23-TA-729: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi " sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Apraksts
[1] Grozījumu Augstskolu likumā, kas Saeimā pieņemti 2022. gada 15. septembrī un stājās spēkā no 2022. gada 11. oktobra, 5. pants paredz izslēgt Augstskolu likuma 7. panta 2.2 daļu, tādējādi atceļot Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumu Nr. 690 “Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi” (turpmāk – noteikumi Nr. 690) izdošanas pamatojuma deleģējumu.
[2] Jaunais deleģējums iekļauts Grozījumos Profesionālās izglītības likumā, kas Saeimā pieņemti 2022. gada 15. septembrī un stājās spēkā no 2022. gada 11. oktobra, kuru 2. pants paredz papildināt Profesionālās izglītības likuma 7. pantu ar 15.6 punktu, uz kura pamata Ministru kabinets sagatavo un saskaņā ar Pārejas noteikumu 48. punktu līdz 2023. gada 30. septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu un tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību.
[3] Ar Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr.200 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pielikuma 17.5. pasākums.
[2] Jaunais deleģējums iekļauts Grozījumos Profesionālās izglītības likumā, kas Saeimā pieņemti 2022. gada 15. septembrī un stājās spēkā no 2022. gada 11. oktobra, kuru 2. pants paredz papildināt Profesionālās izglītības likuma 7. pantu ar 15.6 punktu, uz kura pamata Ministru kabinets sagatavo un saskaņā ar Pārejas noteikumu 48. punktu līdz 2023. gada 30. septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu un tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību.
[3] Ar Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr.200 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pielikuma 17.5. pasākums.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
Noteikt Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu finansēšanas kārtību, tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas kārtību un to akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Atbilstoši pamatojuma apraksta sadaļā minētajam līdz jaunu noteikumu izdošanai par Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu finansēšanas kārtību, tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas kārtību un to akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. septembrim, regulē noteikumi Nr.690.
[1] Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu finansēšana.
√ Augstskolu un koledžu (tajās īstenoto augstākās izglītības programmu) finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk – noteikumi Nr.994). Saskaņā ar noteikumu Nr.994 3. punktu šie noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām.
√ Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas īsteno arī arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmas. Arodizglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 655 „Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” (turpmāk – noteikumi Nr. 655). Saskaņā ar noteikumu Nr. 655 1.1 punktu šie noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām.
√ Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu profesionālās specifikas dēļ noteikumi Nr.994 un noteikumi Nr.655 nav attiecināmi uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām, ievērojot, ka:
- tām ir valsts iestādes (tiešās valsts pārvaldes iestādes) statuss;
- izglītības programmas ir specifiskas un paredzētas tikai speciālistu sagatavošanai dienestam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statusā;
- izglītības programmu īstenošana tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), un maksas grupas netiek veidotas; līdz ar to finansējums koledžu uzturēšanai un darbības nodrošināšanai piešķirams pilnā nepieciešamajā apmērā;
- pilna laika īsā cikla augstākās izglītības programmās studējošie un klātienē arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmās izglītojamie ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kas ieņem kadeta amatu (kadetiem noteikta atlīdzība un netiek piešķirta stipendija);
- pedagogu amatus pamatā ieņem amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu, nevis saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem; tiem noteiktas arī specifiskas sociālās garantijas un atšķirīgs atvaļinājuma ilgums;
- infrastruktūra, kas nodota lietošanā Valsts robežsardzes koledžai un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai, paredzēta arī attiecīgo iestāžu, kuru padotībā ir minētās koledžas, pamatfunkciju izpildei; Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēkas uztur un apsaimnieko, sedzot attiecīgos izdevumus, speciāli iekšlietu resora nekustamo īpašumu apsaimniekošanai izveidota iestāde - Nodrošinājuma valsts aģentūra; arī informācijas tehnoloģiju un sakaru joma Iekšlietu ministrijas resorā ir centralizēta un resursus, tajā skaitā finanšu resursus, pārvalda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;
- formas tērpu un izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo specifiskas lietošanas materiālu un inventāra apgādi koledžām nodrošina iestāde, kuras padotībā ir koledža, un Nodrošinājuma valsts aģentūra;
- plānotais studējošo (izglītojamo) skaits gada laikā var tikt mainīts atbilstoši iestāžu nepieciešamībai pēc jauniem speciālistiem, ko ietekmē, piemēram, neplānota personāla atvaļināšanās no dienesta sakarā ar zemo atlīdzības līmeni; šādos gadījumos papildu finansējums koledžām netiek piešķirts, un tiek veikti pasākumi, lai apstiprinātā finansējuma ietvaros nodrošinātu lielāka skaita amatpersonu izglītošanu.
√ Izdevumi koledžu darbības nodrošināšanai tiek plānoti attiecīgi budžeta programmās 06.00.00 „Valsts policijas darbība”, 07.00.00 „Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”, 10.00.00 „Valsts robežsardzes darbība” un netiek paredzēti atsevišķās budžeta apakšprogrammās, jo ietver ne tikai izdevumus izglītības programmu īstenošanai, bet arī izdevumus citiem koledžu nolikumos paredzētajiem uzdevumiem, kas saistīti ar dienesta funkciju izpildi. Izdevumi un resursi izdevumu segšanai tiek plānoti atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta izdevumu plānošanas jomā.
Ievērojot minēto, Ministru kabinets nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas kārtību.
[2] Studējošo pašpārvaldes finansēšana Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajās koledžās.
√ Profesionālās izglītības likuma 20.1 panta astotā daļa paredz, ka studējošo pašpārvaldi no koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no koledžas gada budžeta studiju procesa nodrošināšanai paredzētās daļas.
Likuma “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr.1241/Lp13) anotācijā[1] ir norādīts: “No Augstskolu likuma uz Profesionālās izglītības likumu tiek pārnestas nomas par koledžas direktoru un studējošajiem, tai skaitā par studējošo pašpārvaldes tiesībām, saglabājot Augstskolu likumā noteikto regulējumu.” Vienlaikus Profesionālās izglītības likuma 7. pants papildināts ar 15.6 punktu, uz kura pamata Ministru kabinets sagatavo un saskaņā ar Pārejas noteikumu 48. punktu līdz 2023. gada 30. septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu un tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību.
