Anotācija (ex-ante)

25-TA-2322: Likumprojekts (Grozījumi)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Grozījumi Civilprocesa likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība

1.1. Pamatojums

Izstrādes pamatojums
ES dokuments
Apraksts
Likumprojekts izstrādāts, lai nodrošinātu 2024. gada 11. aprīlī pieņemtās Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību") (turpmāk – Direktīva) pārņemšanu nacionālajos tiesību aktos.
Saistītais likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" paredz:
-definēt darbošanos sabiedrības interesēs un sabiedrības interešu jautājumus;
-definēt, kas ir ļaunprātīgos nolūkos celta prasība pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs;
-noteikt, kādas procesuālās garantijas persona, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, var lūgt tiesu piemērot civillietā;
-regulēt biedrību un nodibinājumu, arodbiedrību, kā arī citu subjektu atbalsta sniegšanu personai, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs;
-ietvert vispārīgu regulējumu par ārvalsts tiesas nolēmumu atzīšanu un izpildi.
Taču ņemot vērā, ka Direktīvā ietvertās normas būtībā attiecas uz civilprocesu, ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā (turpmāk - CPL), lai detalizētāk regulētu personai pieejamās procesuālās garantijas jeb aizsardzības pasākumus un to piemērošanas kārtību. Proti, šis likumprojekts cita starpā paredz ieviest CPL jaunu 30.11 nodaļu "Lietas, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos", kas nosaka kārtību civillietu izskatīšanai, kurās saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos, paredzot, ka tiesa šādas lietas izskata prasības kārtībā pēc vispārējiem noteikumiem, ievērojot šajā nodaļā paredzētos izņēmumus. Nodaļa regulē šādus jautājumus:
- ar tiesvedību saistīto izdevumu nodrošināšana;
- atbalsta personu piedalīšanās procesā, sniedzot informāciju lietā;
-tiesvedības izbeigšanas nosacījumi;
-naudas soda piemērošanu par prasības celšanu ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs;
-ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšana.
Papildus minētajam ar šo likumprojektu paredzēts ieviest jaunu piekritība pamatu pēc prasītāja izvēles, tiesvedības apturēšanas pamata noteikšanu, kā arī naudas sodu apmēru palielināšanu CPL.
Turklāt CPL regulēto naudas sodu apmēru par procesuāliem pārkāpumiem ar šo likumprojektu ir paredzēts pielīdzināt Administratīvā procesa likumā (turpmāk - APL) noteiktajiem piespiedu naudas apmēriem, kas noteikti par tādiem pašiem vai līdzīga rakstura procesuāliem pārkāpumiem.

1.2. Mērķis

Mērķa apraksts
Likumprojekta mērķis ir nodrošināt personām aizsardzību pret stratēģiskām tiesvedībām jeb nodrošināt aizsardzību personām, pret kurām tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos, saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Spēkā stāšanās termiņš
07.05.2026.
Pamatojums
Direktīvas 22. pants cita starpā noteic, ka dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2026. gada 7. maijam. 
Līdz ar to likumam ir jāstājas spēkā 07.05.2026.

1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi

Pašreizējā situācija
Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā (analītisks atbalsta dokuments, kas pievienots Direktīvas un Eiropas Komisija Ieteikuma projektam) [1] norādīts, ka stratēģiskas tiesvedības ir pēdējos gados arvien izplatītāka parādība Eiropas Savienībā. Ietekmīgas personas vai uzņēmumi izmanto stratēģiskās tiesvedības kā instrumentu, lai vērstos pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvjiem, vides aktīvistiem, pētniekiem un citiem, kas pauž kritisku viedokli sabiedrības interesēs, tādējādi iebiedējot, nogurdinot, finansiāli un psiholoģiski izsmeļot kritiskā viedokļa paudējus.  
Parasti šādas prasības netiek celtas, lai panāktu tiesisku aizsardzību, bet gan, lai radītu atturošu efektu ne tikai konkrētajam atbildētājam lietā, bet arī citiem, kuri bailēs no šādām tiesvedībām var atteikties no savu tiesību izmantošanas - izmeklēt un ziņot par sabiedrības interesēs esošajiem jautājumiem. 
Šādās stratēģiskajās tiesvedībās visbiežāk prasības tiek celtas par goda un cieņas aizkārumu, datu tiesību pārkāpumiem, intelektuālā īpašuma pārkāpumiem. 
Ņemot vērā prasītāja pārspēku un pieejamo resursu pārākumu - šāda stratēģiskā tiesvedība var smagi ietekmēt atbildētāja finansiālo un emocionālo stāvokli, kas to var atturēt no profesionālās darbības turpināšanas, vienlaicīgi apdraudot sabiedrisko diskusiju kopumā, jo veicina gan konkrētā atbildētāja, gan citu personu pašcenzūru.
Stratēģiskās tiesvedības apdraud demokrātiskās vērtības, pamattiesību īstenošanu – īpaši vārda  brīvības īstenošanu, kā arī rada papildu slogu tiesu sistēmai. 

