26-TA-1845: Noteikumu projekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Izglītības un zinātnes ministrija ir sagatavojusi Ministru kabineta noteikumu projektu "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" (turpmāk – projekts) saskaņā ar Izglītības likuma 14. panta 19. punktu un Vispārējās izglītības likuma 4. panta 11., 11.1 un 13. punktu un 30. panta septīto daļu.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Pilnveidot mācību sasniegumu vērtēšanu, atsakoties no obligāta summatīvo vērtējumu svēršanas principa. Noteikt, ka izglītības iestādei ir jānodrošina vismaz viena iespēja summatīvā snieguma uzlabošanai katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā (7. – 9. klases skolēni ne vairāk kā pusi no summatīvajiem sniegumiem), bet skolēniem ar speciālām vajadzībām iespēja uzlabot sniegumu mācību gada laikā temata noslēguma pārbaudes darbos. Izslēgt prasību par centralizēto eksāmenu minimālo kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu valsts pārbaudes darbos.
Spēkā stāšanās termiņš
01.09.2026.
Pamatojums
Projekta spēkā stāšanās ir noteikta 2026. gada 1. septembrī, lai tajā paredzētās izmaiņas varētu attiekties uz jauno mācību gadu. Projektu ir nepieciešams pieņemt steidzamības kārtā, lai ievērotu 2026. gada 21. jūlijā apstiprinātā Ministru prezidenta Andra Kulberga valdības rīcības plāna 47.4. prioritāro pasākumu "Uzsākt vispārējās izglītības Skola2030 pārskatīšanu" darbības rezultātam – sakārtota mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība – noteikto termiņu.
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
1. Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumu Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem" (turpmāk – pamatizglītības standarts) V daļas "Skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipi un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtība" 11.1.1. apakšpunktā ir noteikts, ka pedagogs izstrādā summatīvo pārbaudes darbu plānojumu, lielāku svaru piešķirot tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu; 11.1.2. apakšpunktā ir noteikts, ka pedagogs skolēna pēdējam demonstrētajam mācību sniegumam par vieniem un tiem pašiem sasniedzamajiem rezultātiem piešķir lielāku svaru salīdzinājumā ar agrāk iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem mācību gada ietvaros; 11.1.4. apakšpunktā ir noteikts, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespējas demonstrēt sniegumu, ja pedagogam nav bijusi iespēja objektīvi novērtēt skolēna sniegumu attiecībā pret konkrētiem sasniedzamajiem rezultātiem vai ja mācību gada noslēgumā vērtējums izšķiras vienas balles robežās vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu.
2. Pamatizglītības standarta 11., 13., 14., 15., 16. pielikumos ir noteikts pienākums izglītības iestādei skolēnu mācību sniegumu vērtēšanas kārtībā noteikt, kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos. Savukārt 2026. gada 21. aprīlī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 221 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" paredz, ka no 2026. gada 1. septembra 11., 13., 14., 15., 16. pielikums stājas spēkā, paredzot izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām noteikt papildu iespējas iegūtā vērtējuma uzlabošanai mācību gada laikā.
Vienlaikus Izglītības likuma grozījumu, kas pieņemti 2026. gada 18. jūnijā un stājās spēkā 2026. gada 30. jūnijā, 52. panta pirmās daļas 5.1 punktā, stiprinot pedagogu autonomiju, ir paredzētas pedagoga tiesības patstāvīgi īstenot mācību priekšmeta vai kursa saturu un izvēlēties mācību metodes, mācību līdzekļus un vērtēšanas metodiskos paņēmienus, ievērojot valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartu un izglītības programmu.
3. Spēkā esošā pamatizglītības standarta 27.1 punktā un 17.1 punkta redakcijā, kurai būtu jāstājas spēkā 2026.gada 1.septembrī (atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 221 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"), noteikti minimālie kopvērtējuma sliekšņi, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu 9. klases valsts pārbaudes darbos - centralizētajos eksāmenos - par vispārējās pamatizglītības ieguvi. 2022./2023. mācību gadā, 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā vērtējums centralizētajā eksāmenā nebija iegūts, ja darba kopvērtējums bija mazāks nekā 10 procenti, bet 2025./2026. mācību gadā vērtējums centralizētajā eksāmenā nebija iegūts, ja darba kopvērtējums bija mazāks nekā 15 procenti. Savukārt saskaņā ar pamatizglītības standarta redakcijas, kurai būtu jāstājas spēkā 2026.gada 1.septembrī, 17.1 punktu 9. klases centralizētajos eksāmenos par vispārējās pamatizglītības ieguvi no 2026./2027. mācību gada vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti.
4.No 2026.gada 1.septembra stājas spēkā pamatizglītības standarta 17.1 punkts, kas nosaka, ka valsts noteiktajā pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti, kā arī nosacījums, ka monitoringa darbu vērtējumiem nepiemēro darba kopvērtējuma procentu slieksni.
