Anotācija (ex-ante)

Atvieglotās kārtības likuma anotācijā norādīts: "Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumos Nr. 18 "Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību" 76. punktu noteikts, ja saskaņā ar paredzētās darbības jomu reglamentējošo likumu paredzēto darbību akceptē Ministru kabinets, tad dokumenti ir iesniedzami Ekonomikas ministrijā". Ņemot vērā, ka šobrīd enerģētikas jomas atbildīgā ministrija ir KEM, pamatojoties uz Paredzētās darbības Ierosinātāja 2025. gada 3. novembra iesnieguma Nr. 3.2/2025/24 pamata, KEM ir sagatavojusi Rīkojuma projektu un tā anotāciju, kas tiek virzīts Ministru kabinetam paredzētās darbības akceptēšanai.

Paredzētās darbības un tās plānotās teritorijas apraksts

Paredzētās darbības plānotā īstenošanas vieta saskaņā ar Atzinumu: Saldus novada Zirņu un Pampāļu pagasti un Kuldīgas novada Skrundas pagasts. Paredzētās darbības izpētes teritorijā ietilpstošo zemes vienību kadastra numuri un kadastra apzīmējumi ir atbilstoši Atzinuma 1. pielikumā.

Atbilstoši Kompetentās institūcijas nosacījumiem paredzētā darbība ietver ne vairāk kā 21 vēja elektrostacijas (turpmāk – VES) un saistītās infrastruktūras būvniecību. Paredzētās darbības izvērtējums sākotnēji ietvēra ne vairāk kā 32 VES un saistītās infrastruktūras būvniecību, veicot novērtējumu divām VES novietojuma alternatīvām. 1. novietojuma alternatīva (turpmāk - 1. alternatīva) paredzēja 32 VES būvniecību, bet 2. novietojuma alternatīva (turpmāk - 2. alternatīva) - ne vairāk kā 22 VES būvniecību. Pēc IVN ziņojuma sabiedriskās apspriešanas, izvērtējot tās laikā saņemtos priekšlikumus, kā arī ņemot vērā IVN ziņojuma apkopoto informāciju par īstenojamiem ietekmes uz vidi mazinošiem pasākumiem, Paredzētās darbības ierosinātāja ir izskatījusi iespēju pārkārtot VES izvietojumu vēja parka teritorijā, izstrādājot 2.A novietojuma alternatīvu (turpmāk- 2.A alternatīva). Šī alternatīva tika izstrādāta, lai novērstu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, proti, sugām, biotopiem, kā arī atvirzītu atsevišķas VES no ūdensteču aizsargjoslām. 

Maksimālais VES kopējais augstums, neatkarīgi no vērtētā VES modeļa un realizējamās novietojuma alternatīvas, nav lielāks par 261 metriem, vērtētais VES masta augstums nepārsniedz 175 metrus.

Saskaņā ar Atzinumā norādīto, Paredzētās darbības vietā plānots uzstādīt jaunākās paaudzes VES, kuru nominālā ražošanas jauda atkarībā no modeļa ir 6,0–7,2 MW. Teorētiski sasniedzamais maksimālais vienas VES saražotais elektroenerģijas daudzums ir līdz 31,5 GWh gadā.

Ņemot vērā VES straujo attīstību, kā arī laika noilgumu starp plānošanas procesu un vēja parka būvniecību, IVN procesa ietvaros nav izvēlēts viens konkrēts stacijas modelis un netiek izslēgta iespēja, ka varētu tikt uzstādītas arī lielākas jaudas VES kā Ziņojumā novērtētās, balstoties uz IVN procesa laikā definētajiem darbības nosacījumiem un izmaksu izvērtējumu, kas saistīts ar vēja parka būvniecību un ekspluatāciju, tajā skaitā potenciālo saražotās elektroenerģijas apjomu ilgtermiņā.

Saskaņā ar IVN ziņojumu Paredzētās darbības izpētes teritorijai tuvākās apdzīvotās vietas ir ciems Pumpuri, kas atrodas aptuveni 1,2 kilometru attālumā, ciems Jaunmuiža, kas atrodas aptuveni 2,1 kilometru attālumā un ciems Ciecere, kas atrodas aptuveni 2,5 kilometru attālumā, bet nedaudz tālāk Skrundas pilsēta.