Iespējams, visplašāk zināmais stratēģiskās tiesvedības piemērs pret žurnālistiem ir Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas gadījums. Dafne Karuana Galicija tika nogalināta 2017.gadā automašīnas sprādzienā - liktenīgajā rītā viņa sēdās savā automašīnā, lai dotos uz banku un mēģinātu atbloķēt savus bankas kontus, kas bija bloķēts pēc stratēģisko tiesvedību ierosinātāju pieprasījuma. Viņa bija iesaistīta "Panamas dokumentu" atklāšanā, kas izgaismoja ievērojamu pasaules politikā un uzņēmējdarbībā ietekmīgu personu nodokļu maksāšanas apiešanas praksi. Viņas slepkavības brīdī pret viņu bija ierosinātas vairāk nekā 40 civillietas par neslavas celšanu jeb goda un cieņas aizskaršanu Maltā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Apvienotajā Karalistē. 
Stratēģisko tiesvedību gadījumi ir apkopoti arī Eiropas Padomes Platformā žurnālistu drošībai (Council of Europe Platform for the Safety of Journalists) [2]. Piemēram, 2021. gadā Eiropas Padomes Platformā žurnālistu drošībai tika ziņots par vairākiem stratēģisko tiesvedību gadījumiem. Daži piemēri:
- saskaņā ar 2021. gada septembrī Platformā publicēto ziņojumu, Horvātijas ziņu portāla Index.hr izdevējs un tā žurnālisti saskārās ar 65 aktīvām tiesvedībām Horvātijas tiesās. No tām 56 ir prasības par neslavas celšanu pret izdevēju, 9 – prasības par neslavas celšanu pret žurnālistiem, un 3 – prasības, kas balstītas uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, kā arī diskriminācijas un autortiesību normām;[3]
- 2021. gada martā Polijas tieslietu ministrs un ģenerālprokurors cēla tiesā prasību pret laikraksta Gazeta Wyborcza galveno redaktoru Adamu Mihņiku saistībā ar rakstu, ko bija sagatavojis laikraksta izmeklējošais žurnālists. Šī lieta, kā ziņots, ir viena no aptuveni 60 civillietām un krimināllietām, kas vērstas pret Gazeta Wyborcza, ko ierosinājuši partijas “Likums un taisnīgums” (PiS) politiķi, dažādas ministrijas, valsts uzņēmumi un uzņēmēji ar ciešām saitēm ar valdību;[4]
- Rumānijā trīs izmeklējošie žurnālisti un divi mediji tika iesūdzēti tiesā par neslavas celšanu saistībā ar rakstu sēriju, kurā tika atklāti seksuālas vardarbības un izvarošanas gadījumi pareizticīgo kristiešu vidusskolā.[5]
Tāpat Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā norādīts uz dažām stratēģiskajām tiesvedībām ar potenciālu pārrobežu ietekmi, piemēram:
- 2016. gadā uzņēmums Holzindustrie Schweighofer (tagad HS Timber Group) iesniedza prasību par neslavas celšanu Austrijā pret Rumānijas nevalstiskās organizācijas Neuer Weg viceprezidentu, kura kampaņa bija vērsta pret nelikumīgu mežizstrādi;
-2018. gadā Nīderlandes uzņēmums Elitech iesūdzēja tiesā nevalstisko organizāciju Friends of the Earth Croatia Horvātijā, reaģējot uz tās kampaņu pret golfa kūrorta projektu Dubrovnikā. Turklāt investori lūdza tiesu aizliegt organizācijai publiski paust viedokli pret šo projektu;
-2018. gadā Bulgārijas uzņēmējs un Maltas bankas Satabank līdzīpašnieks Hristo Georgijevs iesūdzēja neatkarīgo Maltas žurnālistu Manuelu Deliju Bulgārijā par emuāra ierakstu, kurā viņš paskaidroja, ka bija spiests izņemt rakstu par naudas atmazgāšanu Satabank bankā pēc tam, kad saņēma juridiskus draudus.
2020. gadā Georgijevs iesniedza vēl vienu prasību Bulgārijā – šoreiz pret laikrakstu Times of Malta, apgalvojot, ka tas kaitējis viņa reputācijai, jo bija publicējis materiālu par notiekošu izmeklēšanu saistībā ar Satabank.

2024. gada 11. aprīlī tika pieņemta  Direktīva, kuras mērķis ir likvidēt šķēršļus civillietu pienācīgai izskatīšanai, vienlaikus nodrošinot aizsardzību fiziskām un juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem, publicistiem, mediju organizācijām, trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem, pret tiesvedībām, kas ierosinātas pret šīm personām, lai atturētu tās no darbošanās sabiedrības interesēs.
Veselīgā un plaukstošā demokrātijā cilvēkiem ir jābūt iespējai aktīvi piedalīties sabiedriskās diskusijās bez valsts iestāžu vai citu ietekmīgu vietēju vai ārvalsts personu nepamatotas iejaukšanās. Lai nodrošinātu jēgpilnu iesaisti un darbošanos sabiedrības interesēs, cilvēkiem vajadzētu spēt piekļūt uzticamai informācijai, ko viņi var izmantot, lai formulētu savu viedokli un izdarītu paši savus spriedumus sabiedriskā telpā, kurā var brīvi paust dažādus uzskatus. Lai šādu vidi veicinātu, ir svarīgi aizsargāt fiziskas un juridiskas personas no ļaunprātīgos nolūkos celtām prasībām saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs. Šāda tiesvedība netiek ierosināta, lai īstenotu tiesu iestāžu pieejamību, bet gan lai apklusinātu sabiedriskās diskusijas un novērstu Eiropas Savienības un valstu nacionālo tiesību aktu pārkāpumu izmeklēšanu un ziņošanu par tiem, parasti ar aizskaršanas un iebiedēšanas palīdzību. 
Latvijā šobrīd nav tāda regulējuma, kas pilnībā atbilstu Direktīvas prasībām, tajā skaitā Direktīvā iekļautajiem aizsardzības mehānismiem pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai prasībām, kas celtas ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, līdz ar to, lai pārņemtu Direktīvu ir izstrādāts likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" un saistītie grozījumi Civilprocesa likumā.