Tādējādi pats likumdevējs jau ir paredzējis, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās Ministru kabinets var noteikt citu studējošo pašpārvaldes finansēšanu kārtību, kas ir izņēmums no vispārējas kārtības.
√ Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu plānotie izdevumi 2023. gadā (ieskaitot izdevumus valsts pamatfunkciju izpildei, tajā skaitā maksas pakalpojumu nodrošināšanai, ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai) ir 13 381 572 euro. Tātad studējošo pašpārvaldes finansēšanai saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem būtu jāparedz ne mazāk kā 66 908 euro.
√ Ievērojot to, ka koledžu finansēšanai, īpaši mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā materiāltehniskā bāze ir nepietiekama, koledžām nav iespējams paredzēt šādus izdevumus studējošo pašpārvaldes finansēšanai. Vienlaikus studējošo pašpārvaldes darbība attiecināma tikai uz tiem studējošajiem, kas koledžā iegūst augstāko izglītību īsā cikla studiju programmās, un šim mērķim piešķirto finansējumu, tomēr to nodalīt, ievērojot iepriekš minēto, precīzi nav iespējams.
√ Lemjot par atbalstāmajām aktivitātēm un tam nepieciešamo finansējumu, jāņem vērā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums 3. pantā noteiktais, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Ievērojot līdzšinējo praksi koledžās attiecībā uz studējošo pašpārvaldes finansēšanu, nav konstatēti gadījumi, kad pamatoti priekšlikumi netiek atbalstīti. Bez tam, Iekšlietu ministrija ir izdevusi vienotus un visām resora iestādēm saistošus iekšējos noteikumus par kolektīvo pasākumu finansēšanu (valsts pozitīvā tēla veidošanas pasākumi).
√ Projekts paredz, ka studējošo pašpārvaldi finansē no koledžai piešķirtās valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši studējošo pašpārvaldes organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam, kas saskaņots ar koledžas direktoru, kā arī no šim mērķim saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem.
[3] Akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšana.
√ Atlīdzība Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagoģiskajam personālam tiek noteikta pēc atšķirīga regulējuma, ievērojot atšķirīgo personāla statusu, proti, pedagoģiskajam personālam – amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru pamatdarba vieta ir koledža, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr.806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu un to noteikšanas kārtību un apmēru” un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" prasībām, bet pedagoģiskajam personālam, kas strādā uz darba līguma pamata – zemākā mēneša darba algas likme (par darba slodzi gadā 840-1000 stundas) atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” prasībām (turpmāk – noteikumi Nr.455), bet augstākā - atbilstoši noteikumu Nr.690 prasībām.
Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas ir augstākās profesionālās izglītības iestādes, kuru pedagogiem (kuriem koledža nav dienesta vieta) vienas likmes slodzi nosaka atbilstoši noteikumu Nr. 455 3. pielikuma 10. un 11. punktam.
√ Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu akadēmiskā personāla atalgojums ir zems un nekonkurētspējīgs, kas liedz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām motivēt sadarbībai pieredzējušus nozares profesionāļus. Nosakot darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagoģiskajam personālam (kuri nav amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem, secināts, ka minētais regulējums neatbilst vispārējiem atlīdzības nosacījumiem valsts pārvaldes iestādēs. Citas valsts augstskolas finanšu līdzekļus, kas iegūti no studiju maksas, ieskaita speciālā budžeta kontā un var tos izmantot ne tikai augstskolas attīstībai, mācību līdzekļu, zinātniskās aparatūras un aprīkojuma iegādei, bet arī akadēmiskā un vispārējā personāla, studējošo materiālai stimulēšanai un personāla darba samaksai. Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās šāda situācija nav iespējama, jo izglītība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem).
√ Tātad, ir jābūt noteiktai mēnešalgas augšējai robežai, pretējā gadījumā no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši pedagogu darba samaksas noteikumu nosacījumiem var finansēt tikai zemāko mēneša darba algu, jo koledžām nav tādu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem, kas būtu novirzāmi papildu atlīdzības finansēšanai. Līdz ar to Ministru kabinets ir noteicis augstākās mēneša darba algas likmes, kā arī citus darba samaksas un atlīdzības nosacījumus.
Tiesību akta projekta IV sadaļā, analogi kā tas bija paredzēts noteikumos Nr.690, noteikts, ka akadēmiskā personāla mēnešalgas apmērs par darba slodzi, kas noteikta normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu (noteikumi Nr.455), nedrīkst būt zemāks par šajā normatīvajā aktā noteikto zemākās mēneša darba algas likmi, vienlaikus nepārsniedzot valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem šādām mēnešalgu grupām noteikto maksimālo mēnešalgas apmēru ministrijas padotības iestādēs:
- docentam – 11. mēnešalgu grupai;
- lektoram – 10. mēnešalgu grupai;
- asistentam – 8. mēnešalgu grupai.
Vienlaikus grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas Saeimā pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stājās spēkā no 2022. gada 1. jūlija, paredz valsts institūciju amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu pārskatīšanu, nosakot amatiem atbilstošajām mēnešalgu grupām mēnešalgu intervālu (izteikts kā koeficienti pret bāzes mēnešalgu), tā rezultātā palielinot arī mēnešalgas apmērus.
Atbilstoši Valsts kancelejas virzītajam un atbalstītajam 2023.-2025. gada starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumam "Valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot stratēģiski svarīgo amata grupu atlīdzību", kura mērķis ir stiprināt kapacitāti, nodrošinot arī konkurētspēju ar darba tirgu, valsts tiešās pārvaldes iestādēm tika piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi, lai no 2023. gada 1. aprīļa nodrošinātu attiecīgās mēnešalgas skalas minimumu visiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem. Arī Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, bet vienlaikus arī izglītības iestādes. Tomēr šo koledžu nodarbināto, kas ieņem pedagogu amatus un ar kuriem noslēgts darba līgums, mēnešalgu palielināšanai līdz attiecīgo pielīdzināto mēnešalgu grupu minimumam papildu finansējums netika piešķirts.
