22-TA-388: Noteikumu projekts (Jauns)
Anotācijas (ex-ante) nosaukums
Tiesību akta projekta "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1.1.5.i investīcijas "Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana" īstenošanas noteikumi" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija)
1. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība
1.1. Pamatojums
Izstrādes pamatojums
Ministrijas / iestādes iniciatīva
Apraksts
Noteikumu projekts izstrādāts saskaņā ar 2021. gada 27. aprīlī (prot. Nr. 36; 27. §) Ministru kabineta (turpmāk – MK) apstiprināto Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plānu (turpmāk – Atveseļošanas fonds), Likuma par budžetu un finanšu vadību 19.3 panta pirmo un otro daļu un MK 2021.gada 7.septembra noteikumiem Nr. 621 „Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība”.
1.2. Mērķis
Mērķa apraksts
MK noteikumu projekta „Noteikumi par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 3.1. reformu un investīciju virziena „Reģionālā politika” investīciju 3.1.1.5. „Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana”” (turpmāk – noteikumu projekts) ietvaros tiks nodrošinātas investīcijas vispārējās izglītības iestādēs, to mācību vides modernizēšanai. Atbalsts tiks sniegts granta veidā pašvaldībām, kas nodrošinās visaptverošu vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
Spēkā stāšanās termiņš
Vispārējā kārtība
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Pašreizējā situācija
Demogrāfiskās, migrācijas un nodarbinātības tendences Latvijā ir radījušas būtisku ietekmi uz izglītības nozari. Meklējot piemērotākos risinājumus efektīva skolu tīkla un izglītības kvalitatīvas nodrošināšanai, pašvaldības ir veikušas izmaiņas vispārējās izglītības iestāžu tīklā, lemjot par to dibināto izglītības iestāžu reorganizāciju vai likvidāciju. Tomēr, neskatoties uz pašvaldību dibināto vispārējās izglītības iestāžu skaita izmaiņām, pēc oficiālās statistikas datiem no 2010./2011. mācību gada līdz 2021./2022. mācību gadam pašvaldību vispārējās izglītības iestāžu, to skaita īpatsvars ir samazinājies par aptuveni 20%, minētajā laika periodā ir būtiski turpinājies samazināties arī izglītojamo skaits. Turklāt, salīdzinot datus ilgākā laika periodā, izglītojamo skaita samazinājums liecina, ka esošā izglītības iestāžu tīkla kapacitāte paredzēta ievērojami lielākam izglītojamo skaitam. Neveicot izmaiņas esošajā izglītības iestāžu tīklā, nav iespējams saglabāt izglītības kvalitāti, nodrošinot līdzvērtīgas iespējas mācību programmu apguvei neatkarīgi no skolēna dzīvesvietas un efektivizēt skolu infrastruktūras un cilvēkkapitāla resursus.
Arī Eiropas Padomes 2019. gada 5. maija ieteikumos „Par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2019. gada stabilitātes programmu” ir izteikta atziņa, ka izglītības sistēma saskaras ar problēmu apvienot resursus, vienlaikus uzlabojot kvalitāti un efektivitāti. Savukārt Eiropas Padomes 2020. gada 20. maija ieteikumos „Par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu” ir noteikts, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija ir arī uzskatāmi parādījusi, ka ir nepieciešams attīstīt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību un visiem izglītojamajiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tai.
Arī Eiropas Padomes 2019. gada 5. maija ieteikumos „Par Latvijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2019. gada stabilitātes programmu” ir izteikta atziņa, ka izglītības sistēma saskaras ar problēmu apvienot resursus, vienlaikus uzlabojot kvalitāti un efektivitāti. Savukārt Eiropas Padomes 2020. gada 20. maija ieteikumos „Par Latvijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Latvijas 2020. gada stabilitātes programmu” ir noteikts, ka Covid-19 radītā ārkārtas situācija ir arī uzskatāmi parādījusi, ka ir nepieciešams attīstīt kvalitatīvu digitālo izglītību un apmācību un visiem izglītojamajiem nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi tai.
Problēmas un risinājumi
Problēmas apraksts
Deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā MK iecerēto darbību 234. punktā noteikts, ka, sadarbojoties ar pašvaldībām, kā arī īstenojot administratīvi teritoriālo reformu, tiks veidots demogrāfiskajai situācijai un citiem faktoriem atbilstošs racionāls skolu tīkls, ievērojot principu – sākumskola maksimāli tuvu izglītojamo dzīvesvietai, spēcīga pamatskola un vidusskola, kurā tiek nodrošināts kompetenču pieejai atbilstošs un kvalitatīvs mācību programmu piedāvājums.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana 2021.gadā, līdzšinējo 119 pašvaldību vietā no 2021. gada 1. jūlija darbojas 43 pašvaldības. Kā rezultātā daļā pašvaldību ir paplašinājies to pakļautībā esošo vispārējās izglītības iestāžu tīkls, kas ļauj izvēlēties atbilstošāko loģistiku, izglītojamiem nodrošināt iekļaujošu, modernu izglītības vidi.
Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas aktualitāti apstiprina arī MK 2021. gada 21. decembra sēdē pieņemtais konceptuālais ziņojums "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" (protokols Nr.81; 87. §), kas paredz turpmākas izmaiņas valsts finansējuma aprēķina maiņai vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai – ar 2022. gada 1. septembri valsts finansējums pedagogu darba samaksai pašvaldībām tiek noteikts atbilstoši izglītojamo skaitam pašvaldībā, tādejādi netieši pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas motivējot veidot optimālu skolu tīklu, pielāgojot to esošajai situācijai.
Pēc administratīvi teritoriālās reformas pabeigšana 2021.gadā, līdzšinējo 119 pašvaldību vietā no 2021. gada 1. jūlija darbojas 43 pašvaldības. Kā rezultātā daļā pašvaldību ir paplašinājies to pakļautībā esošo vispārējās izglītības iestāžu tīkls, kas ļauj izvēlēties atbilstošāko loģistiku, izglītojamiem nodrošināt iekļaujošu, modernu izglītības vidi.
Izglītības iestāžu tīkla sakārtošanas aktualitāti apstiprina arī MK 2021. gada 21. decembra sēdē pieņemtais konceptuālais ziņojums "Par priekšlikumiem pedagogu darba samaksas finansēšanas modeļa pilnveidei" (protokols Nr.81; 87. §), kas paredz turpmākas izmaiņas valsts finansējuma aprēķina maiņai vispārējās izglītības iestāžu pedagogu darba samaksai – ar 2022. gada 1. septembri valsts finansējums pedagogu darba samaksai pašvaldībām tiek noteikts atbilstoši izglītojamo skaitam pašvaldībā, tādejādi netieši pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātājas motivējot veidot optimālu skolu tīklu, pielāgojot to esošajai situācijai.
Risinājuma apraksts
Vispārējā izglītības iestāžu tīkla sakārtošana ir būtisks priekšnosacījums, lai:
– sekmētu kvalitatīvas, izglītojamā spējas attīstošas izglītības pieejamību katram izglītojamajam;
– nodrošinātu racionālu un efektīvu izglītības resursu izmantošanu, tādējādi veicinot iespēju izglītības iestādēs modernizēt mācību vidi, nodrošināt mācību satura apguvei nepieciešamo aprīkojumu, kā arī izglītības iestādes pedagogiem radīt konkurētspējīgu atalgojumu;
– palielinātu atbalsta personāla un pakalpojumu pieejamību atbilstoši izglītojamo vajadzībām.
Ar 2020. gada 1. septembri vispārējā izglītībā uzsākta pakāpeniska pilnveidotā mācību satura īstenošana. Lai praksē ieviestu pilnveidoto mācību saturu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešamas investīcijas izglītības iestādēm, lai tiktu modernizēta infrastruktūra un mācību vide, kā arī tās tiktu nodrošinātas ar aprīkojumu mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai.
Lai nodrošinātu minētajam standartam atbilstošas vismaz daļu no vispārējās izglītības iestādēm, līdz 2023.gada beigām tiek turpināta Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” (turpmāk – 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķis) īstenošana, kura ietvaros kopumā tiks modernizētas 95 vispārējās izglītības iestādes valstspilsētās un lielā daļā novadu pašvaldību administratīvajos centros (agrākajos reģionālas nozīmes attīstības centros un atsevišķās Pierīgas pašvaldībās), tajās radot modernu, ergonomisku un higiēnas prasībām atbilstošu mācību vidi, kas papildināta ar mūsdienīgu mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojumu un tā darbības nodrošināšanai nepieciešamiem risinājumiem. Minētajam 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķim ir bijusi nozīmīga ietekme arī uz pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ievērojot, ka tā ieviešanas noteikumi paredzēja izglītības iestādes atbilstību stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem, tostarp kritērijam par izglītojamo skaitu. Gadījumos, kad atbilstoši statistikas rādītājiem ir pamatots izglītojamo skaita pieaugums, kā arī esošas infrastruktūras nepietiekamība atsevišķās pašvaldībās paredzēta jaunu izglītības iestāžu ēku (vai piebūvju) būvniecība. Atsevišķos projektos tostarp paredzēja jaunu dabaszinātņu kabinetu izveidi, vispārējās izglītības iestāžu sporta infrastruktūras (sporta zāles, sporta laukumi) sakārtošanu, kā arī dienesta viesnīcu modernizāciju (tostarp būvniecību, kur tas nepieciešams), kas jo īpaši svarīgi ir skolu tīkla sakārtošanas kontekstā. Savukārt visās valsts ģimnāzijās tiek izveidoti vai modernizēti reģionālie metodiskie centri.