[1]COMMISSION STAFF WORKING DOCUMENT analytical supporting document accompanying a Proposal for a Directive of the European Parliament and of the Council on protecting persons who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings ("Strategic lawsuits against public participation") and a Commission Recommendation on protecting journalists and human rights defenders who engage in public participation from manifestly unfounded or abusive court proceedings (“Strategic lawsuits against public participation"). Pieejams: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/EN/TXT/?uri=celex%3A52022SC0117 
[2]Council of Europe Platform for the Safety of Journalists. Pieejams: https://fom.coe.int/en/accueil
[3]Croatian News Website Index.hr and its Journalists Face 65 Lawsuits. Pieejams: https://fom.coe.int/alerte/detail/79634050?langue=en-GB
[4]Minister of Justice Sues Gazeta Wyborcza Editor-in-chief Adam Michnik. Pieejams: https://fom.coe.int/alerte/detail/93414878?langue=en-GB 
[5]Three Investigative Journalists and Two Media Outlets Sued for Defamation. Pieejams:https://fom.coe.int/alerte/detail/97308654?langue=en-GB 
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Direktīvas 9. pants paredz biedrību, nodibinājumu un citu subjektu atbalstu tiesvedībā personām, pret kurām tiesā saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrība interesēs ir celta prasība. Likumprojekts "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" noteic, ka biedrības un nodibinājumi, tostarp arodbiedrības un to apvienības, kā arī citi subjekti, ja tas saskan ar to darbības mērķiem, var atbalstīt personu, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar šīs personas darbošanos sabiedrības interesēs, ja šī persona tam piekrīt, vai pēc tiesas pieprasījuma sniegt tādu informāciju minētajā tiesvedībā, kas varētu palīdzēt tiesai noskaidrot, vai saistībā ar personas darbošanos sabiedrības interesēs pret viņu ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos. Ņemot vērā minēto, arī CPL ir nepieciešams paredzēt atbilstošu regulējumu.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietvertais CPL 250.100 pants paredz, ka tiesa pēc savas iniciatīvas vai atbildētāja lūguma var pieaicināt piedalīties procesā Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likumā noteiktās personas, lai tās savas kompetences ietvaros sniegtu informāciju lietā. Pieaicinātajām personām ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem un sniegt informāciju tiesai.
Problēmas apraksts
Direktīvas 10. pants cita starpā noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiesa, kurā uzsākta tiesvedība pret fiziskām vai juridiskām personām sakarā ar to iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā, var prasīt, lai prasītājs sniegtu nodrošinājumu aplēstajām tiesvedības izmaksām, kuras var ietvert juridiskās pārstāvības izmaksas, kas radušās atbildētājam. Direktīvas 7. pants noteic, ka šāds pieteikums tiek izskatīts paātrinātā veidā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ņemot vērā lietas apstākļus, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Šobrīd spēkā esošais nacionālais regulējums neparedz ar tiesvedības saistīto izdevumu nodrošināšanu, līdz ar to ir nepieciešams veikt attiecīgus grozījumus CPL.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietvertais CPL 250.99 pants regulē ar tiesvedību saistīto izdevumu nodrošināšana. Minētā panta pirmā daļa paredz, ka tiesa vai tiesnesis pēc atbildētāja motivēta pieteikuma, konstatējot, ka celtajā prasībā pirmšķietami ir saskatāmas ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē, var uzdot prasītājam iemaksāt nodrošinājumu tiesāšanās izdevumu, kā arī citu ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto izdevumu saprātīgi paredzamā apmērā, kas atbildētājam varētu rasties sakarā ar šo tiesvedību. Tiesas noteiktā naudas summa iemaksājama tiesu izpildītāja depozīta kontā.
Direktīvas 36. apsvērumā cita starpā norādīts, ka nodrošinājuma sniegšana nenozīmē spriedumu pēc lietas būtības, bet kalpo kā aizsardzības pasākums, lai aizsargātu tāda galīgā lēmuma sekas, ar kuru konstatē, ka bijusi procedūras ļaunprātīga izmantošana, un lai segtu izmaksas, kas atbildētājam tiesvedībā radušās.
Prasītājam, iesniedzot tiesā šādu pieteikumu, būtu tiesai jānorāda nodrošinājuma apmērs jeb konkrēta summa un šīs summas pamatojums, kas viņam provizoriski tiesvedības gaitā, izskatot šādu civillietu, varētu rasties, piemēram, saņemot tulka palīdzību vai juridisko palīdzību. Nodrošinājums par ar tiesvedību saistītajiem izdevumiem būtu jānosaka sapratīgi paredzamā apmērā, kādi vidēji vienā šāda veida vai līdzīgā civillietā atbildētājam varētu rasties. Turklāt atbildētājs var vērsties pēc juridiskās palīdzības ne tikai pie zvērināta advokāta, bet arī pie kāda cita kvalificēta jurista, kurš nav zvērināts advokāts – arī šādā gadījumā atbildētājs ir tiesīgs lūgt tiesu nodrošināt izdevumus, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu konkrētajā civillietā.
Tiesai, pieņemot lēmumu par ar tiesvedību saistīto izdevumu nodrošināšanu, ir jāizvērtē vai pirmšķietami nepastāv kādas ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma izpratnē. Šādas pazīmes uzskaitītas Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likuma 3. pantā (pazīmju uzskaitījums nav izsmeļošs).
Ņemot vērā to, ka Direktīva noteic, ka šādi pieteikumi būtu jāizskata paātrinātā kārtībā - 250.99 panta otrā daļa noteic, ka pieteikums par ar tiesvedības saistīto izdevumu nodrošināšanu ir jāizskata mēneša laikā, kā arī to pamatā izskata rakstveida procesā, taču, ja tiesa atzīst par nepieciešamu – pieteikuma izskatīšanai var rīkot tiesas sēdi.
Nodrošinājuma iemaksai tiesa nosaka termiņu, kas nav ilgāks par 20 dienām no lēmuma pieņemšanas dienas.
Tāpat 250.99 panta piektā daļa paredz sekas gadījumā, ja prasītājs neizpilda tam uzlikto pienākumu un nodrošinājumu neiemaksā tiesu izpildītāja depozīta kontā. Proti, ja prasītājs nav izpildījis tiesas uzlikto pienākumu vai nav iesniedzis tiesā tiesu izpildītāja izsniegtu apliecinājumu par naudas summas iemaksu viņa depozīta kontā tiesas vai tiesneša noteiktajā termiņā, tiesa vai tiesnesis pieņem lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas.
Problēmas apraksts
Direktīvas III nodaļa regulē acīmredzami nepamatotu prasību priekšlaicīgu noraidīšanu. Direktīvas 11. pants noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiesas var pēc pienācīgas izskatīšanas pēc iespējas agrākā tiesvedības stadijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem noraidīt prasības pret sabiedrības līdzdalību kā acīmredzami nepamatotas. Savukārt Direktīvas 12. pants noteic, ka pienākums pierādīt prasības pamatotību ir prasītājam, kurš ceļ prasību. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atbildētājs ir iesniedzis pieteikumu par priekšlaicīgu noraidīšanu, prasītājam ir jāpamato prasība, lai tiesa varētu novērtēt, vai tā nav acīmredzami nepamatota. Direktīvas 13. pants noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka lēmums, ar ko apmierina pieteikumu par priekšlaicīgu noraidīšanu saskaņā ar 11. pantu, ir pārsūdzams. Tāpat Direktīvas 7. pants noteic, ka šāds pieteikums tiek izskatīts paātrinātā veidā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ņemot vērā lietas apstākļus, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un tiesības uz taisnīgu tiesu.
Direktīva neparedz prasības priekšlaicīgu noraidīšanu gadījumā, ja prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos, taču paredz citus tiesiskās aizsardzības līdzekļus.
Tieslietu ministrija ieskatā, prasības priekšlaicīga noraidīšana kontekstā ar Latvijas nacionālo tiesisko regulējumu varētu būt tiesvedības izbeigšana. Diskutējot par šo jautājumu ar tieslietu ministres rīkojumu izveidotajā Direktīvas transponēšanas darba grupā, tika norādīts, ka tiesvedības izbeigšanas iespējai vajadzētu pastāvēt gan gadījumā, kad prasība ir acīmredzami nepamatota, gan gadījumā, ja tiesa konstatē, ka tā ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Ja tiesa konstatē, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, tad nebūtu pamatoti, ka tiesa šādu tiesvedību nevarētu izbeigt un tai būtu jāturpina skatīt lieta. Tas saskan arī ar Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) norādīto. Proti, minētajā ieteikumā cita starpā norādīts, ka tiesām ir jābūt likumīgām tiesībām novērtēt stratēģiskas tiesvedības pazīmes  pret sabiedrības līdzdalībā iesaistītu personu (ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs) un pilnīgi vai daļēji izbeigt tiesvedību. [1]