Situāciju raksturo šādi rādītāji:
Pedagoga amats:
- docents; pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes*-1083 euro; pielīdzināts 11. mēnešalgu grupai-Valsts pārvaldes mēnešalgu skala** 2023. gadā- min.-1746 euro; vid.-2496 euro; max.-3120 euro;
-lektors; pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes*-865 euro; pielīdzināts 10. mēnešalgu grupai-Valsts pārvaldes mēnešalgu skala** 2023. gadā- min.-1399 euro; vid.-1999 euro; max.-2499 euro;
-asistents; pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes*-689 euro; pielīdzināts 10. mēnešalgu grupai-Valsts pārvaldes mēnešalgu skala** 2023. gadā- min.-967 euro; vid.-1388 euro; max.-1796 euro.
* Saskaņā ar noteikumiem Nr. 445
**Saskaņā ar Atlīdzības likumu.
√ Ar Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr.200 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pielikuma 17.5. pasākums attiecas uz Deklarācijā doto uzdevumu izstrādāt un ieviest jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. Paredzēts 1) Pilnveidot Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogu atlīdzības sistēmu.2) Sagatavot prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu nepieciešamo finansējumu. Paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogu (darbinieks) atlīdzības noteikšanu, nodrošinot konkurētspējīgu atlīdzību koledžu pedagogiem, kā arī ievērojot samērojamību ar pedagogu, kuri ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, atlīdzību. Tas nodrošināms, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām piešķirts atbilstošs finansējums normatīvā regulējuma ieviešanai, lai nodrošinātu konkurētspējīga atlīdzība koledžu pedagogiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Paredzot palielināt akadēmiskā personāla atlīdzību piešķirtā finansējuma ietvaros un pilnveidojot mēnešalgas apmēra noteikšanas kritērijus, tiek uzsākta minētā uzdevuma izpilde (1.solis).
√ Palielinot mēnešalgu akadēmiskajam personālam, piesaistot jau piešķirto finansējumu, tiek risināts arī jautājums par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa sēdes prot. Nr.20 25.§ "Rīkojuma projekts "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim"; Ministru kabineta 2023. gada 21. aprīļa (prot. Nr. 21 1. §) noteikumi Nr. 199 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"").
[1] Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu finansēšana.
√ Augstskolu un koledžu (tajās īstenoto augstākās izglītības programmu) finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumi Nr.994 „Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem” (turpmāk – noteikumi Nr.994). Saskaņā ar noteikumu Nr.994 3. punktu šie noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajām koledžām.
√ Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas īsteno arī arodizglītības, profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmas. Arodizglītības programmu finansēšanas kārtību nosaka Ministru kabineta 2007. gada 2. oktobra noteikumi Nr. 655 „Noteikumi par profesionālās izglītības programmu īstenošanas izmaksu minimumu uz vienu izglītojamo” (turpmāk – noteikumi Nr. 655). Saskaņā ar noteikumu Nr. 655 1.1 punktu šie noteikumi neattiecas uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām.
√ Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu profesionālās specifikas dēļ noteikumi Nr.994 un noteikumi Nr.655 nav attiecināmi uz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām, ievērojot, ka:
- tām ir valsts iestādes (tiešās valsts pārvaldes iestādes) statuss;
- izglītības programmas ir specifiskas un paredzētas tikai speciālistu sagatavošanai dienestam Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi statusā;
- izglītības programmu īstenošana tiek finansēta tikai no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem), un maksas grupas netiek veidotas; līdz ar to finansējums koledžu uzturēšanai un darbības nodrošināšanai piešķirams pilnā nepieciešamajā apmērā;
- pilna laika īsā cikla augstākās izglītības programmās studējošie un klātienē arodizglītības un profesionālās tālākizglītības programmās izglītojamie ir amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi, kas ieņem kadeta amatu (kadetiem noteikta atlīdzība un netiek piešķirta stipendija);
- pedagogu amatus pamatā ieņem amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru darba samaksu nosaka atbilstoši normatīvajam regulējumam par amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm darba samaksu, nevis saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem; tiem noteiktas arī specifiskas sociālās garantijas un atšķirīgs atvaļinājuma ilgums;
- infrastruktūra, kas nodota lietošanā Valsts robežsardzes koledžai un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai, paredzēta arī attiecīgo iestāžu, kuru padotībā ir minētās koledžas, pamatfunkciju izpildei; Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas ēkas uztur un apsaimnieko, sedzot attiecīgos izdevumus, speciāli iekšlietu resora nekustamo īpašumu apsaimniekošanai izveidota iestāde - Nodrošinājuma valsts aģentūra; arī informācijas tehnoloģiju un sakaru joma Iekšlietu ministrijas resorā ir centralizēta un resursus, tajā skaitā finanšu resursus, pārvalda Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs;
- formas tērpu un izglītības programmu īstenošanai nepieciešamo specifiskas lietošanas materiālu un inventāra apgādi koledžām nodrošina iestāde, kuras padotībā ir koledža, un Nodrošinājuma valsts aģentūra;
- plānotais studējošo (izglītojamo) skaits gada laikā var tikt mainīts atbilstoši iestāžu nepieciešamībai pēc jauniem speciālistiem, ko ietekmē, piemēram, neplānota personāla atvaļināšanās no dienesta sakarā ar zemo atlīdzības līmeni; šādos gadījumos papildu finansējums koledžām netiek piešķirts, un tiek veikti pasākumi, lai apstiprinātā finansējuma ietvaros nodrošinātu lielāka skaita amatpersonu izglītošanu.
√ Izdevumi koledžu darbības nodrošināšanai tiek plānoti attiecīgi budžeta programmās 06.00.00 „Valsts policijas darbība”, 07.00.00 „Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”, 10.00.00 „Valsts robežsardzes darbība” un netiek paredzēti atsevišķās budžeta apakšprogrammās, jo ietver ne tikai izdevumus izglītības programmu īstenošanai, bet arī izdevumus citiem koledžu nolikumos paredzētajiem uzdevumiem, kas saistīti ar dienesta funkciju izpildi. Izdevumi un resursi izdevumu segšanai tiek plānoti atbilstoši normatīvajiem aktiem budžeta izdevumu plānošanas jomā.
Ievērojot minēto, Ministru kabinets nosaka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas kārtību.
