Anotācija (ex-ante)

Atbalsta centri sniedz atbalsta pakalpojumus audžuģimenēm, adoptētājiem un aizbildņiem ar mērķi veicināt kvalitatīvu un bērnu labākajām interesēm atbilstošu ārpusģimenes aprūpi. Tomēr šobrīd pastāvošais atbalsta pakalpojumu klāsts, kas balstīts 2018. gadā vērtētajās prioritātēs, veido nevienlīdzīgu pakalpojumu pieejamību starp uzņemošo ģimeņu formām. Proti, audžuģimenēm un tajās ievietotajiem bērniem paredzēts finansējums individuālajās vajadzībās balstītu speciālistu piesaistei, bet šāds atbalsts nav pieejams aizbildņu un adoptētāju ģimenēm. Lai arī aizbildņiem un adoptētājiem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas individuālajās vajadzībās balstīta pakalpojuma pieejamībai, nepieciešams finansējums aizbildņiem un adoptētājiem vidēji 10 konsultācijām vienai ģimenei gadā citu atbalsta speciālistu konsultāciju izmantošanai. Šobrīd audžuģimenēm tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas, citu atbalsta speciālistu konsultācijas, atbalsta grupu nodarbības, kā arī sociālā darbinieka konsultācijas. Aizbildņiem un adoptētājiem  tiek nodrošinātas psihologa konsultācijas, sociālā darbinieka konsultācijas un atbalsta grupu nodarbības, bet nav pieejami citi atbalsta speciālisti individuālajās vajadzībās balstītiem pakalpojumiem. Ņemot vērā minēto, nepieciešami grozījumi 12.13. apakšpunktā, paredzot, ka atbalsta centri aizbildņiem un adoptētājiem nodrošina arī citu atbalsta speciālistu konsultācijas.
Vienlaikus ir konstatēta nepieciešamība veikt tehniska rakstura grozījumus. Nepieciešams redakcionāli precizēt 12.13. apakšpunktā ietverto normu par psihologa atzinuma sniegšanu, lai nodrošinātu tās viennozīmīgu piemērošanu, jo esošajā redakcijā tā nav skaidri interpretējama atbilstoši sākotnēji izvirzītajam mērķim – sniegt atbalstu viesģimenēm gan pirms statusa iegūšanas, gan arī pēc tam. Ar šo precizējumu akcentētas divas situācijas, kurās bāriņtiesai nepieciešams psihologa atzinums, proti, pirms viesģimenes statusa piešķiršanas un pēc statusa piešķiršanas gan aizbildņiem, gan adoptētājiem, gan viesģimenēm pēc bāriņtiesas pieprasījuma, ja rodas problēmsituācijas, kuru risināšanai nepieciešams profesionāls izvērtējums.
Saskaņā ar BTAL 45.³ pantu, psihologa atzinums ir obligāts, lai izvērtētu personas vai laulāto piemērotību viesģimenes statusa iegūšanai. 2018. gadā, izstrādājot Atbalsta centra noteikumus, 12.13. apakšpunktā tika noteikts, ka atbalsta centri nodrošina psihologa konsultācijas un atbalsta grupas adoptētājiem, aizbildņiem, viesģimenēm, kā arī pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz psihologa atzinumu. Tomēr prakse ir parādījusi, ka normas formulējums nenodrošina pietiekamu skaidrību par atzinuma sniegšanas pienākumu gadījumos, kad bāriņtiesa pieņem lēmumu par personas piemērotību viesģimenes statusam.

Lai nodrošinātu vienlīdzīgāku pieeju atbalsta centru sniegtajiem pakalpojumiem, Noteikumu projekts paredz izteikt Atbalsta centra noteikumu 12.13. apakšpunktu jaunā redakcijā – nodrošina psihologa un citu atbalsta speciālistu konsultācijas adoptētājiem un aizbildņiem, psihologa konsultācijas viesģimenēm, atbalsta grupas adoptētājiem, aizbildņiem un viesģimenēm, kā arī pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz psihologa atzinumu lēmuma pieņemšanai par viesģimenes vai adoptētāja statusu, vai par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai.