2. Pamatizglītības standarta 11., 13., 14., 15., 16. pielikumos ir noteikts pienākums izglītības iestādei skolēnu mācību sniegumu vērtēšanas kārtībā noteikt, kā tiek iegūts skolēna vērtējums mācību gada noslēgumā dažādos mācību priekšmetos. Savukārt 2026. gada 21. aprīlī pieņemtie Ministru kabineta noteikumi Nr. 221 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"" paredz, ka no 2026. gada 1. septembra 11., 13., 14., 15., 16. pielikums stājas spēkā, paredzot izglītojamiem ar speciālajām vajadzībām noteikt papildu iespējas iegūtā vērtējuma uzlabošanai mācību gada laikā.
Vienlaikus Izglītības likuma grozījumu, kas pieņemti 2026. gada 18. jūnijā un stājās spēkā 2026. gada 30. jūnijā, 52. panta pirmās daļas 5.1 punktā, stiprinot pedagogu autonomiju, ir paredzētas pedagoga tiesības patstāvīgi īstenot mācību priekšmeta vai kursa saturu un izvēlēties mācību metodes, mācību līdzekļus un vērtēšanas metodiskos paņēmienus, ievērojot valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas, valsts izglītības standartu un izglītības programmu.
3. Spēkā esošā pamatizglītības standarta 27.1 punktā un 17.1 punkta redakcijā, kurai būtu jāstājas spēkā 2026.gada 1.septembrī (atbilstoši Ministru kabineta 2026. gada 21. aprīļa noteikumiem Nr. 221 "Grozījumi Ministru kabineta 2018. gada 27. novembra noteikumos Nr. 747 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem"), noteikti minimālie kopvērtējuma sliekšņi, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu 9. klases valsts pārbaudes darbos - centralizētajos eksāmenos - par vispārējās pamatizglītības ieguvi. 2022./2023. mācību gadā, 2023./2024. mācību gadā un 2024./2025. mācību gadā vērtējums centralizētajā eksāmenā nebija iegūts, ja darba kopvērtējums bija mazāks nekā 10 procenti, bet 2025./2026. mācību gadā vērtējums centralizētajā eksāmenā nebija iegūts, ja darba kopvērtējums bija mazāks nekā 15 procenti. Savukārt saskaņā ar pamatizglītības standarta redakcijas, kurai būtu jāstājas spēkā 2026.gada 1.septembrī, 17.1 punktu 9. klases centralizētajos eksāmenos par vispārējās pamatizglītības ieguvi no 2026./2027. mācību gada vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti.
4.No 2026.gada 1.septembra stājas spēkā pamatizglītības standarta 17.1 punkts, kas nosaka, ka valsts noteiktajā pārbaudes darbā vērtējums nav iegūts, ja darba kopvērtējums ir mazāks nekā 20 procenti, kā arī nosacījums, ka monitoringa darbu vērtējumiem nepiemēro darba kopvērtējuma procentu slieksni.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
1. Pamatizglītības standarta spēkā esošais regulējums paredz, ka pedagogs obligāti lielāku svaru piešķir tiem summatīvās vērtēšanas darbiem, kuri aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu. Vienlaikus ne visos mācību priekšmetos un mācību situācijās ir viennozīmīgi iespējams piemērot principu par lielāka svara piešķiršanu darbiem, kas aptver plašāku sasniedzamo rezultātu kopumu. Šāda principa piemērotība ir izvērtējama katra mācību priekšmeta vai kursa ietvaros, ņemot vērā konkrētā mācību satura specifiku, sasniedzamos rezultātus un vērtēšanas pieeju. Ņemot vērā pedagoga profesionālo kompetenci un autonomiju mācību procesa īstenošanā un skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanā, nav nepieciešams valsts izglītības standartā noteikt obligātu pieeju summatīvo vērtējumu svēršanai. Tādēļ nepieciešams noteikt, ka pedagogs var piemērot summatīvo vērtējumu svarus.
Risinājuma apraksts
1. Grozījumi pamatizglītības standartā paredz precizēt normu par obligātu summatīvo vērtējumu svēršanas principu, nosakot, ka pedagogs var piemērot summatīvo vērtējumu svaru, ja tas ir pedagoģiski pamatots risinājums. Izglītības iestāde patstāvīgi skolēnu mācību sniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka summatīvo vērtējumu svaru izmantošanu.
Problēmas apraksts
2. Spēkā esošais pamatizglītības standarta regulējums paredz, ka pedagogs nodrošina skolēnam papildu iespēju demonstrēt sniegumu mācību gada noslēgumā, ja vērtējums izšķiras vienas balles robežās vai skolēns izteicis vēlēšanos uzlabot vērtējumu. Praksē tas nozīmē, ka summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespēja mācību priekšmetā tiek īstenota mācību gada beigās, organizējot kombinētu pārbaudes darbu, kas aptver plašu mācību satura apjomu. Turklāt kombinēts pārbaudes darbs ne vienmēr var būt piemērotākais risinājums visos mācību priekšmetos, tādēļ ir nepieciešams mainīt noteikto kārtību skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanai.
