ilgtspēju sekmējošā ienākumu pamatatbalsta (turpmāk – ISIP) samazinājuma piemērošanas no maksājuma tiek atskaitītas darbaspēka izmaksas, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību, lai novērstu nesamērīgu samazinājumu saimniecībām ar būtisku darbaspēka ieguldījumu.
Pašlaik darbaspēka izmaksas uz lauksaimniecisko darbību tiek attiecinātas, pamatojoties uz lauksaimnieka sniegto informāciju konkrētā deklarācijas veidlapā. Attiecinājuma noteikšanai lauksaimnieks apkopo un izvērtē nepieciešamo informāciju atbilstoši izvēlētajai aprēķina pieejai, un attiecinājuma pamatošanai vienmēr tiek izmantota lauksaimnieka sniegtā informācija, arī tad, ja tā informācija daļēji jau ir pieejama administratīvajos datu avotos.
Pašlaik darbaspēka izmaksas uz lauksaimniecisko darbību tiek attiecinātas, pamatojoties uz lauksaimnieka sniegto informāciju konkrētā deklarācijas veidlapā. Attiecinājuma noteikšanai lauksaimnieks apkopo un izvērtē nepieciešamo informāciju atbilstoši izvēlētajai aprēķina pieejai, un attiecinājuma pamatošanai vienmēr tiek izmantota lauksaimnieka sniegtā informācija, arī tad, ja tā informācija daļēji jau ir pieejama administratīvajos datu avotos.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Praksē darbaspēka izmaksu attiecināšana uz lauksaimniecisko darbību prasa no lauksaimniekiem papildu laika ieguldījumu, jo nepieciešams sagatavot un strukturēt informāciju atbilstoši atbalsta administrēšanas prasībām neatkarīgi no tā, kādā veidā šāda informācija tiek izmantota saimniecības iekšējā uzskaitē.
Šis process nozīmē papildu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Lauku atbalsta dienestam, arī tad, kad līdzīga informācija par nodarbinātību un izmaksām jau tiek uzskaitīta saimniecībā vai ir pieejama administratīvajos datu avotos.
Vienlaikus darbaspēka ieguldījuma sadalījumu starp lauksaimniecisko un citu saimniecības darbību ne vienmēr ir iespējams precīzi noteikt, un tā pamatā ir pieņēmumi par darba ieguldījuma sadalījumu, kas ne vienmēr atspoguļo faktiskās izmaksu attiecības.
Ievērojot minēto, jāievieš pieeja, kas samazinātu lauksaimnieka iesniedzamās informācijas daudzumu un vairāk izmantotu administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju, vienlaikus nodrošinot regulas prasību izpildi.
Šis process nozīmē papildu informācijas sagatavošanu un iesniegšanu Lauku atbalsta dienestam, arī tad, kad līdzīga informācija par nodarbinātību un izmaksām jau tiek uzskaitīta saimniecībā vai ir pieejama administratīvajos datu avotos.
Vienlaikus darbaspēka ieguldījuma sadalījumu starp lauksaimniecisko un citu saimniecības darbību ne vienmēr ir iespējams precīzi noteikt, un tā pamatā ir pieņēmumi par darba ieguldījuma sadalījumu, kas ne vienmēr atspoguļo faktiskās izmaksu attiecības.
Ievērojot minēto, jāievieš pieeja, kas samazinātu lauksaimnieka iesniedzamās informācijas daudzumu un vairāk izmantotu administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju, vienlaikus nodrošinot regulas prasību izpildi.
Risinājuma apraksts
Lai atrisinātu minēto problēmu, tiek ieviesta vienkāršota darbaspēka izmaksu attiecināšanas pieeja, kuru ievērojot Lauku atbalsta dienests (turpmāk – LAD) sākotnēji nosaka darbaspēka izmaksu attiecinājumu uz lauksaimniecisko darbību, t.i., izmantojot administratīvajos datu avotos pieejamo informāciju un pamatojoties uz lauksaimnieciskās darbības īpatsvaru saimniecības darbības struktūrā.
Šāda pieeja nodrošina vienveidīgu un praktiski lietojamu darbaspēka izmaksu attiecināšanu, samazina lauksaimnieka iesniedzamās informācijas daudzumu un atbilst proporcionalitātes principam, kā arī ir netiešs darbaspēka ieguldījuma rādītājs.