IVN ziņojumā noteikti attālumi no 59 tuvākajām dzīvojamajām ēkām līdz Paredzētās darbības īstenošanas vietai. Attālumā mazākā par 900 m līdz tuvākajai VES, atrodas dzīvojamās mājas "Darvdedži" (867,2 metri), "Birztalas" (841,2 metri) un "Jaundzelzgaļi" (814,7 metri). 

Piekļuvi plānotajam VES būvniecības un ekspluatācijas laikā paredzēts nodrošināt, izmantojot valsts reģionālo autoceļu P107 Skrunda – Ezere (turpmāk – Autoceļš P107), pašvaldības autoceļus, akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” autoceļus, kā arī jaunizbūvētus pievedceļus. Autoceļš P107 plānotā vēja parka būvniecības procesa laikā tiks izmantoti kā galvenais materiālu un iekārtu piegādes ceļš.

Saldus novada teritorijas plānojumā Paredzētās darbības izpētes teritorijai plānotā (atļautā) izmantošana ir noteikta kā Mežu teritorija un Lauku zemes. Prasības vēja elektrostaciju būvniecībai ir iekļautas Saldus novada teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 184. - 186. punktā, tai skaitā vēja elektrostaciju ar jaudu virs 10 kW izvietošana veicama saskaņā ar detālplānojumu, tai skaitā ieceres publisko apspriešanu, kā arī šādu elektrostaciju izveidošana ir jāsaskaņo ar institūcijām, kas norādītas Saldus novada teritorijas plānojuma teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 186.1. – 186.5. apakšpunktā.

Skrundas novada teritorijas plānojumā (turpmāk – Kuldīgas teritorijas plānojums; saskaņā ar Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu Skrundas novada teritorija no 01.07.2021. iekļauta Kuldīgas novada administratīvajā teritorijā) Paredzētās darbības izpētes teritorijai plānotā (atļautā) izmantošana ir noteikta kā Mežu teritorija un Lauksaimniecības teritorija. Kuldīgas teritorijas plānojuma Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 135. punkts nosaka, ka vēja elektrostaciju ar maksimālo jaudu 20 kilovati un vairāk būvniecība, kā arī esošo izmantošana, ir atļauta Lauksaimniecības teritorijās, Mežu teritorijās, Rūpniecības apbūves teritorijās un Tehniskās apbūves teritorijās, kuras noteiktas grafiskās daļas kartē “Teritorijas, kurās atļauta vēja elektrostaciju (ar jaudu virs 20kW) būvniecība”.

Atbilstoši spēkā esošajām Saldus novada teritorijas plānojumā un Kuldīgas teritorijas plānojumā iekļautajām prasībām, lai uzsāktu vēja elektrostaciju būvniecību, Paredzētās darbības teritorijai ir jāizstrādā lokālplānojums. IVN ziņojumā norādīts, ka Saldus novada dome ar 2024. gada 28. jūnija sēdes lēmumu (protokols Nr.8, 7.§) ir uzsākusi lokālplānojuma izstrādi Saldus novada teritorijas plānojuma grozījumiem vēja elektrostaciju parkam “Kurzeme”, savukārt Kuldīgas novada dome 2024. gada 25. jūlijā ir pieņēmusi lēmumus “Par lokālplānojuma “Lokālplānojums vēja parkam “Kurzeme” Kuldīgas novadā nekustamā īpašumā Klūgu mežs, kas groza Skrundas novada teritorijas plānojumu 2013.-2025. gadam” (protokols Nr.10., p.43.) un “Par lokālplānojuma “Lokālplānojums vēja parkam “Kurzeme” Kuldīgas novadā nekustamajos īpašumos Alpi un Auzkalni, kas groza Skrundas novada teritorijas plānojumu 2013.-2025. gadam” (protokols Nr.10., p.44.) izstrādes uzsākšanu un darba uzdevuma apstiprināšanu.

Saskaņā ar IVN ziņojuma 3.4. apakšnodaļā ietverto informāciju Paredzētās darbības izpētes teritorijā neatrodas valsts vai vietējas nozīmes īpaši aizsargājamas dabas teritorijas (turpmāk – ĪADT) un mikroliegumi. Tuvākā īpaši aizsargājamā dabas teritorija - Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamās dabas teritorija (Natura 2000) ir dabas liegums “Ventas un Šķerveļa ieleja”, kas atrodas aptuveni 1,6 kilometru attālumā no Paredzētās darbības izpētes teritorijas. Tajā atrodas seši valsts nozīmes aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, pārējās ĪADT atrodas vairāk kā 4,5 kilometru attālumā no Paredzētās darbības izpētes teritorijas. Paredzētās darbības tuvumā atrodas vairāki mikroliegumi putnu aizsardzībai, tuvākais no tiem atrodas aptuveni 0,7 kilometru attālumā no VES - VS17 (šeit un turpmāk – šādi norādīta konkrētas turbīnas numerācija saskaņā ar Atzinumā ietverto).

Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz īpaši aizsargājamiem mežu un virsāju un purvu biotopiem novērtējumu veikuši sertificēti sugu un biotopu eksperti. Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz sikspārņu faunu novērtējumu veicis sertificēts eksperts sikspārņu un to dzīvotņu jomā, sniedzot atzinumu. Paredzētās darbības iespējamās ietekmes uz savvaļas putnu populācijām izvērtējumu veikuši sertificēti eksperti - ornitologi.

Spēkā esošajā Kuldīgas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2022.–2046. gadam un Saldus novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2022.–2038. gadam ir noteiktas konkrētas ainaviski vai kultūrvēsturiski nozīmīgas teritorijas. Paredzētā darbība neskar šīs teritorijas (IVN ziņojuma 3.8.4. un 3.8.5. attēls). IVN ziņojumā norādīts, ka 7–15 km attālumā no Paredzētās darbības vietas noteikts ainavisks ceļa posms Saldus (V1180)–Pampāļi (P107)–Kareļi (V1166)–Baltaiskrogs (V1164)–Nīgrande (P106)–Kuldīgas novada robeža (P106), kas, lai arī neatrodas tiešā tuvumā, uzskatāms par jutīgu un vizuāli vērtējamu skata izejas vietu Paredzētās darbības vizuālās ietekmes vērtēšanā. 

Atbilstoši Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes informācijas sistēmā “Mantojums” pieejamajai informācijai, Paredzētās darbības teritorijā nav valsts aizsargātu kultūras pieminekļu. Izpētes teritorijai tuvākais valsts aizsargātais kultūras piemineklis ir valsts nozīmes kultūras piemineklis Oskara Kalpaka memoriāls “Airītes”, kas atrodas aptuveni 2,6 kilometru attālumā no tuvākās abu alternatīvu VES VS2.

IVN ziņojumā secināts, ka vēja parka izpētes teritorijā neatrodas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas. Tuvākās potenciāli piesārņotās teritorijas ir bijusī degvielas uzpildes stacija, kas atrodas aptuveni 2 kilometru attālumā Paredzētās darbības izpētes teritorijas, un katlumāja, kas atrodas aptuveni viena kilometra attālumā no Paredzētās darbības izpētes teritorijas. Citas piesārņotas vai potenciāli piesārņotas vietas atrodas vismaz piecu kilometru attālumā no Paredzētās darbības izpētes teritorijas (potenciāli piesārņoto vietu izvietojums attēlots IVN ziņojuma 1.1.2. attēlā). Paredzētās darbības tuvumā neatrodas neviens objekts, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 46 “Paaugstinātas bīstamības objektu saraksts” būtu klasificēts kā paaugstinātas bīstamības objekts un varētu apdraudēt VES drošību.

Atbilstoši valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs” izstrādātajai dokumentācijai par plūdu riskiem – “Plūdu riska informācijas sistēma” un “Ventas upju baseinu apgabala apsaimniekošanas un plūdu riska pārvaldības plāns 2022. – 2027. gadam” – Paredzētās darbības izpētes teritorijas neatrodas nacionālās nozīmes plūdu riska teritorijā.

IVN procesa hronoloģisks apraksts

- 2024. gada 24. februārī Paredzētās darbības ierosinātājs iesniedza iesniegumu Kompetentajā institūcijā pirms IVN uzsākšanas;
- 2024. gada 13. martā Kompetentā institūcija pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/12/2024 "par ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras piemērošanu";
- 2024. gada 2. aprīlī Kompetentā institūcija izsniedza IVN programmu Nr. 5-03/13/2024 "ietekmes uz vidi novērtējumam vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Saldus un Kuldīgas novados";
- no 2024. gada 31. maija līdz 2024. gada 20. jūnijam norisinājās Paredzētās darbības IVN sākotnējā sabiedriskā apspriešana;
- 2024. gada 6. decembrī Kompetentā institūcija pieņēma lēmumu Nr. 5-02-1/72/2024 “par grozījumiem 2024. gada 2. aprīļa Programmā Nr. 5-03/13/2024 ietekmes uz vidi novērtējumam vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Saldus un Kuldīgas novados”;
- no 2025. gada 31. janvāra līdz 2025. gada 3. martam norisinājās Paredzētās darbības IVN ziņojuma sabiedriskā apspriešana;
- 2025. gada 10. martā Kompetentā institūcija pieņēma lēmumu Nr. 10.5/8/2025 “par grozījumiem 2024. gada 2. aprīļa Programmā Nr. 5-03/13/2024 ietekmes uz vidi novērtējumam vēja elektrostaciju parka “Kurzeme” un tā saistītās infrastruktūras būvniecībai Saldus un Kuldīgas novados”;
- 2025. gada 7. maijā Ierosinātājs iesniedza Kompetentajā institūcijā Paredzētās darbības IVN ziņojumu;
- 2025. gada 30. septembrī Kompetentā institūcija sniedza Atzinumu. 

Paredzētās darbības IVN programma

Kopsavilkums par IVN programmā ietvertajām sadaļām un prasībām ietekmes uz vidi vērtēšanai:
- IVN objekts un sākotnējās sabiedriskās apspriešanas rezultāts;
Vispārējo prasību detalizācijas pakāpe IVN ziņojuma sagatavošanai (sniedzamās  informācijas detalizācijas pakāpe);
- Institūcijas un organizācijas, ar kurām nepieciešams konsultēties vai kurām iesniedzams IVN ziņojums. Noteiktās institūcijas, ar kurām jākonsultējas: Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk - DAP), Valsts meža dienests, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", akciju sabiedrība "Augstsprieguma tīkls", valsts akciju sabiedrība "Latvijas gaisa satiksme", valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Elektroniskie sakari", valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas valsts ceļi", Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde un nepieciešamības gadījumā citas institūcijas un komersanti;
- Prasības novērtēšanas un pētījumu kopumam, kas jāietver IVN ziņojumā, t.sk.:
- Paredzētās darbības vietas un paredzētās darbības raksturojums;
- Vides stāvokļa novērtējums Paredzētās darbības vietā un tās apkārtnē;
- Paredzētās darbības iespējamā ietekme uz vidi un tās novērtējums, ņemot vērā, ka katrs no ietekmju veidiem apsver gan tiešos, gan netiešos, sekundāros, savstarpējos un summāros, pārrobežu u.c. ietekmes aspektus;
- Izvēlētās alternatīvas pamatojums, ņemot vērā ietekmes uz vidi salīdzinājumu;
- Izmantotās novērtēšanas metodes;
- Prasības negatīvo ietekmju uz vidi novēršanas, nepieļaušanas vai samazināšanas pasākumu novērtēšanai, Paredzētās darbības limitējošo un ierobežojošo faktoru analīzei;
- Prasības monitoringam;
- Prasības sabiedriskajai apspriešanai un informācijas publiskošanai.

IVN ziņojums

IVN ziņojumu ir izstrādājusi sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment". IVN ziņojumā ir sniegta detalizēta informācija par Paredzēto darbību un alternatīvajiem risinājumiem, kā arī sniegta informācija par gaidāmajām ietekmēm. Sniegti priekšlikumi ietekmes novēršanai vai mazināšanai.

IVN ziņojuma ietvaros vērtētās alternatīvas ietvēra gan Paredzētās darbības izvietojuma alternatīvas, gan tehnisko risinājumu alternatīvas. Tieši Paredzētās darbības ietvaros plānoto VES izvietojums ir ietekmējošais faktors tam, kāda Paredzētās darbības rezultātā sagaidāma ietekme uz dabas vērtībām, ainavām un kultūrvēsturisko mantojumu. Šajās jomās IVN ziņojuma sagatavošanā tika iesaistīti neatkarīgi attiecīgās jomas eksperti. Savukārt tādas VES darbības potenciālās ietekmes kas ietekmē cilvēku, piemēram, troksnis un mirgošana ir atkarīgi no VES tehnoloģiskajiem risinājumiem.

Uzsākot IVN procesu sākotnējais VES skaits Paredzētās darbības ietvaros bija lielāks, taču tas tika samazināts, ņemot vērā konstatējumu par tādām ietekmēm, kuras nav iespējams novērst, pietiekami mazināt vai atbilstoši kompensēt ar pieejamiem rīkiem. Papildus VES skaita samazinājumam, IVN procesa laikā Ierosinātājs mainījis, t.sk. arī būtiski, atsevišķu VES atrašanās vietu, lai mazinātu Paredzētās darbības ietekmi uz ornitofaunu un biotopiem. Tā, piemēram, ornitologi ieteikuši atteikties no VES VS3, jo izpētes laikā tika konstatēta vistu vanaga ligzda, kuru atkārtoti apsekojot tika konstatēts, ka tā ir patstāvīgi apdzīvota, līdz ar to Ierosinātājs ir atteicies no 1. alternatīvas realizācijas un no VES VS3 būvniecības. Ņemot vērā DAP un ekspertu vērtējumu, kā arī Ierosinātāja norādīto, Kompetentā institūcija piekrīt izteiktajam viedoklim, ka akcepta lēmuma saņemšanai virzāma Ziņojumā vērtētā 2.A alternatīva, no kuras tiek izslēgta vēja stacija VS3, proti, Atzinuma nosacījumi attiecināmi uz VES izbūvi atbilstoši 2.A alternatīvas novietojumam un izbūvējamas ne vairāk kā 21 VES - VES stacijas: VS2, no VS4 līdz VS10 un no VS12 līdz VS24.

Atzinums par IVN ziņojumu

2025. gada 30. septembrī Kompetentā institūcija sniedza Atzinumu, kas pieejams Kompetentās institūcijas tīmekļvietnē: https://www.eva.gov.lv/lv/media/8765/download?attachment. Saskaņā ar spēkā esošo regulējumu (IVN likuma 20. panta vienpadsmitā daļa), atzinums ir spēkā trīs gadus. Ja šajā laikā netiek pieņemts Paredzētās darbības akcepts, veicams jauns ietekmes novērtējums.

Sagatavojot Atzinumu, Kompetentā institūcija vērtējusi IVN ziņojumu un ar to saistīto dokumentāciju, sabiedriskās apspriešanas ietvaros sniegtos viedokļus, t.sk. visu institūciju sniegtos viedokļus un Saldus un Kuldīgas novada pašvaldību viedokļus. Sabiedriskās apspriešanas ietvaros saņemti un vērtēti šādu institūciju viedokļi: valsts aģentūra "Civilās aviācijas aģentūra", Valsts meža dienests, Veselības inspekcija, valsts sabiedrība ar ierobežotu atbildību "Latvijas Valsts ceļi", Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži", Satiksmes ministrija, Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs", Valsts vides dienests, Kuldīgas novada pašvaldība, Saldus novada pašvaldība un Dabas aizsardzības pārvalde.

Atzinumā Kompetentā institūcija papildus normatīvajos aktos jau noteiktām prasībām un IVN ziņojumā jau paredzētajiem pasākumiem iekļāvusi obligātos nosacījumus, kuri jāievēro Paredzētās darbības īstenošanas laikā Paredzētās darbības akcepta gadījumā. Paredzētā darbība pieļaujama tikai nodrošinot IVN ziņojumā novērtēto vai labāku vides sniegumu.

Ņemot vērā, ka izbūvējamo VES skaits, to precīzs novietojums, uzstādāmais modelis un konstrukcija tiks noteikta būvprojekta izstrādes stadijā, izmaiņas risinājumos, kas IVN ziņojuma gaitā nav novērtēti vai pārsniedz IVN ziņojumā novērtētos lielumus, izvērtējamas būvprojektam pievienojot atkārtotu saistīto vides aspektu novērtējumu, kas apliecina Paredzētās darbības atbilstību ārējo normatīvo aktu prasībām un Atzinumā izvirzītajiem nosacījumiem. Pamatojoties uz būvprojektam pievienotajiem dokumentiem, Valsts vides dienests veic šādu izmaiņu būtiskuma novērtējumu un saskaņo izmaiņas būvprojekta risinājumos, ja šīs izmaiņas būtiski neietekmē izvērtējuma rezultātu, vai piemēro ietekmes sākotnējo izvērtējumu saskaņā ar IVN likuma 3.² panta pirmās daļas 3. punktu. Veicot būtiskuma novērtējumu, izmaiņas būvprojekta risinājumos saskaņojamas arī ar DAP. Kompetentā institūcija (Atzinuma 6.11. apakšpunktam) kā būtiskākos ar Paredzētās darbības īstenošanu saistītus ietekmes uz vidi aspektus identificējusi:
- Būvniecības vietas izvēles ierobežojumi;
- Ar būvniecību saistītie ietekmes aspekti;
- Ar Paredzēto darbību saistītās vizuālās pārmaiņas, to ietekme uz ainavu un kultūras mantojumu;
- Drošība un vides risku pārvaldība;
- Troksnis un vibrācijas;
- Mirgošanas efekts;
- Vēja parka ietekme uz sakaru iekārtām, gaisa satiksmi, un elektromagnētiskā lauka
ietekmes novērtējums;
- Ietekme uz dabas vērtībām.

Detalizēta informācija par nosacījumiem, kas jāievēro Paredzētās darbības īstenošanas gadījumā, ietverti Atzinumā.

Akcepta lēmuma apstrīdēšana

Administratīvā procesa likuma 76. panta otrā daļa noteic, ka administratīvo aktu var apstrīdēt padotības kārtībā augstākā iestādē, taču ir noteikti ierobežojumi attiecībā uz Ministru kabinetu. Ja iestādei nav augstākas iestādes (piemēram, Ministru kabinetam), tad procesa dalībniekam, kura tiesības vai tiesiskās intereses attiecīgais administratīvais akts ierobežo, ir divas iespējas: 1) vērsties ar iesniegumu tajā pašā iestādē, kas administratīvo aktu izdevusi, 2) vērsties uzreiz ar pieteikumu tiesā. Iespējas vērsties tajā pašā iestādē, kura izdevusi administratīvo aktu, mērķis ir dot iespēju iestādei labot pieļauto kļūdu, procesa dalībniekiem nebaidoties nokavēt administratīvā akta pārsūdzēšanas termiņu. Izvērtējot pastāvošo praksi, kā piemēram, analizējot Ministru kabineta 2015. gada 25. marta rīkojumu Nr. 140 "Par elektrotīklu pārvades savienojuma "Kurzemes loks" 3. posma  "Tume-Rīga (Imanta)" rekonstrukcijai un jaunbūvei paredzētās darbības akceptu", kā arī Ministru kabineta 2016. gada 24. augusta rīkojumu Nr.467 "Par Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras līnijas Rail Baltica būvniecībai paredzētās darbības akceptu", secināms, ka norāde uz atkārtotu vēršanos Ministru kabinetā nav minēta, jo nav paredzēta procedūra kā Ministru kabinets vēlreiz pieņems lēmumu par skatītu jautājumu, kā arī nav skaidrs, kas būs iesniedzējs. Tādējādi, ievērojot līdzšinējo praksi un pārliecinoties, ka indivīda tiesības administratīvā procesa ietvaros netiek pārkāptas, Ministru kabineta rīkojumā paredzēts, ka to, saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 76. panta otro daļu un 79. panta pirmo daļu, var pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.