Ņemot vērā minēto, tostarp, ka 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa projekti īstenoti pašvaldību administratīvajos centros, Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīcijas „Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” (turpmāk – 3.1.1.5. investīcija) mērķis ir vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstība, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju, stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, tādejādi veicinot kvalitatīvas izglītības ieguvi ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriem.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā īsteno 3.1.1.5. investīciju, tam pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, un citus īstenošanas nosacījumus.
3.1.1.5. investīcijas ietvaros sasniedzamais rādītājs ir – līdz 2026. gada 31. maijam 20 pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības iestāžu, kas atrodas ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem, infrastruktūras pilnveide un aprīkošana.
Ņemot vērā, ka 3.1.1.5. investīcijai paredzētais finansējums (30 690 000 euro) paredzēts 20 izglītības iestādēm, savukārt kopējais pašvaldību skaits ir 43, noteikumu projekts paredz iespējamo projektu iesniedzēju priekšatlases organizēšanu. Atveseļošanas fonda plānā attiecībā uz 3.1.1.5. investīciju ir noteikts, ka investīcijas tiek veiktas reorganizētās izglītības iestādēs ārpus novada pašvaldības administratīvā centra, piedalīties 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē tiks uzaicinātas pašvaldības ar vismaz vienu šādu vispārējās vidējās izglītības iestādi, ievērojot pašvaldību domju pieņemtos lēmumus par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un šādus nosacījumus:
- ir pieņēmusi lēmumus par ārpus pašvaldības administratīvā centra esošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju (izglītības pakāpes maiņu). Lēmumu par vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizāciju pašvaldība var nepieņemt, ja vispārējās vidējās izglītības iestādē izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē ir vismaz 60 izglītojamie saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri vai izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē pret vienu skolotāju ir 11 vai lielāka, vai arī pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu apliecinājumu, ka vispārējās vidējās izglītības iestādes atbilstība noteikumu 11.1.1. un 11.1.2. apakšpunktā minētajiem priekšatlases kritērijiem tiks nodrošināta līdz 2025. gada 1.septembrim, tostarp atbilstību minētajiem nosacījumiem nodrošinot, veicot citu izglītības iestāžu reorganizāciju (gadījumā, ja pēc 2025. gada 1.septembra izglītības iestādes neatbilst minētajiem nosacījumiem, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju lemj par piemērojamo Atveseļošanās fonda finansējuma korekciju).
- pašvaldība atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem prioritāri investīcijai virza par pamatskolu reorganizētu vispārējās izglītības iestādi, kas atrodas līdz 2021. gada 1. jūlijam reorganizētas pašvaldības administratīvajā centrā vai ir lielākais kopējais izglītojamo skaits 1. - 9.klašu grupā;
- investīcijai virzītajai pamatskolai ir stabila izglītojamo skaita dinamika 1. – 6. klašu posmā. Vērtējot atbilstību šim nosacījumam, tiks pieļauts, ka izglītojamo skaits iepriekšējos piecos gados (pirms projekta iesnieguma iesniegšanas) var svārstīties, tai skaitā kādā no gadiem var būt izglītojamo skaita samazinājums minētajā grupā. Kopumā izglītojamo skaita dinamika nedrīkst liecināt par riskiem 3.1.1.5. investīcijas projekta ilgtspējai nepietiekama izglītojamo skaita dēļ.
Minētos nosacījumus pamato Atveseļošanas fonda plānā attiecībā uz 3.1.1.5.investīciju noteiktais, ka pašvaldības paredz visaptverošu vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
Atveseļošanās fonda plāna 989.punktā ir noteikts, ka jāveido atbalsta instrumenti pašvaldībām racionāla izglītības pakalpojuma nodrošināšanai. Savukārt Atveseļošanās fonda plāna 991. punkts paredz, ka 3.1.1.5.investīcijas ietvaros prioritāri tiek stiprinātas izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas vispārējā izglītības iestāžu reorganizācijas. Gadījumos, kad plānota daudzu ārpus pašvaldību centra esošu vidusskolu reorganizācija, var rasties apstākļi, kad pašvaldības administratīvajā centra izglītības iestādēs nav pietiekama telpu kapacitāte papildus izglītojamo uzņemšanai. Izglītības iestādēm mainot izglītības pakāpes, no vidusskolas uz pamatskolu, ir paredzama izglītojamo migrēšana uz tuvākajām un izglītības kvalitātes ziņā konkurētspējīgajām vidusskolām, kā rezultātā ir paredzams 10. – 12. klašu izglītojamo skaita palielinājumu novadu administratīvajos centros un valstspilsētu pašvaldībās. Līdz ar to, noteikumu projekts pieļauj, ka projekta iesniegumā atbilstoši pamatojot ar vispārējās izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā paredzamo izglītojamo skaita pieaugumu, daļu finansējuma (ne vairāk ka 40 procentu) var paredzēt citai, tai skaitā novada pašvaldības administratīvajā centrā vai valstspilsētas pašvaldībā (Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 25. punktā minēto novadu pašvaldību gadījumā) esošai, vispārējās izglītības iestādei, kā arī citai par pamatskolu reorganizētai vispārējās izglītības iestādei ārpus novada pašvaldības administratīvajā centra (ar stabilu izglītojamo skaita dinamiku 1.-6.klašu posmā pēdējos piecos gados). Minētais ierobežotais finansējums var tikt izmantots izglītības iestādes mācību vides uzlabošanai vai mācību telpu paplašināšanai, jaunu mācību telpu iekārtošanai vai arī, ja nepieciešams, jaunas piebūves būvniecībai (šajā gadījumā iztrūkstošo finansējumu pašvaldība segtu, piemēram, no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai Valsts kases izsniegta aizdevuma), ar mērķi tajā uzņemt par pamatskolu reorganizētās izglītības iestādes 10.-12.klašu izglītojamos. Šādos gadījumos projekta īstenošanā tiek ievērotas noteikumos noteiktās atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Par dalību projektā, kur sadarbojas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 25. punktā minētās novadu pašvaldības ar to teritorijai blakus esošajām valstspilsētu pašvaldībām (turpmāk - sadarbības projekts), ir pieņemts valstspilsētas pašvaldības domes lēmums. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, neparedzot pašvaldībām šādu ierobežotu finansējumu var netikt sasniegts 3.1.1.5. investīcijas mērķī noteiktais par visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla kārtošanu.
Projektu iesniedzēju priekšatlases rezultāti – 3.1.1.5. investīciju projektu iesniedzēju saraksts, 3.1.1.5. investīcijas atbalstam izvirzīto izglītības iestāžu saraksts un tām maksimāli attiecināmais Atveseļošanās fonda finansējuma apmērs, tiks virzīti apstiprināšanai MK.
Katrai pašvaldībai izglītības iestāžu modernizēšanai pieejamā finansējuma aprēķinā tiks ņemti objektīvs aprēķina parametrs – izvirzītās izglītības iestādes izglītojamo skaits 1. – 9. klasē saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri. Lai nodrošinātu vienmērīgu reģionālo pārklājumu ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz atbalstāmo izglītības iestāžu skaitu pašvaldībā (ne vairāk kā viena izglītības iestāde) un plānošanas reģionā (ne vairāk kā četras izglītības iestādes), kas sakārtotas atbilstoši vispārējās izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1. – 9. klasē saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri (dilstošā secībā)). Gadījumā, ja kādā no plānošanas reģioniem 3.1.1.5. investīcijai izvirzīto izglītības iestāžu skaits ir mazāks par četrām, tad atbrīvotā plānošanas reģiona kvota tiek piešķirta pārējo plānošanas reģionu pašvaldībām, kas atbilstoši noteikumu 13. punktā minētajai kārtībai ir ārpus attiecīgā plānošanas reģiona kvotas (ja attiecināms). Vairāku šādu pašvaldību gadījumā prioritāri tiek ņemta vērā tā, kuras izvirzītās izglītības iestādes izglītojamo skaits 1. – 9. klašu grupā ir lielāks atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri.
Noteikumu projekta izstrādē Izglītības un zinātnes ministrija ir apzinājusi, ka piedalīties 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē ir apliecinājušas 15 novadu pašvaldības, kur darbojos vismaz viena vispārējās vidējās izglītības iestāde ārpus novada pašvaldības administratīvā centra (vai par tās reorganizāciju ir pieņemts pašvaldības lēmums pēc 2020. gada 1. janvāra). Savukārt piecas šādas novadu pašvaldības turpinās vērtēt iespēju piedalīties 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē. Līdz ar to, noteikumu projektā ir noteikta kārtība kādā ir sasniedzams 3.1.1.5. investīcijas mērķa rādītājs (līdz 2026. gada 31. maijam 20 pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana), ja 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē piedalās mazāk par 20 novadu pašvaldībām – tad tās var nozīmēt citu atbilstoši šiem noteikumiem reorganizētu vispārējās izglītības iestādi (katra pašvaldība ne vairāk kā vienu). Šādas papildus nozīmētas vispārējās izglītības iestādes tiek sakārtotas prioritārā secībā (dilstošā kārtībā) atbilstoši izglītojamo skaitam 1. – 9. klasē saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri, nepārsniedzot kopējo 3.1.1.5. investīcijas mērķa rādītājā izglītības iestāžu skaitu – 20.