Risinājuma apraksts
2. Grozījumi pamatizglītības standartā paredz, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā:
1)1. – 6. klases skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā;
2)7. – 9. klases skolēni var uzlabot vismaz vienu un ne vairāk kā pusi no summatīvajiem sniegumiem katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā.
Grozījumi pamatizglītības standartā nosaka vienotu minimālo prasību un saglabā izglītības iestādes autonomas tiesības noteikt plašākas summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespējas. Projekts paredz arī noteikt, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā skolēni ar speciālajām vajadzībām var uzlabot temata summatīvo sniegumu mācību gada laikā.
Vērtējuma uzlabošana ir īstenojama kā mācīšanās procesa turpinājums, sasaistot to ar pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, papildu mācību uzdevumiem, konsultācijām vai citiem skolēna zināšanu un prasmju pilnveidi apliecinošiem pasākumiem. Vienu un to pašu summatīvo pārbaudes darbu skolēns var uzlabot vienu reizi, tādējādi saglabājot līdzsvaru starp iespēju pilnveidot sniegumu un vērtēšanas procesa mērķtiecību, objektivitāti un pārvaldāmību.
Nosakot vērtējuma uzlabošanas kārtību, izglītības iestāde izvērtē mācību priekšmeta specifiku, mācību satura apjomu, summatīvo pārbaudes darbu skaitu, skolēnu vajadzības un nepieciešamo mācīšanās atbalstu. Ja izglītības iestāde paredz plašākas uzlabošanas iespējas, tā vienlaikus izvērtē papildu pārbaudes darbu sagatavošanu un vērtēšanu, atgriezeniskās saites, konsultāciju un citu atbalsta pasākumu nodrošināšanu. Pēc grozījumu spēkā stāšanās izglītības iestādēm būs jāprecizē iekšējās vērtēšanas kārtības. Izglītības iestāde, īstenojot profesionālo autonomiju vērtēšanas kārtības noteikšanā, vienlaikus ir atbildīga par to, lai pieņemtie lēmumi nodrošinātu objektīvu, pamatotu un skolēna faktisko mācību sasniegumu atspoguļojošu vērtējumu.
Atbilstoši iepriekš minētajam tiek precizēts pamatizglītības standarta 11. pielikuma "Pamatizglītības programmu paraugi" 1. varianta "Pamatizglītības programmas paraugs" 16.7. un 16.8. apakšpunktā un 2. varianta "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu" 19.7. un 19.8. apakšpunktā, 13. pielikuma "Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs" 25.7. un 25.8. apakšpunktā, 14. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs" 22.7. apakšpunktā, 15. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs" 23.7. apakšpunktā un 16. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs" 23.7. apakšpunktā noteiktais regulējums.
1)1. – 6. klases skolēni var uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā;
2)7. – 9. klases skolēni var uzlabot vismaz vienu un ne vairāk kā pusi no summatīvajiem sniegumiem katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā.
Grozījumi pamatizglītības standartā nosaka vienotu minimālo prasību un saglabā izglītības iestādes autonomas tiesības noteikt plašākas summatīvā vērtējuma uzlabošanas iespējas. Projekts paredz arī noteikt, ka izglītības iestāde skolēnu mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībā nosaka, kā skolēni ar speciālajām vajadzībām var uzlabot temata summatīvo sniegumu mācību gada laikā.
Vērtējuma uzlabošana ir īstenojama kā mācīšanās procesa turpinājums, sasaistot to ar pedagoga sniegto atgriezenisko saiti, papildu mācību uzdevumiem, konsultācijām vai citiem skolēna zināšanu un prasmju pilnveidi apliecinošiem pasākumiem. Vienu un to pašu summatīvo pārbaudes darbu skolēns var uzlabot vienu reizi, tādējādi saglabājot līdzsvaru starp iespēju pilnveidot sniegumu un vērtēšanas procesa mērķtiecību, objektivitāti un pārvaldāmību.
Nosakot vērtējuma uzlabošanas kārtību, izglītības iestāde izvērtē mācību priekšmeta specifiku, mācību satura apjomu, summatīvo pārbaudes darbu skaitu, skolēnu vajadzības un nepieciešamo mācīšanās atbalstu. Ja izglītības iestāde paredz plašākas uzlabošanas iespējas, tā vienlaikus izvērtē papildu pārbaudes darbu sagatavošanu un vērtēšanu, atgriezeniskās saites, konsultāciju un citu atbalsta pasākumu nodrošināšanu. Pēc grozījumu spēkā stāšanās izglītības iestādēm būs jāprecizē iekšējās vērtēšanas kārtības. Izglītības iestāde, īstenojot profesionālo autonomiju vērtēšanas kārtības noteikšanā, vienlaikus ir atbildīga par to, lai pieņemtie lēmumi nodrošinātu objektīvu, pamatotu un skolēna faktisko mācību sasniegumu atspoguļojošu vērtējumu.
