Anotācija

Līdz kārtējā finansēšanas perioda 1. decembrim var nebūt apstiprināts valsts budžets nākamajam gadam, tādēļ nav skaidrs kopējais finansējuma apmērs.
Ņemot vērā studiju vietu saskaņošanas procesu, kas mēdz aizņemt vairāk laika kā prognozēts, atkarībā no finansējuma pieejamības, studiju vietu prognozēm, kā arī ņemot vērā saskaņošanas procesu ar Augstākās izglītības padomi, institūciju iesniegtā datu apjoma, kvalitātes, iepirkuma rezultātiem un citiem faktoriem, var rasties situācija, ka gada sākumā vēl nav iespēja noslēgt līgumus/līgumu ikgadējos vienošanās protokolus ar augstskolām un koledžām un tiek apdraudēta viņu izdevumu apmaksa. 
Pašreizējā situācijā augstskolas saskaras ar ierobežojumiem, kas kavē doktorantu pilnvērtīgu nodarbinātību pētniecībā, ja viņi nav ievēlēti akadēmiskajos amatos. Lai gan saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 26. panta septīto daļu augstskolām ir tiesības pieņemt darbā vadošā pētnieka, pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītājus, pašreizējā Noteikumu 17.4. apakšpunktā iekļautā snieguma finansējuma aprēķināšanas formula paredz, ka tajā tiek ieskaitīti tikai tie maģistranti, doktoranti un jaunie zinātnieki, kuri ir nodarbināti kā vadošie pētnieki, pētnieki vai zinātniskie asistenti, neiekļaujot šo amatu pienākumu izpildītājus. Rezultātā darba līguma noslēgšana ar doktorantu kā, piemēram, pētnieka amata pienākumu izpildītāju nerada pienesumu snieguma finansējuma aprēķinā, kas negatīvi ietekmē augstskolu iespējas saņemt snieguma finansējumu, neskatoties uz faktiski veikto pētniecības darbu.

Būtiskākās izmaiņas:
- Izglītības un zinātnes ministrs ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. decembrim nosaka studiju vietu skaita sadalījumu pa augstskolām un koledžām, izglītības tematiskajām jomām un studiju līmeņiem nākamajam saimnieciskajam gadam;
- Ja ikgadējais vienošanās protokols nav noslēgts divu nedēļu laikā pēc attiecīgā gada likuma par valsts budžetu spēkā stāšanās, ministrija katru mēnesi nodrošina finansējuma piešķiršanu vienas divpadsmitās daļas apmērā no iepriekšējā gada piešķirtā finansējuma līdz aprēķinātā finansējuma piešķiršanai, bet ne ilgāk kā sešus mēnešus. Ar to tiktu nodrošināts, ka augstskolām un koledžām ir stabila finanšu plūsma, gadījumā, ja aizkavējas studiju bāzes finansējuma izmaksa un līgumu slēgšana;
- Precizēta snieguma finansējuma aprēķina formula, paredzot, ka tajā tiek iekļauti arī doktoranti, kuri augstskolās ir nodarbināti kā pētnieka vai zinātniskā asistenta amata pienākumu izpildītāji. Ar šiem grozījumiem tiek novērsta līdzšinējā situācija, kad šāda nodarbinātības forma netika atzīta par atbilstošu finansējuma aprēķina kritērijiem, tādējādi ierobežojot doktorantu iesaisti pētniecībā. Izmaiņas veicina doktorantu agrīnu integrāciju pētnieciskajā darbā, atbilst jaunā doktorantūras modeļa pieejai, kas paredz doktorantu nodarbinātību pētniecībā kā doktorantūras neatņemamu sastāvdaļu, un nodrošina, ka augstskolām piešķirtais finansējums precīzāk atspoguļo faktisko iesaisti pētniecībā.

2025. gada 12. jūnijā pieņemtie "Grozījumi Profesionālās izglītības likumā" paredz Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā koledžām piešķir finansējumu no valsts budžeta līdzekļiem studiju programmu īstenošanai un par rezultātiem speciālistu (absolventu) sagatavošanā, kā arī šā finansējuma sadales kritērijus. Ņemot vērā, ka šāda kārtība, kā arī finansējuma sadales kritēriji jau ir noteikti Noteikumu 14. punktā un 17.4. apakšpunktā, nepieciešams papildināt noteikumu izdošanas pamatojumu ar atsauci uz Profesionālās izglītības likuma attiecīgo normu.

Papildināts Noteikumu izdošanas pamats ar atsauci uz Profesionālās izglītības likuma 31. panta 2.⁵ daļu.