3.1.1.5. investīcijas ietvaros finansējums var tikt paredzētas ilgtspējīgu, par pamatskolām reorganizētu, izglītības iestāžu ergonomiskas un higiēnas prasībām atbilstošu mācību vides izveidei, kas ietver: a) izglītības iestādes ēkas piebūves būvniecību, izglītības iestādes ēkas pilna apjoma pārbūvi vai izglītības iestādes mācību telpu atjaunošanu vai pārbūvi. Pašvaldība īstenojot darbību ievēro Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” noteiktās prasības par vides pieejamības nodrošināšanu; b) iekšējo inženiertīklu izbūvi vai pārbūvi (minētās izmaksas plāno kā papildinošas, ja tiek plānotas noteikumu 23.2.1. apakšpunktā minētās izmaksas, tādējādi kompleksi risinot mācību telpu modernizāciju), tostarp ventilācijas un sistēmas izbūve vai pārbūve, to samērojot ar klašu telpu izmēriem (tilpumu) un paredzamo audzēkņu skaitu, tādējādi nodrošinot pietiekama svaiga gaisa pieplūdi mācību telpām, nepārsniedzot CO2 koncentrācija iekštelpās 1000 ppm; c) ergonomiska un pietiekama apgaismojuma klašu telpās izveide; d) ergonomisku, viegli pārvietojamu mēbeļu iegāde daudzveidīgu darba formu izmantošanai. Mēbeļu iegādes procesā ņemt vērā Latvijas standartā „Mēbeles. Krēsli un galdi mācību iestādēm” noteiktās prasības.
Minētie parametri raksturo mūsdienīgu mācību vidi, kas veicina izglītības kvalitāti. Jo īpaši svarīgi, ka mācību vide izglītības iestādē ir arī veselīga un droša, ievērojot, ka izglītojamie izglītības iestādē pavada proporcionāli lielāko dienas daļu. Gan iekštelpu gaisa piesārņojums, gan nelabvēlīgs mikroklimats, gan nepietiekams apgaismojums vai augumam neatbilstošas un neergonomiskas mēbeles var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu attīstību un mācīšanās spējas. Veselības inspekcijas īstenotā pētījuma „Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums” dati liecina, ka izglītības iestāžu vides kvalitāte daļēji atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām normām, tostarp mācību telpās esošais ventilācijas veids vai īstenotais vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo un pedagogu veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti. Pētījumā norāda, ka gaisa piesārņojumu avots var būt ne tikai telpās esošie cilvēki, bet arī mēbeles, celtniecības un apdares materiāli, piemēram, formaldehīds, kas var izdalīties no celtniecības materiāliem un mēbelēm.
Visaptveroši dati par gaisa kvalitāti vispārējās izglītības iestāžu mācību telpās būs pieejami pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iegādāto gaisa kvalitātes mērierīču uzstādīšanas visās vispārējās izglītības iestāžu mācību telpās. Minēto datu apkopojums var tikt izmantots turpmāko investīciju izglītības iestādēs plānošanā. Arī Rīgas Stradiņa universitātē veiktie pētījumi atsevišķās skolās liecina par ļoti sliktu situāciju gan attiecībā uz iekštelpu gaisa kvalitāti, gan apgaismojumu, trokšņa līmeņiem, kā arī virkni citu prasību. Līdz ar to var pieņemt, ka 3.1.1.5. investīcijas projektiem būs tieša ietekme uz izglītojamo veselības un drošības apstākļu uzlabošanu.
Līdzīgi kā 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa projektos ergonomiska mācību vide ir jānodrošina visā izglītības iestāžu ēkā vai noteiktā tās daļā (piemēram, korpusā). Pilnas pabeigtības nodrošināšanā tiek ņemti vērā 3.1.1.5. investīcijas projekta rezultāti, gan arī citi, tostarp iepriekš veikti, ieguldījumi. Nepieciešamības gadījumā tie var tikt kombinēti ar citiem finansēšanas avotiem, tai skaitā pašvaldības budžeta līdzekļiem (šādā gadījumā projekta iesniegumam papildus ir jāpievieno atbilstoši dokumenti, kas pamato plānotos ieguldījumus). Pilna pabeigtība ir jānodrošina līdz 3.1.1.5. investīcijas projekta īstenošanas termiņa beigām.
Ņemot vērā ierobežoto kopējo 3.1.1.5. investīcijas finansējuma apmēru, projektos izmaksas aktu zāles, bibliotēkas vai sporta infrastruktūras atjaunošanai var plānot, ja projekta īstenošanas rezultātā ir nodrošināta visu izglītības iestādes mācību telpu (klases, kabineti, auditorijas, laboratorijas) vides uzlabošana. Racionāla un efektīva izglītībai atvēlēto finanšu, materiālu un personāla resursu izmantošanai, izglītības iestāžu optimizācijas ietvaros, 3.1.1.5.investīcijas projektos modernizēto infrastruktūru līdztekus pamatizglītības programmām pašvaldības var izmantota arī tās īstenotām profesionālās ievirzes izglītības programmām (mākslā, kultūrā vai sportā).
Projekta iesniedzējam, plānojot projekta darbības, ir jāņem vērā, ka tās sekmē noteikumu projekta 2. punktā minētā investīcijas mērķa un noteikumu projekta 4. punktā minētā mērķa rādītāja sasniegšanu, nodrošinot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto izaicinājumu un problēmu risināšanu. Kā arī izstrādājot projektu iesniegumu, ir jāņem vērā, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 17. panta 2. punktam 3.1.1.5. investīcijas projekta izmaksas ir attiecināmas sākot ar 2020. gada 1. februāri. Un projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz Atveseļošanas fonda plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā un Eiropas padomē brīdi – 2021.gada 13.jūliju. Savukārt kā 3.1.1.5.investīcijas projekta īstenošanas gala termiņš ir noteikts 2026. gada 31. maijs, ievērojot, ka līdz 2026. gada 31. augustam ir nepieciešams nodrošināt uz 3.1.1.5.investīciju attiecināmo mērķa rādītāju sasniegšanu, projekta darbību veikšanu un maksājumu veikšanu, kā arī nodrošināt visas nepieciešamās pārbaudes, lai pārliecinātos par rādītāju sasniegšanu un izdevumu attiecināmību.
Plānojot 3.1.1.5. investīcijas pašvaldībām ir jāņem vērā, ka projektos iekļautais pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms no Atveseļošanas fonda, un ir sedzams no pašvaldības budžeta līdzekļiem. MK 2022. gada 22. marta sēdē tika lemts (protokols Nr. 17; 34. § 9.4. apakšpunkts), ka pašvaldības Atveseļošanas fonda projektos pievienotās vērtības nodokļa segšanai pašvaldības var aizņemties Valsts kasē.
Noteikumu projekts ietver arī kārtību kādā tiek vērtēti projektu iesniegumi, atbilstoši MK lēmumam par noteikumu projektā noteikto priekšatlases kritēriju izpildi. Kā arī ir noteikti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu, ka 3.1.1.5. investīcijas ietvaros īstenotie projekti būtu vērsti uz 3.1.1.5. investīcijas noteiktā mērķa un mērķa rādītāja sasniegšanu, ka arī noteikti citi projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu Atveseļošanas fondam atbilstošu projektu apstiprināšanu.
Projektu iesniegumu atlasē (uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un uz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdi vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas brīdi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu) pārliecinās, ka projekta iesniedzējs neatbilst izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Regula Nr. 2018/1046) 136. panta 1. punktā. Izslēgšanas kritērijus piemēro tiktāl, ciktāl tie attiecināmi uz 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzējiem.
3.1.1.5. investīcijas ietvaros var tikt apstiprināti tādi projekti (tai skaitā, to ietvaros plānotās darbības un rezultāti), kas paredzēti pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos.
3.1.1.5. investīcija tiks īstenota sinerģijā ar: a) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija” pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija”; b) Atveseļošanas fonda 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”; un c) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums jaunā mācību satura kvalitatīvai ieviešanai”, kas tiks īstenotas, lai vidējā termiņā sasniegtu 2021. gada 14. maijā parakstītā Sadarbības memoranda „Dators ikvienam bērnam” mērķus. Ņemot vērā, ka minētie Eiropas Savienības līdzfinansētie pasākumi paredz mācību procesa nodrošināšanai nepieciešama aprīkojuma iegādi, tai skaitā portatīvo datortehniku, 3.1.1.5. investīcijas projektos var tikt piemēroti ierobežojumi attiecībā uz portatīvās datortehnikas iegādi, vienlaikus akceptējot citu mācību procesam nepieciešamu iekārtu iegādi, piemēram, interaktīvi ekrāni, 3D printeri. Savukārt būvdarbu ietvaros ir jāizveido vai jāuzlabo informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumi, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēguma un bezvadu interneta tīkla izveidi vai uzlabošanu, lai katrā mācību telpā vienlaikus internetu varētu izmantot 30+ skolēni (ja attiecināms).