Atbilstoši iepriekš minētajam tiek precizēts pamatizglītības standarta 11. pielikuma "Pamatizglītības programmu paraugi" 1. varianta "Pamatizglītības programmas paraugs" 16.7. un 16.8. apakšpunktā un 2. varianta "Pamatizglītības programmas paraugs pamatizglītības ieguvei nepilngadīgam patvēruma meklētājam, bēglim vai personai ar alternatīvo statusu" 19.7. un 19.8. apakšpunktā, 13. pielikuma "Pamatizglītības sociālās korekcijas izglītības programmas paraugs" 25.7. un 25.8. apakšpunktā, 14. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar redzes traucējumiem, dzirdes traucējumiem, fiziskās attīstības traucējumiem, valodas traucējumiem, mācīšanās traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem paraugs" 22.7. apakšpunktā, 15. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar garīgās attīstības traucējumiem paraugs" 23.7. apakšpunktā un 16. pielikuma "Speciālās pamatizglītības programmas skolēniem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem paraugs" 23.7. apakšpunktā noteiktais regulējums.
Problēmas apraksts
3. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas OECD valstu pieejas pamatskolas beigšanas nosacījumiem var iedalīt četrās grupās: (1) eksāmens (ar slieksni), (2) skolotāja vērtējums pēdējā pamatizglītības gadā un eksāmens (ja ir) tikai kā sistēmas snieguma monitorings, (3) kombinēts modelis, kur pamatizglītības ieguvi nosaka ārēja eksāmena un skolotāja vērtējums; (4) automātiska pāreja no pamatizglītības nākamajā izglītības pakāpē.
1. tabula: Pieejas pamatskolas pabeigšanas nosacījumiem OECD valstīs, 2023. gads
Avoti: OECD 2023, "Īsumā par izglītību 2023 – avoti, metodoloģija un tehniskas piezīmes" / OECD (2023), Education at a Glance 2023 Sources, Methodologies and Technical Notes, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/d7f76adc-en.
OECD (2023) Politikas norādes taisnīgai, efektīvai un personalizētai pārejai uz vidējo izglītību / Policy pointers for equitable, effective and personalised upper secondary transitions, OECD Education Spotlights, No. 7, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/ac6c2095-en.)
Eiropas valstu izglītības sistēmu apraksti https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/eurypedia
OECD dalībvalstu apstiprinātā un 2023. gadā publicētā informācija liecina, ka lielākajā daļā no OECD valstu izglītības sistēmām pamatskolas beigšanas nosacījums ir mācību procesā saņemtie vērtējumi (atzīmes). Beidzot pamatskolu, vērtējumus norāda, piemēram, mācību gada noslēguma atzīmju lapā (kā Austrijā) un/vai pamatskolas pabeigšanas sertifikātā (kā Portugālē). Vienlaikus, tas nenozīmē, ka šajās valstīs nav centralizēto vai valsts eksāmenu pamatizglītības noslēgumā – eksāmeni pamatizglītības noslēdzošajā gadā ir, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Beļģijas franču kopienā, Dānijā, Francijā, Izraēlā, Luksemburgā, Norvēģijā, Polijā, Ungārijā. Taču minētajās valstīs eksāmenu rezultāts nav izšķirošais nosacījums pamatskolas beigšanai.
Piemēram, Somijā pamatizglītībā nav centralizēto eksāmenu. Tā vietā skolotāji ir atbildīgi par skolēnu vērtēšanu atbilstoši izglītības satura vadlīnijām un vērtēšanas kritērijiem. Informācija par skolēnu apgūto mācību saturu un noslēguma atzīmēm tiek glabāta valsts informācijas sistēmas reģistrā. Šie dati tiek izmantoti, kad skolēni piesakās mācībām nākamajā izglītības pakāpē. Turklāt mācību rezultāti pamatizglītības pēdējā gadā tiek monitorēti, izmantojot valsts mēroga mācību rezultātu novērtējumus. Tomēr šie novērtējumi ir balstīti uz skolēnu izlasi, un uzmanība netiek pievērsta atsevišķiem skolēniem, bet gan mācību rezultātiem sistēmas līmenī.
Polijā visi skolēni, kas beidz pamatizglītības pēdējo klasi, kārto obligāto noslēguma eksāmenu. Tas ir rakstisks eksāmens, kurā tiek novērtētas skolēnu iegūtās zināšanas un prasmes atbilstoši mācību programmā noteiktajām prasībā. Eksāmeni ir jākārto poļu valodā, matemātikā un svešvalodā, taču eksāmena rezultātiem nav ietekmes uz pamatizglītības pabeigšanu. Tomēr tie ir ļoti svarīgi kā viens no kritērijiem uzņemšanas procesā izglītības turpināšanai pēc pamatskolas.