[2] Studējošo pašpārvaldes finansēšana Iekšlietu ministrijas sistēmā esošajās koledžās.
√ Profesionālās izglītības likuma 20.1 panta astotā daļa paredz, ka studējošo pašpārvaldi no koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no koledžas gada budžeta studiju procesa nodrošināšanai paredzētās daļas.
Likuma “Grozījumi Profesionālās izglītības likumā” (Nr.1241/Lp13) anotācijā[1] ir norādīts: “No Augstskolu likuma uz Profesionālās izglītības likumu tiek pārnestas nomas par koledžas direktoru un studējošajiem, tai skaitā par studējošo pašpārvaldes tiesībām, saglabājot Augstskolu likumā noteikto regulējumu.” Vienlaikus Profesionālās izglītības likuma 7. pants papildināts ar 15.6 punktu, uz kura pamata Ministru kabinets sagatavo un saskaņā ar Pārejas noteikumu 48. punktu līdz 2023. gada 30. septembrim izdod Ministru kabineta noteikumus par Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu un tajās studējošo pašpārvaldes finansēšanas un akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību.
Tādējādi pats likumdevējs jau ir paredzējis, ka Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās Ministru kabinets var noteikt citu studējošo pašpārvaldes finansēšanu kārtību, kas ir izņēmums no vispārējas kārtības.
√ Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu plānotie izdevumi 2023. gadā (ieskaitot izdevumus valsts pamatfunkciju izpildei, tajā skaitā maksas pakalpojumu nodrošināšanai, ES politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto un finansēto projektu un pasākumu īstenošanai) ir 13 381 572 euro. Tātad studējošo pašpārvaldes finansēšanai saskaņā ar Augstskolu likuma nosacījumiem būtu jāparedz ne mazāk kā 66 908 euro.
√ Ievērojot to, ka koledžu finansēšanai, īpaši mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā materiāltehniskā bāze ir nepietiekama, koledžām nav iespējams paredzēt šādus izdevumus studējošo pašpārvaldes finansēšanai. Vienlaikus studējošo pašpārvaldes darbība attiecināma tikai uz tiem studējošajiem, kas koledžā iegūst augstāko izglītību īsā cikla studiju programmās, un šim mērķim piešķirto finansējumu, tomēr to nodalīt, ievērojot iepriekš minēto, precīzi nav iespējams.
√ Lemjot par atbalstāmajām aktivitātēm un tam nepieciešamo finansējumu, jāņem vērā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums 3. pantā noteiktais, ka publiska persona rīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu. Ievērojot līdzšinējo praksi koledžās attiecībā uz studējošo pašpārvaldes finansēšanu, nav konstatēti gadījumi, kad pamatoti priekšlikumi netiek atbalstīti. Bez tam, Iekšlietu ministrija ir izdevusi vienotus un visām resora iestādēm saistošus iekšējos noteikumus par kolektīvo pasākumu finansēšanu (valsts pozitīvā tēla veidošanas pasākumi).
√ Projekts paredz, ka studējošo pašpārvaldi finansē no koledžai piešķirtās valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši studējošo pašpārvaldes organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam, kas saskaņots ar koledžas direktoru, kā arī no šim mērķim saņemtajiem ziedojumiem un dāvinājumiem.
[3] Akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšana.
√ Atlīdzība Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagoģiskajam personālam tiek noteikta pēc atšķirīga regulējuma, ievērojot atšķirīgo personāla statusu, proti, pedagoģiskajam personālam – amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, kuru pamatdarba vieta ir koledža, atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk - Atlīdzības likums) un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr.806 “Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm mēnešalgu un speciālo piemaksu un to noteikšanas kārtību un apmēru” un Ministru kabineta 2016. gada 13. decembra noteikumu Nr.810 "Noteikumi par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm amatu klasifikāciju" prasībām, bet pedagoģiskajam personālam, kas strādā uz darba līguma pamata – zemākā mēneša darba algas likme (par darba slodzi gadā 840-1000 stundas) atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumu Nr.445 “Pedagogu darba samaksas noteikumi” prasībām (turpmāk – noteikumi Nr.455), bet augstākā - atbilstoši noteikumu Nr.690 prasībām.
Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas ir augstākās profesionālās izglītības iestādes, kuru pedagogiem (kuriem koledža nav dienesta vieta) vienas likmes slodzi nosaka atbilstoši noteikumu Nr. 455 3. pielikuma 10. un 11. punktam.
√ Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu akadēmiskā personāla atalgojums ir zems un nekonkurētspējīgs, kas liedz Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām motivēt sadarbībai pieredzējušus nozares profesionāļus. Nosakot darba samaksu Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagoģiskajam personālam (kuri nav amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) saskaņā ar pedagogu darba samaksas noteikumiem, secināts, ka minētais regulējums neatbilst vispārējiem atlīdzības nosacījumiem valsts pārvaldes iestādēs. Citas valsts augstskolas finanšu līdzekļus, kas iegūti no studiju maksas, ieskaita speciālā budžeta kontā un var tos izmantot ne tikai augstskolas attīstībai, mācību līdzekļu, zinātniskās aparatūras un aprīkojuma iegādei, bet arī akadēmiskā un vispārējā personāla, studējošo materiālai stimulēšanai un personāla darba samaksai. Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžās šāda situācija nav iespējama, jo izglītība tiek finansēta no valsts budžeta līdzekļiem (dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem).
√ Tātad, ir jābūt noteiktai mēnešalgas augšējai robežai, pretējā gadījumā no dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem atbilstoši pedagogu darba samaksas noteikumu nosacījumiem var finansēt tikai zemāko mēneša darba algu, jo koledžām nav tādu ieņēmumu no maksas pakalpojumiem, kas būtu novirzāmi papildu atlīdzības finansēšanai. Līdz ar to Ministru kabinets ir noteicis augstākās mēneša darba algas likmes, kā arī citus darba samaksas un atlīdzības nosacījumus.
Tiesību akta projekta IV sadaļā, analogi kā tas bija paredzēts noteikumos Nr.690, noteikts, ka akadēmiskā personāla mēnešalgas apmērs par darba slodzi, kas noteikta normatīvajā aktā par pedagogu darba samaksu (noteikumi Nr.455), nedrīkst būt zemāks par šajā normatīvajā aktā noteikto zemākās mēneša darba algas likmi, vienlaikus nepārsniedzot valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) amatiem šādām mēnešalgu grupām noteikto maksimālo mēnešalgas apmēru ministrijas padotības iestādēs:
- docentam – 11. mēnešalgu grupai;
- lektoram – 10. mēnešalgu grupai;
- asistentam – 8. mēnešalgu grupai.
Vienlaikus grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā (turpmāk – Atlīdzības likums), kas Saeimā pieņemti 2021. gada 16. novembrī un stājās spēkā no 2022. gada 1. jūlija, paredz valsts institūciju amatpersonu (darbinieku) mēnešalgu pārskatīšanu, nosakot amatiem atbilstošajām mēnešalgu grupām mēnešalgu intervālu (izteikts kā koeficienti pret bāzes mēnešalgu), tā rezultātā palielinot arī mēnešalgas apmērus.
Atbilstoši Valsts kancelejas virzītajam un atbalstītajam 2023.-2025. gada starpnozaru prioritārā pasākuma pieteikumam "Valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšana, nodrošinot stratēģiski svarīgo amata grupu atlīdzību", kura mērķis ir stiprināt kapacitāti, nodrošinot arī konkurētspēju ar darba tirgu, valsts tiešās pārvaldes iestādēm tika piešķirti papildu valsts budžeta līdzekļi, lai no 2023. gada 1. aprīļa nodrošinātu attiecīgās mēnešalgas skalas minimumu visiem valsts tiešās pārvaldes iestādēs nodarbinātajiem. Arī Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžas ir valsts tiešās pārvaldes iestādes, bet vienlaikus arī izglītības iestādes. Tomēr šo koledžu nodarbināto, kas ieņem pedagogu amatus un ar kuriem noslēgts darba līgums, mēnešalgu palielināšanai līdz attiecīgo pielīdzināto mēnešalgu grupu minimumam papildu finansējums netika piešķirts.
Situāciju raksturo šādi rādītāji:
Pedagoga amats:
- docents; pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes*-1083 euro; pielīdzināts 11. mēnešalgu grupai-Valsts pārvaldes mēnešalgu skala** 2023. gadā- min.-1746 euro; vid.-2496 euro; max.-3120 euro;
-lektors; pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes*-865 euro; pielīdzināts 10. mēnešalgu grupai-Valsts pārvaldes mēnešalgu skala** 2023. gadā- min.-1399 euro; vid.-1999 euro; max.-2499 euro;
-asistents; pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes*-689 euro; pielīdzināts 10. mēnešalgu grupai-Valsts pārvaldes mēnešalgu skala** 2023. gadā- min.-967 euro; vid.-1388 euro; max.-1796 euro.
* Saskaņā ar noteikumiem Nr. 445
**Saskaņā ar Atlīdzības likumu.
√ Ar Ministru kabineta 2023. gada 20. aprīļa rīkojumu Nr.200 apstiprinātā Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai pielikuma 17.5. pasākums attiecas uz Deklarācijā doto uzdevumu izstrādāt un ieviest jaunu iekšlietu dienestu darbinieku atalgojuma sistēmu, nodrošinot atbalstu konkurētspējīgas atlīdzības un sociālo garantiju iespējām iekšlietu sistēmas iestādēs nodarbinātajiem, lai novērstu kritisku personāla nepietiekamību, kas noved pie iekšējās drošības pakalpojumu intensitātes un sniegšanas sabiedrībai būtiskiem ierobežojumiem. Paredzēts 1) Pilnveidot Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogu atlīdzības sistēmu.2) Sagatavot prioritārā pasākuma pieteikumu par papildu nepieciešamo finansējumu. Paredzēts izstrādāt normatīvo regulējumu par Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu pedagogu (darbinieks) atlīdzības noteikšanu, nodrošinot konkurētspējīgu atlīdzību koledžu pedagogiem, kā arī ievērojot samērojamību ar pedagogu, kuri ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, atlīdzību. Tas nodrošināms, ja Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžām piešķirts atbilstošs finansējums normatīvā regulējuma ieviešanai, lai nodrošinātu konkurētspējīga atlīdzība koledžu pedagogiem.
Konkrēts finansējuma apjoms pasākuma īstenošanai tiks noteikts ikgadējā valsts budžeta veidošanas procesā.
Paredzot palielināt akadēmiskā personāla atlīdzību piešķirtā finansējuma ietvaros un pilnveidojot mēnešalgas apmēra noteikšanas kritērijus, tiek uzsākta minētā uzdevuma izpilde (1.solis).
√ Palielinot mēnešalgu akadēmiskajam personālam, piesaistot jau piešķirto finansējumu, tiek risināts arī jautājums par pedagogu darba samaksas paaugstināšanu (Ministru kabineta 2023. gada 18. aprīļa sēdes prot. Nr.20 25.§ "Rīkojuma projekts "Par pedagogu zemākās darba samaksas likmes pieauguma grafiku laikposmam no 2023. gada 1. septembra līdz 2025. gada 31. decembrim"; Ministru kabineta 2023. gada 21. aprīļa (prot. Nr. 21 1. §) noteikumi Nr. 199 "Grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 5. jūlija noteikumos Nr. 445 "Pedagogu darba samaksas noteikumi"").
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Noteikumi Nr.690 ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2023. gada 1. septembrim. Ievērojot arī pamatojuma apraksta sadaļā minēto jauno deleģējumu, nepieciešams izdot jaunus noteikumus.
Risinājuma apraksts
Tiesību akta projekta regulējums ir faktiski analogs noteikumu Nr.690 regulējumam, vienlaikus veikti atsevišķi tehniska rakstura precizējumi un papildinājumi, tai skaitā attiecībā uz Profesionālās izglītības likumā paredzēto terminoloģiju (īsā cikla profesionālā augstākā izglītība) un Izglītības likumā paredzēto terminoloģiju (neformālās izglītības programma).
Tiesību akta projekts, paredz:
- noteikt ieņēmumu veidus, kas veido koledžu finanšu resursus izdevumu segšanai, kas, salīdzinot ar koledžu nolikumos minēto, atspoguļoti plašāk;
- noteikt, ka koledžu finanšu resursus un izdevumus plāno to Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu administrētās budžeta programmās (apakšprogrammās), kuru pakļautībā ir attiecīgā koledža (Valsts policijas koledžai – 06.01.00 “Valsts policija”, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai – 07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”, Valsts robežsardzes koledžai – 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība”), koledžai sagatavojot un apstiprinot atsevišķu finansēšanas plānu (katram finansēšanas plānam apstiprina atsevišķu izdevumu tāmi);
- noteikt, ka ar koledžu darbību saistītos izdevumus sedz arī citas Iekšlietu ministrijas padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem no attiecīgajām to administrētajām budžeta programmām (apakšprogrammām), ievērojot, ka iekšlietu resorā ieviests centralizācijas princips nekustamo īpašumu uzturēšanas un apsaimniekošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, materiāltehniskās apgādes jomās;
- noteikt, kā plānojams pedagogu skaits un atlīdzība koledžās, jo tas saistīts ar finansējuma nodrošinājumu;
- noteikt, ka pedagogu darba slodzē ietveramos darba veidus un to apjomu nosaka iekšlietu ministrs, lai nodrošinātu vienādu slodzes noteikšanas kārtību visās koledžās;
- noteikt, ka piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas arī akadēmiskajam personālam, kas nav amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem;
- noteikt finanšu resursu avotus, no kuriem finansē studējošo pašpārvaldi atbilstoši studējošo pašpārvaldes organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam, nodrošinot procesa pārskatāmību;
- noteikt akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību (zemākās un augstākās mēnešalgas noteikšanas kārtību un kritērijus), ievērojot, ka mēnešalga par vienu slodzi, kas noteikta saskaņā ar darba samaksas noteikumu 3.pielikumu (docentam, lektoram, asistentam – 840 – 1000 stundas gadā):
• nedrīkst būt zemāka par pedagogu darba samaksas noteikumos noteikto;
• lai noteiktu konkrētu mēnešalgas apmēru, piemēro trīs kritērijus: iegūto izglītību vai grādu; pedagoģiskā darba stāžu un pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža kopsummu (gados);prasme pielietot studiju procesā modernās tehnoloģijas un inovatīvas mācību metodes (jauns kritērijs). Šo kritēriju piemērošanas nosacījumi tiks noteikti koledžu iekšējos normatīvajos aktos par atlīdzības noteikšanas kārtību.
Tiesību akta projekts, paredz:
- noteikt ieņēmumu veidus, kas veido koledžu finanšu resursus izdevumu segšanai, kas, salīdzinot ar koledžu nolikumos minēto, atspoguļoti plašāk;
- noteikt, ka koledžu finanšu resursus un izdevumus plāno to Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu administrētās budžeta programmās (apakšprogrammās), kuru pakļautībā ir attiecīgā koledža (Valsts policijas koledžai – 06.01.00 “Valsts policija”, Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai – 07.00.00 “Ugunsdrošība, glābšana un civilā aizsardzība”, Valsts robežsardzes koledžai – 10.00.00 “Valsts robežsardzes darbība”), koledžai sagatavojot un apstiprinot atsevišķu finansēšanas plānu (katram finansēšanas plānam apstiprina atsevišķu izdevumu tāmi);
- noteikt, ka ar koledžu darbību saistītos izdevumus sedz arī citas Iekšlietu ministrijas padotības iestādes atbilstoši to nolikumos noteiktajām funkcijām un uzdevumiem no attiecīgajām to administrētajām budžeta programmām (apakšprogrammām), ievērojot, ka iekšlietu resorā ieviests centralizācijas princips nekustamo īpašumu uzturēšanas un apsaimniekošanas, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju, materiāltehniskās apgādes jomās;
- noteikt, kā plānojams pedagogu skaits un atlīdzība koledžās, jo tas saistīts ar finansējuma nodrošinājumu;
- noteikt, ka pedagogu darba slodzē ietveramos darba veidus un to apjomu nosaka iekšlietu ministrs, lai nodrošinātu vienādu slodzes noteikšanas kārtību visās koledžās;
- noteikt, ka piemaksas, prēmijas un naudas balvas, kā arī sociālās garantijas arī akadēmiskajam personālam, kas nav amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm, nosaka un attiecīgos izdevumus plāno atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā minētajiem nosacījumiem;
- noteikt finanšu resursu avotus, no kuriem finansē studējošo pašpārvaldi atbilstoši studējošo pašpārvaldes organizēto pasākumu plānam attiecīgajam saimnieciskajam gadam, nodrošinot procesa pārskatāmību;
- noteikt akadēmiskā personāla (izņemot amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm) atlīdzības noteikšanas kārtību (zemākās un augstākās mēnešalgas noteikšanas kārtību un kritērijus), ievērojot, ka mēnešalga par vienu slodzi, kas noteikta saskaņā ar darba samaksas noteikumu 3.pielikumu (docentam, lektoram, asistentam – 840 – 1000 stundas gadā):
• nedrīkst būt zemāka par pedagogu darba samaksas noteikumos noteikto;
• lai noteiktu konkrētu mēnešalgas apmēru, piemēro trīs kritērijus: iegūto izglītību vai grādu; pedagoģiskā darba stāžu un pasniedzamajam priekšmetam (kursam) atbilstoša praktiskā darba stāža kopsummu (gados);prasme pielietot studiju procesā modernās tehnoloģijas un inovatīvas mācību metodes (jauns kritērijs). Šo kritēriju piemērošanas nosacījumi tiks noteikti koledžu iekšējos normatīvajos aktos par atlīdzības noteikšanas kārtību.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
Profesionālās izglītības likumā tiek saglabāts Augstskolu likumā noteiktais regulējums, tādēļ Ministru kabineta noteiktā pilnvarojuma apjoms un robežas ir noskaidrojamas, ņemot vērā likuma "Grozījumi Augstskolu likumā" (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 529/Lp12) anotācijā norādīto. Izziņas par atzinumos izteiktajiem iebildumiem un priekšlikumiem 1. punktā ir ietverta atsauce uz Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.2. apakšpunktu, proti, pilnvarojošā norma – "noteikt kārtību" – neizslēdz Ministru kabinetam tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ja tās atbilst likuma mērķim un citiem Latvijas Republikas Satversmes un demokrātiskas valsts pamatprincipiem un neveido jaunas, pilnvarojumā neparedzētas tiesiskās attiecības. Vienlaicīgi nepieciešams gūt pārliecību (no tiesību akta anotācijas, Latvijas Republikas Saeimas sēžu stenogrammas, Latvijas Republikas Saeimas komisiju protokoliem, priekšlikumu vēstulēm vai citiem materiāliem), ka likumdevējs, pilnvarojot Ministru kabinetu "noteikt kārtību", ir vēlējies uzdot izstrādāt ne tikai procesuāla rakstura normas.