Atbilstoši informatīvajam ziņojumam „Par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna darbības kārtību” un MK 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 90 „Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija” (apstiprināts MK 2022. gada 1. februāra sēdē (protokols Nr. 5 65. §) I pielikumā noteiktajam 3.1.1.5. investīcijas mērķa rādītāja, attiecīgi arī projekta darbību, izpildē tiks ņemts vērā akts par projekta ietvaros modernizētās izglītības iestādes (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī informāciju par veiktajām iekārtu iegādes iepirkumu procedūrām.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai nodrošinātu minētā izpildi finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu, kas iesniedzama aģentūrai, tai skaitā jānodrošina projekta iesnieguma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu to kopiju uzglabāšana visā projekta dzīves cikla laikā. Aģentūra papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību minētajos periodos projekta ietvaros uzlabotajā infrastruktūrā veic atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam uzraudzības mehānismam (metodikai), kurš tiks izstrādāts līdz vienošanos par projektu īstenošanu slēgšanas uzsākšanai. Gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ir veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz iepriekš minēto apmēru vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem. Projekta dzīves cikla laiks izriet no Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikuma (piemērotā nozare – citas nozares). Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciska darbība, kas tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, aprīkojums un darbaspēks) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, tai skaitā, projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras iznomāšana citai, ar vispārējās izglītības pakalpojumu sniegšanu, nesaistītai pusei, piemēram: a) mācību telpas iznomāšana interešu izglītības iestādēm; b) sporta zāles un tās aprīkojuma iznomāšana ārpus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā laika – brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam; b) aktu zāles iznomāšana pašdarbības pulciņiem, lekciju un semināru rīkošanai.
Atšķirībā no 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa ieviešanas nosacījumiem, 3.1.1.5. investīcijas ieviešanā netiek plānota jaunas izglītības iestāžu dienesta viesnīcas vai sporta zāles būvniecība, kā arī dienesta viesnīcas vai sporta laukuma pārbūve un atjaunošana. Attiecīgi ir ļoti zema iespējamība, ka 3.1.1.5. investīcijas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā, ievērojot līdzšinējo pieredzi, minētais 20% slieksnis papildinošai saimnieciskai darbībai varētu tikt pārsniegts.
Vienlaikus 3.1.1.5. investīcijas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā var tikt nodrošināta papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādu pakalpojumu pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, iestādes darbinieki, skolēni, utml. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbību izglītības iestādes ēkās. Papildpakalpojumiem nav jāpiemēro iedalītās kapacitātes ierobežojumi, jo papildpakalpojumiem netiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai finansējuma saņēmēja pamatdarbībai.
Lai nodrošinātu principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu 3.1.1.5. investīcijas projektu īstenošanā, tostarp nodrošinot projekta darbību atbilstību Atveseļošanas fonda plāna 1. pielikumā „Nenodarīt būtisku kaitējumu” uz 3.1.1.5. investīciju attiecināmajiem nosacījumiem, noteikumu projektā ir iekļauts projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs, kas paredz vērtēt projektā plānoto darbību atbilstību principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķu sasniegšanai. Projekta iesniegumā plānoto darbību iespējamo ietekmi uz principu „Nenodarīt būtisku kaitējumu”, un tajā ietverto nosacījumu izpildi, būs jāpamato projekta iesnieguma veidlapas sadaļā par projekta darbībām un to rezultātiem. Kopumā var pieņems, ka 3.1.1.5. investīcijas veicinās principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu jau esošās likumdošanas ietvaros (piemēram, nacionālais regulējums attiecībā uz būvniecības normatīviem, zaļo iepirkumu u.c.).
Īstenojot projektu pašvaldība nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu. Kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktās prasības.
Ieguldījumi 3.1.1.5. investīcijas ietvaros ir galvenokārt plānoti saskaņā ar intervences kodu Nr. 122 „Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra” un Nr. 149 „Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)”, kas attiecas uz visām 3.1.1.5. investīcijas atbalstāmajām darbībām.
– sekmētu kvalitatīvas, izglītojamā spējas attīstošas izglītības pieejamību katram izglītojamajam;
– nodrošinātu racionālu un efektīvu izglītības resursu izmantošanu, tādējādi veicinot iespēju izglītības iestādēs modernizēt mācību vidi, nodrošināt mācību satura apguvei nepieciešamo aprīkojumu, kā arī izglītības iestādes pedagogiem radīt konkurētspējīgu atalgojumu;
– palielinātu atbalsta personāla un pakalpojumu pieejamību atbilstoši izglītojamo vajadzībām.
Ar 2020. gada 1. septembri vispārējā izglītībā uzsākta pakāpeniska pilnveidotā mācību satura īstenošana. Lai praksē ieviestu pilnveidoto mācību saturu un sasniegtu valsts izglītības standartos noteikto mērķi lietpratīga skolēna attīstībai, ir nepieciešamas investīcijas izglītības iestādēm, lai tiktu modernizēta infrastruktūra un mācību vide, kā arī tās tiktu nodrošinātas ar aprīkojumu mūsdienīga mācību procesa nodrošināšanai.
Lai nodrošinātu minētajam standartam atbilstošas vismaz daļu no vispārējās izglītības iestādēm, līdz 2023.gada beigām tiek turpināta Eiropas Savienības fondu 2014. – 2020.gada plānošanas periodā 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa „Uzlabot vispārējās izglītības iestāžu mācību vidi” (turpmāk – 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķis) īstenošana, kura ietvaros kopumā tiks modernizētas 95 vispārējās izglītības iestādes valstspilsētās un lielā daļā novadu pašvaldību administratīvajos centros (agrākajos reģionālas nozīmes attīstības centros un atsevišķās Pierīgas pašvaldībās), tajās radot modernu, ergonomisku un higiēnas prasībām atbilstošu mācību vidi, kas papildināta ar mūsdienīgu mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamu informācijas un komunikāciju tehnoloģiju aprīkojumu un tā darbības nodrošināšanai nepieciešamiem risinājumiem. Minētajam 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķim ir bijusi nozīmīga ietekme arī uz pašvaldību izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu, ievērojot, ka tā ieviešanas noteikumi paredzēja izglītības iestādes atbilstību stratēģiskajiem priekšatlases kritērijiem, tostarp kritērijam par izglītojamo skaitu. Gadījumos, kad atbilstoši statistikas rādītājiem ir pamatots izglītojamo skaita pieaugums, kā arī esošas infrastruktūras nepietiekamība atsevišķās pašvaldībās paredzēta jaunu izglītības iestāžu ēku (vai piebūvju) būvniecība. Atsevišķos projektos tostarp paredzēja jaunu dabaszinātņu kabinetu izveidi, vispārējās izglītības iestāžu sporta infrastruktūras (sporta zāles, sporta laukumi) sakārtošanu, kā arī dienesta viesnīcu modernizāciju (tostarp būvniecību, kur tas nepieciešams), kas jo īpaši svarīgi ir skolu tīkla sakārtošanas kontekstā. Savukārt visās valsts ģimnāzijās tiek izveidoti vai modernizēti reģionālie metodiskie centri.
Ņemot vērā minēto, tostarp, ka 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa projekti īstenoti pašvaldību administratīvajos centros, Atveseļošanas fonda 3.1.1.5. investīcijas „Izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana” (turpmāk – 3.1.1.5. investīcija) mērķis ir vispārējās izglītības iestāžu tīkla attīstība, nodrošinot efektīvu resursu izmantošanu un koncentrāciju, stiprinot izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, tādejādi veicinot kvalitatīvas izglītības ieguvi ārpus novadu pašvaldību administratīvajiem centriem.
Noteikumu projekts izstrādāts, lai noteiktu kārtību, kādā īsteno 3.1.1.5. investīciju, tam pieejamo finansējumu, prasības projekta iesniedzējam, atbalstāmo darbību un izmaksu attiecināmības nosacījumus, un citus īstenošanas nosacījumus.
3.1.1.5. investīcijas ietvaros sasniedzamais rādītājs ir – līdz 2026. gada 31. maijam 20 pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības iestāžu, kas atrodas ārpus pašvaldību administratīvajiem centriem, infrastruktūras pilnveide un aprīkošana.
Ņemot vērā, ka 3.1.1.5. investīcijai paredzētais finansējums (30 690 000 euro) paredzēts 20 izglītības iestādēm, savukārt kopējais pašvaldību skaits ir 43, noteikumu projekts paredz iespējamo projektu iesniedzēju priekšatlases organizēšanu. Atveseļošanas fonda plānā attiecībā uz 3.1.1.5. investīciju ir noteikts, ka investīcijas tiek veiktas reorganizētās izglītības iestādēs ārpus novada pašvaldības administratīvā centra, piedalīties 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē tiks uzaicinātas pašvaldības ar vismaz vienu šādu vispārējās vidējās izglītības iestādi, ievērojot pašvaldību domju pieņemtos lēmumus par vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu un šādus nosacījumus:
- ir pieņēmusi lēmumus par ārpus pašvaldības administratīvā centra esošo vispārējās vidējās izglītības iestāžu reorganizāciju (izglītības pakāpes maiņu). Lēmumu par vispārējās vidējās izglītības iestādes reorganizāciju pašvaldība var nepieņemt, ja vispārējās vidējās izglītības iestādē izglītojamo skaits vidējās izglītības pakāpē ir vismaz 60 izglītojamie saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri vai izglītojamo skaita attiecība vispārējās vidējās izglītības iestādē pret vienu skolotāju ir 11 vai lielāka, vai arī pašvaldība sniedz pierādījumos balstītu apliecinājumu, ka vispārējās vidējās izglītības iestādes atbilstība noteikumu 11.1.1. un 11.1.2. apakšpunktā minētajiem priekšatlases kritērijiem tiks nodrošināta līdz 2025. gada 1.septembrim, tostarp atbilstību minētajiem nosacījumiem nodrošinot, veicot citu izglītības iestāžu reorganizāciju (gadījumā, ja pēc 2025. gada 1.septembra izglītības iestādes neatbilst minētajiem nosacījumiem, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (turpmāk – aģentūra) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju lemj par piemērojamo Atveseļošanās fonda finansējuma korekciju).