Apmēram ceturtdaļā jeb 10 no OECD valstu izglītības sistēmām skolēnu pāriešana no pamatizglītības uz vidējo izglītību lielākoties notiek automātiski – tas nozīmē, ka mācībās iegūtās atzīmes vai ārējie eksāmeni nav nosacījums pamatizglītības pabeigšanai un mācību turpināšanai vidējā izglītībā.
Lai arī skolēni eksāmenos demonstrē savas pamatizglītībā iegūtās kompetences, Norvēģijā pamatizglītības pabeigšanas nosacījums ir pamatizglītības programmas apguve, apmeklējot skolu. Visiem 15 gadus veciem un vecākiem jauniešiem, kuri ir pabeiguši pamatizglītību, ir tiesības mācīties vidējā izglītībā, vismaz vienā no vidējās izglītības programmām. Šīs tiesības sauc par jaunatnes tiesībām, un tās ir spēkā no pamatskolas pabeigšanas brīža līdz tā mācību gada beigām, kurā jaunietis sasniedz 24 gadu vecumu. Personām, kas vecākas par 24 gadiem, ir tiesības uz vidējo izglītību saskaņā ar pieaugušo tiesībām (likumā noteiktās pieaugušo tiesības). Pieaugušo tiesības ir spēkā, ja pieaugušais ir pabeidzis pamatskolu Norvēģijā vai ieguvis līdzvērtīgu izglītību citā valstī, bet nav vēl ieguvis vidējo izglītību.
Dažās valstīs – Igaunijā, Itālijā un Latvijā – skolēniem ir jānokārto centralizēts eksāmens, lai apliecinātu pamatizglītības apguvi un iegūtu pieeju vidējai izglītībai. OECD uzsver, ka eksāmeni, kas tiek izmantoti, lai apliecinātu pamatizglītības apguvi, var radīt reālus šķēršļus skolēnu tālākai attīstībai.
Igaunijā pamatskolas noslēguma eksāmeni ir standartizēti testi ar identiskiem uzdevumiem, ko katru pavasari 9. klašu skolēni veic visās skolās vienlaikus. Pamatskolas noslēguma eksāmenu mērķis ir novērtēt skolēna pamatizglītības laikā iegūtās zināšanas un kompetences un noteikt, vai skolēns atbilst absolvēšanas prasībām.
2. tabula:
Piezīme: Atsevišķās valstīs var būt vairāk nekā viena izglītības sistēma, piemēram, Apvienotajā Karalistē ir Anglijas, Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas izglītības sistēmas.
Avots: OECD (2023) Politikas norādes taisnīgai, efektīvai un personalizētai pārejai uz vidējo izglītību / Policy pointers for equitable, effective and personalised upper secondary transitions, OECD Education Spotlights, No. 7, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/ac6c2095-en.
Ņemot vērā OECD valstu pieeju, kur valsts pārbaudes darbi kalpo kā mācību sasniegumu izvērtēšanas un izglītības kvalitātes instruments, bet to minimālais rezultāts lielākoties nav izšķirošs nosacījums pamatizglītības dokumenta iegūšanai, Latvijā nepieciešams veikt grozījumus pamatizglītības standartā, izslēdzot prasību par centralizēto eksāmenu minimālo kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu apliecību par pamatizglītību.
Saskaņā ar 9. klases centralizēto eksāmenu rezultātiem minimālo 10 procentu vērtējumu kādā no obligātajiem valsts pārbaudes darbiem 2022./2023. mācību gadā neieguva 881 izglītojamais, 2023./2024. mācību gadā - 729 izglītojamie un 2024./2025. mācību gadā - 441 izglītojamais. Savukārt 2025./2026. mācību gadā noteikto minimālo 15 procentu vērtējumu kādā no 9. klases centralizētajiem eksāmeniem neieguva 818 izglītojamie.
1. tabula: Pieejas pamatskolas pabeigšanas nosacījumiem OECD valstīs, 2023. gads
|
Eksāmens (ar slieksni) un skolotāja vērtējums pēdējā pamatizglītības gadā |
Skolotāja vērtējums pēdējā pamatizglītības gadā (neizslēdzot eksāmenu, t. sk., kā sistēmas monitoringa instrumentu) |
Skolotāja un ārējā eksāmena vērtējums (kombinētais modelis) |
Automātiska pamatskolas pabeigšana apgūstot pamatizglītības programmu (neizslēdzot eksāmenu kā sistēmas monitoringa instrumentu) |
| Igaunija Itālija Latvija |
ASV Austrija Beļģija Čehija Čīle Dānija Grieķija Horvātija Izraēla Japāna Kanāda Kolumbija Koreja Luksemburga Nīderlande Polija Somija Slovākija Spānija Šveice Ungārija Zviedrija |
ASV (var atšķirties dažādās pavalstīs) Francija Kostarika Lietuva Slovēnija Vācija |
Austrālija Apvienotā Karaliste (Anglijas, Velsas, Skotijas un Ziemeļīrijas izglītības sistēmas) Islande Īrija Jaunzēlande Norvēģija Turcija |
OECD (2023) Politikas norādes taisnīgai, efektīvai un personalizētai pārejai uz vidējo izglītību / Policy pointers for equitable, effective and personalised upper secondary transitions, OECD Education Spotlights, No. 7, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/ac6c2095-en.)