[1]Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP). 8-9.lpp. Tulkojums latviešu valodā pieejams: https://www.vvc.gov.lv/lv/media/20514/download?attachment
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietvertais 250.101 pants paredz, ka tiesa pēc savas iniciatīvas vai atbildētāja pieteikuma pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, tiklīdz kā konstatē, ka pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos. Ja tiesā tiek saņemts šāds pieteikums par tiesvedības izbeigšanu, tas ir jānosūta otrai pusei paskaidrojumu sniegšanai un šāds pieteikums tiesai ir jāizskata iespējami īsākā termiņā.
Ja tiesa uzskata par nepieciešamu, tad tā pieteikumu par tiesvedības izbeigšanu var izskatīt tiesas sēdē.
Lēmums par tiesvedības izbeigšanu saskaņā ar CPL 224. panta otro daļu ir pārsūdzams.
Turklāt  Direktīvas transponēšanas darba grupā tika secināts, ka šādam lēmumam būtu jābūt pārsūdzamam kasācijas kārtībā, jo ir nepieciešams, ka šajā jautājumā tiek veidota judikatūra, līdz ar to attiecīgas izmaiņas veiktas arī CPL 449. panta otrajā daļā.
Problēmas apraksts
Direktīvas IV nodaļa regulē tiesiskās aizsardzības līdzekļus pret ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību. Direktīvas 8. pants noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiesvedībā, kas uzsākta pret personām sakarā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, jebkādi vēlāki grozījumi prasībās vai procesuālajos dokumentos, ko iesniedzis prasītājs, tostarp prasību atsaukšana, neietekmē iespēju atbildētājam pieteikties tiesiskās aizsardzības līdzekļiem, kā paredzēts IV nodaļā, saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Direktīvas 34. apsvērumā ir norādīts, ka reizēm prasītāji, kas cēluši prasību ļaunprātīgos nolūkos apzināti atsauc vai groza prasību vai procesuālos dokumentus, lai izvairītos no tā, ka tiesa piespriež izmaksu atlīdzināšanu lietas dalībniekam, kuram spriedums ir labvēlīgs. Šāda juridiskā taktika dažās dalībvalstīs varētu atbildētājam neatstāt nekādu iespēju saņemt tiesvedības izmaksu atlīdzinājumu.
Direktīvas IV nodaļā esošais 14. pants paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka prasītājam, kurš ir cēlis prasību ļaunprātīgos nolūkos, tiesa var piespriest segt visu veidu tiesvedības izmaksas, ko var piespriest saskaņā ar valsts tiesību aktiem, tostarp visas juridiskās pārstāvības izmaksas, kas radušās atbildētājam, ja vien šādas izmaksas nav pārmērīgas. Tāpat minētais pants paredz, ka, ja tiesību akti neparedz, ka pilnā apmērā tiek segtas juridiskās pārstāvības izmaksas, kas pārsniedz to, kas paredzēts likumā noteiktajās maksu tabulās, dalībvalstis, izmantojot citus valsts tiesību aktos pieejamus līdzekļus, nodrošina, ka šādas izmaksas tiek segtas pilnībā.
Savukārt Direktīvas IV nodaļā esošais Direktīvas 15. pants noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiesas, kurās ir uzsākta ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, var piemērot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus vai citus vienlīdz iedarbīgus atbilstošus pasākumus, tostarp kaitējuma atlīdzības maksāšanu vai tiesas lēmuma publicēšanu, ja tas paredzēts valsts tiesību aktos, tai pusei, kura ir ierosinājusi minēto tiesvedību.
Šobrīd spēkā esošais regulējums pie tiesas izdevumu atlīdzināšanas neparedz ņemt vērā to, vai prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos – tiesas izdevumu atlīdzināšana ir atkarīga no prasības apmierināšanas vai noraidīšanas. CPL 41. panta pirmā daļa noteic, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam — proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta. CPL 44. panta, kas regulē ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu, otrā daļa noteic, ka ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja viņa prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis. Panta trešā daļa noteic, ka - ja prasība noraidīta, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam. Tātad, ja prasība ir apmierināta daļēji, tad atbildētājam ne tikai ir jāsedz prasītāja samaksātie ar lietas vešanu saistītie izdevumi, bet atbildētājs arī nevar pretendēt uz savu ar lietas vešanu saistīto izdevumu atlīdzinājumu. Turklāt 44. pants paredz izdevumu atlīdzināšanu tikai par tādas juridiskās palīdzības sniegšanu, ko sniedzis zvērināts advokāts, kā arī 44. panta pirmās daļas 1. punkts un ceturtā daļa ierobežo atlīdzināmo izdevumu apmēru par advokāta sniegto juridisko palīdzību. Ja juridisko palīdzību ir sniedzis cits kvalificēts jurists, tad CPL neparedz šādu izdevumu atlīdzināšanu. Līdz ar to ir nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas paredzētu visu ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšanu atbildētājam pilnā apmērā, gadījumā, ja tiesa konstatē, ka prasība celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs. Arī gadījumā, ja pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība, tad tiesvedības izbeigšanas gadījumā atbildētājam būtu jābūt iespējai pretendēt uz ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšanu no prasītāja.
Attiecībā uz Direktīvā minētajiem naudas sodiem jānorāda, ka CPL 73.1 panta trešā daļa jau šobrīd noteic, ka par apzināti nepatiesa pieteikuma, prasības pieteikuma vai sūdzības, izņemot blakus sūdzības, apelācijas vai kasācijas sūdzības, iesniegšanu nolūkā sasniegt prettiesisku mērķi vai kavēt tiesību vai likumisko interešu aizsardzību tiesa var uzlikt pusei naudas sodu līdz 1200 euro. Tiesu prakse liecina, ka naudas sodi saskaņā ar minēto CPL 73.1 panta trešo daļu tiek piemēroti reti, tāpēc nepieciešams izstrādāt regulējumu, kas veicinātu personu sodīšanu par prasību celšanu ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs. Vienlaicīgi jāņem vērā, ka naudas sodam ir arī preventīvs raksturs, līdz ar to naudas soda apmēra palielināšana varētu būt efektīvs līdzeklis kā atturēt personas no ļaunprātīgu prasību celšanas tiesā. Palielinot CPL 73.1 panta trešajā daļā noteikto naudas sodu, ir jāpārskata visā CPL 73.1 pantā noteikti naudas sodu apmēri un arī citās CPL normās noteiktie naudas sodu apmēri, piemēram, naudas soda apmērs par tiesas nolēmuma nepildīšanu.
Attiecībā uz Direktīvā minēto kaitējuma atlīdzību – jānorāda, ka personai saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem būtu tiesības celt prasību vai pretprasību par zaudējumu un nemantiskā  kaitējuma atlīdzināšanu, kas tai radies tiesvedības dēļ, kurā pret to saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos. Taču par šādu prasību būtu maksājama valsts nodeva, kas principā nesaskan ar Direktīvas mērķiem.
Risinājuma apraksts
Likumprojektā ietvertais CPL 250.103 pants paredz ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšanu un nosaka, ka gan gadījumā, ja tiesā ir celta acīmredzami nepamatota prasība, gan gadījumā, ja prasība celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, tad nolēmumā, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības vai ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas, vai tiesvedība izbeigta, tiesa pēc atbildētāja pieteikuma vai savas iniciatīvas nosaka prasītājam pienākumu pilnā apmērā segt visus samērīgos ar tiesvedību saistītos izdevumus, tostarp visus atbildētājam radušos izdevumus, kas saistīti ar advokāta vai citu personu sniegto juridisko palīdzību. Pienākumu segt ar tiesvedību saistītos izdevumus var noteikt neatkarīgi no tā, vai prasītājs tiesvedības gaitā ir pilnīgi vai daļēji atteicies no prasības, samazinājis prasījuma apmēru vai grozījis prasības pamatu vai priekšmetu.
Tātad, ja tiesa konstatē, ka ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai ir celta prasība ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrība interesēs, tad atbildētājam ir tiesības uz visu viņam tiesvedības laikā radušos tiesāšanās izdevumu atlīdzināšanu no prasītāja, kā arī atbildētājam ir tiesības ne tikai uz ar zvērināta advokāta sniegtās juridiskās palīdzības saistīto izdevumu atlīdzināšanu, bet arī uz tādu ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistīto izdevumu atlīdzināšanu, ko sniedzis kāds cits kvalificēts jurists. Ar tiesvedību saistītos izdevumus ir jāatlīdzina samērīgā apmērā.
Turklāt, ja prasība tiek apmierināta daļēji, bet tiesa ir konstatējusi, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, tad tiesa nepiespriež tiesas izdevumus no atbildētāja par labu prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram. Kā arī no atbildētāja par labu prasītājam nepiespriež ar lietas vešanu saistītos izdevumus, ja viņa prasījums ir apmierināts daļēji. Atbildētājam, kurš ir stratēģiskās tiesvedības upuris, nevar būt pienākums atlīdzināt tiesāšanās izdevumus prasītājam - tas būtu pretēji Direktīvas mērķiem.
Likumprojektā ietvertā CPL 250.102 panta pirmā daļa imperatīvi paredz, ka - ja tiesa konstatē, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, tad nolēmumā, ar kuru lieta izspriesta pēc būtības vai tiesvedība izbeigta, tā uzliek prasītājam naudas sodu šā likuma 73.1 panta trešajā daļā noteiktajā apmērā. Pienākums piemērot naudas sodu likumprojektā ietverts ar mērķi veicināt naudas soda piemērošanu praksē. Savukārt CPL 250.102 panta otrā daļa paredz atkāpi no šī pienākuma, paredzot tiesai rīcības brīvību naudas soda piemērošanā, proti, ja kādā daļā prasība ir bijusi pamatota un tiesa to apmierina, bet vienlaikus konstatē, ka tā ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs, tad tiesa prasītājam var uzlikt naudas sodu šā likuma 73.1 panta trešajā daļā noteiktajā apmērā. Turklāt naudas sodu prasītājam tiesa var uzlikt neatkarīgi no tā, vai prasītājs tiesvedības gaitā ir pilnīgi vai daļēji atteicies no prasības, samazinājis prasījuma apmēru vai grozījis prasības pamatu vai priekšmetu. Tiesa var uzlikt prasītājam naudas sodu arī lēmumā, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas. 
CPL 250.102 panta pirmajā daļā nav imperatīvi noteikts, ka naudas sods ir jāuzliek lēmumā, ar kuru prasība atstāta bez izskatīšanas, taču saskaņā ar CPL 250.102 panta otro daļu tiesa var izlemt pēc saviem ieskatiem, vai prasītājam ir uzliekams naudas sods šādā lēmumā.
Lai atturētu personas no prasību celšanas ļaunprātīgos nolūkos pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs, kā arī, lai atturētu personas no tiesas nolēmumu nepildīšanas - ar likumprojektu paredzēts paaugstināt valsts nodevu apmērus CPL 73.1, 620., 620.18, 620.25 pantā.
Likumprojekts paredz arī izmaiņas CPL 43. panta pirmajā daļā, papildinot to ar jaunu 5.1 punktu, lai gadījumā, ja persona, pret kuru tiesā ir celta prasība saistībā ar tās darbošanos sabiedrības intereses, varētu celt tiesā prasību vai pretprasību par zaudējumu un nemantiskā  kaitējuma atlīdzināšanu, kas tai radies šādas tiesvedības dēļ, nemaksājot par to valsts nodevu.
Problēmas apraksts
Direktīvas 17.pants noteic, ka dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja trešās valsts tiesā pret fizisku vai juridisku personu, kuras domicils ir kādā dalībvalstī, prasītājs, kura domicils ir ārpus Savienības, ir ierosinājis ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību, attiecīgā persona savas domicila vietas tiesās var pieprasīt atlīdzinājumu par kaitējumu un izmaksām, kas radušās saistībā ar tiesvedību trešās valsts tiesā. Dalībvalstis var ierobežot 1. punktā paredzētās jurisdikcijas īstenošanu, kamēr nav pabeigta tiesvedība trešā valstī.
Direktīvas 44. apsvērumā cita starpā norādīts, ka šī Direktīva rada jaunu īpašu jurisdikcijas pamatu.[..] Dalībvalstīm būtu jāspēj nolemt ierobežot jurisdikcijas īstenošanu, kamēr trešā valstī tiesvedība vēl nav pabeigta, saskaņā ar valsts tiesību aktiem, piemēram, paredzot tiesvedības apturēšanu dalībvalstī. Minētā īpašā jurisdikcijas pamata mērķis ir atturēt no acīmredzami nepamatotu un prasību ļaunprātīgos nolūkos celšanas pret personām saistībā ar to darbošanos sabiedrības interesēs trešās valstīs. Šādā tiesvedībā pieņemtu lēmumu būtu jāspēj izpildīt, piemēram, ja prasītājam, kura domicils ir ārpus Savienības, pieder aktīvi Savienībā.
Risinājuma apraksts
CPL 28. pants papildināts ar jaunu 9.1 daļu, paredzot jaunu izvēles piekritības pamatu, proti, ja pret personu, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese ir Latvijā, saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ļaunprātīgos nolūkos ir celta prasība tādas valsts tiesā, kas nav dalībvalsts tiesa, un to ir cēlusi persona, kuras dzīvesvieta vai juridiskā adrese nav dalībvalstī, persona, pret kuru ir celta šī prasība, var celt prasību Latvijas tiesā pēc savas deklarētās dzīvesvietas vai juridiskās adreses par tai ārvalstī ierosinātās tiesvedības dēļ radītajiem zaudējumiem un nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu.
CPL 214. pants, kas paredz tiesas pienākumu apturēt tiesvedību, papildināts ar jaunu 5.1 punktu, kas noteic, ka tiesa aptur tiesvedību, ja prasība ir celta šā likuma 28. panta 9.1 daļā minētajā gadījumā un lietas izskatīšana nav iespējama, iekams ārvalstī nav izskatīta lieta. Savukārt CPL 216. pants papildināts ar jaunu 4.1 punktu, kas noteic, ka tiesvedība tiek apturēta līdz ārvalsts tiesa ir pieņēmusi nolēmumu.
Turklāt, ceļot šādu prasību par ārvalstī ierosinātās tiesvedības dēļ radītajiem zaudējumiem un nodarītā nemantiskā kaitējuma atlīdzināšanu, persona saskaņā ar CPL 43. panta pirmās daļas 5.1 punktu būs atbrīvota no valsts nodevas samaksas.
Problēmas apraksts
Šobrīd APL ir paredzēti lielāki piespiedu naudas apmēri (maksimālais piespiedu naudas apmērs noteikts līdz 300 euro) par tādiem pašiem vai līdzīga rakstura procesuāliem pārkāpumiem nekā CPL, līdz ar to ir nepieciešams pielāgot CPL noteiktos naudas sodu apmērus, lai abos procesuālajos likumos būtu vienota pieeja un personas atturētos no procesuāla rakstura pārkāpumiem, kas būtībā apgrūtina civillietu raitu izskatīšanu. 
Piemēram, par liecinieka neierašanos bez attaisnojoša iemesla pēc tiesas izsaukuma APL 166. pantā ir paredzēta piespiedu naudu līdz 300 euro, bet CPL 109. pantā par tādu pašu procesuālo pārkāpumu ir paredzēta naudas sods līdz 60 euro; par pieprasītās informācijas, rakstveida vai lietisko pierādījumu neiesniegšana APL 177. pantā ir paredzēta piespiedu naudu līdz 300 euro, savukārt CPL 120. pantā par līdzīga rakstura procesuālo pārkāpumu ir paredzēts naudas sods līdz 40 euro utt. Tātad CPL noteikti naudas sodu apmēri par katru procesuālo pārkāpumu ir atšķirīgi un vairumā gadījumu mazāki nekā APL noteiktie piespiedu naudas apmēri.
Risinājuma apraksts
Likumprojekts paredz palielināt CPL 58., 109., 120., 122., 150., 153., 156., 179. pantā noteikto piemērojamo naudas soda apmēru līdz 300 euro, tādējādi salāgojot CPL paredzētos naudas sodu apmērus par tāda paša vai līdzīga rakstura procesuālajām sankcijām ar APL noteiktajiem piespiedu naudas apmēriem. 
Papildus ar likumprojektu paredzēts palielināt naudas sodu apmērus CPL 551. un 552. pantā par zvērināta tiesu izpildītāja prasību vai rīkojumu nepildīšanu.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Jā
Apraksts
Visi likumprojektā iekļautie risinājumi ir tapuši vairākkārtīgi par to diskutējot ekspertu lokā. Katram priekšlikumam ir izvērtētas vairākas alternatīvas, izvēloties nacionālajai tiesību sistēmai visatbilstošāko risinājumu.
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē

1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību

1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums

Vai tiks veikts?
Nē

1.6. Cita informācija

-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt

Fiziskās personas
  • Likumprojekts ietekmē jebkuru fizisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret kuru saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs būs celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos.
Ietekmes apraksts
Ar šo likumprojektu un saistīto likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" fiziskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp žurnālistiem (to plašākajā izpratnē), trauksmes cēlējiem un cilvēktiesību aizstāvjiem, māksliniekiem, pētniekiem un akadēmisko aprindu pārstāvjiem u.c. tiek nodrošināti aizsardzības mehānismi gadījumā, ja pret šīm personām tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.
Juridiskās personas
  • Likumprojekts ietekmē jebkuru juridisku personu, kas darbojas sabiedrības interesēs, pret kuru saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs būs celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos.
Ietekmes apraksts
Ar šo likumprojektu un saistīto likumprojektu "Sabiedrības interesēs iesaistīto personu aizsardzības likums" juridiskām personām, kuras darbojas sabiedrības interesēs, tostarp publicistiem, mediju organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, NVO, arodbiedrībām u.c. tiek nodrošināti aizsardzības mehānismi gadījumā, ja pret šīm personām tiesā tiek celta acīmredzami nepamatota prasība vai prasība ļaunprātīgos nolūkos saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.

2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.3. Administratīvo izmaksu novērtējums juridiskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.4. Administratīvā sloga novērtējums fiziskām personām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

2.5. Atbilstības izmaksu novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
Cita informācija
-

4.2. Cita informācija

-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

5.1. Saistības pret Eiropas Savienību

Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32024L1069
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību")
Apraksts
Direktīva paredz aizsardzības pasākumus pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību civillietās ar pārrobežu ietekmi, kuras ierosinātas pret fiziskām un juridiskām personām sakarā ar to iesaistīšanos sabiedrības līdzdalībā.

5.2. Citas starptautiskās saistības

Vai ir attiecināms?
Nē

5.3. Cita informācija

Apraksts
-

5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 11. aprīļa direktīva (ES) 2024/1069 par sabiedrības līdzdalībā iesaistījušos personu aizsardzību pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību ("stratēģiska tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību")
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
2.pants un 3.pants
SIIPAL 1.pants
Pārņemtas pilnībā
Jā, nacionālais regulējums attieksies uz visām civillietām, neatkarīgi no tā vai lietai ir pārrobežu raksturs. Savukārt Direktīva attiecas tikai uz lietām ar pārrobežu raksturu. Šāds aicinājums attiecināt regulējumu arī uz iekšzemes lietām jeb lietām nacionālajā līmenī ir pausts  Eiropas Komisijas dienesta darba dokumentā un Eiropas Komisijas Ieteikumā. 
4.panta 1.punkts
SIIPAL 2.panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
4.panta 2.punkts
SIIPAL 2.panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
4.panta 3.punkts
SIIPAL 3.pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
5.pants un 3.pants
SIIPAL 1.pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības, jo nacionālais regulējums attieksies gan uz lietām nacionālā līmenī, gan uz pārrobežu lietām, līdz ar to nav nepieciešams nacionālajā regulējumā iekļaut lietu ar pārrobežu ietekmi definīciju.
6.panta 1.punkts
SIIPAL 4.pants
Pārņemtas pilnībā
Tiek paredzētas stingrākas prasības. Direktīvas 6.panta noteikts, ka persona var iesniegt pieteikumu tikai par acīmredzami nepamatotu prasību priekšlaicīgu noraidīšanu. Savukārt nacionālais regulējums paredz, ka persona varēs lūgt izbeigt tiesvedību sakarā ar to, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos vai ir acīmredzami nepamatota. Diskutējot par šo jautājumu Direktīvas transponēšanas darba grupā, tika nolemts, ka tiesvedības izbeigšanas iespējai vajadzētu pastāvēt gan gadījumā, kad prasība ir acīmredzami nepamatota, gan gadījumā, ja tiesa konstatē, ka tā ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Tas saskan arī ar Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) norādīto. Proti, minētajā ieteikumā cita starpā norādīts, ka tiesām ir jābūt likumīgām tiesībām novērtēt  stratēģiskas tiesvedības pazīmes (jeb ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes) pret sabiedrības līdzdalībā iesaistītu personu un pilnīgi vai daļēji izbeigt tiesvedību (Ieteikuma 8.-9.lpp).
6.pant 2.punkts
CPL 250.101 panta pirmā daļa un CPL 250.103 pants. 
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
7.pants 1.punkts
CPL 250.99 panta otrā daļa un 250.101 panta otrā daļa.
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
7.panta 2.punkts
CPL 250.101; 250.102;250.103 pants 
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas.
8.pants
CPL 250.102 panta otrā daļa un 250.103 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
9.pants
SIIPAL 5.pants un CPL 250.100 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
10.pants
CPL 250.99 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
11.pants
CPL 250.101 panta pirmā daļa
Pārņemtas pilnībā
Tiek paredzētas stingrākas prasības. Direktīvas 11.pants paredz, ka dalībvalstis nodrošina, ka tiesas var pēc pienācīgas izskatīšanas pēc iespējas agrākā tiesvedības stadijā saskaņā ar valsts tiesību aktiem noraidīt prasības pret sabiedrības līdzdalību kā acīmredzami nepamatotas. Savukārt tiesa pēc savas iniciatīvas vai atbildētāja pieteikuma pieņem lēmumu par tiesvedības izbeigšanu lietā, tiklīdz kā konstatē, ka pret personu saistībā ar tās darbošanos sabiedrības interesēs ir celta acīmredzami nepamatota prasība vai tā celta ļaunprātīgos nolūkos. Diskutējot par šo jautājumu Direktīvas transponēšanas darba grupā, tika nolemts, ka tiesvedības izbeigšanas iespējai vajadzētu pastāvēt gan gadījumā, kad prasība ir acīmredzami nepamatota, gan gadījumā, ja tiesa konstatē, ka tā ir celta ļaunprātīgos nolūkos pret personu, kas darbojas sabiedrības interesēs. Tas saskan arī ar Ministru komitejas Ieteikumā CM/Rec(2024)2 dalībvalstīm par cīņu pret stratēģiskas tiesvedības izmantošanu pret sabiedrības līdzdalību (SLAPP) norādīto. Proti, minētajā ieteikumā cita starpā norādīts, ka tiesām ir jābūt likumīgām tiesībām novērtēt  stratēģiskas tiesvedības pazīmes (jeb ļaunprātīgos nolūkos celtas prasības pazīmes) pret sabiedrības līdzdalībā iesaistītu personu un pilnīgi vai daļēji izbeigt tiesvedību (Ieteikuma 8.-9.lpp).
12.pants
CPL 128. panta otrās daļas 5.,6. - punkts jau šobrīd paredz, ka prasītājam sava prasība ir pienācīgi jāpamato un CPL 250.101panta otrā daļa
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
13.pants
CPL 224.panta otrā daļa jau šobrīd paredz, ka tiesas lēmums par tiesvedības izbeigšanu ir pārsūdzams
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
14.pants
CPL 250.103 pants
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
15.pants
CPL 250.102 un 73.1 pants
-
Tiek paredzētas stingrākas prasības. Direktīvas 15.pants cita starpā paredz, ka Dalībvalstis nodrošina, ka tiesas, kurās ir uzsākta ļaunprātīga tiesvedība pret sabiedrības līdzdalību, var piemērot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus. Savukārt CPL 250.102 panta pirmā daļa paredz, ka tiesai gadījumā, ja tā konstatē, ka prasība ir celta ļaunprātīgos nolūkos ir jāpiemēro naudas sods (neparedzot tiesai rīcības brīvību). Tas saistāms ar to, ka šobrīd ļaunprātīgu prasību gadījumā - naudas sodi praksē tiek piemēroti ļoti reti, līdz ar to, lai preventīvi novērstu to, ka personas vēršas ar ļaunprātīgām prasībām tiesā, kā arī veicinātu naudas sodu piemērošanu praksē - 250.102 panta pirmajā daļā tas paredzēts kā tiesas pienākums. Rīcības brīvība paredzēta 250.102 panta otrajā daļā, ja ļaunprātīgā prasība kādā daļā ir bijusi pamatota, tad tiesa var uzlikt prasītājam naudas sodu. 
16.pants
SIIPAL 6.pants un CPL 637.panta otrās daļas 6.punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
17.pants
CPL 28. panta 9.1 daļa, 214. panta 5.1 punkts, 216. panta ar 4.1 punkts, 43. panta pirmās daļas 5.1 punkts
Pārņemtas pilnībā
Stingrākas prasības netiek paredzētas
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Direktīvas 3. panta 1. punkts noteic, ka dalībvalstis var ieviest vai paturēt spēkā noteikumus, kas ir labvēlīgāki, lai sabiedrības līdzdalībā iesaistījušās personas aizsargātu pret acīmredzami nepamatotām prasībām vai ļaunprātīgu tiesvedību pret sabiedrības līdzdalību civillietās, tostarp valsts noteikumus, kas paredz efektīvākas procesuālās garantijas attiecībā uz tiesībām uz vārda un informācijas brīvību.
Nacionālais regulējums attieksies uz visām civillietām, neatkarīgi no tā vai lietai ir pārrobežu raksturs, līdz ar to Latvijas nacionālais regulējums ir labvēlīgāks (sk.skaidrojumu tabulā).
Direktīvas 6. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstis var paredzēt, ka pasākumus saistībā ar procesuālajām garantijām, kā paredzēts III un IV nodaļā, pēc savas iniciatīvas var veikt tiesa, kurā uzsākta tiesvedība.
Nacionālais regulējums pieļauj tiesai arī pēc savas iniciatīvas izlemt jautājumu par tiesvedības izbeigšanu un ar tiesvedību saistīto izdevumu atlīdzināšanu, kas pēc būtības ir labvēlīgāks regulējums, proti, tiesa par šiem jautājumiem var lemt ne tikai pēc atbildētāja pieteikuma saņemšana, bet arī pēc savas iniciatīvas. 
Direktīvas 17. panta 2. punkts noteic, ka dalībvalstis var ierobežot 1. punktā paredzētās jurisdikcijas īstenošanu, kamēr nav pabeigta tiesvedība trešā valstī. 
Nacionālais regulējums paredz tiesvedības apturēšanu iekams ārvalstī nav izskatīta lieta, lai tiesa varētu pienācīgi izskatīt lietu, iepazīstoties arī ar ārvalsts tiesas nolēmumu un tajā sniegto tiesas motivāciju.
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
-
Cita informācija
-