No iepriekš minētā likuma "Grozījumi Augstskolu likumā" (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 529/Lp12) anotācijā minētā izriet attiecīgā pilnvarojuma Ministru kabinetam apjoms, tomēr vēršama uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir skaidri norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.
Grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredzēja papildināt Profesionālās izglītības likuma 7. pantu ar 15.6 punktu, ir jauns likums, proti, tas tika pieņemts 2022. gada 15. septembrī, tādēļ attiecīgo pilnvarojumu Ministru kabinetam bija nepieciešams izstrādāt atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā noteiktajam, jo īpaši tādēļ, ka projekta saturs bija zināms.
Ievērojot minēto, izstrādājams attiecīgs grozījums Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.6 punktā, kad Profesionālās izglītības likumā tiks izstrādāti citi grozījumi pēc būtības.
No iepriekš minētā likuma "Grozījumi Augstskolu likumā" (Latvijas Republikas Saeimas reģ. Nr. 529/Lp12) anotācijā minētā izriet attiecīgā pilnvarojuma Ministru kabinetam apjoms, tomēr vēršama uzmanību uz to, ka Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā ir skaidri norādīts, ka, izstrādājot jaunu pilnvarojumu, savlaicīgi izsvērt nākotnes regulējuma saturu un gadījumā, ja uz pilnvarojuma pamata būs jāizdod arī materiāla rakstura tiesību normas, – izvairīties pilnvarojumā lietot vārdu "kārtība" vai papildināt pilnvarojumu ar vārdiem atbilstoši pilnvarojuma mērķim (piemēram, "Ministru kabinets nosaka kārtību un kritērijus [..]", lai neradītu šaubas par pilnvarojuma apjomu.
Grozījumi Profesionālās izglītības likumā, kas paredzēja papildināt Profesionālās izglītības likuma 7. pantu ar 15.6 punktu, ir jauns likums, proti, tas tika pieņemts 2022. gada 15. septembrī, tādēļ attiecīgo pilnvarojumu Ministru kabinetam bija nepieciešams izstrādāt atbilstoši Valsts iestāžu juridisko dienestu vadītāju 2020. gada 22. oktobra sanāksmes protokola Nr. 2 1. § 2.1. apakšpunktā noteiktajam, jo īpaši tādēļ, ka projekta saturs bija zināms.
Ievērojot minēto, izstrādājams attiecīgs grozījums Profesionālās izglītības likuma 7. panta 15.6 punktā, kad Profesionālās izglītības likumā tiks izstrādāti citi grozījumi pēc būtības.
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu akadēmiskais personāls
- Iekšlietu ministrijas sistēmā esošo koledžu studējošo pašpārvaldes personāls
Ietekmes apraksts
Tiks nodrošināta motivējoša darba samaksa un studējošo pašpārvaldes darbība.
Juridiskās personas
Nē
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2023
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2024
2025
2026
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
0
0
0
0
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
160 044
0
267 938
0
267 938
267 938
2.1. valsts pamatbudžets
0
160 044
0
267 938
0
267 938
267 938
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
3. Finansiālā ietekme
0
-160 044
0
-267 938
0
-267 938
-267 938
3.1. valsts pamatbudžets
0
-160 044
0
-267 938
0
-267 938
-267 938
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
160 044
0
267 938
0
267 938
267 938
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
0
0
0
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
Papildu nepieciešamā finansējuma aprēķins Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestāžu akadēmiskā personāla (darbinieku) atlīdzībai veikts 2023. gada 7 mēnešiem, 2024. gadam un turpmākajiem gadiem. Kopā papildu nepieciešamais finansējums 2023. gadam ir 160 044 euro / 2024. gadam un turpmākajiem gadiem - 267 938 euro, tai skaitā:
1. Valsts policijas koledžai (budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija")– EKK1000 131 654 euro / 220 409 euro;
2. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai (budžeta programma 07.00.00 "Ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība") - EKK1000 28 390 euro / 47 529 euro.
Detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā.
Noteikumu projektā paredzēto normu izpilde tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
1. Valsts policijas koledžai (budžeta apakšprogramma 06.01.00 "Valsts policija")– EKK1000 131 654 euro / 220 409 euro;
2. Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai (budžeta programma 07.00.00 "Ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība") - EKK1000 28 390 euro / 47 529 euro.
Detalizētu aprēķinu skatīt anotācijas pielikumā.
Noteikumu projektā paredzēto normu izpilde tiks nodrošināta Iekšlietu ministrijai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
-
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
-
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Amata vietu skaita izmaiņas nav.
Cita informācija
[1] Valsts policijas koledžai un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžai papildu izdevumus noteikumu projekta īstenošanai (akadēmiskā personāla atlīdzībai) 2023. gadā un turpmākajos gados plānots segt, pārdalot finansējumu no 2022.-2024. gada prioritārajam pasākumam 14_02_P “Valsts policijas amatpersonu izglītības sistēmas pilnveide (tai skaitā izmeklētāju apmācību centra izveide)” piešķirtā finansējuma, ievērojot sekojošo:
1. salīdzinot ar Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr.83 atbalstītajā Konceptuālajā ziņojumā „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi” (turpmāk – konceptuālais ziņojums) paredzēto, aktualizēts Izmeklētāju mācību centra personāla saraksts, ievērojot, ka tas ir Valsts policijas koledžas struktūrvienība, un mācību procesu pamatā nodrošina Valsts policijas koledžas pedagoģiskais personāls un vieslektori, vienlaikus amata vietas tiek paredzētas IT jomas speciālistu ieviešanai, kas nodrošinās apmācības digitālajā vidē izdarīto noziegumu izmeklēšanas jomā, kas ir aktuāls jautājums; veicot atlīdzībai plānoto izdevumu pārrēķinu, ievērojot arī personāla nokomplektējumu, 2023. gadā ir iespējams nodrošināt Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas akadēmiskā personāla atlīdzības pieaugumu no 1. jūnija (Valsts robežsardzes koledžas akadēmiskais personāls ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm);
2. 2024. gadam iespējams nodrošināt akadēmiskā personāla atlīdzības pieaugumu, pārdalot izdevumus atlīdzībai 96 575 euro apmērā, ievērojot iepriekš minēto, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 104 863 euro apmērā, ievērojot, ka tiek piesaistīts ES politiku instrumentu finansējums, samazinot kapitālos izdevumus 60 000 euro apmērā, jo pamatā materiāltehniskā bāze nodrošināta 2022. un 2023. gadā;
3. turpmākajos gados iespējams nodrošināt akadēmiskā personāla atlīdzības pieaugumu, pārdalot izdevumus atlīdzībai 103 075 euro apmērā, ievērojot iepriekš minēto, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 111 363 euro apmērā, ievērojot, ka tiek piesaistīts ES politiku instrumentu finansējums, samazinot kapitālos izdevumus 60 000 euro apmērā, jo pamatā materiāltehniskā bāze nodrošināta 2022. un 2023. gadā.
[2] Lai nodrošinātu finansējumu atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu akadēmiskajam personālam 2023. gadā, Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas pārdalei starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām, samazinot izdevumus atlīdzībai budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" par 28 390 euro un palielinot izdevumus atlīdzībai par 28 390 euro budžeta programmā 07.00.00 "Ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība".
[3] Lai nodrošinātu finansējumu atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu akadēmiskajam personālam 2024. gadā un turpmāk katru gadu, Iekšlietu ministrijai 2023. gada izdevumu pārskatīšanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus izdevumu pārdalei starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot iepriekš minēto.
[4] Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par protokollēmuma 5. punktā minētās apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, ir veicamas apropriācijas izmaiņas.
1. salīdzinot ar Ministru kabineta 2022. gada 10. februāra rīkojumu Nr.83 atbalstītajā Konceptuālajā ziņojumā „Par tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu izglītības sistēmas pilnveidi” (turpmāk – konceptuālais ziņojums) paredzēto, aktualizēts Izmeklētāju mācību centra personāla saraksts, ievērojot, ka tas ir Valsts policijas koledžas struktūrvienība, un mācību procesu pamatā nodrošina Valsts policijas koledžas pedagoģiskais personāls un vieslektori, vienlaikus amata vietas tiek paredzētas IT jomas speciālistu ieviešanai, kas nodrošinās apmācības digitālajā vidē izdarīto noziegumu izmeklēšanas jomā, kas ir aktuāls jautājums; veicot atlīdzībai plānoto izdevumu pārrēķinu, ievērojot arī personāla nokomplektējumu, 2023. gadā ir iespējams nodrošināt Valsts policijas koledžas un Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledžas akadēmiskā personāla atlīdzības pieaugumu no 1. jūnija (Valsts robežsardzes koledžas akadēmiskais personāls ir amatpersonas ar speciālajām dienesta pakāpēm);
2. 2024. gadam iespējams nodrošināt akadēmiskā personāla atlīdzības pieaugumu, pārdalot izdevumus atlīdzībai 96 575 euro apmērā, ievērojot iepriekš minēto, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 104 863 euro apmērā, ievērojot, ka tiek piesaistīts ES politiku instrumentu finansējums, samazinot kapitālos izdevumus 60 000 euro apmērā, jo pamatā materiāltehniskā bāze nodrošināta 2022. un 2023. gadā;
3. turpmākajos gados iespējams nodrošināt akadēmiskā personāla atlīdzības pieaugumu, pārdalot izdevumus atlīdzībai 103 075 euro apmērā, ievērojot iepriekš minēto, samazinot izdevumus precēm un pakalpojumiem 111 363 euro apmērā, ievērojot, ka tiek piesaistīts ES politiku instrumentu finansējums, samazinot kapitālos izdevumus 60 000 euro apmērā, jo pamatā materiāltehniskā bāze nodrošināta 2022. un 2023. gadā.
[2] Lai nodrošinātu finansējumu atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu akadēmiskajam personālam 2023. gadā, Iekšlietu ministrija normatīvajos aktos noteiktā kārtībā sagatavos un iesniegs Finanšu ministrijā priekšlikumus apropriācijas pārdalei starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām un apakšprogrammām, samazinot izdevumus atlīdzībai budžeta apakšprogrammā 06.01.00 "Valsts policija" par 28 390 euro un palielinot izdevumus atlīdzībai par 28 390 euro budžeta programmā 07.00.00 "Ugunsdzēsība, glābšana un civilā aizsardzība".
[3] Lai nodrošinātu finansējumu atlīdzības palielināšanai Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu akadēmiskajam personālam 2024. gadā un turpmāk katru gadu, Iekšlietu ministrijai 2023. gada izdevumu pārskatīšanas procesā iesniegt Finanšu ministrijā priekšlikumus izdevumu pārdalei starp Iekšlietu ministrijas budžeta programmām, apakšprogrammām un izdevumu kodiem atbilstoši ekonomiskajām kategorijām, ievērojot iepriekš minēto.
[4] Finanšu ministram normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā jāinformē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija par protokollēmuma 5. punktā minētās apropriācijas pārdali un, ja Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās informācijas saņemšanas nav izteikusi iebildumus, ir veicamas apropriācijas izmaiņas.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža, Valsts policija, Valsts policijas koledža, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestsNevalstiskās organizācijas
NēCits
Nē6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Iekšlietu ministrija
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests
- Ugunsdrošības un civilās aizsardzības koledža
- Valsts policijas koledža
- Valsts policija
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi
Pielikums
Nosaukums
Papildu nepieciešamais finansējums Iekšlietu ministrijas sistēmas izglītības iestāžu akadēmiskā personāla atlīdzībai, euro
Datne