Eiropas valstu izglītības sistēmu apraksti https://eurydice.eacea.ec.europa.eu/eurypedia
OECD dalībvalstu apstiprinātā un 2023. gadā publicētā informācija liecina, ka lielākajā daļā no OECD valstu izglītības sistēmām pamatskolas beigšanas nosacījums ir mācību procesā saņemtie vērtējumi (atzīmes). Beidzot pamatskolu, vērtējumus norāda, piemēram, mācību gada noslēguma atzīmju lapā (kā Austrijā) un/vai pamatskolas pabeigšanas sertifikātā (kā Portugālē). Vienlaikus, tas nenozīmē, ka šajās valstīs nav centralizēto vai valsts eksāmenu pamatizglītības noslēgumā – eksāmeni pamatizglītības noslēdzošajā gadā ir, piemēram, Apvienotajā Karalistē, Beļģijas franču kopienā, Dānijā, Francijā, Izraēlā, Luksemburgā, Norvēģijā, Polijā, Ungārijā. Taču minētajās valstīs eksāmenu rezultāts nav izšķirošais nosacījums pamatskolas beigšanai.
Piemēram, Somijā pamatizglītībā nav centralizēto eksāmenu. Tā vietā skolotāji ir atbildīgi par skolēnu vērtēšanu atbilstoši izglītības satura vadlīnijām un vērtēšanas kritērijiem. Informācija par skolēnu apgūto mācību saturu un noslēguma atzīmēm tiek glabāta valsts informācijas sistēmas reģistrā. Šie dati tiek izmantoti, kad skolēni piesakās mācībām nākamajā izglītības pakāpē. Turklāt mācību rezultāti pamatizglītības pēdējā gadā tiek monitorēti, izmantojot valsts mēroga mācību rezultātu novērtējumus. Tomēr šie novērtējumi ir balstīti uz skolēnu izlasi, un uzmanība netiek pievērsta atsevišķiem skolēniem, bet gan mācību rezultātiem sistēmas līmenī.
Polijā visi skolēni, kas beidz pamatizglītības pēdējo klasi, kārto obligāto noslēguma eksāmenu. Tas ir rakstisks eksāmens, kurā tiek novērtētas skolēnu iegūtās zināšanas un prasmes atbilstoši mācību programmā noteiktajām prasībā. Eksāmeni ir jākārto poļu valodā, matemātikā un svešvalodā, taču eksāmena rezultātiem nav ietekmes uz pamatizglītības pabeigšanu. Tomēr tie ir ļoti svarīgi kā viens no kritērijiem uzņemšanas procesā izglītības turpināšanai pēc pamatskolas.
Apmēram ceturtdaļā jeb 10 no OECD valstu izglītības sistēmām skolēnu pāriešana no pamatizglītības uz vidējo izglītību lielākoties notiek automātiski – tas nozīmē, ka mācībās iegūtās atzīmes vai ārējie eksāmeni nav nosacījums pamatizglītības pabeigšanai un mācību turpināšanai vidējā izglītībā.
Lai arī skolēni eksāmenos demonstrē savas pamatizglītībā iegūtās kompetences, Norvēģijā pamatizglītības pabeigšanas nosacījums ir pamatizglītības programmas apguve, apmeklējot skolu. Visiem 15 gadus veciem un vecākiem jauniešiem, kuri ir pabeiguši pamatizglītību, ir tiesības mācīties vidējā izglītībā, vismaz vienā no vidējās izglītības programmām. Šīs tiesības sauc par jaunatnes tiesībām, un tās ir spēkā no pamatskolas pabeigšanas brīža līdz tā mācību gada beigām, kurā jaunietis sasniedz 24 gadu vecumu. Personām, kas vecākas par 24 gadiem, ir tiesības uz vidējo izglītību saskaņā ar pieaugušo tiesībām (likumā noteiktās pieaugušo tiesības). Pieaugušo tiesības ir spēkā, ja pieaugušais ir pabeidzis pamatskolu Norvēģijā vai ieguvis līdzvērtīgu izglītību citā valstī, bet nav vēl ieguvis vidējo izglītību.
Dažās valstīs – Igaunijā, Itālijā un Latvijā – skolēniem ir jānokārto centralizēts eksāmens, lai apliecinātu pamatizglītības apguvi un iegūtu pieeju vidējai izglītībai. OECD uzsver, ka eksāmeni, kas tiek izmantoti, lai apliecinātu pamatizglītības apguvi, var radīt reālus šķēršļus skolēnu tālākai attīstībai.
Igaunijā pamatskolas noslēguma eksāmeni ir standartizēti testi ar identiskiem uzdevumiem, ko katru pavasari 9. klašu skolēni veic visās skolās vienlaikus. Pamatskolas noslēguma eksāmenu mērķis ir novērtēt skolēna pamatizglītības laikā iegūtās zināšanas un kompetences un noteikt, vai skolēns atbilst absolvēšanas prasībām.