6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Valsts un pašvaldību institūcijas
Likumprojekts izstrādāts un apspriests ar tieslietu ministres rīkojumu izveidotajā direktīvas transponēšanas darba grupā, kurā piedalījās Tieslietu ministrijas pārstāvji, Kultūras ministrijas pārstāve, visu instanču tiesu pārstāvji, Tiesībsarga biroja pārstāve, Sabiedrisko mediju ombuds, Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve, Tiesu administrācijas pārstāve. Pēc tam pie likumprojekta tika turpināts strādāt ar tieslietu ministres rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei. Darba grupas ietvaros darbojās pārstāvji no visu instanču tiesām, Tiesu administrācijas, Latvijas Universitātes, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes, Latvijas Zvērinātu advokātu padomes (šajā darba grupā tika pieaicināts arī sabiedrisko mediju ombuds).
Nevalstiskās organizācijas
Likumprojekts izstrādāts un apspriests ar tieslietu ministres rīkojumu izveidotajā direktīvas transponēšanas darba grupā, kurā piedalījās Latvijas žurnālistu asociācijas pārstāve. Pēc tam pie likumprojekta tika turpināts strādāt ar tieslietu ministres rīkojumu izveidotajā pastāvīgajā darba grupā Civilprocesa likuma grozījumu izstrādei. Darba grupas ietvaros darbojās pārstāvji no biedrības "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera", Latvijas Finanšu nozares asociācijas (šajā darba grupā tika pieaicināta arī Latvijas žurnālistu asociācijas pārstāve).
Cits
Nē

6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi

Veids
Publiskā apspriešana
Saite uz sabiedrības līdzdalības rezultātiem
-

6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

-

6.4. Cita informācija

-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā

7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Institūcijas
  • Visu instanču tiesas, kas izskatīs civillietas, kurās ir celta prasībā pret personām saistībā ar šo personu darbošanos sabiedrības interesēs.

7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru

Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-

7.5. Cita informācija

-
8. Horizontālās ietekmes

8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme

8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.5. uz teritoriju attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.6. uz vidi

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.7. uz klimatneitralitāti

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.10. uz dzimumu līdztiesību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.11. uz veselību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību

Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Likumprojekts palīdz stiprināt cilvēktiesību un demokrātisku vērtību aizsardzību, kā arī veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību. 

8.1.13. uz datu aizsardzību

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.14. uz diasporu

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.15. uz profesiju reglamentāciju

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.1.16. uz bērna labākajām interesēm

Vai projekts skar šo jomu?
Nē

8.2. Cita informācija

-
Pielikumi