- pašvaldība atbilstoši pieņemtajiem lēmumiem prioritāri investīcijai virza par pamatskolu reorganizētu vispārējās izglītības iestādi, kas atrodas līdz 2021. gada 1. jūlijam reorganizētas pašvaldības administratīvajā centrā vai ir lielākais kopējais izglītojamo skaits 1. - 9.klašu grupā;
- investīcijai virzītajai pamatskolai ir stabila izglītojamo skaita dinamika 1. – 6. klašu posmā. Vērtējot atbilstību šim nosacījumam, tiks pieļauts, ka izglītojamo skaits iepriekšējos piecos gados (pirms projekta iesnieguma iesniegšanas) var svārstīties, tai skaitā kādā no gadiem var būt izglītojamo skaita samazinājums minētajā grupā. Kopumā izglītojamo skaita dinamika nedrīkst liecināt par riskiem 3.1.1.5. investīcijas projekta ilgtspējai nepietiekama izglītojamo skaita dēļ.
Minētos nosacījumus pamato Atveseļošanas fonda plānā attiecībā uz 3.1.1.5.investīciju noteiktais, ka pašvaldības paredz visaptverošu vispārējās izglītības iestāžu tīkla sakārtošanu.
Atveseļošanās fonda plāna 989.punktā ir noteikts, ka jāveido atbalsta instrumenti pašvaldībām racionāla izglītības pakalpojuma nodrošināšanai. Savukārt Atveseļošanās fonda plāna 991. punkts paredz, ka 3.1.1.5.investīcijas ietvaros prioritāri tiek stiprinātas izglītojamo skaita ziņā ilgtspējīgas pamatskolas, kas izveidotas vispārējā izglītības iestāžu reorganizācijas. Gadījumos, kad plānota daudzu ārpus pašvaldību centra esošu vidusskolu reorganizācija, var rasties apstākļi, kad pašvaldības administratīvajā centra izglītības iestādēs nav pietiekama telpu kapacitāte papildus izglītojamo uzņemšanai. Izglītības iestādēm mainot izglītības pakāpes, no vidusskolas uz pamatskolu, ir paredzama izglītojamo migrēšana uz tuvākajām un izglītības kvalitātes ziņā konkurētspējīgajām vidusskolām, kā rezultātā ir paredzams 10. – 12. klašu izglītojamo skaita palielinājumu novadu administratīvajos centros un valstspilsētu pašvaldībās. Līdz ar to, noteikumu projekts pieļauj, ka projekta iesniegumā atbilstoši pamatojot ar vispārējās izglītības iestāžu tīkla kārtošanas rezultātā paredzamo izglītojamo skaita pieaugumu, daļu finansējuma (ne vairāk ka 40 procentu) var paredzēt citai, tai skaitā novada pašvaldības administratīvajā centrā vai valstspilsētas pašvaldībā (Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 25. punktā minēto novadu pašvaldību gadījumā) esošai, vispārējās izglītības iestādei, kā arī citai par pamatskolu reorganizētai vispārējās izglītības iestādei ārpus novada pašvaldības administratīvajā centra (ar stabilu izglītojamo skaita dinamiku 1.-6.klašu posmā pēdējos piecos gados). Minētais ierobežotais finansējums var tikt izmantots izglītības iestādes mācību vides uzlabošanai vai mācību telpu paplašināšanai, jaunu mācību telpu iekārtošanai vai arī, ja nepieciešams, jaunas piebūves būvniecībai (šajā gadījumā iztrūkstošo finansējumu pašvaldība segtu, piemēram, no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai Valsts kases izsniegta aizdevuma), ar mērķi tajā uzņemt par pamatskolu reorganizētās izglītības iestādes 10.-12.klašu izglītojamos. Šādos gadījumos projekta īstenošanā tiek ievērotas noteikumos noteiktās atbalstāmās darbības un attiecināmās izmaksas. Par dalību projektā, kur sadarbojas Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pārejas noteikumu 25. punktā minētās novadu pašvaldības ar to teritorijai blakus esošajām valstspilsētu pašvaldībām (turpmāk - sadarbības projekts), ir pieņemts valstspilsētas pašvaldības domes lēmums. Izglītības un zinātnes ministrijas ieskatā, neparedzot pašvaldībām šādu ierobežotu finansējumu var netikt sasniegts 3.1.1.5. investīcijas mērķī noteiktais par visaptveroša pašvaldību izglītības iestāžu tīkla kārtošanu.
Projektu iesniedzēju priekšatlases rezultāti – 3.1.1.5. investīciju projektu iesniedzēju saraksts, 3.1.1.5. investīcijas atbalstam izvirzīto izglītības iestāžu saraksts un tām maksimāli attiecināmais Atveseļošanās fonda finansējuma apmērs, tiks virzīti apstiprināšanai MK.
Katrai pašvaldībai izglītības iestāžu modernizēšanai pieejamā finansējuma aprēķinā tiks ņemti objektīvs aprēķina parametrs – izvirzītās izglītības iestādes izglītojamo skaits 1. – 9. klasē saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri. Lai nodrošinātu vienmērīgu reģionālo pārklājumu ir paredzēti ierobežojumi attiecībā uz atbalstāmo izglītības iestāžu skaitu pašvaldībā (ne vairāk kā viena izglītības iestāde) un plānošanas reģionā (ne vairāk kā četras izglītības iestādes), kas sakārtotas atbilstoši vispārējās izglītības iestādes izglītojamo skaitam 1. – 9. klasē saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri (dilstošā secībā)). Gadījumā, ja kādā no plānošanas reģioniem 3.1.1.5. investīcijai izvirzīto izglītības iestāžu skaits ir mazāks par četrām, tad atbrīvotā plānošanas reģiona kvota tiek piešķirta pārējo plānošanas reģionu pašvaldībām, kas atbilstoši noteikumu 13. punktā minētajai kārtībai ir ārpus attiecīgā plānošanas reģiona kvotas (ja attiecināms). Vairāku šādu pašvaldību gadījumā prioritāri tiek ņemta vērā tā, kuras izvirzītās izglītības iestādes izglītojamo skaits 1. – 9. klašu grupā ir lielāks atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri.
Noteikumu projekta izstrādē Izglītības un zinātnes ministrija ir apzinājusi, ka piedalīties 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē ir apliecinājušas 15 novadu pašvaldības, kur darbojos vismaz viena vispārējās vidējās izglītības iestāde ārpus novada pašvaldības administratīvā centra (vai par tās reorganizāciju ir pieņemts pašvaldības lēmums pēc 2020. gada 1. janvāra). Savukārt piecas šādas novadu pašvaldības turpinās vērtēt iespēju piedalīties 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē. Līdz ar to, noteikumu projektā ir noteikta kārtība kādā ir sasniedzams 3.1.1.5. investīcijas mērķa rādītājs (līdz 2026. gada 31. maijam 20 pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības iestāžu infrastruktūras pilnveide un aprīkošana), ja 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzēju priekšatlasē piedalās mazāk par 20 novadu pašvaldībām – tad tās var nozīmēt citu atbilstoši šiem noteikumiem reorganizētu vispārējās izglītības iestādi (katra pašvaldība ne vairāk kā vienu). Šādas papildus nozīmētas vispārējās izglītības iestādes tiek sakārtotas prioritārā secībā (dilstošā kārtībā) atbilstoši izglītojamo skaitam 1. – 9. klasē saskaņā ar Valsts izglītības informācijas sistēmas datiem uz 2022. gada 1. septembri, nepārsniedzot kopējo 3.1.1.5. investīcijas mērķa rādītājā izglītības iestāžu skaitu – 20.
3.1.1.5. investīcijas ietvaros finansējums var tikt paredzētas ilgtspējīgu, par pamatskolām reorganizētu, izglītības iestāžu ergonomiskas un higiēnas prasībām atbilstošu mācību vides izveidei, kas ietver: a) izglītības iestādes ēkas piebūves būvniecību, izglītības iestādes ēkas pilna apjoma pārbūvi vai izglītības iestādes mācību telpu atjaunošanu vai pārbūvi. Pašvaldība īstenojot darbību ievēro Būvniecības likumā un Ministru kabineta 2021.gada 19.oktobra noteikumos Nr. 693 „Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs” noteiktās prasības par vides pieejamības nodrošināšanu; b) iekšējo inženiertīklu izbūvi vai pārbūvi (minētās izmaksas plāno kā papildinošas, ja tiek plānotas noteikumu 23.2.1. apakšpunktā minētās izmaksas, tādējādi kompleksi risinot mācību telpu modernizāciju), tostarp ventilācijas un sistēmas izbūve vai pārbūve, to samērojot ar klašu telpu izmēriem (tilpumu) un paredzamo audzēkņu skaitu, tādējādi nodrošinot pietiekama svaiga gaisa pieplūdi mācību telpām, nepārsniedzot CO2 koncentrācija iekštelpās 1000 ppm; c) ergonomiska un pietiekama apgaismojuma klašu telpās izveide; d) ergonomisku, viegli pārvietojamu mēbeļu iegāde daudzveidīgu darba formu izmantošanai. Mēbeļu iegādes procesā ņemt vērā Latvijas standartā „Mēbeles. Krēsli un galdi mācību iestādēm” noteiktās prasības.
Minētie parametri raksturo mūsdienīgu mācību vidi, kas veicina izglītības kvalitāti. Jo īpaši svarīgi, ka mācību vide izglītības iestādē ir arī veselīga un droša, ievērojot, ka izglītojamie izglītības iestādē pavada proporcionāli lielāko dienas daļu. Gan iekštelpu gaisa piesārņojums, gan nelabvēlīgs mikroklimats, gan nepietiekams apgaismojums vai augumam neatbilstošas un neergonomiskas mēbeles var nelabvēlīgi ietekmēt bērnu attīstību un mācīšanās spējas. Veselības inspekcijas īstenotā pētījuma „Izglītības iestāžu vides kvalitātes un drošuma pētījums” dati liecina, ka izglītības iestāžu vides kvalitāte daļēji atbilst Pasaules Veselības organizācijas ieteiktajām normām, tostarp mācību telpās esošais ventilācijas veids vai īstenotais vēdināšanas režīms daļēji spēj uzturēt izglītojamo un pedagogu veselībai nekaitīgu un drošu iekštelpu gaisa kvalitāti. Pētījumā norāda, ka gaisa piesārņojumu avots var būt ne tikai telpās esošie cilvēki, bet arī mēbeles, celtniecības un apdares materiāli, piemēram, formaldehīds, kas var izdalīties no celtniecības materiāliem un mēbelēm.
Visaptveroši dati par gaisa kvalitāti vispārējās izglītības iestāžu mācību telpās būs pieejami pēc Izglītības un zinātnes ministrijas iegādāto gaisa kvalitātes mērierīču uzstādīšanas visās vispārējās izglītības iestāžu mācību telpās. Minēto datu apkopojums var tikt izmantots turpmāko investīciju izglītības iestādēs plānošanā. Arī Rīgas Stradiņa universitātē veiktie pētījumi atsevišķās skolās liecina par ļoti sliktu situāciju gan attiecībā uz iekštelpu gaisa kvalitāti, gan apgaismojumu, trokšņa līmeņiem, kā arī virkni citu prasību. Līdz ar to var pieņemt, ka 3.1.1.5. investīcijas projektiem būs tieša ietekme uz izglītojamo veselības un drošības apstākļu uzlabošanu.
Līdzīgi kā 8.1.2. specifiskā atbalsta mērķa projektos ergonomiska mācību vide ir jānodrošina visā izglītības iestāžu ēkā vai noteiktā tās daļā (piemēram, korpusā). Pilnas pabeigtības nodrošināšanā tiek ņemti vērā 3.1.1.5. investīcijas projekta rezultāti, gan arī citi, tostarp iepriekš veikti, ieguldījumi. Nepieciešamības gadījumā tie var tikt kombinēti ar citiem finansēšanas avotiem, tai skaitā pašvaldības budžeta līdzekļiem (šādā gadījumā projekta iesniegumam papildus ir jāpievieno atbilstoši dokumenti, kas pamato plānotos ieguldījumus). Pilna pabeigtība ir jānodrošina līdz 3.1.1.5. investīcijas projekta īstenošanas termiņa beigām.
Ņemot vērā ierobežoto kopējo 3.1.1.5. investīcijas finansējuma apmēru, projektos izmaksas aktu zāles, bibliotēkas vai sporta infrastruktūras atjaunošanai var plānot, ja projekta īstenošanas rezultātā ir nodrošināta visu izglītības iestādes mācību telpu (klases, kabineti, auditorijas, laboratorijas) vides uzlabošana. Racionāla un efektīva izglītībai atvēlēto finanšu, materiālu un personāla resursu izmantošanai, izglītības iestāžu optimizācijas ietvaros, 3.1.1.5.investīcijas projektos modernizēto infrastruktūru līdztekus pamatizglītības programmām pašvaldības var izmantota arī tās īstenotām profesionālās ievirzes izglītības programmām (mākslā, kultūrā vai sportā).
Projekta iesniedzējam, plānojot projekta darbības, ir jāņem vērā, ka tās sekmē noteikumu projekta 2. punktā minētā investīcijas mērķa un noteikumu projekta 4. punktā minētā mērķa rādītāja sasniegšanu, nodrošinot Izglītības attīstības pamatnostādnēs 2021.–2027. gadam noteikto izaicinājumu un problēmu risināšanu. Kā arī izstrādājot projektu iesniegumu, ir jāņem vērā, ka atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu, 17. panta 2. punktam 3.1.1.5. investīcijas projekta izmaksas ir attiecināmas sākot ar 2020. gada 1. februāri. Un projektā nedrīkst būt iekļautas darbības, kas ir pabeigtas uz Atveseļošanas fonda plāna apstiprināšanas Eiropas Komisijā un Eiropas padomē brīdi – 2021.gada 13.jūliju. Savukārt kā 3.1.1.5.investīcijas projekta īstenošanas gala termiņš ir noteikts 2026. gada 31. maijs, ievērojot, ka līdz 2026. gada 31. augustam ir nepieciešams nodrošināt uz 3.1.1.5.investīciju attiecināmo mērķa rādītāju sasniegšanu, projekta darbību veikšanu un maksājumu veikšanu, kā arī nodrošināt visas nepieciešamās pārbaudes, lai pārliecinātos par rādītāju sasniegšanu un izdevumu attiecināmību.
Plānojot 3.1.1.5. investīcijas pašvaldībām ir jāņem vērā, ka projektos iekļautais pievienotās vērtības nodoklis nav attiecināms no Atveseļošanas fonda, un ir sedzams no pašvaldības budžeta līdzekļiem. MK 2022. gada 22. marta sēdē tika lemts (protokols Nr. 17; 34. § 9.4. apakšpunkts), ka pašvaldības Atveseļošanas fonda projektos pievienotās vērtības nodokļa segšanai pašvaldības var aizņemties Valsts kasē.
Noteikumu projekts ietver arī kārtību kādā tiek vērtēti projektu iesniegumi, atbilstoši MK lēmumam par noteikumu projektā noteikto priekšatlases kritēriju izpildi. Kā arī ir noteikti projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu, ka 3.1.1.5. investīcijas ietvaros īstenotie projekti būtu vērsti uz 3.1.1.5. investīcijas noteiktā mērķa un mērķa rādītāja sasniegšanu, ka arī noteikti citi projektu iesniegumu vērtēšanas kritēriji, lai nodrošinātu Atveseļošanas fondam atbilstošu projektu apstiprināšanu.
Projektu iesniegumu atlasē (uz projekta iesnieguma iesniegšanas dienu un uz lēmuma par projekta iesnieguma apstiprināšanas brīdi vai atzinuma par nosacījumu izpildi pieņemšanas brīdi, ja ir bijis pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu) pārliecinās, ka projekta iesniedzējs neatbilst izslēgšanas kritērijiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 18.jūlija regulas (ES, Euratom) Nr. 2018/1046, par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, ar kuru groza Regulas (ES) Nr. 1296/2013, (ES) Nr. 1301/2013, (ES) Nr. 1303/2013, (ES) Nr. 1304/2013, (ES) Nr. 1309/2013, (ES) Nr. 1316/2013, (ES) Nr. 223/2014, (ES) Nr. 283/2014 un Lēmumu Nr. 541/2014/ES un atceļ Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (turpmāk - Regula Nr. 2018/1046) 136. panta 1. punktā. Izslēgšanas kritērijus piemēro tiktāl, ciktāl tie attiecināmi uz 3.1.1.5. investīcijas projektu iesniedzējiem.
3.1.1.5. investīcijas ietvaros var tikt apstiprināti tādi projekti (tai skaitā, to ietvaros plānotās darbības un rezultāti), kas paredzēti pašvaldību attīstības programmu investīciju plānos.
3.1.1.5. investīcija tiks īstenota sinerģijā ar: a) darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 13.1.2.2. pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija” pasākumu „Izglītības iestāžu digitalizācija”; b) Atveseļošanas fonda 2.3.2.3. investīciju „Digitālās plaisas mazināšana sociāli neaizsargātajam grupām un izglītības iestādēs”; un c) Eiropas Savienības kohēzijas politikas programma 2021.–2027. gadam 4.2.1.5. pasākumu „Izglītības iestāžu nodrošinājums jaunā mācību satura kvalitatīvai ieviešanai”, kas tiks īstenotas, lai vidējā termiņā sasniegtu 2021. gada 14. maijā parakstītā Sadarbības memoranda „Dators ikvienam bērnam” mērķus. Ņemot vērā, ka minētie Eiropas Savienības līdzfinansētie pasākumi paredz mācību procesa nodrošināšanai nepieciešama aprīkojuma iegādi, tai skaitā portatīvo datortehniku, 3.1.1.5. investīcijas projektos var tikt piemēroti ierobežojumi attiecībā uz portatīvās datortehnikas iegādi, vienlaikus akceptējot citu mācību procesam nepieciešamu iekārtu iegādi, piemēram, interaktīvi ekrāni, 3D printeri. Savukārt būvdarbu ietvaros ir jāizveido vai jāuzlabo informāciju komunikāciju un tehnoloģiju risinājumi, īpaši attiecībā uz jaudīga un uzticama interneta pieslēguma un bezvadu interneta tīkla izveidi vai uzlabošanu, lai katrā mācību telpā vienlaikus internetu varētu izmantot 30+ skolēni (ja attiecināms).
Atbilstoši informatīvajam ziņojumam „Par Latvijas Atveseļošanas fonda plāna darbības kārtību” un MK 2022. gada 1. februāra noteikumu Nr. 90 „Par Atveseļošanas fonda plāna Darbības kārtību, par kuru vienojas Eiropas Komisija un Latvija” (apstiprināts MK 2022. gada 1. februāra sēdē (protokols Nr. 5 65. §) I pielikumā noteiktajam 3.1.1.5. investīcijas mērķa rādītāja, attiecīgi arī projekta darbību, izpildē tiks ņemts vērā akts par projekta ietvaros modernizētās izglītības iestādes (būves) pieņemšanu ekspluatācijā, kā arī informāciju par veiktajām iekārtu iegādes iepirkumu procedūrām.
Noteikumu projekts paredz, ka projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā papildinošas saimnieciskās darbības veikšana pieļaujama ne vairāk kā 20 procentu apmērā no attiecīgās infrastruktūras gada jaudas platības vai laika, vai finanšu izteiksmē. Lai nodrošinātu minētā izpildi finansējuma saņēmējam ir jānodrošina ar apliecinošiem dokumentiem pierādāma uzskaite par papildinošās saimnieciskās darbības ierobežojuma ievērošanu, kas iesniedzama aģentūrai, tai skaitā jānodrošina projekta iesnieguma un ar projekta īstenošanu un darbībām projekta dzīves cikla laikā (10 gadi) saistīto dokumentu oriģinālu vai normatīvajos aktos par dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu noteiktajā kārtībā apliecinātu to kopiju uzglabāšana visā projekta dzīves cikla laikā. Aģentūra papildinošas saimnieciskās darbības uzraudzību minētajos periodos projekta ietvaros uzlabotajā infrastruktūrā veic atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas izstrādātam uzraudzības mehānismam (metodikai), kurš tiks izstrādāts līdz vienošanos par projektu īstenošanu slēgšanas uzsākšanai. Gadījumā, ja projekta īstenošanas rezultātā attīstītajā infrastruktūrā ir veikta papildinoša saimnieciskā darbība, kas pārsniedz iepriekš minēto apmēru vai tiek veikta saimnieciskā darbība, kas nav uzskatāma par papildinošu saimniecisko darbību, finansējuma saņēmējam ir pienākums atmaksāt aģentūrai visu projekta ietvaros saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu kopā ar procentiem. Projekta dzīves cikla laiks izriet no Komisijas 2014. gada 3. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 480/2014, ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, I pielikuma (piemērotā nozare – citas nozares). Papildinoša saimnieciskā darbība ir tāda saimnieciska darbība, kas tieši saistīta ar infrastruktūras ekspluatāciju un izmantošanu ar saimniecisku darbību nesaistītā finansējuma saņēmēja pamatdarbības jomā, tai tiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, aprīkojums un darbaspēks) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai, tai skaitā, projekta ietvaros attīstītās infrastruktūras iznomāšana citai, ar vispārējās izglītības pakalpojumu sniegšanu, nesaistītai pusei, piemēram: a) mācību telpas iznomāšana interešu izglītības iestādēm; b) sporta zāles un tās aprīkojuma iznomāšana ārpus mācību procesa nodrošināšanai nepieciešamā laika – brīvā laika pavadīšanai, amatieru sportam; b) aktu zāles iznomāšana pašdarbības pulciņiem, lekciju un semināru rīkošanai.
Atšķirībā no 8.1.2.specifiskā atbalsta mērķa ieviešanas nosacījumiem, 3.1.1.5. investīcijas ieviešanā netiek plānota jaunas izglītības iestāžu dienesta viesnīcas vai sporta zāles būvniecība, kā arī dienesta viesnīcas vai sporta laukuma pārbūve un atjaunošana. Attiecīgi ir ļoti zema iespējamība, ka 3.1.1.5. investīcijas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā, ievērojot līdzšinējo pieredzi, minētais 20% slieksnis papildinošai saimnieciskai darbībai varētu tikt pārsniegts.
Vienlaikus 3.1.1.5. investīcijas ietvaros modernizētajā infrastruktūrā var tikt nodrošināta papildpakalpojumu sniegšana. Papildpakalpojumi ir pakalpojumi (saimnieciska darbība) infrastruktūrā, ja pakalpojumus galvenokārt izmanto ar saimniecisku darbību nesaistītai pamatdarbībai un kas parasti neietekmē tirdzniecību starp Eiropas Savienības dalībvalstīm (pakalpojumi ir vietēji), jo šie pakalpojumi diez vai piesaistītu citu dalībvalstu klientus un to finansēšana diez vai izraisītu būtisku ietekmi uz pārrobežu ieguldījumiem vai uzņēmējdarbību. Attiecīgi šādu pakalpojumu pamatā izmanto ierobežots lietotāju loks – tie, kas ir tieši saistīti ar konkrētās infrastruktūras darbību – piemēram, iestādes darbinieki, skolēni, utml. Attiecīgi par parastajiem papildpakalpojumiem uzskata, piemēram, kafejnīcas vai ēdnīcas darbību izglītības iestādes ēkās. Papildpakalpojumiem nav jāpiemēro iedalītās kapacitātes ierobežojumi, jo papildpakalpojumiem netiek patērēti tādi paši resursi (piemēram, materiāli, aprīkojums, darbaspēks un pamatkapitāls) kā ar saimniecisku darbību nesaistītai finansējuma saņēmēja pamatdarbībai.
Lai nodrošinātu principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu 3.1.1.5. investīcijas projektu īstenošanā, tostarp nodrošinot projekta darbību atbilstību Atveseļošanas fonda plāna 1. pielikumā „Nenodarīt būtisku kaitējumu” uz 3.1.1.5. investīciju attiecināmajiem nosacījumiem, noteikumu projektā ir iekļauts projektu iesniegumu vērtēšanas kritērijs, kas paredz vērtēt projektā plānoto darbību atbilstību principa „Nenodarīt būtisku kaitējumu” vides mērķu sasniegšanai. Projekta iesniegumā plānoto darbību iespējamo ietekmi uz principu „Nenodarīt būtisku kaitējumu”, un tajā ietverto nosacījumu izpildi, būs jāpamato projekta iesnieguma veidlapas sadaļā par projekta darbībām un to rezultātiem. Kopumā var pieņems, ka 3.1.1.5. investīcijas veicinās principa “Nenodarīt būtisku kaitējumu” ievērošanu jau esošās likumdošanas ietvaros (piemēram, nacionālais regulējums attiecībā uz būvniecības normatīviem, zaļo iepirkumu u.c.).
Īstenojot projektu pašvaldība nodrošina informācijas un publicitātes pasākumus saskaņā ar regulas Nr. 2021/241 34. pantu un Eiropas Komisijas un Latvijas Republikas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansēšanas nolīguma 10.pantu. Kā arī ievēro Eiropas Savienības fondu 2021.–2027. gada plānošanas perioda un Atveseļošanas fonda komunikācijas un dizaina vadlīnijās noteiktās prasības.
Ieguldījumi 3.1.1.5. investīcijas ietvaros ir galvenokārt plānoti saskaņā ar intervences kodu Nr. 122 „Pamatizglītības un vidējās izglītības infrastruktūra” un Nr. 149 „Atbalsts pamatizglītībai un vidējai izglītībai (izņemot infrastruktūru)”, kas attiecas uz visām 3.1.1.5. investīcijas atbalstāmajām darbībām.
Vai ir izvērtēti alternatīvie risinājumi?
Nē
Vai ir izvērtēts prasību un izmaksu samērīgums pret ieguvumiem?
Nē
1.4. Izvērtējumi/pētījumi, kas pamato TA nepieciešamību
1.5. Pēcpārbaudes (ex-post) izvērtējums
Vai tiks veikts?
Nē
1.6. Cita informācija
-
2. Tiesību akta projekta ietekmējamās sabiedrības grupas, ietekme uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
2.1. Sabiedrības grupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē, vai varētu ietekmēt
Fiziskās personas
- skolēni
- Modernizēto izglītības iestāžu pedagogi.
Ietekmes apraksts
Tiks modernizēta vispārējās izglītības iestāžu mācību vide, padarot to ergonomisku un pilnveidotajam mācību saturam atbilstošu.
Juridiskās personas
- Pašvaldības kā izglītības iestāžu dibinātāji.
Ietekmes apraksts
Noteikumu projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības.
2.2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
2.4. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
3. Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Rādītājs
2022
saskaņā ar valsts budžetu kārtējam gadam
izmaiņas kārtējā gadā, salīdzinot ar valsts budžetu kārtējam gadam
Turpmākie trīs gadi (euro)
2023
2024
2025
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
saskaņā ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru
1
2
3
4
5
6
7
8
1. Budžeta ieņēmumi
0
0
0
6 138 000
0
9 207 000
9 207 000
1.1. valsts pamatbudžets, tai skaitā ieņēmumi no maksas pakalpojumiem un citi pašu ieņēmumi
0
0
0
6 138 000
0
9 207 000
9 207 000
1.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
1.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
0
0
0
2. Budžeta izdevumi
0
0
0
7 426 980
0
11 140 470
11 140 470
2.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
6 138 000
0
9 207 000
9 207 000
2.2. valsts speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
2.3. pašvaldību budžets
0
0
0
1 288 980
0
1 933 470
1 933 470
3. Finansiālā ietekme
0
0
0
-1 288 980
0
-1 933 470
-1 933 470
3.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
0
0
0
3.2. speciālais budžets
0
0
0
0
0
0
0
3.3. pašvaldību budžets
0
0
0
-1 288 980
0
-1 933 470
-1 933 470
4. Finanšu līdzekļi papildu izdevumu finansēšanai (kompensējošu izdevumu palielinājumu norāda ar "-" zīmi)
0
0
0
0
0
0
0
5. Precizēta finansiālā ietekme
0
-1 288 980
-1 933 470
-1 933 470
5.1. valsts pamatbudžets
0
0
0
0
5.2. speciālais budžets
0
0
0
0
5.3. pašvaldību budžets
0
0
0
0
6. Detalizēts ieņēmumu un izdevumu aprēķins (ja nepieciešams, detalizētu ieņēmumu un izdevumu aprēķinu var pievienot anotācijas (ex-ante) pielikumā)
3.1.1.5.investīcijai pieejamais Atveseļošanas fonda finansējums 30 690 000 euro. Ņemot vērā, ka atbilstoši Atveseļošanas fonda ieviešanas nosacījumiem Atveseļošanas fonda ietvaros nav attiecināms pievienotās vērtības nodoklis, tas būs sedzams no finansējuma saņēmējas, tas ir pašvaldības, budžeta līdzekļiem vai pašvaldībai izsniegta Valsts kases aizdevuma. To attiecīgi var pieņemt kā finansējuma saņēmēja minimāli nepieciešamo līdzfinansējumu projekta īstenošanai. Vienlaikus var pieņemt, ka pašvaldības nodrošinās papildus pašvaldības līdzfinansējumu ar projektu attiecināmu izmaksu segšanai, lai nodrošinātu projektā noteiktā mērķa sasniegšanu (vispārējās izglītības iestādes ēkas vai tās daļas modernizēšana).
Ņemot vērā, ka 3.1.1.5.investīcijas projektu atlases uzsākšana tiek plānota 2022.gada otrajā pusgadā, tad faktiskā projektu īstenošana tiks uzsākta ne ātrāk kā 2023.gadā, tos īstenojot līdz 2026.gadam.
Ņemot vērā, ka 3.1.1.5.investīcijas projektu atlases uzsākšana tiek plānota 2022.gada otrajā pusgadā, tad faktiskā projektu īstenošana tiks uzsākta ne ātrāk kā 2023.gadā, tos īstenojot līdz 2026.gadam.
6.1. detalizēts ieņēmumu aprēķins
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
6.2. detalizēts izdevumu aprēķins
Lielākā pasākuma apguve un aktivitāte plānota 2024. un 2025. gadā, ievērojot, ka 2023. gadā tiks uzsākta atsevišķu projektu īstenošana. Plānotais nepieciešamais Atveseļošanas fonda finansējums pa gadiem ir šāds:
2023. gads: 30 690 000 x 20% = 6 138 000 euro
2024. gads: 30 690 000 x 30% = 9 207 000 euro
2025. gads: 30 690 000 x 30% = 9 207 000 euro;
2026. gads: 30 690 000 x 20% = 6 138 000 euro.
Pasākums izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 31.augusts.
2023. gads: 30 690 000 x 20% = 6 138 000 euro
2024. gads: 30 690 000 x 30% = 9 207 000 euro
2025. gads: 30 690 000 x 30% = 9 207 000 euro;
2026. gads: 30 690 000 x 20% = 6 138 000 euro.
Pasākums izdevumu attiecināmības termiņš ir 2026. gada 31.augusts.
7. Amata vietu skaita izmaiņas (palielinājuma gadījumā: izvērsts pamatojums, izvērtējums par esošo resursu pārskatīšanas iespējām, t.sk. vakanto štata vietu, ilgstošo vakanču izmantošanu u.c.)
Noteikumu projekts šo jomu neskar.
Cita informācija
Atveseļošanas fonda plāna finansējums tiek plānots Finanšu ministrijas (CFLA) budžeta apakšprogrammā un saskaņā ar 2018. gada 17. jūlija Ministru kabineta noteikumiem Nr. 421 “Kārtība, kādā veic gadskārtējā valsts budžeta likumā noteiktās apropriācijas izmaiņas” tiks pieprasīts no 74. resora “Gadskārtējā valsts budžeta izpildes procesā pārdalāmais finansējums” 80.00.00. programmas “Nesadalītais finansējums Eiropas Savienības politiku instrumentu un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzfinansēto projektu un pasākumu īstenošanai”.
4. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
4.2. Cita informācija
-
5. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
5.1. Saistības pret Eiropas Savienību
Vai ir attiecināms?
Jā
ES tiesību akta CELEX numurs
32021R0241
ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
Apraksts
-
5.2. Citas starptautiskās saistības
Vai ir attiecināms?
Nē
5.3. Cita informācija
Apraksts
-
5.4. 1. tabula. Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem
Attiecīgā ES tiesību akta datums, izdevējinstitūcija, numurs, veids un nosaukums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 12. februāra regula Nr. 2021/241, ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu
ES TA panta numurs
Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš A minēto
Tiek pārņemts pilnībā vai daļēji
Vai B minētais paredz stingrākas prasības un pamatojums
A
B
C
D
Preambulas (25) apsvērums
Noteikumu projekta 26.3.3. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
34.panta 1.punkts
Noteikumu projekta 37.8. apakšpunkts
Pārņemtas pilnībā
Neparedz stigrākas prasības
Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas? Kādēļ?
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem
Noteikumu projekts šo jomu neskar
Cita informācija
Nav
6. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas un sabiedrības līdzdalības process
Sabiedrības līdzdalība uz šo tiesību akta projektu neattiecas
Nē
6.1. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas
Valsts un pašvaldību institūcijas
-Nevalstiskās organizācijas
-Cits
-6.2. Sabiedrības līdzdalības organizēšanas veidi
6.3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti
-
6.4. Cita informācija
-
7. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
7.1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas
Institūcijas
- Centrālā finanšu un līgumu aģentūra
7.2. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.3. Atbilstības izmaksu monetārs novērtējums
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
7.4. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo struktūru
Ietekme
Jā/Nē
Skaidrojums
1. Tiks veidota jauna institūcija
Nē
-
2. Tiks likvidēta institūcija
Nē
-
3. Tiks veikta esošās institūcijas reorganizācija
Nē
-
4. Institūcijas funkcijas un uzdevumi tiks mainīti (paplašināti vai sašaurināti)
Nē
-
5. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu efektivizācija
Nē
-
6. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu digitalizācija
Nē
-
7. Tiks veikta iekšējo institūcijas procesu optimizācija
Nē
-
8. Cita informācija
Nē
-
7.5. Cita informācija
-
8. Horizontālās ietekmes
8.1. Projekta tiesiskā regulējuma ietekme
8.1.1. uz publisku pakalpojumu attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.2. uz valsts un pašvaldību informācijas un komunikācijas tehnoloģiju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.3. uz informācijas sabiedrības politikas īstenošanu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.4. uz Nacionālā attīstības plāna rādītājiem
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Ar 3.1.1.5. investīciju tiks sekmēta viena no Nacionālā attīstības plāna mērķu izpildēm: sadarbībā ar iesaistītajām pusēm jāizveido kvalitatīvu izglītību nodrošinošs un efektīvs izglītības iestāžu tīkls ar atbilstošu mācību kvalitāti.
8.1.5. uz teritoriju attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.6. uz vidi
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.7. uz klimatneitralitāti
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.8. uz iedzīvotāju sociālo situāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.9. uz personu ar invaliditāti vienlīdzīgām iespējām un tiesībām
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.10. uz dzimumu līdztiesību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.11. uz veselību
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
3.1.1.5. investīciju projektiem būs ietekme uz izglītojamo veselības un drošības apstākļu uzlabošanu, izveidojot ergonomisku mācību vidi.
8.1.12. uz cilvēktiesībām, demokrātiskām vērtībām un pilsoniskās sabiedrības attīstību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.13. uz datu aizsardzību
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.14. uz diasporu
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.15. uz profesiju reglamentāciju
Vai projekts skar šo jomu?
Nē
8.1.16. uz bērna labākajām interesēm
Vai projekts skar šo jomu?
Jā
Apraksts
Tiks nodrošināta modernizēta, ergonomiska mācību vide vismaz 20 izglītības iestāžu 1.-9. klašu izglītojamajiem.
8.2. Cita informācija
-
Pielikumi