2. tabula:
| OECD valstis un to izglītības sistēmas | Skolēniem jāpierāda akadēmisko standartu izpilde: | |||
| pabeidzot pamatizglītības programmu | sekmīgi pabeidzot pamatizglītības pēdējo klasi, ko apliecina saņemtās atzīmes | nokārtojot ārēju eksāmenu pamatizglītības programmas noslēgumā | nokārtojot ārēju eksāmenu pamatizglītības programmas noslēgumā pieeja vidējai izglītībai ir automātiska |
|
| Austrālija | + | nē | nē | + |
| Austrija | + | + | nē | nē |
| Beļģija | + | + | nē | nē |
| Kanāda | + | + | nē | nē |
| Čīle | + | + | nē | nē |
| Kolumbija | + | + | nē | nē |
| Kostarika | + | + | nē | nē |
| Čehija | + | + | nē | nē |
| Dānija | + | + | nē | nē |
| Anglija (Apv. Karaliste) | + | nē | nē | + |
| Igaunija | + | + | + | nē |
| Somija | + | + | nē | nē |
| Francija | + | + | nē | nē |
| Vācija | + | + | nē | nē |
| Grieķija | + | + | nē | nē |
| Ungārija | + | + | nē | nē |
| Islande | + | nē | nē | + |
| Īrija | + | nē | nē | + |
| Izraēla | + | + | nē | nē |
| Itālija | + | + | + | nē |
| Japāna | + | + | nē | nē |
| Koreja | + | + | nē | nē |
| Latvija | + | + | + | nē |
| Lietuva | + | + | + | nē |
| Luksemburga | + | + | nē | nē |
| Meksika | + | + | nē | nē |
| Nīderlande | + | + | nē | nē |
| Ziemeļīrija (Apv. Karaliste) | + | nē | nē | + |
| Jaunzēlande | + | nē | nē | + |
| Norvēģija | + | nē | nē | + |
| Polija | + | + | nē | nē |
| Portugāle | + | + | nē | nē |
| Skotija (Apv. Karaliste) | + | nē | nē | + |
| Slovākija | + | + | nē | nē |
| Slovēnija | + | + | nē | nē |
| Spānija | + | + | nē | nē |
| Zviedrija | + | + | nē | nē |
| Šveice | + | + | nē | nē |
| Turcija | + | + | nē | nē |
| ASV | + | + | nē | nē |
| Velsa (Apv. Karaliste) | + | nē | nē | + |
Avots: OECD (2023) Politikas norādes taisnīgai, efektīvai un personalizētai pārejai uz vidējo izglītību / Policy pointers for equitable, effective and personalised upper secondary transitions, OECD Education Spotlights, No. 7, OECD Publishing, Paris, https://doi.org/10.1787/ac6c2095-en.
Ņemot vērā OECD valstu pieeju, kur valsts pārbaudes darbi kalpo kā mācību sasniegumu izvērtēšanas un izglītības kvalitātes instruments, bet to minimālais rezultāts lielākoties nav izšķirošs nosacījums pamatizglītības dokumenta iegūšanai, Latvijā nepieciešams veikt grozījumus pamatizglītības standartā, izslēdzot prasību par centralizēto eksāmenu minimālo kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu apliecību par pamatizglītību.
Saskaņā ar 9. klases centralizēto eksāmenu rezultātiem minimālo 10 procentu vērtējumu kādā no obligātajiem valsts pārbaudes darbiem 2022./2023. mācību gadā neieguva 881 izglītojamais, 2023./2024. mācību gadā - 729 izglītojamie un 2024./2025. mācību gadā - 441 izglītojamais. Savukārt 2025./2026. mācību gadā noteikto minimālo 15 procentu vērtējumu kādā no 9. klases centralizētajiem eksāmeniem neieguva 818 izglītojamie.
Risinājuma apraksts
3. Centralizētie eksāmeni pamatizglītības noslēgumā arī turpmāk būs obligāti un saglabās valsts pārbaudes darbu nozīmi izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanā un to rezultāti tiks izmantoti izglītojamo uzņemšanas procesā nākamajā izglītības pakāpē. Ņemot vērā OECD valstu praksi, ar grozījumiem pamatizglītības standartā paredzēts izslēgt prasību par centralizēto eksāmenu minimālo kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai saņemtu apliecību par pamatizglītību, attiecīgi svītrojot no pamatizglītības standarta 17.1 punktu, kas nosaka minimālo kopvērtējuma slieksni, kas jāsasniedz, lai iegūtu vērtējumu 9. klases valsts pārbaudes darbos, svītrot 17.2 punktu, kurā ir atsauce uz 17.1 punktu un izteikt 27.1 punktu tādējādi, lai tajā nebūtu atsauces uz svītroto 17.1 punktu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Izglītības iestāžu, kuras īsteno pamatizglītības programmas, izglītojamie un pedagogi.