Atbalsta centrs ministrijas pārziņā esošajā Valsts sociālās politikas monitoringa informācijas sistēmā (SPOLIS) iesniedz ikmēneša pārskatu par atbalsta pakalpojumu faktisko izpildi un faktiski veiktajiem izdevumiem deleģētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildes ietvaros sniegtajiem pakalpojumiem, tai skaitā Noteikumu projektā paredzētajām citu atbalsta speciālistu konsultācijām aizbildņiem un adoptētājiem un viņu ģimenēs ievietotajiem bērniem. Bērnu aizsardzības centrs izdevumus no valsts budžeta finansē, pamatojoties uz atbalsta centra iesniegtajiem ikmēneša pārskatiem, bet noteiktā periodā vidēji ne vairāk kā 35 euro apmērā par vienu konsultāciju. Atbalsta centra pienākums ir nodrošināt, ka valsts budžeta līdzekļi tiek izmantoti saprātīgi un samērīgi, ievērojot vienmērīgu plānošanu gada griezumā. Atbalsta centram jāseko līdzi pakalpojumu apjomam un izmaksām, lai nepieļautu situācijas, kurās atbalsts kādai ģimenei netiek nodrošināts tikai tādēļ, ka finansējums gada otrajā pusē ir izlietots. Plānošanai jābalstās uz prognozēm par pakalpojumu pieprasījumu un jānodrošina elastība, lai nepieciešamības gadījumā varētu veikt korekcijas, saglabājot vienlīdzīgu pieejamību visām ģimenēm, kurām pienākas atbalsts un tāds ir nepieciešams.
Ja problēmas, kas rodas audžuģimenē, aizbildnībā vai adopcijā ievietotā bērna jaunajā ģimenē, skar arī ģimenē esošos bioloģiskos bērnus, ir būtiski nodrošināt atbalstu visiem iesaistītajiem bērniem, ne tikai uzņemošās ģimenes bioloģiskajiem bērniem. Ģimenes sistēma ir savstarpēji saistīta, proti, jebkuras izmaiņas, piemēram, jauna bērna ienākšana, ietekmē visus tās locekļus. Bioloģiskie bērni var piedzīvot emocionālu spriedzi, greizsirdību vai nedrošību, kas, ja netiek risināta, var radīt ilgstošas attiecību problēmas un negatīvi ietekmēt adaptācijas procesu. Tāpēc psihologa vai citu atbalsta speciālistu konsultācijas jāparedz ne tikai uzņemošajiem bērniem, bet arī bioloģiskajiem bērniem, lai veicinātu savstarpēju sapratni, mazinātu konfliktus un stiprinātu ģimenes emocionālo stabilitāti. Vienlaikus jāuzsver, ka šis atbalsts tiek sniegts tikai tad, ja problēmas ir tieši saistītas ar uzņemošā bērna integrāciju ģimenē. Ja bioloģiskajiem bērniem nepieciešama palīdzība jautājumos, kas nav saistīti ar ģimenes statusu vai bērna uzņemšanu, šādu palīdzību nevar nodrošināt par valsts budžeta līdzekļiem caur atbalsta centru – šādās situācijās jāizmanto vispārējie pakalpojumi, kas pieejami visām ģimenēm.
Lai novērstu interpretācijas iespējas un nodrošinātu tiesisko skaidrību normas piemērošanā, Atbalsta centra noteikumu 12.13. apakšpunkts tiek precizēts, nosakot, ka atbalsta centrs pēc bāriņtiesas pieprasījuma sniedz psihologa atzinumu lēmuma pieņemšanai par viesģimenes vai adoptētāja statusu, vai par personas atbilstību aizbildņa pienākumu pildīšanai. Atbalsta centriem var tikt lūgts nodrošināt psihologa atzinuma sniegšanu ne tikai viesģimenes statusa piešķiršanai, bet arī citās situācijās. Bāriņtiesu likuma 16. panta pirmās daļas 7. punkts paredz bāriņtiesas tiesības lūgt psihologu veikt personas vai ģimenes psiholoģisko izpēti un saņemt atzinumu par izpētes rezultātiem. Savukārt BTAL 45.³ panta trešā daļa nosaka bāriņtiesas pienākumu ne retāk kā reizi gadā pārvērtēt viesģimenes piemērotību statusam, vērtējot motivāciju, savstarpējās attiecības un spēju aprūpēt bērnu. Ja šajā procesā rodas trauksmes signāli, sūdzības vai problēmsituācijas, bāriņtiesa var lūgt atkārtotu psiholoģisko izpēti. Līdzīga prakse pastāv arī attiecībā uz adoptētājiem, kur bāriņtiesa var pieprasīt psihologa atzinumu pirms adopcijas procesa turpināšanas, kā arī aizbildņiem, ja konstatēti iespējami pārkāpumi aizbildņa rīcībā, kas neatbilst bērna interesēm. Tādējādi nepieciešamība atbalsta centriem nodrošināt šos atzinumus ir pamatota ar Bāriņtiesu likumā noteiktajām tiesībām un bērna interešu aizsardzības principu, lai nodrošinātu profesionālu izvērtējumu situācijās, kad tas ir nepieciešams bērna labklājībai. Šie redakcionālie precizējumi nerada finanšu ietekmi, jo tie precizē jau esošo normu piemērošanu, neparedzot jaunu pakalpojumu ieviešanu vai papildu resursu nepieciešamību. Līdz ar to grozījumi ir vērsti uz tiesiskās skaidrības nodrošināšanu, nevis uz sistēmas izmaksu palielināšanu.