Lai nodrošinātu regulas mērķa sasniegšanu arī situācijās, kad administratīvi noteiktais attiecinājums nepietiekami atspoguļo darbaspēka izmaksas, LAD identificē šādus gadījumus un informē lauksaimnieku par iespēju izvēlēties vairāk piemērotu darbaspēka izmaksu attiecināšanas metodi. Tad lauksaimnieks iesniedz deklarāciju par darbaspēka izmaksu attiecinājumu, nosakot to atbilstoši izvēlētajai attiecināšanas metodei.
Šāda pieeja nodrošina regulas prasībām atbilstošu darbaspēka izmaksu attiecināšanu uz lauksaimniecisko darbību, apvienojot administratīvu pamataprēķinu ar iespēju to precizēt individuālās situācijās.
Šāda pieeja nodrošina vienveidīgu un praktiski lietojamu darbaspēka izmaksu attiecināšanu, samazina lauksaimnieka iesniedzamās informācijas daudzumu un atbilst proporcionalitātes principam, kā arī ir netiešs darbaspēka ieguldījuma rādītājs.
Lai nodrošinātu regulas mērķa sasniegšanu arī situācijās, kad administratīvi noteiktais attiecinājums nepietiekami atspoguļo darbaspēka izmaksas, LAD identificē šādus gadījumus un informē lauksaimnieku par iespēju izvēlēties vairāk piemērotu darbaspēka izmaksu attiecināšanas metodi. Tad lauksaimnieks iesniedz deklarāciju par darbaspēka izmaksu attiecinājumu, nosakot to atbilstoši izvēlētajai attiecināšanas metodei.
Šāda pieeja nodrošina regulas prasībām atbilstošu darbaspēka izmaksu attiecināšanu uz lauksaimniecisko darbību, apvienojot administratīvu pamataprēķinu ar iespēju to precizēt individuālās situācijās.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Fiziskas personas, kas pretendē uz tiešajiem maksājumiem.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir labvēlīga ietekme, jo saskaņā ar to tiks nodrošināta Eiropas Savienības tiešo maksājumu piešķiršana un administrēšana pretendentiem, kas iesnieguši iesniegumu un atbildīs atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
Noteikumu grozījumi nepastiprina prasības un neierobežo lauksaimniekus. Darbaspēka izmaksu attiecināšana uz lauksaimniecisko darbību prasa no lauksaimniekiem papildu laika ieguldījumu, līdz ar šiem noteikumu grozījumiem lauksaimniekam nebūs jāveic papildu informācijas sagatavošana un iesniegšana LAD, kad attiecīgā informācija par nodarbinātību un izmaksām jau ir pieejama administratīvajos datu avotos.
Noteikumu grozījumi nepastiprina prasības un neierobežo lauksaimniekus. Darbaspēka izmaksu attiecināšana uz lauksaimniecisko darbību prasa no lauksaimniekiem papildu laika ieguldījumu, līdz ar šiem noteikumu grozījumiem lauksaimniekam nebūs jāveic papildu informācijas sagatavošana un iesniegšana LAD, kad attiecīgā informācija par nodarbinātību un izmaksām jau ir pieejama administratīvajos datu avotos.
Juridiskās personas
- Juridiskas personas, kas pretendē uz tiešajiem maksājumiem.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projektam ir labvēlīga ietekme, jo saskaņā ar to tiks nodrošināta Eiropas Savienības tiešo maksājumu piešķiršana un administrēšana pretendentiem, kas iesnieguši iesniegumu un atbildīs atbalsta saņemšanas nosacījumiem.
Noteikumu grozījumi nepastiprina prasības un neierobežo juridiskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.
Noteikumu grozījumi nepastiprina prasības un neierobežo juridiskās personas, kas nodarbojas ar lauksaimniecisko darbību.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Sabiedrības grupa
Palielinās/samazinās
Stundas samaksas likme - euro
Laika patēriņš uz vienību - stundās
Subjektu skaits
Cik bieži - reizes gadā
Administratīvās izmaksas - euro
Aprēķinu skaidrojums
Juridiskas personas, kas pretendē uz tiešajiem maksājumiem.
samazinās
Vērtības nozīme:
12,27
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2025. gadā vidējā bruto darba samaksa par vienu nostrādāto stundu bija 12,27 eiro.
6,00
Deklarācijas sagatavošana ir vērtējama kā visai sarežģīts process, jo tā ietver grāmatvedības datu apkopošanu, to sadalīšanu starp lauksaimniecisko un citu saimniecības darbību veicējiem, kā arī savstarpēji saistītus aprēķinus vairākās tabulās, kopumā prasot vairākas stundas darba.
137
Ttiešo maksājumu pretendentu skaits, kuriem 2025.gadā ISIP summa pirms maksājuma maksimuma piemērošanas pārsniedza 100 000 EUR un bija jāiesniedz deklarācija, lai no samazināmās ISIP summas atskaitītu darba izmaksas.
1,0
Deklarācija tiek iesniegta katru gadu.
-10 085,94
Administratīvo izmaksu aprēķins veikts attiecībā uz noteikumu projekta 6. punktu, ar kuru jaunā redakcijā izteikts noteikumu Nr. 198 103. punkts, nosakot lauksaimnieka tiesības pēc LAD paziņojuma iesniegt deklarāciju un papildu informāciju par lauksaimnieciskajā darbībā izmaksātajām darba algām atskaitījuma summas precizēšanai.
Savukārt noteikumu projekta 2., 3. un 4. punkts (noteikumu Nr. 198 100., 101. un 102. punkts) paredz, ka atskaitījumu par darbaspēka izmaksām aprēķina LAD, izmantojot tā rīcībā esošo informāciju. Līdz ar to lielākajā daļā gadījumu lauksaimniekiem papildu informācija nav jāsniedz, kas samazina administratīvo slogu, salīdzinot ar šobrīd noteikto normu.
Administratīvo izmaksu aprēķinā izmantoti dati par 2025. gada tiešo maksājumu pretendentiem. 2025. gadā maksājuma maksimuma piemērošana attiecās tikai uz juridiskām personām.
Administratīvo izmaksu aprēķinā izmantotā stundas darba samaksas likme noteikta, pamatojoties uz Centrālās statistikas pārvaldes publicēto 2025. gada vidējo mēneša bruto darba samaksu valstī pilnas slodzes darbam. Šī likme izvēlēta tādēļ, ka tiek pieņemts, ka deklarācijas galvenokārt sagatavo saimniecību grāmatveži, kuru darba samaksa parasti pārsniedz vidējo atalgojumu lauksaimniecības nozarē. Datu avots – Centrālā statistikas pārvalde: https://www.csp.gov.lv/lv/jaunums/2025-gada-videjais-atalgojums-pirms-nodoklu-nomaksas-1-815-eiro.
Deklarācijas sagatavošanai nepieciešamais laiks novērtēts sešu stundu apmērā. Novērtējums balstīts uz ekspertu vērtējumu par laiku, kas nepieciešams, lai deklarācijā apkopotu un ievadītu informāciju, kura pieejama saimniecības grāmatvedības uzskaitē un Valsts ieņēmumu dienestam iesniegtajos darba devēja ziņojumos. Šādu novērtējumu apstiprina arī konsultāciju laikā sniegtais lauksaimnieku nevalstiskās organizācijas pārstāvja viedoklis, ka deklarācijas sagatavošana varētu aizņemt aptuveni 6 – 8 stundas.
Precīzāku informāciju par faktiskajām administratīvajām izmaksām un deklarācijas sagatavošanai nepieciešamo laiku būtu iespējams iegūt, veicot saimniecību aptauju vai īpašu pētījumu. Tomēr, ņemot vērā šādu pasākumu izmaksas un sagaidāmo ieguvumu, šāda pieeja netika uzskatīta par samērīgu, tādēļ papildu aptauja vai pētījums netika veikts.
Tā kā atskaitījuma aprēķinu pamatā nodrošina LAD, izmantojot valsts informācijas sistēmās pieejamos datus, paredzams, ka papildu administratīvais slogs lauksaimniekiem radīsies tikai atsevišķos gadījumos, kad tie izvēlēsies izmantot tiesības precizēt atskaitījuma apmēru, iesniedzot papildu informāciju. Tādējādi kopumā grozījumi ir vērsti uz administratīvā sloga mazināšanu un efektīvāku maksājuma maksimuma piemērošanu.
Kopā
-10 085,94
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R2115
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115)
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regula (ES) 2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk – regula 2021/2115)
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
17. panta 3. punkta "a" apakšpunkts
1. punkts (noteikumu Nr. 198 99. punkts)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas.
17. panta 3. punkta otrā rindkopa
2. - 10 punkts (noteikumu Nr. 198 100. – 106. punkts, 15. pielikums)
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stingrākas prasības kā ES tiesību normas.
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Regulas 2021/2115 17. panta 3. punkta "a" apakšpunkts paredz dalībvalstīm izvēles iespēju no ilgtspēju sekmējoša ienākumu pamatatbalsta summas, kura konkrētā kalendārajā gadā ir piešķirama lauksaimniekam, atskaitīt ar lauksaimniecisku darbību saistītās algas, tostarp ar nodarbināšanu saistītos nodokļus un sociālās iemaksas.
Savukārt regulas 2021/2115 17. panta 3. punkta otrā rindkopa nosaka, ka var izmantot gan faktiski radušās algu izmaksas lauksaimniekam, gan noteikt izmaksas pēc dalībvalsts noteiktas metodikas.
Ņemot vērā minēto regulā noteikto satvaru, spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz vairākas metodes ar lauksaimniecisko darbību saistītu darba algu izmaksu aprēķināšanai. Grozījumu projekts nemaina algu izmaksu aprēķināšanas metodiku nosacījumus, bet par prioritāru izvirza metodi saskaņā ar kuru algu izmaksas aprēķinus var veikt LAD, izmantojot VID iesniegto informāciju un tādēļ neradot administratīvo slogu lauksaimniekiem.
Grozījumi ir labvēlīgi lauksaimniekam, jo tad, ja lauksaimnieka ar lauksaimniecisko darbību saistītu darba algu izmaksu aprēķināšanai var izmantot metodi, kuras pamatā ir VID iesniegti dati, netiek radīts administratīvais slogs, kas saistīts ar deklarācijas aizpildīšanu.
Savukārt regulas 2021/2115 17. panta 3. punkta otrā rindkopa nosaka, ka var izmantot gan faktiski radušās algu izmaksas lauksaimniekam, gan noteikt izmaksas pēc dalībvalsts noteiktas metodikas.
Ņemot vērā minēto regulā noteikto satvaru, spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi paredz vairākas metodes ar lauksaimniecisko darbību saistītu darba algu izmaksu aprēķināšanai. Grozījumu projekts nemaina algu izmaksu aprēķināšanas metodiku nosacījumus, bet par prioritāru izvirza metodi saskaņā ar kuru algu izmaksas aprēķinus var veikt LAD, izmantojot VID iesniegto informāciju un tādēļ neradot administratīvo slogu lauksaimniekiem.
Grozījumi ir labvēlīgi lauksaimniekam, jo tad, ja lauksaimnieka ar lauksaimniecisko darbību saistītu darba algu izmaksu aprēķināšanai var izmantot metodi, kuras pamatā ir VID iesniegti dati, netiek radīts administratīvais slogs, kas saistīts ar deklarācijas aizpildīšanu.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Lauku atbalsta dienestsNevalstiskās organizācijas
Biedrība "Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome", Biedrība "Zemnieku saeima", Lopkopības saimniecību asociācija, Biedrība "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija", Latvijas Jauno zemnieku klubs, Latvijas Zemnieku federācija, Biedrība "Lauksaimnieku apvienība"Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
Veids
Elektroniska saskaņošana ar Konsultatīvajā padomē iesaistītajām lauksaimnieku organizācijām.
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
Nav saņemti iebildumi.
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Lauku atbalsta dienests
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Jā
LAD papildu uzdevums ir noteikts noteikumu projekta 5. punktā, paredzot pienākumu informēt lauksaimnieku gadījumā, ja aprēķinātā atskaitījumu summa ir mazāka par aprēķināto ISIP samazinājuma summu pirms atskaitījumu piemērošanas.
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