Ietekmes apraksts
Pedagogi varēs izmantot pilnveidoto izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, piemērojot summatīvo vērtējumu svēršanas principu, ja tas ir pedagoģiski pamatos, Izglītojamiem tiks nodrošināta iespēja uzlabot mācību sniegumu:
1) 1. – 6. klases skolēni varēs uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā;
2) 7. – 9. klases skolēni varēs uzlabot vismaz vienu un ne vairāk kā pusi no summatīvajiem sniegumiem katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā.
Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tiks paredzēta iespēja noteikt piemērotu pieeju temata summatīvo vērtējumu uzlabošanā. Izglītojamiem, lai iegūtu apliecību par pamatizglītību, nebūs jāsasniedz noteikts kopvērtējuma slieksnis valsts pārbaudes darbos.
1) 1. – 6. klases skolēni varēs uzlabot vismaz vienu summatīvo sniegumu katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā;
2) 7. – 9. klases skolēni varēs uzlabot vismaz vienu un ne vairāk kā pusi no summatīvajiem sniegumiem katrā mācību priekšmetā mācību gada laikā.
Izglītojamiem ar speciālām vajadzībām tiks paredzēta iespēja noteikt piemērotu pieeju temata summatīvo vērtējumu uzlabošanā. Izglītojamiem, lai iegūtu apliecību par pamatizglītību, nebūs jāsasniedz noteikts kopvērtējuma slieksnis valsts pārbaudes darbos.
Juridiskās personas
- Izglītības iestādes, kuras īsteno pamatizglītības programmas.
Ietekmes apraksts
Grozījumi pozitīvi ietekmēs mācību sasniegumu vērtēšanas procesu pamatizglītībā, nodrošinot elastīgāku un izglītojamo vajadzībām atbilstošāku pieeju. Vienlaikus prasība izglītības iestādei noteikt iespējas uzlabot summatīvos vērtējumus veicinās izglītojamo motivāciju, atbildību par savu mācību procesu un sniegs papildu iespējas demonstrēt sasniegtos mācību rezultātus.
Savukārt minimālā snieguma sliekšņa atcelšana 9. klases valsts pārbaudes darbos mazinās risku, ka izglītojamā izglītības ieguvi un turpmākās izglītības iespējas nesamērīgi ietekmē centralizēto eksāmenu rezultāti, vienlaikus saglabājot to nozīmi mācību sasniegumu izvērtēšanā.
Savukārt minimālā snieguma sliekšņa atcelšana 9. klases valsts pārbaudes darbos mazinās risku, ka izglītojamā izglītības ieguvi un turpmākās izglītības iespējas nesamērīgi ietekmē centralizēto eksāmenu rezultāti, vienlaikus saglabājot to nozīmi mācību sasniegumu izvērtēšanā.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Jā
Skaidrojums
Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādes procesā netiek nodrošināta, ņemot vērā projekta steidzamību - projekta spēkā stāšanās ir noteikta 2026. gada 1. septembrī, lai tajā paredzētās izmaiņas varētu attiekties uz jauno mācību gadu. Projektu ir nepieciešams pieņemt steidzamības kārtā, lai ievērotu 2026. gada 21. jūlijā apstiprinātā Ministru prezidenta Andra Kulberga valdības rīcības plāna 47.4. prioritāro pasākumu "Uzsākt vispārējās izglītības Skola2030 pārskatīšanu" darbības rezultātam – sakārtota mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība – noteikto termiņu.
6.4. Cita informācija
2026. gada 10. augustā Latvijas Pašvaldību savienībā notika Izglītības un zinātnes ministrijas tikšanās ar sociālajiem partneriem, kurā piedalījās Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Izglītības vadītāju asociācijas pārstāvji. Tikšanās laikā ministrija informēja sociālos partnerus par plānotajiem grozījumiem valsts izglītības standartos un pārrunāja paredzētās izmaiņas ar izglītības un zinātnes ministri Ilzi Indriksoni un ministrijas pārstāvjiem.
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Izglītības un zinātnes ministrija
- Valsts izglītības attīstības aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Projektā ietvertais regulējums sekmē bērna labāko interešu ievērošanu, nodrošinot izglītojamajiem papildu iespējas demonstrēt un pilnveidot savus mācību sasniegumus.
Vienlaikus, atsakoties no minimālā kopvērtējuma sliekšņa noteikšanas 9. klases valsts pārbaudes darbos, tiek mazināts risks, ka atsevišķa pārbaudījuma rezultāts nesamērīgi ietekmē izglītojamā iespējas iegūt pamatizglītību un turpināt izglītību nākamajā pakāpē.
Vienlaikus, atsakoties no minimālā kopvērtējuma sliekšņa noteikšanas 9. klases valsts pārbaudes darbos, tiek mazināts risks, ka atsevišķa pārbaudījuma rezultāts nesamērīgi ietekmē izglītojamā iespējas iegūt pamatizglītību un turpināt izglītību nākamajā pakāpē.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi