Anotācija (ex-ante)

Atbalstot vietējos komersantus un veicinot to kapacitātes attīstību, stiprinot zināšanu pārneses procesu un ieviešot inovatīvas un jaunas tehnoloģijas – tā rezultātā tiks veidotas uz zināšanām un inovācijām balstītas Latvijas konkurētspējas priekšrocības, kas sniegs ieguldījumu arī komersantu produktivitātes pieaugumā.
Lai novērtētu ieguldīto finansējumu komersantos MK Noteikumu Nr. 644 ietvaros, nepieciešams noteikt, ka Finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par gala labuma guvēju eksporta apjomu, produktivitātes pieaugumu.
Vienlaikus MK Noteikumu Nr. 644 ietvaros tiek uzskaitīts atbalstīto saņēmušo komersantu samaksāto nodokļu apmērs, sertificētie izdevumi, privātās investīcijas, kas papildina valsts atbalstu inovācijām vai pētniecības un izstrādes projektiem.

Ar MK noteikumu projektu tiek veikti šādi precizējumi: 

1. Produktivitātes pieauguma un eksporta apjoma rādītāju uzkrāšana

Ar MK noteikumu projektu tiek noteikts, ka finansējuma saņēmējam jāuzkrāj informācija par gala labuma guvēja eksporta apjomu un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju vai šie rādītāji sasniedz vismaz 10 % atbalstītajos gala labuma guvējos 5 gadus laikā no gala labuma guvēju noslēguma pārskata iesniegšanas. 
Plānots, ka gala labuma guvējs pēc noslēguma atskaites iesniegšanas reizi gadā piecu gadu periodā iesniedz Finansējuma saņēmējam informāciju par ieguldījums eksporta apjomā un produktivitātes pieaugumā. Šis nosacījums tik paredzēts līgumā starp Finansējuma saņēmēju un gala labuma guvēju. 

Līdz ar Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumiem Nr. 23-UZ-584 un 23-UZ-585, Ekonomikas ministrijai ir uzdots izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un kritēriju, kas nosaka, ka atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%. 
Produktivitāte ir nozīmīgākais ekonomiskās izaugsmes faktors, kas ir iedzīvotāju labklājības paaugstināšanas svarīgs priekšnosacījums. Tātad tikai palielinot produktivitāti var paaugstināt iedzīvotāju labklājības līmeni un ilgstoši  saglabāt augstus dzīves standartus. Visciešāk  produktivitāte ir saistīta ar  ekonomikas tehnoloģiskām iespējām, bet ir arī citi faktori, kas to nosaka, piemēram, darbinieku zināšanas un prasmes, vietējie resursi, resursu cenas, menedžments, pārdotās produkcijas zīmols u.c. faktori. Ja produktivitāte ir augsta, tad arī uzņēmumu darbiniekiem būs augsti ienākumi.  Ja šī likumsakarība netiek ievērota un uz iekšējo pieprasījumu orientētās nozarēs (pārsvarā pakalpojumu nozares) algas aug straujāk,  tad veidojas inflācija un tiek zaudēta konkurētspēja un eksports sarūk. Līdz ar to būtiski ir vērtēt, kā sniegtais valsts atbalsts ietekmē atbalstīto uzņēmumu darba algas, vai ir vērojams to pieaugums. Attiecīgi līdz ar šiem noteikumiem tiek noteikts, ka produktivitātes rādītājs ir tiešā mērā vērtējams ar darba algas pieaugumu.
Produktivitātes rādītājs MK noteikumu projekta ietvaros tiek uzskatīts kā gala labuma guvēju nodarbinātu darba algu pieaugums gadā pirms lēmuma par atbalsta piešķiršanu un 5 gadu laikā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas - vai, saņemot atbalstu, gala labuma guvēja nodarbinātajiem (gan projekta ietvaros piesaistītā personāla, gan kopējais darbinieku skaitam) tiek palielināts atalgojums.
 
Tāpat mazā un atvērtā ekonomikā produktivitāte ir atkarīga no eksportējamās produkcijas pievienotās vērtības. Tieši eksporta preces nosaka mūsu konkurētspēju starptautiskos tirgos t.i., vai mūsu ekonomika spēj pelnīt, balstoties uz augstām tehnoloģijām. Eksporta apjoma pieaugumu nosaka ar šādu formulu: komersanta eksporta apjoms pie projekta pieteikuma iesniegšanas pret komersanta eksporta apjomu piecu gadu griezumā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas.

Attiecīgi Finansējuma saņēmējs, izmantojot šādu formulas, nosaka katra gala labuma guvēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.

Tāpat tiek noteikts, ka gala labuma guvējs līdz ar projekta pieteikuma iesniegšanu apliecina, ka saņemtais atbalsts tiks vērsts uz eksporta apjoma un produktivitātes kāpināšanu gala labuma guvēja līmenī piecu gadu laikā pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas. Līdz ar to Finansējuma saņēmējs pēc gala labuma guvēja noslēguma pārskata iesniegšanas un piecus gadus pēc tā pārbauda gala labuma guvēja eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.
Finansējuma saņēmējam jāparedz līgumā ar gala labuma guvēju atruna, ka gala labuma guvējs piecu gadu laikā sniedz informāciju Finansējuma saņēmējam par eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu.

Vienlaikus tiek noteikts, ka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (turpmāk – LIAA), kas ir Finansējuma saņēmēja, pēc atbildīgās iestādes pieprasījuma 10 darbdienu laikā atbildīgajai iestādei ir jāiesniedz informācija par atbalstu saņēmušo komersantu eksporta apjoma un produktivitātes pieaugumu, vienlaikus sniedzot informāciju par to, vai ir šie uzkrātie rādītāji sasniedz vismaz 10% atbalstītajos komersantos.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka minētie rādītāji ir būtiski, lai novērtētu atbalsta programmas rādītāju ietekmi uz Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnēs 2021.-2027. gadam noteiktajiem mērķiem un Viedās specializācijas stratēģijas īstenošanu. Šo rādītāju noteikšana un uzraudzība ir nepieciešama analītikas vajadzībām. 

Attiecīgi ar MK noteikumu projekta apstiprināšanu tiek izpildīti 2 Ministru kabineta 2023. gada 7. novembra sēdes protokola Nr. 56 uzdevumi:
1. 23-UZ-584 - Ekonomikas ministrijai izstrādāt kritēriju par darbaspēka produktivitātes pieaugumu atbalstu saņēmušajos uzņēmumos un divu nedēļu laikā noteiktā kārtībā iesniegt izskatīšanai Ministru kabineta sēdē attiecīgus noteikumu grozījumus;
2. 23-UZ-585 - Lai plānotās investīcijas primāri veicinātu programmā iesaistīto uzņēmumu produktivitātes kāpumu un eksporta apjomu palielināšanu, Ekonomikas ministrijai sagatavot kritērijus, kas nodrošina, ka ar Eiropas Savienības Kohēzijas politikas programmas 1.2.1. specifiskā atbalsta mērķa pasākumiem atbalstītajos uzņēmumos tiek panākta eksporta apjomu palielināšana par 10% un produktivitātes kāpums par 10%, un ekonomikas ministram attiecīgus priekšlikumus līdz 2024. gada 1. martam iesniegt izskatīšanai Ministru kabinetā. 

2. Jaunās de minimis regulas nosacījumu pārņemšana
Komisijas 2013. gada 18. decembra Regula (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352/1) (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 1407/2013) ar 2023. gada 31. decembri izbeidz savu darbību un ar 2024. gada 1. janvāri stājas spēkā Komisijas 2023. gada 13. decembra Regula (ES) Nr. 2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (turpmāk – Komisijas Regula Nr. 2023/2831). Lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanu atbilstoši spēkā esošiem de minimis nosacījumiem, ar MK noteikumu projektu tiek veikti precizējumi. Pēc būtības atbalsta programmas ietvaros de minimis atbalsta piešķiršanas nosacījumi nemainās, galvenās izmaiņas skar de minimis atbalsta kopsummu, kas saskaņā ar Komisijas Regulas Nr. 2023/2831 3.panta otro daļu var sasniegt 300 000 EUR apmēru.
Ar de minimis atbalsta trīs gadu periodu saprotams laika periods no konkrēta datuma, kad piešķirts pēdējais atbalsts līdz konkrētam datumam, kas ir jaunā piešķiramā atbalsta datums, piemēram, ja jaunā atbalsta piešķiršanas datums ir 2024.gada 18.jūnijs, trīs gadu periods būs skaitāms līdz 2021.gada 18.jūnijam.

3. Tehniskie grozījumi
* normas interpretācijas riska novēršanai MK noteikumu Nr. 644 35. punktā mainīti vārdi "kā arī" uz vārdiem "tai skaitā";
* svītrots MK noteikumu Nr. 644 88. punkts, pārceļot to uz 77³, nodrošinot to, ka, saņemot GBER atbalstu, tiek ievēroti DNSH principi. Attiecīgi precizēta atsauca 104.punktā.

Pēc grozījumu spēkā stāšanās, Finansējuma saņēmējam būs jāgroza projekta atlasē apstiprinātā projekta stratēģija, tāpat nepieciešami grozījumi gan projekta iesniegumā, gan vienošanās par projekta īstenošanu, ja tāda tiks noslēgta pirms grozījumu spēkā stāšanās. Ekonomikas ministrija ir informējusi Finansējuma saņēmēju par MK noteikumu projektu.
MK noteikumu projekts neietekmē gala labuma guvējus, jo Finansējuma saņēmējs vēl nav uzsācis to atlasi, attiecīgi atbalsta sniegšana vēl nav sākusies.